1948-11-11-01 |
Previous | 1 of 6 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
„Bet tāda nu 5^da jūs esat jauka/' os irka : vn bija vēl jau ja šķūnīti. Konfucijs p ustējās. ^ vārīgi pacēla un ai?ne VI. Artp 51..vakara ?t -vums likās padarīts V o _^ ka Oskars var^u iDridi 0 darba un ari māte bek' ika. Oskars lika lietā sa. riskas veiksmes, ifnvini feja labu brīdi. Roga iedomājās, ka Os, butu nopelnījis daļu rit. t:ša. Tas likās gluži pareizi « kungam ar k-undzi. Uri solījās ierasties. Oskars devās tik pnecigā audis U2 ielas nereti ap. brīnīdamies noskatījās vi- I LATVLA Latvilin New8paper PubUshed under EUCOM Civil Alfflirs Oivisioo AuthonsatioD Number UNDP 196. Publisher .nd Editor: Kārli!. Rabācs. OP Camp Kleinkotz near Gfiniburg'D Prlnter: „Schwab. Volksbl." GOnzburg/D.. Bgm. Landm;-P1.7 f i r c u l a t j o n 4000. prtbllshed three fimfa we€kly. Editorial ofiice: Gfinzburg/Do. nor^ipi''Mis-ž^irnTnerma'»n-Str. 2 iATVTAN NEWSPAPER Nr. 100 (205) Ceturtdien, 1948. g. 11. nov. iznāk tris reizes nedēļā.; •Izdevējs: BALK uzdevumā Latviešu preses darbinieku sadarbības kopa. Atbildīgais redaktors: K. Rabacs, redaktori: L. Bērziņš, Ai. Gulītis, B. Ķīselis, A. Liepa, H. Minden-bergs, A. Smits. Adrese: Gilnz-burg- Do. • red.: Dorainikus- Ziminermannstr. 2 (tālr. 50), apg.: Marktpl. 25 (t. 84). 1 •I * » • AMERIKĀŅU SEKTORS DROgS PRET KOMUNISTU PUCA MĒĢINĀJUMU --PASKAIDRO) KOMANDANT Dažas pazīmes norāda; ka tuvā sagaidāma jauna aktivitāte Berlīnes krizes jautājumā. Argentīnas ārlietu ministrs Bramiiļa, viesodam.ies Londona, optimistiskā ka viņš laikam šonedēļ meklēšot gluži jaunus ceļus šīs krizeš atrisināšanai, pie kam šoreiz viņam tas varētu izdat] ļjj^ ^^^^^ .jjicplfTAtāra Li naskaidro.nima Otrrlipn T ? Pat-T'^s n f c o i , « « u KX I^oga- pati iz, am pretī, bet ar savādu, līgu, pusē smaidīgu sejas kungs," viņa, lūdzās, jāpiedod. Zoss cepeša skars nobijās. „Vai tad 0 zosi nevarēja lietot?*' ga apstiprināja, „nevare-j tadā nozīmē, kā jūs do-dzu, nāciet skataities." • TOda Oskaru pie maza ie- Oskars skatījās un labu arēja saprast, kas tas bija, ir redzēja. Pa zālīti pastai-līgs radījums zilās vilnas biksītēs un brūnā seģene, u kaklu un lielām plea-pienākumos, lai_ bulu informēts par virfem aktualaji Jautājnmiemv Šajā sakarība Lī esot stājies kontaktā; ces priekšsēdi Ivetu un uzņemšot sakarus ari ar Droi^iības padonies pagaidu priekšsēdi Bramuļu, pec viņa atgries^ . ! ģenerālsekretāra lem politiskajiem ar UN kopsapul-djs!" Oskars iesaucās, oga apstiprināja, „Mes vi-noplūcām, bet vlķīš atdzi-i laulcā vējā viņS tā dre-iijam bija tāda zossādavka 'ajadzēja šūt drēbītes!" ,vādi gan!" ļiide ir-bijusi par vājii, far-rungs!" Rogj^ 'pārmeta, . . S^dam gadījumam ^:ak nepiedzīvojis. Būs jā-stiprāka inde." ! Ja jau liktenis Konfūclju šķīgi izglābis, tad ' viņam ri turpmāk!" Bet man būs slikUi neziņot, kā viņam dz ataug spalvas . . . .Vit^h sakot, Jāpatur uzraudzību, s, vai nevajaga kādu lab-u ib.s varēsit šad tad ap- ? Par jūsu uzticību no sirds tiešām Konfūciju tai va- 'atlja itin bieži. Tas atl^o- ; un staigāja lepns un di^^3 aglmu, gan pat pa, ielu. Bet : sastapa nenovēršamaisaiR-i'eiz. sastop katru»radību, zot,-ari zosis. ViņU; sabr^m^^ Nelaimīgais bija uz vueta^ ikavrtoī.'^iW>^^^ 1 šoreiz tiešām apeda^ JO iederēja katras, zoss liWen^, jiz aped. Pat; mīlīgas sirdij ^ kās darīt. - o ;ā nebija ikdienišķa ^esan-a arī vīnu un runaja^sv^- lsīs, un Oskars tam cbena Rogai kādu apaļu pneK^- ^ uzmaukt pirkstā. , kā piepndās ms," Roga sacīja Pska^^^^ Vakarā bija izgajus .da^^ ,,Pat tad, ja tu pat^ne , ^ tā iespējai: ticēt."^^^^p gan drusku satrūkās,P u^odu.:Bet tadneg^ āi nomutēja Rogu, Jo r bija m i l ī g a ^ ^ l r ^^ -ES KRĪZES SIJNI^ NAV GALA •/'Bramuļa^: pirms došanās atpaka flz Pariziw4^ondoriā iztolcīiiso ka ;^:y^ . ; "nGoficiāla^ ;' dibu .par dažādiem, palītiskieni: un; saimniecības V j a u t ā j u m i G m ' . . bijuši labi reiuitāti.. Londonā Bramuļa pirmdien divas reizes tlkās; ar .mi-histru- prezidentu^ Etliju/,Ķ ';:Bramuļa ; bija uznēmies , galvenā • starpnieka lomu: pēdējas Drošības padomes diskusijās: par .Berlīni, me- , Zinot ar. mazāko ;valstu^^ pan-'^kt komnromisu starp Maskavas' ; un rietumvalstu viedoldi.: Pēc. Bra-. :muļas: atE^riešanās; Parīzē sagaida .ļaunus viņa meši)^jūrņus šņi v i r z i e -: 'nā. llz Londonu .:^arunāni ar āri ietu ministriju devies'britu niil itārfņtbcr'- .;:nātars-Vācijā ģene^ ; BBC korespond.ērits,norāda, ka^ L'N aprindās apsverot: iespēias; forniāla kompromisa ;plāna izstratlāšanai, kas atjautu Berlīnes ykrizi atrisiufit. bez ieinteresēto valstu tiešam! ^sarunām,, par kuru nosacījurniem_ nav bijis iespējams ;ViGnoties.;, Ja. i3a '; jaunie mēģinājumi .Beidīncs! prdb .tnas atrisināšanai tiešām .n'otiktu, tad :tas nozīmētu pirino- šīs .:0roblē" mas; aktualizēšanu .';lcc^^^^ prezidenta; Truincna pēdējā mēģinājuma nosū-tit uz Maskavu.savu spociālvēslniĢ- :u. Varbūt var saslvatīt kādu. sakarī- . bu stai'p: toreizējo, Trumeha^^ neizdevušos mēģinājumu vielaiilvties;;^ ^. nes -lietā :;un:, starp tas;ad pēc' Tru-; t'..mm\ :atkalievoiēšanas,: jūtamiein. •jauniem.rnēģināiumiem.iekustināt šo .•problēmu, meklējot jaunas kompro- . misa iespējas. J . Stāvoklis pašā. Berlīnē' nā to lai-; h nav uzlabojies. Nekibvēlfgi Jaika .: apstākļi pēdējā nedēļā par • , ņie]s:to daļu samazināja gaisa transfe is uz Berlīni. Pēc laika uzlabošanās gaisa tilts atjaunoja- darbību pilnos apmēros; un an^li un amerikāni to vē'l steidzas uzlabot.'An.^? visas vēLatlikušas divmotorī^ās. lidmašīnas apmainīs .pret cetrmotorīgām, bet amerikāni gaisa...tiltā, iesaistīs vēl pāri par GO: ASV flotes „Skymastcr" tipa lidmašīnas, nosūtot uz Vāciju • arīļ vairākus .sinUus: jūrnieku .to apkalpei; Gaisa transportus uz Berlīni .inspicēja arī-britu aviācijas ministrs Hendersons. kas" patlaban apciemo Vāciju,.; ^ • ^Berlīnes, krie sektorā pie visiem ;iebraucaiTiiern: ceļiem šonedēļ iekār- ,toti jauni aizsprosti,. lai atvieglotu :>itinp;raku'; visu.- satiksmo^s līdzekļu kontroli ;pie .sektora robežas. Krievu militārāsi valdības pār.^.tāvis liliaj pārtraukt pilsētas maģistiāta rīkotu Amerikā ņu okup a-cljas politiku noteiks arpolTtiskciis I stāvoklis : I^ote'icējs faktors amerikāņu okupācijas politikā Vācijā joprojām paliks ārpolitiskais, stāvoklis, izsakās amerikāņu^ militārās valdības' polītLskās aprindas Berlīnē. Ievērojot austrumu un 'rietumu prepšķības, vēl jo lielāku nozīmi ļpitsķiŗ apstāklim, ka. ASV mili- 'tārgubernātors Vācijā .reizē.. ir visu amerikāņu' bruņoto spēku komandieris Eiropā.. Tādēļ arī • militārās valdības forma pārlikusi tīri militāra, kaut arī. 60 proc. per-sejriāla sastādās no civiliem lietpratējiem. Jauns, stāvoklis varētu rastie'.^ līdz ar Hietumvācijas valdības nodibināšanos un okupācijas statūta noteikšanu. Pēc šo abu llēmumu ratificēšanas militārā vļaldiba daļu :sāvu līdzšinējo kompetenču nodotu vācu valdības iestādēm, jūtami .samazinot pati savas'funkcijas. GT preses konferenci dažas minūtes pēc tās sākuma, jo tajā paredzētā jauni darba ķārvaldes vadītāja Fleišmana inL(^rvija presei būtu ,.nedraudzīgs akts-' ļprpt padomju militāro valdību, kas neesot atzinusi agrākā pārvaldes priekšnieka komunista Šmita atcel- (Beigas 5. Ipp.) Sabaida Maska-vas samierina sanas mēģinājumus Saspīlējums, kādā sākusies UN kopsapulces trešā sesija, pēc Parīzes diplomātisko aprindu domām, esot jūtami samazinājies, un, kā ziņo Reuters, drīzumā esot gaidāma Padomju Savienības un ASV attieksmju uzlabošanās. Tāpat uzskata par iespējamu* ka Maskava tuvākajā laikā ievada kādus samierināšanās mēģinājumus; Berlīnes jautājumā,. vai nu tieši Vācijā, militārgubernātoru instancē, vai arī ,,kuluāru sarunu" veidā Parīzē, Sarunas ar padomju un Austrumeiropas amatpersonām Ša jo pilī liecinot, ka Trumena ievēlēšana bijusi is loceklis.notikumu ķēde, kas likusi- Kremlim apsvērt pārmaijias savā ārpolitikā. Pārējie locekļi šinī ķēdē bija Berlīnes blokādes neveiksme, Eiropas alianšu plānu.pastiprināšana, izredžu: trūkums uz drīzu ASV. saimniecības sabrukumu, pilnīga Vollesa partijas iieveiksme un franču ogļraču streika neveiksme. Padomju delegācijai tuvas aprindas Parīzē domā, ka, pēc Maskavas valdība s uzskaticm, padomju . politiskā ekspansija rietumos sasniegusi ^.piesātina juma pakāpi". Bez tam pieaugošie saimniecības grūtumi Austrumeiropā mudinot Maskavu uz mēģinājumiem panākt izlīgumu ar rietumiem. DM PLANS PRET AGRESIJU KĀDAS VALSTIS I AICINĀS ZIEMEĻATLANTIJAS PAKTĀ tā īsajā laikā, kopš prezidenta Trurliena atkalievēlēšanas, daudz aktīvāk virzās ijz priekšu jautājumi, kam sakars ar Rietumeiropas aizsar-d/ ibu Un plānoto Zicmeļatlantika aizsardzības paktu. Kamēr Rietumu ūnijas bimo^t^^^^^^ virspavēlnieks feldmaršals Montgomerijs pēc Vācijas apciemojuma devies tālāk uz Beneluksa valstīm, lai pēc tam ierastos savā jaunajā štāba Parīzē, šo pašu nedē'u Londonā gaidāma ūnijas piecu valstu delegātu apspriede par ZlemeļaUantika paktu, kura iesniegšanu ASV kongresam sagaida jauļ janvārī, lai tas apmēram aprīlī varētu stāties spēkā. Pēc Londonas apspriedēm šinī pašā jautājumā gaidāmas tālākas, paplašinātas apspHe'dcs i Vašingtonā. Eeldmaršals .Montgomerijs. nedēļas :sālairnā Vestfāle tikās ar trim Vācijas r i e tu m j os 1 ū m i li t ā r gubcr n āto-riem. Sarunas,. par kurām nekāds oficiāls :ziņojurhs nav izdots, notika mm „Bļjferis'^ sta^^^^ Reinu GRŪTUMI RIETUMEIROPAS DROŠĪBAS PLĀNOŠANĀ mūsu laikrakstā eitēiām kādu VaU^^^^ par Ŗietumoiropas aizsardzības jautājumu, kurā pazīstajmais amerikāņu pub-. licists, starp citu, izteica domu, ka, rietumvācijās apbruņošana būtu bīstams mē?ilriājums, kam varētu būt kļūmīgas sekas, jo vācieši tad mēģinātu kļūt par patstāvīgu varas faktoru Eiropā. Citādu pieeju jautāju-ttiam apliecina angļu kohservrUīvaiR laikraksts „Da rietumu aiz- ^rdzībai veltīta rakstā, atzīstot, ka Rietumeiropas aizsardzības padd- ^^i bijs jāizšķiras par vienu no divām iespējām: vai nu apbruņot Rie- )iju, vai arī panākt lielu amerikāņu spēku nosūtīšanu uz Eiropu. no»"- ir pagai^!'. iropas ūnijas valstis liķu-- ^^"^s ASV saprast, ka tām nav pieņe- •f^ami tādi stratēj^iskl plāni, kas pa-ļ^^ bruņota konflikta gadījumā eva- .| J^et visu Eiropu, atskaitot. Lielbri- N u u ņ Spāniju!, un ka tādēļ b^^ ^pieciešams cits plāns. Tāds, pēc J'^nas daļas Rietumeiropas stratēģu loniām, varētu būt.Rietumvācijas iz- . '^sntošana par galveno-aizsardzības •:J*u, radot starp: Reinu uņ Elbū. " a terfitoriju. uzbrukuma,: atvai- . Amerikāņu stratēģi uz' to • .. -.. i..ka :šāds-plāns būtu: ap- ^ļ^ei^rns, bet^ Eiropai; tad jarēķinās .^īsām tā konsekvencē ;,;T^s mozīme. ka Rietumeiropas val- 1^ ^elas,^ :lai tiktu noturēta; fronte Baltijas jūras; līdz Dienvidslāvi-, j5'1200. km^gaļ^umā; :^ !^ 350 km dziia/aizsardzības'josla r^īi Elbu un Reinu. Pati Rietum- . ^^as ūnija:-tūlītējai šīs: telpas aiz- .j^asanai; nespēj: dot vairāk par ļ^J^ divīzijām, tas: i r pa • divīzijai ' . ^ 80 km.frontes līnijas.' Sājos ļ^jļi^ī^^ neietilptu 'vairāk, par • trim ;:--«u divīzijām.: Turpretim, .uzbrū-spētu tūlīt laist darbā ap 60 di- ^ " ^ ^ " ^ astoņas: tanku: divīzi-iosi. sauszemes ' tādā • • gac"!jūma ļsļ^^'^^^^ērs būtu vismaz viens; pret S •< ,^^^opas rietumvalstu ieror ^ut V - iztrūkums jāaizpilda. Militārie ;v norāda, .ka Rietumeiropas ūnija viena pati,' ar vai bez apbruņotas' Rietumvācijas, tikpat nespēj sevi aizsargāt. Pat' ja , būtu mobilizēta visa Rietumeiropa, Vāciju ieskaitot, tad tomēr kopīgais militārais spēks būtu tikai 12 miljoni pret 25; rriiljonieni jeb, rēķinot, divīzijas, maksimāli 200 divīzijas pret 450. Tik liela speķu atšķirība, kā tūlītējām aizsardzības vajadzībām, tā arī kara gadījumam, : izlīdzināma vienīgi ar ASV palīdzību. .Tāpēc ikviens reāls uri Rietumeiropai., pieņemams aizsardzības plāns prasītu vismaz 20 amerikāņu divīziju atrašanos Rietumeiropa uri tūlītēju visa_ pieejamā vācu darba spēka 'rnobilizāciju nocietinājumu darbiemi visā.Rierumvācijā. .Bet: vai ;yar: iedomāties, ka ASV: turētu Eiropā uz nenoteiktu laiku veselu ekspedīcijas armiju., — jauta „Daily :Mall" ievadnieks. Tādēļ Eiropas lielākā :dala būtu norakstāma zaudējumos jau pirmajās kara nedēļās, ja nerada kādu spēcīgu, valni, kas spētu uztvert, pirmo uzbrucēja triecienu, : Tādēļ: galvenā problēma ir kā radīt šo valni, kas atļautu veikt novilcinātajās operācijas līdz palīgspēku pieņākšanaL Ar šo prob- 'ēmu;,. lāi:;^ b'ōs jānodarbojas. .I^etumunijas aizsardzības padomei,: nobeidz „Daily Mail". britu galvenajā štābā Mellf. Slepenajās apsprieclēs esot runāts ne vien par Yāciju, bet "ari par vispārējām Rieturneiropas politiskām un:stratēģiskām problēmām, pie kam, kā to uzsvēļ: BBC,: pirmo reizi šādās sarunās' tieši piedalījušies arī augstāki amerikāņu virsnieki. , : Pēc Londonas politisko aprindu informācijas, Montgomerijam jau esot: izstrādāti konkrēti plāni Rietumeiropas ūnijas aizsardzībai. Pēc viņa ieskatiem, vajadzīgas vismaz 20 divīzijas;: lai agresijas gadījumā'spētu noturat sauszemes fronti līdz amerikāņu rvienību pienākšanai. Gaisa telpas 1 aizsardzībai esot vajadzīgi 1500 turboiznīcinātāju, no kuriem pašreiz rīcībā esot tikai puse. Bez tajm Montgomerijs vēloties aizsardzī-: bas fonda dibināšanu, kurā Lielbri-: tanija un Francija piedalītos ik ar 45 proc, Holande un Beļģija ik ar 4 proc, be1< Luksemburga ar 2 proc Pēc Vācijas apspriedēm Montgomerijs devās uz Hāgu, k u r ' ^ ņ am paredzētas apspjiedes ar;: Holandes • aizsardzības ministru un pēc tam ar ministru prezidentu. Tālāk sekos Briseles apciemojums, un brauciens nobeigsies jauniekārtojamā Montgo-merija /galvenajā štābā Francijā. • 'Pēc |BBG informācijas, piecu Briseles pakta valstu dcle-^-lti šonedē t Parīzes laikraksts „Aurore-France Libre", atsaucoties uz speciālu informāciju, publicējis sensacionālu ;ziņu par Staļina plāniem attieksmē uzļ Polijas rietumu robežām. Septembri Staļins tos esot izklāstījis Maskava Cechoslovakijas valsts prezidentam Gotvaldam un Polijas valsts galvām Bierutam. Laikraksts apgalvo, ka tas varot atstāstīt toreizējo sarunu i,gan-drīz burtiski". ,.Eri'opā mēs pašreiz stāvam: litflu grūtumu priekšā", esot teicis Staļins. „Kāpēc?' Tāpēc, ka Vācijas jautājums vēl vienmēr nav nokārtots. Ir pienācis laiks, ka mēs to atrisinām un mainām savu politiku. Mums vajadzīga Vācija .un tāpēc ir nepieciešami par katru cenu ar to saprasties. Es zinu, ka noskaņojums Polijā, tāpat kā Gechoslovakijā, pret vāciešlei FeldiUiir&ais Moutgomerijs Londonā apspriedīsies par daži^n plānotā Ziemeļatlantilva aizsardzības pakta punktiem projektā, kāds tas izveidojies divu mēnešu ilgajās iepriekšējās sarunās Vašingtonas .ārlietu ministrijā, piedaloties Rietumu ūnijas valstu vēstniekiem. Vēl neesot skaidrības par līguma formu uu vai tajā būs runa tikai par aizsardzības jautājumiem, vai būs paredzētas arī saimnieciskas un kulturālas dabas klauzulas. Pirms piecas Briseles pakta valstis, kopā ar.ASV un Kanādu, nebūs galīgi vienojušās par vispārējo pakta formu, neesot arī gaidāma citu valstu uzaicināšana uz pakta sarunām. Pakta franču versija jau esot gandiiz gatava un to visā drīzumā iesniegšot valdībai. „Daily Herald" plašā rakstā apskata pakta izredzes. Laikraksts paredz, ka pēc iepriekšējām 7 valstu delegātu sarunām Vašingtonā prezidents Trumens janvārīlaikam sasaukšot oficiālu šo valstu konferenci galīgai pakta izstrādāšanai, ko tad: iesniegtu ASV: kongresam. Pēc tam pakts vēl būtu jāratificē atsevišķajām dalībnieku valstu valdībām, tā kā tas varētu stāties spēkā apmēram aprīlī vai maijā, tas ir apmēram gadu pēc Briseles pakta parakstīšanas. Viens no svarīgākajiem jautājumiem, kas. šai sakarībā izšķirams, pēc britu strādnieku partijas, laikraksta „Daily Herald" domām, i r— kādas citas valstis vēl uzaicināt piedalīties paktā. : Runa varētu būt vispirms par Skandināvijas valstīm, Portugāli, Spāniju, Īriju un Itāliju.. Varot uzskatīt gandrīz par drošu, ka Dāniju, Norvēģiju un Islandi aicinās piedalīties, kamēr Zviedriju, kas ne- ! izrāda tieksmi pieslieties šādam -jaktam, laikam arī.nemaz neaicināšot. Arī Spānijas uzaicināšana esot Mroblēm'atiska tik ilgi, -kamēr tur •/alda Franko režīms. No Īrijas un i Ita li j as uz a i ci n āša n as g a d ī j u m ā varot .sagaidīt īpašas prasības, piemēram, ItalijaS: agrāko koloniju jautājumā. Bet, raksta ,,Daily Herald"; piedalīšanos šādā paktā nedrīkstētu saistīt ar kādiem, priekšnosacījumiem, kam ar domāto aizsardzības paktu nebūtu nekāda.tieša sakara.: Aģentūra . „Ganadian Press" sakās zinām, ka 7 valstu delegāti Vašingtonā sanākšot jau decembrī. ASV'ār-lietu ministrija jau tagad esot atjaunojusi priekšsarunas, kas bija pārtrauktas prezidenta vēlēšanu dēļ, un ' arī prezidents Trumens atvaļinājuma laikā gribot ar šo jautājumu nodar- (Beigas 5. Ipp.) ir naidīgs. Bet es. paļaujos uzi. Jums un jūsu propagandu. Jums jāpārliecina .savi tautieši, ka jau tuvāl\f jā , laikā nepieciešamas tālejošas koncesijas. Gūstekņu atlaišana, pārtikas uzlabošana un okupācijas režīma mīkstināšana nav devusi cerētos panākumus. Vācieši vēl joprciām nav aizmirsuši Prūsijas un Silē/ijas zaudēšanu. Tie nav atteikušies arī no Pozenes..Par to mēs visi \\aram būt vienis pratis. Vāciešus mēV-vi)rētu pārvilkt, savā pusē vienīgi tādā gadījumā, ja^pieprasītu viņu austrumu robežu revīziju. Mēs esam nolēmuši šo revīziju pieprasīt. Es pilnīgi saprotu, kādu reakciju šāda rīcība izraisīs Polijā. Bet jūsu rokās "ir vara, un es no jauna paļaujos uz jums." Tik tālu franču laikraksta informācija. No viena viedokļa raugoties,> tā liktos stipri neticama, sevišķi vēl tāpēc, ka vācu komunisti pēdējā laikā vairākkārt deklarējuši, ka Ode-ras- Neises līnija nav grozāma. Bet nav jāaizmirst, ka^ Maskavas politika vienmēr bijusi ļoti elastīga un mai-, riīga. Tad, kad pasaule• vismazāk gaidījusi kādu, pārsteigumu, tas tieši nācis. Varbūt, ka, lielāka efekta dēļ, Kremlis jlicis vācu komunistiem norīt nepatīkamo sajūtu un^estāties par Polijas robežu negrozāmību, lai tad,; vajadzībai: rodoties, iero.sinātu pilnīgi pretējo un panāktu vēl jo ielāku efektu. Gaidāmas pārmaiņas Francijas valdībā otrdienas vakarā notika franču valdības ārkārtēja sēde, kurā apsprieda konsekvences, kas radušās republikas padomes vēlēšanu dēļ. Tā kā otrā.kamerā nav ievēlēti 'divi B i - do katoļu partijas ministri, sagaida, ka tie izstāsies no valdības. Pēc otras versijas, par ko runā Parīzes informētās aprindas, Kejs pārkārtos visU' savu kabinetu. Jaunievēlētās republikas padomes pirmā sēde notiks 16. novembrī. AŗP ziņo, ka De Golla franču tautas apvienība palielinājusi savu vietu skaitu republikas padomē "uz: 116 (no 269), sociālisti ieguvuši 48, radikālsociālisti 46, neatkarīgie 19, komunisti 16, katoļu tautas partija 14, republikāniskā brīvības: partija 3 un citas mazās partijas kopā 7. . Starptautiskā šķīrējtiesa par 44 jūrnieku dzīvībām '(• otrdien Hāgas starptautiskā šķī-~: rējtiesa sāka apspriest Lielbritānijas ^ civilprasību pret Albāniju par nelai- . mes. gadījumu Korfukanālī.^Tas notika priekš divi gadiem. T|)reiz uz : mīnām uzskrēja divi angļu i7mīcinā-tāji. kas tika .srnagi bojāti, pie kam dzīvības zaudēja 44 britu jūrnieki. Lielbritānijas sūdziba.s uzturētāj.s, ģenerālprokurors Sokrosts, pieprasa no Albānijas atvainošanos un atlīdzību bojā ab.gājušo piederīgajiem. Tiesa nopratināja agrāko Dienvidslāvijas jūras virsnieku Kovačiču, /kas apliecināja, ka tai laikā ostu atstāja 3 dienvidslāvu traleri, , lai, pēc Albānijas vēlēšanās, izliktu mīnas Korfu kanāli. Starptautiskie kuģniecības, noteikumi paredz, • ka: tādos gadījumos . jāinforn^e^ pārējo valstu flotes, lai novērstu eventuālus nelaimes gadījumus. To nav darījusi ne Dienvidslāvija, ne Albānija. Iepriekšējā dienā Belgradē publicēts oficiāls paskaidrojums, ka Lielbritānija vēlas Dienvidslāviju vienīgi ie- ; saistīt šai; akcijā un pēc tam līdzap- : sūdzēt. BBC
Object Description
Rating | |
Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, November 11, 1948 |
Language | la |
Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
Publisher | McLaren Micropublishing |
Date | 1948-11-11 |
Type | text |
Format | application/pdf |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
Identifier | Bavari481111 |
Description
Title | 1948-11-11-01 |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
OCR text | „Bet tāda nu 5^da jūs esat jauka/' os irka : vn bija vēl jau ja šķūnīti. Konfucijs p ustējās. ^ vārīgi pacēla un ai?ne VI. Artp 51..vakara ?t -vums likās padarīts V o _^ ka Oskars var^u iDridi 0 darba un ari māte bek' ika. Oskars lika lietā sa. riskas veiksmes, ifnvini feja labu brīdi. Roga iedomājās, ka Os, butu nopelnījis daļu rit. t:ša. Tas likās gluži pareizi « kungam ar k-undzi. Uri solījās ierasties. Oskars devās tik pnecigā audis U2 ielas nereti ap. brīnīdamies noskatījās vi- I LATVLA Latvilin New8paper PubUshed under EUCOM Civil Alfflirs Oivisioo AuthonsatioD Number UNDP 196. Publisher .nd Editor: Kārli!. Rabācs. OP Camp Kleinkotz near Gfiniburg'D Prlnter: „Schwab. Volksbl." GOnzburg/D.. Bgm. Landm;-P1.7 f i r c u l a t j o n 4000. prtbllshed three fimfa we€kly. Editorial ofiice: Gfinzburg/Do. nor^ipi''Mis-ž^irnTnerma'»n-Str. 2 iATVTAN NEWSPAPER Nr. 100 (205) Ceturtdien, 1948. g. 11. nov. iznāk tris reizes nedēļā.; •Izdevējs: BALK uzdevumā Latviešu preses darbinieku sadarbības kopa. Atbildīgais redaktors: K. Rabacs, redaktori: L. Bērziņš, Ai. Gulītis, B. Ķīselis, A. Liepa, H. Minden-bergs, A. Smits. Adrese: Gilnz-burg- Do. • red.: Dorainikus- Ziminermannstr. 2 (tālr. 50), apg.: Marktpl. 25 (t. 84). 1 •I * » • AMERIKĀŅU SEKTORS DROgS PRET KOMUNISTU PUCA MĒĢINĀJUMU --PASKAIDRO) KOMANDANT Dažas pazīmes norāda; ka tuvā sagaidāma jauna aktivitāte Berlīnes krizes jautājumā. Argentīnas ārlietu ministrs Bramiiļa, viesodam.ies Londona, optimistiskā ka viņš laikam šonedēļ meklēšot gluži jaunus ceļus šīs krizeš atrisināšanai, pie kam šoreiz viņam tas varētu izdat] ļjj^ ^^^^^ .jjicplfTAtāra Li naskaidro.nima Otrrlipn T ? Pat-T'^s n f c o i , « « u KX I^oga- pati iz, am pretī, bet ar savādu, līgu, pusē smaidīgu sejas kungs," viņa, lūdzās, jāpiedod. Zoss cepeša skars nobijās. „Vai tad 0 zosi nevarēja lietot?*' ga apstiprināja, „nevare-j tadā nozīmē, kā jūs do-dzu, nāciet skataities." • TOda Oskaru pie maza ie- Oskars skatījās un labu arēja saprast, kas tas bija, ir redzēja. Pa zālīti pastai-līgs radījums zilās vilnas biksītēs un brūnā seģene, u kaklu un lielām plea-pienākumos, lai_ bulu informēts par virfem aktualaji Jautājnmiemv Šajā sakarība Lī esot stājies kontaktā; ces priekšsēdi Ivetu un uzņemšot sakarus ari ar Droi^iības padonies pagaidu priekšsēdi Bramuļu, pec viņa atgries^ . ! ģenerālsekretāra lem politiskajiem ar UN kopsapul-djs!" Oskars iesaucās, oga apstiprināja, „Mes vi-noplūcām, bet vlķīš atdzi-i laulcā vējā viņS tā dre-iijam bija tāda zossādavka 'ajadzēja šūt drēbītes!" ,vādi gan!" ļiide ir-bijusi par vājii, far-rungs!" Rogj^ 'pārmeta, . . S^dam gadījumam ^:ak nepiedzīvojis. Būs jā-stiprāka inde." ! Ja jau liktenis Konfūclju šķīgi izglābis, tad ' viņam ri turpmāk!" Bet man būs slikUi neziņot, kā viņam dz ataug spalvas . . . .Vit^h sakot, Jāpatur uzraudzību, s, vai nevajaga kādu lab-u ib.s varēsit šad tad ap- ? Par jūsu uzticību no sirds tiešām Konfūciju tai va- 'atlja itin bieži. Tas atl^o- ; un staigāja lepns un di^^3 aglmu, gan pat pa, ielu. Bet : sastapa nenovēršamaisaiR-i'eiz. sastop katru»radību, zot,-ari zosis. ViņU; sabr^m^^ Nelaimīgais bija uz vueta^ ikavrtoī.'^iW>^^^ 1 šoreiz tiešām apeda^ JO iederēja katras, zoss liWen^, jiz aped. Pat; mīlīgas sirdij ^ kās darīt. - o ;ā nebija ikdienišķa ^esan-a arī vīnu un runaja^sv^- lsīs, un Oskars tam cbena Rogai kādu apaļu pneK^- ^ uzmaukt pirkstā. , kā piepndās ms," Roga sacīja Pska^^^^ Vakarā bija izgajus .da^^ ,,Pat tad, ja tu pat^ne , ^ tā iespējai: ticēt."^^^^p gan drusku satrūkās,P u^odu.:Bet tadneg^ āi nomutēja Rogu, Jo r bija m i l ī g a ^ ^ l r ^^ -ES KRĪZES SIJNI^ NAV GALA •/'Bramuļa^: pirms došanās atpaka flz Pariziw4^ondoriā iztolcīiiso ka ;^:y^ . ; "nGoficiāla^ ;' dibu .par dažādiem, palītiskieni: un; saimniecības V j a u t ā j u m i G m ' . . bijuši labi reiuitāti.. Londonā Bramuļa pirmdien divas reizes tlkās; ar .mi-histru- prezidentu^ Etliju/,Ķ ';:Bramuļa ; bija uznēmies , galvenā • starpnieka lomu: pēdējas Drošības padomes diskusijās: par .Berlīni, me- , Zinot ar. mazāko ;valstu^^ pan-'^kt komnromisu starp Maskavas' ; un rietumvalstu viedoldi.: Pēc. Bra-. :muļas: atE^riešanās; Parīzē sagaida .ļaunus viņa meši)^jūrņus šņi v i r z i e -: 'nā. llz Londonu .:^arunāni ar āri ietu ministriju devies'britu niil itārfņtbcr'- .;:nātars-Vācijā ģene^ ; BBC korespond.ērits,norāda, ka^ L'N aprindās apsverot: iespēias; forniāla kompromisa ;plāna izstratlāšanai, kas atjautu Berlīnes ykrizi atrisiufit. bez ieinteresēto valstu tiešam! ^sarunām,, par kuru nosacījurniem_ nav bijis iespējams ;ViGnoties.;, Ja. i3a '; jaunie mēģinājumi .Beidīncs! prdb .tnas atrisināšanai tiešām .n'otiktu, tad :tas nozīmētu pirino- šīs .:0roblē" mas; aktualizēšanu .';lcc^^^^ prezidenta; Truincna pēdējā mēģinājuma nosū-tit uz Maskavu.savu spociālvēslniĢ- :u. Varbūt var saslvatīt kādu. sakarī- . bu stai'p: toreizējo, Trumeha^^ neizdevušos mēģinājumu vielaiilvties;;^ ^. nes -lietā :;un:, starp tas;ad pēc' Tru-; t'..mm\ :atkalievoiēšanas,: jūtamiein. •jauniem.rnēģināiumiem.iekustināt šo .•problēmu, meklējot jaunas kompro- . misa iespējas. J . Stāvoklis pašā. Berlīnē' nā to lai-; h nav uzlabojies. Nekibvēlfgi Jaika .: apstākļi pēdējā nedēļā par • , ņie]s:to daļu samazināja gaisa transfe is uz Berlīni. Pēc laika uzlabošanās gaisa tilts atjaunoja- darbību pilnos apmēros; un an^li un amerikāni to vē'l steidzas uzlabot.'An.^? visas vēLatlikušas divmotorī^ās. lidmašīnas apmainīs .pret cetrmotorīgām, bet amerikāni gaisa...tiltā, iesaistīs vēl pāri par GO: ASV flotes „Skymastcr" tipa lidmašīnas, nosūtot uz Vāciju • arīļ vairākus .sinUus: jūrnieku .to apkalpei; Gaisa transportus uz Berlīni .inspicēja arī-britu aviācijas ministrs Hendersons. kas" patlaban apciemo Vāciju,.; ^ • ^Berlīnes, krie sektorā pie visiem ;iebraucaiTiiern: ceļiem šonedēļ iekār- ,toti jauni aizsprosti,. lai atvieglotu :>itinp;raku'; visu.- satiksmo^s līdzekļu kontroli ;pie .sektora robežas. Krievu militārāsi valdības pār.^.tāvis liliaj pārtraukt pilsētas maģistiāta rīkotu Amerikā ņu okup a-cljas politiku noteiks arpolTtiskciis I stāvoklis : I^ote'icējs faktors amerikāņu okupācijas politikā Vācijā joprojām paliks ārpolitiskais, stāvoklis, izsakās amerikāņu^ militārās valdības' polītLskās aprindas Berlīnē. Ievērojot austrumu un 'rietumu prepšķības, vēl jo lielāku nozīmi ļpitsķiŗ apstāklim, ka. ASV mili- 'tārgubernātors Vācijā .reizē.. ir visu amerikāņu' bruņoto spēku komandieris Eiropā.. Tādēļ arī • militārās valdības forma pārlikusi tīri militāra, kaut arī. 60 proc. per-sejriāla sastādās no civiliem lietpratējiem. Jauns, stāvoklis varētu rastie'.^ līdz ar Hietumvācijas valdības nodibināšanos un okupācijas statūta noteikšanu. Pēc šo abu llēmumu ratificēšanas militārā vļaldiba daļu :sāvu līdzšinējo kompetenču nodotu vācu valdības iestādēm, jūtami .samazinot pati savas'funkcijas. GT preses konferenci dažas minūtes pēc tās sākuma, jo tajā paredzētā jauni darba ķārvaldes vadītāja Fleišmana inL(^rvija presei būtu ,.nedraudzīgs akts-' ļprpt padomju militāro valdību, kas neesot atzinusi agrākā pārvaldes priekšnieka komunista Šmita atcel- (Beigas 5. Ipp.) Sabaida Maska-vas samierina sanas mēģinājumus Saspīlējums, kādā sākusies UN kopsapulces trešā sesija, pēc Parīzes diplomātisko aprindu domām, esot jūtami samazinājies, un, kā ziņo Reuters, drīzumā esot gaidāma Padomju Savienības un ASV attieksmju uzlabošanās. Tāpat uzskata par iespējamu* ka Maskava tuvākajā laikā ievada kādus samierināšanās mēģinājumus; Berlīnes jautājumā,. vai nu tieši Vācijā, militārgubernātoru instancē, vai arī ,,kuluāru sarunu" veidā Parīzē, Sarunas ar padomju un Austrumeiropas amatpersonām Ša jo pilī liecinot, ka Trumena ievēlēšana bijusi is loceklis.notikumu ķēde, kas likusi- Kremlim apsvērt pārmaijias savā ārpolitikā. Pārējie locekļi šinī ķēdē bija Berlīnes blokādes neveiksme, Eiropas alianšu plānu.pastiprināšana, izredžu: trūkums uz drīzu ASV. saimniecības sabrukumu, pilnīga Vollesa partijas iieveiksme un franču ogļraču streika neveiksme. Padomju delegācijai tuvas aprindas Parīzē domā, ka, pēc Maskavas valdība s uzskaticm, padomju . politiskā ekspansija rietumos sasniegusi ^.piesātina juma pakāpi". Bez tam pieaugošie saimniecības grūtumi Austrumeiropā mudinot Maskavu uz mēģinājumiem panākt izlīgumu ar rietumiem. DM PLANS PRET AGRESIJU KĀDAS VALSTIS I AICINĀS ZIEMEĻATLANTIJAS PAKTĀ tā īsajā laikā, kopš prezidenta Trurliena atkalievēlēšanas, daudz aktīvāk virzās ijz priekšu jautājumi, kam sakars ar Rietumeiropas aizsar-d/ ibu Un plānoto Zicmeļatlantika aizsardzības paktu. Kamēr Rietumu ūnijas bimo^t^^^^^^ virspavēlnieks feldmaršals Montgomerijs pēc Vācijas apciemojuma devies tālāk uz Beneluksa valstīm, lai pēc tam ierastos savā jaunajā štāba Parīzē, šo pašu nedē'u Londonā gaidāma ūnijas piecu valstu delegātu apspriede par ZlemeļaUantika paktu, kura iesniegšanu ASV kongresam sagaida jauļ janvārī, lai tas apmēram aprīlī varētu stāties spēkā. Pēc Londonas apspriedēm šinī pašā jautājumā gaidāmas tālākas, paplašinātas apspHe'dcs i Vašingtonā. Eeldmaršals .Montgomerijs. nedēļas :sālairnā Vestfāle tikās ar trim Vācijas r i e tu m j os 1 ū m i li t ā r gubcr n āto-riem. Sarunas,. par kurām nekāds oficiāls :ziņojurhs nav izdots, notika mm „Bļjferis'^ sta^^^^ Reinu GRŪTUMI RIETUMEIROPAS DROŠĪBAS PLĀNOŠANĀ mūsu laikrakstā eitēiām kādu VaU^^^^ par Ŗietumoiropas aizsardzības jautājumu, kurā pazīstajmais amerikāņu pub-. licists, starp citu, izteica domu, ka, rietumvācijās apbruņošana būtu bīstams mē?ilriājums, kam varētu būt kļūmīgas sekas, jo vācieši tad mēģinātu kļūt par patstāvīgu varas faktoru Eiropā. Citādu pieeju jautāju-ttiam apliecina angļu kohservrUīvaiR laikraksts „Da rietumu aiz- ^rdzībai veltīta rakstā, atzīstot, ka Rietumeiropas aizsardzības padd- ^^i bijs jāizšķiras par vienu no divām iespējām: vai nu apbruņot Rie- )iju, vai arī panākt lielu amerikāņu spēku nosūtīšanu uz Eiropu. no»"- ir pagai^!'. iropas ūnijas valstis liķu-- ^^"^s ASV saprast, ka tām nav pieņe- •f^ami tādi stratēj^iskl plāni, kas pa-ļ^^ bruņota konflikta gadījumā eva- .| J^et visu Eiropu, atskaitot. Lielbri- N u u ņ Spāniju!, un ka tādēļ b^^ ^pieciešams cits plāns. Tāds, pēc J'^nas daļas Rietumeiropas stratēģu loniām, varētu būt.Rietumvācijas iz- . '^sntošana par galveno-aizsardzības •:J*u, radot starp: Reinu uņ Elbū. " a terfitoriju. uzbrukuma,: atvai- . Amerikāņu stratēģi uz' to • .. -.. i..ka :šāds-plāns būtu: ap- ^ļ^ei^rns, bet^ Eiropai; tad jarēķinās .^īsām tā konsekvencē ;,;T^s mozīme. ka Rietumeiropas val- 1^ ^elas,^ :lai tiktu noturēta; fronte Baltijas jūras; līdz Dienvidslāvi-, j5'1200. km^gaļ^umā; :^ !^ 350 km dziia/aizsardzības'josla r^īi Elbu un Reinu. Pati Rietum- . ^^as ūnija:-tūlītējai šīs: telpas aiz- .j^asanai; nespēj: dot vairāk par ļ^J^ divīzijām, tas: i r pa • divīzijai ' . ^ 80 km.frontes līnijas.' Sājos ļ^jļi^ī^^ neietilptu 'vairāk, par • trim ;:--«u divīzijām.: Turpretim, .uzbrū-spētu tūlīt laist darbā ap 60 di- ^ " ^ ^ " ^ astoņas: tanku: divīzi-iosi. sauszemes ' tādā • • gac"!jūma ļsļ^^'^^^^ērs būtu vismaz viens; pret S •< ,^^^opas rietumvalstu ieror ^ut V - iztrūkums jāaizpilda. Militārie ;v norāda, .ka Rietumeiropas ūnija viena pati,' ar vai bez apbruņotas' Rietumvācijas, tikpat nespēj sevi aizsargāt. Pat' ja , būtu mobilizēta visa Rietumeiropa, Vāciju ieskaitot, tad tomēr kopīgais militārais spēks būtu tikai 12 miljoni pret 25; rriiljonieni jeb, rēķinot, divīzijas, maksimāli 200 divīzijas pret 450. Tik liela speķu atšķirība, kā tūlītējām aizsardzības vajadzībām, tā arī kara gadījumam, : izlīdzināma vienīgi ar ASV palīdzību. .Tāpēc ikviens reāls uri Rietumeiropai., pieņemams aizsardzības plāns prasītu vismaz 20 amerikāņu divīziju atrašanos Rietumeiropa uri tūlītēju visa_ pieejamā vācu darba spēka 'rnobilizāciju nocietinājumu darbiemi visā.Rierumvācijā. .Bet: vai ;yar: iedomāties, ka ASV: turētu Eiropā uz nenoteiktu laiku veselu ekspedīcijas armiju., — jauta „Daily :Mall" ievadnieks. Tādēļ Eiropas lielākā :dala būtu norakstāma zaudējumos jau pirmajās kara nedēļās, ja nerada kādu spēcīgu, valni, kas spētu uztvert, pirmo uzbrucēja triecienu, : Tādēļ: galvenā problēma ir kā radīt šo valni, kas atļautu veikt novilcinātajās operācijas līdz palīgspēku pieņākšanaL Ar šo prob- 'ēmu;,. lāi:;^ b'ōs jānodarbojas. .I^etumunijas aizsardzības padomei,: nobeidz „Daily Mail". britu galvenajā štābā Mellf. Slepenajās apsprieclēs esot runāts ne vien par Yāciju, bet "ari par vispārējām Rieturneiropas politiskām un:stratēģiskām problēmām, pie kam, kā to uzsvēļ: BBC,: pirmo reizi šādās sarunās' tieši piedalījušies arī augstāki amerikāņu virsnieki. , : Pēc Londonas politisko aprindu informācijas, Montgomerijam jau esot: izstrādāti konkrēti plāni Rietumeiropas ūnijas aizsardzībai. Pēc viņa ieskatiem, vajadzīgas vismaz 20 divīzijas;: lai agresijas gadījumā'spētu noturat sauszemes fronti līdz amerikāņu rvienību pienākšanai. Gaisa telpas 1 aizsardzībai esot vajadzīgi 1500 turboiznīcinātāju, no kuriem pašreiz rīcībā esot tikai puse. Bez tajm Montgomerijs vēloties aizsardzī-: bas fonda dibināšanu, kurā Lielbri-: tanija un Francija piedalītos ik ar 45 proc, Holande un Beļģija ik ar 4 proc, be1< Luksemburga ar 2 proc Pēc Vācijas apspriedēm Montgomerijs devās uz Hāgu, k u r ' ^ ņ am paredzētas apspjiedes ar;: Holandes • aizsardzības ministru un pēc tam ar ministru prezidentu. Tālāk sekos Briseles apciemojums, un brauciens nobeigsies jauniekārtojamā Montgo-merija /galvenajā štābā Francijā. • 'Pēc |BBG informācijas, piecu Briseles pakta valstu dcle-^-lti šonedē t Parīzes laikraksts „Aurore-France Libre", atsaucoties uz speciālu informāciju, publicējis sensacionālu ;ziņu par Staļina plāniem attieksmē uzļ Polijas rietumu robežām. Septembri Staļins tos esot izklāstījis Maskava Cechoslovakijas valsts prezidentam Gotvaldam un Polijas valsts galvām Bierutam. Laikraksts apgalvo, ka tas varot atstāstīt toreizējo sarunu i,gan-drīz burtiski". ,.Eri'opā mēs pašreiz stāvam: litflu grūtumu priekšā", esot teicis Staļins. „Kāpēc?' Tāpēc, ka Vācijas jautājums vēl vienmēr nav nokārtots. Ir pienācis laiks, ka mēs to atrisinām un mainām savu politiku. Mums vajadzīga Vācija .un tāpēc ir nepieciešami par katru cenu ar to saprasties. Es zinu, ka noskaņojums Polijā, tāpat kā Gechoslovakijā, pret vāciešlei FeldiUiir&ais Moutgomerijs Londonā apspriedīsies par daži^n plānotā Ziemeļatlantilva aizsardzības pakta punktiem projektā, kāds tas izveidojies divu mēnešu ilgajās iepriekšējās sarunās Vašingtonas .ārlietu ministrijā, piedaloties Rietumu ūnijas valstu vēstniekiem. Vēl neesot skaidrības par līguma formu uu vai tajā būs runa tikai par aizsardzības jautājumiem, vai būs paredzētas arī saimnieciskas un kulturālas dabas klauzulas. Pirms piecas Briseles pakta valstis, kopā ar.ASV un Kanādu, nebūs galīgi vienojušās par vispārējo pakta formu, neesot arī gaidāma citu valstu uzaicināšana uz pakta sarunām. Pakta franču versija jau esot gandiiz gatava un to visā drīzumā iesniegšot valdībai. „Daily Herald" plašā rakstā apskata pakta izredzes. Laikraksts paredz, ka pēc iepriekšējām 7 valstu delegātu sarunām Vašingtonā prezidents Trumens janvārīlaikam sasaukšot oficiālu šo valstu konferenci galīgai pakta izstrādāšanai, ko tad: iesniegtu ASV: kongresam. Pēc tam pakts vēl būtu jāratificē atsevišķajām dalībnieku valstu valdībām, tā kā tas varētu stāties spēkā apmēram aprīlī vai maijā, tas ir apmēram gadu pēc Briseles pakta parakstīšanas. Viens no svarīgākajiem jautājumiem, kas. šai sakarībā izšķirams, pēc britu strādnieku partijas, laikraksta „Daily Herald" domām, i r— kādas citas valstis vēl uzaicināt piedalīties paktā. : Runa varētu būt vispirms par Skandināvijas valstīm, Portugāli, Spāniju, Īriju un Itāliju.. Varot uzskatīt gandrīz par drošu, ka Dāniju, Norvēģiju un Islandi aicinās piedalīties, kamēr Zviedriju, kas ne- ! izrāda tieksmi pieslieties šādam -jaktam, laikam arī.nemaz neaicināšot. Arī Spānijas uzaicināšana esot Mroblēm'atiska tik ilgi, -kamēr tur •/alda Franko režīms. No Īrijas un i Ita li j as uz a i ci n āša n as g a d ī j u m ā varot .sagaidīt īpašas prasības, piemēram, ItalijaS: agrāko koloniju jautājumā. Bet, raksta ,,Daily Herald"; piedalīšanos šādā paktā nedrīkstētu saistīt ar kādiem, priekšnosacījumiem, kam ar domāto aizsardzības paktu nebūtu nekāda.tieša sakara.: Aģentūra . „Ganadian Press" sakās zinām, ka 7 valstu delegāti Vašingtonā sanākšot jau decembrī. ASV'ār-lietu ministrija jau tagad esot atjaunojusi priekšsarunas, kas bija pārtrauktas prezidenta vēlēšanu dēļ, un ' arī prezidents Trumens atvaļinājuma laikā gribot ar šo jautājumu nodar- (Beigas 5. Ipp.) ir naidīgs. Bet es. paļaujos uzi. Jums un jūsu propagandu. Jums jāpārliecina .savi tautieši, ka jau tuvāl\f jā , laikā nepieciešamas tālejošas koncesijas. Gūstekņu atlaišana, pārtikas uzlabošana un okupācijas režīma mīkstināšana nav devusi cerētos panākumus. Vācieši vēl joprciām nav aizmirsuši Prūsijas un Silē/ijas zaudēšanu. Tie nav atteikušies arī no Pozenes..Par to mēs visi \\aram būt vienis pratis. Vāciešus mēV-vi)rētu pārvilkt, savā pusē vienīgi tādā gadījumā, ja^pieprasītu viņu austrumu robežu revīziju. Mēs esam nolēmuši šo revīziju pieprasīt. Es pilnīgi saprotu, kādu reakciju šāda rīcība izraisīs Polijā. Bet jūsu rokās "ir vara, un es no jauna paļaujos uz jums." Tik tālu franču laikraksta informācija. No viena viedokļa raugoties,> tā liktos stipri neticama, sevišķi vēl tāpēc, ka vācu komunisti pēdējā laikā vairākkārt deklarējuši, ka Ode-ras- Neises līnija nav grozāma. Bet nav jāaizmirst, ka^ Maskavas politika vienmēr bijusi ļoti elastīga un mai-, riīga. Tad, kad pasaule• vismazāk gaidījusi kādu, pārsteigumu, tas tieši nācis. Varbūt, ka, lielāka efekta dēļ, Kremlis jlicis vācu komunistiem norīt nepatīkamo sajūtu un^estāties par Polijas robežu negrozāmību, lai tad,; vajadzībai: rodoties, iero.sinātu pilnīgi pretējo un panāktu vēl jo ielāku efektu. Gaidāmas pārmaiņas Francijas valdībā otrdienas vakarā notika franču valdības ārkārtēja sēde, kurā apsprieda konsekvences, kas radušās republikas padomes vēlēšanu dēļ. Tā kā otrā.kamerā nav ievēlēti 'divi B i - do katoļu partijas ministri, sagaida, ka tie izstāsies no valdības. Pēc otras versijas, par ko runā Parīzes informētās aprindas, Kejs pārkārtos visU' savu kabinetu. Jaunievēlētās republikas padomes pirmā sēde notiks 16. novembrī. AŗP ziņo, ka De Golla franču tautas apvienība palielinājusi savu vietu skaitu republikas padomē "uz: 116 (no 269), sociālisti ieguvuši 48, radikālsociālisti 46, neatkarīgie 19, komunisti 16, katoļu tautas partija 14, republikāniskā brīvības: partija 3 un citas mazās partijas kopā 7. . Starptautiskā šķīrējtiesa par 44 jūrnieku dzīvībām '(• otrdien Hāgas starptautiskā šķī-~: rējtiesa sāka apspriest Lielbritānijas ^ civilprasību pret Albāniju par nelai- . mes. gadījumu Korfukanālī.^Tas notika priekš divi gadiem. T|)reiz uz : mīnām uzskrēja divi angļu i7mīcinā-tāji. kas tika .srnagi bojāti, pie kam dzīvības zaudēja 44 britu jūrnieki. Lielbritānijas sūdziba.s uzturētāj.s, ģenerālprokurors Sokrosts, pieprasa no Albānijas atvainošanos un atlīdzību bojā ab.gājušo piederīgajiem. Tiesa nopratināja agrāko Dienvidslāvijas jūras virsnieku Kovačiču, /kas apliecināja, ka tai laikā ostu atstāja 3 dienvidslāvu traleri, , lai, pēc Albānijas vēlēšanās, izliktu mīnas Korfu kanāli. Starptautiskie kuģniecības, noteikumi paredz, • ka: tādos gadījumos . jāinforn^e^ pārējo valstu flotes, lai novērstu eventuālus nelaimes gadījumus. To nav darījusi ne Dienvidslāvija, ne Albānija. Iepriekšējā dienā Belgradē publicēts oficiāls paskaidrojums, ka Lielbritānija vēlas Dienvidslāviju vienīgi ie- ; saistīt šai; akcijā un pēc tam līdzap- : sūdzēt. BBC |
Tags
Comments
Post a Comment for 1948-11-11-01