Bavarijas Latviesu vestnesis, November 11, 1948

              Pirmā
^^'^^Pš izbeu
valsts, kurkt
metodēm mē.
. sava
0 gadu.
P*]āva spā,
zuitu rnūki, so.
^gāt pret spā-dažu
gadu
vaizsardzibā
inaja Paragva:
Īsta punktu vai
»redukcijām"
i^valdīja 150.000
vadīja 50-^100
īsas redukcijas
diem plāniem
: un baznīcai
cifiksu, āp lau,
itas publiskās
aranieš.u būdas,,
^ealāros kvad^
ik 'Pārskatāmi
ītnieku bez ka-^ ^
l^lēt. Ap pilsētu
ārzniecības un
i- regulāra kāi
ms, driz kļuva
. L ī d z 3 gadu
tā ja mātes gā-enīgais
noteicēja
ts. Jau no 3 ga*
ti no rīta līdz
"~" i u r
as un _ ____
m gvaranietlm
as dažādi valsts
katram gvara^
dāt, jo ādminis-
Ivs laiks pamu-. '
itīgām domām,
ievirzīja dažādos
gan ievērojot
s, bet pirmām
ies no apsvēru-esēs
būtu vaja-a
gvaranieti uz-ušu
un viņam
ada laikā bija
sistēma veicina» \
u. Tikai pēc pir-anas,
vecākiem
u dzilvokli un tir
tļāva audzēt ga-n
vakaros vi- .
ānoklausās spre-i
katru rītu aiz-jām"
darba ar
Tāpat viņi at-.
j uzraudzīja des-
: viņus kontrole-ijās,
lai neviens
mu atstāt mājas
lēktam. Nekādu
gmām vai kārti-kus
pārkāpumus
vai ieslodzīšanu,
iegribēja liekties,
ēm vientuļos ap-lina
bija dzelžai-nebija.
Viša peļ-c"
jeb Dieva īpa-a
valsts īpašums,
totājiem līdz mū-r
darbu bija uz-pģērbs.
Nav bri-iteri
savos rakstos
s par gvaraniešu
reģistrēja ja^
.1 viņa turpmākas
ziņojumu plūsma,
nodarbināja mu-
Lai neapgrutina-aizliedza
pārvieto-ukcijas"
otrā, ^^un
• bija.ari mainīt
igi sargāja pret
kmēmnoara.vi
t nekā pareto, Ka
,redukcijas". N^-
ri spāņu •.valoj;
nelāva ierasties
otāji drikstejM^^
pašiem uzticib
L viņus ārpus
& uzUas iP -
ļcas. Tirgot^fi
apkalpoja, bet P^
bija .redukcijai
dominētas ^ •
vēl Pjernin^l^: .
.raniešu dz^ve .
Administraf ;
I tieksmi^.uz SP
pēc S
ar pa^?4T',iavē- daudzkārt
tniekus P^^J'par ,
nādami mirusi v
^^^^^^^^^^^^
^^'^""c^S^^uca
iĀtumos, Ka » ļ.ļe
Paragvaja^. ^^-jj
^*^-^^^f stāSt nespeja^^ ta- :
^ dažus f^dija
i patiesi
^j^VTVUA, 1948. g, 11. novembrī 9
Ja pēdējā brīdī- nerodas kādi nepa-r-^
dzeti apstākli, tad: nakti uz' piekt-
Menu pl. 24 visā apvienotajā anļu-
:.^prikānu: joslā sākiJies^v 24 :sluhdu
''^š ģenerālstreiks, ko organizējusi.
pŗJvienotās joslas. arodbiedrību sa-
,r;enība, lai protestētu pret dzīves
dārd:^ībās celšanos oin, Frankfurtei
rentrilo saimniecības iestāžu: cenu
al-^u polītiku.;: Darbu; pa redz pār-tra'ikt
dzeķceļi :un iēlu: ;dzelzceliv
raktuvju strāciniekiuc; Gāzes iestā-
^ļps'naredzams, darbosies.:
IŗJs•stundas, un telefona. savieno:jumi
būs pieejami tikai sevišķi neatlieka­mas
"^adījumos.-../^/^:/.. • ,. ....•v^:
Ani'lu un amerikāņu railitārguber-nators'
iepriekš ; brīdināja arodbied-i''
bas. kā streiks 'patreizējā situācijā;
rvevar' palldzēt,novōrst. saimniecības,
ffi-ūtumus, bet citādi tas i r vācu ie-
?ai':ud.airīšana. Arodbiedrības
10 punktu programmā; : starp citu,:
prasa ārkārtēju Tīcību::ceriu kontrolē
un spekulācijas "apkarošanā; efoktīKu
nastu ;izlīdzināšanaš dikumu, pilnību
ļŗontroles atjaunošanu pārtikas saim­niecībā,
izejvielu rūpniecības un kre-d;
ta 'institiltu pārņemšanu sabied-ribas
īpašumā .un aradbiedrjbupie-
• dal.!'a^^s saimnļecības; jautājurnu
:kartošanā. V
Pēc arodbiedrību savienības lēmu-nia
par streika izsludināšanu vēl- no­tika
dažādas sarunas-paretā;, even­tuālu
atlikšanu, bet līdz: vakardienai
tās panākumus nedeva:
1
gorņeriia pians
(Turpinājums: no 1. Ipp.) •
boties. Otavas politiskajās. aprindās
{ŗaicl^mo.Zicmcļatlantrka paktu : ā r
Kariādas'piedalīšanos Jbti apsveIcotv
Tas vairošdt Eiropas drošības sajūtu
un būšot' spēcīgs :pretlīdzckļis. ame­rikāņu
izolnclonisma tendencēm; \ -
: Angļu komunistu laikraksts :,,Dally
Worker", :no jauna uzbrūkot;, pakta
plāniem, izsakās,^ka tam: ar aizsar­dzību
neesot nekā kopifļa, bet tas
tikai esot jaunavizpāūšme imporiālis-tisko
valstu :Sadarbībai,. Amerika .ga­tavojoties
frančiem 'picf^adnt Ieročus,
lai tā tos padarītu- par šāviena : a l -
•gad^iem, •:v;'-.^
'Pēc citu anr^ļu laikrakstu.informā-.
cljas, jau pirms:;Ziemelallantika. aiz­sardzības
nolieguma: ; parakstīšanas
Eiropa varot gaidīt kara matcriūlu
sūtiļumus. no . A S y . ' B r i t u turbpiznī-cinātāji
Mz šim piegādāti; ne vien
Ŗietumeiropas' ūni jas. va 1 stīm, bet arī
Kanfidai, :ASy, Padomju Savienībai.
Zviedrijai, j^veicei un Arf^entīnai, bet
•sešām vaIstlni; ārpus ūnļjas pavisarri
nodotas tikai :174 lidmašīnas. .
Apvicnot;Visas tās grupās un kus­tības
EiTOpā, kuru mērķis ir. Kiŗopas
oŗt^anlz^šana; uz federatīviem parna-^
tiem, vēlas ..Eiropas, federālistu: uni-'
jas kongress/ kas sākās 7-; novembrī
Roma un: uzskatāms ^ par: Hāgas un
Interlakenas:konferenču' turpināju­mu.
. Tajā;piedalās An^lijasv.FŗaTici-:
jas, Itālijas, Zviedrijas, ^ Dānijas, Be-nelukj^
a valstu., Vācijas, Austrijas un
Spānijas pārstāvji,; ūnijas dibinātāja
un priekšsēža rakstnieka īgnacija S i -
ms vadībā.^
ļ BBG.DM, BB,;AZ, NZ
99 ris ii
un Reinu
|)!nājunis no 1. :lpp.) :
5anu un Flēismarrā iecelšanu vina
vietā.:-: Pilsētas. li.elveGā]<:ā ^vietnieks
Fridensburgs pret šādu krievu rīeību
protestējis. • •
Daudz ievērības/radījuši amerikā­ņu
sektora .komandanta : pulkveža:
Haulija paskaidrojumi pilsētas ie­cirkņu,
birfeermeis1:aru:' un /de^rn
tiskp. partiju vadītāju .sanāksmē.-
Hauliis -izteicās, -ka amerikāņu ;sek-.
tors:esot drošs pret katru komunistu
;Pu5a, mēģinājumu :pēc Prā^^as parāu-
^iem, jp. -amerikāņu vienības Berlī-;
.i^e, esot - pietiekami spēcīgas, .lai y i -
;^^is šādus mēc^inājumusy likvidēiu.
Kaut^ gan āustrurnu sektora policiia.
.pretēji:, .visiem :::nolIgunri^ tacrad
fP^^^i apbruņota,,' rietumu sektoros;
pretricība neesot paredzētā.". ^
.Amerikāņu: sektorā pirmdien dar-o^
biruzsāl--! universitāte ar,2000:stu-dentiem.
Tā. nodibināta' tādē].;: • ka
|^^:5inō.:ā: Berlīnes universitātG
sektorā nonākusi "pilnīgā komū-;
-^^istuun krievu.kontrolē
BBC,' stN. Nž.:'.:
i j a 3 0 gados
1918—1948
^^nnešu Nacionālās Padomes mūsu-
"^Ist^ .proklamēšanas:^
-: .'^'es dienai :veltīts izdevums: :: ^
/•^Prasāņ)s'nometņu grāmatnīcās. -
; ' •, - .: Vairumā pie- V':':
;^LMARA : RŪDZISA.lštūttg^
^Alenbuch. Kernerblidvstrasse 39.
^enaiDM 1,- . par;eks./ atkalpārde-^
vējiem- parastā .^atlaide.::/
ii:
III'
Hli
8 gadi ilgu piilsoņu karu Ķīnā otr­dien
pieteica maršals :Cangkaišeks,
pnDklamācijā:aicihādanas iedzīvotājus
pielikt visus spēkus, laisakautu ko­munistus.
Valdības karaspēks pašreiz:
evakuē Džeholas provinci Visi ceļi
uz Pekingu ir bēgļu pilni.
Jaunu satversmi un vēlēšanu liku­mu
jau tuvākā laikā paredzēts iz­strādāt.
Ungārijā. ,
Vienošanās Pienvidtiroles jautāju­mā,
panāktā Itālijas un Austrijas
starpā. Bez tam austriešu ārlietu mi­nistrs
'Dr. Grūbers parakstījis ar itā­ļu
ārlietu ministru grāfu Sforcu. d i ­vus
nolīgumus par .dzelzceļa satiksmi
un preču transportu.; •
Izņēmuma stāvoklis izsludināts
Kairo, pēc tam kad naktī uz otrdienu
ministru prezidenta nams apšaudīts
ar ložmetējiem un pret to- mesta
bumba. .Tas jau i r piektais atentāts
Dret ēģiptiešu \valstsvīru. ; :;
Atkāpusies Irānas valdība pēc
tam. kad parlaments noraidījis tās
ierosinātos likumprojektus. :•:.:/••
Par elitē organizāciju nolemts pār­vērst
Cechosl-ovakijas komunistu
partiju. Pēc valsts apvērsuma feb­ruārī
tā esot pārvērtusies „masu
b i e d r ī b ā . ' S a i sakarībā runā, ka no­tiks
lielākas pārmaiņas arī līdzšinējā
partijas vadībā,: minot pat ministru
prezidenta Zapotocka eventuālu de­misiju.
\ ,:::•;.
Saksijas zemes bankas prezidents
Holands ar sievu izbēdzis no padom­ju
joslas un ieradies Ramburgā. Tas
jau ir otrs gadījums, kad patvērumu
rietumos meklē arī banku ļaudis.
Jūlijā no Veimāras izbēga Tīringas
bankas prezidents Dr. Gertners. :
Pret Gandi slepkavu Godi Indijā
;sācies tiesas process. ^ Apsūdzētais
paskaidrojis, ka slepkavībā vaino­jams
tikai viņš viens pats.
Par savu grāmatu ievešanu Vati­kāna
aizliegto izdevumu sarakstā
f ranču .eksistenci ā 1 i sts Sartrs v i enīgi
priccāias. Pēc viņa domām, tā būšot
vislabākā reklāma, jo savā laikā ka­toļu
baznīca aizliedza; lasīt ticīga­jiem,
arī Moņtēna, Pciskala Stendala,
Balzakaun Zolā sacerējumus.
Priecīg-p notikumu princesei .Eliza­bete
t gaida 14, • vai: 15; novembrī.
Britu pasta pārvalde šim gadījumam
izlaidīs speciālas pastmarkas.
5G.250 mārciņu dārgais zirgs, ko
amerikāņi nopirluiši Parīzē, nobei­dzies
lidmašīnā ceļā uz Ņujorku. .Pi­lots
domā. ka zirgs miris.: aiz bai­lēm",
lai gan 17 suņi, kas tāpat at­radušies
lidmašīnā, ceļojumu pārdzī­vojumi
un novesti .Amerikā sveiki un
veseli. • . :-:••
Deguns piešūts kādai Grifina kun­dzei
ASV. Svarīgais orgāns norauts
auto . katastrofā. : Cietušā novesta
slimnīcā. Pēc ārstu rīkojuma poli­cija
nekavējbties. aizsteigusies uz ne­laimes
vietu, atradusi norauto, degu­nu,
kas atvests slimnīcā un tūdaļ
piešūts. . Operācija izdevusies tei­cami.
'
Oktobra revolūcijas svētku gadī­jumā
padomju augstais komisārs
Austrijā bija sarīkojis plašu pieņem­šanu,
kuļ'ā piedalījās rietumu sabied­roto
augstākie virsnieki un austriešu
valdības locekļi. Pēc U P informāci­jas,
visi viesi: bijuši ..sajūsmināti par
Icrievu lielo viesmīlību un draudzī­bu",
īpašu piekrišanu izpelnījies k a ­ravīru
koris Nepatīkams pārstei­gums
iestājies vienīgi tad, kad pār-
111 Ik0ts vienas dziesmas teksts — tas
zākājies par j,kaŗa kūdītājiem".
GZ
ŠVEICES ŽURNAUSTA ^lERE DZĒJUMI BUDAPESTĀ
Šveices laikraksta „Die Wodien-zeitung"
līdzstrādnieks Mišels Moruā,
kurš, vēl septembra beigās bijis. Bu-dapeštā,
peistāsta trīs epizodus par
apstākļiem Ungārijā. ;
Populārākā persona Ungārijā paš­reiz
e s o t n ī i s t e r s Kints. Pirmoreiz
Kinta vārdu Moruā dzirdējis mazā
kafejnīd'ā, kad labam.paziņam ungā­ram
stāstījis, ka . septembra beigās
viņam jāatgriežas Šveicē. Ungārs pa­raudzījies
žurnālistā un teicis, arī
viņš labprāt būtu /; devies uzmeklēt
misteru Kintu, ja tikai viņam nebū­tu
sieva'un mazs bērns. Bet ja kāds
ungārs sakot, ka dosies pie Kinta,
tad tas nozīmējot, ka viņš sagata­vojies]
bīstamajam nelegālajam ceļo-iumam
-pāri .robežai uz rietumiem.
Vārds. Kints radies tādēļ, ka unu'ā-riski
tas nozīmējot „ārā", u n u n g ā ri
ar to persoītifioējuši savas ilgas pēc
rietumiem. .'"V^. • -'-,:•'.•"::,.:-,
; Tālāk Moruā raksta par Ungārijas
tagadējieiT!.; anstāk'iem. Viņš pus­stundu
jrmvadliis tiesas :zālē.: ^Tribū­nā
la nmek.sa. s 1 āvējis vīrs ar šausmī­gi
izķēmotu sēju.; Pāri pierei stiepu­šās
vairākas brūces, bet kreisās auss
'viet§ karājies asiņains kunkulis. P a ­kausis
apsūdzētajam bijis noskūts
kails Uņ :tā 'ādā regojies: dīvains zī­mējums
— šacha galdiņa attēlojums,
nesen apsūdzētajam piederējis
neliels uzņēmums. Tad 'kādu 'nakti
iera dusi es. poli ci ja. Iegansts kratīša­nai
bijis vienkāršs: • viņš, tirgotājs
Sipkos. Imre, spekulējot ar dažādām
neatļautām precēm. Izkratīts ne vien
dzīvokli?, bet. norautās pat tapetes
no sienām un uzlauzta grīda.. Nekas
nav .atrasts. Policija tomēr apgaKm-
,\usi,. ka Imrem esot sakari ar ric-tiimva
l:-:tim, tāpēc viņš darītu pa rei­zi,
ja atzītos. Volti tirgotājs centies
iedom3t|ieš:cllvēkuLkas.būtu viņu-^
nekrietni apmelojis un noteikti :uz-
• svēris, l<a kaut Ivp tamlīdzīgu neesot
pat sapņojis. Imre. tomēr tiesāts par
melntirdzniecību un pretošanos ierēd­ņiem,
jo tas vēl. joprojām angalvpjis,
ka viens, no trim policistiem, kas
kratījuši dzīvokli, viņu sitis. • •
Tiesnesis bijis laipns. Mazliet it kā
ņirgādamies viņš sacījis:. „Labi, to
mēs tūlīt redzēsim. Es likšu ievest
policistu^, kas bija, pie jums." -:::
:: Nācis pirmais milicis, nācis otrs —
Sipkos Imre tikai kratījis .^alvu. Tik­ko
parādījies trešais, apsūdzētais
PADOMJU JOSLS DIBINA
POLICIJAS SKOLAS
Rietumvācijas. laikraksti ziņo, ka
padomju joslā paredzēts dibināt īpa­šas
policijas skolas, kur'apmācīs ne
vien vīriešus, bet arī sievietes. Tā
Saksijas ,novadam šāda skola pare­dzēta
Kemnicā, ar 45.000 audzēkņiem.
Tiem vajadzēs vingrināties šaušanā.,
granātu mešanā un tanku;apkaroša­nā,
Pēc „Kurier" informācijas, Aus-trumvācijas
pilsētām: ar 30.000 ie­dzīvotājiem
paredzētas trīs policijas
vienības ar 100 vīru katrā, pie kam
ceturtais simts skaitīsies rezervē. Šie
policisti sākumā būs apbruņoti ar
pistolēm un koka nmdziņām.
Oficiālās austrumjoslas V;- iestādes
policijas reorganizāciju līdz šim no­liegušas.
Pirmoreiz to apstiprināja
SED centrālā sekretariāta . loceklis
Uļbrichts oktobra revolūcijas svēt­kos.
Apbruņot policiju, pēc viņa ap­galvojumiem,
esot tiesība ::,.rietumu
sabiedroto agresijas dēļ, kas vērsta
pret tautas demokrātiju". NZ
• Demokratizēšanas process Ja­pānā
nenorit bez kavēkļiem. Kopš
9. g. s. sievietēm liegta pieeja japā­ņu
svētajiem kalniem. Līdz 1861. g.
šo aizliegumu ievēroja arī zīmējo­ties
uz Fudžijamu, bet tad tradīciju
salauza ārzemniece, vēlākā britu
vēstnieka sēra Pārķēra kundze. Ne­sen
tādu pašu pārgalvību pasāka ja-nāniete
Hisao Hašimoto kundze, mē­ģinādama
uzkāpt svētajā Nara-0-
Mines kalnā. Bet viņu aizturēja sa­niknoti
japāņu vīrieši. Kad viņa
mēģināja iebilst kaut: ko par mo­derniem
laikiem un demokrātiju, vī­rieši
atteica:, „Pat demokrātija ne­padara
sievieti tīru." (N)
• ..Da:ly Mail" ierosina izstrādāt
visām pasaules .: valstīm -. dzīvnieku
chartu, lai . dzlvruekus : pasargātu
pret cilvēku nežēlībām. ,.5is iero­sinājums
nav nekāds joks," sāka
laikraksts, ;.un nebūtu gudri smieties
par zvēru UN, ja arī cilvēku UN ir
bezspēcīga.": : v /, . ; ' , :(PH)...
* Kāda amerikāņu tekstili Irma
sākusi ražot jaui^umu,: ^ kas sevišķi
iepriecinās vecpuišus un mājasmā­tes,
-—standartizētus ielāpus vīrie­šu
un arī 'Vissmalkākās kvalitātes
sieviešu zeķēm. lelāpiņi. kas: im-.
presnēti ar speciālu vlnila s\'eķu
šķīdina jumu, ar parasto • gludekli
tikai, jāuzspiež caurajai vietai \un:
lāpīšana kļūst lieka (DK).
-Persijā•..Vēl .arvien pastāv: īpat.-.
neja paraža.::katrai sievietei irdivas.
t. s. asarui krūzes^ kuras pēc vīm
nāves :jāpieraud pilnas, un tikai tad
atraitnei vairs nav jāsēro un viņa
var domāt! par- jaunu laulību. Taču.
ja drīz pēc vīra nāves gadās laba
partijā un sēras nav bijušas . tik
dziļas, lai pieraudātu divas krūzes,
pērsietes; asaru• straumi atraisa - ar
sīpoliem vdi citiem. acis kairinātā-,
jicm līdzekļiem. (GB)
* 8 miljoniem iedzīvotāju bagāta­jā
Ņujorkā • dzīvo vairāk Iru (500.000)
nekā Īrijai galvaspilsētā Dublinā,
vairāk žīdu (2 milj.) nekā'Palestīnā
un: gandrīz tikpat daudz italu (1,1
milļi.): I kā Romā. . Milzu pilsētai Ir
19.000 policistu (tik liela bija Latvi-
.:as .rbgul-ārD armija), 11.000 uguns­dzēsēju)
im 120.000 citu ierēdņu.
(WstP)
:trīs.- gadu, pūlēm .vdcnacifi-
Homas : zooloģiskā dārza Šim­panze
Džibo. Fašistu valdīšanas lai­kā
Džibo katru apmeklēt āj u a psvei-ca
ar fašistu sveicienu — paceltu
ķepu. Sidu sveicināšanu tas turpi­nāja
arī pēc tam, kad Musolini re­žīms
ļbija I beidzies... Beidzot ; zvēru
dārza uzraugiem izdevies pabeigt
pārskološanu un . šimpanzi no svei­ciena
atradināt. (Dsp)
. * Vangenas p"Isētinas • policija ap­cietina;
us i bagātu zemnieku, kas iz­rādījies
par
..God • \'irsr
vainīgu 39 ibā?"
;.nekautfēiies • apciemot^
pat:savir brāli:, pie^kura izdarīj.is lie­lāku
ielaušanas zādzību. (DK)
nodrebējis, nobālējis un stingu skatu
raudzījies ienācējā. Moruā.: jutis, ka
skatītāju vidū vairs neviens nešau­bījies,
ka tas i r vainīgais. Bet vēl
joprojām valdījis nāves klusums, vēl
arvien vīrs ar Šacha galdiņa zīmēju­mu
pakausī raudzījies uz policista
krūtīm, kuras greznojusi, komunistu
partijas nopelnu medaļa. Tad viņš
pakratījis galvu trešo reizi un teicis:
,,Nē. arī šis nav īstais." •:>
Vai apsūdzētais notiesāts uz vienu
vai desmit gadiem -— Moruā nezina,
jo viņš kā apdullināts uzlēcis kājās,
un atstājis tiesas zāli.
Visdrošākā pašnāvība Ungārijā
esot pretoties kādam komunistam. To
laikam zinājis arī Sipkos Imre. K o
viņš varbūt nezinājis, bijis likums,
kas izdots viņa apcietinājuma: laikā
un kas legalizē terroru: „Kas ar vār­diem
vai darbiem ir pret tautas de­mokrātiju,
tiek sodīts." Valsts tātad
var sodīt ikvienu .pilsoni kaut vai t i ­kai
tādēļ, ka viņš: pārliecināts, kā
spuldzi izgudrojis Edisons un. nevis
kāds krievs. ^ A "::'::~^
Neesot tādēļ jābrīnās, ja nepatika
pret komunistiem un krieviem augot,
dažreiz izpauzdamās tīri neiedomāja­mā
veidā.- Tā nesen kāda provinces
teātra direktors :nevarējis izdibināt,
kādēļ:. lugas.:,,Princese Aleksandra"
izrādēs neierodas neviens skatītājs,
lai gan pirms kapa šī luga bijusi ka­ses
gabals. Beidzot iemesls noskaid­rojies:
skatītāji ; boikotējuši krievu
Vārdu Aleksandra. Ne mazāk savda­bīga
parādība vērojama Budapeštā.
Esot. pilnīgi:neiespējami pārdot kādu
preci,- kurai sarkans iesaiņojums vai
kas sarkanā krāsā. Kāda-pārdevēja
stāstīj usi, ka pircēj i, piemēram,' ar
negrozāmu noteiktību izvēloties kon­fektes,
— zilas,: zaļas, baltlis, tikai
sarkanas ne, lai arī tās visas ir- vie­nas
kvalitātes un cenas ziņā līdzvēr­tīgas.
Viņa ar savām darba biedre­nēm
strādājot dažreiz naktīm ilgi, lai
sarkani iesaiņotās konfektes atšķiro­tu
no. pārējām.
Dienu pirms aizbraukšanas Moruā
gadījies noklausīties kādu divdomīgu
ānekdotu. Klausītāju vidū bijušas
arī dažas jaunas ungārietes. Anek-dots
bijis tik „piparbts", ka Moruā
pārliecināts, ja to būtu dzirdējušas
Šveicietes, 'viņas nezinātu, kur griezt
acis. Bet jaunās ungārietes nelikušās
traucētas un pat nenosarkušas. /
,-,Jūs nemaz nenosarkstat?" Moruā
brīnījies. '- :'.-''•,
,,Kaunieties tā runāti" viena no
ungārietēm iesaukusies, „vai jūs var­būt
domājat, ka mūsu vaigi ir pa­staigas
laukums krievu propagan-e-
Kopenhagenas laikraksts ;„Infor-m.
ation" ziņo, ka šajās dienās Lolan-
-dē. Dānijā, ieradusies kāda laiva ar
4 bēgļiem, kas braukuši no Visma-ras,
Vācijas krievu joslā. Divi pār­bēdzēji
esot vācu zvejnieki, bet pā­rējie,
apmēram 25—30 g. v. latvieši;
i ievietoti ieslodzījumā: Sakske-
Urāna raktuvju
strādnieki jau sāk
demonstrēt
Vairāk nekā 1000 vācu kalnraču
padomju kontrolētajās urāna rūdas
raktuvēs Johangeorgenštatē, krievu
joslā, pēc A P ziņām, salūkojuši de-^
monstrāciju, protestējot pret algu
neizmaksāšanu. Šī informācija liek
domāt, ka smagie apstākļi urāna
raktuvēs jau pamudina strādniekus
izpaust savu neapmierinātību redza­mā
veidā, par spīti raktuvju apga­balos
esošajam sevišķi stingra­jam
policijas režīmam.
Jauna liecība par apstākļiem, kādi
valda padomju joslas urāna raktu-vēs,
ir kāda jauna kalnrača stāsts
BBC līdzstrādniekam Danielam V i l -
sonam. Minētais strādnieks attēloja,
kā saņēmis darba mobilizācijas pa­vēli
līdz ar avansu ceļam un iera­dies
norādītajā darba vietā. Tur v i ­ņ
am ierādīta istaba un izsniegts dar­ba
uzvalks un koka kurpes. Darba
apstākļi raktuvēs bijuši ļoti slikti.
Raktuvēm nav bijušas kārtīgas v ē -
dināšanas.ietaises, un ūdens darba
vietā sasniedzis. 20—25 cm augstumu.;
Iekļūšanai raktuvē kalpojušas kāp­nes,
jo celtņa nebijis. Vienīgais aiz­sardzības
līdzeklis pret nelaimes ga­dījumiem
bijusi darba ķivere.
Strādniekiem, kas šādos apstākļos
nav spējuši izstrādāt noteikto normu
atvilktas cigarešu-un degvīna devas.
Pārtikas iegāde, kas allaž notikusi uz
reizi četrām dienām, bijusi ļoti ai>-
grūtināta, jo uz 3000—4000 strādnie­kiem
bijis tikai viens^ pārtikas vei­kals.
Nekādas īpašas pusdienas dar­ba
vietā nav izsniegtas. Tā vietā iz­dalīti
tikai kartupeļi. pai\ kuru uzvā-rīšanu
bijis jārūpējas strādniekiem
pašiem īpaši iekārtotās virtuvēs. Lai­ka
trūkuma dēļ dažu labu reizi pār­tikas
devu nav bijis iespējams laikā /
iegādāties.
Solīto 1000—1500 marku vietā mi­nētais
strādnieks saņēmis tikai ap
400 marku mēnesī. Tā kā viņam ie­rādītajā
istabā vārīšanas iespēju nav
bijis, tad viņš bijis spiests ēst resto­rānos,
kādēļ par pārtiku aizgājasi
nesamērīgi liela daļa algas. Darbus
uzraudzījusi vācu un krievu kontro­lieri,
un par pārkāpumiem strādnieki
ievietoti soda komandās kur pārtikai
izsniegti 150 gramu maizes dienā un
porcija viras.
Šādos apstākļos ārkārtīgi vairoju­šies
bēgšanas mēģinājumi. To mēģi-nājuši
darīt pat t ā . s a u k t i e „brivprā-tīgie"
strādnieki.. Bet bēgšana ļoti,
apgrūtināta. . . ~ ^
iiiiiiiiiiiiiii
GT, BBC
llllllllllllllllililllltlIU
bingā. Information" piemetina, ka
tos paredzēts izdot atpakaļ krie­viem.
•:.:
Latviešu pārstāvis Dānijā V. Brie­dis
mēģinājis pie bēgļiem piekļūt,
bet, dāņu ārzemnieku policijā pa­skaidrots,
ka vēl neesot noskaidrota
pārbēdzēju tautība un vieta, no. ku­rienes
t ie iera d ušies Dān i jā', j o bēgļu
atbildes esot nenoteiktas un pretru­nīgas.
'-.:;..'-::-..••::.;.
Latviešu ..Informācijas Biļetens"
Dānijā tomēr ziņo,, ka: latviešu;-pār-:
stāvis beidzot saņēmis atļauju ap­meklēt
atbēdzejus, kad ar! noskaid­rosies,
vai kāds no tiem ir mūsu tau­tietis.
:-:-^
usu atmirtās
par dzimteni
un mūsu skaisto galvaspilsētu
visvairāk
atdzīvinās
a ueglavā
rvesturiškaīs romāns
ko Iespējams nosūtīt arī J ū su tu­viniekiem
un draugiem uz citām
zemēm. Grāmatu var iegādāties
visās lielākās nometņu: grāmatnī­cās.
: kā arī pasūtināt tieši Tēv-.
zemes apgādā (16) Hanau a. M . .
La t v ian. DP Camp. Pa sūt j n ot grā-nnatu
uz• ārzemēm.;^uzdodama.sa-ņēmēja
precīza adrese un bez grā-mat.
gs samaksas :DM.4v5
vēl DM 0,50 pārsūtīšanas. izdevu-ŪN
delegātu mūžs nav viegls.
Daži sevišķi sūdzas par to, ka ce--
ļā no vienas sēžu zāles uz otru jā­iet
tik tāli gabali pa gariem gaite­ņiem
un augstām kāpnēm. Viņ­dien
vesela grupa delegātu vār­gām
kājām sabruka celtnī un at­teicās
no tā izkāpt, kad celtņa
vadītājs aizrādīja, ka maksimālā
celtņa slodze.esot 12 personas. Va­dītājs
beidzot paraustīja plecus,
un iedarbināja motoru. Kad celt-nis
brīdi, vēlāk ar lielu troksni
bija atsities pret šachtas dibenu,
viņš vēlreiz paraustīja plecus un
sacīja: „Es jums teicu, kungi (
kādredz vadzis arī lūzt."
EVW (Eiropas brīv­prātīgais
strādnieks), ķu-,
ra vārdu te neminēsim,
sestdienas pēcpusdienā
iekāpa vilcienā starp
Mančesteru un Ņūkestlu,
ērti atgāzās sēdekli: un
aizpīpoja tikko nopirktu
glaunu cigāru. Pēc brīža:
kaut kas krita no aug.šas un izsita
EVW cigāru no mutes. EVW sa­šutis
sameklēj,a konduktoru un
sūdzējās par to, ka angļu viļpje^
nos no griestiem krīt smagi
priokšmeti, kas sabojā cigārus.
Kad konduktors pārbaudīja, kas
tas varētu būt, izrādījās, ka bija
kritusi emalēja metālla plāksne
ar uzrakstu: „No smoking".
Pagājušās nedēļas vidū Bavā­rijā
Lauingcnas apkārtnes zem­nieki
bija priecīgi. Smagā auto­mobilī
pie viņiem atbrauca pil­sētnieki,
kas gribēja pirkt miltus
un solīja 60. D-markas par cent­neru.
Oficiāli Bavārijas zemnie­kiem
miltu vairs nav' nomaz, bet
kam gan 'par 80 D-m-i^kām vēl
kāds centners ncatradi-ifs? Pir­cēji
maksāja ar'jaunām, spožām
100 marku zīmēm, zerrv^'ki pa­teicās
un izdeva katram pa 40
marku. — Pagājušās nedēļas bei-gļās
Lauingenas apkārtnes zem­nieki
bija bēdīgi, Izrād':ns, ka
gandrīz visi bija atdevusi pa cent­neram
labu, baltu miitu un pie-
^malcsājuši 40 D-marku klāt. 100
marku zīmes visas bija viltotas.
fiitiiltltllilllitlillll 111 !!l
:-y^