1948-11-02-05 |
Previous | 5 of 8 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
The polier of tbl& social significance. Emplre. Thk &iW Nr. 86 (88) Ai, Authorized by Militair GoverDment and UNRRA Wtersļ Lipmanis aippmann) Vēsturē pēc Tafta un Bullļta Aplūkosim tagad cītīgi izplatāmo teoriju, ka PsĻdomijss ekspansiju Eiropā būtu varēts aizkavēt, ja prezidents Rūzvelts nebūtu „pielabinā- Jis" Staļinu. Senātob Tafts šo teoriju padarījis par ASV republikāņu partijas oficiālo dogmu, savā 11. septembra runā partijas! kongresā Ohai- Jo stātā sacīdams, kalļ prezidents Rūzvelts un prezidents iTrumens Tehe-lānā, Jaltā, Potsdanla un Maskavā piekopuši Krievijas pielabināšanas politiku, ar to upurēUt daudzu nā-dju brīvību un mil|oniem cilvēku visā Austrumeiropā ifti,Āzijā. / Prezidents Rūzvells un Harrijs Hopkinss tagad ir viņsaulē. Tāpēc tie nevar pastāstīt, ko viņi darījuši un kādēļ viņi to darijušiļ Konferencēs, kurās gvitas vienošafiāļs ar Krieviju, tomēr ir bijuši arī citiļ To vidū sevišķi atzīmējami^ Ceffils, Anglijas Štābu šefi, amerikāņu [admirālis Lī-hijs, ģenerālis Maršals, admirālis Kings un arī Čarlzs Bplens, kas ir Bemesa galvenais :jpiādoinņieks Krievijas jautājumos. Neviebis no viņiem līdz šim I vēl nav ieminēlies, ka Rūzvelts personīgi būtu diktējis vienošanās ar Staļinu vai iJa viņš būtu pielabinājs Krieviju pretēji viņu atzinumam un padomiem. ^ Tā tas ir,' varbūt,^ ;tāi>ēc, ka viņi rina to, ko nezina Taft?, [ŗvai arī grib; lai me^ piemirstu, .ka ieiļpaida joslas noteikušās vlenošaiiās TOherānābija pamatotas ar stratēģiskiem kara plāniem, kurus savukārt diĶteja militārais stāvoklis. lāpēc it noderīgi ir atcerēties, kāda bija militiārā situācija šīs kōnfe- Tences laikā. Es ņemšii faktus no ģen. Eizei^auera toreizējā adjutanta kapteiņa Harrija . Bučera (Butcher) dienasgrāmatas. 1944. g.ļ29. janvāri r- drīz pēc Teherānas izšķīrējas kon-ieŗences viņš atzīmē, ka ļ,frontes lī- Biias gapums Krievijā, ja to izmēri pēc kartes, ir mazliet pāiķ par 3.040 k m . . ; . M ^ izlūkošana liecina,' ka Krievijas frontē, krieviem ir 430 divīziju un vāciešiem 200 ar uzviju.** Mēs toreiz cīnījāmies Itālijā. Bija izplānots, ka lielai ofensīvai Francijā jānotiek 4 mēnešus vēlāk. Rūzvelts bija virspavēlnieks in ne mazāk par; ģeņ. Eizenh^ūeru vai par apvienotiem štābu šefiem ieinteresēts, lai Krievijas frontē saistītas 200 un vairāk rvācu divīziju ne^jaidītu uz inūsu karaspēku Normandfjas plud- "^irialē.^-; • Savās 1944. g. 18. martk atzīmēs kapteinis Bučers mums 'stāsta, ka īiesantam 31. maijā mūsu rīcībā būtu sauszemes karaspēks, |k|) veidotu 10 angļu kājnieku divīziju un 13 amerikāņu. Mēnesi vēlāk 4 - 6 nedēļas pirms mūsu desanta izlūkošana jsiņoja, ka vāciešiem Eiropā ir 336 divīzijas. No tām 51 bija ļFrancijā, Beļģijā un Holandē, 23 Italiļā un apmēram 235 austrumfrontē |yai Austrumeiropas valstīs. ' Klausīdamies apgalvojumos, ka JĒlūzvelts pielabinājis Staļiļiu Austrumeiropā, būsim godīgi :par tik, lai atcerētos, cik būtu bijis jāataod angļu un amerikāņu dzīvības, ja sarkana armija nebūtu ŗeālizējJisi savu ofensīvu, kas piesēja un samala ap divi trešdaļas visu vācu kājnieku divīziju. Tieši to Tafts izšķīJies aizmirst. Bet viņš jau nebija S^ienoto Valstu prezidents un virspavēlnieks, kam bija jāatbild par uzvarasļ nodrošināšanu briesmīgā kafā ar cilvēku dzīvību Vismazāko patēriņu. Rūzvelts bija. Viņa pirmais apsprums bija gādāt par to, lai satkanā armija uzbruktu iespējami visplašālļos apmēros un Iespējami dziļi un atri dotos uz priekšu v^cu aizstāvamā ter-titorijā tanī laikā, kad ģdperālis (Beigas 3. lappusē) Vašingtonā, 26. okt. (UP). — Ārlietu ministrs Berness vakar žīdu pārstāvjiem apliecināja, kaASV ārlietu ministrija pilnā mērā atbalsta prezidenta Trumena nostāju P a l e s t ī - nas jautājumā, kā Trumens to izteicis 4. okt., pirmoreiz norādot uz ASV atbalstu zināmai Palestīnas dalīšanai, kas atvieglptu žīdu valsts nodibināšanu Palestīnā un lielāka skaita žīdu uzņemšanu. ASV ārlietu ministrija piekritusi ASV armijas 90 lieko iznīcinātāju lidmašīnu pārdošanai Z v i e d r i j a i . Zviedrijas vēstniecības pārstāvji apgalvoja, ka šim pirkumam nav nekā kopēja ar mēģinājumiem noskaidrot izcelšanās veidu pēdējos mēnešos virs Zviedrijas ziņotajām „raķetēm." Zviedrijas pārstāvji šīs lidmašīnas izraudzīs no amerikāņu rezervēm Francijā. — ASV armijas intendan-tūras šefs ģen.-maj. Hjugs Vašingtonā izteicās, ka ASV armijas fabrikās ražojamie mākslīgie mēsli 40 milj. dol. vērtībā ļaus palielināt pārtikas krājumus Vācijā un Japānā un novērst „bada dumpjus." Mākslīgos mēslus tagad okupētām valstīm sāS ražot armijas 16 fabrikās, kas līdz šim ražoja spridzināmās vielas. — 12 amerikāņu redaktoru, kas pēc amerikāņu armijas atbalstītā- 3 nedēļu brauciena pa Eiropu no Romas ieradušies Parīzē, ļoti atzinīgi izsakās par okupācija» uzdevumiem» kurus DUlingeni, sestdien. 1M6. t 2, novembii ASV armija veic Vācijā un Austrijā. „Denver Post" izdevējs un redaktors Palmers Hoits tomēr brīdina, ka Triesta itin droši varot kļūt pār ^nākamā pasaules kapa Dancīgu.'*Tries-ta esot' „Eiropas dinamīta lādiņš." — UNRRA 25. okt..Romā paziņoja, ka tā sagādās īpašas devas rūpniecības strādniekiem Itālijas lielākās pilsē-tāfi, kur dzīves dārdzība ir augstākā. Bezdarbnieku skaits Itālijā nupat pārsniedz 2.000.000, jo bez darba atrodas katrs piektais darbaspējīgs itālis. Tas ir divreiz vairāk kā saimnieciskās depresijas visļaunākajā — 1933. g., kad bija 1.018.935 bezdarbnieki. ASV ārlietu ministrija ziņo par diplomātisku attiecību nodibināšanu st^rp ASV un jauno I n d i j as valdību. Līdzšinējās misijas Vašingtonā i;n Ņudelijā pārveido par vēstniecībām. — Maršals Tito 2 runās, kuras 26. okt. atstāsta Be?grades prese, nožēlo Parīzes miera konferences ^„neveiksmi" un deklarē, ka „mūs^ tautas tiesības neatzina tieši tie, kas šinī kajrā bija mūsu sabiedrotie; viņi pat sastādījuši kaut kādu paveidu Atlantikas chartai, no kuras palikušas tikai tukšas frāzes." — Tuksneša kapsētā El-Alameli^, kur 7000 baltu koka krustu norāda uz otra pasaules kara tik izšķīrējā kaujā kritušo angļu un pārējo Sabiedroto ķaŗaii^īru kapiem, 23. okt. notika Šīfli kaujas 4. gadadienas atp^e. Te dus angļu virsnieki un kareivji, austrālieši, jaunzēlandieši, dienvidafri^ kāņi, indieši, musulmaņi, franči; poļi. ASV annijai okupācijas izdevumiem vajadzīgi vēl 350 milj? doL Vašingtonā. 26. okt. (AP). ~ Jauns grieķi m arābu civiUedzīvotāji. Viņi kavēklis ASV valdības nodomam krita kaujā, kas ievadīja ofensīvu P^*^®^^^^^ budžetu vakar radies ar un atturēja Rommelu no nodoma ie- ^^r» ministrijas paziņojumu, ka tai-gūt angļu bazi Ēģiptē un pārgriezt P^P^^^^^ami vēl 350 milj. dolāru angļu-amerikāņu piegādes līniju pkupācijas un palīdzības izdevu- Krievijai caur Persiju. Vācieši un ptiem Eiropā un Klusā okeānā Kara itāļi, kas krituši pie El-Alameinas, vicemlnistrs Hovards'Pītersons, kas apbedīti 16 km tālāk Tel-el-Eisas p^^Pat atgriezies no 16 dienu Eiropas kapsētS. apceļojuma, reportieriem paziņoja, UN pilnsapulce ^^^a summa būs vajadzīga tekošajš Norv(jģijas ārlietu ministrs Langep^^^^^^^^ gadā flcas bel^stes nākamā savas valsts vārdā 26. okt. Ņujorkā jūnijā) papildus Šīm vajadzībāb pilnā mērā atbalstīja UN ģenerāl- i^ii* atvēlētajiem 425 milj. dolāru, sekretāra Lijā ierosinājumu parSpā- norādīja, ka 550.000 pārvietoto nijas jautājuma uzņemšanu pllnsa- P®*^^^ atrazdamās patvērumu Vā'- pulcēs darba kārtībā, —' Krievija 25. <^i|as un Austrijas ASV joslā, sajau-okt. iesaka cīņu pret lielvalstu veto ^^^^ visas amerikāņu agrākās kal-tiesību jautājuma iztirzāšanu UN kulācijas Un ir-„cietals rieksts" vis^ pilnsapulcē, Andrejam Višinškim P^^^^^as problēmai, kurai atrisi^^^ pilnsapulces darba kārtības komisijā i**ms vēl nav saskatāms. No papildus ; pieprasot noraidīt 1 Austr lijas un vajadzīgiem līdzekļiem DP atbal- 2'Kuba j priekšlikumus par lī Jautā- P^am Austrijā vien nepieciešami 13 juma paredzēšanu darba kārtībā. Vi- h^*U' dolāru, jo Austrijā lielus iz-šinskis lūdza „solidārizēties" ar viņa devumus prasīs pārvietoto personu pieprasījumu, jo ,,pretējais lēmums M^P^^P^s pienākumu pārņemšana ho^ varētu dot briesmīgu sitienu jaunair^^ UN organizācijai, kurai ir nopietna * ^ atbildīb i miera. uztuijēSanā." — UN VaSInfionā. 25. okt. (INS). — Pre^- ģenerāls ekretārs Trigve Lijs 24. okt. zidents Trumens vakar paziņoja, ka nosodijj Franko režīmu Spānijā un viņS neatkāpsies no sava plāna par aicināja pilnsapulci nospraunt plānu 1,65 miljardiem dol, samazināt armi* rīcībai, „ar kūpu Spānijā vrrētu at- jas un kaŗaflotes budžetus tagadējā jaunot demokrātisku valdību." (Turpinājums 4. lāppu ^) Berlīnē, 25. okt. ASV un Francijas atbalstīta, Anglija šodien protestēja pret simtu v^ācu strādnieku deportāciju uz Krieviju. Strīdīgais jautājums tagad jāizšķir Sabiedroto kontroles padomei. Angļu pārstāvis Berlīnes komandantūrā ģen.-maj. Nērss (Nares) norādīja, ka Padomi-jas "rīkotā B^līnes techniķu * simtu ķeršana nakts vidū izsaukusi satraukumu, sasprindzina jumu un bailes visā Berlīnē, pie kam Anglijas Militārai valdībai lūgta aizsardzība. Viņš pieprasīja nodrošinājumu, ka Padomju Savienība vairs nevedīs berlīniešus uz Krieviju, iepriekš to neiztirzājot komandantūrā. Padomi jas delegāts komandantūrā ģen. Kotikovs šādu nodr^inājumu liedzās dot. Nērss sacīja, ka, ja arī daudzi no šiem strādr niekiem esot parakstījuši līgumus ar Krieviju, viņi tomēr neesot sagaidījuši, ka tos paņems no viņu mājām bez iepriekšējā brīdinājuma. Viņš piemetina ja,kaesot grūti izprast noslēpumainību, ār kādu Krievija slēpj šo aizvešanu, ja strādnieki, kā to apgalvo Krievija, dodoties projām brīvprātīgi. Amerika un Francija atbalstīja viņa prasību^ ka Sabiedroto kontroles padomei jālūdz «Itzinums, kādos apstākļos strādniekus var rek-rūtēt darbalm ārpus Vācijas. Krievija pret to neiebilda. Amerikāljiu pārstāvis komandantūras Sēdē ģen.-maj. Franks Kītings pievienojās angļu protestam pret veidu, kādā šie cilvēki aizvesti. Pēc kāda amerikāņu virsnieka liecības, naktīno 21. uz 22. okt. krievi ap pl. 2 saveda Berlīnes ,^AEG" 3 fabrikās ap 400 strādnieku. Daudziem no tiem veda līdz ģimenes un mantas. Virsnieks liecināja, ka šie strādnieki, kas visi esot Sļpeciālisti, tieši aiz matiem gan neesot vilkti, bet viņu rekrūtēšanai noteikti esot pielietoti spaidi. Viņš sacīja, ka ir mazas izredzes atteikties no došanās uz Krieviju, vai nu līgumu parakstījušam vai arī, nē, ja bez iepriekšēja brīdinājuma bruņots krievu karavīrs^ ko pavada tulks, nakts vidū klauvē pie strādnieku durvīm un pasaka savākt kopā vi»as mantas. Padondjas informācijas birojs 24. okt. noliedza, it kā vācu strādnieki esot piestpiesti atstāt savas mājas, lai dotos darbā uz Padomju Savienību. Biroja pārstāvis sacīja, ka visi šie finianču gadā. 1. jūlijā sāktajā bu-džetav gadā tomēr jau izrādījies pax nepieciešamu palldmāt^^^^^^ ganizēto dairbu u^^ pisāktinii budžetu par 73 milj. The1Štar& a^^^ Stripes Staiptautiskais mi^ ^^^^^^^^^^^ latidešu bale^^ Nimberi&s operas nan>ā 22. okt strādnieki, kam jāatstājot pilsēta, I Kārļa Nunava noorganizētā baletde-darot to „pavisam labprāt.'* Pretējus jotāju kopa „Latvljas balets*' dejoja ziņojumus viņš ndsauca par „pretpa- Starptautiskajam militāram tribunā-domju ifropagandu." Krievu licencē- lam, ASV un pārējo Saf}iedroto artā vācu laikrakstā „Neue Zelt" Ber- miju augstākiem virsniekiem, UN-līnes vācu brīvo arodbiedrību priekā- RRA*s vadībai un ārzemju preses sēdis Clivaleks intervijā paskaidro, korespondentiem. Latviešu balerīnu ka krievu galvenā štābā viņam pa- un bak^^ pirmuzvedums — teikts, ka dažās pēdējās dienās tech- ^Romantiskais epizods,** solistu snie-niķu un lietpratēju gļrupas devušās gurni un ,,Habānera" guva operai uz Padomju Savienību. Visi aizbrau- namu pārpildījušo skatītāju lielu In-co^ ie strādnieki esot parakstījuši II- teresi^ un jūsmīgu atsaucību. Tas gurnus darbam Krievijā. Dažus, viņš rādīja, ka latviešu balets arī trimdā sacīja, pavadot viņu ģimenes. Ame- spēj godam pārstāvēt mūsu tautu un rikāņu licencētais „Der Tagesspiegel" mākslu. Daudzi skatītāji pēc izrādes 24. okt. turpretim publicēja vācu izteica savu īpašu atzinību ,,Latvijas aģentūras „DAŅA" ziņojumu, kurā baleta" mākslinieciskajam vadītājam minēti iculiecinleku Izteicieni par | Osvaldam Lēmanim. —vi raudošām sievietēm un bērniem evakuācijas punktos. The Stars and Stripes Frankfurtā^ 26. okt. — Augstāki armijas pārstāvji šodien informēja, ka mēģinājumā izkārtot amerikāņu joslas produkciju pēc pašatmaksāša-nās bāzes, tā stiprinot vācu eksporta-importa tirdzniecību, Savienotās Valstis arpņēmušās pielīdzināt bloķēto vācu marku 30 centiem. Tas būtu par 10 centu mazāk nekā 194L g., kad vācu markas oficiālā vēr^tība bija ap 40 centu. Sis plāns droši vien stāsies spēkā vēl pirms šīgada beigām. Pārstāvji paskaidroja, ka vācu j,reichsmarka" joprojām >ebūs derīga pasaules naudas tirgū, bet to uzskatīs par līdzvērtīgu 30 centiem, nosakot eksporta-importa likmes. Tādā pat attiecībā — 30 centu par marku amerikāņu armija maksās par vācu precēm un pakalpojumiem, kas nebūtu uzskatāmi par okupācijas nepieciešamiem izdevumiem. IpaSa fondā, ko sauks par likvidētās oku-pācijas izmaksas fondu, ieskaitīs dolārus, kupis vācieši varēs izlietot par dolāru kreditu, sava importa samaksai, no kura vislielākā dala ir ap 150.000 to amerikāņu pārtikas ik mēnesi. Jaiinais finanču plāns apsvērts gandrīz veselu gadu. Amerikāņi, kas tagad no armijas finanču iestādēm pērk markas, patlaban par marku maksa 10 centu savās dolāru maksājumu zīmēs. Militārās valdības plāns turpretim noteic 30 centu likmi visai eksporta-importa grāmatvedļībaL Pašreiz par Vācijā pagatavotām eksporta precēm samaksā parasto vietējo cenu. Kad šīs mantas sasniedz ASV, to cena i r tāda pat, kāda ir Kundzi A. Sesku, kas 44. g. decembrī bija Momsenstr.v Berlin- Charlottenburg, m. Visvaldis Krūmiņš (Mexico): Krummbogen 55, Marburg/^Lalm (16). 38(» latvietes-^ tērpus no nacistu^ ferlinc, 24Ļ kt.^^^^X^ Pārvietotās personas kifdā tJNRRA's 8ķōW^^ Lībekā gatavo bērnu tērpus na^^^^n^^ cistu karogiem. Nieistu tik izšķērdīgi propagandas nolūkiem izplatītos karogus sevišķi veiksmīgi prot pār- Amerikāl pagatavotām mantām. Ne- [vērst derīgās lietās latvietes un minot tik sarežģītus faktorus, kādi igaunietes. „Luftwaffe'v izpletņus vl-ir transports un tml, turpmāk šie ņas sagriež gabalos un tā dabū zīdu darījumi veidosies tā, ka neviena Izšuvumu darbiem. puse ne:ietīs zaudējumus tik ilgi, kamēr c ksports daudzumā būs atbilstošs importam. Vācietis, teiksim, pagatavos Iplli, kas maksā 1 marku. AS Vali tīs I to pārdos par 1 dolāru. So dolāru ieskaitīs dolarui fondā, kas savukārt AS Valstīs var nopirkt» piemēram, bušelu kviešu. Ja patlaba-nējā kviešu cena Vācijā ir 1 marka par bušelu, tad maiznieks, kas pērk kviešus, ar savu marku būs samaksājis „reichsmarku" fondā, kas savukārt samaksās lelles pagatavota:am par tā lelli. So plānu īsteno^ot, ar laiku kiūs iespējami arī citi vācu markas stabilizācijas plāni, pēc kuriem 1 markai tāpat būtu jāatbilst apm. ^ osntiem. Tia Sl©rs aud SiHpes | The Stars and Stripes Mennonītl palīdzēs DP kļul par kolonistiem Ontario, 22. okt. (AP). — A r Kanādas un Savienoto: Valstu mennonītu palīdzību tūkstošus pārvietoto perso-nuļ Eiropā pārvedis ^iž rietumu puslodi pat* kolonistiem. Sis lie'ns reliģiskās sektas ASV un Kanādas locekļu konferencē Ontario nihētl paziņots, ka .^āda kolonizaciias programma izmaksās miljoniem dolāru. Māc. Grabcrs no Goscnas, Indiān-s stātā, paziņoja, kā šo prcrrommu i e vadīs ar 2000 bēg'u r.nrvc.^anu -0 Holandes, Dānijas un Vācijas uz 1.1- ragvaju. Tas izmaksa.^ot 500.000 Tl2e Stars and Stripci
Object Description
Rating | |
Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, November 2, 1948 |
Language | la |
Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
Publisher | McLaren Micropublishing |
Date | 1948-11-02 |
Type | text |
Format | application/pdf |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
Identifier | Bavari481102 |
Description
Title | 1948-11-02-05 |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
OCR text | The polier of tbl& social significance. Emplre. Thk &iW Nr. 86 (88) Ai, Authorized by Militair GoverDment and UNRRA Wtersļ Lipmanis aippmann) Vēsturē pēc Tafta un Bullļta Aplūkosim tagad cītīgi izplatāmo teoriju, ka PsĻdomijss ekspansiju Eiropā būtu varēts aizkavēt, ja prezidents Rūzvelts nebūtu „pielabinā- Jis" Staļinu. Senātob Tafts šo teoriju padarījis par ASV republikāņu partijas oficiālo dogmu, savā 11. septembra runā partijas! kongresā Ohai- Jo stātā sacīdams, kalļ prezidents Rūzvelts un prezidents iTrumens Tehe-lānā, Jaltā, Potsdanla un Maskavā piekopuši Krievijas pielabināšanas politiku, ar to upurēUt daudzu nā-dju brīvību un mil|oniem cilvēku visā Austrumeiropā ifti,Āzijā. / Prezidents Rūzvells un Harrijs Hopkinss tagad ir viņsaulē. Tāpēc tie nevar pastāstīt, ko viņi darījuši un kādēļ viņi to darijušiļ Konferencēs, kurās gvitas vienošafiāļs ar Krieviju, tomēr ir bijuši arī citiļ To vidū sevišķi atzīmējami^ Ceffils, Anglijas Štābu šefi, amerikāņu [admirālis Lī-hijs, ģenerālis Maršals, admirālis Kings un arī Čarlzs Bplens, kas ir Bemesa galvenais :jpiādoinņieks Krievijas jautājumos. Neviebis no viņiem līdz šim I vēl nav ieminēlies, ka Rūzvelts personīgi būtu diktējis vienošanās ar Staļinu vai iJa viņš būtu pielabinājs Krieviju pretēji viņu atzinumam un padomiem. ^ Tā tas ir,' varbūt,^ ;tāi>ēc, ka viņi rina to, ko nezina Taft?, [ŗvai arī grib; lai me^ piemirstu, .ka ieiļpaida joslas noteikušās vlenošaiiās TOherānābija pamatotas ar stratēģiskiem kara plāniem, kurus savukārt diĶteja militārais stāvoklis. lāpēc it noderīgi ir atcerēties, kāda bija militiārā situācija šīs kōnfe- Tences laikā. Es ņemšii faktus no ģen. Eizei^auera toreizējā adjutanta kapteiņa Harrija . Bučera (Butcher) dienasgrāmatas. 1944. g.ļ29. janvāri r- drīz pēc Teherānas izšķīrējas kon-ieŗences viņš atzīmē, ka ļ,frontes lī- Biias gapums Krievijā, ja to izmēri pēc kartes, ir mazliet pāiķ par 3.040 k m . . ; . M ^ izlūkošana liecina,' ka Krievijas frontē, krieviem ir 430 divīziju un vāciešiem 200 ar uzviju.** Mēs toreiz cīnījāmies Itālijā. Bija izplānots, ka lielai ofensīvai Francijā jānotiek 4 mēnešus vēlāk. Rūzvelts bija virspavēlnieks in ne mazāk par; ģeņ. Eizenh^ūeru vai par apvienotiem štābu šefiem ieinteresēts, lai Krievijas frontē saistītas 200 un vairāk rvācu divīziju ne^jaidītu uz inūsu karaspēku Normandfjas plud- "^irialē.^-; • Savās 1944. g. 18. martk atzīmēs kapteinis Bučers mums 'stāsta, ka īiesantam 31. maijā mūsu rīcībā būtu sauszemes karaspēks, |k|) veidotu 10 angļu kājnieku divīziju un 13 amerikāņu. Mēnesi vēlāk 4 - 6 nedēļas pirms mūsu desanta izlūkošana jsiņoja, ka vāciešiem Eiropā ir 336 divīzijas. No tām 51 bija ļFrancijā, Beļģijā un Holandē, 23 Italiļā un apmēram 235 austrumfrontē |yai Austrumeiropas valstīs. ' Klausīdamies apgalvojumos, ka JĒlūzvelts pielabinājis Staļiļiu Austrumeiropā, būsim godīgi :par tik, lai atcerētos, cik būtu bijis jāataod angļu un amerikāņu dzīvības, ja sarkana armija nebūtu ŗeālizējJisi savu ofensīvu, kas piesēja un samala ap divi trešdaļas visu vācu kājnieku divīziju. Tieši to Tafts izšķīJies aizmirst. Bet viņš jau nebija S^ienoto Valstu prezidents un virspavēlnieks, kam bija jāatbild par uzvarasļ nodrošināšanu briesmīgā kafā ar cilvēku dzīvību Vismazāko patēriņu. Rūzvelts bija. Viņa pirmais apsprums bija gādāt par to, lai satkanā armija uzbruktu iespējami visplašālļos apmēros un Iespējami dziļi un atri dotos uz priekšu v^cu aizstāvamā ter-titorijā tanī laikā, kad ģdperālis (Beigas 3. lappusē) Vašingtonā, 26. okt. (UP). — Ārlietu ministrs Berness vakar žīdu pārstāvjiem apliecināja, kaASV ārlietu ministrija pilnā mērā atbalsta prezidenta Trumena nostāju P a l e s t ī - nas jautājumā, kā Trumens to izteicis 4. okt., pirmoreiz norādot uz ASV atbalstu zināmai Palestīnas dalīšanai, kas atvieglptu žīdu valsts nodibināšanu Palestīnā un lielāka skaita žīdu uzņemšanu. ASV ārlietu ministrija piekritusi ASV armijas 90 lieko iznīcinātāju lidmašīnu pārdošanai Z v i e d r i j a i . Zviedrijas vēstniecības pārstāvji apgalvoja, ka šim pirkumam nav nekā kopēja ar mēģinājumiem noskaidrot izcelšanās veidu pēdējos mēnešos virs Zviedrijas ziņotajām „raķetēm." Zviedrijas pārstāvji šīs lidmašīnas izraudzīs no amerikāņu rezervēm Francijā. — ASV armijas intendan-tūras šefs ģen.-maj. Hjugs Vašingtonā izteicās, ka ASV armijas fabrikās ražojamie mākslīgie mēsli 40 milj. dol. vērtībā ļaus palielināt pārtikas krājumus Vācijā un Japānā un novērst „bada dumpjus." Mākslīgos mēslus tagad okupētām valstīm sāS ražot armijas 16 fabrikās, kas līdz šim ražoja spridzināmās vielas. — 12 amerikāņu redaktoru, kas pēc amerikāņu armijas atbalstītā- 3 nedēļu brauciena pa Eiropu no Romas ieradušies Parīzē, ļoti atzinīgi izsakās par okupācija» uzdevumiem» kurus DUlingeni, sestdien. 1M6. t 2, novembii ASV armija veic Vācijā un Austrijā. „Denver Post" izdevējs un redaktors Palmers Hoits tomēr brīdina, ka Triesta itin droši varot kļūt pār ^nākamā pasaules kapa Dancīgu.'*Tries-ta esot' „Eiropas dinamīta lādiņš." — UNRRA 25. okt..Romā paziņoja, ka tā sagādās īpašas devas rūpniecības strādniekiem Itālijas lielākās pilsē-tāfi, kur dzīves dārdzība ir augstākā. Bezdarbnieku skaits Itālijā nupat pārsniedz 2.000.000, jo bez darba atrodas katrs piektais darbaspējīgs itālis. Tas ir divreiz vairāk kā saimnieciskās depresijas visļaunākajā — 1933. g., kad bija 1.018.935 bezdarbnieki. ASV ārlietu ministrija ziņo par diplomātisku attiecību nodibināšanu st^rp ASV un jauno I n d i j as valdību. Līdzšinējās misijas Vašingtonā i;n Ņudelijā pārveido par vēstniecībām. — Maršals Tito 2 runās, kuras 26. okt. atstāsta Be?grades prese, nožēlo Parīzes miera konferences ^„neveiksmi" un deklarē, ka „mūs^ tautas tiesības neatzina tieši tie, kas šinī kajrā bija mūsu sabiedrotie; viņi pat sastādījuši kaut kādu paveidu Atlantikas chartai, no kuras palikušas tikai tukšas frāzes." — Tuksneša kapsētā El-Alameli^, kur 7000 baltu koka krustu norāda uz otra pasaules kara tik izšķīrējā kaujā kritušo angļu un pārējo Sabiedroto ķaŗaii^īru kapiem, 23. okt. notika Šīfli kaujas 4. gadadienas atp^e. Te dus angļu virsnieki un kareivji, austrālieši, jaunzēlandieši, dienvidafri^ kāņi, indieši, musulmaņi, franči; poļi. ASV annijai okupācijas izdevumiem vajadzīgi vēl 350 milj? doL Vašingtonā. 26. okt. (AP). ~ Jauns grieķi m arābu civiUedzīvotāji. Viņi kavēklis ASV valdības nodomam krita kaujā, kas ievadīja ofensīvu P^*^®^^^^^ budžetu vakar radies ar un atturēja Rommelu no nodoma ie- ^^r» ministrijas paziņojumu, ka tai-gūt angļu bazi Ēģiptē un pārgriezt P^P^^^^^ami vēl 350 milj. dolāru angļu-amerikāņu piegādes līniju pkupācijas un palīdzības izdevu- Krievijai caur Persiju. Vācieši un ptiem Eiropā un Klusā okeānā Kara itāļi, kas krituši pie El-Alameinas, vicemlnistrs Hovards'Pītersons, kas apbedīti 16 km tālāk Tel-el-Eisas p^^Pat atgriezies no 16 dienu Eiropas kapsētS. apceļojuma, reportieriem paziņoja, UN pilnsapulce ^^^a summa būs vajadzīga tekošajš Norv(jģijas ārlietu ministrs Langep^^^^^^^^ gadā flcas bel^stes nākamā savas valsts vārdā 26. okt. Ņujorkā jūnijā) papildus Šīm vajadzībāb pilnā mērā atbalstīja UN ģenerāl- i^ii* atvēlētajiem 425 milj. dolāru, sekretāra Lijā ierosinājumu parSpā- norādīja, ka 550.000 pārvietoto nijas jautājuma uzņemšanu pllnsa- P®*^^^ atrazdamās patvērumu Vā'- pulcēs darba kārtībā, —' Krievija 25. <^i|as un Austrijas ASV joslā, sajau-okt. iesaka cīņu pret lielvalstu veto ^^^^ visas amerikāņu agrākās kal-tiesību jautājuma iztirzāšanu UN kulācijas Un ir-„cietals rieksts" vis^ pilnsapulcē, Andrejam Višinškim P^^^^^as problēmai, kurai atrisi^^^ pilnsapulces darba kārtības komisijā i**ms vēl nav saskatāms. No papildus ; pieprasot noraidīt 1 Austr lijas un vajadzīgiem līdzekļiem DP atbal- 2'Kuba j priekšlikumus par lī Jautā- P^am Austrijā vien nepieciešami 13 juma paredzēšanu darba kārtībā. Vi- h^*U' dolāru, jo Austrijā lielus iz-šinskis lūdza „solidārizēties" ar viņa devumus prasīs pārvietoto personu pieprasījumu, jo ,,pretējais lēmums M^P^^P^s pienākumu pārņemšana ho^ varētu dot briesmīgu sitienu jaunair^^ UN organizācijai, kurai ir nopietna * ^ atbildīb i miera. uztuijēSanā." — UN VaSInfionā. 25. okt. (INS). — Pre^- ģenerāls ekretārs Trigve Lijs 24. okt. zidents Trumens vakar paziņoja, ka nosodijj Franko režīmu Spānijā un viņS neatkāpsies no sava plāna par aicināja pilnsapulci nospraunt plānu 1,65 miljardiem dol, samazināt armi* rīcībai, „ar kūpu Spānijā vrrētu at- jas un kaŗaflotes budžetus tagadējā jaunot demokrātisku valdību." (Turpinājums 4. lāppu ^) Berlīnē, 25. okt. ASV un Francijas atbalstīta, Anglija šodien protestēja pret simtu v^ācu strādnieku deportāciju uz Krieviju. Strīdīgais jautājums tagad jāizšķir Sabiedroto kontroles padomei. Angļu pārstāvis Berlīnes komandantūrā ģen.-maj. Nērss (Nares) norādīja, ka Padomi-jas "rīkotā B^līnes techniķu * simtu ķeršana nakts vidū izsaukusi satraukumu, sasprindzina jumu un bailes visā Berlīnē, pie kam Anglijas Militārai valdībai lūgta aizsardzība. Viņš pieprasīja nodrošinājumu, ka Padomju Savienība vairs nevedīs berlīniešus uz Krieviju, iepriekš to neiztirzājot komandantūrā. Padomi jas delegāts komandantūrā ģen. Kotikovs šādu nodr^inājumu liedzās dot. Nērss sacīja, ka, ja arī daudzi no šiem strādr niekiem esot parakstījuši līgumus ar Krieviju, viņi tomēr neesot sagaidījuši, ka tos paņems no viņu mājām bez iepriekšējā brīdinājuma. Viņš piemetina ja,kaesot grūti izprast noslēpumainību, ār kādu Krievija slēpj šo aizvešanu, ja strādnieki, kā to apgalvo Krievija, dodoties projām brīvprātīgi. Amerika un Francija atbalstīja viņa prasību^ ka Sabiedroto kontroles padomei jālūdz «Itzinums, kādos apstākļos strādniekus var rek-rūtēt darbalm ārpus Vācijas. Krievija pret to neiebilda. Amerikāljiu pārstāvis komandantūras Sēdē ģen.-maj. Franks Kītings pievienojās angļu protestam pret veidu, kādā šie cilvēki aizvesti. Pēc kāda amerikāņu virsnieka liecības, naktīno 21. uz 22. okt. krievi ap pl. 2 saveda Berlīnes ,^AEG" 3 fabrikās ap 400 strādnieku. Daudziem no tiem veda līdz ģimenes un mantas. Virsnieks liecināja, ka šie strādnieki, kas visi esot Sļpeciālisti, tieši aiz matiem gan neesot vilkti, bet viņu rekrūtēšanai noteikti esot pielietoti spaidi. Viņš sacīja, ka ir mazas izredzes atteikties no došanās uz Krieviju, vai nu līgumu parakstījušam vai arī, nē, ja bez iepriekšēja brīdinājuma bruņots krievu karavīrs^ ko pavada tulks, nakts vidū klauvē pie strādnieku durvīm un pasaka savākt kopā vi»as mantas. Padondjas informācijas birojs 24. okt. noliedza, it kā vācu strādnieki esot piestpiesti atstāt savas mājas, lai dotos darbā uz Padomju Savienību. Biroja pārstāvis sacīja, ka visi šie finianču gadā. 1. jūlijā sāktajā bu-džetav gadā tomēr jau izrādījies pax nepieciešamu palldmāt^^^^^^ ganizēto dairbu u^^ pisāktinii budžetu par 73 milj. The1Štar& a^^^ Stripes Staiptautiskais mi^ ^^^^^^^^^^^ latidešu bale^^ Nimberi&s operas nan>ā 22. okt strādnieki, kam jāatstājot pilsēta, I Kārļa Nunava noorganizētā baletde-darot to „pavisam labprāt.'* Pretējus jotāju kopa „Latvljas balets*' dejoja ziņojumus viņš ndsauca par „pretpa- Starptautiskajam militāram tribunā-domju ifropagandu." Krievu licencē- lam, ASV un pārējo Saf}iedroto artā vācu laikrakstā „Neue Zelt" Ber- miju augstākiem virsniekiem, UN-līnes vācu brīvo arodbiedrību priekā- RRA*s vadībai un ārzemju preses sēdis Clivaleks intervijā paskaidro, korespondentiem. Latviešu balerīnu ka krievu galvenā štābā viņam pa- un bak^^ pirmuzvedums — teikts, ka dažās pēdējās dienās tech- ^Romantiskais epizods,** solistu snie-niķu un lietpratēju gļrupas devušās gurni un ,,Habānera" guva operai uz Padomju Savienību. Visi aizbrau- namu pārpildījušo skatītāju lielu In-co^ ie strādnieki esot parakstījuši II- teresi^ un jūsmīgu atsaucību. Tas gurnus darbam Krievijā. Dažus, viņš rādīja, ka latviešu balets arī trimdā sacīja, pavadot viņu ģimenes. Ame- spēj godam pārstāvēt mūsu tautu un rikāņu licencētais „Der Tagesspiegel" mākslu. Daudzi skatītāji pēc izrādes 24. okt. turpretim publicēja vācu izteica savu īpašu atzinību ,,Latvijas aģentūras „DAŅA" ziņojumu, kurā baleta" mākslinieciskajam vadītājam minēti iculiecinleku Izteicieni par | Osvaldam Lēmanim. —vi raudošām sievietēm un bērniem evakuācijas punktos. The Stars and Stripes Frankfurtā^ 26. okt. — Augstāki armijas pārstāvji šodien informēja, ka mēģinājumā izkārtot amerikāņu joslas produkciju pēc pašatmaksāša-nās bāzes, tā stiprinot vācu eksporta-importa tirdzniecību, Savienotās Valstis arpņēmušās pielīdzināt bloķēto vācu marku 30 centiem. Tas būtu par 10 centu mazāk nekā 194L g., kad vācu markas oficiālā vēr^tība bija ap 40 centu. Sis plāns droši vien stāsies spēkā vēl pirms šīgada beigām. Pārstāvji paskaidroja, ka vācu j,reichsmarka" joprojām >ebūs derīga pasaules naudas tirgū, bet to uzskatīs par līdzvērtīgu 30 centiem, nosakot eksporta-importa likmes. Tādā pat attiecībā — 30 centu par marku amerikāņu armija maksās par vācu precēm un pakalpojumiem, kas nebūtu uzskatāmi par okupācijas nepieciešamiem izdevumiem. IpaSa fondā, ko sauks par likvidētās oku-pācijas izmaksas fondu, ieskaitīs dolārus, kupis vācieši varēs izlietot par dolāru kreditu, sava importa samaksai, no kura vislielākā dala ir ap 150.000 to amerikāņu pārtikas ik mēnesi. Jaiinais finanču plāns apsvērts gandrīz veselu gadu. Amerikāņi, kas tagad no armijas finanču iestādēm pērk markas, patlaban par marku maksa 10 centu savās dolāru maksājumu zīmēs. Militārās valdības plāns turpretim noteic 30 centu likmi visai eksporta-importa grāmatvedļībaL Pašreiz par Vācijā pagatavotām eksporta precēm samaksā parasto vietējo cenu. Kad šīs mantas sasniedz ASV, to cena i r tāda pat, kāda ir Kundzi A. Sesku, kas 44. g. decembrī bija Momsenstr.v Berlin- Charlottenburg, m. Visvaldis Krūmiņš (Mexico): Krummbogen 55, Marburg/^Lalm (16). 38(» latvietes-^ tērpus no nacistu^ ferlinc, 24Ļ kt.^^^^X^ Pārvietotās personas kifdā tJNRRA's 8ķōW^^ Lībekā gatavo bērnu tērpus na^^^^n^^ cistu karogiem. Nieistu tik izšķērdīgi propagandas nolūkiem izplatītos karogus sevišķi veiksmīgi prot pār- Amerikāl pagatavotām mantām. Ne- [vērst derīgās lietās latvietes un minot tik sarežģītus faktorus, kādi igaunietes. „Luftwaffe'v izpletņus vl-ir transports un tml, turpmāk šie ņas sagriež gabalos un tā dabū zīdu darījumi veidosies tā, ka neviena Izšuvumu darbiem. puse ne:ietīs zaudējumus tik ilgi, kamēr c ksports daudzumā būs atbilstošs importam. Vācietis, teiksim, pagatavos Iplli, kas maksā 1 marku. AS Vali tīs I to pārdos par 1 dolāru. So dolāru ieskaitīs dolarui fondā, kas savukārt AS Valstīs var nopirkt» piemēram, bušelu kviešu. Ja patlaba-nējā kviešu cena Vācijā ir 1 marka par bušelu, tad maiznieks, kas pērk kviešus, ar savu marku būs samaksājis „reichsmarku" fondā, kas savukārt samaksās lelles pagatavota:am par tā lelli. So plānu īsteno^ot, ar laiku kiūs iespējami arī citi vācu markas stabilizācijas plāni, pēc kuriem 1 markai tāpat būtu jāatbilst apm. ^ osntiem. Tia Sl©rs aud SiHpes | The Stars and Stripes Mennonītl palīdzēs DP kļul par kolonistiem Ontario, 22. okt. (AP). — A r Kanādas un Savienoto: Valstu mennonītu palīdzību tūkstošus pārvietoto perso-nuļ Eiropā pārvedis ^iž rietumu puslodi pat* kolonistiem. Sis lie'ns reliģiskās sektas ASV un Kanādas locekļu konferencē Ontario nihētl paziņots, ka .^āda kolonizaciias programma izmaksās miljoniem dolāru. Māc. Grabcrs no Goscnas, Indiān-s stātā, paziņoja, kā šo prcrrommu i e vadīs ar 2000 bēg'u r.nrvc.^anu -0 Holandes, Dānijas un Vācijas uz 1.1- ragvaju. Tas izmaksa.^ot 500.000 Tl2e Stars and Stripci |
Tags
Comments
Post a Comment for 1948-11-02-05