Bavarijas Latviesu vestnesis, September 9, 1947

              '.v!^-i;Ii^iK»^'i
pm
, Citim. Vänern «^^^ä
Jeiäcijas tai p ^ - Ä
laktuvju nacionälizäcuu
tomer — ks ,4,^^^ « Barini
Francijas banes >no S^^^
tQ,'lai Vacija spgj, pati sevi a p g i
mumsrASVunAnglijavienS^
^bultot ROras oglu produkciju,,iegul.
^4ot tur nepieciesamos lidzeMus, pec
,tain, uzäicinäja uz apspriedi Londo
na ,ari trancijäs pärstävjus, bet,vel^
Lpirms, §0 pärstävju ierasanäs, prese
päskaldroja,^ ka franSus uzklausis ti*
•kai- - korisultesanas nolukos. Gali,
prötams, lemums palika negrozits,
•bet franöu p r ^ nikii. sodäs p
NLondönas konierenci. ^
,fÖgles, protams, nav edamas, im
cilyekanfi, kas izbadejies, Rurasprob*
lama ^-var Ukties gaplaciga. Bet
musdienu pasatde ir tik mediani. ^
^z^ta,' fta. ogl^..pa laikam var i zÄ
pties"'aii "bäda cietejam svarigakas
rri^ekä'kvieSu; laiiks vai saki?u'därzs,,
. yisas'ä^ .ixinfefences ir desi saisil*
ftias.vienä ar otru. Diemzel, toiner
:gänariz ' visi IJelrbrateji atzist, ka
.könferehces nav pagaidäm reäli ra*
Idijusas celu, kä atminät pärtlkas
Ikpizi.
i
am
ZEMNIEKAM APNICIS
i ' . Daudzinäts iemesls paredMmaju
jziemas'postam ir sausums, kas pe-meklejis
Eiropu. Bet laikam tonia
Ijäpieviaiojas tiem, kas saka; ,w
jtad, ja Uetus butu bijis zeligfe M;
tu bijis labiöc?" Väcijas im »
It^ad verte, sausuma de} sogad.sa-
Smazinäsies par 20 proc. Jai ar äff
b pi9C.,butu dauaz Udzets? M
Maii" lauksainmiecibas • speaaf
&omä,"*ka ralas ir mazas ari
'Higo ffifslu un mas-mu rukum «
)et vel^Jairäktä PöltiicaJJ
jiil kas pän?emis gandriz «su E
pu. Vi^' saka: »Rietumu jj
Piöteifeti zina, käpgc J ^ . f L|
•umä svist. ViJ3l tagad petaa viW^
hekä jebkad agräk. |,
fienibas^ kolchm «»«^^^ ^
käkas raäas tapec, U va^m»
k t m . v i ^ m . b a i l . n e ^ * ,
Rräcijas, Austryas, gSiiÄ
laudzu citu-zemju lauto^^j,
lu, un kas skaidn U
tBas, pamazäm
Mm iztikt ar mazaku_mu.
[ai pietiek paäa m P^^nes
m." ^
Nfeviensveidaudzaijk^Jl
(V unumu, •
ireji? pat«
;äs valstis
da»'
.av • spejis
pat«W. Ka iens
aunumu, tapat
•areji^ pateikt, ^Z£^^K zäs ar prete]f ^
ienatai saimniekoäanai.
sutinot kollektivi ^^^^^^^^
Pär v i e l i s l e j i g i i . i e d e r#
meklesanas sludinaJ«Ji 6.-
cenu, bet ne mazak
par sludinäjumu. sloö^
häjumi, naud^ g;^^ ^^J.
respondence adres^^^^^^^^^ ^.rger
jai". (13b) Gunzbu J^^^^
meister-LandinanD f»
Au^boHzed by — Lizenz -
[zdosjnas atjauja: - ICD-
0M3C - Atbildigais redak»
tofs - Editor in-Chief?
Käili Babäcs. vietnleks:
Aleksaudrg Liepa. redakci-jas
sekretä^s: Maksis Culi-tisi
re'r«Ktori: Andrejs R u -
dzis (MinclieiaeK Harijs M i n .
denberg:s ^Eslingenä). Ar»
oolds Sraitf sports). Zigurds
Bärda 'teejtulskaSs iekärto-'
tuins)
1
Nr. 67 (74)
Oirdien. mi. g, 9, s^t
Itn&b otraienäs HD piektcLle^
oas t; XBdevSls: Bavärljas
apsabala latvieSo komitejas
asaevama LatvleSB preses
darblniekv sadarbtbas kopa::
Redakdja: GflBEbiirg/D BOr
germ te? - Landmaiin PI. 7
t n u PHQted by $chwab
Volksblate, CMltubiirs/Don.
BOrgerm. • Laadmanii-PL 7::
Metf^ns ^ Otrmlatfcm: 1^
50.000 ANDERSA VIRU VE-LAS
ATGRIEZTIES POLUÄ
Apmeram iaresda}ai vhu Väc^s amerikä^u joslas DP bus izde\äba
vei lidz {fa4ia beigäm novietoties uz paliekamu dEivi oitis zemes, p i ^ t -
dien Heidelbergä paskaidroja K O sag^atavosanas komisijas golvemh
gtäbs. Komisija lidz gim nosleguM Hgumus ar trispadsmit valstim, kas
izteikiiSafi; gatavibu uz^emt ko^ m.m DP. Turpisot UNRRAs säkto
repati*iaciija6 prograasmn» ^ iaineä na
2500 DP.
va uzQemt Heföku skaitu DP, bet K -
grnns vei nav noslegts. Kanädas
lauksaimniecibas ministrs Gärdners,
inspicejot Väcijas amerikäi;iu joslu,
P P sanäksmes izteicies, ka aizstäve-sot
iespejami augstu DP iece}o§a-nas
kvotu, jo atzistot DP par pie-merotiem
nometlnä§anai Kanada.
Pec Stutgartes radio zinäm, Poli-jas
valdiba paskaidrojusi, ka Angli:ä
uz ,repatriäcijii gaidot 50.000 bijaso
Andersa armijas karaviru, kas at-metuSi
nodomu pärcelties uz Arj^en-tinu
un nolemu^i atgriezties Polijä.
Vinu pärstavis sestdien ieradies
Gdinä.
Amerikänu militäräs valdTbas f i -
nanöu nodala Väcijä paziriojusi, ka
IRO riclba nodos visu to politisku,
r e l i ^ k u vai rasislai iemeslu de]
vajäto mantu, ko piesavinäjuiiies
nacisti, un kuvas agräkie ipagnieki
vai to izceisanäs zeme nav konstate-jama.
Mantu pärdos, un iegutos
lidzeklus ieskaitis fondä, kura pär-valde
un sadalisana bus IRQ zii;iä.
Cetnus no D P izvieto^taoiig plä-niem
i>{itlaban jau realize. BeJ|ija
lidz 1. oktobrim grib uz^emt
gandriz- 17.000 raktuvju strädnieku
ar iimenem, un tä novietoäot savä
zeme vei 23.000 DP. Franöu Maroka
no paredzi§tajiem 10.000 lidz §Lm uz-remusi'
350 strädnieku, ieskaitot ^ -
menes. Kanada bez 1000 mezu sträd-niekiern
m 2000 tuviem kanädieSu
radiem no Väcijas amerilcäi;iu joslas
paredz uzijemt vei 10.000 strädnieku.
Brazilija ,ai' mieru izarieäinäsanas
kärtä. U7J:iemt 1500 strädnieku,
ieskaitot Ijimenes, bet Francijas v a l -
dibas platis paredz 50.000 DP uz-l)
em§anu, kix]:u izlase jaii säkusies.
Tapat Hoiande säkusi izraudzit p a -
redzetos 3509 vieninieku — viriesu
un 4500 sieviesu. Austrälija izraudzis
12.000 DP strädnieku, kopä ar pie-derigiem,
pie kam treädajai bus
jäizcelo jau §ogad. Pärbaudes ko-riiisija
ieradiaies drizumä. Zviedrija,
Veneciiela un Bollvija pieprasijusas
katra 500 äimeiju, bet Ekvadora un
Cile ik 20'0^imei;iu. Argentina gata-
Angju arodbiedrlbas
pret riacionälizäciju
un pret
tuvinäsanos Padomju
Savienibai
Angju arodbiedribu kongress izte-cis
uzticibu Eevinä ärpolitikai un
Etlija valdibas riclbai dzelzs un
terauda rupniecibas nacionälizäci-jas
jautäjumä — kongress piei;iemis
lemumu, ka 5is rupniecibas nadonä-lizeSana
pagaidäm nebutu velaxna.
Priekslikums nacionälizet terauda
rupniecibu kongresä noraidits ar
balsu sameru 2:1. Kongress ie-sniedzis
ministru prezidentam Etli-jam
savus priekslikumus saimnle-ciskäs
krizes pärvare^anai: samazi-nat
administrätivos vaJsts .izdevu-mus,
samazinät piema!csas zemo pär-tikas
cenu uztureSanai, samazinät
Väcijas okupe^anas izdevumus, at-likt
naudas ieguldljumus mpnieclbä,
palielinät oglu produkciju un paga-rinät
darba laiku svarigos U2:i>e^
mumoÄ.
Lielu verlbu ärzemju prese veltl
Jcongresa lemumam atbalstit Marja­la
planu. un Bevina ärpolitiku. Kon­gress
noraidijis, priekslikumu tuvi-näties
vairäk Padomju Savienibai
un „noversties no Trumena-Maräa-la
dolaru diplomätijas spiediena".
Tapat kongress noraidijis prieksliku­mu
prasit,: lai valdiba uzsäk jaunu
politiku pret Griekiju un Späniju,
^,jo Madride un Atenäs valdot viens
un tas pats gars." A r ! §ie prieldli-kumi
noraiditi ar apm. balsu v a i -
räkumu. NZ, NYHT
1 inni e 6
SED sanäksmes runä par Väcijas krievu joslas
pievienolanu Padomju Savienibai
VäeijJis lieläkä ieks$politiskä sensaeija ir Tiringijas ministru prezi-denta
prof. Dr. Rudolfa Paula noslepumainä pazusana. Kops 1. sep-temlbra
pusdienas, kad par vi^ii nav vairs nekädu ziiju, Paula pazuiana
radiiusll visdazädäkos fminejumus. Visvairäk pie^jiem, ka vi^s meginajis
vai meginas slepeni doties uz ang)u vai amerikänu joslii. Amerikäi^u
iestädei* Hesene paskaidröjuSas/ kä ga^jumäv^^^^ j Pauls nelegäli ieiM^
amerikai^LU joslä, Heseiie är vii;^u rikosoties ka katru nelegälu
joslu robe^as pärgäjeju^ Pec neapstiprin pagäJuSä
nedejä manits Geiingenas tuvittnäv
Baviirij as militäräs valdibas ties-
Hetu nodala paskaidröjusi; ka'gadi-jumä,
ja Paulu kä nelegälu robeza^
pärgäjeju apcietinätu Bavärij ä, par
viijiu butu jälemj tiesai. Ja vujiä pie-räditu,
ka pec atgriesarias; krievu
joslä vii;iam draud politiska väjäsa-na,
tiesai nebutu pienakums spiest
viiju atgriezties. Bambergäs GIG i z -
teikusies, ka robezsärgiera äini s a -
karibä doti ipa§i norädljumi. ;
Pauls kjuva plasäk päzlstains pec
savas piedalisanäs Väcijas ministru
prezidentu sanäksme Mindiene, kur
viijS uzatäjäs visu pieai krievu jos­las
ministiiz prezidentu yärdä un p>a-ziooja,
ka tie pedejä M d i n o l m^
konference nepdedalitici^ to ; a l ^s
Minciieni.
Pauls nedejas beigas bija pava-dijis
kopä ar ^ e n i savä ierastajä
viesnlcä (3berhofä, pec kam pir^^
dienas rltä automobili, policijas
virsriieka payadibä, devies ce|ä. Pec
stundas vii;iam sekoja oträ automo­bili
sievä un vi^a galvenä dolme-öere
ar sj^vu delu. Paula automobi-lis
pec tam esot atrasts Eichbergas
tuvuimä, m* sagrieztäm riepäm, bet
otrs auto, kura braukusi vii^ia sievä,
aträsts Pol^sdamas stacijas tuvumä.
Lidz pat pirmdienai nedz sjabied-roto
militärai policijai, nedz; yäcu
iestädem nebija izdevies neko no-teiktu
par Paula nozuänu n<!)skaid-rot.
Tiringljas policija paziijioja, k a
t§ nav Ijlcusi Paulu apeietiiniät^W
ari augstäkp poncijasiiistance krie­vu
joslä atsauca baumas, it kä I^uls
butu aipcie tinäts. Pag aidärii neap-stiprinäjäs
ari runas, ka Paiiils^^^^^^a^^^
bedds uz angJu vai amerikäii;iu josr
KL PaiQa nozusana blja radljosi
traukumu ne v i ^ Veiniäras vacu
iestädes, bet, kä ziijoja ^^eijfe: Ze^^^^
tung", ari krievu iestädes, jo neesot
skaidrs, kädas sim nötikumitmi v a -
retu but jsekas Tlringijib politikä.
Hesenes financu ministrs Kodis,
kas nedelas ^beigas bija :pjiivadijis
kopä ar Paulu \m vi^ä saevu, paskaid-n)
jis, ka k r i e w joslaiS krimiinälpo-licija
un ari Tiringi jas; krievu mili-tärgubernätors
Klesne£enko vii>u
laipni iztaujäjis, tomer nenunot ne­kä
par Paula nozusanu. Pair Paula
vietnieku ministru prezidentai amatä
iecelts finanöu ministrs Mogs. „New
York Heiald Tribune" v ä zixiiOja, ka.
pec Kocha izteicieniem, Veimarä b i -
jusas izplatitas runas, ka Pauls aiz-^
bedzis täde}, ka krieviem nepatikot
vilja ppditiskä i n t e * ^ par lUetum-v
ä c i j u . ^ ^ ' ^ v • ' r
Dena no labi informetäm aprin-däm
ziiioja, ka Pauls jau ilgu laiku
esot uztiirej is sakarus ar rietumu sa-biedrotiem,
sevis^ ar amerikäi^u
iestädem. Sie sakari esot atkläti, un
ar laiku esot kräju^ies materiäli par.
Paula „nekorrektu izture^anos". Pauls
esot devies uz rietumiem, lai i z -
vairitos no skandala. Berlines laik-raksts
»Der Abend" piektdien z i -
1:10ja, ka Pauls pedeja laikä bija zau-dejis
padomju militäro iestäiu uzti­cibu.
Vlij^ jau reiz esot me^äjis
aidclut uz franftu joalu, bet padom­ju
iestädes navMävuiSas vi3?am i z -
braukt. A^äkos aprhddejiiinc^ ame-rlkäiju
joslä Paulani neesot bijs
iespejams begt täde], k a viijiu
vigi pavadijusi policija. Lalkraksts
vei ziiioja, ka Veimäras pilseta ce-turtdien
bijusi no^rostota. Visas
ministrijas sevi5l5i rupigi
tm ari ierediji drikstejusi ieiet tikai
ar ipasäm atjaujäm Stutgartes ra­dio
zii>o ja, ka ari Tiringi jas robeia
M gadijiHna dej bijusi pilnigi slegta
un tas apsardz5>a pastiprinäta.
ar niecigu vairakumu
bet 700.000 Parizes demonsirantu
J^ncijas Nacionälä sapulce 5, septembri l^teica ministru prezi­dentam
Ramadje uzticibu pec tam, kad vi^§ bija izklästijis valdibas
jauno saimnieclbas programmu, par kuru pats teica, ka tä nozime Jau-
HUS upufus, vei mazäk importa, stingräku pärtikas racioiie§anu un cenu
normeäauui
Beraninsteras raiditäjs
Reutera zinu, ka svetdien; Frank-furte
pie Oderas notikusi pla5a ma­su
sapulce, ko rikojufii sociälistiskä
vienibas partija SED im ku^ä pär-runäta
it kä tautas izteikta veleSa-näs
par Väcijas padomju joslas pie-yienoäanu
Padomju Saviailbai
Pec Denas ziijäm, SED aprillia sa-näksme
Zonderhauzenä piei^iemta re-zolucija
ieaiiegsanai i^urtijas kon-gresam,
kura paredzets jautäjums
par tuliteju Väcijas padomju joslas
pievienoSanu Padomju Savienibai.
Berlines laikraksts ,J)er Abend"
sestdien zi^oja, ka §is rezoludjas
priekSlikums pieijemts ar lielu balsu
vairakumu. Rezoludjä teikts, ka
butu jäpärbauda, vai nebutu liet-deriga
tuliteja Väcijas padomju jos­las
pievienosana PSRS. Saimnieclbas
vesturiskä attistiba tad driz vien
novedisot pie rietumu privätkapitä-lisma
sabruli:uma, jo Eiropa bez
austrumiem nevarot nedz strädät,
nedz producet NYHT, NZ
Sviridovs dod
padomus ungäru
sociäldemokratiem
un sikzemniekiem
Padomju virspavelnieks Ungärijä
äenerälis Sviridovs sarikojis apsprie-des
ar ungäru sociälistu ministriem,
ipat ar sikzemnieku ,partijas pär­stä
vjiem, izteikdams savus politiskos
padomus, ka butu nepiecieäami ta-gad
neatrauties no komunistu vadi-täs
valdibas köalicjas. Sikzemnie-kiem,
kas tagadejäs vele§anäs iegu-vu
§i tikai 15Vo balsu pret 570/0 1945.
g. veleSanäs,; norädits, ka koalicija
patlaban esot Ungärijas gläbii^, tä­de!
butu aplami nostäties opozicijas
pusö.
Socialdemc^rati esot gatavi pa-likt
valdibas koalicija, ja izpilda
vinu prasibas, no kuräm galvenä ir
iek§lietu ministra postenis, kas tiem
dotu lespeju reorganizet tagad ko­munistu
kontroleto policiju. Komu-nisti
sociäldemokratiem piedäväjuäi
ärlietu im ari izglitibas ministrijU,
bet sodäldemokrati palikuSi pie sa-väm
prasibäm,
Sikzemnieku partijas laikraksts
„Kins Ujsag** joprojäm prasa vele-taju
sarakatu reyiziju, veleäanu l i -
kuma groziäanu un paävaldibu ve-leSanas.
Tädas Ungärijä pec ka^a
vei nav notikuäas, un pärvaldes
amatos ir daudzas padomju militäru
iestäzu izraudzitas personas. Kä
sikzemnieki, tä sociäldemokrati
apstrid veleSanu pareiziba Sociälistu
vaditäjs Sakasitss paskaidrojls, ka
dömä palikt savä posteni vismaz
lidz partijas izpildkomitejas sedei,
lai gan faktiski vii^a amatu jau par-oemuSi
divi komitejas löc^U, kas ir
par veleSanu rerultätu ätziSaniL
AnglU ärlietu ministrija pazi^ojusi,
ka vei nevarot zinät, vai Anglijas
valdiba uz tagadejo velöSanu paina­ta
sastäd^ l Ä ^ ^ at2ä6
vai lA
NobälsaSanas rezultäts bija 292
pret 243 balsim vismazälcais v a i -
räkums, käds Nacionälä sapulce jeb­kad
bijis par Ramadje valdibu, kop§
tä päriiema varu §igada janväri. Ja
54 labä spärna deputäti, kas gan
bija sede ieradusies, bet no balsoSa-nas
atturejäs, butu izteikusies pret
Ramadje, viria valdiba butu gäzta.
Pec nobslsoSanas Ramadje, pec
„New Harald TribuQe" ziiiäm, bijis
tik satriekts, ka gribejis nekavejo-^
ties atkäpiies. Vii?5 sasaucis ärkär-töju
valdibas sedi. Pec apspriedes ar
pärejiem ministriem un-valsts pre­zidentu
Oriolu, Ramadje tomer pa-ziijojLs,
ka neatkäpsies. Oriols esot
parliecinäjis Ramadje," ka pa^laik
valdibas atkäpSanäs raditu nopietnu
krizi. Oktobri notiks Francijas pa§-
valdibu vele^anas, kupas uzskata par
visai kritiskäm. Pirms §im vele^a-näm
ne viens politi^cis neuznemsoties
jaunas valdibas vadiäanu. A r i Nacio­nälä
sapulce pec uzticlbas izteikSa-nas
valdibai deväs atva]Lnäjumä
lidz 13. novembrim.
Visä Francijä tomer turpinäjas
atitäcija pret valdibas saimnieclbas
programmä paredzetajiem saäauri-näjumiem.
It sevislp neapmierrnäti
ir algotie darbinieki. Kulminäciju
nemiers sasniedza pagäjuäa piektdie-nä
— tai paää dienä, kad Nacionälä
sapulce balsoja. Tad 700.000 de-monstrantu
soloja pa Parizes ieläm
uz Eifela torni, saukdami, lai Ra­madje
atkäpjas un näk jauna valdi­ba,
käs spetu nokärtot pärtikas jau-täjumu.
Deanonsträciju rikpja arod­biedrlbas,
un strädnieki täs de} at-s^
ja darbu. Iepriek§ejä dienä lidzi-ga
kärtä bija notikusi 20.000 sträd­nieku
demonsträcija ; Nänte, kas
beidzäs ar sadursmi starp demohs-ti-
antiem un policistiem. \
Ramadje gan, ziijodams Nacionä-lajai
sapulcei par valdibas taupibas
programmu, bija teicis: „Ne streiklV
ne demonsträcilas mums nespes pa-lidzet."
Svarlgäkais nemieru iemesls ir
maizes devu samazinä!5ana no 250 uz
200 g dienä, kas stäjäs_spekä pag.
nedelä. A r to. maizes devas Francijä
kluvu^as par 20 proc. mazäkas nekä
täs, ko franöi sariema kara laikä.
Ramadje tomer paskaidroja, ka
Francijai paSlaik ir taikai puse no
täs hbiba.s, kas vajadziga kaut vai
SIs mazäs devas nodro§inä§anai, un
nav drosu zinu, vai izdosies atliku5o^
pusi ievest. Pec valdibas sedes, kas
notika sestdienas vakarä, pasludinä^
ta Cetru punktu programmä saim-nieciskä
stä\'okla stabilize^anai:
1. tuliteja akcija* visas saimnieclbas
izbalanse^anai, 2. pastiprinätas pules
Eiropas valstu sadarbibas paätrinä-
§anai, 3, fiskälas un budJeta refor-:
mas, lai nodroSinätu lidzsvaru starp
^Fr and jas ienäkumu avotiem un pa-tiesi
nepieeie§amiem izdevumiem,
4. administrätivas un militäräs re-forma.
«5.
Svetdien Dienvidfrancijä lielu r u -
nu ^teicis a r i ^eneräljs Degols. Vin5
aicinäjis saslegties cieää vienlbä, lai
pärvaretu krizi, kas draud izverstics
par lieläko, kadu Francijä jebkad
pieredzejusi. [.Uz äryalstu palidzibu
daudz nevarot; ceret.-DogoIs asi ver-sies
pret Padomju Savienibu.
NYHT, BBC
m. ljums nefniemiekiem
Grrie^fjja 11^ valdiba, kufa k* 13 Caldarisa taulas
partijas m i ^ b ^ tui 9 S^^
mer ir äo^i^Lss, bet Caldiriss k ministru prezidenta yietiiieks un ärlie-foi
Huaii^rs. Parlameiiits lems pär uztioibas izteik^nu Jaunajai divpartiju
v a l d i ^ pihiidieiifis v ^
natisi savu prof raittiiiu: amnt^^iiu v^em G r i e ^ ^
nemiemiekiem, kas intoliks i^oöus Viena inen^a laikä. Ja pec §i ter-mb^
kara darbiba izbdigsies, valdiba apGfola vB viena meneSa labia r i ­kot
Jaiinas brfvas v^ieSanas. Ja, ttirpre^n, nmiiM^sieki nepadosies, yal-il^
ba ^ n l i ^ ar tiem
li^ikunai, kas noyeda lidz jaunas
Gridjrijas valdibas sastädiäanai, bija
diie2g£ui drämatiski. Kä jau zLpots,
pagäjuSä oeturtdienä noUka parla-menta
sede, kura Galdanss gribeja
piepräsit uzticibu savai vienas par­tijas
valdibai. Tai pa;5ä dienä bija
paredzets valsts ieredpu streiks,
Streikot draudeja 72.000 ieredi^u.
Kad ceturtdienas ritä streiku tomer
atsauca, politiski noverotäji at-viegloti
uzelpoja, Parlamenta
liberälu vadonis Sofuliss picprasija
atlikt uzticlbas nobalsoi^anu Caldari­sa
yaldlbai, lai dotu partijäm yel d i -
vas dienas laika parruna» par (Dal-gresa
mm
ASV ärlietu ministre Mar§als pec^^
atgrieianäs no Amerikas valstu kon-ferences,
kas notika Brazilija, uz-säcis
sarxmas par
samäs saimriieciskäs palidzibas sa-gädäSanu.
Sagaida, ka vii?§ tuväkäs
dienäs jizSljarsies par to, vai lugt pre­zidentu
Trumenu sasaukt ärkärteju
kongresä sesiju vai ne. „New York
Times" ziijo, ka ärlietu ministrija
visumä uzskatot kongresä sasaukäa-nu
par nepiedesamu. Senäta ärlietu
komisijas vaditäjs Vandenbergs tur-pretim
izteides, ka neredz vajadzibu
ärkärtejas sesijas s a s a u k ^ a i . T r u -
mena sekretärs paskaidrojis, ka pre-zidents
vei neesot §0 jautäjumu
apsveris. Pec SPD zii;iäm, neskaidri-ba
par to. vai un cik liela merä
palidzes Eiropas valstiim, eeot viens
no svarigäkiem jautäjuraiem. P a l -
laik Va5ingtonä notiekot ärlietu m i -
nistrijas • un ASV Välsits kases vadi-bas
apspriedes par iesT)eju radit ipa-
§u dolaru fondu to Eiropas valstu
valutas stabilizeäanai, kas grib pie-dallties
Marsala pläna reäliz^j^anä.
16 valstu sadarbibas komifiija Pa-rize
5^ septembri pufciliceju^^
saimnieclbas Öetrgades plänu, kas
paredz äo Eiropas valstu lauksaim­niecibas
razas lidz 1951. gadam at-kal
pacelt lidz priekSkara limenim
Plänä ieklauta ari Rietumväcija, k i i ­ras
lauksaimniecibas veicinä^anai
tomer nepiedesama lauksträdnieku
pärtikas devu palielinäsana.
darisa sadarbibas priekSlikumiem.
Nobalsoäanu atlika lidz sestdlenai.
Politiski noverotäji ceturtdienäj pec
AP zir^äm, izteicäs, ka stävoklis
Griel^ijä tlkpat kritisks kä 1936. ga-da
augustä, kad liberäji un rojalisti
nevareja vienoties par valdibas
sastädisanu, kamer karalis atlaida
parlamcntu un nodeva general im
Metaksam diktätoriskas tieslbas. So-fulisa
pieprasijumu atlikt nobalso-
Sanu tomer jau uzskatlja par pazimi
tam, ka sapra5anäs vcl iespejama.
Pec Reutera informäcijas, sai
nos veicinäjusi amerikäiju pilnyarp-to
sarunas a!r abu part^u-vadltäjiem.
Bulgärijas vyaidiba piesutljusi
vestuli UN, kura zii?o, ka „Grielj:ijas
territorijä pie Bulsärijasrobezas no^
tiek militära gatavosanäs, kas ap-draud
Bulgärijas droSibu". Pec Reu­tera
ziiiäm, militärais dradds esot
septii>u tanku,: septipu liegabalu un
vienas grieljru kareivju rotas ierasa­näs
divos pierobezas punktos.
Turcijas älrietu ministrs paskaid­rojis,
ka Turcija sperusi diplomä-;
tiskus solus, lai nodrosinätu 100.000 7
turku muhamedäi;iu, kas dzlvo Rie- /
tumgriekijä un piLsoi>u kara de] esot V
pastävigi apdraudeti. PaSä Turcija
notiek valdibas pärkärtojana, ko
amerikäi>u prese izskaidro ar vele-
§anos padarit Turcijas valdibu de-rtiokratiskäku.
Ministru prezidents
Pekers pagäjusäs nedelas beigäs at-laidis
piecus savas valdäbas m i -
nistrus:^^^
ti • -i -il
I
i H.
m
li
m
' t l
in
.m
mk