Bavarijas Latviesu vestnesis, September 5, 1947

              h MTVIJA,194, I
I
f^RDZlBAI
pe aizsprosto vlsm ,
ImsttA pazemes Sdii'"»^ i
M - ar viltotiem ^ n n ? .^^^iH 1
m mlnistra n-clb§ J hio,
^ a -gädljumam vS &
f yienäs domis ka y^! }'^^
kyar dot, fea S S ddeÄ^
^ lidz. kaujäm starp röJL-toa
daläm, kauiL
ferts izteicis d o i i iX i J
l anmjas karavlrs.r '
f; kara izceltos, ASV jibut gata.
k staties pretim tädam ienaidnie.
Kifi-a atombumbu kräjimu pie-t
lai Iznicmätu visas amerikm
geläkas par 50.000 iedzivo-
L Tädel nSkoää doma ir: vai
btoes kara vispär. 6us svariga p kapituläcija, iin vai uzvaretä-nepietiks
ar to, ka viijä milltiri
saimniedski drupäs satriektä
linieka zemi atstäs* neokupetu, 1^ "liam »värities paia'sulä"bB
Ib visa tä izriet tris galv?nie iirin-
I, A S V äizsardzibai. Piimkäit, its äizsatdzibas un uzbracejieni
Kiehi, kas tiks mesti spejä pret-pen%
"jäbut gataviem jau paää
paja'kara' izcelsahäs bridi. Ja
Y pec vecä' parauga säks gatavo-
I kanam pec - tä izceläanäs, tä Ms
pudejtisi- jau palä säkumä. Ott-
E,"bruijatie spekivalsts svarifo
Sru aizsEffdzTbai un prettriedenam
[ plilnigi Ikirti no civiläs aizsa>
baSj-im bru^otiem spekiem jäbät ligas slepenibas aizsegä. W väisti jäbut pilnibi organizelal
jteicaini disdplinetai- civilai aiz-
Hzibai, kas spejiga darbotiesan
firkärtigäkos apstäklos. Dm pir-f
:tizdevuini ir -nälitäristu ma-tiieku
ddri^ana, bet treto W
fecas uz visu tautu. Civiliedavo;
Lbus atomkara .frontes W .
ItizvarU vai zaudejumu hela mm
U s katra vidusmera pisopajt
pedalities.. nädjas aizsaijto
lefektivas dviläs aizsa *
Rr2audetunäkamokaru,parsPj
km bnujoto spek^ P^^^^S I dej ari Eizenhauei. un.cih J
luu -politiski un milito M " r prasa obligäto kara dienesto^
Visvalla Buka
GRÄMATNICA
Osnabröck-Hastp. mf^f^ '
'Plsa" . .g^reeszdn.u iless,p S. u(p^er^sa^jo^ '0
jaunsudtabipa „Mh^l i ; , •..p. Jureviöa-,,Idejasu" |.
f (12,-), O. U^%CJ0;
L), K. Dzillejas -.Cf ^^|^) yi.' :
bu pareizfakstlbas varm
&u,'^skolas_un pa^g^f 5^^^^^ lielä izvele. Tuvg
hu värdu. (Oy^as izdev" ^
tväcu un väcu-fran6u v<u ^
ksii katalögu.
Idäiiiäs musu darga^ j.,^ u
|a izvadiSana -^^^^ f
Ititiem- atvadu var
K">^zS-p?t^ Eli loti « i e i » . >
g un UdU? ^ÄusttnBt ^.
f ' K u r z e m e , un rl().S:Aä««
l i t o - . _— r»
. Autborizeö by — Lizenz -
. izdoSanas atlauja: ICD-r
OMBG SS Atbiiaigais redak.
tors - Mltov m-Chief:
Kärll^ ilatiäcs. vietnleks:
Aleksaudrc Liepä, redakci-
Jas sekretä^s: Alaksis Cuil-tisi
re^Uttorli A&drejs Rti^
d2is (lUrinchehS]). Harijs Mliir
denbergs iEslingenä), Ar-nolds
Smlts (s|iorts). SCigurds
Bärda 'tecSiDlskais l<^3rto-
Nr. 66 (73)
Pi^Wi«i.m7. | . 5.8^
Izn&k olraieiils on piektdle*
apgabala laivieän komitejas
osdevoma Latvian pmes
darbioieiSB tadarmiMia kopa:V
RedakcUa: QOiiBbarg/D. B S r
gora L&ndmasB • Pi, i
t n u Priated by 8eliwgb
Volksblau., GflQ8barsa»<NL
BOrgetfu. • LiodräaiiEi^H. 1::
iBSNiEGUMfs U N P I L N S A P I D L C M : - L C P S B E S E H I I wmuA
L E M S P Ä R T E L | S S Ä N U K Ä R T I B U - ÄPTAUJÄ FÄl JAU-KÄTNESÄTOSmÄmÄS
4 A U T Ä J U 1 ^ ^ ^ MiSSAIimiBAS' FAE
D A R B U m IZCEtOSAmi
iörmmga un endgra^as un iavic^tosanäs jautöjuins bUa ^ m ^ « r d ^
2Ä prof. y. Vitola vadiba a^psprieda L C K . Bez L C K abu joslu deles^aei-jam
scd§ pie^alijäs an L C P preasidija loc€&li, ivremU prick^M A .
Väldmani, kas pa§lalk atrodas ärzemgg, un ^ a b a lu komiiehi Bspiekg.
1; septi^bri L C K abvi joäu delegaeijtt bopsidi ap^ieia mm^^
ISrtejas aäutitjumus*
Centralä veOiesanu fcomisija piac
LCP sesijas lemxima Darmstate bija
izsträdajuisi jauno L C P veleäanu i i ^ -
strukciju, ko sede pec ilgakäm die-jbatem
ar dazim^ grozijimiem aip-stlprinäja.
lixstrukcija, kö galiga
veida piei;iems, L C P ärkärtejä sesijä
septembra oträ puse, paredz, ka LCP
ievelama pa iecirki^iem tieääs, aiz-
Mätäs v.elesanäs, pie kam veleäaiiiu
iecirknis apt^/er , territoriju, kupä
Mvo 200a--250p balsti^sigu: latvidiu.
Väcijas fräniiu josla, Austrija, Dä-nija
tm' Zyiedrija katra veido atse-»-
vislpi veleäanu k d r b i i , kaut ari tur
balstiesigo skaite nesasniedz 2000.
, Katrs veleS^Tiu l^oiHmis ievei 1 LCP
locekli. Kandi dätus katrarrt VeleSa-mi
iecirknim var uzstädit ne mazäk.
k§ Vio veletäiu, b e t L C K atzina, ka
vajadzetu dot;iespeju kandidätus uz­städit
ari veletäju grupäm mazal^iäs
nometnes. resp.. ne mazak kä lOÖ
veletäjiem. 'Katra kandidätu sa-rstetä
nedril^t but yairäk, par
3 kandidätiem. Ja nav iesniegts ne-vieiis
kandidätu saraksts; tad izslu-dinäms
iäms' kändidätu iesniegäanäs
termii?^ un tad kandidätus var uzstädit
ari apgäbala k-omiteja, Velesanas ir
•piintiesi^as,, jä tajas 'pMalljuSies
ne mazäk ka pitse balstiesigo Vele­täju.
^ Par ieveletu uzskatäms tas
kandidäts, kas'da>bujis lielilko balsu
skaitu, bet ne mazäk par pusi no
nodotäm ^ balsim. LCK tom^r ir
ieskatos, ka"ieveleäanai nepiecieäan;^
tikai lieiäkais balsu skaits. Ja pir-mm
velesanu gäjiens nedod feztil-tätu,
tad 14. dienu laika izsludinämas
jaunas velesanas, kas i r pidntieslgas
pie katra veletäju skaita. Paredzeti
31 vai 32 velesanu iecirkioi un tikpat
liels ari ievelamo LCP locekju
skaits. Bavärijas abgabalä paredzeti
10 iecirki:ii, Hesenes 2 un Virteom-hergas-
Bädenes 3.
NESKAHMSilBAS SKRlNINGA
JAUTÄJUMS
Sedes laika L C K amerikäi;iu jc®-
las delegäcijas lpcek|i un apgab^ila
komitejupriekäslezi zii^oja par IRO
skrininga centri^m/ kaS/ jau dar-bojas
Regensburgä, Ludvigsburjjä,
Darmltate, Kysele uri Mincheneun
pieijem skrii^eties no IRO aprupes
lidz §iin izslegtos un vei neskrinetos.
Cik SO skriningu lidzMnejä gaita r a -
da, tad dajai skrineto nav pieäljii-ts
ne. tiesiskais status, ne aprupe, pie
kam vissmagäk skärti tie, kurus ap-vaino
par kolaborantiem. Pec IRO
statutiem lidz, äim nav ari skaidi*i-bas,
vai par jxxlitiskieni begUem at-zitie
saneans aprupi vai ne. Nav
skaidrs tapat, vai tädu sa^ems ylsi
DP. Viss tas Uelä merä atkarigs no
IRO lidzekjiem.' Izredzes nav nekä-das
spo2äs. L C K , vicepriekSsedis A.
Reins zii;ioja, ka par skriningiem
lugti norädijumi IRO mitne Heidel-bergä,
bet ari tur nekas" noteikts
nav uzzinäts. Lidzäinejos IRO skri-ningos
vei neviehs liav sai;i§mis ap-liecibu,
ka i r poliHsks beglis, bet ir
gan- sa^emtas apliecibas par DP sta-tusu,
tikai bez aprupes tiesibäm. No
tä var secinät, ka tiesiskä zi^ä bus
vairäkas, ne tikai DP un politisko
beglu grupjis. Heidelbergä ' ari
. paskaidrots, ka principä pastävot dp-
Jna par visu DP pärskrineäanu, bet
, prakse laikarn dari§ot tä, ka tiem,
par kuriem pec armijas skrininga
rezultätiem nav saubu, IRO apHeci-bas
izsniegs bez skrin^Sanas.
LCK noräda visiem tautiesiem,
Kas zaudejusi DP statusu un aprupi
^ velas skrineties IRO skrininga
centros, pirms tam griezties sava
apgäbala komitejäs.
E. Freivalds turpretim informeja,
^a Austrijas amerikäiju joslä pa:d-pota
visu DP pärskrineSana pec ipa-sam
IRO instrukcijäm. Anketä ap 50
jautäjumu, pie kam norädits, ka vi-sus
DP iedalis vairäkas giaipäs: ar
DP statusu um tiesibäm sai;>emt ap-
^ P i , tikai ai» DP statusu, tädi, k u -
fiem IRO palldzes tikai emigiräcijas
gadijumä, utt. Vairäki jauitajuiiid an­ketä
neskaidri, piemeram^ käda pa-valstnieciba
bijusi dzimäanas laikä.
Attiecibä uz §o jautäjumu käds
skrininga ierednis izteicies, ka bal-tieli
neesot nekas cits kä „te<ihniski
krievi".
LCK vicepriet|^§sedis A. Trapäns
zii^Qja, ka angju joslä pagäjusä^e-dejä
kädä Hanoveras apgäbala no-metne
jau sädes IRO skrinings, uz
kuru alfabeta kärtibä jäierodlas v i ­siem
DP. Nedelas beigäs saijemtas
ziijas, ka skrinings säcies ari 01-
denburgas horatetnes, pie kam iztau-ja
notiek. loti siki, un jautäjumu
smagums* gulstas uz iimenes galvu.
Visvairäk iztaujäts par iemesliem,
käpec atstäta Latyija. Pirmajä die-nä
iztaujätas 10 personas, pie kam
9 bez tuyäkiem.paskaidrojimiiem pa-teikts,
ka täs. izslegtas no IRQ apru­pes.
Anglu joslä stävokli vei ,pa-sliktina
tas, ka se nav IRO vaditäju
darbinieku,^ no .kuriem varetu gut
skaidrlbu. ,'LCK. angju joslä neuz-klausa,
bet Baltijas centräläs pado-mes
pärstävji atteikusies jautijumus
ar IRO amatpersonäm kärtot, j.o v i -
ijii, kä anglu kontrolkomisij^ iered-iji,
to nevarot darit.
Par skriningiem ang^u joslä L C K
uzdeva anglu joslas d^legäcijai ne-kavejoties
nodibinät sakarus ar IRO
augstäko vadibu vcn bez tam jau­täjumu
kärtot savos apgabalos ari
latvie§u apgabalu pärstävjiem, bet
par rezultätiem informet L C K deie-gäcijas
vaditäju. Bez tam noiema
lugt Baltijas centx'§Iäs padom.es lat-viesu
pärstävjus iesnie:s^ pm: skrit
ninga veidu un saturu zD^nojumu
anglu kontroikomiäsijai un liigt sutni
Zariijiu Londonä gidät par LCK
autörizeäianu ang5,u joslä.
(Bdgas 1 Ipp.)
Latvieäu
ieötims A SV
^ A ^ O J U l i l l M A R P U S N O ^ N E M ?ÄJA]
T A R A S V A L D I B A S A T ^ U J A
A MIU-
^ m i E A S SIEYISSU O R G A N I -
Z A O J A S M A I N U U S A S SAVU
N O S T Ä J U D P U Z I J E M S A NÄ
1938. g. uz A m e i ^ aizbrauku^ais
latvi^u baptistu draudiu mäcitäjs
Viljams Fetlers ieguvis ASV pa-valstniecibu
un mainijis savu uzvär-du
— tagad tas saucas Basils Malöfs.
ViijS VaSingtonä vada krievu bibe-les
biedribu. Nesen B. Malofs pieda-lijies
ASV kongresa komisijas sed§,
kas apspriedusl likumprojektu par
DP uzi^iemlanu Amerikä, Apspriede,
kura piedalijies ari ärlietu ministrs
Marsala im kara ministrs PatersonSj
Malofs nolasijis pla5u memorandu
par DP uz!:iem.^anu ASV. Veläk me-morands
iespiestä veidä izdalits v i ­siem
senätoriem, kongresa locekliem
un pärejäm amatpersonäm, kas strä-dä
pie DP problemas atrisinäSanas.
Titullapä iespiestä Brivibas statuja,
zem kuras lasämi värdi: „Sutu bez^-
pajumtniekus, vetras svaiditos pie
manis**. Memorandä autors ierosina
4D0.000 DP uzijemt vienä gadä, jo
DP jau ilgi nikuSi Väcijas nomfetnes
un nevarot likt gaidit vei 3—4 ga-dus.
Visi ieceiotaji buSot krietni
strädnieki im ari apzinigl valsts p i l -
soi>i.
Memorandä plaSi norädits uz pä-restibäm,
ko , baltie§u DP ^ izcietuSi
un yel turpina ciest Väcijas nomet-nes.
TanI iespiests ari raksts par
Latvijas ardiibiskapa prof. T. Grin-berga
dzivi un darbu Väcijä. Me-
^moraiidam yel Izmantota käda lat-vieSä
veStuie, kura norädits, ka lat-vieSi
palaujas ASV valstsviru tais-nigajam
lemumam.
Amerikas. sievieSu organizäciju
pärstävju kongress, kas agräk bija
pie^gmis lemumu pret DP uzijLem-äanu
ASV, nesen savu nostäju mai­nijis.
Sasaukts jauns kongress, kas
nolemis atbalstit Stretona likum­projektu
par 400.000 DP uz^emSana
Pec lemuma piei;iem§anas kongresa
prezidente izt^ikusies: ,,Sirdsapzii;ia
mus uzvareja. Mes nevairara domät
par savu personigäs dzives
IcTÄnforta; bet reäli Jäpalidz ari DP,
Sirsnigi svekam viaoius un aidnam
uz ASV."
» - I»oWei!au atrisinis nakamaji^ iivos Ikli ^
gaöos» oli(dien ^ e v i pa^droja IRO sagatavoianas koaii^las sekFO-tm
Viljems Hdlens Taks, Näk<)§o triju meni^u laika §0.000 pmmm
Bovietoiot Rletumeiropas zemis» ll.m doSoties uz Dieavidaineiiku,^MO
m Kanadu, 2500 m ZieaK^afriku- Apmeram 36.000 pmonul kas
usturoties jralvenokart Vaclja, repatrieäot uz Poliju. IRO ripaotles ar!
par Herns 2idu b§g}ieni, k ^ pallaban ang|u ku£os T C ^ oelu uz Heis^ur-gu,
talak i^fiikai^ia Taks, Jo iiädu iespeiu dodol kiäa k ^ m la
diartS.
Amerikäi^u virsimVehiiecIba Ehto­pa
otrdien Frankfurte t>aEii;iojusi, ka
turpmäk aizliegtas DP sanäksm-es,
demonsträcljas, parädes un lidzigi
publiski sarikojumi ärpus piriceJia-i
f e centrieV ja tiem p»v iegiita
amerikäi^u militäräs valdlbas atlau­ja.
Komentejot rikojumu, paskaid­rots,
ka at]aujas Sädiem DP masu
sarikojiimiem liegSot, ja tie vanjtu
apdraudet publisko kärtibu vai ja
sarikojumi organizetiprötestam pret
amerikä^u militäräs valdibas vai
citu sabiedroto valdibu rikojumican.
Par iädiem aizliegtiem sarikoju-miem
atbildigäs personas nodos m i -
litärai tiesai. Savu pulceäanas c^m-tru
robeiäs DP atjauts piedalities
sapulces, bet religi^os sarikojumos
ari ärpus sava iecirki^ia robeiam. r
Dienvidsiavijis vakiiba X K ^ a ^
zinämu skaitu jau repatrietu dien-vidslavu
nosutit atpakal uz Vadjas
anglu joslas DPnometnera, lai tie
pi^unätu savus tautieSus mHnetnes
atgriezties Dienvidslavijä. Angju
iestädes äo pasäkumu a1l)alstl§ot, bet
pret dienviasla((vu DP n^ädu
dienu nevörsiSot.
: AmerikäijLu miiitärä tiiesa A Q S I^
diä otrdien piespAedusi pa 6 m^ie-äi
cietuma soda diviem An^ches
iidu DP nometnes ieniitni^iem, tes
atziti j>ar , vainigiem uzbrutosnä
amerika^u annijas bcekjlem m
piedaliäanos n^ercKS. Di»^ dtl ap-sudzetie
attatooti päteri(H^B8m tpi»
kuma de).
ma a n
VM ARI FRANCU J O ^ U HEVIENpS RIBTUMVACILIAS
NIECIBAI
Vksvarigäkie no^umi pedgjas dieoäs saisit ar saimnieoibu. le-j
m^ls S^iet tas, ka Eäropai draudoSa saimnieclbas krize v i r i ^ }aungka
nekä to nesen vei vareja domal Dlvas zi^as rada, kS vei pedejä bridl
grib stävokli saglabt: 1. ASV saimnieclbas vio^ninistrs Kieltona, pio ap-spriedes
ar 16 Eiropas vaisut saimnieclbas i^UUistiem Parlz§> pazi-
^ojis, ka ierosinäs sasaukt ärkSrieJu ASV kongresa iesijii« lai izS|^ir(ös
par palidaabu Eiropai, 2, »,New York Times'* BerUn<esspe^
dents zii;io, ka tur turpinasies S rietumvalstu sarunas par Vicijas ssdm-*
niedbas lime^a paeelSanu, pie kam sagaidams, ka ari Frand^ pi^uri-tfe
savas okupäcijas joslas saimnieciskai apvienoSanai ar anglu mi
amerikäi!|iu Josläm. Francijas noteikums bu§ot> lai tai dod vairäk Ru^
ras og)u teraudrfipnieclbai, kufai Jaklust specfgäkai par Väcijas ^raud-rupflleeibu.
Tädä da^Jnmä gan frangi esot ar ml«ru da|u mm iirauda
li^lradajumu ^sportSt atpaka| uz VSciJu.
Vai Caldarisa vienas partijas val-diba
iegus parlaanentä vajadzigo vai-räkumu,
tas noskaidrosies §hiis die-näs,
jo nedelas isakumä paredzetä
parlamaneta sesija atlikta uz ce-turtdienas
vakaru. Jautäjums, kä
parlaments rea^es uz Caldarisa pie-prasito
uzticibas votumu, bija ne-skaidirs
vei eeturtdienas peqpusdienä,
Starplaikä Caldaris jau säcis darbo-ties
un .izdevis likumu par preses
cenzuru, lai noverstu valsts droSibai
Parakstits Amerikas
aizsardzibas pakts
Otrdienas ritä aäto^padsmit Ame­rikas
näcijas Rio de Zaneiro svinigi
parakstija Amerikas aizsardzibas
paktu. ASV värdä to parakstija är­lietu
ministrs Mar§als. Prezidents
Trumens otrdien uz kaujas kufea
„Misuri" deifclareja, ka §is pakts pa-saulei
pierädot, ka rietumu puslode
zina, kä mieru panäkt im kä mieru
uzturet.
Amerikas aizsardzibas kanieren-ces
dalibniekiem Petropolisä prezi-dents
Trumens pims tam paskaid-
Iroja, ka ASV tikpat konsekventi
piedalisies visos miera centienos, cik
siksti täs centuääs pec militäräm uz-varäm.
ASV sagläbääot savu militä-ro
stiprumu, kä pierädijumu tam,
cik nopietni täs U2'.tver savus iio UN
chartas izrietosos pienäkumus. ASV
vienmer bijusas pret ieroöu varas
pielietosanu, bet to nedrikstot iztul-kot
par api:iemibas trukumu vai ari
par pamudinäjumu citiem atlau-ties
sev kadu ricibu pret pasaules
mierä prindpiem. ASV ne vien ne-aizmirsis
savus pienäkumus. UN
chartas ietvaros, bet ari nepielaus,
ka citi täs atstätu novärtä.
N H i T , BBC
kaitigu ziQU iplatiSanu^ un aizliedzis
valsts iered^iem streikot, jo bija
zinäms, ka ieredi?i ceturtdien grib
säkt streiku lieläku algu del.
Griekijä ieradies ASV ärlietu m i -
nistrijas Tuvo austrumu im Äfrlkas
nodalas vaditäjs Hendersons. Vii?§
tulit sads apspriedes ar Grie1j:ijas
karali un pölitikiem. INS zii;io, ka
viijS ASV valdibas uzdevumä stingri
bridinäs griejpis izbdgt savstarpi-gos
politiskos stridus par valdibu, jo
pretejä gadijumä ASV varot ari
pärtraukt palidzibu §ai valstlj. Ame^
rikäi^ i r nemierä ari ar preses bri­vibas
ierobe^oSanu. Kaut ari ame-rikäT^
iem esot strategiskas intereses
Grieyjä, esot vajadziga kongresa
piekriSana turpmäkai palidzibaL Tä
pati aftentura tomer piebilst, ka
grielpi politiy, it sevi51^ Caldarisa
piekriteji, Slem draudiem isti neti-cot,
jo domä, ka ASV päräk deSi
saistijudes, lai tagad uzreiz atkäp-toa.
StasStr, NYT
RezuHäti Ungarijä
Parlamenta vöeäanas Ungarijä
pagäjuäajä svetdienä, kä jau bija sa-gaidäms,
komunistl guvuSi uzvaru,
iegustot 1.082.592 balsis jeb 22«/o no
visäm 4.996.161 nödotam balsim. Ar
samerä .vienädu balsu skaitu, no
700.000 lidz 800.000, seko demokra-tiskä
tautas partija, sikzemnieki un
sociäldemokratl VeleSanäs piedaliju-lies
93Vo balstiesiga Valdibas par-tijäm
parlamentä bus kopä 269 vie-tas,
bet seääm t)pozidjas partijäm
142 vietas.
Saska^ä ar jauno Ungärijas sat-versmi,
kabineta ministri jäizrauga
no „vairäkuma partijas*'.- Tä kä ko-munistu
partija ir stipräkä, kaut ari
tai nav absolutä vairäkuma, paredz,
ka ministru prezidents naks no ko-munistu
yidus. NYHT, NdF
16 „Maräala pläna" valstu sadar-bibas
komisijas zipojumam bija jä-but
nobeigtam lidz 1. septembrim.
Uzdevumu nav izdevies veikt. Pec^
Reutera zii?äm, tas gaidäms tikai uz
septembra vidu. „New York Times"
atgädina, kä amerikä^i Marjala plä-na
jautäjumos säkumä teikuSi: „Tie-ciet
papriekä galä ar saviem priekä-likumiem,
tad mes näksim ar sa­viem."
Augusta beigäs tomer bljis
skaidrs, ka elropieäi paSi netlek ga­lä
un ka, tiem vajadzigs vismaz pa-doms
un Parize ieradäs amerikäi;iu
delegädja tirdzniecibas vicemlr
nistra Kieltona vadibä.. 29 miljardi
dolaru, kas Eiropai vajadzigi l a l -
kam no 1947. l!dz 1951. gadam, ir
vairäk nekä ASV paredzets. .Senä-tors
Vandenbergs runäjls par 20
miljardiem, bet vi^är arvien- bie-iäk
drirdamas baXas, vai republlkä-iju
vairäkums ASV kongresa piekri-tis
jaunu mUzu lidzeklu izdoSanai.
ASV ärlietu viceministrs Lovets
pec Kieltona zii?ojuma sai;iem§anas
iztddes, ka saimnieciskais stävoklis
Eiropä pasliktinäjies negaiditi
strauji. ApstäkU aizsteiguäies priekSä
Maräala plänam. ASV nav tlk daudz
lidzeklU, lai varetu efektigi palidzR
To varetu veikt vienigi, ja pläna
reälizeSanä piedalitos Pasaules ban-ka
un Eksporta-importa banka.
16 valstu sadarbibas komisijas
ijojums bu5ot ap 200 lappu5u gar§
un to laikam nosutis tieSi ärlietu m i -
nistram Maräalam. Pec Reutera i n -
formädjas, zi^ojumä bus mineti
di Eiropas valstu nodomi savst^ir-pejal
palidzibai: 1. rupniecibas pro-dukcijas
käpinäSana vLsäs Eiropas
valstis, lai ar to samaksätu ievedu-mus,
2. visäm Eiropas valstim jäpa-näk
savu preöu izveSana iiz dolaru
zemem, käpec ipaSi lug[s ASV im^
portet vairäk Eiropas raiojumu,
3. visäs valstis rupesies par savas
valutas stabilizeSanu, 4. komisija ie-teic
brivu vaiatas apmaiciu §o valstu
I Starpa, 5. valstim jäapijenias atzit
pärejo valstu valutu pec vienoSanäs,
ko vei izsträdäs ipa5a komisija. A F P
tomer jau pirms ziiibjuma nobeigiSa-nas
izsakäs, ka vairäkas valstis, kas
konference piedaläs, nedomä lenyi-mus
izpildit. Tädas valstis esot, pie-meram,
Zviedrija un Sveice.
Svarigas sekas pareja Lap4<mft
noslegtam ASV un Anglijas noligu-mam
par Väcijas riipniecibas pro-dukcijas
dubultoäanu) kam p i d a l -
tusi ari Frandja. Pec Reutera diplo*
mätiskä korespöndenta domäm, Sk
noligums lespaidos ärilletu ministru
konferenci novembri, dos ari Vä-cijailespeju
piedalities Maräala plä­na
reälizeäanä, samazinäs ASV un
Anglijas izdevumus ^Väcijas okuipär
cijai im ietekm§s reparäciju jautä­jumu..
Pgc jau minetäm ameiikä^u
zii^äm, noliguma vistieääkäs sekas
varetu but ari franöu okupäcijas
joslas ieklauäana Rietumvädjas
sainmiecU>ä.
Padomju Savienlba asi proteste-jusi
pret Londonas noligumu^^le-sniedzot
ASV valdibai notu, kura tai
pärmet Potsdamas liguma neiev§ror
§anu, atmetot klauzulas par Väcijas
rupniecibas limeoa pazemlnaäanu;
ASV ärlietu ministri ja atbildes notä
noraida padomju protestu] un pa-skäidro,
ka Potsdamas liguma klau­zulas
piei)iemtas, rel^inäjoties ar v i ­sas
Vädjas saimniecisku apvienoäa-nu.
Pec Maskavas konferences to­mer
kluvis skaidrs, ka §äda apvi«ao-
§ana x>av panäkama<
NYHT, MYT, BBC
Frandi mekli
mäcitäjus m
oglracus
3. septembrl latvieäu kolcmljl^Es-lingenä
ieradäs Frandjas valdibas
pärstävji un informeja musif tautie-
§us par darbu Francijas oglraktu-ves.
Vioi paskaidroja, ka pilnvaroti
saistit strädniekus tikai öglraktu-vem.
Pirmo tukstoti DP, kas no
amerikäou joslas pieteikuSies §im
darbam, novietos Lotringijä, Franci-^
jas modemäkajäs oglraktuves. Pirms
aizbraukäanas Karlsrue notiks poli^
tiskä uri veselibas parbaude.
Darbam Frandja saistiju^ies vai­räki
amerikäou joslas ev. luteräi?u
mäcitäji; Frahdja pa5reiz ir liels l u -
teräiju garidznieku trukums. ^Aiz-braucejus
novietos galvenä karta E l -
zasas province.
\
•'l fis
IM
m m