Bavarijas Latviesu vestnesis, June 27, 1947

              hnäia izbegt
'Iit par vienu no n»
•.operaci äm ^
rakam dtäm nomh»;^*
. l§ce]u grupai^
Ku ci^äm sagatavotiPm rä'^"»»
Deyisa salä vaL
kädä eitä sfepÄ»»
un^biedrotiem ras£ > '
»rkärtigi vertlea w ^'*P«ia m;
Pf u Japä^u aizmugure -S' mot par japänu av^ViV
; sakarus ar amfn^ivs ' ^
I^lamas jeb.
' Taiz^es Pagride"
, ai.no bazes vsretn .
informädju, gädät "
^ä^ulidoiäÄ SS^
» tani rajonä, kä a« 2
Ä ^ ; a p k ä r t . j i s ' j a S
lldpjuma cauri „bedrei" oh.
^ams moments bija tuv iaS^
Sabiedroto virspavelnieksaZ
tofevntbetens bija tieäi ieintZ
afe Viktorijas ragu. KaM
[OTigens ar Rrulabi s a»
F^,'S^7''?i" s^arigais uzdevJ
l;.velta-anglis viijiemkävejäsd3
i«anu nskantajam Udojumam
,abi pecpusdiena ieradäs pii
kömandiera, atbilde toraa bija
N,: „Ko lai ar jums izdara!
'mrat startet rit no rita astoijoi
Juins paliks ap tris stundasdie-jäismas
vajadzigo salu
ii--)
ipSä.ritä no lidlauka paceläs
lielas „Ketlinas", vienigästi
ilidojmnam piemerotäs. Viena
.äs. izluku grupa un.
(trai, kufä atradäs ari Pirs
ada pirmä dro§ibas de}, jo |a-lä;'
ja, ar pirmo kas atgadii
l u no bazes, tai nebutu mm
izredzu tikt atpakal.
It pusdienas laiku, kad lidiia-
. tuvojäs „bedrei", tä;5 nolaidäi
;emu virs jöras iimcna, ka,$r
>rik\bridi-'vi^as skars vij^us, kai.
diezgah prävi. Turoties k<0..
;emu, bijä lieläkas izredze? la
radars^ lidmaslnas m^'
_ ce}ä cauri ^bedrei" pnW
I, kad Horigens klausule dar-
.ftö verota ja vestii Tiesi k'jH
iti ku^l
.oti mömentä strauji m^m^
tehzdamies lidot. vei zeniäk, m
tas gandriz vairs nebija i^i»*
: iidma^Inas turejäs tikai -it^^
divdesmit pedu vlrs jiir«s... Pi­täjä
karayänä bija devici W>
„Ket!inu« laudis pMzM^f
JS brlius. Tom«r vioi iw f
nebija pamanäi, jo
• i ' - ' '".":'*''•.•*".• • - : .]
m - • • • • - •• ^'
- §ajos udepos bija nepai^
kokvöjSj un viri jau saka Pj
ist.'.ka'batu derigi<tota?u«t
" uz Stäbu. Bet pärtraukt'
i«nu nozönetu tikpat M '
ävibu. Bez tam operäajM *
a,bi3a -izcat vienibu
»Itu, neradot iap5?« B*J
läs par amerika?«.n«K ipgäbalä. VTrigannogaÄ
JIpalaii tik tt«k8^^3;
5ä lalkä biju tonfe
pamanijuSi pinnJe.
' (Turpinäjums sekös)
te;
. .1945. g. säkumä bija Hoj^
i nometnS Peez, jflsetä*
HaJlenbers / ^estf., St •"^„
>keni>aus.
ITVUAS" ABONEMEN^
Itinot laikrakstu P» »"jjji
» eksempläriem a»* /
_sä EM 5.-menes.; a.
II - RM 4.- me»es.
ipläm. SludiiBMU»" iri-
. 2 . - par yietfjmZf»,
Ida vai tai
4 rindäm -
4 rindäm pec .PJ
Lbonementu Picte^S»! f
eister - Landman»'*^'
Si;.,
Authorized by — Uzenz -
izdoSanas atlauja: ICD-OMBG
:: AtbUdigais redak-tors
— Editor in-Chief:
KärU» I Babäcs, vietnieks:
Aleksabdrs Liepä, redakcl-
|as sckietärs: Maksls Coll-tis;
reniktorl: Andr^Js Ru-dzis
(Minchene). Hartjs Mln-denbergs
(Esllngenä). Ar-aolds
Smits (spons). Zlgurds
Bärda 'techniskals iekärto-liims)
I
LATVIAN NEWSPAPER
Iznäli otroi^nSs UD pieKtdle*
oSs :t Udevijs: BavärUas
apgabala latvieSn Isomitejas
asdevumg > LatvieSa pmes
darblnieko sadarbnias kopa:r
Redabcijat GOnzbuFg/O BOr-ferm
te? • Landmann • Pl. 9.
t 92 tl Prlnted by $cliwftll.
Volbsblait GOn^barg/DoiL.
BQrgerm. • Landmanii^Pl. 7::
ntf^tieiis • oirealatioii! 1^
par dosanos darbä ilk Angiiju
ari no amerikänu un francu joslas
Tä sauktos .„Westward-Ho" akcijas
ietvarös, kä zinäms, lidz §im briv-prätigi
darbä uz Angliju vareja do-ties
vienigi angju okupäcijas jo§lä
dzivojo§ie DP. Kaut gan bija norädl-jumi,
ka §o akciju varbut attiecinäs
ari uz amerikänu joslu, lidz §im ofi-ciälu
apstiprinäjumu tam nebija. Ta-gad
no LGK nius infprme, ka panäkta
principiäla vieno^anas par brivprä-tigu
doSanos darbä uz Angliju ari
no amerikänu un franöu joslas.
. Informäcijä teikts, ka priek§roci-bas
akcijas ietyaros bus sievietem un
ka vervesana säksies jau drizumä.
Tuväku norädljumu, kä so jautäju-mu
izkärtos präksS, vei nav, bet jä-domäy
ka tas noskaidrosies vistuvä-kä
laikä. ^ .
lekäms nav zinäma verveäanas
tediniskä instrukcija, griiti spriest
par akcijas pla§umu. Taöu svariga
ir §i jaiitäjuma principiäla puse, kas
liek ceret, ka Anglija varetu kjut par
notiks
to zemi (pagaidäm tä ir vienigä),
kur darbu atrastu nevis atseviSl^
musu tautie§i vai sikäkas tautieSu
grupas, bet viss musu tautas grupas
vairums, tä nodroäinot tam kopibu,
ciktäl to atjaus jaunie apstäkji.
Sakara ar strädnieku rekruteSanu
därbiem Anglijä visäs trIs rietumu
jpsläs, radusies vajadziba pec akade-miski
izglitoto Latvijas pilsoijfU vär-diskiem
sarakstiem, Täpec BCP lat-vieäu
pärstäviba uzaicina stei-d
z i g i minetäs personas iesutit j)ar
sevi §ädas ziijias: värds, uzvärds,
dzimsanas gads, DP indeka kartes
Nr., kad un ar kadu gradu beidzis
universitätl resp. akademi ju vai
technisko augstskolu, äauräkä speciä-litäte
un cik ilgi tajä darbojies, kä-das
valodas pärvalda, apgädäjamo
piederigo skaits, adrese. — Zi^as ie-sutämas
Baltijas Centräläs Pado-mes
Lätvieäu pärstävibai (21a)
Detmold, Wittjestr. 8.
Vakar uz Vispasaules luteräpu baznica$ konsila konferenci Zviedrijä
alzbrauca Latvijas ev. lut. baznicas delegäcija archiblskapa prof. Dr. T.
Grinberga vadibä. Konference no 30. jfinija lidz 6. juiijam notiks Lundä,
piedaloties vairäkiem tukstoSiem luterä^u pärstävja no visäm pasaules
iautäm un valstim. Pee konferenccs archibfskaps apmekles ari latvieäu
draudzi Zviedrijä. Musu delegäcija uzLundu bez archiblskapa vei alz­brauca
prof. L. Berzii^i, mäc.Rozitis un^ paredzams, ka tai pievienosiei
ari prof. K* Kundzi^S un pravests J. l^Lullitis.
Vispasaules baznicu apvieniba 24.
Junijä Stutgarte sanäksme bija ai-cinäjusi
latvieäu, igau^u un lietuvie-
Su ev. lut, pareizticigo, baptistu un
metodistu draud^u pärstävjus. Pär-runas
skära baltie5u DP draudzu
turpmäko. aprupi un emigräcijas
jautäjumu. Latvieäu d^^ pär-stäveja
archibiskaps prof. Dr. ' T.
Grinbergs, prävesti J. Bergs un J.
l^uUitis, ardiibiskapa sekretärs E.
Rozitis, mäc. J. Römans no BeJ^jas,
pareizticigo draud2u pärstävis A.
Liepipä, baptistu pärstävis A. Sverns
un no metodistu draudzem A. Tim-bers.
' Vispasaules baznicu apvienibas
beg}u komitejas priekssedis Mr.
Karters np Londonas, apvienibas
pärstävji Dr. Freudenbergs un Dr.
Zandbeks no 2ei;ievas un prof. Bak-manis
no amerikäijiu armijas galve-nä
§täba Frankfurte Baltijas iautu
pärstävjiem sniedza norädljumus
par draudzu tuirpmäkäm darbibas
ieäpejäm im emigräciju. Par bal-tieSu
novietoSanu Anglijä refereja
Mr. Karters, norädot, kä pirms
brauksanas uz Väciju vil?§ apmekle-jis
vairäkas DP transitnometnes.
Pärvietoäanas akcijas versisies pla-äiimä.
;Anglijä notiekot apspriedes,
par 50.000 DP pärveSanu näkamo 6
mene§u laikä. Kad pirmie 50.000
bus izvietoti darbä, Angli ja paredze-jusi
velreiz uzi;iemt tikpat lielu DP
skaitu. Sakot ar septembri^ ,uz Ang­liju
säkäotpärvietot ari ^menes.
Darba ministrija apsolijusi rupetiesy
lai transitnometnes darbotos vismaz
vienä katras attiecigäs tautibas mä-citäjs.
Jau tuvaka näkotne uz Angliju
aicinäts izbraukt prävests E. Bergs,
lai U2i;iemtos turienes ev. lut. drau­dzu
pärraudzibu. Vispasaules bazni-^
CU apvienibas begju komitejas
priek§sedis aicinäja ari archibiskapu
prof. Dr. T. Grinbergu un prävestu
J. I^ulliti apmeklet Angliju. Pärru-näs
apvienibas pärstävji apsolija ari
rupeties, lai Väcijä nepamestu vecos
Jaiidis un invalidus, bet tos kopä ar
i)ärejiem baltieäiem pärvietotu / uz
Angliju.
Sanäksmes noslegumä prof. Dr. T.
Grinbergs ludza Mr. Karteru nodot
Anglijas valdibai un baznicai bal-tie
§u izjustu pateicibu par sniegto
atbalstu, H. M
Hcrimens aizstäy DP ielaisanu ASV
BRITU KOLUMBIJAI K A N Ä D Ä NEPIECIESAMI IIVUGRANTI
Kanädas province Britu Kolumbijä
iznäko§ais laikraksts „The Prince
Rupert Daily News" pagäju§ajä ne-dejä
ievietojis rakstu, kupä aizstäy
domu par Eiropas DP ielaiSanu Ka­nada,
atzistot, ka Britu Kolumbijjai
iecejotäji ir pilnigi nepieciesami
Raksta autors ir Kanädas lieläl^äs
partijas — liberäju agräkais ministrs
Perrijs. Vii;i§ noräda, ka.ikviens
imigrants ne vien raza5ot jaunas
vertlbas un vairo§öt z^mas bagätl-bas,
bet ari patereSot zemes rasoju-mus.
Dazädu polTtisko virzienu pie-kriteji
Britu Kolumbijä ir vienis
prätis par imigrantu nspieeiesamibu.
Dazos Kanädas ap3;abalos izteiktäs
bazas par DP ielai§anu seit radu§as
maz atbalsu. Ari Centräläs Brilu
Kolumbijas arodbiedribu savienibas
sanäksme pieprasijusi Kanädas do-minijas
valdibai ielaist pärvietotäs
personas. Savienibas rezolucijä no-rädits,
ka apgäbali gar Kanädas gal-venäs
dzelzce}a linijas malu, ap 700
judzu gars augligu ieleju posms, ir
pilnigi bez baltajiem iedziyotäjiem.
Britu Kolumbijä pavisam ir tikai
900.000 iedzivotäju. Lauksaimnieci-bas
speciälisti noräda, ka daudzos
tagad neapdzlvotos apgabalos varetu
audzet labibu, nodarboties ar pien-saimniecibu
un pat auglkopibu. Kaut
gan ari dazi arodbiedi-ibu vaditäji
Vankuverä aizstäv pastiprinätu
imi^räciju, tomei^ visumä arodbied-ribu
nostaja ir täda, ka Kanädai
rupniecibas strädnieku vairäk neva-jagot,
bet iecejotäjiem esot katrä
zii?iä jädodas uz laukiem. Tä pa-skaidrojusi,
piemeram, dzelzcejnieku
savieniba. Daudzi Britu Kolumbiias
laikrakstl ielojas par noverojamc
tendenci pamest saimniecibas un do-ties.
uz pilsetäm.
ASV prezidents Trumens, viesojo-ties
Kanädä, Otava, starp citu, runä-ja
ari par abu valstu saimnieciska-jäm
attiecibäm un to täläkizveidoSa-nu
näkotne. Turpinäs darboties
jauktä aizsardzibas padome, ku^^as
uzraudzibä jau izbuvets Alaskas au-tocel
§ un vairäki citi svarigi satik-smes
celi. Lietprateji noräda, ka
tukstosiem imigrantu varetu rast
darbu gar 1519 judiugarä Alaskas
autoce}a malu.
ASV tirdzniecibas ministrs Heri-mehs'
pazii;iojis Pärvietoto personu
komitejas prezidentam Filadelfijä,
ka vii>s aizstäveSot Stretona likum-projektu
par 400.000 Eiropas DP ie­laisanu
ASV. Berlines kontrolpado-me
apstiprinäjusi vienosanos par
Väcijas angju joslas 15.000 DP un
vii;iu #mei:iu pärcelSanos uz Be|^ju
darbam oglraktuves. Bez tam ap-stiprinäta
vienosanäs par 5000 DP
izcejosanu uz Kanädu. So izcelotäju
izraudzi§ana patlaban. jau notiek.
NYTOW, BBC, DENA
1. julijs ir datums, kad UNRRAs
vietä jästäjas starptautiskajai beglu
organizäcijai IRO. Kä notiks §i mai­laa
un kä tä izpaudisies nometi;iu ad-ministrätivajä
pärzinä§anä un ap-gäde,
vei nav skaidri nosakäms. Vis-neskaidräkais
ir stävoklis amerikäiju
joslä, kur no UNRRAs puses lidz §im
par pärmaii?äm nav noteiktu pa-skaidrojumu.
Zinämu ieskatu par
pärmaii;iu gaitu tomer var gut no
paskaidrojumiem angju un franöu
joslä.
Angju joslä ari pec 1, julija. pare-dzeti
lidzäinejie tris pärvaldes ap­gäbali
ar 13 pan^atvienlbäm (timiem),
pie kam IRO pan;iem ari daju UN­RRAs
personäla, bet nometi^u ap-rupetäja
bus britu kontrolkomisija.
Ar 1. juliju beidz eksistet ari DP je*
dziens un, kä paskaidrots no IRO
puses, ari lidzSinejos DP turpmäk
kvalifices par b$g}iem. Katrä vie-nibä
(timä) darbosies 2—3 kontrol-komisijas
ieredi;ii un par visäm vie-nibäm
kopä ap 200 IRO darbinieku,
bet nometi;iu administräeijä iesaistis
pdSus nometijiu iemitniekus. Tajä
paSä laikä IRO pärstävji angju joslä
ari paskaidro, ka drizumä nometnes
säkSoties jaunas plaSas pärbaudes
(illegiliility screening), kufäs no-skaidros
ikviena tieslgumu uz begja
statusu, kä ari bSgJu klasifikäciju
pec tautibas, ticl)>as, nodarbo^anäs
un repatriesanas iespejäm.
No franöu joslas zi^o, ka tur no-meti;
iu apgädi pec lldzäinejäm nor-mäm
lidz 1. oktobrim' dos railitärä
pärvalde. Ari tur ir norädljumi» ka
viens no pirmajiem IRO darbiem,
pec darbibas nzsäk^anas, bus pär­baudes.
Sodifn Parize iesaksles vissteidagäki sasaukt^
lielvalstu apspriede käda notikusi pec kafa* Padomju Savieniba piekri-tusl
Anglijas un Francljas uzaicinajumam piedalities konference Mar-
Sala pläna apsprieSanai par Eiropas saimniecibas saskaigioSana un kbnk-retu
plänu izsträdäSamU, lai nodroSinätu Eiropai lietderigu ASV atbalsitu^
Padomju Savieniba Ligo vakarä
atbildejusi, ka piekritis §ädai kopigai
apspriedel un teteikusi säkt konfe-renci
piektdienä. Tai pa§ä dienä,
kad Francijas valdlba ar lielu prieku
uzzinäja §0 padomju lemumii, käds
ärlietu ministrijas, darbinieks tomer
paskaidrojis presei, ka\ praktiskl vei
nav nekas darits konferences noor-ganize5anai
un ka nav pat paredzeta
apspriezu darba kärtiba.
Anglija un Francija, kä zli;iots ie-prieksejä
numurä, bija ielQgusi Pa«
domju Savienibu uz apspricdi jau
pagäjuSä nede)ä. Padomju Savieniba
piei;iemusi uzaicinajumu pec ilgäk^s
apspriedes Kremll. Padomju militä-rai
valdibai tuvas aprindes BerlTn§
paskaidroju5as, ka debates Kremli
bijuSas ilgas un lemums piekrist
Anglijas un Francijas ielugumam
piepemts pec mar§ala Stajina letei-kuma.
Sis pa§as aprindas, pec
DENAs informäcijas, tomer paui do­mu;
ka Parizes konferenci nedrlk-stot
gaidit ar päräk lielu optlmismu.
Ari Londonä diplomätu aprindas
jautä, vai diplomätiem un saimnie­cibas
speclälistiem tieSäm izdo§oties
izsträdät noteiktus un skaidi^us plä-^
Ungärijas valdiba publice
Balto grämatu
Ungärijas valdlba publicejusi Bal­to
grämatu par nesen notiku5o val-dibas
mainu un täs iemesliem. Bal-tä
grämatä ASV un Anglijas valdi-bäm
pärmests, ka täs espt snieguSas
materiälu atbalstu bijuäajam- minis-tru
prezidentam Nadiijam. Nadiijs
lilujorkä jau atsaucis §os apgalvöjur
mus. Sagaida, ka tuväkäs dienäs
savu viedoklt Sai jautäjumä izteiks
ari ASV ärlietu ministrs Maräals.
Baltas grämatas 135 lappuses ie-vietoti
dokumenti, kufus izlieto§ot
turpmäkajäs präväs pret Nadiiju un
vii^a lidzzinätäjiem. Grämatä teikts,
ka Nadiijs esot me^äjis padarit
Ungäriju par ASV saimniecisku un
politisku izejbazi Dienvidaustrum-eiropä.
Vii?§ bez tam esot öni(jdzis
militäAi un pretpadomju informäci-ju
anglu un am^rikäi^u sutniecitru
darbiniekiem. Nadzijs pats IJujorkä
pateicis: „Es gribeju radit demokra-tiju
pec rietumu paraugaar ameri­känu
palidzibu, jo ASV bija vienigä
valsts, kas pec kara piedäväjusi
mums jutamu palidzibu."
Ungärijas valsts prezidents Tildijs
sarunä ar Reutera korespondentu at­saucis
zii?as, ka vii?S esot iesniedzis
atlugumos no anjata. Par saväm
attiecibäm ar Nadiiju Tildijs patei­cis,
ka vip§ pirms Nadiija atkäpäa-näs
divas reizes runäjis ar to pa te-lefonu.
Abas reizes Nadiijs apsoll-jis
drlz atgriezties Ungärijä.
Ungärijas banku nacionälizäcija
ta^aidäm kavejas technisku iemeslu
iej. DENA zii?o, ka ungäru un pa-lomju
iestädes vienojuSäs par to,
::a Padomju Savieniba uz reparäciju
'el,<vna sai^ems loaäumä 35 proc. no
TJhgärijas' kreditbankas akcijäm.
NFR
11 Fasistu sazveresfiba
n Cechoslovakija*^ -
zino anglu komunistu
laikraksts
AngJu komunistu laikraksts „Daily
Worker" pirmdien publicejis rakstu,
k\x^ laikraksta speciälkorespondents
no Prägas zi^o, ka „aiz pasreizejäs
politiskäs situäcijas Ceehoslovakijä
slepjas sazverestlbä, kas pilnigi 11-
dziga fa§istiskajam apversumam Un­gärijä".
Pec desmit dienu ilgas pa-matigas
izmekle§anas öechu un slo-vaku
polltisko partiju nodibinätä
komisija esot konstatejusi, ka Ce^
choslovakijas demokratiskä . partija
esot tikai faSistiskas organizäcijas
aizsega.
Slovakijas nacionäläs sapulces
prezidents Dr. Letrichs pirmdien
preses konference paskaidrojis, ka
Slovakijä nekädas politiskäs krizes
neesot. Agräko Hlinkas faSlstu ple-kriteju
Slovakijä neesot nedz vairäk,
nedz ari tiem tur esot lieläka ietek-me
nekä reakcionäru i^aliekilm citäs
zemes.
Bulgärijas ministru prezidents Di-mitrovs
pazii;iojis, ka drizä laikä Ge-choslovakijas
un Bulgärijas starpä
noslegSot draudzibas un savstarpejas
palldzibas paktu. Pec BBC zi^äm,
Ceidioslovakljas införmädjas minis­trija
atprasijusi akrediteSanäs doku-mentus
„Daily Mail" korenponden-tam,
ku^§ nesen savä laikraksta bija
publicejis rakstu par komunismu
Ceehoslovakijä.
DENA
Rietumpuslodes
militärä
sadarblba
ASV ärlietu ministrs MarSals, kas
kopä ar vairäkiem citiem amerikäi^u
valstsvlriem bija uzaicinäts dot sa-vus
atzinumus Tautas pärstävju na-ma
ärlietu komisijä, mudinäja kong-resu
iespejami driz piepemt prezi-denta
Trumena programmu militä-rai
sadarbibai ar Dienvidamerikas
valstim, kas dotu iespeju panäkt cie-
§äku saiSu nodibinääanos rietumpus­lodes
valstu Starpa. Trumena iero-sinätais
pläns paredz koplgu visu ie-intereseto
valstu militärä personäla
apmaii;iu un apmäcibu, kä ari ieroöu,
lidmaSinu un k u ^ pärve§anu; Mar-
§als norädija, ka ASV polltika ir
droSibas jautäjumus vispirmä kärtä
uzticet UN, bet kamer DroSIbas pa­dome
biis pilnibä noorganizeta,
amerikäi;u paSi vares sevi vislabäk
aizstävet pret iespejamu uzbrukumu
starpamerikäijiu militäräs sadarbi-bas
cejä.
BBC zii^o, ka ari ASV, feenerälStä-ba
priekSnieks ^enerälis Eizenhauers
kongresä aizsrtävejis domu par rietu­mu
puslodes valstu sadarblba Vip§
zi^ojis, ka esot jau izsträdäts koplgs
aizsardzibas pläns ar Kanädu, pare-dzot
aizsardzibas iespejas pret even-tuäliem
gaisa uzbrukumiem no zie-mejpola
puses.
NYHT, BBC
nus, vai ari §i konference izvertisies
tikai par jaunu Maskavas konferen­ces
stridigo jautäjumu pärrunääanas
atkärtojumu. Visvalräk Londonä ru-nä
par jautäjumu, kädas bQs Molo-»
tova praslbas Parizes konference.
Molotovs pazioojumä, ka piedalisies
kopigä, apspriede, jau pieteicis pra-sibu,
ka vispirms grib siki infonn§-
ties par to, ko runäjis Bevins un
Bido savä sanäksme pag§ju§ä nede^
lä. „Times" diplomätlskals kofes-pondents
izsaka domu, ka Molotovs
varbut Parize atkal ^tk§rto§ot pa*
domju praslbas sai;iemt' repara^jas
no Väcijas tekoSäsproduiccijas. ^ V i ­sumä
Londonas politllj:! domä, ka
konkretäkais Parizes Konferences re-zultäts
varetu böt lietprat^ju komi-siju
iecelSana pärtikas, '.>gju un t§-
raudrupnleclbas stävokja pärbaudi-
Sanai.
Apspriedes ParizS bös slegtas. Ne-pielaidis
ari preses pärstävjus. Pre­sei
ikdienas izsnlegs komunlk§.
Konference notiks slavenajä ärlietu
mlnistrijas Pulkstepu zälSJ,
Si bus pirmä lielvalstu kbrferej}ce
pec kara, kura nepiedalisies:^T\SV.
ASV ärlietu ministrija pazit^ojusi^ ka
nedomä ari nosutit novSrotäju.
Amerikäiju sabiedrlba m prese ar
vlslleläko interesl gafda, käda bils
padomju nostaja. Vaäingtonas ofl-clälas
aprindas nosauku§aq Maska­vas
plekriSanu Mspär kpnferenci
piedalities par „uzmudino§u** fäkto-ru.
pec UP informäcijas, öriietu
mlnistrijas augstäkie ieredol tomSr
piebildu5l, pa padom)u lldzdalTba E i ­ropas
saimniecibas saskai>o§anal gan
butu liels ieguvums Elropal, bet jau*
täjums, vai tas notiks vai ne, esot
„tlra eiropie§u Heta'. ASV tas ne-varot
skart. Ja Pgidomju Savieniba
attelktos sadarbotles, tad MarSala
pläna turpmäkä ledzivinä§anH atka-rätos
no Anglijas un Francijas.
NYHT, BBC, DENA
Ramadje prasis
uzticibas
nobalsosanu,
Strelku vUnis Francija Vturplnis,
neverojot saimnleciskos jautajumos
panäktäs vlenoäanäs un Francijas
nacionälä budieta plei;iem§anu. Na-clonälajä
sapuke pec 60 stundu "ne-pärtrauktas
sedes. Budieta nobalso-
§anäpretlm balsoja komunistl un
galejolabo partijas, bet 59 deputätl
atturejäs. Budiela debaSu laikä ie-läs
demonstreja 5000 viru Hela
strädnieku puHs. Ministru .prezi­dents
Ramadjg bridinäja Nafcionälo^
sapulcl, kas atradäs gandrlz^val ie-lenkuma
stävokll, ka atliek vai nu
piei;iemt vii;ia bargo salmnieclö^s un
nodok]u programmu, vai ari sa|sl-dlt
Francijas saimnieclskobankro-tu.
Tä kä strelki nemltas un strd-kotäju
skaits visa Frandjä atkal sa-sniedzls
ap 350.000, RamadJSpaziijio-jls,
ka näkoSo otrdlen pleprasis Na­cionälä
sapulce uzticibas votumu
valdibai. NYHT, BBC
Policija okupi^
Lorica ministriju
Kriminälpolicija okupejusi BavS-rijas
denacliikäcijas ministriju un
täs apkärtnl pec tam, kad ar lielu
trad no amata atceltais denaclfikä-cijas
ministrs Lorks pazii^ojis, |ka
vii>§ ar visu savu partiju pretoäotles
valdlbas lemumam.
Ministrs Lorics bija viena no in-teresantäkajäm
figuräm Bavärijas
iekSejä polltikä. Citi valdlbas lo-cekU
vm dtas partijas jau sen pär-meta
vii>am, ka vii?§ savu stävokll
denacifikäcijas ministrija izmantojot
savas partijas WAV — salmnieciskäs
jaunuzbuves apvienibas —• merl^iem.
'Ari pati Lorica partija nostajusies
pret vii?u. Piecu stundu ilgävetrai-nä
partijas sede Mindiene nolemts
atcelt Loricu no partijas vaditäja
postei;ia.
IlJ
^ ^ ^ ^ ^ ^ ' ^ ^ ^ - ^T
Hifi
i i i
i i B%
.mis 'Lii
IfM
iiii' m,
•4 * - S'
tel m
-f J '•! li-tm-
sm
I
i
I
mk m
i ryi
^'4
I
i
M
M
mi
amt
119-
W
mu