Bavarijas Latviesu vestnesis, September 26, 1947

              —• -„ ** ;
l i e v i n , , . . . . . • ^
llllll:
«ta nebot mv ^ „ % * H i *
l^^. '»e vien vScu ts^
9
W3 1 ^ TOiradem agräkis SS
«eö käds ItectaleL^
» »»Idotleg tepauät to värdia
^MpfonilsociSlistu kustlba v§l daN
J O ö ^ JO spartgi un varttu vlm
pten sagädSt Uelas nepatlManss.
W>Mgs paHefc drogs, un kas var jl.
Ja Jk5<Ja dlöiu Sä yal tS . . i."
P@ja gädlgais raäinieks.. Bet iste*
p|.>vfQa baias biJuSas gluä nedi*
pSjbs: il taSu vispär un gallgl ao-
Mdrots, ka neyiens dzivs vS<
k^fis nekad oav Ujis un nar
ff'\ ^ M. a
|wriJstvärdu mTkla
S||||
SiälSi
imuäääi^ 1. BSorälijica apmial^
toi aajQta. 9. Darba ris. MK-fe;
11. Satiksmes väids. l i ^-
114. Noska^iojiutas. 16, No-h^
edska letaise. 19. Rad.. *-
' a . Uanudinäjums gausulia
25. Nolist 28. K r ^ ^
& S . 31. Skartiu vards. M. | "
k.par laiu. 34. Tautä. 35. « f
pa-mäJaaimniecSbaL 38. Staite.
Etonee SpänijS.
EmTl. Stivokla attsMJtiDj
Uäizädja. 7. Kiatoau^ ;
Piums. 13. MfJ^^i?
teiu akbens. 27. "^r^ «js-fcäts.
Ä. Neräj. 3i 0 ^
|fed€Ui& 38. Naudas vienioa.
^^^^^^^^ ^ I B K I N i ^ * ^
L^Tl. vara. 4 ^'Jg^^
V Ape. 24. Ogöt 26.-aa^ 34 .
\. 29. Bo 31. O l a ^ ^ 1.
'35. Bseksa. - ^Tssi}
2. Akcepts. 3 , m
fcaL 15. Aste. 18. ^PS^ 26-
teL TQba. 301 Oäs. 33.
s.
Latvian Eewspapef „Latvi'-
, y authorized by EUCOM
HQ Civil Mfairs Division,
14Julyl947, AG 383,7GEC-y^
GO. — Editor: Kärlis Ra«
bäcs, GunÄburg/D., Biirgerr
meister-LandmännpL 7. —
Pöpulation to be. «jrved:
2Ö.000.
LATVIAN NEWSPAPER
Piekidiav 1947, g, 26, s^t
Izdevejs: BÄIK uzdevuc^ä
Latvie§u pre^ darbinieki
sadarbibas kop^ Printer:
S;cfawäb. V ( d ^ ^ Göhz-burg/
Doa., fiörgerm^^eiv
Landmaxmplatz 7.
;^atiiio veleSana instnitkclltt ipie^emSanai sasauktäjä LCP ärkärtSjä
sedjS FiSbachä no 45 locdi^iem bUa iera^uSies 42. Apspriedes notika no
^^^Z, septembrim. Jau oesijas ievadijumä lidzSinejais LCP priekSsedis
A. Valdnmnls pazl^oja mvu atteikSanos» reize izstäjoties ar! no LCP sa-gföm
Ättdk§anos uz^ema pedejä darba kärtibas data un svarigäko jau-fSijmn
apsprieSana notika vei Ii, Valdma^a vadlbä. Par J^uno LCP
priekisSdi leveleja 1. Lav4E»aieku un vicepriekSsedi P. Greizi.
7re§a LClf^ izraudzis tteias^ ai2kla^ velesanäs. lecirk^i aptvers
territoriju ar 2000—6000 balsotäjiem. Austrijä, Dänijä un Väcijas franöu
okupäcljaisi josla izraudm vienu LCP looekli ari tad, ja tur ir mazäk
nekS 2000 balstlesifo Latvijas pllso^u. Pärejos apgabalos no katrieni
2000 balsotäjiem LCP iei<^ viem pärstavis. Grozot LCP statutus sesijä
nolSnia» Ita tteSä LCP saisrfödisi<» tikai no tieSäs veleSanäs izraudzitiem
pSrsfövjiem.
Par sta^rpsesiju laikä veikto darbu zi^oja LCP priekSsedis prof. Y.
VItols, amerM^u un anflu joslu LCK delegädju vadftäji A. Reins un
A Trapans un par Baltijas eenkälo padomi prof. A. Sväbe.
Emigfadjas jautajumU pänoai^u nav. Westward Ho akdja turpinäs
gauä un Franeijas darb^» piedäväjums vei nav ievirzijies ceretä gultne
Par nakotnes lespejäm kvietoties Kanada refereja A. Trapäns, izsakot
pSrIieoibu, ka, jautajumu ener|;iskäk un pareiza pieeja kärtojot, Kanada
ctorbtt un malzl varetu atrast irairums latvieiu.
LCP' ärkärtejo seaiju ievadot klät-esoSiQ
vienojas tautas lugiSanä.. Se­koja
FiSbadias nometnes komitejas
priQkäseia LCP locekla J. Ponika
apsveikums un labakie n<)velejtimi.
K. Skalb^ gimnazljas koris dirilenta
E. .^^ulla vadtbä Aodziedäja J. Vi-
.töla Gaismä^' pilL ^
Mandätu komisi ja sesijä sitjäva bez
balstieslb§m pledalities Baltijas »ie-vieäu
padomes pärstävelT. Erdrna-nei,
TäUtMoplböis padomes prieklise-dim
prof.'P. Starcam, LCK Tautko-plbas
vad!tä;iam Dr. A/Podniek;am
un L^tvieSu pretestibas kustibas
pärstavjiem E» Pärupam un J. \'in-t^
ram. Zviedrijas pärstavji — lat-vieäu
YMCils Zviedrijä traerälsek-retars
Ginters un Emsons, kas ar
oficiälu atjauju iebraukuilSi Libokä,
bet formälu iemeslu de} vei nebija
ieradu&ies Fi§bac±ia, rakstiski swi-ca
ttodiniekus Väcija no Zviedrijas
latvie§u organiizacijäm.
LCP zi];iojums Soreiz izipaliika.
PriekSsedis A. Valdmanis vienigi pa-teica:
,X»CP pi*ezidijs starpsesiju lai-kä
nav nekä.clarijis, es neesmu pie-daliji^
nekadäs akdjas iim tädej
pr^ä^ijam nav nekä kp zii^ot."
„Kompromisa"
noteiktiimi
. Neviens no l?itvie§u begju aprupes
orgardzaciju nöteikumiem nav prasi-
4iJis apspriedes tik daudz laika, ka
LCP jaxmä veleSanu iristriQccija.
^DarmStates sesijä, paplaäinätä LCK
sedg Valkä un ärkärtejä Pesijä Fi§-
bachä jautäjums izdebatets visäs
variädjäs, balsots un pärbalsots, le-miuni
piepemti xm atcelti, papildi-
Däti, groziti, sedes gaita vairäkkärt
pärtrauktaj lai pasteigäs pa FiSba-
Aas vir§u klajumu saskai?otu da;za-dps
uzskatus, lidz beidzot piei:ieiBti
«kompromisa noteikumi** starp ie-cirkiju
vele§anu prindpu m tieSäm,
aizklätäm, propbrdonälam veleSar
• nam
-Butiskä atSkiriba starp LCK pa-plaSinätä
sede pie^emto instrukciju
{Hl Fiäbadias sesijas galigo lemuinu
^ ta, ka pirmä variäcljä bija pie-
^emtias iedrki;iu veleSanas— ie^/e-iams
viens LCP loceklis no 200i>—
2500 veletäju aptvero§u territoriju ar
noteikumu, ka kandfdätu un substi-
^tu instituts nepastäv, bet tagad
raditä pilnigi jauna veleSanu siste-öia:
veleSanu iedrknis aprtiver ter-
* litoriju, ku|^ dzivo 2000—<5000 bals-tiesigu
Latvijas pHso^u un no ik ie:;
^kqa ievel pa vieiiam LCP locek-
^ no katriem 2000 bal^;tiesigim.
Atlikums virs 1000 balstieslgiem ve-l^
äjiem dod tiesTbu levelet viemu
LCP locekli un, ja ieveletais kadu
iemeslu dej izstäjas no LCP, itad
"fm vietä näk näko§ais kandidäts,
Kas veleäanässapemis ne mazäk par
iS^proc. nodoto balsu. Otra prind-
Piala starplba: Valkas variantä bija
Paredzets, ka cenlrälä veHiSanu ko­steja,
iecel iecirkiju velesanu koini-
?JU un ' apak§komisiju piek5se5ius,
^«ärtejä sesijä FiSbadiä iz^rieda,
iecirkpu ' kömisijas iev§]ia-apgabalu
komiteju \m reviizi-
Jas komisiju kcrpsede.
Lielas uzskatu
daiädlbas
Sajos pamatjautäjumos is^raisijäs
visgaräkäs un dedzigäkäs parrunas.
Instrukciju säkä apspriest svetdie-nas
pecpusdienas sede. PaplaSinStäs
juridiskäs kömisijas uzdevurnä Val­kas^
variaritu aizstäv§.1a T .Terauds,
motivejot to ar norädijumUj kai ie--
drlqju velesanäs pastäv Anglijä un
beglu dzives apstäkjos, kad* mums
nav politiskäs partijas, jävel ^ nevis
par sarakstiem, bet personäm. T.
kontaktu ar s a v i e m veletäjiem.
Pretreferents prof. A. Sväbe iestäjäs
par Latvijas. veleäanu likumu piem§-
ro§anu ari trimdas apstäkjos.
„Sodien, kad visas mtisu ceribas
saistäs ar Latvijas satversmi un
iidzar to Latvijas vele§anu likumu,"
dedzigä runä teica prof. A. Sväbe,
„iltsakoties no musu vienlgä brivi-bas
grämatä rakstitäm normäm, mes
noärdisim pamatus, uz ku|*iem visi
ceram kädreiz atjaunot .savu izposti-to
dzlvi. Uz Latvijas satversmes pa-mata
darbojas visi musu suti>i un
ari trimdä visuT bazejamies uz ve-cäm
normäm un likuuiiem. Nebutu
pareizl mäksligi konstruet mazus
iecirk!:ius;. LCP jänäk dlvekiem,
kufiem ir visas trimdas saimes uzti*
ciba, bet ne vienigi savas nometnes
veletäju balsis." Prof. A. Sväbe aiz-stäveja
prlekSlikumu, ka veleSanas
jäizdara apgabalu apjomä.
Pämmäs daiädo uzskatu §kepi
krustojäs bieii vien nevajadzigä
asumäl Mazo, iedrkiju projektu aiz-stävot,
V. Janums norädija, ka trim­das
gaitäs izauguSas personas, kas
spejäs im aktivitäte päraugu§as ve-cos
politikus. Pedejie balstäs uz
vecäs slavas pamata un necen§as
veikt pozitivu darbu trimdas dzives
kärtöSailä. Vii>i spele zinämu lomu
lai krätu politisku kapitälu näkot-nei.
L. Rozentäls uzsvera, ka ne-viens
nedomä radit parlamentu, bet
gan beglu aprupes organizädju un
tädej iecirk^u veleSanu prindpu at-zi
§ana nav satversmes lauhana. A
Valdmanis un E. Liepinä velreiz mo-tiveja,
ka iedrki>u veleSanäs LCP
sastävä naks 'dlveki, kas sevi pie-rädijuSi
praktiskä darbä un nevis
teorize§anä. Veletäji zinäs, kädas
personas tie ieveleju^i, un vares pra-sit
norelcinus, bet, velot apgabalu
apjomä, balsis vares salasit eilvek
ar veco. slavu. A. Valdma!>a run
bija ari värdi, ka ieeirki^u veleSanas
bus jauna teka, pa kuru varbut stai-gäsim
kädreiz dzimtene, izraugot
Terauds aizstaveja mazos iedrkrius, . otiannotäs dzives kartotäius
kas doäot iespeju izraudzit spejigä- "^^^^ atjaunotas. dzives Kartotajus
kos pärstävjus un de§äku ieveletal (Turpinäjums 2. Ipp.)
rrALLFAS MliÄA LlGUMA R
PALESTlNAS PRÖBLEMAS^^^U^
Visdrizäkä laikä
no Austrijas Jzväks visus DP
PADOMJU SAVIENIBA ATBALSTA DIENVIDSLAVIJAS TERRITO-RIÄLÄS
PRASSBAS AUSTRUA, BET NORAIDA ASV PRIEKgLIKU-MU
GARANTET AUSTRIJAS POLlTISKO UN SAIiMNIEaSKO
NEATKARIBV
t UN pilns^ulces Vispärigäs debates nosledzas nakti m^ otrdi^ias ca
keSdienu. Turpm^kais darbs kadu lafku risinSsies daSadas pilnsapnloes
izveletäs kömisijas, Pirms tam pilhsapulce^ y^^^^ un nobalsoja
par stridigiem darba kärtibas jautajumieni. Ar lieln balsu vairSkumo»
pret Padomju Savienibas gribu* darba kärtibä u^enia Italijäs m
lifuma revizijas jautajumu, Grie^jas probl^u un korejas neatkarl-bas
jautajuma Pret
misiju Palestiiis^ jautaji^
Apspriest Italijas miera liguma re- j not iEiri sagrozitas tik Jotl, ka to at-viziju
pilnsapulce bija ierosinäjusi referejumus„Mandiester GuarcUMi"
Argentina. Pret 5o priek§likumu salidzlna ar Gebelsa pai^emiöiiem
versäs ViSinskis, kas izteicäs, ka UN„histeriski sagrozlt arzemju zlijas
neesot nekädu tiesibu §o jautajumu sev par labu." Angju komunistu
pärrunät, jo tas pilnigi nodots laikraksts „Daily Worker", komea-
Ceträm lielvalstim. Pret miera ligu-tejpt 1JN pilnsapulces
ma reviziju versäs ari Abeslnijas käs, ka angju minlstrs MakNIls ar
pärstavis. Ar 22 pret 8 balsim, 19 savu runu pierädijis, ka stridnidcu
atturoties, tomer pilnsapulce nolema valdiba pärdevusies par dolariem
Argentinas priekälikamu piei^emt. amerik^u kalplbä.
Ar vei lieläku b i ^ vairäkumu Pazist^ais^ A^
nolema uzi>emt darba kärtn)ä Grie- tors ärlietu spedälists KonoUjs
Ipjas jautajumu — par balsoja 38 [paskaidrojis, ka padomju uzbn&umi
valstis, bet pret to tikai Padomju ASV esot ari netie§s uzbrukums v i -
Savieniba un 5 Austrumeiropas sai UN organizäcijal. Qeneralis Ei-valstis.
kamer 9 atturejäs. zenhauers izteicies, ka, peC/Vij;ia do-
ViSinskis asi versäs ari pret to, k a P a d o m j u Savieniba/kJOdoties,
pilnsapulce! vajadzetu pärrunät Ko- negativu nostäju pret visu pä-rejas
neatkaribas jautajumu. Sl rH? P^sauH ta darbpjoti^ pretlm
problema esot atrisinäma ASV un ^^^^"^ ^®^semv .
Padomju Savienibas sarunäs. Ja sa- ^ew' York Times" zii^to, ka nä-runas
lidz §im neesöt veikuSäs, tad, ko§ä faze „ÄSV un Padomju Savie-pec
Vi5inska domäm, pie visa vai- nibas ciijä" bus komisiju darbs. De-
•niga ASV. Pilnsapulce uzi^ema Ko- legäti jau pärvietojuSies no FlaSlng
rejas problemu darba kärtibä ar Ai Midovas, kur notika pilnsapulce, m
balsi, 7 atturoties. parastäm UN telpäm Leikseksesa.
Pret pastävlgas Palestlnas komisi- Tur fjarbojas a pastävigas kömisijas:
jas radiSanu izteieäs Irakas un L i - P^^^l^^^^^^ droäibas,. saimniecibas
banonas pärstavji, kas pauda visu ^^^'}^''^ sabiedrisko, humanitaro
arabu valstu domu. Ar 29 pret 11 lletu mandatu adtru-balsim
tomer komisiju nodibinäja. nistracijas un budieta u
• I §anas komisija. Katrai valstlj ir pa
Reutera a^entura ziijo, ka UN vienäm pärstävim katrä no §im kcH
pilnsapulces vispärigö deba5u laiks mlsijäm. Tikai kad §is kömisijas
nosledzas tapat k ä i e s ä k ä s ;—är bus Vien
runu par veto kaitlgumu. Pedejais, rejäs debates pilnsapulce
kas par to ninäja, bija Ekyadbras par kurfem^^^^^^^
pärstavis. Pirms tam, Jotl asä vddä Savieniba, visi ir tädi, kas lemjami
pret padomju pärmetumiem versda- pplltikas un droäibas komisija^ kas
mies, bija runäjisAnglijas pärstavis, näko§ajäs nedeläs bus svarigäkä
kas pievienojäs amerikäiju priekSli- cii?u arena. -/
kumiem UN darba pärveido§anai| ^ v .. ^, .
un teica, ka pie pasaules §l?el5anäd
Cetrvalstu komisija Austrijas mierliguma izsträd^Sanai Vine aiz-vakardienas
sede nolema visdrizäkä laikä izväkt no Austrijas visus DP.
Jau näkcSajä sede pärrunäjamsDPtransporta jautäjums. Nav yel zi-näms,
uz kurieni DP no Austrijas pärcels. Austrijas robe^u jautajumä
komisija gun panäcavispärejuvienoSanas, tomer atstäjot atklätu jautä-jiunu
par stridigajiem apgabaliem.
lepriekäejäs - dienas sede notika
en^r^ska domu apmaii:ia ASV dele-gäta
Devida Ginsburga un padomju
pärstävja Nikolaja Novikova starpä.
Novikovs paziijioja, ka atbalsta Dien-vidslavijas
territoriäläs praslbas
Austrijä \m ieteic komisijai uzklau-sit
dienvidslavu paskaidrojumus
§ini lietä. Djenvidslavija velas no
Austrijas ieverojamu daju Karintl-jas
un Stirijas, kopä ar 190.000
iedzivotäju, kas visi esot sloveni, ka
ari prasa pa5noteik§anas tiesibas
kroatu minoritätei Burgenlandes
province, Austrijas austrumu piero-beiä.
Pieprasitajä territorijä ietilpst
ari Klägenfurtes pilseta.
ASV delegäts Ginsburgs pa2ii;ioja,
ka «iASV nevar atbalstit nekädas
prasibas pec kädiem Austrijas rp-beSu
grozijumiem. Dienvidiklavijas
prasibas savä laikä iesniegtas jau
Londonas un Maskavas konJference
un abas reizes noraidltas. Ginsburgs
prasijö piei:iemt amerikäiju priek§li-kumu,
sakara ar kix^ sabiedrotie
ap^emtps pretoties jebkädai jakdjai,
kas varetu apdraudet Austrijas poll-tisko
vai sainmiecisko neatkaribu.
Sädu draudu gadijumä sabiedrotie
apspriestos savä starpä un irrieztos
pie piekritigajätn UN iestädem.
Novikovs, savukärt, pretojäs §im
priekslikumam, jo Austrijas neatka-riba
jau tapat esot pietiekami ga-ranteta,
tä ka amerikäi;iu iesniegums
esot lieks. „Kas tad apdraud Austri-jas
neatkaribu?" prasija Novikovs.
Frandjas un Anglijas delegäti vi-sumä
amerikäi?u ierosinäjuiiau at-balstija,
^ _^
Ai&stxljaa irlietu miniHtrs Csfubm
atgriezies no Parizes, kur piedalijäs
16 valstu apspriedes par Maräala pa-lidzibas
plänu. Kä Berominstcres
radio zinoja, padomju iestädes lie-gu5as
Gruberam pec atgrie5anäs
teikt runu krievu joslä esoSä radio-fonä,
bet, kad Grubers gatavojies
§im nolukam doties uz I.incu jruna
beigäs tomer atlauta. Griibers radio^
runä izteieäs, ka Marsala plänam
esot pirmäs ikiras nozime, bet iz-redzes
uz visu Eiropas valstu pie-vienosanos
projektetajai muitas uni-jai
neesot lielas. NYHT, BBC
Vcl vlena sazvercs-uoa
Cechoslovakijä
No Bratislavas ziijo, ka Gechöslo-vakijä
esot atkläta vei Viena jauna
sazverestiba, kura iejauktas augstä-käs
politiskäs aprindas, ieskäitot
vairäkus parlamenta locekjus. So-ciäldemokratu
laikraksts „Pravo L i ­do"
otrdienas numurä apsudz abus
slovaku demokratijas partijas sekre-tärus
Dr. Bugeru un Dr. Kemniju,
katie esot piedaliju§ies sazverestiba
nolukä noslepkavot prezidentu Dr.
Benesu. Abi apvainotie ir Cedioslo-vakijas
parlamenta locekli.
Bugars un Kemnijs paskaidroj u§i,
ka apvainojumi esot pilnigi bez pa­mata,,
un ka viiji esot gatavi dot
iekslietu ministrijai jebkädu infor-mädju.
Sis piedäväjums noraiditö.
Par piedaliSanos sazverestiba apcie-tinätas
pavisam tuvu pie 200 per-gonu,
to vidu ari garidznieki, muke-nes
un skolotan. NYHT
piiblikai slegtas.
vainiga Padomju Savieniba. Pec „New York Times* informädjas,
as amu)u
amerikäijiu delegäti velvcerpt, ka äais
Deba5u noslegumä UN feeneräl^l komisiju sedes iespejami kompromi-sekretärs
Trigve Li aicinäja llel- si ar Padomju Savienibu, jo, par
valstu pärstävjus saprasties un vie- sprti Vi§inska asajai valodai, krievi
noties par kompromisiem. Vii?s tei- tomer uzskätot UN par vertigu fp-,
ca, ka veto esot gan §lj:d§anäs 1 rumu, no kura tie negribot atkäp-simptoms,
bet ne iemesls. Lielvalstim ties. Bet ari §is laikraksts plebllst:
esot jämäcäs sadzivot par splti v:li?u „Täs ir ceribas. Nav tomer nekädu
dazädajäm kulturäm un social a m läaubu, ka UN nonäkusi krustcelos.*
iekärtäm. Doma, ka nesaskaT:iäs liel-1 NYHT, NYT, BBC
valstu starpä varetu izraislt karu,
esot neiespejama un nepanesama.
Pastävigais ASV pärstavis UN
Vurens Osttns atbildeja ViSinska ru-nai
un teica, ka tä bijusi „pilnigs
amerikäpu motivu falsificejums".
Viiinska runa esot laupijusi ceribas
daudziem amerikäi>iem, kas lidz i im
cieSi ticeju5i, ka Padomju Savieni­bas
merki ir miermiligi. Vii?§ par-, _ ^
mela Padomju Savienlbai, ka tä MARKOSS PRASA PIELAlSAND
riko abstrukdju IJN darbam uz v i - XJN
sas linijas". Ostins pazli^oja, ka V i - NJVI
Sinska runa nespejot amerikäi;iu VAI nTRAQ fticRPn APAft
tautu iebaidit, bet esot domäjams, VALDIBAS SKREJLAPA8
ka tä sasniegs savu svarlgäko mer- Qrielpjas valdiba iesauks visus virie-ki,
proti, „padomju tautu, kp gi-ib Uus lidz 34 gadu vecumam nacionäJa
iebaidit ar to, ka ASV gatavojas gvarde. Amerikäi^u misijas vadltljs
brupotam uzbrukumam pret Krie- Griekijä Grisvolds paskaidrojis, ka
viju." Griel^ijas valdibas bruijotos spekus,
Pec UN pilnsapulces vispärlgo de- ^ Sim bija 120.000 viru ^
ba^u noslegsanäs skaidrs, ka svari- Palielinas uz 140.000. Ndco tuvaku
gäkie notikumi §4 sesijä bijuSas di- viijä nevarot izpaust, Jo^sot nolemts
vas lielas runas — Mar§ala un VI- pläna sikumus nepubllcet.
§inska zii?ojumi. Visu pärejo dele- Valdiba izdevusi oficiälu kömuni-gätu
runas biju§as tikai valräk vai ke, kas ziijo, ka Ziemelgrieljdja un
mazäk skaidra pieslieSanäs yiehui Peleponesä partizäniem nodantl lieli
vai otrai pusei. Täpec ari komen- zaudejumi Karalls Pauls Insplcejis
täri par abäm lielajäm nmäm aiz- nemieru piemekletos apabalus »un
nem visvairäk telpu pasaules preses I starp citu bijis an kädä nometne, kas
slejäs. spedäll ierikota padevuäos partizanu
Maskavas „Pravda" nosaukusih^ komunistu ,,parskolo§anai"
Marsala runu, kura vli?5 ver§as pret Nemiemidcu ^ yadonis ^enetaMs
veto tiesibu pidieto5ariu nevietä, par Maikoss pieprasijis UN pilnsapulce!
„kapa runu demokratiskai sadarbi- atjauju nosutit jddejgadju, kas par-bai".
Visinska runu Pravda" nö- stävetu „brivos Grl^ijas apgabalus %
deve par ,,apsudzibu pret kara ku-P^^
ditäjiQm." Valdlbas . laikraksts „ I z - a r visbargäkiem sodiem visiem^vas
vestija" konstate, ka ,iamerikäw de- f
legacijas pieteiktais diplomätiskais
kärS nevainagosies sekmlgiem
rojumiem".
Anglii laikraksts „Jiandiester
Guardian" raksta, kä padomju prese
atspogulo pa5reizejo UN pilnsapuld.
Vi§inska runu padomju laikraksti
esot iespiedu§i värdu pa värdara,
bet Mar§ala, Bido un MakNOa runas
esot ne vien saisinätas. bet saM-lasot
valdlbas lidmaSihu izkaisitäs
skrejlapäs ar amnestijas pledäväju­miem.
Partizänu skaits, kas padodas
vaidibai, joprojäm esot mazs, daiäs
vietäs padevuääs nelielas grupas ar
apmeram 50 viriem katrä. Valdiba
zi^o, ka ta ieguvusi jaunu Markosa
paveli, kura partizäniem uzdots vis-pirms
postit sabiedriski s v a r i^
celtnes, fabrikas, tiltus un cejus.
NYHT. BBC
'•j
im 11
i '
'm
m
mMm
m
mmmm
mi
mi