Bavarijas Latviesu vestnesis, December 21, 1948

              •LATVIJA, 1948. g. 21. decembri
VIENA NEDĒĻA PAKlZE - 3
»»JUS VĀCIJĀ NEMĀKAT
SEVI R E K L AM
Norvēģu slēpo­tāju
paradīze
Pasaules labākie lēcēji ār slēpēm nāk no
norvēģu mazās pilsētiņas Kongsjergas, ap
100 km no Oslo. F^ilsētiņā ir likai 7000
iedzīvotāju, 'bet var teikt ka gandrīz visi tie
DIVĒJĀDI' LATVIEŠU CENTRI FRANCIJAS GALVASPILSĒTĀ
Latvijas sūtniecības nama Parīzē ļ vīm, kur klauvēšana aizliegta. Iz-vairs
nav. Materiālu g.itumu dēļ nāca laipna dāma skaidri latvisku
Parīzi atstājis ari sūtnis Grosvalds.zemgalietes seju, ko apņēma grieķu
Posteni palicis lietvedis K. Bērends, tunika ,un galvas sega, ar ādas jostā
kura adrese palaikam ir pirmais pie- iestiprinātu biezu maku, sandalēm
turas punkts Francijas galvaspilsētā kāiās un laipnu smaidu,
iobrauku-siem latviešiem. ļ Tā bija Aija Bertrane. kas sen pa-
Jākāpj ļoti augstu — līdz pat liela zlstama : visiem latviešiem Parīzē,
nama pēdējam slāvam. Tur ir gluži tulkojusi Virzas Straumēnus un da-baltas
durvis, bez uzraksta un bez žus citus latviešu darbus iranču
vizītkartes,' un, kad'piezvana, pēc valodā, un cenšas palīdzēt ikvienam
brīža no iekšpuses skan pabarga latvietim, kas braucis un brauc uz
balss: „Ko jūs vēlaties?!" ' Parīzi.
Bardzība turpinās līdz tam bri- Arī man bija kāda tīri komerciāla
dirn, kad apmeklētājs iekļuvis dzī- darīšana, bet — jāatzīstas, ka pir-voklī.
Parīze ir starptautiska pilsē- majā brīdī mazliet apjuku. Ej nu
ta, un Višinskis nav vienīgais, kam runā par naudas lietām ar cilvēku,
varēta nepatikt, ka tur ļoproiām kas, acīm redzot, cienī klasisko se-darbojas
Latvijas ' republikas liet- nātni, kurai ar franka inflāciju nav
vedis. Bez tam gadās arī tādi, kas itin nekāda sakara. Šīs bažas tomēr
negrib saprast, ka darbošanās- gluži drīz apsīka. ,,Smēķēt: gan : jūs ; teļ
bez līdzekļiem ir grūta, - gandrīz ne-^ nesmēķējiet, bet citādi varat darīt,
iespējama lieta. Var redzēt, ka viesu ko gribat!" paskaidroja Bertrana
istabā; kur lietvedis apsēdina ao- kundze; skaidrā latviešu valod^, ap­meklētāju
agrāk bijis daudz vairāk sēdināja mūs un sāka iztaujāt par
mantu kā' galds un daži^ sēdekļi, kas latviešiem Vācijā v
tur vēl palikusi. Jānabrīnās par vī- Viņa;jau daudz gadu ir .tuvākā
ru, kas astoņus gadus spējis: turpi- MzģāitnieGe tam sirmajam: vīram,
nāt kaut vai visnepieciešamāko dar- ko bijām satikuši paša iekārtotajā
bību • gluži bez materiāla atbalsta. J spiestuvē. Un viņš, savukārt, \ ir
Ciešā sadarbībā ar lietuviešu liet- viena no vispazīstamākajām perso-vedi
Dr. fiačku, kas materiāli šķiet nām Parīzē. -Kāds .tautietis^m^^
mazliet ilāimigāk situēts, mūsu liet- teica, ka Raimonds Dunkans Parīzē:
vedis K. Bērends turpina izmantot esot gluži tas pats, k^^^^^
katru, kaut visniecīgāko iespēju, lai bijis Rīgā.^ Es; nezinu, vai sis sa-narptautiskā;
forumā liktu atskanēt Hdzinājunis gluži pareizs, bet abiem
'/atvijas vārdam ir vismaz tā līdzība, ka viņi savu
Pavisam pašlaik Parīzē pastāvīgi: mūžu veltījuši mākslām; ;
Izivo apmēram, simts latviešu. Otra Raimond
ventrs ir Aijas Bertrana kundzes dejotājas AisidorasDunkaiie^ brālis^
mājoklis Dunkana. akadēmijā ; Sē- Jau drīz pēc pirmā pasaules kara
nas ielā. '. ^ viņš, toreiz n^^lstams; un jauns
Mes devāmies turp kopā ar lietu- dzejnieks, n o l ^ , ka nav; pareizs
viešu ķollēgu un, pie attiecīgā na- modernās pasaules viedoklis vērtēt
ma pienākuši, ieraudzījām uzrakstu cilvēku pēc tērpa, vai, kā latvietis
„Aeademie Duncan" un zem tā skat- saka, pēc cepures. Viņu arvien vai-logu
ar sirreālistiskām gleznām. Tas rāk par visu citu saistījusi klasiska
:nav nekas sevišķs šai la1:īnu^ kvar- senatne, un tā viņš nolēmis pievēr-tāla
ielā, kur :ik otrā namā: ir vai nu sties seno' grieķu tradicijām arī :tēr-grāmatu
antikvariāts, vai: gleznu pa ziņa. No šts domas izaugusi Dun-veikals
ar Visdīvainākiem veidoju- M^ana akadēmija, kasvm^
miem. - ' principus mākslā un..dzīvē, dod vār-
Veikalā aiz skatloga divas kažo- du vēl neatzītiem jauniem talantiem
kotas francūzietes; smēķēja melnas gan ^z^^^^ .gan dejas, ,gan .citās
kodīgas franču cigaretes un tik aiz- mākslās. Kaut arī sirms, Kaimonds
rautigi debatēja, ka valodas izska- Dunkans,.acīm redzot, nav zaudēiis
neja: pat -uz ielas. legālām: iekšā; sparu un; uzņēmību. Turpat akadē-
Debates nērhitēiās.. :Bridi -stavē^āmV mitas zālē pie sienas, starp citiem
Debates nemitējās. Pieklaiīgi ap- laikrakstu iz^ŗiezum
jautājainies;:kur: varētu sastapt Ber^ veš^
trāna kundzi. ' se, kas veltīta aprakstam par to, kā
„ 0 ! ' ' : iesaucās viena. .„Ejiet tur: Raimonds Dunķans kara dienās pir-
• pa vārtiem!" Tai pasā elpā vii;iā mais ielauzies amerikāņu vēstniecl-turpiņāja
debates. v : ' bas namā uiļ uzvilcis uz tā zvaigžņo-
Pa vārtiem iekļuvām pelēcīgā pa-^j^o karogu vēl iekām :vācieši bijuši
:galmā, un, ferīdi'noskatiiušies, u z no Parīzes padzīti. .
labu laimi vērām kādas durvis. Bi- Savas mācības Raimonds Dunkahs
jām tādā kā alkīmika laboratorijā, sludina ne tikai paša spiestuvē ie-tādā
kā ļGutenberga laiku spiestuvē, soiestajās grāmatās un savas aka-
Vienigais cilvēks, kas tur rikoiās, dēmijas : rīkotajos V prieķšlasijumos
šķita izkāpis vēl no daudz senākas ^^arīzē, bet kopā ar savu pirmo do-
.vēstures — brūnā tēnDā^ ko pirmajā mu biedri latvi^^
mirkR noturēju par benediktīriiešuļ^^anču māksliniekiem viņā daudz
niūka apmetni, bet kas, kā vēlāk ceļojis un pēckara laikā -ik gadus
noskaiarolās, Ir sengrieķu tunika ar devies turne jasuz ASV:
baltu auklu ap vidu, vieglām sanda- Starplaikā Bertrana kundze tomēr
litēm basajās •kājās, kaut arī ārā nav aizmirsusi savus tautiešus un it
pagalms bija pārvilcies slidenu ledus sevišķi interesējas: par latviešu dzīvi
'kārtiņu, gaŗiern^ķās^
kātiem, pilnīgi sirmiem matierrv, kas ,,Jūs tui' neprotat pievērst sev;už-=
šķita īpaši izcelafiti asi grieztu klā-maniibu," viņa citu, ļ salka,
sisku^ejas profilu: Viņš darbojās ap ,,Tagad pasaulē ^c
;ķādām spiedēm un šķita nemaz ne- priekšu, kā drusciņ pastrādājot arī
pamanām mūsu ielaušanos.. ar elkoņiem. Kāpēc cittautu žurnā-
„Piedodiet, kur te varētu sastapt psti.: rakstnieki un mākslas kritiķi
Bertrana kundzi?" mēs izteicām, no Rīgas; jau paguvuši izkarot sev
bet sirmais it laipni pavērsās pret redzamas vietas gan Parīzē, gan
mums un teica: • „Ejiet tur, pa tām J^ondonā, gan Ņujorkā, bet latvieši
' durvīm!*' : i/ • riē? 'M vajadzētu daudz vairāk
A •„ +;;v^ j , Aiz tam du r.v īm. ajtr. adjām- :v elvl di- trokšņ' ot un likt •p ar sevi runāt!'*
vas durvis. Uz vienām bijā rakstītsr^-^^^ runājam; par latviešu DP iz-
„Naciet iekšā bez klauvēšanas!" Uzl^^^^^"^" iekļūt Amerikā,: un piepeši
x)trām:„Ieeja stingri aizliegta. Ne- l^^^^i'ana kundze Sāka:,
klauvēt!" '
Gājām tur, kur bija atļauts. Atra­dām
priekštelpiņu ar milzīgu dau­dzumu
fotogrāfiju gar sienām un tā- , . oietiekami skali un ia to tad
du kā kases galdiņu. Neviena cil-r^ ^ ^ ^ f ^ ? ^ ^ ^ ^ . •
' A'^Vo T^1nr^A^??^ T^^v^^^ izpilditu, tad ļus; redzetu, ka; tto
/^t^!^^^.f Savienotajās Valstīs, un
nodilušām segām, fo^ rindas, Es mēģināju Bertrana kundzei ie-pi
iekšā skatuve bez priekškara. Gar skaidrot, ka tas neizdosies. Bet - —
siehāni milzīgas hipermoderii^glez-p^ vai; līdzīgs pasākums pātiē-nas
no tās sugas; kas tēlo māti ar |^^"^ "^^^^^^ ; vai šai lat-kaut
ko padusē, par ko labu laicimiT^^^^^r^^s pusi mūza: p
strīdējāmies, vai tas ir ķirbis vai starp; svešiem;,ļaudīm^ nav^taisnība
futbola bumba, kamēr atskārtām, ka ziņāv ka mēs tiktu daudz tālāk,
tā ir-mātes bērna galvā; Bet atkal K ^^^^ gadījumos, kad mums kas
neviena cilvēka. • Tad ' saņēmām h'^i^^^^-s no citiem, runātu ar tiem
drosmi 'un klauvējām pie tāiti dur- :V^^°^ā' ^^^^1^^ labprāt klausās? Un
^ļvai ari ppšlaikv nav tasrbrīdis,, kad
mums patiešām citu, palīdzība va-interesējas
par slēpošanu. Kongsbergā un ap
to ir 200 lēktuvju, ciiaļilielāka, cita mazāka.
Norvēģijas 5 ziemas mēnešos tur valda.mū-žiga
kustība. Skolēni ļ karru brīvu bridi iz­manto
lēkšanai, 0 skolā nekad neierodas bez
slēpēm. To pušu darii arī skolotāji.' Visā
Kongsbergā nav neviena! 10 g. v. zēna, kas
briljanti nepārzinātu lēkšanas technlkas^ jau­numus;.
Slavenības dara visu iespējamo, lai
izaudzētu jaunas ,zvaigznes". Pēdējās .ziemas
olimpiskajās spēlēs St. .'Vloricā .3 no Norvē­ģijas
4 raprezentantiem lēkšanā ar slēpēm
nāca no Kongsbergas. ; . .
m
Vāciešu vairākums pašlaik drīzāk
palīdzētu rietumu sabiedrotiem at­vairīt
padomju spiedienu, nekā pa­līdzētu
krieviem, apkarot rietumnie-ku^
politiku Vādjā, rakstā par vācie-;
šu noskaņojumu izsakās „DaiIy Mali"
ievadnieks Ovens Latimorsv bet tūlīt
piebilst, ka ir tikai viens ceļš parei­zai
vāciešu izprašanai, .proti atziņa,
ka vācieši joprojām ir pilni hitleris-ma
gara. Pavisam aplami rīkojoties
tie, kas iedomājoties, ka veselu fa­šisma
inficētu tautu varētu izārstēt
ar militāru sakāvi un 'dažām demo-
„Traks amats — jāgaida citu
nave ii
Izcilais latviešil vieglatlēts Ēvalds. Poltraks;
jau, apmēram;:2l; mēnešus dzīvo Kanādā, , kur
aizbrauca 'prCļsaV i cm radiem. Viņš. raksta
,,tafvju Sportam" Lībekā: ..„KYcbekas. pro­vince
ir tikai vierfs oficiāli reģistrēts vieglat­lēts.
Es nu esmu Nr, 2. Nesen ļaudis bija
sadzirdējuši, ka :mūS|U ielā; dzīvojot kāds stiprs
vīrs no Eiropas, un pie durvīm piebrauca :vieg-lā
mašīna. Izkāpa- 2 {ranči un piedāvāja
man d a r b u v a i es I negribot nest zārkus no._
mājas uz^auto, un no auto, uz kapsētu.. Biju
ļoti: pārsteigts, :, bet noprasīju, .cik. par : to
maksājS. Piceus' dolārus! Dīvaino darbu pie^
ņēmu! Viss jau būtu labi, tikai pašreiz .ne­viens
nemirst.; Traks amats — jāgaida citu
nāve. Miršana .; Kanādā ir, dārga lieta. Ap­glabāšanu;
var ;izdarīt tikai apbedīšanas biroji
un .par~^ to jāmaksā 200-r300 dolāru." E.
Poltraks, vēl pastāsta, ka slēpotājs Imants
Kleinops TorontO; -jau ticis pie. sav;\ limuzīna.
Viņš iepriecihA' gardēžus ar l^gas parauga
tortēm,: un; sportista konditora prasme labi
novērtēta. Tā Uva Idi s 0 zo 1 ce 1 ms i zpelnl j i es
bo.ksa menedžeruļ uzmanību. . Viņš saņēmis
piedāvājumu pārieti profesionālos, bet jāslēdz
līgums U2 7 gadiem, kas prasa dzīvi stingru:
kā klosterī. lespējaips, ka Ozolcelms piedā­vājumu
tomēr pieņems.
. VECMĀMĶ^A SAŅEM ZELTA
„Vecmāmiņ,. vai. tu^negribi ar mani paspē­lēt
mazliev;futboļu?" teica viens no mazbēr­niem
72 g. V. vecajai Benzīnei Benzenei, kas
dzīvo;" Nikebingā, dāņu salā Zēlandē. Tas no­tika
;pec: tam, kad pānijas sporta vadība vi­ņai
pasniedza zelta midaļu par tās vecumam
izciliem sasni^igumiem. Vecmāmiņa meta
šķēpu 18 m, skrēja 200 m 43 sek., brauca
20; km ar divriteni-57 min. un 8 km nosoļoja
74 minūtēs! BenzīneB^nzenc dzimusi un
augusī laukos urt visu mūžu čakli strādājusi.
Tas iŗ: pamats :viņas sasniegumiem sportā,
kamiiu sekot vēlas arī mazbērni.
: Neištatē pie Mārburgas dzīvojošie latviešu
vieglatlēti .J..:Treimanis, M. Pētersons un J.
Pētcrso.ae: sākuši:: sagatavošanās treniņus nā­kamajai
sezonai. ļ:Tas nozīmē, ka 1949L gadā
atkal startēs brālis un: māsa Pētersoni, kurus
šogad ievērojanļākās sacīkstēs neredzē:ām.
Neištatieši uzvarēja Fuidfļs YMCAs Viesus
voleibolā 15-4^: 15-3 un basketbolā 74-12.
Ar. vietējiem: Vaciipšiem sekmīgi spēlē Neišta-tes:
latviešu nometnes galda tenisisti.
Izceļošanai uz Austrāliju no Kemptenes. no­metnes
pieņemts 1, Rīgas atlētikas . kluba
darbinieks Arvīds Lazdiņš. : .
Zviedrijas latviešu sportisti zaudēja igau­ņiem
basketbolā un volejbolā. 28. un 29. dec.
Stokholmā notiks basketbola un volejbola tur­nīrs
ar latviešu, igauņu, amerikāņu un somu
piedalīšanos.
Sportista laulības. Latvijas izlases basket­bolists
Voldemārs Šmits pirmajos Ziemsvēt
kos Stokholmā salaulāsies ar Paiju Gaiķi.
. Lepna bilance ir norvēģu ātrslidošanas klu­bam
Oslo Skōiteklub, kas sava laikā bija ļoti
viesmīlīgs arī. latviešu ātrslidotāju izcilajai
gvardei. Kluba 50 pastāvēšanas gados tā
biedri L2 reizes- bijuši pasaules meistaru, 10
reizes Eiropas meistaru un 35 reizes Norvē­ģijas
meistaru godā. i .^"^ :
300 pudeļu konjaka franēu klubs AS Can-nes
piedāvāja ēechu . pussargam_ Lūkasam
(BratisJava Pressburg.), -kad aicināja to par-,
ier uz Franciju. _ :
U brāļi vienā iutbola vienība spēlēja Fland-rijā
un sacentās ar otru vienību, kurā bija
10 brāļi un tēvs;vārtos. Sādsūnikums sporta:
vēsturē vēl līdz šim nav piedzīvots. «Latvi­jas
rekords" savā laikā bija 4 brāļi bārdas
(RFK): un 4 brlāļi Plades (Ķeizarmežs)..
Soņa Henija pievāc dolārus gandrīz kā uz:
slīdošās lentes. Viņa savā fabrikā saražojusi
6 miljonus„Soņas lelles". Naudu )au Soņai
arī vajaga. Kostīmi vien jaunajai ledus rē­vijai
maksās 375.000 dolāru.
šveicieši ražos vieglākos divriteņus pasaulē.
Ik divritenis svērs tikai 3,2 kg.
Angļi nav aizmirsuši savu sportistu niecī­gos
panākumus Londonas olimpiskajās spē­lēs,
kāpēe jau tagad sākuši priekšdarbus nā-kaiifejām
olimpiskajām s^icensībām 1952. g.
Helsinkos.
Starptautiskā basketbola turnīrā Prāgā sie­vietēm
uzvarēja Maskavas vienība, finālā pie­veicot
Budapeštu 41—30;
' Ģeniāla ideja, kā iegūt kartes Anglijas fut­bola
.kausa izcīņas finālam, radusies kādam
anglim. Samaksājot 15 šiliņus, viņš izpildījis
formulāru par jauna futbola kluba nodibinā­šanu.
Tūlīt sekojis Anglijas futbola savienības
pieprasījums, cik klubam vajadzēs ieejas kar­tes
luusa finālā. Kāds žurnālists- tomēr
asprātību atklā;is.
Artūram Vintam (Jamaika) 400 metru
distances veikšanai vajaga tikai_ 161 soli, ap­galvo
kāds zviedru sporta žurnālists. Tas n o r -
zīmē, ka ik 'soļa garums ^ir Sp 2^50 metru,
bet arī pats Vints, kas Londonas olimpiskajās
spēlēs uzvarēja 800 m skrējienā, auguma rr
ļoti garš.
kratiskām runām pēc tam. Praktiski
runājot, visi vācieši esot sasirguši ar
fašis^ļia kaiti, tā vienkāršā emesla
dēļ, ka Hitlera laikā lielākai daļai
visu vāciešu klājās materiāli labi.
Pārāk daudziem vāciešiem tagad do­mas
par labiem laikiem saistoties ar
domām par Hitlera laiku.
No otras puses vācieši, pēc Lati-mora
domām, mazāk pakļautos
marksisma propagandai par jebkuļ'u :
citu tautu, jo tie nevēlas gūt -panā­kumus
ar upurieiTi, un marksisms
sola panākumus tikai par vislielā-kiem
upuriem. Vāciešiem joprojām-šķiet,
ka „laba" politika ir tikai tā­da
politika, kas liek -citam samaksāt
par Jegutiem labumiem.
Tāpēc esot absurds iedomāties, ka
krieviem varētu izdoties padarīt 'pla­šākas
vācu gūstekņu "masas' par bol-ševisma
cīnītājiem. Krievi;, vismaz
zināmā mērā, likuši vāciešiem sa­maksāt
Hitlera parādus, bet tas ne­kādā
ziņā nav īstais veids, lai pār­liecinātu
viņus, ka ; komunisms ir
labākais- dzīves veids.
Angļu autors tālāk secina, ka rie­tumu
sabiedroto politika vāciešiem
pašlaik visumā patīkot. Vismaz pa­gaidām
viņi cerot, • ka atombumba
varētu izrādīties par to ieroci krievu i
sakaušanai, kas Hitleram pietrūka.
Vācieši, kas iedomājas, ka rietum-nieki
ar atombumbu varētu sakau^
krie\ais ātri un lēti, un tā domājot
vairums vāciešu, : labprāt gribētu
kalpot- sabiedrotajiem sauszemes ka-raspēkā.
Tikmēr, kamēr vācieši ticē­šot
ātri izšķirama kara iespēiām,
viņi, pēc Latimora domām, būšot
karsti rietumnieku piekritēji. ''
'Bez tam autors domā, ka vācie­šiem
patīkot arī amerikāņu saim­niecības
politika, jo amerikāņi neat­jauno
jot vācu^ rūpniecību ar piespied
du darbiem, bet gan ar dolāriem, ko
ņem no sabiedroto nodokļu maksātā­ju
kalpatām, un to vācieši atzīstot i
par vislabāko ideju kopš„Hitlera
labo ideju laika".
Viss tas tomēr nekādā ziņā - neno«
zīmējot^ ka 'vāciešiem varēt.u uzti- ;
cēties. Viņi joprojām esot sirdi fa­šistiski.
Nevajagot iedomāties, ka
pēc tam, kad rietumu sabiedrotie būs
atjaunojuši daļu Vācijas spēka, tie
izmantotu šo spēku demokrātijas vai
rietumu sabiedroto labā! Hitlers no­melnoja
un izspieda amerikāņus un
angļus, kas bija palīdzējuši atjaunot
Vāciļu pēc pirmā pasaules^aŗa. Pa- •;
rāk daudzi no tiem vāciešiem, kas at­griežas
amatos ta?rad, pazīstot šos
trikus un tikai gaidot iespēju tos at­kārtot.
DM
jums tur Vācijā vajadzētu pazltiot;
ka tik un tik daudz; latviešu jau­nekļu
nolēmuši 6 mēnešu laikā ie­mācīties
angļu valodu. Ja to pazi-
H L A T ^ J A S ' V A B O I ^ M E N T S ,
pasūtinot laikrakstu pa atsevišķiem ek-semplarrem
(līdz 3 eks. iesk.), maksā
DM 3.- mēnesī + DM 0,50 ,)ar piesū-
'tīši^niiv pasūtinot koUektīvi vairSk par
3 _eķs. — DM 3.-- mēnesī oar eksem­plāru;
pasūtinot uz ārzemēm un maksājot [
Vācijā DM 3 . - mēnesī + DM 0,80 p a r"
piesūtīšanu. Sludinājumi maksā DNV 0,70
par vienslefigas nonpareille iesoiedrindas
aizņemto telpu. Darba meklēšanas sludi­nājumi
par puscenu.
Abonementa pieteikumi. sludinājumi,
naudas pārvedumi UD korespondence adre­sējama,
^Latvijai n3b) Giinzburg/t)o..
Briŗgermeister-I.andmannplatz 7.
Latvija imāk trīs reizes nedēiS - otr*
dienās, ceturtdienās un sestdienās.
jadziga? •
A l e k s a n d r s Liepa:
POLITISKA PAgNĀVĪBA
Prāgā stāsta šiļdu' anckdotu: ; ,:^ . ŗ
; Cechu veikalnieks, līdz kaklam apnicis :ko^
mūnistisko rpžīmu, nolemj izdarīt: -polī-tisku
pašnāvību. \'iņš ierodas kādā; masu
sapulcē, uzlec uz runātāju tribīnes un snuo
„I^bst ar komunismu!", domādams^ ka klau
sītāji viņu.saplosīs, gabalos. •
Nekas tamlīdzīgs .tomēr nenoliek. ; Vienīgi
kāds draugs •.viņu ;'bavelk^' un: brīdina':
, , y a i ; tu esi; traks?:: Icdotnājies, kas notiktu,
ja pūlī būtu gadījušies pāris īstu komunistu
S. g. .29. novembrī Lībekas latviešu slim­nīcā:
miris • • r ^ • • ;
; • ; ; : ; : :ĶĀR^^ MISKE.
d::im. 21. • V I I , 1894.; g. Vaives pagastā,
Cēsu :apr. Apbedīts: 2. .decembrī Lībekas
;.Vorwer\er kapos.
Viņu piemin brāļi un māsas dzimtene
un tuvākie radifiieki un darba biedri
trimdā. I
IZMANTOJAT IZDEVĪBU MĀGĪ-
TIĒS: ZINĀ-
,:•;;;•;§ ANAS!
Speciālisti, darbu, atradīs visur, kā ASV, tā
"vaņāda, Austrālijā, Anglijā un art Vācijā.
Speciālisti ir .iabi , atalgoti katrā valstī. Bet
ai .varētu strādāt^ par: speciālistu, jābūt labām
zināšanām.; Tās ^vajadzīgas, ne tikai tiem, kas
par:speciālistiem pārskolo'ušick tagad, bet ne-
Mbciešamas arī tiem, kas par speciālistiem,
strādājuši jau dzimtenē, i jo katrā arodā nāk
aunas atziņas. I , i ļ J ;
Pēc ilgākām pūlēm mums izdevās nodibināt
sakarus ar vācu apgādiem un interesentiem ap­gādāt
nepieciešamās arodgrāmatas. Mēs varam
apgādāt radiotechniķus, ,elektrotechniķus, me-
Qhaniķus, techhiķus, inženierus, architektus,
ārstus, zobārstus, mūrniekus, krāsotājus, lauk­saimniekus,
dārzkopjus, lopkopjus,^ skolotājus,
(valodu, ģeogrāfijas, matemātikas uc), mūzi-ķiiSj^
teologus ttc. '
Vācu grāmļatu: tirgus ir^ pārāk plašs, lai va-ētu
šeit minēt visa^ da-būjamās grāmatas^ kā-'
deļ interesentus lūd2^u raicstīt mums tieši un
teikt savas vajadzības, .:• minot . nepieciešamās
•grāmatas (uzdodot, ja zinānvs, arī autoru un
apgādu) vai;jautā-umusi kas interesē,, Izman­tojiet
izdevību zināšanu papildināšanai iegādā­ties
labas arodu, grānjiatas.
^ L^ grāmatnīca,
(13a) NOmbeifg 2, Lager .jValka*".
Iznākusi ' ^
A l ^ ^
RAKS'miECiBAS , TEORIJA
sliolai un pašizglītībai. Cena DM 4,-.: Izsūta
pret iepriekš izsūt, naudu vai ar uzliktu pēc-,
maksu. •Atkalpārdevējiqra| l5°/o; atlaide.
J.. Pamiljens: MCmchen.i DP Camp Warner-
Kaserne. (rSb). . (321)
IRO STARPTAUTISI^S MEKLĒ­ŠANAS
DIENESTS, AROLSENĀ,
MEKLĒ:
Melitu Avineli, dz. 1903. Rīgā,: p. z. no Ba­vārijas;
Leopoldu .Bernšteinu,dz., 3. 2. 1889.,
deportēts uz Krieviju; Bernhardu Bordi^ 14
g . V . , dz. Rīgā, p.z. no Rīgas;;: Irēnu Bordi,
19. g.v., dz. Rīgā, p!z. no Rīgas; Romānu
Bordi, 50 g.v., dz. Varšavā, p.z. no Rīgas;
Izidori Dorbi, .55 g.v., dz.. Kīgā," p.z. no Rī­gas
ļ Leo Ēdelmani, dz. 1912. Daugavpili,
p.z. no Liepājas; Taubi Ēdelmani, dz. 1914.
Latvijā, p.z. no Liepājas; Rozi Edelmani, dz.
1912, Latvijā, p.z. no Liepājas; Rachilu
Edeimani, dz, 1933, Latvi;ā, p.z. no Liepājas;
Rachilu Ēdelmani,. dz. 1931, Latvijā, p.z. no
Liepājas; Kārli Erdmani, dz. Rīgā, p.z, no
Liepā.as; Zigridu jofi, dz. 14. 6. 1906. Rīgā,
p.z. no, Dancigas-; Leonu Metriku,. dz. 1883.
Krievijā, p.z. no Rīgas; Olgu Metriku, dz.
1896. Krievijā, p.z. no Rīgas: Hilelu.Ōstrins-ki,
dz. 8. 12. 1930.. Daugavpilī, p.z, no Dau­gavpils;
Annu Rudzīti, dz. 1B90; .T).Z; no.Kra­pes
pag.
llili ilililililil
Goddevīgi, pieminot Kurzemes va­roņus,
kam zāle zeldama iet pāri, .—
karavīrus, arājus, jaunavas, sievas un
mātes, kas šo zemi un laiku mūžīgu
::darljuši ar. savu mīlestību, ;.
Andrejs Egiītis
sakārtojis dzeju antoloģiju
KURZEMES KRASTS
Grāmatu glītā_ ietērpā, ar Soikāna
zīmētu vāku apgādājis
DAUGAVAS VANAGU
apgāds
II
1 (300)
DĀVANĀM ZIEMSVĒTKOS PIE­DĀVĀJAM:
E. Tālmanes vēsturisko romānu
„Piemineklis"
J . Š i r m a ņ a darbus jaunatnei:;
: . : ; . - . M V i l k i ' ' 1
/ „Drat!gi'* I
>,Pasakas-* i
Langmaņa grāmatu jaunatnei .
^Pastnieks nāk"
L.Rumaka' grāmatnīca,.
; (13a) .Niirnberg 2, Lager „Valka'* (318)
•v.;''t: :::;.•; :;-:.;,•.;:.^:ļv • ; - - • . . . • . , . . . , ;;
Radus, draugus uii pazīstamus meklē J.
VILCIŅŠ, dzim. 1922. g. 8. 10. Krustpils pag.
Vilciņos/ Lūdzu rakstfi J. Vilciņam: (20a)
Bad-Rehburg^'ii. Wunsdoii, San. Ale.'vander. (319)
D M 5.~
D M 2.50
D M 2.50
D M 4.-
D M 1.20
iliS! .
DAUGAVAS VANAGS AR AIZLAUZTU
SPARN'U, bet nesalauztu dzīves .priekuj vēlas
atrast dzīves biedreni vecumā no :22-r28 g.
Vēlama ģīmetne. • Vēstules adresēt:: ' (13b)
Augsburg 2., Bahnpostlagernd EmpL Indt^nt.
No. 07G. (315)
Katram tautietim un tautietei lai SveSumS līdzi
skan mušu tautas dziemu melodijasl
I e g ā d ā j i e t i e s ! '
LUŽA BĒRZIŅA UN IRĒNES BERZIŅAS
tautas dziesmu krājumu ar tekstiem un
I •• ••••• ! • -
melodijām i
IEVU DZIESMA
Grāmata iznākusi Ansa Berzin'a ilustratīvā
iekārtojumā. — Maksā DA. 5,—;
Pasūtinājumus pieņem un^ izpilda
K. GrāVeļa un K. Erdmaņa grāmatnīca:
Esslingen/Neckar, .Wehrnekerstr-. 1, Ecke ,
Bahnhofstr. (210)
1 . Iegādājaties,
j - PROF.. KĀRĻA KUNDZIŅA i
g monogrāfiju
I KRISTUS
^ Cena DM 4 , - .
s Grāmata pasūtināma pie
ģ Ed. Putniņa: (13b) Kleinkotz b. Gūnz- |
= burg/Do., Lettenlager. (211) s
mācītajā =
lllllIlilllllllllllllllllliT-Visas
trimdā iznākošās grāmatas jus
varat iegādāties-
D A U G A V A S VANAGU
GRĀMATNĪCA,
(13a) Nūrnberg 2., A/C Valka
Atkalpārdevējiem; parastbi atlaide. At­sevišķiem
pasūtinātājiam jāpievieno
pasta izdevuTii. Pieprasiet' grāmatu
katalogu I (278)
VAI ESI JAU APLŪKOJIS SAVA GRĀMATU GALDS MŪSU
IEDEVUMUS?
DZEJOĻU
IZLASfe
„ L A P A "
RAKSTU IZLA-SEJAUNATNEi
„LĀPA''
Jāņa šīrmana
„PASAKAŠ"
Mag. phiL M. G,.;KSi^kliņas Saturā: 70 autoru 4Q0 izlases dzejoļi, tau­sakārtojumā
tas dziesmas, biogrāfiskas ziņas par. autot
Prof. K. KārUiņ^
. redakcijā ;
Jāņa :Sīrmaņa
sakārtojumā
i-
Ar A. Sildega divkrā­sainām
illustrācijām
Tiem. 192 lpp>
192 Ipp.
21 autora darbs
DM 4.-^
DM 4.-
Grupām un atkalpārdevējiem, sākot;;ar .50
eks., lOVo atlaide. -Ar uzliktu: pēcmaksu,
20Vo atla'de.
Luksa izdevums, "esiets, divkrāsainā i^P'^;
/ d u m ā , autora parakstīts un numurēts. Tikar
750 eksemplāros. DM 4.-
Sākot ar 5 eks., lO^/o- atlaide.
Vēl krājumā: „ L A P A ' ' -Nr. 3/48. D M 2.— uh izpārdošanā 1947. gada burtnīcas Nr. 1-2.',
Nr. 3-5', Nr. 6-8; Nr. 9-12; k D M 0.40. 1946. gada Nr. 5 a D M 0.4-J.
; Sākot ar 5 eks., :200/o atlaide. . Izsūtot ar pēcmaksu, 25"/o atlaide,
APSKATI V Ē L ŠODIEN, UN TU BOSI ATRADIS ISTO SEV, DĀVANAI SVĒTKIEM
PRIECĪGUS SVĒTKUS UN LAIMĪGU JAUNO GADU LASĪTĀJIEM, LIDZSTRĀD-NIEKIEM,
TĀLĀK IZPLATĪTĀJIEM l
(13a) NCRNBERG 2., LAGER FISCHBACH.
LATVIEŠU JAUNATNES MĒNEŠRAKSTA APGĀDS
„LĀPA" APGĀDS VĀRPU VAINAGS
^ eucoMCļvn
{rievu ieiešana St
aps
^ada bažas par n
jjBB n» ŗ*^°™iu-,s par ^^^^^
Stu inmtārgubernātor
'•«»• kā plānoto Rietum
*'^?^«.4Su komandantūras
^ - S T DSlaicIga ieiešana
gftiStpalca» padomi.
^rr^ kad visl Berlines ķri':
..„aVBerlīnes.lietu iau :_la
«izjukšanas motīviem liek
• l ī k šis deklaratīvais peskaid
i kas nekā*is jaunus ierosi
n C s īSsatur. domāts tikai takt
•'^ ff vajadzībām, lai pirms even
lastaSHas rīcības vēlreiz „mazg
I rokasnevalnibā'^ }m-norādītu uz r
roļumS vel teilcts, ka Berlmes pr
lēmu rietumvalstis esot mākslīgi
dlļušas, lai/ novērstu atklātības^
mn% no\savas ylmperialistis
polkas Ri^tumvSciiā, pie k
Bete vācu. pārvalde tām bi]
Iets % paklausifi^s instruments.
Jeveroļot to, ka krievi savā 1:
veido.m\x?> lielus policijas speķ
tāi 0' laikā neatlaidīgi apšud
damj rietumniĢkiJLs par savu jo
remllitārlzē§anu, lin ka ir runa ^
•pareventuālu vācu valdTbas aibi
Janu, Austrumvācijā, . arī ģene
.Robertsona kategorisko: atsauku
var iztulkot par deklaratīvu pies
.dzibas soli, rēķinoties ar iespēja
\nm aktīvu rīcību. , Abas; p;
it kā mē'Hna nodrošināties, lai; j
nas attīstības,^adīium^ atbildība
io jau ie|)riekš būtu atstāta pret
pusei.
Britu militāŗgub,efnātors . otrd
Berlinē presei dotā intervijā ka
goriski noraidlia visas runas, it
rietumvalstis plānotu, par. jaunu
bruņot, savu joslu vāciešus; Oku
cijas nirmais uzdevums biiis atb
not Vāciju, un" rietumvalstīm '
ne mazāka nolūka to atkal anbru-
Tas attiecas tiklab uz rē<?ulāru ļr
litaru speķu formēšanu, kā ari z
policiias aizsega maskētu militāri
. w vienību or<?anizēsanu. . Polici
ŗq rietiimioslās -jābūt nelielai pēc sk
^:;| a, lokalizētai un zem defnokrati^
1| kontrolas.
.J| 'iJfidis, kas Vācijas nākotnes
',15.tistibas iespējas saskata nevis sai
j niecības jaunuzbŪvē-ar.Maršala p
V na atTialstu, bet militār'os domu
Pieteikta šta
nometnēs ar 1
H. Klarks -
LCK PĒDĒJS
saltirK » ?5»la5mātā sēdē 1
Z'^^' mlh?o ^^trālijas.