Bavarijas Latviesu vestnesis, November 11, 1948

              „Bet tāda nu
5^da jūs esat jauka/' os
irka : vn bija vēl jau
ja šķūnīti. Konfucijs p
ustējās. ^
vārīgi pacēla un ai?ne
VI. Artp 51..vakara ?t
-vums likās padarīts V o
_^ ka Oskars var^u iDridi
0 darba un ari māte bek'
ika. Oskars lika lietā sa.
riskas veiksmes, ifnvini feja labu brīdi.
Roga iedomājās, ka Os,
butu nopelnījis daļu rit.
t:ša. Tas likās gluži pareizi
« kungam ar k-undzi. Uri
solījās ierasties.
Oskars devās tik pnecigā
audis U2 ielas nereti ap.
brīnīdamies noskatījās vi-
I
LATVLA
Latvilin New8paper
PubUshed under EUCOM Civil
Alfflirs Oivisioo AuthonsatioD
Number UNDP 196. Publisher
.nd Editor: Kārli!. Rabācs.
OP Camp Kleinkotz near
Gfiniburg'D Prlnter: „Schwab.
Volksbl." GOnzburg/D.. Bgm.
Landm;-P1.7 f i r c u l a t j o n 4000.
prtbllshed three fimfa we€kly.
Editorial ofiice: Gfinzburg/Do.
nor^ipi''Mis-ž^irnTnerma'»n-Str. 2 iATVTAN NEWSPAPER
Nr. 100 (205)
Ceturtdien, 1948. g. 11. nov.
iznāk tris reizes nedēļā.;
•Izdevējs: BALK uzdevumā
Latviešu preses darbinieku sa­darbības
kopa. Atbildīgais re­daktors:
K. Rabacs, redaktori:
L. Bērziņš, Ai. Gulītis, B. Ķī­selis,
A. Liepa, H. Minden-bergs,
A. Smits. Adrese: Gilnz-burg-
Do. • red.: Dorainikus-
Ziminermannstr. 2 (tālr. 50),
apg.: Marktpl. 25 (t. 84).
1
•I
* » •
AMERIKĀŅU SEKTORS DROgS PRET KOMUNISTU PUCA MĒĢI­NĀJUMU
--PASKAIDRO) KOMANDANT
Dažas pazīmes norāda; ka tuvā sagaidāma
jauna aktivitāte Berlīnes krizes jautājumā. Argentīnas ārlietu ministrs
Bramiiļa, viesodam.ies Londona, optimistiskā ka viņš lai­kam
šonedēļ meklēšot gluži jaunus ceļus šīs krizeš atrisināšanai, pie
kam šoreiz viņam tas varētu izdat] ļjj^ ^^^^^
.jjicplfTAtāra Li naskaidro.nima Otrrlipn T ? Pat-T'^s n f c o i , « « u KX
I^oga- pati iz,
am pretī, bet ar savādu,
līgu, pusē smaidīgu sejas
kungs," viņa, lūdzās,
jāpiedod. Zoss cepeša
skars nobijās. „Vai tad
0 zosi nevarēja lietot?*'
ga apstiprināja, „nevare-j
tadā nozīmē, kā jūs do-dzu,
nāciet skataities." •
TOda Oskaru pie maza ie-
Oskars skatījās un labu
arēja saprast, kas tas bija,
ir redzēja. Pa zālīti pastai-līgs
radījums zilās vilnas
biksītēs un brūnā seģene,
u kaklu un lielām plea-pienākumos,
lai_ bulu informēts par virfem aktualaji
Jautājnmiemv Šajā sakarība Lī esot stājies kontaktā;
ces priekšsēdi Ivetu un uzņemšot sakarus ari ar Droi^iības padonies pa­gaidu
priekšsēdi Bramuļu, pec viņa atgries^ . !
ģenerālsekretāra
lem politiskajiem
ar UN kopsapul-djs!"
Oskars iesaucās,
oga apstiprināja, „Mes vi-noplūcām,
bet vlķīš atdzi-i
laulcā vējā viņS tā dre-iijam
bija tāda zossādavka
'ajadzēja šūt drēbītes!"
,vādi gan!"
ļiide ir-bijusi par vājii, far-rungs!"
Rogj^ 'pārmeta,
. . S^dam gadījumam
^:ak nepiedzīvojis. Būs jā-stiprāka
inde."
! Ja jau liktenis Konfūclju
šķīgi izglābis, tad ' viņam
ri turpmāk!"
Bet man būs slikUi
neziņot, kā viņam
dz ataug spalvas . . . .Vit^h
sakot, Jāpatur uzraudzību,
s, vai nevajaga kādu lab-u
ib.s varēsit šad tad ap-
? Par jūsu uzticību no sirds
tiešām Konfūciju tai va-
'atlja itin bieži. Tas atl^o- ;
un staigāja lepns un di^^3
aglmu, gan pat pa, ielu. Bet :
sastapa nenovēršamaisaiR-i'eiz.
sastop katru»radību,
zot,-ari zosis. ViņU; sabr^m^^
Nelaimīgais bija uz vueta^
ikavrtoī.'^iW>^^^
1 šoreiz tiešām apeda^ JO
iederēja katras, zoss liWen^,
jiz aped. Pat; mīlīgas sirdij ^
kās darīt. - o
;ā nebija ikdienišķa ^esan-a
arī vīnu un runaja^sv^-
lsīs, un Oskars tam cbena
Rogai kādu apaļu pneK^- ^
uzmaukt pirkstā.
, kā piepndās
ms," Roga sacīja Pska^^^^
Vakarā bija izgajus .da^^
,,Pat tad, ja tu pat^ne , ^
tā iespējai: ticēt."^^^^p
gan drusku satrūkās,P
u^odu.:Bet tadneg^
āi nomutēja Rogu, Jo
r bija m i l ī g a ^ ^ l r ^^
-ES KRĪZES SIJNI^
NAV GALA
•/'Bramuļa^: pirms došanās atpaka
flz Pariziw4^ondoriā iztolcīiiso ka ;^:y^ .
; "nGoficiāla^
;' dibu .par dažādiem, palītiskieni: un;
saimniecības V j a u t ā j u m i G m ' . . bijuši
labi reiuitāti.. Londonā Bramuļa
pirmdien divas reizes tlkās; ar .mi-histru-
prezidentu^ Etliju/,Ķ
';:Bramuļa ; bija uznēmies , galvenā
• starpnieka lomu: pēdējas Drošības
padomes diskusijās: par .Berlīni, me-
, Zinot ar. mazāko ;valstu^^
pan-'^kt komnromisu starp Maskavas'
; un rietumvalstu viedoldi.: Pēc. Bra-.
:muļas: atE^riešanās; Parīzē sagaida
.ļaunus viņa meši)^jūrņus šņi v i r z i e -:
'nā. llz Londonu .:^arunāni ar āri ietu
ministriju devies'britu niil itārfņtbcr'-
.;:nātars-Vācijā ģene^
; BBC korespond.ērits,norāda, ka^ L'N
aprindās apsverot: iespēias; forniāla
kompromisa ;plāna izstratlāšanai, kas
atjautu Berlīnes ykrizi atrisiufit. bez
ieinteresēto valstu tiešam! ^sarunām,,
par kuru nosacījurniem_ nav bijis
iespējams ;ViGnoties.;, Ja. i3a
'; jaunie mēģinājumi .Beidīncs! prdb
.tnas atrisināšanai tiešām .n'otiktu,
tad :tas nozīmētu pirino- šīs .:0roblē"
mas; aktualizēšanu .';lcc^^^^ prezidenta;
Truincna pēdējā mēģinājuma nosū-tit
uz Maskavu.savu spociālvēslniĢ-
:u. Varbūt var saslvatīt kādu. sakarī-
. bu stai'p: toreizējo, Trumeha^^ neizde­vušos
mēģinājumu vielaiilvties;;^
^. nes -lietā :;un:, starp tas;ad pēc' Tru-;
t'..mm\ :atkalievoiēšanas,: jūtamiein.
•jauniem.rnēģināiumiem.iekustināt šo
.•problēmu, meklējot jaunas kompro-
. misa iespējas. J .
Stāvoklis pašā. Berlīnē' nā to lai-;
h nav uzlabojies. Nekibvēlfgi Jaika
.: apstākļi pēdējā nedēļā par • , ņie]s:to
daļu samazināja gaisa transfe is uz
Berlīni. Pēc laika uzlabošanās gaisa
tilts atjaunoja- darbību pilnos apmē­ros;
un an^li un amerikāni to vē'l
steidzas uzlabot.'An.^? visas vēLat­likušas
divmotorī^ās. lidmašīnas ap­mainīs
.pret cetrmotorīgām, bet ame­rikāni
gaisa...tiltā, iesaistīs vēl pāri
par GO: ASV flotes „Skymastcr" tipa
lidmašīnas, nosūtot uz Vāciju • arīļ
vairākus .sinUus: jūrnieku .to apkal­pei;
Gaisa transportus uz Berlīni
.inspicēja arī-britu aviācijas ministrs
Hendersons. kas" patlaban apciemo
Vāciju,.; ^ •
^Berlīnes, krie sektorā pie visiem
;iebraucaiTiiern: ceļiem šonedēļ iekār-
,toti jauni aizsprosti,. lai atvieglotu
:>itinp;raku'; visu.- satiksmo^s līdzekļu
kontroli ;pie .sektora robežas. Krievu
militārāsi valdības pār.^.tāvis liliaj
pārtraukt pilsētas maģistiāta rīkotu
Amerikā ņu okup a-cljas
politiku no­teiks
arpolTtiskciis
I stāvoklis
: I^ote'icējs faktors amerikāņu
okupācijas politikā Vācijā jopro­jām
paliks ārpolitiskais, stāvoklis,
izsakās amerikāņu^ militārās val­dības'
polītLskās aprindas Berlīnē.
Ievērojot austrumu un 'rietumu
prepšķības, vēl jo lielāku nozīmi
ļpitsķiŗ apstāklim, ka. ASV mili-
'tārgubernātors Vācijā .reizē.. ir
visu amerikāņu' bruņoto spēku
komandieris Eiropā.. Tādēļ arī
• militārās valdības forma pārlikusi
tīri militāra, kaut arī. 60 proc. per-sejriāla
sastādās no civiliem liet­pratējiem.
Jauns, stāvoklis varētu
rastie'.^ līdz ar Hietumvācijas val­dības
nodibināšanos un okupāci­jas
statūta noteikšanu. Pēc šo abu
llēmumu ratificēšanas militārā
vļaldiba daļu :sāvu līdzšinējo kom­petenču
nodotu vācu valdības
iestādēm, jūtami .samazinot pati
savas'funkcijas. GT
preses konferenci dažas minūtes pēc
tās sākuma, jo tajā paredzētā jauni
darba ķārvaldes vadītāja Fleišmana
inL(^rvija presei būtu ,.nedraudzīgs
akts-' ļprpt padomju militāro valdību,
kas neesot atzinusi agrākā pārvaldes
priekšnieka komunista Šmita atcel-
(Beigas 5. Ipp.)
Sabaida Maska-vas
samierina
sanas mēģinā­jumus
Saspīlējums, kādā sākusies UN
kopsapulces trešā sesija, pēc Parīzes
diplomātisko aprindu domām, esot
jūtami samazinājies, un, kā ziņo
Reuters, drīzumā esot gaidāma Pa­domju
Savienības un ASV attieksmju
uzlabošanās. Tāpat uzskata par ie­spējamu*
ka Maskava tuvākajā laikā
ievada kādus samierināšanās mēģi­nājumus;
Berlīnes jautājumā,. vai
nu tieši Vācijā, militārgubernātoru
instancē, vai arī ,,kuluāru sarunu"
veidā Parīzē,
Sarunas ar padomju un Austrum­eiropas
amatpersonām Ša jo pilī lie­cinot,
ka Trumena ievēlēšana bijusi
is loceklis.notikumu ķēde, kas
likusi- Kremlim apsvērt pārmaijias
savā ārpolitikā. Pārējie locekļi šinī
ķēdē bija Berlīnes blokādes neveik­sme,
Eiropas alianšu plānu.pastipri­nāšana,
izredžu: trūkums uz drīzu
ASV. saimniecības sabrukumu, pil­nīga
Vollesa partijas iieveiksme un
franču ogļraču streika neveiksme.
Padomju delegācijai tuvas aprindas
Parīzē domā, ka, pēc Maskavas val­dība
s uzskaticm, padomju . politiskā
ekspansija rietumos sasniegusi ^.pie­sātina
juma pakāpi". Bez tam pie­augošie
saimniecības grūtumi Aus­trumeiropā
mudinot Maskavu uz mē­ģinājumiem
panākt izlīgumu ar rie­tumiem.
DM
PLANS PRET AGRESIJU
KĀDAS VALSTIS I AICINĀS ZIEMEĻATLANTIJAS PAKTĀ
tā
īsajā laikā, kopš prezidenta Trurliena atkalievēlēšanas, daudz aktī­vāk
virzās ijz priekšu jautājumi, kam sakars ar Rietumeiropas aizsar-d/
ibu Un plānoto Zicmeļatlantika aizsardzības paktu. Kamēr Rietumu
ūnijas bimo^t^^^^^^ virspavēlnieks feldmaršals Montgomerijs pēc Vā­cijas
apciemojuma devies tālāk uz Beneluksa valstīm, lai pēc tam ieras­tos
savā jaunajā štāba Parīzē, šo pašu nedē'u Londonā gaidāma ūnijas
piecu valstu delegātu apspriede par ZlemeļaUantika paktu, kura ie­sniegšanu
ASV kongresam sagaida jauļ janvārī, lai tas apmēram aprīlī
varētu stāties spēkā. Pēc Londonas apspriedēm šinī pašā jautājumā
gaidāmas tālākas, paplašinātas apspHe'dcs i Vašingtonā.
Eeldmaršals .Montgomerijs. nedēļas
:sālairnā Vestfāle tikās ar trim Vā­cijas
r i e tu m j os 1 ū m i li t ā r gubcr n āto-riem.
Sarunas,. par kurām nekāds
oficiāls :ziņojurhs nav izdots, notika
mm
„Bļjferis'^ sta^^^^ Reinu
GRŪTUMI RIETUMEIROPAS DROŠĪBAS PLĀNOŠANĀ
mūsu laikrakstā eitēiām kādu VaU^^^^ par
Ŗietumoiropas aizsardzības jautājumu, kurā pazīstajmais amerikāņu pub-.
licists, starp citu, izteica domu, ka, rietumvācijās apbruņošana būtu bīs­tams
mē?ilriājums, kam varētu būt kļūmīgas sekas, jo vācieši tad mēģi­nātu
kļūt par patstāvīgu varas faktoru Eiropā. Citādu pieeju jautāju-ttiam
apliecina angļu kohservrUīvaiR laikraksts „Da rietumu aiz-
^rdzībai veltīta rakstā, atzīstot, ka Rietumeiropas aizsardzības padd-
^^i bijs jāizšķiras par vienu no divām iespējām: vai nu apbruņot Rie-
)iju, vai arī panākt lielu amerikāņu spēku nosūtīšanu uz Eiropu.
no»"-
ir pagai^!'.
iropas ūnijas valstis liķu--
^^"^s ASV saprast, ka tām nav pieņe-
•f^ami tādi stratēj^iskl plāni, kas pa-ļ^^
bruņota konflikta gadījumā eva-
.| J^et visu Eiropu, atskaitot. Lielbri-
N u u ņ Spāniju!, un ka tādēļ b^^
^pieciešams cits plāns. Tāds, pēc
J'^nas daļas Rietumeiropas stratēģu
loniām, varētu būt.Rietumvācijas iz-
. '^sntošana par galveno-aizsardzības
•:J*u, radot starp: Reinu uņ Elbū.
" a terfitoriju. uzbrukuma,: atvai-
. Amerikāņu stratēģi uz' to •
.. -.. i..ka :šāds-plāns būtu: ap-
^ļ^ei^rns, bet^ Eiropai; tad jarēķinās
.^īsām tā konsekvencē
;,;T^s mozīme. ka Rietumeiropas val-
1^ ^elas,^ :lai tiktu noturēta; fronte
Baltijas jūras; līdz Dienvidslāvi-,
j5'1200. km^gaļ^umā;
:^ !^ 350 km dziia/aizsardzības'josla
r^īi Elbu un Reinu. Pati Rietum-
. ^^as ūnija:-tūlītējai šīs: telpas aiz-
.j^asanai; nespēj: dot vairāk par
ļ^J^ divīzijām, tas: i r pa • divīzijai
' . ^ 80 km.frontes līnijas.' Sājos
ļ^jļi^ī^^ neietilptu 'vairāk, par • trim
;:--«u divīzijām.: Turpretim, .uzbrū-spētu
tūlīt laist darbā ap 60 di-
^ " ^ ^ " ^ astoņas: tanku: divīzi-iosi.
sauszemes ' tādā • • gac"!jūma
ļsļ^^'^^^^ērs būtu vismaz viens; pret
S •< ,^^^opas rietumvalstu ieror
^ut V - iztrūkums
jāaizpilda.
Militārie ;v norāda, .ka Rie­tumeiropas
ūnija viena pati,' ar vai
bez apbruņotas' Rietumvācijas, tikpat
nespēj sevi aizsargāt. Pat' ja , būtu
mobilizēta visa Rietumeiropa, Vāciju
ieskaitot, tad tomēr kopīgais militā­rais
spēks būtu tikai 12 miljoni pret
25; rriiljonieni jeb, rēķinot, divīzijas,
maksimāli 200 divīzijas pret 450. Tik
liela speķu atšķirība, kā tūlītējām
aizsardzības vajadzībām, tā arī kara
gadījumam, : izlīdzināma vienīgi ar
ASV palīdzību. .Tāpēc ikviens reāls
uri Rietumeiropai., pieņemams aizsar­dzības
plāns prasītu vismaz 20 ame­rikāņu
divīziju atrašanos Rietumei­ropa
uri tūlītēju visa_ pieejamā vācu
darba spēka 'rnobilizāciju nocietinā­jumu
darbiemi visā.Rierumvācijā.
.Bet: vai ;yar: iedomāties, ka ASV:
turētu Eiropā uz nenoteiktu laiku
veselu ekspedīcijas armiju., — jauta
„Daily :Mall" ievadnieks. Tādēļ Ei­ropas
lielākā :dala būtu norakstāma
zaudējumos jau pirmajās kara nedē­ļās,
ja nerada kādu spēcīgu, valni,
kas spētu uztvert, pirmo uzbrucēja
triecienu, : Tādēļ: galvenā problēma
ir kā radīt šo valni, kas atļautu
veikt novilcinātajās operācijas līdz
palīgspēku pieņākšanaL Ar šo prob-
'ēmu;,. lāi:;^ b'ōs jāno­darbojas.
.I^etumunijas aizsardzības
padomei,: nobeidz „Daily Mail".
britu galvenajā štābā Mellf. Slepena­jās
apsprieclēs esot runāts ne vien
par Yāciju, bet "ari par vispārējām
Rieturneiropas politiskām un:stratē­ģiskām
problēmām, pie kam, kā to
uzsvēļ: BBC,: pirmo reizi šādās sa­runās'
tieši piedalījušies arī augstāki
amerikāņu virsnieki. ,
: Pēc Londonas politisko aprindu in­formācijas,
Montgomerijam jau esot:
izstrādāti konkrēti plāni Rietumei­ropas
ūnijas aizsardzībai. Pēc viņa
ieskatiem, vajadzīgas vismaz 20 divī­zijas;:
lai agresijas gadījumā'spētu
noturat sauszemes fronti līdz ame­rikāņu
rvienību pienākšanai. Gaisa
telpas 1 aizsardzībai esot vajadzīgi
1500 turboiznīcinātāju, no kuriem
pašreiz rīcībā esot tikai puse. Bez
tajm Montgomerijs vēloties aizsardzī-:
bas fonda dibināšanu, kurā Lielbri-:
tanija un Francija piedalītos ik ar
45 proc, Holande un Beļģija ik ar
4 proc, be1< Luksemburga ar 2 proc
Pēc Vācijas apspriedēm Montgo­merijs
devās uz Hāgu, k u r ' ^ ņ am
paredzētas apspjiedes ar;: Holandes
• aizsardzības ministru un pēc tam ar
ministru prezidentu. Tālāk sekos
Briseles apciemojums, un brauciens
nobeigsies jauniekārtojamā Montgo-merija
/galvenajā štābā Francijā. •
'Pēc |BBG informācijas, piecu Bri­seles
pakta valstu dcle-^-lti šonedē
t Parīzes laikraksts „Aurore-France
Libre", atsaucoties uz speciālu infor­māciju,
publicējis sensacionālu ;ziņu
par Staļina plāniem attieksmē uzļ Po­lijas
rietumu robežām. Septembri
Staļins tos esot izklāstījis Maskava
Cechoslovakijas valsts prezidentam
Gotvaldam un Polijas valsts galvām
Bierutam. Laikraksts apgalvo, ka tas
varot atstāstīt toreizējo sarunu i,gan-drīz
burtiski".
,.Eri'opā mēs pašreiz stāvam: litflu
grūtumu priekšā", esot teicis Staļins.
„Kāpēc?' Tāpēc, ka Vācijas jautā­jums
vēl vienmēr nav nokārtots. Ir
pienācis laiks, ka mēs to atrisinām
un mainām savu politiku. Mums va­jadzīga
Vācija .un tāpēc ir nepiecie­šami
par katru cenu ar to saprasties.
Es zinu, ka noskaņojums Polijā, tā­pat
kā Gechoslovakijā, pret vāciešlei
FeldiUiir&ais Moutgomerijs
Londonā apspriedīsies par daži^n
plānotā Ziemeļatlantilva aizsardzības
pakta punktiem projektā, kāds tas
izveidojies divu mēnešu ilgajās ie­priekšējās
sarunās Vašingtonas .ār­lietu
ministrijā, piedaloties Rietumu
ūnijas valstu vēstniekiem. Vēl ne­esot
skaidrības par līguma formu uu
vai tajā būs runa tikai par aizsar­dzības
jautājumiem, vai būs pa­redzētas
arī saimnieciskas un kultu­rālas
dabas klauzulas. Pirms piecas
Briseles pakta valstis, kopā ar.ASV
un Kanādu, nebūs galīgi vienojušās
par vispārējo pakta formu, neesot arī
gaidāma citu valstu uzaicināšana uz
pakta sarunām. Pakta franču ver­sija
jau esot gandiiz gatava un to
visā drīzumā iesniegšot valdībai.
„Daily Herald" plašā rakstā ap­skata
pakta izredzes. Laikraksts pa­redz,
ka pēc iepriekšējām 7 valstu
delegātu sarunām Vašingtonā pre­zidents
Trumens janvārīlaikam sa­saukšot
oficiālu šo valstu konferenci
galīgai pakta izstrādāšanai, ko tad:
iesniegtu ASV: kongresam. Pēc tam
pakts vēl būtu jāratificē atsevišķa­jām
dalībnieku valstu valdībām, tā
kā tas varētu stāties spēkā apmēram
aprīlī vai maijā, tas ir apmēram
gadu pēc Briseles pakta parakstīša­nas.
Viens no svarīgākajiem jautāju­miem,
kas. šai sakarībā izšķirams,
pēc britu strādnieku partijas, laik­raksta
„Daily Herald" domām, i r—
kādas citas valstis vēl uzaicināt pie­dalīties
paktā. : Runa varētu būt
vispirms par Skandināvijas valstīm,
Portugāli, Spāniju, Īriju un Itāliju..
Varot uzskatīt gandrīz par drošu, ka
Dāniju, Norvēģiju un Islandi aicinās
piedalīties, kamēr Zviedriju, kas ne-
! izrāda tieksmi pieslieties šādam
-jaktam, laikam arī.nemaz neaicinā­šot.
Arī Spānijas uzaicināšana esot
Mroblēm'atiska tik ilgi, -kamēr tur
•/alda Franko režīms. No Īrijas un
i Ita li j as uz a i ci n āša n as g a d ī j u m ā varot
.sagaidīt īpašas prasības, piemēram,
ItalijaS: agrāko koloniju jautājumā.
Bet, raksta ,,Daily Herald"; piedalī­šanos
šādā paktā nedrīkstētu sais­tīt
ar kādiem, priekšnosacīju­miem,
kam ar domāto aizsardzības
paktu nebūtu nekāda.tieša sakara.:
Aģentūra . „Ganadian Press" sakās
zinām, ka 7 valstu delegāti Vašing­tonā
sanākšot jau decembrī. ASV'ār-lietu
ministrija jau tagad esot atjau­nojusi
priekšsarunas, kas bija pār­trauktas
prezidenta vēlēšanu dēļ, un
' arī prezidents Trumens atvaļinājuma
laikā gribot ar šo jautājumu nodar-
(Beigas 5. Ipp.)
ir naidīgs. Bet es. paļaujos uzi. Jums
un jūsu propagandu. Jums jāpārlie­cina
.savi tautieši, ka jau tuvāl\f jā ,
laikā nepieciešamas tālejošas konce­sijas.
Gūstekņu atlaišana, pārtikas
uzlabošana un okupācijas režīma
mīkstināšana nav devusi cerētos pa­nākumus.
Vācieši vēl joprciām nav
aizmirsuši Prūsijas un Silē/ijas zau­dēšanu.
Tie nav atteikušies arī no
Pozenes..Par to mēs visi \\aram būt
vienis pratis. Vāciešus mēV-vi)rētu
pārvilkt, savā pusē vienīgi tādā ga­dījumā,
ja^pieprasītu viņu austrumu
robežu revīziju. Mēs esam nolēmuši
šo revīziju pieprasīt. Es pilnīgi sa­protu,
kādu reakciju šāda rīcība iz­raisīs
Polijā. Bet jūsu rokās "ir vara,
un es no jauna paļaujos uz jums."
Tik tālu franču laikraksta infor­mācija.
No viena viedokļa raugoties,>
tā liktos stipri neticama, sevišķi vēl
tāpēc, ka vācu komunisti pēdējā lai­kā
vairākkārt deklarējuši, ka Ode-ras-
Neises līnija nav grozāma. Bet
nav jāaizmirst, ka^ Maskavas politika
vienmēr bijusi ļoti elastīga un mai-,
riīga. Tad, kad pasaule• vismazāk
gaidījusi kādu, pārsteigumu, tas tieši
nācis. Varbūt, ka, lielāka efekta
dēļ, Kremlis jlicis vācu komunistiem
norīt nepatīkamo sajūtu un^estāties
par Polijas robežu negrozāmību, lai
tad,; vajadzībai: rodoties, iero.sinātu
pilnīgi pretējo un panāktu vēl jo
ielāku efektu.
Gaidāmas pārmaiņas
Francijas valdībā
otrdienas vakarā notika franču
valdības ārkārtēja sēde, kurā ap­sprieda
konsekvences, kas radušās
republikas padomes vēlēšanu dēļ. Tā
kā otrā.kamerā nav ievēlēti 'divi B i -
do katoļu partijas ministri, sagaida,
ka tie izstāsies no valdības. Pēc ot­ras
versijas, par ko runā Parīzes in­formētās
aprindas, Kejs pārkārtos
visU' savu kabinetu. Jaunievēlētās
republikas padomes pirmā sēde no­tiks
16. novembrī.
AŗP ziņo, ka De Golla franču
tautas apvienība palielinājusi savu
vietu skaitu republikas padomē "uz:
116 (no 269), sociālisti ieguvuši 48,
radikālsociālisti 46, neatkarīgie 19,
komunisti 16, katoļu tautas partija
14, republikāniskā brīvības: partija 3
un citas mazās partijas kopā 7. .
Starptautiskā šķīrēj­tiesa
par 44 jūrnieku
dzīvībām '(•
otrdien Hāgas starptautiskā šķī-~:
rējtiesa sāka apspriest Lielbritānijas ^
civilprasību pret Albāniju par nelai- .
mes. gadījumu Korfukanālī.^Tas no­tika
priekš divi gadiem. T|)reiz uz :
mīnām uzskrēja divi angļu i7mīcinā-tāji.
kas tika .srnagi bojāti, pie kam
dzīvības zaudēja 44 britu jūrnieki.
Lielbritānijas sūdziba.s uzturētāj.s,
ģenerālprokurors Sokrosts, pieprasa
no Albānijas atvainošanos un atlī­dzību
bojā ab.gājušo piederīgajiem.
Tiesa nopratināja agrāko Dienvid­slāvijas
jūras virsnieku Kovačiču,
/kas apliecināja, ka tai laikā ostu at­stāja
3 dienvidslāvu traleri, , lai,
pēc Albānijas vēlēšanās, izliktu mī­nas
Korfu kanāli. Starptautiskie
kuģniecības, noteikumi paredz, • ka:
tādos gadījumos . jāinforn^e^ pārējo
valstu flotes, lai novērstu eventuālus
nelaimes gadījumus. To nav darījusi
ne Dienvidslāvija, ne Albānija. Ie­priekšējā
dienā Belgradē publicēts
oficiāls paskaidrojums, ka Lielbritā­nija
vēlas Dienvidslāviju vienīgi ie- ;
saistīt šai; akcijā un pēc tam līdzap- :
sūdzēt. BBC