Bavarijas Latviesu vestnesis, May 30, 1947

              mm
iTVUA, 1947. g. se. naiJS'
i t a u t s K a l ve V e r o n i k a S t r e l e r te
"Mpjul es,; To • iiS" «kko ^
Gudfibäs
akmens
K n u t s Lesii;;L§ 9
eoJtgricija^
X
mi Käds amerikänis savä 105. dzi-i
^clöhao
5Saiiu;
mm
dl, m.
IS
i i I.
. ' Audze%i;vpaksiV^
''•'•däitus^^^la^y^^
LatvieSi ir dsaedätöju toita*'. — ties par slasfayi^öe^ Bet tten nu,
3 iemilotais un parastais izteidens japärvar viss smagais lirisma man- gudribas akmeni mekle
irbut patiesi mus yar labi Ktetu- tojimis. — Lirisinä paivareäaim va- Kas atbild, ko nezini tu,
,t. Tas aprada musu J i r i k ö dabu", ram tSaini izteikt ka c i ^ u p a r Un tev, kas tumsa un oekle
,a§ibu, kas veicinäjusimusudzejas s t ä s t n i e c i b u . Säds s k a ^ j u m s jTW j^^^u un d2w^ ' '
* uplo§anu un ai^stos sasni^unms bez Saubam, ir vienpusigs. No ta «« UÄIYIUU.
jcas hozarg, bet reize Hekas arf nevar tulit parlefct vertöanä un ap- rp,, ^nr,^kv{««, ^- v
Äijums gan uz musa bieii pelto galvot lirismä iestiguSo sacer^iaiu P ^^^^^^^ ^^i» un veUem:
dividuälismu, gan uz sapijainu at- mazvertibu, Nav ari jädcanä, ka visi akmens, kas gaismu
tu§anos no istenibas. LiriäMijMie-^^^^r^^ taläk pa dumbrainiem cejiein
rzei musu rakstura bQtu tad nu noluku un merljrtiecigi. Tadu apzi- Ka pasaka vadatajs viL
jnekle lidzsvarojums kädä eitä, ko mejimm lietoSana varetu isti attais-aretu
saukt par episku. laekas, ka noties ari tikai nakotne, kad bus re- Lidz gurdens no cela surä
ums nav trucis ari tas. t^k^'^'^5JS^^ ^ ''^^^^'^ ^luss:
5 a TikJ ^gadsimtu miju, ar "I^^ «kartas musu dzejas
iekadentu-jaunromahti^u-simbolistu * P^^^^^as.
jjvirziäanos musu dzejä valda lirika.
tes valdöana ir tik varena, ka visas
Vusu dzejas pamatproblemas ir pec
iam lirikas problemas, visas cii^as,
IM ieguyumi Ä ^asnleg^ visi
KOKA KÄ50TE
Valdem Karkligii iioveles
V. Karkliijä jau divi gadu desmitus, ^ „ . , . , , • ,
tulkojis virimem vien väcu un Iran- Hv^f"^^^^^ nodzivo-
!özumi, kas iezime paaudJu mijas, ir 1 öu mmänus uh pats aprakstijis Mo- ugi tapec, ka vienmer gule-as
i^äksiie; l i i ^ tiecas ne vimj pasanadzivi Jis^ cepm gam^^^
lp,bet äi25)iMit vis^
oej^as neskaidro värdu slepta, ta mies ar pasäules rakstniecibas dar-r
sävös'i^lgos ari visu nm rai-^
i^ffl>u. Meltoa
abu ai^en iz]tek£ö pärmers
metiimu kä
eatkaribas laika dzejä darbojas vai- stäjis jutamas pedas, piem., kräjuma
isft epiW; (K. Zarii;i§, J. Ezerii:i§; vecäkajä novele Jachta (dateta ar
e bez iebildumiem tiem blakus va- 1926. g. un vsureja labäk palikt ne-
,/älu), Det tie neatsver veselas dziej- Episko distand autors pa lieläkai p^y^ pa saval gaumei — iedzert
ueku grupas un paaudzes, kas neva- dajai panäk ar veco un labo logätu
eja savos stästniedbas meklejumös paijiemienu. Vii:ia noveju logäti (kam Kads Anglijas provinces JorkSai-touties
110 stästhiecibas valgiem/^ s^^^ käs apgalvo, ka esot
iTikai ar lielu satiras devu rakstnie- ka logätam ap gleznu) gan medz but gadus vecs, teicis, sasniedzis §os
' lem da&ärt laimejäs pacelties päräk pla5i. Gitädi Kärklii?§ fr pateicpties stingram dzives
i r l telojamiem cUv§kiem; Ar saSm veikls stästltäjs. Vii>§ ir värdos pa- r Vip§ visu muiu katru die-iirisko
juto^ulegrimuSi vielä, rakst- skops un tas, §^ietaini, liedna par ^krejis, yingrojis, peldejies un
nleki nevareja atrauties no täs un ätzistamu koncenträdjas pakäpi. Bet r^^P^^ kokos. Vi!?§ gan ielojies, ka
|)grnakt tvirtu,^^^^^^
^Stästti paöatos n ^ ^^^^^^^^^ dzimumdienäs vii?§ k ä p j^
atuadjäs sleptais^^^^i^ ju-| ,,i^)juds i ^
iffifis un ' *' '
turiskä stästa
Grihi^ ik
tetiskf Msmä;^^ bet neatradu nevienu,
ail laiku pa laikam piekopta psicho- täs salti." (19 lapp.) \^^^ bQtu vecäks par 70 gadiem. Tä-l(^
2l§ana^^>^ k ^ iztaujät jaunäkus,
cdlvÖa l ) ^ ^ ir ma. Inese bija aizgäjusi. Es redze-tikjpat
iwiäi^ l i ^ ^ un no §i ju viiju aizejot un steidzos tai pakal
vledokla liriska; tapat lielä dekorä- Es vii^iu panäcii un pavadiju. Mes
tiväs izrajböäanas dzii?a un,^ tbnakt ilgi staigäjäm, iin es daudz
puses, spilgto pretstatu un V apina* runäju; Inese lieläko tiesu kluseja,
Jumu tieksme, kas deva gan kompo- bet vii>a turejäs man pie rokas. Rei-zido^
ilud ieguvumus, bet reize ttk zem vii^a nodrebeja, kaut ko iedö-
^^audzmäksloti^konstruKtii^ (81:)
telu nifisu' taltsthiecfbä (no, Ve^la „Zinäju, ka manai dzlvel nav no-lidz
AnMavam EglTtim). Virza, kam zimes. ja man neizdosies ar vii;iu
FANTASTISKA NOVELE
100; dziinumdienä, tiirpretim apgal-volis,
ka pieredzejis garii muiu tä-pec,
ka allai gulejis ar galvu taisni
pret ziemelpolu. Tädä veidä magne-tiskie
vil^i varejuSi brivi tekalet pä
vina i^ermeni.
Käds dkagietis savä 102. dzimum-diehä
teids: „Nodzivoju tik ilgi tä-pec,
ka ikreiz, kad ärsts man izrak-stija
kadu resepti, es pats pärrak-
(3. turplnäjums) 1 fus gribu lietä likt un atcereties, at- /
» ^ / hau jos piebilst, ka tie tomer mani/^
„Na, schön, Herr Ohnesorge, wol- pärsteigu§i, jo, ka jus zinät, jUsu
Ien Wir sehen," teica Yii;iam pec tam nehdl^m- brälim un maHam neaizV
rätes kungs Sebastiäns Markoviuss hiUrstamajam labvelim pazemibäv
un sita uz pleca, jo bija skaidrs, ka kalpodams, neesmu varejis ieaugt^
jädod vien bus Nebedam par sievu j augstprätibä, ka tas ar daiu notiek,
paSa meitä, dcaistä Kristine Anllze. piedzimstot augsta kärtä. Un — ja
„Bet - pirms käzas svlnam," rä- f?^u daiam sadjis Jadu jautäjumu,
tes kungs turpinäja. 4omer gribetu P^a p^ftjnmeja^ ^ ^ L ?
jus redzet vismaz tuväku lauiu sa- vei pilniba n^pgaismota präta izrä-biedribä,
kä lai to saka? — mazHet dijun^ Mani patiesl loti saista vi-garä
padlätu. Mans därgais nelai- fas atbUdes, kadas esmu ^a^enus un
l^is brälis gan jus allai dikti dldi- P^ras mekleju a t ^
näja, bet ziniet: druli pazist no vai ric^ai ta ka mani loti Izbrm^
dziesmas, vira dabu no reibuma.Nusi,daiu lauiu kluseäana,- kad v^-
Ta kä neesmu matijis jus noreibuSu J^^. t? jautaju, pec kam nospriedu.
lldzigi citieni jauniem dlvekiem,^» §\lifta tomer v ^
man gruti par jums spriest. Daudzi skaidra, ka tai vajadsStu bat>.
apgalvo, ka esat augstprätlgs un sevi atzn?a mam* gan druäm ari ie-smejoties
par vipu runäm. Tiesa, PneclnäJvJo §l^tos Sai neatbUdSSa-nav
jau täs vina nmas beigu galä «a pieradijumu ^meklijiSj^ka ne-nekädi
Zälamäna gudribas v ä r d i j ^ ^ vienigais nelga pasaule."
bet - - v i s i kaut kur Uii kaut kad
esara yäji, visi käjäm ejam vai jdr-gos
braucäm un turpat vien galä no-kjastam.
Tädel tädä aplama augst-orätrba
ir tikai citiem par kaltina-
Rätes kungs Sd)astians ' mazliet
pietvika, tad sc^^i^a Neb§du aiz
svärku videjas pogas un bilda ta:
„Pec tam, kad paäa centlbä, pavi-oti
izbrln§, ]a
dlv§ks dzivo
§anu, nekäda labuma jums nesagä- atbalstita, pa-dädama.
Pie tam^^^ ^^'f^J^!?^
päradums prasit: kädeV cUveks dzl- * ^ ^ P ^ , ^ ' » ^ ^ ^ ^^
vo-pasaule? par ko daudzi apvai- varat vei jautat: Kadfe
nojas, domädami, ka pec jQsu uz-l Pasauie.
skatiem vipu dzive nebuta T A - i
savuKan aizKan^jei ^^^^^^l^as K nopietnu värdu teikt. Kä zinät
dveseles retas. Jus jau zinät, ka «""^^^^ It^ « ^ i ^ r i o ^ ^ M , /
badomnieks KnaOGrhuzens tas kam P^^^ ^""^ ^ l^iddu,
izaicin^t_uz;mvkauju,^ Qlvdcu nevar izpemf
par laimi — mazliet sa§lj:obijäs prä-tä,
izdalija savu mantu habagiem un
aizgäja klosteri. Lai tiu gan tas no
yienas puses it kä butu Dievam t i -
atsevi§10 no vjsas pasaules lieläs
lietii sakaribas. Tädel jautät tä, kä
jus to darät. ir tikpat, kä jautät, kä-deV
Dievs §0 pasauli radljis. Katrs
dzlvs radijums atbild uz So jautäju-
„Vai jus cerat nodzivot lidz simts
gadu vecumam?" jautäju tiem, kas
ar mieru atbildet.
„Jä!" vini teica.
„Käpec?" es jautäju.
Uz to gandriz neviens nevareja
skaidri atbUd§t.
Bet viens pateica: .„Gribu liödzivot
vismaz lidz simts gadu vecumam, jo
dikti gribas zinät, vai latvieSi vien-ne.
Neteikäu, cik vecs §is cilveks ir
tagad.
D i p i t i s L.,
därz-, vist* uri täutkopibas
students.
M ^ ^ l i j u l i l n i : ^ ^ ^^ '-''mmm
lätvtsko
Laiviesu
Vasarsvetkos Eslingenä pulcejäs 24
uz
ai
pa
iPÄitellgliVecaj
"m
'VV- ,
lieliski" sasniegumi episkas valodas iepazities. Sekoju vi^ai. Mana neat-1 ^eiz tiks no nometnem laukä vai
Izteitames radiäanä, sav^
(Straum§ni) tiomer iikauseja liriskä atjautigi värdi, joks .tramvajä ie-apcerS.
Svinigas ritmiskas prozas käpjot, palidzeja ,lauzt sveäumä le-meklejumi
(blakus Virzam AI. Grins, du. Mes iepazinämies. Kop§ täs die-
Aida iJiedra) gan varbiit deva vie- nas esmu laimigäkais ciiveks; Riga."
timjrdbinoäu, suligu, jiiteklibas pie-j ( isu vienkäräo papla§i-satinätu,
skanigu dzeju, bet izplu- nato yai savilkto, visumä jgramatiiski
du§u un istai epikai pasveäu. P. Ro- puslidz lofeiski pareizu teikumu virk­oaa
mekle jumi epikasvirzienäpa- I nes, kas tomer izklausässtostigas.
Hka nenobeigti^ A. Erss deva tikaij Tie nav liriskie aprautie iirteikumi,
aipSauJjämus sasniegumus (stingras kuru telainibas speks var äizpildit
epikas virzienä). ari sekojoäas päuzes. So vesti^
Visas gis attistibas nkntinieki ta- teikumu s k ^ no
gad e ^ mes. Posta gadu näves STOU. Piemeri atklaj an.
Plävums liekas vairäk skäris tiros du krajuma nabadzibU; Vairidamies^^ ^^^^
liiflpis, mazak tos, kas tiecas veido^ np ©Pi^et^ vie§u tautas trädicijäs stiprumam,
tas, laika uc. apstal^iem, no
juma, riolukä, apstakju, apzimetaju Uugusi, ari trimd^niekiem kjuvusi
paljgteikumiem, no teikumu pakär- p - yienigo garigäs kopibas un sav-toäanas
vispär, autors zaude ie^eju starpejäs uzticibas paudeju i>la§äkä
vestijumu padzilinat un piepildit^r Uierogä — lätvie§u dziesmu svet-zlle
dzP K ar^S^i?^M;^^ kädos pagriezienös
Sil K 5S«S5^SW ftästa^^^ 3tarp
P?^ f J g ^ n A ^ Prc^es ierednis, tre§o
jus ari Ijieiza^^ spripgodams, zirgs^- aridii^vilkdams
vies tädu paSujautäjumu sacit. J^,?^"^^ neadnädams, kadas^^::
Jums ätkal par laimi, vipg tik titel n^^^^^^ izartaja zeme.v Berarijs
piecSeräs, kä aizmirsa ir jautäjuniu^ taisna un zeme
iratbildi iin iedävinäjä jums savu ^^^ta. Cilveks ar saviem dar-käJoku.
Bet var gadities, ka galva, P^®"^ t^P^^ ^^^^ ^ mineto jauta-kas
izdömä augstibäm^ ^t^^^^^ savu muiu dzlvojot, vei nezi-jumus,
var horipot kä väji pie§utaPa°^«^^^^ »«^^ ^ l ;
poga. f 6 .visu: es jutns 8^^^^^ atstataja vagä. Bet — lai ö<i §1
damsi ka valsirdigs vänis nö näka- vaga butu taisna, Visaugstäkaiä devis
ma sievas teva mutes^ sava lielä prata ma­kailet,
bet tikai näkt mums abiem 2u atspulgu, kas ir pietiekams, lai
par labu." dlveks veiktu säVu darbu tä, kä tas
^ ^ ; ^ Sljdet labs esam, bet nepietiekams,
Cienigi pret rä^^^^^^ prasitu: kas no tä bus? Täi -
nu^palodjies, I;Tebeda bU^^ mijais kungs, beigsim gudr|s
godäjamais rätes kungs un mr^ais runas, no kädäm jus itih drizi iz-"
Hgävas t§Vs, Se^ ja spetu liksmoties lidzl d^
Ar helu zii^kari uzklausijis 3USU pa- tien^ ^ g^d un tad vIna skurbas ie-mäcigos
un labi domätos yärdus, ku-1 ^tais präts atzitu' ari mujl^s
vertibu, kas dlvekus tuvina vairäk
neteä yisHdäkäs pritveder^as
he--rhÄf-»^ Tätad — lidz näkamal
reizei palokojiet sev kadu dz§rieäu,
lai m§s varetu sedet kä lidzTgs o^et
lldzigu."^.; / V;
nezm
"^ejyalds, Ansb^chä *
Vädjä i r i x i^
vietoieks K Dzipe^ iespejams trimdas apstäk^
Rasmanis. Fonda päistäviba bridi- jos var bez grutlbäm pärmaimt per- jos panäkt vairäk par to, kas notika
oa gramatu izdevejus bez atjaujas sonu un vdetu vardus un tad tie tik- Eslingenä. Tädel se\a§^ uzsverama
i^^dot Skalbes darbus. Vei nöio- pat labi varetu notikt Austrälija, §o svetku sabiedriskä, garigäs kopi-kSrtc^
le i r t ^ ^ stLprinätäjaf nozime kä iesväidi-jums
nezipas dumakäs briestoäai
'--Äenaspirrosi^lmenes ^
t
kä
i£lMS2*adijai ka täs
illÄieridinfe
man
Äi&h^kanrnorina^S^
Ja-Äöäana a t r o ^^
I lemaksäjaini LCK mäkslas 1 stästiem, kuros aut^s nav puiejies
afeentOrä. acäÄes^^^^f individuälizet dlvScus, ne an zimet
adrese Yädjä iR D e t o ^ ^ Wit«estr. tos kädä hoteiktä vide, nav neka-
8 (2läL Idäs vienrdzibas. Tie i r lasämie ga-
^ ^ ^ ^ _^ . .balMpi, kädus var töksto§iem ätrast
Laiks 13. burtnica iz-^ y
W J.
^ IH>rida^
J^a, A r ^ ^
Galenieces, a Du^a, prof. j^nnem m
J. Ratennapa, J. Kreslii?a, V. Kai- nevaram pieskaitit' latvie*"
^^iJi^nisi^^ g
sta Saiiksme 1/2 burtniäu Saturä (Tuk§äs rokas), kas liek autorä jaust
g^ot P. Juj?eviöa, J.^^^^^K^^
S^es, prrf, P,^
Straimia3;ia,^ p Börzi^a, p iM j ari dlväciem pieSlprti savdabig^
Balo2a; j ;
Möorä, T; Z e l ^ ^ Z, dzot ari zinämus sasniegumus valo-
Lazdas, Aadas
V. Morreja, An§iävä Efeliäa, E. An- y Kärkli^a ättistiba i r Vi^a pasa
T ^ ? ? ^ Jansona, J : G<Mnaai?^ rokäs. Tä säksies tad, kad vips at-
J. SUii^ Ofdijas Sl[Mrogfires, L Skro- rausies no pasaules rakstniecibas
un K. L e ^ i ^ ^
un beletris^^ rakstit kä amatnieks un ieskatis, ka
gada darimskj^ §<M^^
notiek Piäbachas latvieäu nometnes rakstnieka pasa pärdzivojumam un
^atrdiko k u r ^ grafi^ tam jämekle vielä istenlbä. nevis
Daitolcas X l^emtergs. lliterärisko pabiru kräjumos-vasarai.
Programmä laba puse jau pag. ga-dä
atskanejuSu dziesmu, citas ^ ari
labi pazistamai Vienigä trimdas
laika kompozicija atzimejama Volf-ganga
Därzipa „Te bij laba saime-niece".
Goda virsdiri^ents pr of. Äd.
Äbele bez himnas bija uzi?emies di-rifeet
P. Barisona „Latviju" un E.
MelngaUa ,,Senatni", sevis^ pedejä
saistot klausitäjus ar interpretäcijas
smalkumu, ipati izceltiem it kä lik-tenibas
iztdcejiem akcentiem. 2el,
ka akustiskie apstäkji ne|äva at-piaukt
priek§nesumu pievilcibai ta,
kä tas bija iecerets. Pärejos öetrus
vlrsdiriientus redzejäm pirmo reizi
un mi
Väcu rakstnieks Bernhards Kelier-mans
atgriezies no emigräcijas un
tagad dzivo krievu joslä, kur pieda-lijies
„Briväs grämatas" sarikojumä
Berllne, Padomju Savienlbas kultu-ras
namä.
tik atbildigu uzdevumu veicot. Ha-raldang
Lindemaniin ir jau says ko|:a
diri^enta tveriens, nepiedeäamais
kontakts ar dziedopiem, necils,' bet
lokams priek§npsumu veids (A. K a l -
nitjia „Latvju himna**, E. MelnpU^a
„Rigas tbrpä galä zile", E. Därzii;La
,,Menesfe stiirus^ s^^ P. Bande-ram
netrukst rutinas un ritmiskas
stingribas. Viijiä vadibai ari bija uz-ticetas
dziesm^ ar orlj:estri: E. Vig-^
nera „Kä Daugava vaida" (viru
kofi) un A. Jurjäi^
jai", kufä solö partlju jauki dde-däja
E. Mek§e, Kantäte izpelnijäs
atkärtojumii. Par orlj:estri, kam bija
gadguma sastävs, gan nevaretu
teikt, ka tä skanigums butu tieSä
proporcijä ar orl^esttantu skaitu. J.
IV .
— Daudz siku, smalkii
Ir berzani, kas aug äres;
Daudz smalkjiitfgu kustibu
Ir mebisarkanäs mifi^ —
Bet sScäk, smalkäk mila mums
Kä mirSu kdcs äug sLrd!
2vi-r X
S!- Ii
To k(^] ar prieku tas, käs mll,
Un asaräm to dzird!. — ; ^
(Eriks Adamscms — Räts-kunga
meltas däesmipa)
Nebeda iegädäjäs C^Honas dzidrä-
A u s ^ pej^^ rotu un zelta gredzenu ar
dotibam piemetami tempa palenina- dimanta akmeni, ko bija paredzejis
jumi fraiu^beigas (J. ™ a „Gais- ^ ^ ^ ^ Kristind Anlizd. Kad v i ^
mas pnsV^^^^ lietas pändläja, yij^^ pär-jau
mineta^y^Därzi^^, ^g^a smagas skiinjas: S , kaut Vii?ä
saimeniece", kas izpelnijas^atk^o-K^^^ rarejis Madd tadiiTgrezmmius
jumu mi summajumu^^^ iedävinät! Un vei daudz ko dtu -
^f^^^^^ ^ samtus un sermulipa idas
txaizii:is , j . ^ 5^^^^^ smalkU dranu neapglausts,
juras^^ K. Kaiocii^a gulbji^ vc), viM^ neapgiau^s,
kura diriäeSanas veidsr ^ nepaijats... ^
räk dufas acis. Svarigi taöu ir, kä f Un vii^ gäja^^^^^^ rätes kunga Se*
skan, nevis ko telo diri^enta stävs. bastiäna un lika perju rotu Kristtnd
Patiesibas labad jäpiemin ari in- Anlizei äp kaklu, kam äda bija tlk
tonäcijas kjumes programmas gaitä, j balta un dzidra kä menesnicas mai-gan
vairäk gadijuma rakstura, jo täs gaisma ievu ziedu laika, im mau-izpaudäs
taisni dziesmu ätkartoju-1 ca gredzenu pirkstil^, kas bija tik
mos. Svetku rikotajiem, patiu-otjs^^ un trausls, ka, likäs, pdite tp
aci5 ärejäs norises skaistu izkärto-1 yiegli varetu färkost Bet §le piric-jumu^
nevajadzetu aizmirst, ka dzie- sti9d,kä balti irbuliäi veikli midamies,
datäju galvenais uzdevums ir dzie- darinäja smalkus rakstus un izSuvu-dät,
un, ka fizisks nogurums, kas rO- mus ar zida diegiem: pati saule tur
das staigäjot un dazädäs ievadu un smaidija, un rozes un lilijas ziedeja,
starpbrizu izdaribas parlaizot, daju stimas tekäja pa za}u maurii^u.
dziedätäju var jutami ietekmet. Visi vii?as sapijii plauka uz spilvenu
Programmas videjä dajä pedejäs tris pärvalkieih, galda celii;dem un pa-dziesmas
koncertam brivä dabä maz kläjiem, kä atspogs no pasaules, kä-piemerotas
päräk liriska un intima j to jaukäs dienäs redz Özejnieki
rakstura del. Pedejä dajä skanigu- benil, kädej §ie abi ari ir tik tuvi
ma zii:iä likäs vismo§äkä un piesl^ira sieviet^ sirdiji un vii?a pati, budama
svetkiem labu izskai;iu un vainagoju- ^ vidu, ar pacietigiem adatas
mu, kas izpirka dazas iepriek§ejäs durieniem dzejo pa savam vddam,
neveiksmes. Ziedi, suminajiimi un apvienojot derlgo un skaisto.-
aplausi näca beigäs jo bagätigl un (/"
I^elniti KnutsLesio§ 1 (turpinäjums sekol)
•mm
'•er
'I—Ksat
mm