1947-06-27-01 |
Previous | 1 of 6 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
hnäia izbegt 'Iit par vienu no n» •.operaci äm ^ rakam dtäm nomh»;^* . l§ce]u grupai^ Ku ci^äm sagatavotiPm rä'^"»» Deyisa salä vaL kädä eitä sfepÄ»» un^biedrotiem ras£ > ' »rkärtigi vertlea w ^'*P«ia m; Pf u Japä^u aizmugure -S' mot par japänu av^ViV ; sakarus ar amfn^ivs ' ^ I^lamas jeb. ' Taiz^es Pagride" , ai.no bazes vsretn . informädju, gädät " ^ä^ulidoiäÄ SS^ » tani rajonä, kä a« 2 Ä ^ ; a p k ä r t . j i s ' j a S lldpjuma cauri „bedrei" oh. ^ams moments bija tuv iaS^ Sabiedroto virspavelnieksaZ tofevntbetens bija tieäi ieintZ afe Viktorijas ragu. KaM [OTigens ar Rrulabi s a» F^,'S^7''?i" s^arigais uzdevJ l;.velta-anglis viijiemkävejäsd3 i«anu nskantajam Udojumam ,abi pecpusdiena ieradäs pii kömandiera, atbilde toraa bija N,: „Ko lai ar jums izdara! 'mrat startet rit no rita astoijoi Juins paliks ap tris stundasdie-jäismas vajadzigo salu ii--) ipSä.ritä no lidlauka paceläs lielas „Ketlinas", vienigästi ilidojmnam piemerotäs. Viena .äs. izluku grupa un. (trai, kufä atradäs ari Pirs ada pirmä dro§ibas de}, jo |a-lä;' ja, ar pirmo kas atgadii l u no bazes, tai nebutu mm izredzu tikt atpakal. It pusdienas laiku, kad lidiia- . tuvojäs „bedrei", tä;5 nolaidäi ;emu virs jöras iimcna, ka,$r >rik\bridi-'vi^as skars vij^us, kai. diezgah prävi. Turoties k<0.. ;emu, bijä lieläkas izredze? la radars^ lidmaslnas m^' _ ce}ä cauri ^bedrei" pnW I, kad Horigens klausule dar- .ftö verota ja vestii Tiesi k'jH iti ku^l .oti mömentä strauji m^m^ tehzdamies lidot. vei zeniäk, m tas gandriz vairs nebija i^i»* : iidma^Inas turejäs tikai -it^^ divdesmit pedu vlrs jiir«s... Pitäjä karayänä bija devici W> „Ket!inu« laudis pMzM^f JS brlius. Tom«r vioi iw f nebija pamanäi, jo • i ' - ' '".":'*''•.•*".• • - : .] m - • • • • - •• ^' - §ajos udepos bija nepai^ kokvöjSj un viri jau saka Pj ist.'.ka'batu derigi<tota?u«t " uz Stäbu. Bet pärtraukt' i«nu nozönetu tikpat M ' ävibu. Bez tam operäajM * a,bi3a -izcat vienibu »Itu, neradot iap5?« B*J läs par amerika?«.n«K ipgäbalä. VTrigannogaÄ JIpalaii tik tt«k8^^3; 5ä lalkä biju tonfe pamanijuSi pinnJe. ' (Turpinäjums sekös) te; . .1945. g. säkumä bija Hoj^ i nometnS Peez, jflsetä* HaJlenbers / ^estf., St •"^„ >keni>aus. ITVUAS" ABONEMEN^ Itinot laikrakstu P» »"jjji » eksempläriem a»* / _sä EM 5.-menes.; a. II - RM 4.- me»es. ipläm. SludiiBMU»" iri- . 2 . - par yietfjmZf», Ida vai tai 4 rindäm - 4 rindäm pec .PJ Lbonementu Picte^S»! f eister - Landman»'*^' Si;., Authorized by — Uzenz - izdoSanas atlauja: ICD-OMBG :: AtbUdigais redak-tors — Editor in-Chief: KärU» I Babäcs, vietnieks: Aleksabdrs Liepä, redakcl- |as sckietärs: Maksls Coll-tis; reniktorl: Andr^Js Ru-dzis (Minchene). Hartjs Mln-denbergs (Esllngenä). Ar-aolds Smits (spons). Zlgurds Bärda 'techniskals iekärto-liims) I LATVIAN NEWSPAPER Iznäli otroi^nSs UD pieKtdle* oSs :t Udevijs: BavärUas apgabala latvieSn Isomitejas asdevumg > LatvieSa pmes darblnieko sadarbnias kopa:r Redabcijat GOnzbuFg/O BOr-ferm te? • Landmann • Pl. 9. t 92 tl Prlnted by $cliwftll. Volbsblait GOn^barg/DoiL. BQrgerm. • Landmanii^Pl. 7:: ntf^tieiis • oirealatioii! 1^ par dosanos darbä ilk Angiiju ari no amerikänu un francu joslas Tä sauktos .„Westward-Ho" akcijas ietvarös, kä zinäms, lidz §im briv-prätigi darbä uz Angliju vareja do-ties vienigi angju okupäcijas jo§lä dzivojo§ie DP. Kaut gan bija norädl-jumi, ka §o akciju varbut attiecinäs ari uz amerikänu joslu, lidz §im ofi-ciälu apstiprinäjumu tam nebija. Ta-gad no LGK nius infprme, ka panäkta principiäla vieno^anas par brivprä-tigu doSanos darbä uz Angliju ari no amerikänu un franöu joslas. . Informäcijä teikts, ka priek§roci-bas akcijas ietyaros bus sievietem un ka vervesana säksies jau drizumä. Tuväku norädljumu, kä so jautäju-mu izkärtos präksS, vei nav, bet jä-domäy ka tas noskaidrosies vistuvä-kä laikä. ^ . lekäms nav zinäma verveäanas tediniskä instrukcija, griiti spriest par akcijas pla§umu. Taöu svariga ir §i jaiitäjuma principiäla puse, kas liek ceret, ka Anglija varetu kjut par notiks to zemi (pagaidäm tä ir vienigä), kur darbu atrastu nevis atseviSl^ musu tautie§i vai sikäkas tautieSu grupas, bet viss musu tautas grupas vairums, tä nodroäinot tam kopibu, ciktäl to atjaus jaunie apstäkji. Sakara ar strädnieku rekruteSanu därbiem Anglijä visäs trIs rietumu jpsläs, radusies vajadziba pec akade-miski izglitoto Latvijas pilsoijfU vär-diskiem sarakstiem, Täpec BCP lat-vieäu pärstäviba uzaicina stei-d z i g i minetäs personas iesutit j)ar sevi §ädas ziijias: värds, uzvärds, dzimsanas gads, DP indeka kartes Nr., kad un ar kadu gradu beidzis universitätl resp. akademi ju vai technisko augstskolu, äauräkä speciä-litäte un cik ilgi tajä darbojies, kä-das valodas pärvalda, apgädäjamo piederigo skaits, adrese. — Zi^as ie-sutämas Baltijas Centräläs Pado-mes Lätvieäu pärstävibai (21a) Detmold, Wittjestr. 8. Vakar uz Vispasaules luteräpu baznica$ konsila konferenci Zviedrijä alzbrauca Latvijas ev. lut. baznicas delegäcija archiblskapa prof. Dr. T. Grinberga vadibä. Konference no 30. jfinija lidz 6. juiijam notiks Lundä, piedaloties vairäkiem tukstoSiem luterä^u pärstävja no visäm pasaules iautäm un valstim. Pee konferenccs archibfskaps apmekles ari latvieäu draudzi Zviedrijä. Musu delegäcija uzLundu bez archiblskapa vei alzbrauca prof. L. Berzii^i, mäc.Rozitis un^ paredzams, ka tai pievienosiei ari prof. K* Kundzi^S un pravests J. l^Lullitis. Vispasaules baznicu apvieniba 24. Junijä Stutgarte sanäksme bija ai-cinäjusi latvieäu, igau^u un lietuvie- Su ev. lut, pareizticigo, baptistu un metodistu draud^u pärstävjus. Pär-runas skära baltie5u DP draudzu turpmäko. aprupi un emigräcijas jautäjumu. Latvieäu d^^ pär-stäveja archibiskaps prof. Dr. ' T. Grinbergs, prävesti J. Bergs un J. l^uUitis, ardiibiskapa sekretärs E. Rozitis, mäc. J. Römans no BeJ^jas, pareizticigo draud2u pärstävis A. Liepipä, baptistu pärstävis A. Sverns un no metodistu draudzem A. Tim-bers. ' Vispasaules baznicu apvienibas beg}u komitejas priekssedis Mr. Karters np Londonas, apvienibas pärstävji Dr. Freudenbergs un Dr. Zandbeks no 2ei;ievas un prof. Bak-manis no amerikäijiu armijas galve-nä §täba Frankfurte Baltijas iautu pärstävjiem sniedza norädljumus par draudzu tuirpmäkäm darbibas ieäpejäm im emigräciju. Par bal-tieSu novietoSanu Anglijä refereja Mr. Karters, norädot, kä pirms brauksanas uz Väciju vil?§ apmekle-jis vairäkas DP transitnometnes. Pärvietoäanas akcijas versisies pla-äiimä. ;Anglijä notiekot apspriedes, par 50.000 DP pärveSanu näkamo 6 mene§u laikä. Kad pirmie 50.000 bus izvietoti darbä, Angli ja paredze-jusi velreiz uzi;iemt tikpat lielu DP skaitu. Sakot ar septembri^ ,uz Angliju säkäotpärvietot ari ^menes. Darba ministrija apsolijusi rupetiesy lai transitnometnes darbotos vismaz vienä katras attiecigäs tautibas mä-citäjs. Jau tuvaka näkotne uz Angliju aicinäts izbraukt prävests E. Bergs, lai U2i;iemtos turienes ev. lut. draudzu pärraudzibu. Vispasaules bazni-^ CU apvienibas begju komitejas priek§sedis aicinäja ari archibiskapu prof. Dr. T. Grinbergu un prävestu J. I^ulliti apmeklet Angliju. Pärru-näs apvienibas pärstävji apsolija ari rupeties, lai Väcijä nepamestu vecos Jaiidis un invalidus, bet tos kopä ar i)ärejiem baltieäiem pärvietotu / uz Angliju. Sanäksmes noslegumä prof. Dr. T. Grinbergs ludza Mr. Karteru nodot Anglijas valdibai un baznicai bal-tie §u izjustu pateicibu par sniegto atbalstu, H. M Hcrimens aizstäy DP ielaisanu ASV BRITU KOLUMBIJAI K A N Ä D Ä NEPIECIESAMI IIVUGRANTI Kanädas province Britu Kolumbijä iznäko§ais laikraksts „The Prince Rupert Daily News" pagäju§ajä ne-dejä ievietojis rakstu, kupä aizstäy domu par Eiropas DP ielaiSanu Kanada, atzistot, ka Britu Kolumbijjai iecejotäji ir pilnigi nepieciesami Raksta autors ir Kanädas lieläl^äs partijas — liberäju agräkais ministrs Perrijs. Vii;i§ noräda, ka.ikviens imigrants ne vien raza5ot jaunas vertlbas un vairo§öt z^mas bagätl-bas, bet ari patereSot zemes rasoju-mus. Dazädu polTtisko virzienu pie-kriteji Britu Kolumbijä ir vienis prätis par imigrantu nspieeiesamibu. Dazos Kanädas ap3;abalos izteiktäs bazas par DP ielai§anu seit radu§as maz atbalsu. Ari Centräläs Brilu Kolumbijas arodbiedribu savienibas sanäksme pieprasijusi Kanädas do-minijas valdibai ielaist pärvietotäs personas. Savienibas rezolucijä no-rädits, ka apgäbali gar Kanädas gal-venäs dzelzce}a linijas malu, ap 700 judzu gars augligu ieleju posms, ir pilnigi bez baltajiem iedziyotäjiem. Britu Kolumbijä pavisam ir tikai 900.000 iedzivotäju. Lauksaimnieci-bas speciälisti noräda, ka daudzos tagad neapdzlvotos apgabalos varetu audzet labibu, nodarboties ar pien-saimniecibu un pat auglkopibu. Kaut gan ari dazi arodbiedi-ibu vaditäji Vankuverä aizstäv pastiprinätu imi^räciju, tomei^ visumä arodbied-ribu nostaja ir täda, ka Kanädai rupniecibas strädnieku vairäk neva-jagot, bet iecejotäjiem esot katrä zii?iä jädodas uz laukiem. Tä pa-skaidrojusi, piemeram, dzelzcejnieku savieniba. Daudzi Britu Kolumbiias laikrakstl ielojas par noverojamc tendenci pamest saimniecibas un do-ties. uz pilsetäm. ASV prezidents Trumens, viesojo-ties Kanädä, Otava, starp citu, runä-ja ari par abu valstu saimnieciska-jäm attiecibäm un to täläkizveidoSa-nu näkotne. Turpinäs darboties jauktä aizsardzibas padome, ku^^as uzraudzibä jau izbuvets Alaskas au-tocel § un vairäki citi svarigi satik-smes celi. Lietprateji noräda, ka tukstosiem imigrantu varetu rast darbu gar 1519 judiugarä Alaskas autoce}a malu. ASV tirdzniecibas ministrs Heri-mehs' pazii;iojis Pärvietoto personu komitejas prezidentam Filadelfijä, ka vii>s aizstäveSot Stretona likum-projektu par 400.000 Eiropas DP ielaisanu ASV. Berlines kontrolpado-me apstiprinäjusi vienosanos par Väcijas angju joslas 15.000 DP un vii;iu #mei:iu pärcelSanos uz Be|^ju darbam oglraktuves. Bez tam ap-stiprinäta vienosanäs par 5000 DP izcejosanu uz Kanädu. So izcelotäju izraudzi§ana patlaban. jau notiek. NYTOW, BBC, DENA 1. julijs ir datums, kad UNRRAs vietä jästäjas starptautiskajai beglu organizäcijai IRO. Kä notiks §i mailaa un kä tä izpaudisies nometi;iu ad-ministrätivajä pärzinä§anä un ap-gäde, vei nav skaidri nosakäms. Vis-neskaidräkais ir stävoklis amerikäiju joslä, kur no UNRRAs puses lidz §im par pärmaii?äm nav noteiktu pa-skaidrojumu. Zinämu ieskatu par pärmaii;iu gaitu tomer var gut no paskaidrojumiem angju un franöu joslä. Angju joslä ari pec 1, julija. pare-dzeti lidzäinejie tris pärvaldes apgäbali ar 13 pan^atvienlbäm (timiem), pie kam IRO pan;iem ari daju UNRRAs personäla, bet nometi^u ap-rupetäja bus britu kontrolkomisija. Ar 1. juliju beidz eksistet ari DP je* dziens un, kä paskaidrots no IRO puses, ari lidzSinejos DP turpmäk kvalifices par b$g}iem. Katrä vie-nibä (timä) darbosies 2—3 kontrol-komisijas ieredi;ii un par visäm vie-nibäm kopä ap 200 IRO darbinieku, bet nometi;iu administräeijä iesaistis pdSus nometijiu iemitniekus. Tajä paSä laikä IRO pärstävji angju joslä ari paskaidro, ka drizumä nometnes säkSoties jaunas plaSas pärbaudes (illegiliility screening), kufäs no-skaidros ikviena tieslgumu uz begja statusu, kä ari bSgJu klasifikäciju pec tautibas, ticl)>as, nodarbo^anäs un repatriesanas iespejäm. No franöu joslas zi^o, ka tur no-meti; iu apgädi pec lldzäinejäm nor-mäm lidz 1. oktobrim' dos railitärä pärvalde. Ari tur ir norädljumi» ka viens no pirmajiem IRO darbiem, pec darbibas nzsäk^anas, bus pärbaudes. Sodifn Parize iesaksles vissteidagäki sasaukt^ lielvalstu apspriede käda notikusi pec kafa* Padomju Savieniba piekri-tusl Anglijas un Francljas uzaicinajumam piedalities konference Mar- Sala pläna apsprieSanai par Eiropas saimniecibas saskaigioSana un kbnk-retu plänu izsträdäSamU, lai nodroSinätu Eiropai lietderigu ASV atbalsitu^ Padomju Savieniba Ligo vakarä atbildejusi, ka piekritis §ädai kopigai apspriedel un teteikusi säkt konfe-renci piektdienä. Tai pa§ä dienä, kad Francijas valdlba ar lielu prieku uzzinäja §0 padomju lemumii, käds ärlietu ministrijas, darbinieks tomer paskaidrojis presei, ka\ praktiskl vei nav nekas darits konferences noor-ganize5anai un ka nav pat paredzeta apspriezu darba kärtiba. Anglija un Francija, kä zli;iots ie-prieksejä numurä, bija ielQgusi Pa« domju Savienibu uz apspricdi jau pagäjuSä nede)ä. Padomju Savieniba piei;iemusi uzaicinajumu pec ilgäk^s apspriedes Kremll. Padomju militä-rai valdibai tuvas aprindes BerlTn§ paskaidroju5as, ka debates Kremli bijuSas ilgas un lemums piekrist Anglijas un Francijas ielugumam piepemts pec mar§ala Stajina letei-kuma. Sis pa§as aprindas, pec DENAs informäcijas, tomer paui domu; ka Parizes konferenci nedrlk-stot gaidit ar päräk lielu optlmismu. Ari Londonä diplomätu aprindas jautä, vai diplomätiem un saimniecibas speclälistiem tieSäm izdo§oties izsträdät noteiktus un skaidi^us plä-^ Ungärijas valdiba publice Balto grämatu Ungärijas valdlba publicejusi Balto grämatu par nesen notiku5o val-dibas mainu un täs iemesliem. Bal-tä grämatä ASV un Anglijas valdi-bäm pärmests, ka täs espt snieguSas materiälu atbalstu bijuäajam- minis-tru prezidentam Nadiijam. Nadiijs lilujorkä jau atsaucis §os apgalvöjur mus. Sagaida, ka tuväkäs dienäs savu viedoklt Sai jautäjumä izteiks ari ASV ärlietu ministrs Maräals. Baltas grämatas 135 lappuses ie-vietoti dokumenti, kufus izlieto§ot turpmäkajäs präväs pret Nadiiju un vii^a lidzzinätäjiem. Grämatä teikts, ka Nadiijs esot me^äjis padarit Ungäriju par ASV saimniecisku un politisku izejbazi Dienvidaustrum-eiropä. Vii?§ bez tam esot öni(jdzis militäAi un pretpadomju informäci-ju anglu un am^rikäi^u sutniecitru darbiniekiem. Nadzijs pats IJujorkä pateicis: „Es gribeju radit demokra-tiju pec rietumu paraugaar amerikänu palidzibu, jo ASV bija vienigä valsts, kas pec kara piedäväjusi mums jutamu palidzibu." Ungärijas valsts prezidents Tildijs sarunä ar Reutera korespondentu atsaucis zii?as, ka vii?S esot iesniedzis atlugumos no anjata. Par saväm attiecibäm ar Nadiiju Tildijs pateicis, ka vip§ pirms Nadiija atkäpäa-näs divas reizes runäjis ar to pa te-lefonu. Abas reizes Nadiijs apsoll-jis drlz atgriezties Ungärijä. Ungärijas banku nacionälizäcija ta^aidäm kavejas technisku iemeslu iej. DENA zii?o, ka ungäru un pa-lomju iestädes vienojuSäs par to, ::a Padomju Savieniba uz reparäciju 'el,<vna sai^ems loaäumä 35 proc. no TJhgärijas' kreditbankas akcijäm. NFR 11 Fasistu sazveresfiba n Cechoslovakija*^ - zino anglu komunistu laikraksts AngJu komunistu laikraksts „Daily Worker" pirmdien publicejis rakstu, k\x^ laikraksta speciälkorespondents no Prägas zi^o, ka „aiz pasreizejäs politiskäs situäcijas Ceehoslovakijä slepjas sazverestlbä, kas pilnigi 11- dziga fa§istiskajam apversumam Ungärijä". Pec desmit dienu ilgas pa-matigas izmekle§anas öechu un slo-vaku polltisko partiju nodibinätä komisija esot konstatejusi, ka Ce^ choslovakijas demokratiskä . partija esot tikai faSistiskas organizäcijas aizsega. Slovakijas nacionäläs sapulces prezidents Dr. Letrichs pirmdien preses konference paskaidrojis, ka Slovakijä nekädas politiskäs krizes neesot. Agräko Hlinkas faSlstu ple-kriteju Slovakijä neesot nedz vairäk, nedz ari tiem tur esot lieläka ietek-me nekä reakcionäru i^aliekilm citäs zemes. Bulgärijas ministru prezidents Di-mitrovs pazii;iojis, ka drizä laikä Ge-choslovakijas un Bulgärijas starpä noslegSot draudzibas un savstarpejas palldzibas paktu. Pec BBC zi^äm, Ceidioslovakljas införmädjas ministrija atprasijusi akrediteSanäs doku-mentus „Daily Mail" korenponden-tam, ku^§ nesen savä laikraksta bija publicejis rakstu par komunismu Ceehoslovakijä. DENA Rietumpuslodes militärä sadarblba ASV ärlietu ministrs MarSals, kas kopä ar vairäkiem citiem amerikäi^u valstsvlriem bija uzaicinäts dot sa-vus atzinumus Tautas pärstävju na-ma ärlietu komisijä, mudinäja kong-resu iespejami driz piepemt prezi-denta Trumena programmu militä-rai sadarbibai ar Dienvidamerikas valstim, kas dotu iespeju panäkt cie- §äku saiSu nodibinääanos rietumpuslodes valstu Starpa. Trumena iero-sinätais pläns paredz koplgu visu ie-intereseto valstu militärä personäla apmaii;iu un apmäcibu, kä ari ieroöu, lidmaSinu un k u ^ pärve§anu; Mar- §als norädija, ka ASV polltika ir droSibas jautäjumus vispirmä kärtä uzticet UN, bet kamer DroSIbas padome biis pilnibä noorganizeta, amerikäi;u paSi vares sevi vislabäk aizstävet pret iespejamu uzbrukumu starpamerikäijiu militäräs sadarbi-bas cejä. BBC zii^o, ka ari ASV, feenerälStä-ba priekSnieks ^enerälis Eizenhauers kongresä aizsrtävejis domu par rietumu puslodes valstu sadarblba Vip§ zi^ojis, ka esot jau izsträdäts koplgs aizsardzibas pläns ar Kanädu, pare-dzot aizsardzibas iespejas pret even-tuäliem gaisa uzbrukumiem no zie-mejpola puses. NYHT, BBC nus, vai ari §i konference izvertisies tikai par jaunu Maskavas konferences stridigo jautäjumu pärrunääanas atkärtojumu. Visvalräk Londonä ru-nä par jautäjumu, kädas bQs Molo-» tova praslbas Parizes konference. Molotovs pazioojumä, ka piedalisies kopigä, apspriede, jau pieteicis pra-sibu, ka vispirms grib siki infonn§- ties par to, ko runäjis Bevins un Bido savä sanäksme pag§ju§ä nede^ lä. „Times" diplomätlskals kofes-pondents izsaka domu, ka Molotovs varbut Parize atkal ^tk§rto§ot pa* domju praslbas sai;iemt' repara^jas no Väcijas tekoSäsproduiccijas. ^ V i sumä Londonas politllj:! domä, ka konkretäkais Parizes Konferences re-zultäts varetu böt lietprat^ju komi-siju iecelSana pärtikas, '.>gju un t§- raudrupnleclbas stävokja pärbaudi- Sanai. Apspriedes ParizS bös slegtas. Ne-pielaidis ari preses pärstävjus. Presei ikdienas izsnlegs komunlk§. Konference notiks slavenajä ärlietu mlnistrijas Pulkstepu zälSJ, Si bus pirmä lielvalstu kbrferej}ce pec kara, kura nepiedalisies:^T\SV. ASV ärlietu ministrija pazit^ojusi^ ka nedomä ari nosutit novSrotäju. Amerikäiju sabiedrlba m prese ar vlslleläko interesl gafda, käda bils padomju nostaja. Vaäingtonas ofl-clälas aprindas nosauku§aq Maskavas plekriSanu Mspär kpnferenci piedalities par „uzmudino§u** fäkto-ru. pec UP informäcijas, öriietu mlnistrijas augstäkie ieredol tomSr piebildu5l, pa padom)u lldzdalTba E i ropas saimniecibas saskai>o§anal gan butu liels ieguvums Elropal, bet jau* täjums, vai tas notiks vai ne, esot „tlra eiropie§u Heta'. ASV tas ne-varot skart. Ja Pgidomju Savieniba attelktos sadarbotles, tad MarSala pläna turpmäkä ledzivinä§anH atka-rätos no Anglijas un Francijas. NYHT, BBC, DENA Ramadje prasis uzticibas nobalsosanu, Strelku vUnis Francija Vturplnis, neverojot saimnleciskos jautajumos panäktäs vlenoäanäs un Francijas nacionälä budieta plei;iem§anu. Na-clonälajä sapuke pec 60 stundu "ne-pärtrauktas sedes. Budieta nobalso- §anäpretlm balsoja komunistl un galejolabo partijas, bet 59 deputätl atturejäs. Budiela debaSu laikä ie-läs demonstreja 5000 viru Hela strädnieku puHs. Ministru .prezidents Ramadjg bridinäja Nafcionälo^ sapulcl, kas atradäs gandrlz^val ie-lenkuma stävokll, ka atliek vai nu piei;iemt vii;ia bargo salmnieclö^s un nodok]u programmu, vai ari sa|sl-dlt Francijas saimnieclskobankro-tu. Tä kä strelki nemltas un strd-kotäju skaits visa Frandjä atkal sa-sniedzls ap 350.000, RamadJSpaziijio-jls, ka näkoSo otrdlen pleprasis Nacionälä sapulce uzticibas votumu valdibai. NYHT, BBC Policija okupi^ Lorica ministriju Kriminälpolicija okupejusi BavS-rijas denacliikäcijas ministriju un täs apkärtnl pec tam, kad ar lielu trad no amata atceltais denaclfikä-cijas ministrs Lorks pazii^ojis, |ka vii>§ ar visu savu partiju pretoäotles valdlbas lemumam. Ministrs Lorics bija viena no in-teresantäkajäm figuräm Bavärijas iekSejä polltikä. Citi valdlbas lo-cekU vm dtas partijas jau sen pär-meta vii>am, ka vii?§ savu stävokll denacifikäcijas ministrija izmantojot savas partijas WAV — salmnieciskäs jaunuzbuves apvienibas —• merl^iem. 'Ari pati Lorica partija nostajusies pret vii?u. Piecu stundu ilgävetrai-nä partijas sede Mindiene nolemts atcelt Loricu no partijas vaditäja postei;ia. IlJ ^ ^ ^ ^ ^ ^ ' ^ ^ ^ - ^T Hifi i i i i i B% .mis 'Lii IfM iiii' m, •4 * - S' tel m -f J '•! li-tm- sm I i I mk m i ryi ^'4 I i M M mi amt 119- W mu
Object Description
Rating | |
Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, June 27, 1947 |
Language | la |
Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
Publisher | McLaren Micropublishing |
Date | 1947-06-27 |
Type | text |
Format | application/pdf |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
Identifier | Bavari470627 |
Description
Title | 1947-06-27-01 |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
OCR text |
hnäia izbegt
'Iit par vienu no n»
•.operaci äm ^
rakam dtäm nomh»;^*
. l§ce]u grupai^
Ku ci^äm sagatavotiPm rä'^"»»
Deyisa salä vaL
kädä eitä sfepÄ»»
un^biedrotiem ras£ > '
»rkärtigi vertlea w ^'*P«ia m;
Pf u Japä^u aizmugure -S' mot par japänu av^ViV
; sakarus ar amfn^ivs ' ^
I^lamas jeb.
' Taiz^es Pagride"
, ai.no bazes vsretn .
informädju, gädät "
^ä^ulidoiäÄ SS^
» tani rajonä, kä a« 2
Ä ^ ; a p k ä r t . j i s ' j a S
lldpjuma cauri „bedrei" oh.
^ams moments bija tuv iaS^
Sabiedroto virspavelnieksaZ
tofevntbetens bija tieäi ieintZ
afe Viktorijas ragu. KaM
[OTigens ar Rrulabi s a»
F^,'S^7''?i" s^arigais uzdevJ
l;.velta-anglis viijiemkävejäsd3
i«anu nskantajam Udojumam
,abi pecpusdiena ieradäs pii
kömandiera, atbilde toraa bija
N,: „Ko lai ar jums izdara!
'mrat startet rit no rita astoijoi
Juins paliks ap tris stundasdie-jäismas
vajadzigo salu
ii--)
ipSä.ritä no lidlauka paceläs
lielas „Ketlinas", vienigästi
ilidojmnam piemerotäs. Viena
.äs. izluku grupa un.
(trai, kufä atradäs ari Pirs
ada pirmä dro§ibas de}, jo |a-lä;'
ja, ar pirmo kas atgadii
l u no bazes, tai nebutu mm
izredzu tikt atpakal.
It pusdienas laiku, kad lidiia-
. tuvojäs „bedrei", tä;5 nolaidäi
;emu virs jöras iimcna, ka,$r
>rik\bridi-'vi^as skars vij^us, kai.
diezgah prävi. Turoties k<0..
;emu, bijä lieläkas izredze? la
radars^ lidmaslnas m^'
_ ce}ä cauri ^bedrei" pnW
I, kad Horigens klausule dar-
.ftö verota ja vestii Tiesi k'jH
iti ku^l
.oti mömentä strauji m^m^
tehzdamies lidot. vei zeniäk, m
tas gandriz vairs nebija i^i»*
: iidma^Inas turejäs tikai -it^^
divdesmit pedu vlrs jiir«s... Pitäjä
karayänä bija devici W>
„Ket!inu« laudis pMzM^f
JS brlius. Tom«r vioi iw f
nebija pamanäi, jo
• i ' - ' '".":'*''•.•*".• • - : .]
m - • • • • - •• ^'
- §ajos udepos bija nepai^
kokvöjSj un viri jau saka Pj
ist.'.ka'batu derigi |
Tags
Comments
Post a Comment for 1947-06-27-01