1947-09-26-01 |
Previous | 1 of 6 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
—• -„ ** ; l i e v i n , , . . . . . • ^ llllll: «ta nebot mv ^ „ % * H i * l^^. '»e vien vScu ts^ 9 W3 1 ^ TOiradem agräkis SS «eö käds ItectaleL^ » »»Idotleg tepauät to värdia ^MpfonilsociSlistu kustlba v§l daN J O ö ^ JO spartgi un varttu vlm pten sagädSt Uelas nepatlManss. W>Mgs paHefc drogs, un kas var jl. Ja Jk5<Ja dlöiu Sä yal tS . . i." P@ja gädlgais raäinieks.. Bet iste* p|.>vfQa baias biJuSas gluä nedi* pSjbs: il taSu vispär un gallgl ao- Mdrots, ka neyiens dzivs vS< k^fis nekad oav Ujis un nar ff'\ ^ M. a |wriJstvärdu mTkla S|||| SiälSi imuäääi^ 1. BSorälijica apmial^ toi aajQta. 9. Darba ris. MK-fe; 11. Satiksmes väids. l i ^- 114. Noska^iojiutas. 16, No-h^ edska letaise. 19. Rad.. *- ' a . Uanudinäjums gausulia 25. Nolist 28. K r ^ ^ & S . 31. Skartiu vards. M. | " k.par laiu. 34. Tautä. 35. « f pa-mäJaaimniecSbaL 38. Staite. Etonee SpänijS. EmTl. Stivokla attsMJtiDj Uäizädja. 7. Kiatoau^ ; Piums. 13. MfJ^^i? teiu akbens. 27. "^r^ «js-fcäts. Ä. Neräj. 3i 0 ^ |fed€Ui& 38. Naudas vienioa. ^^^^^^^^ ^ I B K I N i ^ * ^ L^Tl. vara. 4 ^'Jg^^ V Ape. 24. Ogöt 26.-aa^ 34 . \. 29. Bo 31. O l a ^ ^ 1. '35. Bseksa. - ^Tssi} 2. Akcepts. 3 , m fcaL 15. Aste. 18. ^PS^ 26- teL TQba. 301 Oäs. 33. s. Latvian Eewspapef „Latvi'- , y authorized by EUCOM HQ Civil Mfairs Division, 14Julyl947, AG 383,7GEC-y^ GO. — Editor: Kärlis Ra« bäcs, GunÄburg/D., Biirgerr meister-LandmännpL 7. — Pöpulation to be. «jrved: 2Ö.000. LATVIAN NEWSPAPER Piekidiav 1947, g, 26, s^t Izdevejs: BÄIK uzdevuc^ä Latvie§u pre^ darbinieki sadarbibas kop^ Printer: S;cfawäb. V ( d ^ ^ Göhz-burg/ Doa., fiörgerm^^eiv Landmaxmplatz 7. ;^atiiio veleSana instnitkclltt ipie^emSanai sasauktäjä LCP ärkärtSjä sedjS FiSbachä no 45 locdi^iem bUa iera^uSies 42. Apspriedes notika no ^^^Z, septembrim. Jau oesijas ievadijumä lidzSinejais LCP priekSsedis A. Valdnmnls pazl^oja mvu atteikSanos» reize izstäjoties ar! no LCP sa-gföm Ättdk§anos uz^ema pedejä darba kärtibas data un svarigäko jau-fSijmn apsprieSana notika vei Ii, Valdma^a vadlbä. Par J^uno LCP priekisSdi leveleja 1. Lav4E»aieku un vicepriekSsedi P. Greizi. 7re§a LClf^ izraudzis tteias^ ai2kla^ velesanäs. lecirk^i aptvers territoriju ar 2000—6000 balsotäjiem. Austrijä, Dänijä un Väcijas franöu okupäcljaisi josla izraudm vienu LCP looekli ari tad, ja tur ir mazäk nekS 2000 balstlesifo Latvijas pllso^u. Pärejos apgabalos no katrieni 2000 balsotäjiem LCP iei<^ viem pärstavis. Grozot LCP statutus sesijä nolSnia» Ita tteSä LCP saisrfödisi<» tikai no tieSäs veleSanäs izraudzitiem pSrsfövjiem. Par sta^rpsesiju laikä veikto darbu zi^oja LCP priekSsedis prof. Y. VItols, amerM^u un anflu joslu LCK delegädju vadftäji A. Reins un A Trapans un par Baltijas eenkälo padomi prof. A. Sväbe. Emigfadjas jautajumU pänoai^u nav. Westward Ho akdja turpinäs gauä un Franeijas darb^» piedäväjums vei nav ievirzijies ceretä gultne Par nakotnes lespejäm kvietoties Kanada refereja A. Trapäns, izsakot pSrIieoibu, ka, jautajumu ener|;iskäk un pareiza pieeja kärtojot, Kanada ctorbtt un malzl varetu atrast irairums latvieiu. LCP' ärkärtejo seaiju ievadot klät-esoSiQ vienojas tautas lugiSanä.. Sekoja FiSbadias nometnes komitejas priQkäseia LCP locekla J. Ponika apsveikums un labakie n<)velejtimi. K. Skalb^ gimnazljas koris dirilenta E. .^^ulla vadtbä Aodziedäja J. Vi- .töla Gaismä^' pilL ^ Mandätu komisi ja sesijä sitjäva bez balstieslb§m pledalities Baltijas »ie-vieäu padomes pärstävelT. Erdrna-nei, TäUtMoplböis padomes prieklise-dim prof.'P. Starcam, LCK Tautko-plbas vad!tä;iam Dr. A/Podniek;am un L^tvieSu pretestibas kustibas pärstavjiem E» Pärupam un J. \'in-t^ ram. Zviedrijas pärstavji — lat-vieäu YMCils Zviedrijä traerälsek-retars Ginters un Emsons, kas ar oficiälu atjauju iebraukuilSi Libokä, bet formälu iemeslu de} vei nebija ieradu&ies Fi§bac±ia, rakstiski swi-ca ttodiniekus Väcija no Zviedrijas latvie§u organiizacijäm. LCP zi];iojums Soreiz izipaliika. PriekSsedis A. Valdmanis vienigi pa-teica: ,X»CP pi*ezidijs starpsesiju lai-kä nav nekä.clarijis, es neesmu pie-daliji^ nekadäs akdjas iim tädej pr^ä^ijam nav nekä kp zii^ot." „Kompromisa" noteiktiimi . Neviens no l?itvie§u begju aprupes orgardzaciju nöteikumiem nav prasi- 4iJis apspriedes tik daudz laika, ka LCP jaxmä veleSanu iristriQccija. ^DarmStates sesijä, paplaäinätä LCK sedg Valkä un ärkärtejä Pesijä Fi§- bachä jautäjums izdebatets visäs variädjäs, balsots un pärbalsots, le-miuni piepemti xm atcelti, papildi- Däti, groziti, sedes gaita vairäkkärt pärtrauktaj lai pasteigäs pa FiSba- Aas vir§u klajumu saskai?otu da;za-dps uzskatus, lidz beidzot piei:ieiBti «kompromisa noteikumi** starp ie-cirkiju vele§anu prindpu m tieSäm, aizklätäm, propbrdonälam veleSar • nam -Butiskä atSkiriba starp LCK pa-plaSinätä sede pie^emto instrukciju {Hl Fiäbadias sesijas galigo lemuinu ^ ta, ka pirmä variäcljä bija pie- ^emtias iedrki;iu veleSanas— ie^/e-iams viens LCP loceklis no 200i>— 2500 veletäju aptvero§u territoriju ar noteikumu, ka kandfdätu un substi- ^tu instituts nepastäv, bet tagad raditä pilnigi jauna veleSanu siste-öia: veleSanu iedrknis aprtiver ter- * litoriju, ku|^ dzivo 2000—<5000 bals-tiesigu Latvijas pHso^u un no ik ie:; ^kqa ievel pa vieiiam LCP locek- ^ no katriem 2000 bal^;tiesigim. Atlikums virs 1000 balstieslgiem ve-l^ äjiem dod tiesTbu levelet viemu LCP locekli un, ja ieveletais kadu iemeslu dej izstäjas no LCP, itad "fm vietä näk näko§ais kandidäts, Kas veleäanässapemis ne mazäk par iS^proc. nodoto balsu. Otra prind- Piala starplba: Valkas variantä bija Paredzets, ka cenlrälä veHiSanu kosteja, iecel iecirkiju velesanu koini- ?JU un ' apak§komisiju piek5se5ius, ^«ärtejä sesijä FiSbadiä iz^rieda, iecirkpu ' kömisijas iev§]ia-apgabalu komiteju \m reviizi- Jas komisiju kcrpsede. Lielas uzskatu daiädlbas Sajos pamatjautäjumos is^raisijäs visgaräkäs un dedzigäkäs parrunas. Instrukciju säkä apspriest svetdie-nas pecpusdienas sede. PaplaSinStäs juridiskäs kömisijas uzdevurnä Valkas^ variaritu aizstäv§.1a T .Terauds, motivejot to ar norädijumUj kai ie-- drlqju velesanäs pastäv Anglijä un beglu dzives apstäkjos, kad* mums nav politiskäs partijas, jävel ^ nevis par sarakstiem, bet personäm. T. kontaktu ar s a v i e m veletäjiem. Pretreferents prof. A. Sväbe iestäjäs par Latvijas. veleäanu likumu piem§- ro§anu ari trimdas apstäkjos. „Sodien, kad visas mtisu ceribas saistäs ar Latvijas satversmi un iidzar to Latvijas vele§anu likumu," dedzigä runä teica prof. A. Sväbe, „iltsakoties no musu vienlgä brivi-bas grämatä rakstitäm normäm, mes noärdisim pamatus, uz ku|*iem visi ceram kädreiz atjaunot .savu izposti-to dzlvi. Uz Latvijas satversmes pa-mata darbojas visi musu suti>i un ari trimdä visuT bazejamies uz ve-cäm normäm un likuuiiem. Nebutu pareizl mäksligi konstruet mazus iecirk!:ius;. LCP jänäk dlvekiem, kufiem ir visas trimdas saimes uzti* ciba, bet ne vienigi savas nometnes veletäju balsis." Prof. A. Sväbe aiz-stäveja prlekSlikumu, ka veleSanas jäizdara apgabalu apjomä. Pämmäs daiädo uzskatu §kepi krustojäs bieii vien nevajadzigä asumäl Mazo, iedrkiju projektu aiz-stävot, V. Janums norädija, ka trimdas gaitäs izauguSas personas, kas spejäs im aktivitäte päraugu§as ve-cos politikus. Pedejie balstäs uz vecäs slavas pamata un necen§as veikt pozitivu darbu trimdas dzives kärtöSailä. Vii>i spele zinämu lomu lai krätu politisku kapitälu näkot-nei. L. Rozentäls uzsvera, ka ne-viens nedomä radit parlamentu, bet gan beglu aprupes organizädju un tädej iecirk^u veleSanu prindpu at-zi §ana nav satversmes lauhana. A Valdmanis un E. Liepinä velreiz mo-tiveja, ka iedrki>u veleSanäs LCP sastävä naks 'dlveki, kas sevi pie-rädijuSi praktiskä darbä un nevis teorize§anä. Veletäji zinäs, kädas personas tie ieveleju^i, un vares pra-sit norelcinus, bet, velot apgabalu apjomä, balsis vares salasit eilvek ar veco. slavu. A. Valdma!>a run bija ari värdi, ka ieeirki^u veleSanas bus jauna teka, pa kuru varbut stai-gäsim kädreiz dzimtene, izraugot Terauds aizstaveja mazos iedrkrius, . otiannotäs dzives kartotäius kas doäot iespeju izraudzit spejigä- "^^^^ atjaunotas. dzives Kartotajus kos pärstävjus un de§äku ieveletal (Turpinäjums 2. Ipp.) rrALLFAS MliÄA LlGUMA R PALESTlNAS PRÖBLEMAS^^^U^ Visdrizäkä laikä no Austrijas Jzväks visus DP PADOMJU SAVIENIBA ATBALSTA DIENVIDSLAVIJAS TERRITO-RIÄLÄS PRASSBAS AUSTRUA, BET NORAIDA ASV PRIEKgLIKU-MU GARANTET AUSTRIJAS POLlTISKO UN SAIiMNIEaSKO NEATKARIBV t UN pilns^ulces Vispärigäs debates nosledzas nakti m^ otrdi^ias ca keSdienu. Turpm^kais darbs kadu lafku risinSsies daSadas pilnsapnloes izveletäs kömisijas, Pirms tam pilhsapulce^ y^^^^ un nobalsoja par stridigiem darba kärtibas jautajumieni. Ar lieln balsu vairSkumo» pret Padomju Savienibas gribu* darba kärtibä u^enia Italijäs m lifuma revizijas jautajumu, Grie^jas probl^u un korejas neatkarl-bas jautajuma Pret misiju Palestiiis^ jautaji^ Apspriest Italijas miera liguma re- j not iEiri sagrozitas tik Jotl, ka to at-viziju pilnsapulce bija ierosinäjusi referejumus„Mandiester GuarcUMi" Argentina. Pret 5o priek§likumu salidzlna ar Gebelsa pai^emiöiiem versäs ViSinskis, kas izteicäs, ka UN„histeriski sagrozlt arzemju zlijas neesot nekädu tiesibu §o jautajumu sev par labu." Angju komunistu pärrunät, jo tas pilnigi nodots laikraksts „Daily Worker", komea- Ceträm lielvalstim. Pret miera ligu-tejpt 1JN pilnsapulces ma reviziju versäs ari Abeslnijas käs, ka angju minlstrs MakNIls ar pärstavis. Ar 22 pret 8 balsim, 19 savu runu pierädijis, ka stridnidcu atturoties, tomer pilnsapulce nolema valdiba pärdevusies par dolariem Argentinas priekälikamu piei^emt. amerik^u kalplbä. Ar vei lieläku b i ^ vairäkumu Pazist^ais^ A^ nolema uzi>emt darba kärtn)ä Grie- tors ärlietu spedälists KonoUjs Ipjas jautajumu — par balsoja 38 [paskaidrojis, ka padomju uzbn&umi valstis, bet pret to tikai Padomju ASV esot ari netie§s uzbrukums v i - Savieniba un 5 Austrumeiropas sai UN organizäcijal. Qeneralis Ei-valstis. kamer 9 atturejäs. zenhauers izteicies, ka, peC/Vij;ia do- ViSinskis asi versäs ari pret to, k a P a d o m j u Savieniba/kJOdoties, pilnsapulce! vajadzetu pärrunät Ko- negativu nostäju pret visu pä-rejas neatkaribas jautajumu. Sl rH? P^sauH ta darbpjoti^ pretlm problema esot atrisinäma ASV un ^^^^"^ ^®^semv . Padomju Savienibas sarunäs. Ja sa- ^ew' York Times" zii^to, ka nä-runas lidz §im neesöt veikuSäs, tad, ko§ä faze „ÄSV un Padomju Savie-pec Vi5inska domäm, pie visa vai- nibas ciijä" bus komisiju darbs. De- •niga ASV. Pilnsapulce uzi^ema Ko- legäti jau pärvietojuSies no FlaSlng rejas problemu darba kärtibä ar Ai Midovas, kur notika pilnsapulce, m balsi, 7 atturoties. parastäm UN telpäm Leikseksesa. Pret pastävlgas Palestlnas komisi- Tur fjarbojas a pastävigas kömisijas: jas radiSanu izteieäs Irakas un L i - P^^^l^^^^^^ droäibas,. saimniecibas banonas pärstavji, kas pauda visu ^^^'}^''^ sabiedrisko, humanitaro arabu valstu domu. Ar 29 pret 11 lletu mandatu adtru-balsim tomer komisiju nodibinäja. nistracijas un budieta u • I §anas komisija. Katrai valstlj ir pa Reutera a^entura ziijo, ka UN vienäm pärstävim katrä no §im kcH pilnsapulces vispärigö deba5u laiks mlsijäm. Tikai kad §is kömisijas nosledzas tapat k ä i e s ä k ä s ;—är bus Vien runu par veto kaitlgumu. Pedejais, rejäs debates pilnsapulce kas par to ninäja, bija Ekyadbras par kurfem^^^^^^^ pärstavis. Pirms tam, Jotl asä vddä Savieniba, visi ir tädi, kas lemjami pret padomju pärmetumiem versda- pplltikas un droäibas komisija^ kas mies, bija runäjisAnglijas pärstavis, näko§ajäs nedeläs bus svarigäkä kas pievienojäs amerikäiju priekSli- cii?u arena. -/ kumiem UN darba pärveido§anai| ^ v .. ^, . un teica, ka pie pasaules §l?el5anäd Cetrvalstu komisija Austrijas mierliguma izsträd^Sanai Vine aiz-vakardienas sede nolema visdrizäkä laikä izväkt no Austrijas visus DP. Jau näkcSajä sede pärrunäjamsDPtransporta jautäjums. Nav yel zi-näms, uz kurieni DP no Austrijas pärcels. Austrijas robe^u jautajumä komisija gun panäcavispärejuvienoSanas, tomer atstäjot atklätu jautä-jiunu par stridigajiem apgabaliem. lepriekäejäs - dienas sede notika en^r^ska domu apmaii:ia ASV dele-gäta Devida Ginsburga un padomju pärstävja Nikolaja Novikova starpä. Novikovs paziijioja, ka atbalsta Dien-vidslavijas territoriäläs praslbas Austrijä \m ieteic komisijai uzklau-sit dienvidslavu paskaidrojumus §ini lietä. Djenvidslavija velas no Austrijas ieverojamu daju Karintl-jas un Stirijas, kopä ar 190.000 iedzivotäju, kas visi esot sloveni, ka ari prasa pa5noteik§anas tiesibas kroatu minoritätei Burgenlandes province, Austrijas austrumu piero-beiä. Pieprasitajä territorijä ietilpst ari Klägenfurtes pilseta. ASV delegäts Ginsburgs pa2ii;ioja, ka «iASV nevar atbalstit nekädas prasibas pec kädiem Austrijas rp-beSu grozijumiem. Dienvidiklavijas prasibas savä laikä iesniegtas jau Londonas un Maskavas konJference un abas reizes noraidltas. Ginsburgs prasijö piei:iemt amerikäiju priek§li-kumu, sakara ar kix^ sabiedrotie ap^emtps pretoties jebkädai jakdjai, kas varetu apdraudet Austrijas poll-tisko vai sainmiecisko neatkaribu. Sädu draudu gadijumä sabiedrotie apspriestos savä starpä un irrieztos pie piekritigajätn UN iestädem. Novikovs, savukärt, pretojäs §im priekslikumam, jo Austrijas neatka-riba jau tapat esot pietiekami ga-ranteta, tä ka amerikäi;iu iesniegums esot lieks. „Kas tad apdraud Austri-jas neatkaribu?" prasija Novikovs. Frandjas un Anglijas delegäti vi-sumä amerikäi?u ierosinäjuiiau at-balstija, ^ _^ Ai&stxljaa irlietu miniHtrs Csfubm atgriezies no Parizes, kur piedalijäs 16 valstu apspriedes par Maräala pa-lidzibas plänu. Kä Berominstcres radio zinoja, padomju iestädes lie-gu5as Gruberam pec atgrie5anäs teikt runu krievu joslä esoSä radio-fonä, bet, kad Grubers gatavojies §im nolukam doties uz I.incu jruna beigäs tomer atlauta. Griibers radio^ runä izteieäs, ka Marsala plänam esot pirmäs ikiras nozime, bet iz-redzes uz visu Eiropas valstu pie-vienosanos projektetajai muitas uni-jai neesot lielas. NYHT, BBC Vcl vlena sazvercs-uoa Cechoslovakijä No Bratislavas ziijo, ka Gechöslo-vakijä esot atkläta vei Viena jauna sazverestiba, kura iejauktas augstä-käs politiskäs aprindas, ieskäitot vairäkus parlamenta locekjus. So-ciäldemokratu laikraksts „Pravo L i do" otrdienas numurä apsudz abus slovaku demokratijas partijas sekre-tärus Dr. Bugeru un Dr. Kemniju, katie esot piedaliju§ies sazverestiba nolukä noslepkavot prezidentu Dr. Benesu. Abi apvainotie ir Cedioslo-vakijas parlamenta locekli. Bugars un Kemnijs paskaidroj u§i, ka apvainojumi esot pilnigi bez pamata,, un ka viiji esot gatavi dot iekslietu ministrijai jebkädu infor-mädju. Sis piedäväjums noraiditö. Par piedaliSanos sazverestiba apcie-tinätas pavisam tuvu pie 200 per-gonu, to vidu ari garidznieki, muke-nes un skolotan. NYHT piiblikai slegtas. vainiga Padomju Savieniba. Pec „New York Times* informädjas, as amu)u amerikäijiu delegäti velvcerpt, ka äais Deba5u noslegumä UN feeneräl^l komisiju sedes iespejami kompromi-sekretärs Trigve Li aicinäja llel- si ar Padomju Savienibu, jo, par valstu pärstävjus saprasties un vie- sprti Vi§inska asajai valodai, krievi noties par kompromisiem. Vii?s tei- tomer uzskätot UN par vertigu fp-, ca, ka veto esot gan §lj:d§anäs 1 rumu, no kura tie negribot atkäp-simptoms, bet ne iemesls. Lielvalstim ties. Bet ari §is laikraksts plebllst: esot jämäcäs sadzivot par splti v:li?u „Täs ir ceribas. Nav tomer nekädu dazädajäm kulturäm un social a m läaubu, ka UN nonäkusi krustcelos.* iekärtäm. Doma, ka nesaskaT:iäs liel-1 NYHT, NYT, BBC valstu starpä varetu izraislt karu, esot neiespejama un nepanesama. Pastävigais ASV pärstavis UN Vurens Osttns atbildeja ViSinska ru-nai un teica, ka tä bijusi „pilnigs amerikäpu motivu falsificejums". Viiinska runa esot laupijusi ceribas daudziem amerikäi>iem, kas lidz i im cieSi ticeju5i, ka Padomju Savienibas merki ir miermiligi. Vii?§ par-, _ ^ mela Padomju Savienlbai, ka tä MARKOSS PRASA PIELAlSAND riko abstrukdju IJN darbam uz v i - XJN sas linijas". Ostins pazli^oja, ka V i - NJVI Sinska runa nespejot amerikäi;iu VAI nTRAQ fticRPn APAft tautu iebaidit, bet esot domäjams, VALDIBAS SKREJLAPA8 ka tä sasniegs savu svarlgäko mer- Qrielpjas valdiba iesauks visus virie-ki, proti, „padomju tautu, kp gi-ib Uus lidz 34 gadu vecumam nacionäJa iebaidit ar to, ka ASV gatavojas gvarde. Amerikäi^u misijas vadltljs brupotam uzbrukumam pret Krie- Griekijä Grisvolds paskaidrojis, ka viju." Griel^ijas valdibas bruijotos spekus, Pec UN pilnsapulces vispärlgo de- ^ Sim bija 120.000 viru ^ ba^u noslegsanäs skaidrs, ka svari- Palielinas uz 140.000. Ndco tuvaku gäkie notikumi §4 sesijä bijuSas di- viijä nevarot izpaust, Jo^sot nolemts vas lielas runas — Mar§ala un VI- pläna sikumus nepubllcet. §inska zii?ojumi. Visu pärejo dele- Valdiba izdevusi oficiälu kömuni-gätu runas biju§as tikai valräk vai ke, kas ziijo, ka Ziemelgrieljdja un mazäk skaidra pieslieSanäs yiehui Peleponesä partizäniem nodantl lieli vai otrai pusei. Täpec ari komen- zaudejumi Karalls Pauls Insplcejis täri par abäm lielajäm nmäm aiz- nemieru piemekletos apabalus »un nem visvairäk telpu pasaules preses I starp citu bijis an kädä nometne, kas slejäs. spedäll ierikota padevuäos partizanu Maskavas „Pravda" nosaukusih^ komunistu ,,parskolo§anai" Marsala runu, kura vli?5 ver§as pret Nemiemidcu ^ yadonis ^enetaMs veto tiesibu pidieto5ariu nevietä, par Maikoss pieprasijis UN pilnsapulce! „kapa runu demokratiskai sadarbi- atjauju nosutit jddejgadju, kas par-bai". Visinska runu Pravda" nö- stävetu „brivos Grl^ijas apgabalus % deve par ,,apsudzibu pret kara ku-P^^ ditäjiQm." Valdlbas . laikraksts „ I z - a r visbargäkiem sodiem visiem^vas vestija" konstate, ka ,iamerikäw de- f legacijas pieteiktais diplomätiskais kärS nevainagosies sekmlgiem rojumiem". Anglii laikraksts „Jiandiester Guardian" raksta, kä padomju prese atspogulo pa5reizejo UN pilnsapuld. Vi§inska runu padomju laikraksti esot iespiedu§i värdu pa värdara, bet Mar§ala, Bido un MakNOa runas esot ne vien saisinätas. bet saM-lasot valdlbas lidmaSihu izkaisitäs skrejlapäs ar amnestijas pledäväjumiem. Partizänu skaits, kas padodas vaidibai, joprojäm esot mazs, daiäs vietäs padevuääs nelielas grupas ar apmeram 50 viriem katrä. Valdiba zi^o, ka ta ieguvusi jaunu Markosa paveli, kura partizäniem uzdots vis-pirms postit sabiedriski s v a r i^ celtnes, fabrikas, tiltus un cejus. NYHT. BBC '•j im 11 i ' 'm m mMm m mmmm mi mi
Object Description
Rating | |
Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, September 26, 1947 |
Language | la |
Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
Publisher | McLaren Micropublishing |
Date | 1947-09-26 |
Type | text |
Format | application/pdf |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
Identifier | Bavari470926 |
Description
Title | 1947-09-26-01 |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
OCR text |
—• -„ ** ;
l i e v i n , , . . . . . • ^
llllll:
«ta nebot mv ^ „ % * H i *
l^^. '»e vien vScu ts^
9
W3 1 ^ TOiradem agräkis SS
«eö käds ItectaleL^
» »»Idotleg tepauät to värdia
^MpfonilsociSlistu kustlba v§l daN
J O ö ^ JO spartgi un varttu vlm
pten sagädSt Uelas nepatlManss.
W>Mgs paHefc drogs, un kas var jl.
Ja Jk5 |
Tags
Comments
Post a Comment for 1947-09-26-01