1947-07-15-01 |
Previous | 1 of 6 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
mm 4TVIJA. 194, i l bija jutuäi, ka leiä Mdisies japäJu"^) ptu,i2p§tit ^ '^esani^ 'vnosfltija,steid2an,u . ^ Nekavijotiesdrä.''* ^ ar, n-kojumi fe"^^ sonalu izvikt nö «?®^*> «ns, idukotu m»"^^ % izdomu del arT ."«»öf. ?sard2lbas laivL'''^'«äB arvien grutäv . sasniegt jä brauciena dienä an fcu ^mudeni ieraufi » hdmagina, un pgäus ienirt. ^ j f 3^^'^ c «me^fPrieda H ^ Ä Iza Cansi ameraiTlSt Ä SHvc4 «Ja. lidz beidzcrt vfci*' Tapani salu vei nehiio Im tomer yel vareja riska -izraudzijis par varti fr oazes vietu. Otriiu knn» >la,iai.visu sagatavotuba^ Nanau Sala bija jiatstaf J9Kii, lai par bazes agrakö Itur neliecinätu niecigikä Itrs aients Blijs palika pie;^ zemudenes, lai piedalj. imukas izljikosanä. Zemu-t jäatgriezas näkoSä nakti ^ teö^als,' pilnigi sagatavojiea.^ bnai, • jau gaidis krastmala.; laxi .galsma, kad. zemudene 1 : Gokemluku. Horigena &l.bija ^ärgalvigs: käviijS-; ri pävadpnis Blijs bija tik- ; .:kä iedzi,mtie un- ari terpu-l^ pät "kras^inas sarongäs, 4ila kajakä apmest loku salai, / vietumis piestajot ukoäänai. Ja uzkultos,ja- Kihi. telbtu • ieidzimtos: Nok i a J a u jpati par sevi bija ; k l ä t naca vei tas, ka pa päcelies.ltipisks tropu mon-kaintu lielii, un viriiem bija M..5i)eki;-un prasme, lai fälni-noturetu pret speclga-' » ^ (Turpmak beigas) FAS!^ ABONEMENTS, f iaikrakstu pa atsevii Kplärieni (lidz 3 eks.), IM 5.— menesi; pasutino iot?äiräk par .3 eksemplä KM 4.-r- menesi par ek- Sludinäjumu maksa: piar viensiejipi iespied 1 tai atbilstosu telpu; mekie§anas sludinäjuml Idan — RM 4.-. garäkl idämpee parasta tarifa. ingustu jauni abonesaoas iSjuinti noteikmni. lentu pieteikufiii, slodi-naudas pärvedumi _ice adresejama L3b) Gänzburg/D., Biir" - Landmann-PIate l apgadä iznäkuä 'M izdevumi: Annas Därzi^as TAOT^ rtkaräu formätä. 1. se* aga,Eirta,Kuldiga,&»f' ie; 2. sörijä: Rucava, Zeffl- , Ventepils, Valnoleia, MJ. ipm, 4 ned. izaSksl^" »erkone,. Tala, Ma2salaÄ .atgale. Terpi etnografi»'; rijas cena RM 5.-. [JASVALSTS<?EBB?f astkaräu form.), S"^ • C«3aRM,0,65. albums . U T V I J A S j iruins, tikai par BHjl- RM 17.-gre?nätortS i l TSnis L l ^ r INI _ BIDZINIEKL^ m. matiem Srab 1.1938., g. 21 5., un AD^i ; !.ar vacu armijas*' ^j, lezinämä virziöia- ^ dze aizvesti kadi 60 bemi^ ludz^^t^; ArvedaJB ru^ -fanfl / Slezvigas - «^^^iidr 5.. apgabalä S.^ 5^ Aatborizert by - Lizenz - feöo§«inas . atlauja: ICD-ÖiäBG :: Atbildigais redak-tois - Editor in-Chief: Kärli» Babäcs. . vietnlebs: Aleksandrs Uepa. . redakci-jas sekretärs: Maksis CuU* iisi re't'iktori: AndrSJs Ru-dzis (Minchene), Harijs Min-denbergs (EsUngenä), Ar-nolds Smits (sports); Zigurds Bärda 'techniskais lekäito- . }iiins> LATVIAN NEWSPAPER 1 2 1 ^ otmien&s no piekUUe* QSS tr Isdevi^: Bavirljas apgabalä latvleSa komitejas uzdevuma LatvieSu preses darblniekQ sadarbibaa kopa:: Redakeuä: GOnzborg/D' B&fr germ td? * Laadmann - PL 1 t n tl Printed b? 8eliwtUii. Volksblatt» GOnsbiirg/DoiL. BOrgerm. • tandmaui-Pt Vi H mm mm mc m 16 VALSTU APSPRIEDI Kapee Cechoslovakija un Somija pedeja ^ bndT atieicas? - - « « « « ^^ zi^ö, ka VaSingtonas diplomätu aprindäs Cedioslovakijas atteil^sanos verte par viskrasäko krievu iespaida denionSträci^ Äii^trumeir^ stu ieksejäs lietäs. Pec täs^ paäas ä^enturäs^ iStokholmas koresfyonden-tä zipäm, tur esot. sa^emtas ticamas zi^as, kä Padomju Savieniba §äi ga-dijumä bijusiizä^irusies pielietot vi^ sas trumpas, ieskaitöt tieSus draudus. Anglijäs vestnieks Prägä päteicis, ka öediu tautai tagad valrs nevarot but saubu par to, kas ir täs istais vald-nieks. Fraricijas ärlietu ministrijai tuvais laikraksts „Le Monde" par to pa§u raksta: »Brutäläs paveles, kas sariemtas Prägä, izjauku^as daudzu öechU' illuzijas par to lomu, kadu tie gribejuSi telot, un ari par to, cik plaSa ir Cechösjovakijas neatkariba." Austrija nobazTjusies par savas piedalTsanäs sekam 16 valstis piedaläs Parfzes konference, ko atldäja sestdien Franeijas ärlietu ministrijas lielajä edamzäle. Kqnferences istais darbs säksies tikai rit, Lfdz tam laikam apakikomiiijas izsträdäs konkretus pH likumus apspriedem. Cechoslovakija, kas pagäjuääs ne-dejas säkumä sagädäja Eiropai sen- ^äciju, pazii;iodania, ka piedalisies §ai sonference, pedejä bridl pirms f on*» ferences. atkläSanas sagädäja jaunu gensäciju, pazii;iodama, ka tomer ta-* jä nepiedalisies. 16 valstis, kas piedaläs Parizes «onference, ir: Lielbritanija, Fran-cija, Bel^ija, Holande, Luksembur-ga, Dänija, Norve^ija, Zviedrija, Portugale, Sveice, Austrija, Griekija, rurcija, Islande un Eire. Nav ielug- (as Spänija un Väcija; Idugumu no- ;aidiju§as 9 valstis: Padomju Savie-iiba, Somija, Polija, Cechoslovakija, Rumänija, BiQgärija, Dienvidslavija, Ua^ärija un Albani ja. Konferences svarigäkais uzdevums ir lidz 1, septembrim izsträdät pPog-rammu par ASV pälidzibas velamibu Eiropas valstu iespejäm saimnieciski sadarboties un saygtarpigi izpalidze-ties. Konferenci atklädams, Franeijas ärlietu ministrs Bido' izteicäs, ka konferences noluks nekädä zi^ä nav iejaukties atsevi%u valstu suvere-nitätes tieslbas. Vii?§ izteica ari ce-ribu, ka vei citas Eiropas valstis tomer pievienosies sadarbibai. Par konferences priekSsedetäju vienbalsigi izvelets Anglijas ärlietu ministrs Beyins. VirjL^ ievadvärdos uzsvera, ka konferencei bus tiri sairhniecisks raksturs. Vii?5 esot pär-liecinäts, ka . Austrumeiropas valstis nozelp^nepiedaliSanos konference tä-pjJV- kä vii?§ pats tö nozelojot," ^n piebildis: \,Domäju, ka runäju visu konferences dalibnieku värdä, ja uz- Bvepu, ka durvis paliek pla§i ätvertas visäm valstim, kas grib piedalities Eiropas jaunuzbuve." ASV ärlietu ministrs Mar§als sleg-tä. kongresa ärlietu komisijas sede paskaidrojis, ka pec Padomju Savie-nibas atteikäanäs sadarboties Eiropas jaunuzbuves pläna reäiizeäana gan kjusti grutäka, bet ne neiespejama. Vii;i§^ cerot, ka Padomju Savienibu tomer vei izdosies pie sadarbibas piedabut. Vislpär amefikäi;ii stingri pastäv uz to, ka vii?i Eiropas valstu apspriedes negribjespaidot, Nav nosutits ame-rikäijli noverotäjs un, AP zii;io, ka §i iemesla de\ ^en. Kleijs ari attei-cies no priekSlikuma sutit uz Parizi Väcijas okupeto joslu pärstävjus, lai noverstu aizdomas, ka ASV tadejadi grib iejauktie& Eiropas valstu lietäs. Konferences atkläSanas dienä jo-projäm interesantäkais pärrunu te-mats bija Cedioslovakijas pekSijiä atteik§anäs. Pec Reutera zii;iäm, Cedioslovakijas ärlietu ministrija piekt-dienas vakarä atsauca zii;ias, ka Padomju Savieniba butu iesniegusi Ce-dioslovakijai ultimätivu prasibu no piedalisanäs atteikties. Tä pati a^en-tura tomer piebilst, ka neesot nolie-dzams Padomju Savienibas spiediens uz öediu valdibu. Pirms tam par le-t mumu piedalities esot nobalsoju§i ari öediu komunistiskie ministri. Valdibas lemums piedalities esot bi-jis ^enbalsigs. ^ AP un ari citas a^enturas zii?o, ka öediu lemums savu piekrisanu at-saukt pieijiemts pec tam, kad minis-tru prezidents no Maskavas pa tele-fonu zvanijis uz Prägu. Tulit; pec tam sasaukta, ärkärteja valdibas sede. Pec sedes, vei ceturtdienas vakarä, Cedioslovakijas ärlietu minis^ tra vietnieks piei^emis Anglijasun Franeijas vestniekus un pazii^ojis tiem, ka iepriekSejais lemums par piedalisanos Parizes konference gro-zits. Valdiba izdevusi ari oficiälu komunike, kufä, starp citu, teikts: »Atzlts, ka lemums piedalities, Parizes konference nesaskan ar dazu citu valstu velejumiem, it Ipa^i ar slavu valstim un citäm valstim V i - dus- un Austrumeiropä. Konference nepiedalisies valstis, ar ku^räm Ce-choslovakijai i]> cie§as saimnieciskas un polltiskas saites un pret kupäm tai i r alianses pienäkumi. Sajä si-tjiäcijä Cedioslovakijas piedalisanos varetu iztulkot kä aktu, kas versts I>ret draudzibu ar Padomju Savienibu un citiem sabiedrotiem." jä bridi pirms konferences säk§anäs par atteiksanos iz§lj:irusies ari Somijas Valdiba. Somijas valdi^ ba izskaidrojusi atteikSanos ar to, ka parrunajamais Mar§ala pläns jau esot izraisijis lielu nesapra§anos liel-valstu vidu iin Somijai paSlaik esot jäattura§ no jebkädas iejauksanas konfliktos: Somijai tai pa5ä läil^ esot patiesa velesanäs pie(^alities Eiropas valstu saimnieciskä sadarbi-bä, tai pasu zemes atjaunoSanai esot liepiecieSama. ärvalstu palidziba un tä esot gatava sniegt par savu säin^ nieeibiA visas vajadzigäs zii;ias. Somijas ZIITLU a^entura pamato ielugu-ma .nöraidi§anu ar to,, ka Padomju Savieniba vei neesot ra!tificejusi mie-ra ligumu ar Somiju, käpec Somijas stävoklis yel neesot pietiekami no-stiprinäts, un tä neveloties piedalities konference, kas varetu izraisit domstarpibas. Divainä stävokli nonäkusi Austrija, kas ir vienigä Donavas baseina valsts, kas Parizes apspriedes piedaläs. „New York Herald Tribune" raksta, ka lidz ar to pagäjuSä nede- }ä sakusies galigä cii?a par öis valsts politisko stävokli, Reuters tai pa§ä laika zujLO, ka Austrijas galvaspil-setä konferencei säkoties lielu ne-mieru radijuSas pärdomas par to, kadu stävokli pref Austriju iei?ems Padomju Savieniba. Padomju yirs-pavelnieks Austrija jau pagäjuäa ce-turtdienä pazii;iojis, ka patur sev tiesibas nö jauna pärbaudit jautäju-mu par austriesu piedalisanos. V i - nes poiitip bazijoties par to, ka Padomju Savieniba vilcinäs miera ligu-ma parakstlsanu vai ari citadä veidä „atmaksäs" Austrijas lemumu piedalities; Pec' tam, kad öechi savu le-mumu atsauku^i, austrieM jutäs Joti nepatikami pärsteigti, lai gan vairä-ki politilj:!, pec Reutera zii?äm, iztei-ku §i gandarijumu, ka Austrija pie-rädijusi, ka tä „nav padomju vasa]- yälsts". „New York Herald Tribune'* piemin pare^ojumus,. ka padomju näkoSais solis buäot mesinäjuins ie-saistlt Austriju austrumu blokä. Padomju virspavelnieka iztelcienus, ka ASV gribot ar pälidzibas akciju vai-rot savu iespaidu Austrija, un vi^a piepräsijumu, ka *§i pälidzibas akcija jäpärkärto saskai^ä ar krievu priek§- likumiem, Virie uzskatot par „uguns atkläSanu". Austrijas politilji bai-däs, ka krievi anules austrielu tirdzniecibas ligumu par ög}u importu no Polijas. Tapat varot sagaidit, ka säks stäties vilcieni un kaveties pie-gäde. Maskavas radiofona komentätors Midiailovs paskaidrojis, ka Parizes konference jau iepriek§ nolemta ne-veiksmei, jo tajä piedalities atteiku-säs astonas valstis. Anglija uii Francija esot atgriezu^äs pie bista-mäs ,,Minchenes politikas". Pavisam cita veida drauds Parizes konferencei bija tad, kad pag. ne-dejas beigäs Franeijas valsts ieredi;ii, nevaredami vienoties ar ministru prezidentu Ramadje par algäm, draudeja streikot. Pec zii^äm, kas sa^emtas pirmdien, tomer domäjams, ka ieredijd streiku atliks lidz konferences beigäm . NYHT, NZ, BBC mt'mm''''' '''''' ' Trumens • ^ V apspnez imigracifu ASV prezidents Trumens vakar sasauca vadoSo republikäi;iu un iemokratu p o l i t i^ apspriedi, kura grib pärrunät DP ielaisanu ASV. lepriekS bija zi^ots, ka Trumens gätavojas sasaukt Marsalä pläna äpsprie§anai ärkärteju kongresa sesiju. Trumens tomer paskaidrojis, ka §äda nodoma pa-gaidäm "Neesot. PapriekS vii>§ gribot nogaidij, ko Eiropas valstis pa5as izlems. Par pirmdienas apspriedi Trumens paskaidrojis, ka gribot pärr]Linät Eiropas stävokli vispär. Pie tam vii?§ par sväri-gäko im steidzamäko uzskata imigräcijas jautäjumu, proti, ,4e-verojama skaita" to DP ielaisanu ASV, kas tagad dzivo amerikäi;iu okupäcijas joslä Väcij 1 MarSala plänu vii;i5 pärrunäSot tikai par tik, par cik tas sa^arsies ar iö problemu-e- ASV sievieSu organizäcijas nole-muäas kopigi novembri DjTujörkä r i kot plaäu izstädi, kui^ä aiciiiäs piedalities ari DP. So zii;iu suta taiitie-tis A. Taurii;i§ Eslingenas kolonijas biju5am uz^emumu dajas vaditäjam Af Jansonam, vestule täläk norädot, ka uzaicinäjums no izstädes organi-zetäjiem jau esot cejä uz Eiropu, Lidzigä izstäde pagäjuSä gada ar lat-viskifem darinäjumiem nelielu no-vietni iekärtojuSi ASV dzivoJoSie tautieäi. Atsafesme^ bijuSas atzini-gas, bet apmekletäji noielojuSi, ka nevierts ]pHek§mets iiav. pSrdödäms, Soreiz izstädes rikotäji, ar militaras pärvaldes atjauju Väcijä, grib pa-näkt plaäu DP darbu sötiSänu uz ASV un izstädes laikä priekSmetus ari pärdot. H. M. Käpec izjukusas anglu-padomju tirdz-nieclbas sarunas ' Anglijaspärtikas ministrijas iered^i p|EUEi9oja$i, ka &ni|a — pa* domju tirdzniecibas sarunas izjukuSas. Ang)u un amerika^u laikraksti vtekaidro SosarunuizjukSanuar padomju nodomiem pilnigi pieverst!^ tirdzniecibaiarAuströmeiropas valstim pee pläna, ko MNew York Tl* mes'*nosauc par „Molotova plänu". Molotova pläns butibä neesot jauns. Jau ilgäku laiku notiek Joti dzivas saimnieciskas sarunas starp dazädäm Austrumeiropas valstim. Sis valstis jau nosleguäas vairäkus ligumus par tirdzniecibu jin preöu apmaii;iu ne vien ar Padomju Savienibu, bet ari sayä starpä. Sagai-däms, ka j^aimnfecLacäs apmaii^as tiklu vei vairäk paplaSinäs. Preces apmainit gatavoj as pat tik talas valstis kä Somija un Bulgärija, kurvi Ipärstävji paSlaik apspriezas Helsiri-kos. Svarigäkie no §iön noligu-miem, protams, ir tie, kas paredz predu apmai^u ar Padomju Savienibu. Padomju Savieniba visyairäk saQem lauksaimniecibas razojiunus, bet pretim sola dot maSinas un citus izsträdäjumus. „New York Times" par to raksta: „Maskavas me^äju-mi novirzit §p valstu tirdzniecibu no viijiu liäzäinejäm interesem. cietis neveiksmi. Pirms kajra Krievijai bija ]oti maz tirdzniecibas ar §im zemem, Eksperiments novirzit tirdzniecibu no täs dabigajiem celiem radis jau-nas grutibas, kas pievienosies krievu iek§ejäm grutibäm. Me^äjums var izyersties par paSai Krievijai kaitigu vu veleäanos vairäk pieverstles tirdz-niecibai ar Austrumeiropas valstim. Londonä /täpec uzsver, ka sarunu izjuklana nav Parizes neveikanes sekas, bet lidztekus paradiba. C Padomjii yiedokja maiijia visvairak Izpaudusies §ädos apstäk}os: 1. krievi savä. laikä paSl piedäväja izvest uz Angliju vei §ogad miljonu, tonnu kvleSu, palielinot izvedumus näkoSa-jos gados uz 3 milj. t, tagad tie pa-^ zii:ioju5l, ka nevar dot vairäk par 250.000 tohnäm. 2. drastiski sama-zinäts padomju koku eksports, kas Anglijal yisvairäk vajadzigs, 2^ krievi sare2|Sju§l noteikumus par ang|u pretsutijumiem, pieprasidaxni samak-sai tädas maSin^ tm terau^ kädas paSiem ang}iem nemaz nav. ^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^ Anglu un krievu sarunas pec tam, kad krievi noraldijuSi ari pedejo angju prlek§llkumu notelkt veidu, kädä Padomju Savleniliai jä-atmaksä äng}u kredits preöu legädel, kas notika 1941, gadä. PaSl angjl uz; skatija, ka pedejals priekillkums bi-jls krleviem ärkärtigl pretlnuiäkbäs. >,New York^^^I^ pla- Säkä zli^ojuma par sarunu galtu raksta, ka kop§ >äda laika plep^Sl bl-jusl manämä viedökja mailia, kas sa-traukusl Anglljas valdibu. Malila, kas kluvusl redzama isl pirms Bevi-na, Bido un Molotova sarunam, acjm redzami bijusi izskaidrojama nr krie- AMEitlKÄIjrXJ JOLLAS GABANTETAS 1 ^ PÄRtlKi^ /. nerikäi;iu arodbiedrlbu savieniba A L I uzaicinäjusi U N saimniecibas un soclälo padomi darit kaut ko, lal aizsargätu starptautisko cejojoäö strädnieku darba tiesiba^. U N jäi;ie-mdt savä aizsardziba tie begjl un pärvietotäs personas no dazädäm zemem, kas tagad lzce}o darbos, citädt ios cilvekus vares neiefobezoti iz-mahtot, noradits savienibas lesniegu-mä. PaSreiz nepastävot nekädl starp-tautiski noteikuini, kas §lem sträd-niekiem sveSäs zemes nodroSinätu zinämus sociälos nosacijumus. Strädnieku masu lzce}o§äna nakoäajos gados vei piei;iem§oties, bez tam klät näkot simtiem tukstoSuDP, kas grib rast darbu citäs zemes. Ja attiecigäs valdibas nepiei;iem§ot kadu ipa.§u l i - kxmidoäanu §o cilveku aizsardzibai, to liktenis varetu k}ut loti skarbs. Tädel savieniba leteic alzsargät ce-ojo §os strädniekus ar starptautls-uem noligumiem, kaut ari atseviS-lj: as valstis tiem devuSas tali ejo§us solijumus. ! . Kanädas valdiba dos iecejoäanas atjauju vei 5000 Eiropas pärvietotäm personäm, piektdlen apak§namä paskaidrojis Kanädas jaunuzbuves ml-nlsfrs Hauss, Lidz ar tp Kanädas ie-laiiamo DP skalts pleaug lidz 10.000. no u Väcu begju nelegälä leplu§ana no padomju ökiipäcijas joslas amerikä-i> u joslä säk piei^emt katastrofälus apmerus, ziijo Stutgartes radio. Ba-värijas valdiba lugusi padomu ^en. BBG zli;io, ka nelegälo beg}u skaits jau pärsniedz 30.000. Pec Londonas zi^äm, väcleäi beg, lal izvairitos no IzsutiSanas «piespiedu darbos. „Kanädai steldzami trukst darba roku," paskaidrojis kads, Kanädas Valdibas pärstävis. Kanädai sträd-nlekl vajadzigl cik vien ^ätrl iespe-jams. Dazädäs Anglijas daJäs 7000 strädnieku gaidot transportii lespe-jas. Tä kä trukstot kufeo, tad strädniekus pärvediSot lldmaSinjIs. Ce}§ katram emigrantin makim§ot 67 märciijias» • >\ Debates par Stretona Ukuraprojek-tu 400.000 DP ielalSanal ASV otras amerlkäi^u arodbiedrlbu savienibas CIO prezidents Marejs pagäjusajä riedelä iesnledzls tautas parstävju nama juridlskajal kpmisijal paskald-rojumu, kufä deklare, ka 6miljoni amerlkäi;iu arodbiedrlbu locekju at-balstot Stretona likumu. Marejs no-rädijis, ka ASV Ir morällsks pienäkumi rädit paräugu, sagädäjot jaunu dzives * vletu parvletotajäm personäm. r\.;-V,/;-VV-:-^ IRÖ sagatavoSanas komisijas un amerikäijiu armijas starpä panäkta vleno§anäs par kompetendu sadaliju-mu DP aprupe Väcijas amerikäpu joslä. IRO uzdevums bus patstävigl sazlnäties ar citäm zemem par DP nometinä§ahu un lidz to izce}o§anas bridim rupeties par vl^u novleto§a-nu, apgädl un nodarbinäSanu. Sävä kärtejä darba IRO nebus pakjauta mllitäriem rilfojumlem. Licizeklu sa-gäde DP apgädel ar pärtiku, dränäm, medikamentiem un dziyel neplede-äamiem prieksmetlem bus armljas uzdevums. Armija ari uzijiemas ga-rantiju par to, ka DP sai>ems pärti-kas devas tädos pat apm^rös un sa-stävä kä väcu normälpateretäjl ang-iu- amerlkäi>u joslä. UN Palestinas, Izmekleäanas komi-sija slegtä sede nolemusi neka neuz-säkt zidu iecejosanas jautajumä Daudzos iesniegumos komisi ja bija aicinäta atbalstit 2idu DP ieceloSanu Palestiriä. NYHT, BBC 1000 viru Uela starptautl^ brigä-' de iejaukusles grie]^ i^lzänu eipäs ar valdibas kai^aspeku Albänijas pierpbeia. BBC vakar/zlijioja, ka brifäde ielauzusles 10 km dzUumä. Tä apgädäta ar vismodernakajiem leroölem. UN i2aiiekle§ana8 komisi ja IzUdojusl no Splonikiem, .lal no-skaidrötu hotlkumu tuväkos apstäk- Ap 4000 partizänu Albani jas robe* ias tuvumä siksti alzstäv äpgabalu, ko cer izveidot par savu' „bri^ä$ rrielpjas" territoriju. Pirmo leizl grieku partizänl cihäs notelktäs kau-jas linljäs. Valdibas pärstävis ne-sen bija paskaidrojis- ka partizani tädä veldä domäjot pavert ceju uz Grielpiju 2500 viru staiptautlsjcai brl-gädei, kas esot sapulcinäta Dalma-cljas osta Splitä. Vipu galvenaid merljds esot nostlprlMties gabalä, liufä komunlstu partlja K K E varetu dlblnat komunlstisku valstl Sabledrlskäskärtibas ministrs Zer^ vass paskaidrojis, ka claudzi nö pa-gäju5ä nedejä apdetinätajiem komö-nistiem atzlnu§les sazvere^ibas plä-ria lidzdalibä. Käds labais grielj:u laikraksts zii;io, ka sacelSaiiäs paveli parakstijls partizänu vadonis feene-rälis Markoss, kas pavele sevi dev§ par maräalu. Pavele ari esot teikts, ka Atehäs un Pirejä gatavibä 14 partizänu j>ataljonL NYHT gacijas ap^G^^ .Cejä uz vlspasaules baptlstyL^cm-. ferencl Kopenhagenä,: svetdlen Stuft-^' garte leradäs 10 ASV baptlstu dde-gätl. ASV baptl^u ziemeju apylenl-bas prezidenta Dr. Dälberga vadibä delegäcija jau äpmekjejusi Holandi, Bel^ju, Frandju un Sveici un pirmdien ho Stutgartes Izbrauca täläk uz Cedioslov^lju un Poliju. Stutgarte vlesus sagaldija väcu baptlstu drau-dzu pärstävji im Latvljas baptisti^ savienibas prezidents R. Vitols ar Eslingenas latvleSu baptistu draudzes mäeltä jiem. „Plrmo reizi muiä man tagad bro-kastis needuSäm jäsaka runa," sa-sveiclnoties telca delegädjas yädltäjs Dr. Dälbergs. Mäeltä ja Diensena kundze no Losandielosas plebllda, ka no Zenevas näcles braukt nakti, bez gulamvagonal Delegacijas Iocek]l gan sakäs labl Informetl par musu dzives skarbun^u, tomer Met, ka istu prlekSstatu dail vlspäi^ejl telo jumi un ari svetdienas isais a^lentojumsJEs-lingenä »nevar dot Vlesi EsUngenä piedalijäs latvieSu baptlstu dlevkal-pojumä, noklausijäs daias ko^a dziesmas un R. Vitola uzrunu, patei- •c# sirsnigus värdus uh^ dievpaligu novelejull, alzbrauca atpakal. ; Vispasaules baptlstu savienibas pälidzibas komitejas sekretärs Dr. • Stubers izteicäs, ka ASV 10 miljoni baptistu. savos kongresos nolemu5i lestätles par DP pla5u uzi?em5anu Savienotas Valstis un ari turpmäk (Beigas 2. Ipp.) ^ ^ ^ ^ 4 '-m m0 J l i p $m
Object Description
Rating | |
Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, July 15, 1947 |
Language | la |
Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
Publisher | McLaren Micropublishing |
Date | 1947-07-15 |
Type | text |
Format | application/pdf |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
Identifier | Bavari470715 |
Description
Title | 1947-07-15-01 |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
OCR text | mm 4TVIJA. 194, i l bija jutuäi, ka leiä Mdisies japäJu"^) ptu,i2p§tit ^ '^esani^ 'vnosfltija,steid2an,u . ^ Nekavijotiesdrä.''* ^ ar, n-kojumi fe"^^ sonalu izvikt nö «?®^*> «ns, idukotu m»"^^ % izdomu del arT ."«»öf. ?sard2lbas laivL'''^'«äB arvien grutäv . sasniegt jä brauciena dienä an fcu ^mudeni ieraufi » hdmagina, un pgäus ienirt. ^ j f 3^^'^ c «me^fPrieda H ^ Ä Iza Cansi ameraiTlSt Ä SHvc4 «Ja. lidz beidzcrt vfci*' Tapani salu vei nehiio Im tomer yel vareja riska -izraudzijis par varti fr oazes vietu. Otriiu knn» >la,iai.visu sagatavotuba^ Nanau Sala bija jiatstaf J9Kii, lai par bazes agrakö Itur neliecinätu niecigikä Itrs aients Blijs palika pie;^ zemudenes, lai piedalj. imukas izljikosanä. Zemu-t jäatgriezas näkoSä nakti ^ teö^als,' pilnigi sagatavojiea.^ bnai, • jau gaidis krastmala.; laxi .galsma, kad. zemudene 1 : Gokemluku. Horigena &l.bija ^ärgalvigs: käviijS-; ri pävadpnis Blijs bija tik- ; .:kä iedzi,mtie un- ari terpu-l^ pät "kras^inas sarongäs, 4ila kajakä apmest loku salai, / vietumis piestajot ukoäänai. Ja uzkultos,ja- Kihi. telbtu • ieidzimtos: Nok i a J a u jpati par sevi bija ; k l ä t naca vei tas, ka pa päcelies.ltipisks tropu mon-kaintu lielii, un viriiem bija M..5i)eki;-un prasme, lai fälni-noturetu pret speclga-' » ^ (Turpmak beigas) FAS!^ ABONEMENTS, f iaikrakstu pa atsevii Kplärieni (lidz 3 eks.), IM 5.— menesi; pasutino iot?äiräk par .3 eksemplä KM 4.-r- menesi par ek- Sludinäjumu maksa: piar viensiejipi iespied 1 tai atbilstosu telpu; mekie§anas sludinäjuml Idan — RM 4.-. garäkl idämpee parasta tarifa. ingustu jauni abonesaoas iSjuinti noteikmni. lentu pieteikufiii, slodi-naudas pärvedumi _ice adresejama L3b) Gänzburg/D., Biir" - Landmann-PIate l apgadä iznäkuä 'M izdevumi: Annas Därzi^as TAOT^ rtkaräu formätä. 1. se* aga,Eirta,Kuldiga,&»f' ie; 2. sörijä: Rucava, Zeffl- , Ventepils, Valnoleia, MJ. ipm, 4 ned. izaSksl^" »erkone,. Tala, Ma2salaÄ .atgale. Terpi etnografi»'; rijas cena RM 5.-. [JASVALSTS LATVIAN NEWSPAPER 1 2 1 ^ otmien&s no piekUUe* QSS tr Isdevi^: Bavirljas apgabalä latvleSa komitejas uzdevuma LatvieSu preses darblniekQ sadarbibaa kopa:: Redakeuä: GOnzborg/D' B&fr germ td? * Laadmann - PL 1 t n tl Printed b? 8eliwtUii. Volksblatt» GOnsbiirg/DoiL. BOrgerm. • tandmaui-Pt Vi H mm mm mc m 16 VALSTU APSPRIEDI Kapee Cechoslovakija un Somija pedeja ^ bndT atieicas? - - « « « « ^^ zi^ö, ka VaSingtonas diplomätu aprindäs Cedioslovakijas atteil^sanos verte par viskrasäko krievu iespaida denionSträci^ Äii^trumeir^ stu ieksejäs lietäs. Pec täs^ paäas ä^enturäs^ iStokholmas koresfyonden-tä zipäm, tur esot. sa^emtas ticamas zi^as, kä Padomju Savieniba §äi ga-dijumä bijusiizä^irusies pielietot vi^ sas trumpas, ieskaitöt tieSus draudus. Anglijäs vestnieks Prägä päteicis, ka öediu tautai tagad valrs nevarot but saubu par to, kas ir täs istais vald-nieks. Fraricijas ärlietu ministrijai tuvais laikraksts „Le Monde" par to pa§u raksta: »Brutäläs paveles, kas sariemtas Prägä, izjauku^as daudzu öechU' illuzijas par to lomu, kadu tie gribejuSi telot, un ari par to, cik plaSa ir Cechösjovakijas neatkariba." Austrija nobazTjusies par savas piedalTsanäs sekam 16 valstis piedaläs Parfzes konference, ko atldäja sestdien Franeijas ärlietu ministrijas lielajä edamzäle. Kqnferences istais darbs säksies tikai rit, Lfdz tam laikam apakikomiiijas izsträdäs konkretus pH likumus apspriedem. Cechoslovakija, kas pagäjuääs ne-dejas säkumä sagädäja Eiropai sen- ^äciju, pazii;iodania, ka piedalisies §ai sonference, pedejä bridl pirms f on*» ferences. atkläSanas sagädäja jaunu gensäciju, pazii;iodama, ka tomer ta-* jä nepiedalisies. 16 valstis, kas piedaläs Parizes «onference, ir: Lielbritanija, Fran-cija, Bel^ija, Holande, Luksembur-ga, Dänija, Norve^ija, Zviedrija, Portugale, Sveice, Austrija, Griekija, rurcija, Islande un Eire. Nav ielug- (as Spänija un Väcija; Idugumu no- ;aidiju§as 9 valstis: Padomju Savie-iiba, Somija, Polija, Cechoslovakija, Rumänija, BiQgärija, Dienvidslavija, Ua^ärija un Albani ja. Konferences svarigäkais uzdevums ir lidz 1, septembrim izsträdät pPog-rammu par ASV pälidzibas velamibu Eiropas valstu iespejäm saimnieciski sadarboties un saygtarpigi izpalidze-ties. Konferenci atklädams, Franeijas ärlietu ministrs Bido' izteicäs, ka konferences noluks nekädä zi^ä nav iejaukties atsevi%u valstu suvere-nitätes tieslbas. Vii?§ izteica ari ce-ribu, ka vei citas Eiropas valstis tomer pievienosies sadarbibai. Par konferences priekSsedetäju vienbalsigi izvelets Anglijas ärlietu ministrs Beyins. VirjL^ ievadvärdos uzsvera, ka konferencei bus tiri sairhniecisks raksturs. Vii?5 esot pär-liecinäts, ka . Austrumeiropas valstis nozelp^nepiedaliSanos konference tä-pjJV- kä vii?§ pats tö nozelojot," ^n piebildis: \,Domäju, ka runäju visu konferences dalibnieku värdä, ja uz- Bvepu, ka durvis paliek pla§i ätvertas visäm valstim, kas grib piedalities Eiropas jaunuzbuve." ASV ärlietu ministrs Mar§als sleg-tä. kongresa ärlietu komisijas sede paskaidrojis, ka pec Padomju Savie-nibas atteikäanäs sadarboties Eiropas jaunuzbuves pläna reäiizeäana gan kjusti grutäka, bet ne neiespejama. Vii;i§^ cerot, ka Padomju Savienibu tomer vei izdosies pie sadarbibas piedabut. Vislpär amefikäi;ii stingri pastäv uz to, ka vii?i Eiropas valstu apspriedes negribjespaidot, Nav nosutits ame-rikäijli noverotäjs un, AP zii;io, ka §i iemesla de\ ^en. Kleijs ari attei-cies no priekSlikuma sutit uz Parizi Väcijas okupeto joslu pärstävjus, lai noverstu aizdomas, ka ASV tadejadi grib iejauktie& Eiropas valstu lietäs. Konferences atkläSanas dienä jo-projäm interesantäkais pärrunu te-mats bija Cedioslovakijas pekSijiä atteik§anäs. Pec Reutera zii;iäm, Cedioslovakijas ärlietu ministrija piekt-dienas vakarä atsauca zii;ias, ka Padomju Savieniba butu iesniegusi Ce-dioslovakijai ultimätivu prasibu no piedalisanäs atteikties. Tä pati a^en-tura tomer piebilst, ka neesot nolie-dzams Padomju Savienibas spiediens uz öediu valdibu. Pirms tam par le-t mumu piedalities esot nobalsoju§i ari öediu komunistiskie ministri. Valdibas lemums piedalities esot bi-jis ^enbalsigs. ^ AP un ari citas a^enturas zii?o, ka öediu lemums savu piekrisanu at-saukt pieijiemts pec tam, kad minis-tru prezidents no Maskavas pa tele-fonu zvanijis uz Prägu. Tulit; pec tam sasaukta, ärkärteja valdibas sede. Pec sedes, vei ceturtdienas vakarä, Cedioslovakijas ärlietu minis^ tra vietnieks piei^emis Anglijasun Franeijas vestniekus un pazii^ojis tiem, ka iepriekSejais lemums par piedalisanos Parizes konference gro-zits. Valdiba izdevusi ari oficiälu komunike, kufä, starp citu, teikts: »Atzlts, ka lemums piedalities, Parizes konference nesaskan ar dazu citu valstu velejumiem, it Ipa^i ar slavu valstim un citäm valstim V i - dus- un Austrumeiropä. Konference nepiedalisies valstis, ar ku^räm Ce-choslovakijai i]> cie§as saimnieciskas un polltiskas saites un pret kupäm tai i r alianses pienäkumi. Sajä si-tjiäcijä Cedioslovakijas piedalisanos varetu iztulkot kä aktu, kas versts I>ret draudzibu ar Padomju Savienibu un citiem sabiedrotiem." jä bridi pirms konferences säk§anäs par atteiksanos iz§lj:irusies ari Somijas Valdiba. Somijas valdi^ ba izskaidrojusi atteikSanos ar to, ka parrunajamais Mar§ala pläns jau esot izraisijis lielu nesapra§anos liel-valstu vidu iin Somijai paSlaik esot jäattura§ no jebkädas iejauksanas konfliktos: Somijai tai pa5ä läil^ esot patiesa velesanäs pie(^alities Eiropas valstu saimnieciskä sadarbi-bä, tai pasu zemes atjaunoSanai esot liepiecieSama. ärvalstu palidziba un tä esot gatava sniegt par savu säin^ nieeibiA visas vajadzigäs zii;ias. Somijas ZIITLU a^entura pamato ielugu-ma .nöraidi§anu ar to,, ka Padomju Savieniba vei neesot ra!tificejusi mie-ra ligumu ar Somiju, käpec Somijas stävoklis yel neesot pietiekami no-stiprinäts, un tä neveloties piedalities konference, kas varetu izraisit domstarpibas. Divainä stävokli nonäkusi Austrija, kas ir vienigä Donavas baseina valsts, kas Parizes apspriedes piedaläs. „New York Herald Tribune" raksta, ka lidz ar to pagäjuSä nede- }ä sakusies galigä cii?a par öis valsts politisko stävokli, Reuters tai pa§ä laika zujLO, ka Austrijas galvaspil-setä konferencei säkoties lielu ne-mieru radijuSas pärdomas par to, kadu stävokli pref Austriju iei?ems Padomju Savieniba. Padomju yirs-pavelnieks Austrija jau pagäjuäa ce-turtdienä pazii;iojis, ka patur sev tiesibas nö jauna pärbaudit jautäju-mu par austriesu piedalisanos. V i - nes poiitip bazijoties par to, ka Padomju Savieniba vilcinäs miera ligu-ma parakstlsanu vai ari citadä veidä „atmaksäs" Austrijas lemumu piedalities; Pec' tam, kad öechi savu le-mumu atsauku^i, austrieM jutäs Joti nepatikami pärsteigti, lai gan vairä-ki politilj:!, pec Reutera zii?äm, iztei-ku §i gandarijumu, ka Austrija pie-rädijusi, ka tä „nav padomju vasa]- yälsts". „New York Herald Tribune'* piemin pare^ojumus,. ka padomju näkoSais solis buäot mesinäjuins ie-saistlt Austriju austrumu blokä. Padomju virspavelnieka iztelcienus, ka ASV gribot ar pälidzibas akciju vai-rot savu iespaidu Austrija, un vi^a piepräsijumu, ka *§i pälidzibas akcija jäpärkärto saskai^ä ar krievu priek§- likumiem, Virie uzskatot par „uguns atkläSanu". Austrijas politilji bai-däs, ka krievi anules austrielu tirdzniecibas ligumu par ög}u importu no Polijas. Tapat varot sagaidit, ka säks stäties vilcieni un kaveties pie-gäde. Maskavas radiofona komentätors Midiailovs paskaidrojis, ka Parizes konference jau iepriek§ nolemta ne-veiksmei, jo tajä piedalities atteiku-säs astonas valstis. Anglija uii Francija esot atgriezu^äs pie bista-mäs ,,Minchenes politikas". Pavisam cita veida drauds Parizes konferencei bija tad, kad pag. ne-dejas beigäs Franeijas valsts ieredi;ii, nevaredami vienoties ar ministru prezidentu Ramadje par algäm, draudeja streikot. Pec zii^äm, kas sa^emtas pirmdien, tomer domäjams, ka ieredijd streiku atliks lidz konferences beigäm . NYHT, NZ, BBC mt'mm''''' '''''' ' Trumens • ^ V apspnez imigracifu ASV prezidents Trumens vakar sasauca vadoSo republikäi;iu un iemokratu p o l i t i^ apspriedi, kura grib pärrunät DP ielaisanu ASV. lepriekS bija zi^ots, ka Trumens gätavojas sasaukt Marsalä pläna äpsprie§anai ärkärteju kongresa sesiju. Trumens tomer paskaidrojis, ka §äda nodoma pa-gaidäm "Neesot. PapriekS vii>§ gribot nogaidij, ko Eiropas valstis pa5as izlems. Par pirmdienas apspriedi Trumens paskaidrojis, ka gribot pärr]Linät Eiropas stävokli vispär. Pie tam vii?§ par sväri-gäko im steidzamäko uzskata imigräcijas jautäjumu, proti, ,4e-verojama skaita" to DP ielaisanu ASV, kas tagad dzivo amerikäi;iu okupäcijas joslä Väcij 1 MarSala plänu vii;i5 pärrunäSot tikai par tik, par cik tas sa^arsies ar iö problemu-e- ASV sievieSu organizäcijas nole-muäas kopigi novembri DjTujörkä r i kot plaäu izstädi, kui^ä aiciiiäs piedalities ari DP. So zii;iu suta taiitie-tis A. Taurii;i§ Eslingenas kolonijas biju5am uz^emumu dajas vaditäjam Af Jansonam, vestule täläk norädot, ka uzaicinäjums no izstädes organi-zetäjiem jau esot cejä uz Eiropu, Lidzigä izstäde pagäjuSä gada ar lat-viskifem darinäjumiem nelielu no-vietni iekärtojuSi ASV dzivoJoSie tautieäi. Atsafesme^ bijuSas atzini-gas, bet apmekletäji noielojuSi, ka nevierts ]pHek§mets iiav. pSrdödäms, Soreiz izstädes rikotäji, ar militaras pärvaldes atjauju Väcijä, grib pa-näkt plaäu DP darbu sötiSänu uz ASV un izstädes laikä priekSmetus ari pärdot. H. M. Käpec izjukusas anglu-padomju tirdz-nieclbas sarunas ' Anglijaspärtikas ministrijas iered^i p|EUEi9oja$i, ka &ni|a — pa* domju tirdzniecibas sarunas izjukuSas. Ang)u un amerika^u laikraksti vtekaidro SosarunuizjukSanuar padomju nodomiem pilnigi pieverst!^ tirdzniecibaiarAuströmeiropas valstim pee pläna, ko MNew York Tl* mes'*nosauc par „Molotova plänu". Molotova pläns butibä neesot jauns. Jau ilgäku laiku notiek Joti dzivas saimnieciskas sarunas starp dazädäm Austrumeiropas valstim. Sis valstis jau nosleguäas vairäkus ligumus par tirdzniecibu jin preöu apmaii;iu ne vien ar Padomju Savienibu, bet ari sayä starpä. Sagai-däms, ka j^aimnfecLacäs apmaii^as tiklu vei vairäk paplaSinäs. Preces apmainit gatavoj as pat tik talas valstis kä Somija un Bulgärija, kurvi Ipärstävji paSlaik apspriezas Helsiri-kos. Svarigäkie no §iön noligu-miem, protams, ir tie, kas paredz predu apmai^u ar Padomju Savienibu. Padomju Savieniba visyairäk saQem lauksaimniecibas razojiunus, bet pretim sola dot maSinas un citus izsträdäjumus. „New York Times" par to raksta: „Maskavas me^äju-mi novirzit §p valstu tirdzniecibu no viijiu liäzäinejäm interesem. cietis neveiksmi. Pirms kajra Krievijai bija ]oti maz tirdzniecibas ar §im zemem, Eksperiments novirzit tirdzniecibu no täs dabigajiem celiem radis jau-nas grutibas, kas pievienosies krievu iek§ejäm grutibäm. Me^äjums var izyersties par paSai Krievijai kaitigu vu veleäanos vairäk pieverstles tirdz-niecibai ar Austrumeiropas valstim. Londonä /täpec uzsver, ka sarunu izjuklana nav Parizes neveikanes sekas, bet lidztekus paradiba. C Padomjii yiedokja maiijia visvairak Izpaudusies §ädos apstäk}os: 1. krievi savä. laikä paSl piedäväja izvest uz Angliju vei §ogad miljonu, tonnu kvleSu, palielinot izvedumus näkoSa-jos gados uz 3 milj. t, tagad tie pa-^ zii:ioju5l, ka nevar dot vairäk par 250.000 tohnäm. 2. drastiski sama-zinäts padomju koku eksports, kas Anglijal yisvairäk vajadzigs, 2^ krievi sare2|Sju§l noteikumus par ang|u pretsutijumiem, pieprasidaxni samak-sai tädas maSin^ tm terau^ kädas paSiem ang}iem nemaz nav. ^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^ Anglu un krievu sarunas pec tam, kad krievi noraldijuSi ari pedejo angju prlek§llkumu notelkt veidu, kädä Padomju Savleniliai jä-atmaksä äng}u kredits preöu legädel, kas notika 1941, gadä. PaSl angjl uz; skatija, ka pedejals priekillkums bi-jls krleviem ärkärtigl pretlnuiäkbäs. >,New York^^^I^ pla- Säkä zli^ojuma par sarunu galtu raksta, ka kop§ >äda laika plep^Sl bl-jusl manämä viedökja mailia, kas sa-traukusl Anglljas valdibu. Malila, kas kluvusl redzama isl pirms Bevi-na, Bido un Molotova sarunam, acjm redzami bijusi izskaidrojama nr krie- AMEitlKÄIjrXJ JOLLAS GABANTETAS 1 ^ PÄRtlKi^ /. nerikäi;iu arodbiedrlbu savieniba A L I uzaicinäjusi U N saimniecibas un soclälo padomi darit kaut ko, lal aizsargätu starptautisko cejojoäö strädnieku darba tiesiba^. U N jäi;ie-mdt savä aizsardziba tie begjl un pärvietotäs personas no dazädäm zemem, kas tagad lzce}o darbos, citädt ios cilvekus vares neiefobezoti iz-mahtot, noradits savienibas lesniegu-mä. PaSreiz nepastävot nekädl starp-tautiski noteikuini, kas §lem sträd-niekiem sveSäs zemes nodroSinätu zinämus sociälos nosacijumus. Strädnieku masu lzce}o§äna nakoäajos gados vei piei;iem§oties, bez tam klät näkot simtiem tukstoSuDP, kas grib rast darbu citäs zemes. Ja attiecigäs valdibas nepiei;iem§ot kadu ipa.§u l i - kxmidoäanu §o cilveku aizsardzibai, to liktenis varetu k}ut loti skarbs. Tädel savieniba leteic alzsargät ce-ojo §os strädniekus ar starptautls-uem noligumiem, kaut ari atseviS-lj: as valstis tiem devuSas tali ejo§us solijumus. ! . Kanädas valdiba dos iecejoäanas atjauju vei 5000 Eiropas pärvietotäm personäm, piektdlen apak§namä paskaidrojis Kanädas jaunuzbuves ml-nlsfrs Hauss, Lidz ar tp Kanädas ie-laiiamo DP skalts pleaug lidz 10.000. no u Väcu begju nelegälä leplu§ana no padomju ökiipäcijas joslas amerikä-i> u joslä säk piei^emt katastrofälus apmerus, ziijo Stutgartes radio. Ba-värijas valdiba lugusi padomu ^en. BBG zli;io, ka nelegälo beg}u skaits jau pärsniedz 30.000. Pec Londonas zi^äm, väcleäi beg, lal izvairitos no IzsutiSanas «piespiedu darbos. „Kanädai steldzami trukst darba roku," paskaidrojis kads, Kanädas Valdibas pärstävis. Kanädai sträd-nlekl vajadzigl cik vien ^ätrl iespe-jams. Dazädäs Anglijas daJäs 7000 strädnieku gaidot transportii lespe-jas. Tä kä trukstot kufeo, tad strädniekus pärvediSot lldmaSinjIs. Ce}§ katram emigrantin makim§ot 67 märciijias» • >\ Debates par Stretona Ukuraprojek-tu 400.000 DP ielalSanal ASV otras amerlkäi^u arodbiedrlbu savienibas CIO prezidents Marejs pagäjusajä riedelä iesnledzls tautas parstävju nama juridlskajal kpmisijal paskald-rojumu, kufä deklare, ka 6miljoni amerlkäi;iu arodbiedrlbu locekju at-balstot Stretona likumu. Marejs no-rädijis, ka ASV Ir morällsks pienäkumi rädit paräugu, sagädäjot jaunu dzives * vletu parvletotajäm personäm. r\.;-V,/;-VV-:-^ IRÖ sagatavoSanas komisijas un amerikäijiu armijas starpä panäkta vleno§anäs par kompetendu sadaliju-mu DP aprupe Väcijas amerikäpu joslä. IRO uzdevums bus patstävigl sazlnäties ar citäm zemem par DP nometinä§ahu un lidz to izce}o§anas bridim rupeties par vl^u novleto§a-nu, apgädl un nodarbinäSanu. Sävä kärtejä darba IRO nebus pakjauta mllitäriem rilfojumlem. Licizeklu sa-gäde DP apgädel ar pärtiku, dränäm, medikamentiem un dziyel neplede-äamiem prieksmetlem bus armljas uzdevums. Armija ari uzijiemas ga-rantiju par to, ka DP sai>ems pärti-kas devas tädos pat apm^rös un sa-stävä kä väcu normälpateretäjl ang-iu- amerlkäi>u joslä. UN Palestinas, Izmekleäanas komi-sija slegtä sede nolemusi neka neuz-säkt zidu iecejosanas jautajumä Daudzos iesniegumos komisi ja bija aicinäta atbalstit 2idu DP ieceloSanu Palestiriä. NYHT, BBC 1000 viru Uela starptautl^ brigä-' de iejaukusles grie]^ i^lzänu eipäs ar valdibas kai^aspeku Albänijas pierpbeia. BBC vakar/zlijioja, ka brifäde ielauzusles 10 km dzUumä. Tä apgädäta ar vismodernakajiem leroölem. UN i2aiiekle§ana8 komisi ja IzUdojusl no Splonikiem, .lal no-skaidrötu hotlkumu tuväkos apstäk- Ap 4000 partizänu Albani jas robe* ias tuvumä siksti alzstäv äpgabalu, ko cer izveidot par savu' „bri^ä$ rrielpjas" territoriju. Pirmo leizl grieku partizänl cihäs notelktäs kau-jas linljäs. Valdibas pärstävis ne-sen bija paskaidrojis- ka partizani tädä veldä domäjot pavert ceju uz Grielpiju 2500 viru staiptautlsjcai brl-gädei, kas esot sapulcinäta Dalma-cljas osta Splitä. Vipu galvenaid merljds esot nostlprlMties gabalä, liufä komunlstu partlja K K E varetu dlblnat komunlstisku valstl Sabledrlskäskärtibas ministrs Zer^ vass paskaidrojis, ka claudzi nö pa-gäju5ä nedejä apdetinätajiem komö-nistiem atzlnu§les sazvere^ibas plä-ria lidzdalibä. Käds labais grielj:u laikraksts zii;io, ka sacelSaiiäs paveli parakstijls partizänu vadonis feene-rälis Markoss, kas pavele sevi dev§ par maräalu. Pavele ari esot teikts, ka Atehäs un Pirejä gatavibä 14 partizänu j>ataljonL NYHT gacijas ap^G^^ .Cejä uz vlspasaules baptlstyL^cm-. ferencl Kopenhagenä,: svetdlen Stuft-^' garte leradäs 10 ASV baptlstu dde-gätl. ASV baptl^u ziemeju apylenl-bas prezidenta Dr. Dälberga vadibä delegäcija jau äpmekjejusi Holandi, Bel^ju, Frandju un Sveici un pirmdien ho Stutgartes Izbrauca täläk uz Cedioslov^lju un Poliju. Stutgarte vlesus sagaldija väcu baptlstu drau-dzu pärstävji im Latvljas baptisti^ savienibas prezidents R. Vitols ar Eslingenas latvleSu baptistu draudzes mäeltä jiem. „Plrmo reizi muiä man tagad bro-kastis needuSäm jäsaka runa," sa-sveiclnoties telca delegädjas yädltäjs Dr. Dälbergs. Mäeltä ja Diensena kundze no Losandielosas plebllda, ka no Zenevas näcles braukt nakti, bez gulamvagonal Delegacijas Iocek]l gan sakäs labl Informetl par musu dzives skarbun^u, tomer Met, ka istu prlekSstatu dail vlspäi^ejl telo jumi un ari svetdienas isais a^lentojumsJEs-lingenä »nevar dot Vlesi EsUngenä piedalijäs latvieSu baptlstu dlevkal-pojumä, noklausijäs daias ko^a dziesmas un R. Vitola uzrunu, patei- •c# sirsnigus värdus uh^ dievpaligu novelejull, alzbrauca atpakal. ; Vispasaules baptlstu savienibas pälidzibas komitejas sekretärs Dr. • Stubers izteicäs, ka ASV 10 miljoni baptistu. savos kongresos nolemu5i lestätles par DP pla5u uzi?em5anu Savienotas Valstis un ari turpmäk (Beigas 2. Ipp.) ^ ^ ^ ^ 4 '-m m0 J l i p $m |
Tags
Comments
Post a Comment for 1947-07-15-01