Bavarijas Latviesu vestnesis, April 2, 1948

              LATVUA.1948.
•NA SARUNAS
Ko tu saki? Ak i ē , par tn
esmu nekā lasījusi, buMn^"^
Imēnešiem nekā. Eg nezCr^
lk^laieuk, ,v aeis ttui ešeāsmi ptaov isam Si"J ""^^:
rit pusdienlaikā eKS^^»: i;
nodomājusi ko citu, saki ^ ^
pamēģināsim kādu citu raļS\^
tad pie Mfflera pulksten H
tu zini mazo tējnīcu ii.
I sķiet, ka ta ir starp parka ,1 ^ ' i
disona avēniju, ielas - Z , ^ ^•
ielas kreisajā pusē. Vieno, « J ^
tur, vai katrā ziņā vie^ t'^'^''
mit - tas ir burvīgs loksk"^^'
ja es bušu tur pirmā, aimcL"'
diņu, un tu dari tāpat i
tu esi pirmā. Bet'vienos
LATVU
Latvian Newspapep
Published under EUCOM Civ'il
A'fairs Division Anthorization
Number UNDP 196. Publisher
and Editor: Kārlis Rabācs,
DP Gamp Kleinkotz near
Gūnžburg. Printer: „Schwāb.
Volkšblatt" GUn2bg./D., Bgm.-
Landm.-Pl. 7. Circulation 4000.
Published twiceweekly.
- L A T V I A N NEWSPAHER
Nr. 25 (130)
Piektdien, 194S,g. 2. aprp^
Czn^ otrdienās uo Ŗiekt-dlenās.
Izdevējs: BALk
azdevumā Latviešu (ireses
darbinieka sadarbībai ka­pa.
Atbildīgais redaktor^:
K. Rabācs, vletņ. A. lliep4»
redaktori: Z. i Bārdaj M.
Cālītis, H. Mlndenl^ergš,
A. Smlts. Adrese: Guni-burg/
Donaa, .»ĻatviJaļ*. -ļ-
Talmņi: apg. 84, red. 50,
spiest 91 (1)
I
iI.
t^'^jJ^^^J^^' tāpat, ja gSjJ:
nan
s ii
tik
bŪ;
eikt
tur jābūt. Mana satikšTnā^ " ^^'^
vienos, un tā prasīs varbūt ZjJ
zas minūtes. Iespējams, ka
jau pirms viena, bet nofeiktr *
tokšni pēc vieniem un piinS,*: 4.-
i..
Tātad jauki. Teiksim, Pēc H
ie. MUera - nē!, Eur gan ir^^f
galva!; Mēs taču teicām ka?*
par pilnu, vai nē? Varbūt tu u-?
gribētu tur. Bet mazā tēl^^ -
loti debeSMen TJ» ^^^^ I
labprāt eja pie MiUera, 'tas t^^^^
vienalga, g a l v e i ^ , ka es tevi^
Man tik daiidz tev ko • ^
īsās telefona sarunas t
tik, nenozīmīgas, ko gan te vam5
teikt. Tu jau zini, ko es
Norunāts. Tātad pie MiīiSri^
mums tur nejpatiks, tad ta6u >.
katrā laakā varam aiziet citur i
Labi. Jauki. Tad pulksten -.'ģv '
Liisī, lūdzu, iesim tomēr labāk ļģ^
nīcā, - tur ir mierīgāk . . , Smal\ri i
E s ' t ā priecājos par tevi, Lusi
rl^iienai. ļTēinīcā, tas ir' 47. leij
'starp Parka un Medisona aveniii
ielas kreisajā pusē, dzirdi, feisa"
i .
; Tātad rīt pēc vieniem. Tas ir U
dien , V K~b—of Rīt ir^o^^^^^
Ko tu saki! Ak debess, debessii
domāju, ka rīt ir trešdiena. Man
, žēl, Lusī, ķet ja rīt ir o
man nav iespējams ar tevi
Otrdienai man Jau pusdienošana i
runāta jau kopš nedēļām, un a
j tik daudz reižu to esmu atlikusi, b
vairs^ nevaru . . . Kā? Tu neti
trešdien? Cik žēl! Nu, tad kādu c!i
reizi^ Piezvani man. Mājās es e^i
vienmēr visu pēcpusdienu licbp
sešiem, pēc tārti man jāiet uz pfe
tu... Jā... Tā, es esmu tili priecīga,h
varēju ar .tevi msizliet papļāpai
Už redzēšanos drīz!... Ko? Nē, drii
ar „d**, kā direktors. Jā,' drīz, Ķ
Lusī... lAtā, atā!..."
VAROŅI PĒCPAVĒM
Ja totalitārā valsts ar nāves s&i
draudiem spiež kuru katru: i i
varoņdarbus, kurus kadreiii
uzņemties brīvprātīgi, lai i^^utu
mirstību, — kas tad lai vairs, ai
drošsiržus no gļēvuļiem?
Zoržs Bernanos
ANGĻI UN^^A^
• '•.l-KONTROLEI - • r^::v::;'
Padomju virspavēlnieks Vācijā otrdien pēkšņi ar notu paziņojis trīs
rietumvalstu virspavēlniekiem, ka, sākot ar 1; aprīļa pusnakti, padomju
karaspēkam uzdots pastiprināti kontrolēt visu preču un pasažieru tran-sitsatiksmi
no Berlīnes cauri krievu joslai uz Vācijas rietumjoslām. Jau­nais
krievu rīkojums attiecināts arī uz sabiedroto militāro personālu,
kam arī vajadzīgas īpašas transitvīzas jeb padomju iestāžu atzīmes uz pā, bet gan 'vienīgi, ja krievi prin-dokumentiem.
TrĪĶ rietumvalstu virspavēlm^^^^
krievu virspavēlniekam, kurā apstrīd krievu iestāžu .tiesības šādai rī- [2^^ piekāpušies daudzās lietās, bet
cībai, kas ir pret Potsdamas nolīgumu. Pie krievu joslas robežas tomēr
nakti uz ceturtdienu aizturēti vairāki angļu un amerikāņu vilcieni, bet
angļu un amerikāņu armijas locekli atteikušies pakļauties krievu kon-smi.
Aizturētais amerikāņu Frank­furtes—
Berlīnes ātrvilciens vakar
pēcpusdienā atgriezās Frankfurtē.
Tā pasažierus Berlīnē pārvedīšot ar
lidmašīnām.
Angļu un amerikāņu militārie
virspavēlnieki, iesmegiiši padomju
iestādēm kopīgu protesta notu par
sabiedroto satiksmes ierobežošanu.
Angļu virspavēlnieks ģenerālis
Robertsons trešdien Berlīnē paskaid­rojis,
ka vēl arvien esot iespējams
panākt Vācijas jautājumā sapraša-ļ
nos visii četriļi; okupācijas valstu star-
Vašingtona spriež par ieroču
aizdošanu Rietumeiropai |
„KONFLIKTU NOBEIGTU DA2I BRIESMĪGI TRIECIENI CiNAS
SĀKUMS"
ASV kongress ar lielu balsu vairāķimiu pieņēmis papildinājumi pie
,v.-,
1:
mi'
i -
i
i
hi •
M
mi
I
m
Trešdien angļu virspavēlnieka viet­nieks
paziņoja, ka neatzīst krievu
tiesībās ar vienpusīgu aktu ierobežot
satiksmi uz rietumjoslām un kontro­lēt
angļu armijas locekļus, un pie­prasīja
rīkojuma izpildīšanu atlikt uz
15 dienām, lai jautājumu varētu ap­spriest.
Trešdien pie Berlīnes robe­žām
aizturēja un nosūtīja atpakaļ
vairākus angļu militāros automobi-
;us, jo braucēiiem nebija braulcšanas
dokumentu tulkojumi krievu valodā.
Krievu rīkojums paredz visu pasa­žieru
bagāžas kontroli, kā arī vispār
visas preču satiksmes kontroli, kaut
gan Potsdamas līgumā paredzēts „ko-ridors**
sabiedroto brīvai satiksmei
ar savām joslām, v - • , : ;;
r Naktī uz ceturtdienu angļu un
amerikāņu militārfe vilcieni ņo Ber­līnes
uri uz Berlīni devās ceļā pēc
parastā^ saraksta, bet krievu armijas
iestādes tos aizturēja pie krievu jos­las
robežas. Kāda ahglū vilciena vā­ciešu
vagonu izkontrolēja, angļu ka­reivjiem
klāt esot, bet paši angļi aj;-
teicās kontrolei pakļauties.. Ameri­kāņu
vilcienā krievu personālu vis­pār
neielaida. Berlīnē - izkontrolēta
ari kada angļu lidmašīna, kas
pl. r naktī gribējusi doties ceļā. Aiz-turētie
angļu vilcieni vēlāk devās
atpakaļ; angļu iestādes Berlīnē va­kar
paskaidroja, ka vilcienu satiksmi
caiu* krievu joslu pagaidām pārtrauc,
pārejot uz pastiprinātu gaisa satik-vienā
lietā tie, nevarot piekāpties —
pieļaut, ka Vācijai uzspiež komunis­mu.
Ja nav iespējams izveidot 'vā­cu
valdību visas Vācijas mērogā, tad
to esot pamats darīt Rietumvācijai.
Vakar Frankfurtē turpinājās treš-likuma
par palīdzību Eiropas atjaunošanai, kas atļauj iesaistīt Maniala
plānā arī Spāniju. Šī ziņa laikrakstos pilnīgi aizēno vēsti, ka tai pašā
sēdē kongress pieņēmis galīgā veidā likumu par palīdzību Eiropai 6
milj. dolāru apmērā. Likums tagad galīgi jāpieņem kongresa un sit
kopsēdē. Pareģo^ ka vispārējo likumu par palīdzību Eiropai kops
daudz vairs neapstrīdēs, kurpretim paredz, ka klauzula par Spāiiijab
kļaušanu var atdurties uz ļoti nopietnu pretestību ne vien no senāta,
ari no ASV valdības puses un vēl jo vairāk no 16 „Maršala plāna valstu"
valdībām. Pašā Spānijā, protams, ļaudis gavilē, un gaviles vēl pavairo­jusi
ziņa, ka uz Madridl devies prezidenta Trumena personīgais pārstā­vis
pie Vatikāna Teilors. Pieņem, ka viņš runās ar Franko par Maršala
plāna iedzīvināšanu Spānijā. <
205
āta
ēdē
ie-bet
Kongresa debatēs papildinājuma I Sinī sakarībā laikraksts piemi: 1
dien sāktās angļu un amerikāņu oku- aizstāvji norādīja, ka • Spānija esot ģenerāļa Eizenhauera pēdējo ziņoju-pācijas
iestāžu im apvienotās
(Beigas 7. Ipp,)
arī
PiU)OmU PRESE SĀK NERVU ĶAŖUP^
ievērojamākais pretkomūnisma vil- mu aizsardzības miīļīistrijai, kurā
nis Eiropā. To pašu apgalvoja arī agrākais virspavēlnieks Eiropā peiz-
Franko, kas dažas dienas pirms no- slēdz varbūtību, ka eventuiļlu^ kļon-balsošanas
ASV kongresā lielā ru- fliktu ātri nobeigtu „daži briesnigi
nā paziņoja, ka pienākšot diena, kad triecieni pašā cīņas sākumā'-.. Ei'ien-tie,
kas apvaino Spāniju, atradīsies hauers vēl piebildis^, ka ,kājnieki
ierakumos kopā ar spāniešiem. Tu- sāktu rīkoties tikai tad, ja šīs stntē-luzā
noticis spāņu trimdas sociālistu ģijas rezultāti nebūtu "pietiokaini.
kongress, kas pilnvarojis sociālistu ziņojot par prezidenta Trudena
partijas labā spārna priekšsēdi Prie- jauno slepeno apspriedi ar ariņ
to ievadīt sarunas ar spāņu monar- aviācijas un flotes ministril, „
dīistiem par spāņu trimdas pagaidu Velies de France" min, ka
valdības dibināšanu bez komunistu stundas ilgajā apspriedē p
līdzdalības. dažādi valsts aizsardzības j
ASV kongress Lieldienu laikā bez Bez tam esot aplēstas
jās,
6u-pudoļtras.
ārfiināti,
utājumi.
papildu kredi-Speciāls
somu delegācijas kurjers trešdien ieradās noMaskavas Hel- pieņēmis likumu par 55 milj. tu summas, kuras Trumneennss igrriibb pprraa--
sinkos ar ziņojumu par sarunām Kremli kas turpinājušas visas svētku hjoiaru papildu atbalstu Francijai, sit kongresam. Sīs sumAas sa-dienas,
bet pa^^ publicēts neviens ofipialsķomunlke.^^^^^^1^^^^ piešķīris sniegšot 8-10 miliardi dolāru, i^apil-
Tuht pec kurjera ierašanas Somgas valsts prezidents Paakivi sasauca 333 milj. dolāru militāriem papildu dus jau paredzētajiem 11 m
ārkārtēju ministru kabineta sedi. bet pēc tamapspriedas an ar parla- iedevumiem - atombumbas izveido- diem.
menta frakciju vadītajiem. An par šim sarunām nekas oficiāls nav zj- janai, militāru bažu būvēm Aļaskā A S V flotes aviāciiaž rezervju
nots, bet, pēc Rentera informācijas. Maskavas sarunās esot raduSas g r u - ' ? / - ^ v v t u^
tības par spīti tam, ka nedēļas sākumā gandrīz visas pasaules aģentūr-l °_ ., . , . Kontraamiraiis vaiint
ras narpž^oia <!nmii-nartnm1ii lUīma n!irak<iti?3nri laii nelielas beieās „Daily Maii" zujo, ka Vašingtonas paskaidrojis, ka A S V ras pareģoja somu-padomju līguma parakstīšanu Jau nedēļas beigas. I vadošie darbinieki sākuši spriest par gatavoti pāri par 50 l
Domstarpības, pēc BBC ziņām, jo­projām
• radot somu nostāja, ka So­mija
pati gribot izšķirt; jautājumu,
vai tā apdraudēta vai nē, pati aiz­sargāties
un pieņemt padomju mili­tāru
palīdzību tikai tādā gadījumā.
ARĀBI GRIB UZSPRIDZINĀT JERUZALEMES ŪDENSVADIJ
Arābi sākuši jaunu kara veidu pret
Palestlnas žīdiem un ,,Daily Mail"
speciālkorespondents raksta, ka .Je­ruzaleme
pārvērtusies par žīdu Tob-ruku".
TāiMt kā savā laikā angļiem
bija jāpamet Tobrukas cietoksnis ti­kai
pārtikas trūkuma dēļ, arī žīdiem
tagad draud briesmas zaudēt savas
pozicijas Jeruzalemē tāpēc, ka tie
vairs nespēj salauzt arābu ' blokādi
ap pilsētu. . V ; •
. No augligajiem piekrastes apgaba-un
Telavivaā un Haifas ostām
Līmeniski: 1. ^"^J.^
Varone Jāņa Sār^a roniai|;
san". 9. Elements. 10.
iRaitas. 14. Sportot, ^lā-^^»',^
Vietniekvārds. 18.
paņēmiens. m^Brepo^*^:!
mības. 29. Ģorboņi. ^
Burts. 34. ElementsJ^;^.,
ļvīrieša .vārds.-37. MasiOT_^
Stateniski: 1^2^
Latviešu raksUiieks. ^ļ^:vādii»
dībā. 7. Trimda-. }^^^^
Elements. ī ^ ^ i ^ U *
'la. Termins _ y o l e ^ l ^ j ^
20. Prepozioja. 2^^.
ņu skaņradis, /'-^ļ.^,,
30. C^es. 31. Parei«-
IEPRIEKŠĒJAS «ajŗ
MIKLAS ATBISD
Līmeniski: 1- ^ļ,
8. Akra. 9. Un. 10. "aŗg.,-
uz Jeruzalemi iet tikai viens ceļš, pa
kuļii iespējams piegādāt pārtiku Je-
. nīzalemei.. Sis ceļš vijas pa dziļu
un stāvu aizu, kur arābu. snaiperiem
, ideālas slēptuves, un . priekšsvētku
nedēļā^ žīdiem izdevies iebraukt Jeru­zalemē,
tikai trīs smago- automobiļu
konvojus. Šai operācijā viņi zaudē-
^ luši 44 smagos auto. Paši žīdi atzīst,
ļa tāda veidā drīz pienāks laiks, kad
90.000 žīdu Jeruzalemes vecpilsētā
Ws bads. Jau tagad pārtikas devas
zīdu kvartālos ļoti ierobežotas, lai
gan dažus namus tālāk arābi ēd, cik
, patīk. Par vēl bīstamāku uzskata
arābu draudu uzspridzināt Jeruzale-mes
ūdensvadu, jo arābu pilsētasļ da­ļās
esot pietiekami daudz aku, ka­mēr
žīdiem tādu neesot. ' Arābi ap­sverot
arī iespēju ne vien bloķēt, bet
pat pilnīgi; saspridzināt un sapostīt
ceļu uz Telavivu. : I
kamēr Jeruzalemes žīdi badojas,
im, visā Palestīnā turpina spridzināt
namus, dzelzceļus un automobiļus,
ASV pirmdien Drošības padomē ie­rosināja
uzaicināt žīdus un arābus
noslēgt pamieru un sasauk|; ārkār­tēju
UN pilnsapulci, lai no jauna
pārrunātu Palestlnas problēmu. ,
Arābi jau pasteigušies pazinot, ka
nepiekritīs pamieram, ja UN: pirms
tam neatteiksies no Palestīnas dalī­šanas
ļplāna, bet žīdi atkal paziņoju­ši,
kal nepiekritīs pamieram, ja UN
pirms tam nepaziņos, ka Palestīnu
tomēr dalīs. Bez tam žīdi ierosinā­juši,
lai UN , nosūta uz Palestīnu
10.000 dāņu un norvēģu karavīru,
kas tagad atrodas angļu okupācijas
joslā Vācijā. Zīdi vēlas, lai ^ie skan­dināvi
uzņemtos starptautiskās poli­cijas
uzdevumus Palestīnā pēc ang­ļu
mandāta izbeigšanās 15. maijā. ,
DM, NYHT
Pl-'
sa. 21. Āksts. 24. Sm v ^
Āzēt. 34. Sc (skandij^).
Siseņi. •37.,^^
i.:.Ionš.-2.:yaba.^3^M^.l^^^^
5. Rūta. 6. ^^'^-^mhm
13. Ka, 17. K a r ^ ^2^^
buss. 20. As (ars^e% ^S.^ k
Tīne. 25. Mesli. 27.
Azas. 31i It kā'
rīcībā eso
dmašīnu
t sa-bāzes
Tribuie" ziņo>
dzīvi ap:ļ.priež:
sum-
dolāru
is ri-lai
,pa-ŗ^
sp.
Ibal-ja
somi: paši šo palīdzību lūgtu, iespēju atjaunot kara laika ieroču kuģu.-
Domstarpības esot ari par līguma aizdošanas līgumus un piegādāt iero- ^^New York,Herald
ilgumu — somi gribot slēgt to uz 10, čus un kara materiālus Anglijai, ka kongresa locekļi
bet Kremlis uz 20 gadiem. Pēc ta Francijai uii citām Rietumeiropas ierosinājumu, kas nosaukts f)af
paša avota ziņām, somu politiķi to- zemēm. Lai gan oficiāli par šo ie- jektu X". Tas paredz lielāku
mēr vienprātīgi atzīstot, ka saspīlē- spēju neviens neizsakoties, speciālisti _ ne mazāk kā 10 milj.
juma radīšana pašreizējā situācijā domājot, ka tas varētu būt nākošais _ nodošanu āriietu, mini.s:rij;
nebūtu vēlama, un jau spriežot pat solis komunisma apkarošanai pēc čībā bez. oficiāliem norēķiniem
par Pasikivi atkāpšanos, ja ar to va- tam, kad būs panākta pašu ASV mi- §os līdzekļus varētu izniantot
rētu uzlabot attiecības i^: Padomju Ģitārā spēka pastiprināšana. ASV gndes karam ar komunismu"
Savienību. . valdība negribot ierosināt ieroču tādu organizāciju un personu a
Starplaikā padomju prese nepār- aizdošanas Hkuma atjaunošanu, ie- stīšanai padomju satelītu zcļmēiJ kas
protami ievadījusi „nervu karu" pret kams kongress nebūšot pieņēmis l i - aktīvi pretojas komunismam. ļVaja-
Skandinavijas valstīm. Vispirms „Iz- kumu par kara klausību ASV, jo d^ibas gadījumā ar šiem līdzekļiem
vestija" pārmeta norvēģu labā spār- baidoties, ka jaunais ierosinājums varētu atbalstīt komunistu pretmie-na
partijām, ka tās „izpārdod. Nor- varētu kārdināt kongresa locekļus kus ari tādās zemēs, kas naV aiz
vēģiju AsV". Laikraksta komentā- atteikties no-obligātas kara klausības dzelzs aizkara. ) \
tors apgalvoja, ka norvēģi plānojot atjaunošanas pašu mājās. ^^^^ u^mmv. laika n^litā->
plašā mēroga bruņošanas program- Visvairāk Vašingtonā runājot par rajiem ziņojumiem vislielākd^sensā-.
mu saskaņā ar amerikāņiem .un ang- heroču aizdošanu Francijai, kura va.- biju radījis ASV flotes ministr^ Su-ļiem.
un paredzot ari Spicbergenu rģ^u uzstādīt 650.000 vīru lielu ar-. Uvana vēstījums, ka ASV piekrastē
salu nodošanu amerikāņu aviācijas rniju, bet pati nespēj apgādāt to ar manītas svešas zeniūdenes, ikas „ne-rīcībā.
Tūlīt pēc tam padomju ar- labiem ieročiem.. Francija jau esot pieder nevienai zemei šaipus dzelzs
mijas un flotes oficiozi tikpat asa ierosinājusi ieroču aizņemšanos no aizkara". Padomju aģentūra ļlASS
uzbruka Zviedrijas bruņoto speķuUsV, bet sīkāk par to varēšot runāt noliegusi, ka tās varētu būt pacom-virspavēlniekam
ģen. Jungām,; kas Rietumu savienības militāro ju zemūdenes, un nosauc visu iiņo-gatavojot
lidlaukus un bāzes āmen- klauzulu sīkākas izstrādāšanas. So jumu par jaunu apmelošanas panē-kāņu
lidmašīnām un izpletņu lēcē- klauzulu izstrādāšanai angļu ģenerāl- ļ mienu.
jiem Zviedrijā.: štāba priekšnieks ģen. Montgomerijs
„New York; Times", komentējot Uļnīs dienās ieradies Briselē,
padomju preses atkārtotos, uzbruku- ^ ari par kādu
mus Zviednjai un Norvēģijai, izsa- ^.^ neapstiprinātu plānu paplašināt
kas^_ka tie lecinot par pasu padomju angļu aviāciju ar amerikāņu lidma-bailem.
AS^ bruņoto speķu lai iz-ņasana
un Rietum^ gaisa floti Eiro-radisana
mudinot Padomju Saviem- _g : ^ : ; •
bu uz jauniem un izmisīgiem soļiem,
lai izrautu Skandināvijas valstis un Daudz ievērības izpelnījies arī pa-
Italiju no demokrātisko valstu kopī- pildinājums pie likuma par palīdzību
bas. ^^^^^^^^^^^ ^ Eiropai^ kas paredz, ka valdībai nav
Pēc Reutera informācijas, Zvied- tiesību atbalstīt zemes, kas neiekļau-rijas
aizsardzības ministrs Vaugts jas Maršala plāna. Ar lielu vairā- ļ tversmes sapulces vēlēšanās svētdien,
pieņēmis bruņošanās piecgades plā- kumu pieņemts noteikums, ka valdī- kā jau varēja paredzēt, uzvsrļējusi
nu, kas paredz zviedru aviācijas per-: ba var aizliegt jebkādu preču izve-.^,demokrātiskā tautas fronte", iegū-sonāla
divkāršošanu, kamēr virspa- sanu uz Padomju Savienību vai tās dama gandrīz 7 miljonus balsu ļ jeb
vēlnicks Jungs no jauna pieprasījis satelītu zemēm, ja „tas neatbilst 9 0 , 8 n o visām 7,7 milj. riodgtājām
stiprāku nocietinājumu būvi un ar- ASV interesēm." balsīm. Piedalīšanās^ vēlēšanās bi-mijas
skaitlisku palielināšanu. ^^^^^ .^^^^ iznākošaisP^i ^l"'": 414 satversiļjes, p^pul-
Vaugts. preses konference apstipri- ^ ^ ^ ^ ^NouveUes de France" f ^ deputātu vietām
nājL. ziņai:, ka Zviedrija jau il^akuLj./se. marta numurā sniedza zino-l^^"^ ^^°^f,. ^.^^'}^
laiku okspenmente ar no tālienes | • Vašingtonas „labi informē- P^"^^ legus 405 v
tām aprindām"? ka bnlņota konflik- f'""^^^''!^!:^,'^. f ^ i j a j ^ •
,.Dāay Mail" rlašākā rakstā par ļ ta gadijumā esrt nodomāts izmantoti .^/.^^iska strādnieku partija-2 Vietas.
Zviedrijas stāvokli starp citu āizrā-, atombumbu ASV un to valstu labā, r.^^.^^"^^ Bukaresta nonteiusas
da, ka vienīgajai bruņošanās ieroču kas nostājušās^^t^^ pusē. Bumbu gan " ^ i . Jaunievēlētajai satversm
rūpnīcai/Skandināvijā — Bofora nemestu tādās territori i ās, ko ienē- ?"'^^' jaizstraaa
fabrikai -T- trūkstot izejvielu, kas iz- r n i s : uzbrucējs. Šinīs aprindās satversme,
iiotota.'. lai rasotu citus Padomju Sa- Vašingtonā vispār daudz runājot par Rumānijas ārlietu ministre i
NYH^-;D"M^^BC
vēlēšanas uzvar
„ tautas fronte r
Pirmās Rumānijas republikas sa-mmisirif
„aemoķ
prezi-aļtiskā
etas, na-
Lm demo-lal,
mie-
BS sa^
jauna Rumāni-uke*
vienībai pārdodamus ražojumus. Bet atombumbas izlietošanu, un tur vai- Ire kādā runā izteiku.iies, ka .A.sy at-ta^
ad zviedri esot nolēmuši darīt vi- I r1r>,+ Vivrvfn -nŌT-Tionrho Vo QTnoriV5nn l-Ka1c'+ri+ •mirv^ō- r . i ' i ^^o^lr/kiTii r.-r oLrili-orall
Kamēr lielvalstis vēl • turpina spriest par Palestīnu, „Svētajā zeniiēi,"
pieaug; attēlā Jeruzalemes iela pēc sprādziena, kurā' nonāvēja
54 personas. „Newsweek"
yi-ļ dot droša pārliecība, ka amerikāņu ļ balstot rumāņu reakciju ar
' Pret
ekļkarali
?u, lai apmainītu savas arrpiias no- virspavēlniecība mēģināšot aizkavēt Michailu" priekšgalā, MicbaUu
vecojusos, pa lielākai daļai, vācu ra- cīņas izplešanos un sadalīšanos: pa Ņujorkā esot plānots
žotos ieročus pret mbdenīākiem kau-ļ daudzām vietām, kā tas bijis pirms amerikāņu prese. Viņa ap.sardzība'
aku laiku ievestas no Anglijas, ļ būšot iznīcināt pretinieka militāiro ļ pārcelšot uz citu, drņšāku 'victļu. Pa
Zviedru flotei piederot divi vismo- un politisko spēku, un šī mērķa sa- .uzturēšanās laiku ASV par,^ ekskaraļa
demākie kreiseri pasaulē, daži mo- sniegšanai tikšot koncentrēti visi drošību rūpēsies ārlietu rninUtrija,
(Beigas 7. Ipp:) NYHT,
^ ^ ^ ^
DM
; '.f.r
m
0
•4
'0
i i i
• •• • •' • .ī-i