Bavarijas Latviesu vestnesis, December 21, 1948

              ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^
^ ^ ^ ^
AJAS GAITAS KANADS
r Odens,strūkla to an,
^ Pa mazu lūciņu no M rW
TadT"1''. ^^"^ 5- Tad pagriežu pogu vēlrel? 1
atkal ziepes. Tagad Sī^
3 30 minūtes, kurās veKek
i. skalota un nospiesta, io kad
a apstājas, ņemu Srā b^ttL'snt,.
Tāda pati ierīce i^ žāvēšana?
griezienu, bet te"?: •
pēc veļas biezuma; ja h, dz
XlT' ^'"^ ^^J^sAandS
iy kungu divstāvu mājā ir sen-
Nabas un divas vannas is' xhl
ķ Ir divi puikas: 13 un 8 g v
m}. Mana darba diena s lU
ism pirms astoņiem no
m man jāizspiež bērniern"
fci m pažal sev anelsinu sula'
bhgata ik rītu. Kungs jau T
P septiņos un ēd pats toat ko
p. , Bernl pasi oz savu rclcu ri-peklē
pieliekamos un dažu ritu
lem jāiizceparī olas. Msn pa-
'"Uts ēst, ko vēlos, un pafeta-
3 patīk uhkad. Kellekamle un
fapļi Ijŗ pilni ar. visādiem pro-us
sakopju bgmu istabas, ku-urpat
augSS, kur mana un
•annas Istaba. Grīdas visas
- i , i I
#
i
jjrt'VIJA, 1948, g. 21. decembri
Ar lidmašīnām
i
I
as tepiķiem. Tā$ tīra tā; ir
a S^ru slotiņa garā K^tā a?
.avka gružus, tad ar m'k?ip4
lotu noslauki putekļus, Tas
lliiriļļtri.
Jienās ar put^luv^eeju ja-
Ivas dzīvojamās un ēdamā fe-
Ar! tas xm grūti, un vy es
Bļu mazgļijot, pa atarphikiem,
;isdlenal ar visām četv?im is*
un veļu esmu kartībā, p^g.
li ar; putekļu šōcēļu ēdam*
tižņ^mu druskas un tnd n§k
iU]alķ$. Vakariņas id pl. 0:
loļākā Ģdarnā retee, Jo tad
nefhe ir kopā.
W^(m djiva$ dzjvojam^s m
Istaba nav jātīra, Jo reizi ne»
ļk kopēja, kas to izdara pa-
Savu un kungJa istabas kun-
|j pati. Otrdiena Ir veļas glu-
|al. Art Selt ir majtna, kura
ķo veļu iekSa, un gltta un glu-pSdama
iznāk ārā. Protams,
;ll Jāgludina ar ~ '
.... • "fevV-ļ^-
pamatlifāk jāsatīra pul,
as. Vfteizl iņīnesī in^ldas v
it alektrlsko suku spodrina. •
ena Ir mana brīvdiena,
n jāiztīra virtuve un ledus
sestdien ēdamistabā jāpār-aldā^
ti un sālvjetes un galds
perscmām, jo tad viena iran-nāk
uz pusdienām un ari
mat§vs Ir pusdienās. Katra
itdlena brīva.
3 vēstules kungs nogādā uz
B2 man§m\markāni. Garāžā
maSiņas, un, ja mart ko va­li
mani aizved un pārved.
[ man cļod tramvaja biļetes,
ir velētos^ braukt Man māca
ļu krējumu ar zemeņu ievā-kas
garšojot Iteliskl, bet ma-i
to nedara aiit ballēm aptau-ļVispār,
no aptaukošanās te
kl no spitālības. Reiz pus-ļcad
kundze skaistajam cū-ķļm
apgrieza visus treknu-gribēja
tos mest atkritumos,
svācu, teicot taisīt sainīti un
Eiropu, kur mūsējie būtu
0 saņemt Nē, teica kundze,
3 dosim ko sūtīt un vakarā,
āca kungs, ari tam tas tika
ņ viņš man teica, ka ņāko-
5nā viņš^^pats manā klātienē
ļateiti. Šokolādi, kuru biju
1 sūtīšanai nometnes bēr­is,
Mika klat: lai paliekot
li, lika visu savu un tā sa-vus
lielus saiņus. Bet šo-nosūtīju
nākama brīvā die-pnībaš
parādījumi notiek
to iegādāja radio aparātu,
aizveda uz veikalu, lai iž-
S6V ģtibu. Izvēlējos garas
lOtes par 4,07, tad man no­melnu
kleitu, kura jāvelk
ās. Tad notika nelaime ar
kura; nokrita kape. Mani
ie zobu ārsta, uzlika kapi
samaksāja 3 doL, bet tos
leatvilka. Alga man ir 40
ivĶ decembrī,
ē o n l j a Ozolkaine
M
evakuēs 13.000
eiropiešu no Ķīna:
Komunistu ofensīva Ķīnā turpinās
gr neatslābstošu enerģiju. Svētdien
Ieņemta Tientsinas osta Tanku, kas
atr^as 30 ķm attālumā. Tāpat kā
ķ'ar§ ar Japānu, komunisti nacionālo
Ķīnu pamazam nogriež no jūras,
tadā veidā i7-olē1ot to no ārpt^saules.
Sācies uzbrukums arī pašai Tientsi-nai.
Ta^ad apstiorināiusies zina, ka
Canskaišeka vienības atsta^ušps
pen^nu pilsētu^ Nacionālā valdJba
steigā ierīko nocietinājumus, lai no­vērstu
draudus Nankin^ai. Frontes
vidējā posma pašreiz iestājies pa­miers..
Militārie lietpratēli t':Fmēr
sabaida, ka jau tuvākā nākotnē el-iias
atjaunosies arī šeit PGkin.^u
komunisti vēl nav ieņēmuši. Pēc in­formācijas
no Nankin^as, Cangkal-iekš;
:devis; rī]<o^urnu pilsētu ao^ā-
^Jt>aisa celā. Pekih<^as mūru i e l ^ -
pusē tānec steigā izbu
Ziemelkina ta^ad -praktiski ir 1 au
komunistu rok ās. Tur vēl, atrodas
Gan^^kaišeka divas armijas, bet tās
pilnīgi ielenktas. IRO parakstīfusi
R^urriu ar kādu ame^ļķāņu -^aisa
sabiedrību, kas Getru nedēlu; laikā
apņēmusies izvākt >io Ķīnas 13 000
eiropiešu un noyiev,ot viirus Fllinī-nas,
Izvācamo vidū atrodas daūdž
krievu veco emiiirrantū. kas pēc re-volūciisfe
atraduši , patvērumu un
eksistenci San^alā.' femiinīstu uz­varas
gadījumā vinu stāvoklis būtu
sevišķi neajpiskaužpms- Šan4ia-iā,
kastasad sfe^it|s apdraudēta pilsēta,
valda īsta panika.; Turīgie ķīnieši
mēfeina likvidēt savus Ina§^
• pilsptu a'Vštāt. "Vietas satiksmes .lid-^
mašīnās pārdotas jāu. mēnešiem uz
'priekšu.;-'; • ;-"'v'\^'\:;^--
OBBC ziņo, ka pēdējā brīdī, izjucis
Can^kaišeka nodoms nodibināt kara
kabinetu/ ;Ministr^^
Sutifu ievadītās :sarunas: izrādīiūšās
nesekmī^^as. Pēdējā l^ikā : akt^vS;
kļuvis kuprnintanTTa revolūciohārais
• novirziens, ko vada. maršals :Liiahsū.
ļ^-Gses pārstāviiem viTVŠ izteicies, ķa
pec Gan^kaišeka atķānšanās varētu
nodibināt koali cii as valdību ar ko-mūrti^
tiein, kas dotu zemei mieru;
Ksi šads apf?alvo1ums namatōts- lie­cina
komunistu ziņu aģentūras . Jau-
•ņa Ķīna" vadītāia deklarācija, ka ar
• ,Cairt??kaišeku nenotiks nekādas sani-ņās
"pōr ķomprornisa mieru. ; Vieno­šanos
y|[ētu. panākt vienīgi ar kuo-m/
ntaiiģf; revolucionāro, novirzienu.
; : Ārzemju ;žurnālisti, apcerot k r i -
;tisko stāvokli , K'na, norāda,; ka
Canffkaišļ?l<:a valdība neļutīsies dro­ša;
ari; H^nkonga. uz kurieni pare-
• dzēfs'pārc^ties, Ja ISfankinfļa- ^kristvi.
Kvārrtun^as provincē, operē anmē-ram
.150.000 partizānu, kas -bieži ie­ņem;
mazākas pilsētas, Valdībāsse-deklim
. izvēloti'es ; vinu
aktivitāte tikai pastinj'inātos,j6 / ko­munisti
mē^iriātu iefiltrēt ;; jaunus
spēkus. Vairākos amerikāņu laik­rakstos
norādīts, ka kdmūnisti, ore-tēji
a(?rākiern laikiem, ;tafrad snēil^l
okupēt uņ pārvaldīt ari Ķīnas. 1
kās pilsētās. A^rāk vinieip nebiia
sagatavotu Ierēdņu. Bet pēc Muk-dertas
okupācijas, komunisti tur at­rada
visu nacionālās Ķīnas darbi-
, nieku štatu. Vadītājos posteņos ie­likti
savi •cilvēki, bet pārējās funk-
;cijas pilda agrākie ierēdņi, k^
valadzibai rodoties, var pārcelt uz
:ām. BBC, St, BB
. -X
ka pSUulaJS Sl'elTsKr^^^^ Maskava Molotovs paziņoja,
nofas konf^r^ntr^^^^ ^ ^^^'^^^ "^^""^ gūstekņu. Viņš pievie- S d i f T ^ r f " ^^''}'^ 1948. gada beigāni tos
no i S r.^^^^ 11'^' caurlaides nometnes zb^ām, apmēram 500.000
no mmetajiem gūstekņiem vēl nav atgriezušies.
Sl aizkavēšanās no jaima radījusi
n^.mieru Rietumvāciias presē. Laik­raksti
nejautā, kādēļ Molotovs nav
izpildījis solīto, bet vēršas pret Pa­domju
Savienību un prasa Paskaid­rojumus,
kur palikuši tie miljoni
vācu karavīru, kas padomju gūsta
laikā burtiski pazuduši. ' '
_1947. gadā, kad Molotovs vācu
gūstekņu skaitu novērtēja uz P92.000,
vācu un vēl vairāk amerikāņu un
an^lu iestādes bija pārsteigtas. Pēc
rietumu sabiedroto datierh;padorn]u
gūstā atradās 3 .miljoni vāitu kara­vīru.
Lielo; starpību centās dažā'di
zskaidrot,;par galveno •iemeslu mi­not
Padomju Savienības; vēlēšanos
gūstekņus iespējami ilgi aiztiirēt. Ta­gad;
pēc ilgas un sistemātiskas bi^^^^^
30 gūstekņu izvaicāšanas,: noskaidro­jies,
ka atgriezušies vāēu; kaijavīri
Pārliecināti, ka Molotovs uzdota ļo^
datos: miiiejis tikai ;tos; vāciešus, kas
1947. gada pavasarī atradās gūstekņu;
nometnēs:; un šarakstījās. ar piederī-aiiem
Vācijā. ;Bet tai laikā bija^^ā^^
politisko kara; gijstekņu nometnes
(Doņecas baseinā,; XJralos, pie' Baltās
ū r a s ū n Sibiriiā);uh no vienībām bi-a
izlasīti dažādi speciālisti,; reizēm
pat:. sakomplektē]bt • tos; ' atsevfškā?:
vienībās. Par šiem gūstekņierri/Mo­lotovs
klusēja. Augstāk nar 150.Ono
;yērtēt šos speciāli, izmeklētos tomēr
nevarot.;', - • ; • '^;'-:';;J ••;-;•;,;;:
Bet kur tad palikuši pārējie, apni.
1,9 miljoņv vāciešu? ; ; ; ' ^
Stāsti par Paulusa armiju nelcādā
^adīiumā n^v šīs lielas starpības; iz­skaidrojums.
Varbūt tieši šo pazu­dušo
karavīru dēļ ; runās par- Pau-lusa
armiias • lielumu 'iņinēti' n^a-reizi
skaitli. Ir pārbaudīts fakts, ka
Paulusa armija kā. tāda;; Padomui
Savienībā atrodas- bet pēc gūstekņu
stāstiem nav taisnība, ka šai armijaļi
būtu daudzas di vīzi j as un īpašā$ vie­nības.
" ;';:•;•;; • ^ ; ; . - ' ^
kurienes pirmoreiz nosūtīts darbos,
īsi pirms tam notikusi gūstekņu sa­pulce,
kurā krie\ni politiskais' virs­nieks
pateicis: ,.Jums bi1a gāzu ka­meras.
Mums tādas nevaiaga,.mums
ir darbs.'* Padomju vienību izturē­šanās
pirmajā, gūsta ziemā tad- arī
atbildusi šiem vārdiem. Mirušo uz­zīmē^'-
^a un reģistrēšana biiusl
stingri noliegta un par to draudējis
barss sods. Tikai nedaudziem vācu
ārstiem izdevies sleoeni atzīmēt vinu
nometnēs mirušo vārdus un dzimša­nas
datus.
Sai rīcībā bijis velnišķīgs ap-
-ēķins: mirušie gūstekņu miljoni
Padomju Savienībai vispār neeksistē.
Tie nav nevienā sarakstā, nekur tie
nav - reģistrēti par mirušiem un ne­viens
nezina, kur tie .apglabāti. Ne­viena
padomiu iestāde nevar par
šiem nelaimīganem sniegt- jebkāda
veida izziņu, pat ja tā to gribētu
darīt ' DK
Patiesas turpretī; esot; ziņ ļ^a;vā-cu
speciālisti kāda vācu adrairāļ
dlbā izveido žemijdeņu baze^ IBalti-jas.
valstu ra;-'onā, galvenokārt Rīgas
apkārtnē.' Vācu "aviācijas karavīri
un virsnieki;, nodarbināti padomju
aviācijas : rūpnīecvbā ;un licjlaukos
yiduskri-evijā.;;;Bet tie. visi. kopā^^^^^^l^
bākā gadījumā ir desmiti tūkstoši pn
nevis gandrīz divi miljoni. ,
;Pēc.;pārnākuŠo gūstelcņu
vācu karavīru pazušanas "izskaidroļ
jums ir tilvpat vienkāršs,: cik baigs!
lielākā tiesa no šiem 1,9 mii'oļiiem
nekad vairs neatgriezīsies; Kaļ-avlri,
kās krita; krievu gūstā 1943'. jgadā,
līdz 1945; gada pavasarim; ;mira lielā
•skaitā. No 90.000 .Staļingradas cīni-tājieni
1945.; gada pavasarī .dzīvi bi­juši
vairs; tikai: -pieci . līdz seši tūk­stoši.
Vāciešiem,; kurus s^giāstīja
Krimā un .Rumānijā; neklājās labāk,
tāpat arī tiem, kas krita g i l s t ā , ī si
pirms vai pēc kapitulācijas. ļl
Kāds vācu karavīrs, kas sagūstīts
Kurzemē un šinīs dieiiās'atgriezies
Vācijā, stāsta, ka 1945;f;gada rudenī
atradies 26^. nometnē/Jelgava, no
,,Klusa nakts** —
neder, „Ak, eglīte**
— var iet
Kepenikas rajonā, Berlīnes
krievu sektorā, krievu koman-r
;dantūra nedeva'atļauju nevienam
Ziemsvētku sarīkojumam,:. kura-pro°[
rammā biia tādas svētku
dziesmas kā ,,Klusā nakts", „No
debesīm būs man atnest", „Es
skaistu rozīt' zinu" vai „Ciānas
meita,- priecājies", — ziņo Berlī­nes
laikraksts ,.Der Tag". Pa­domju
cenzora žēlastību' atradu­si
vienīgi- tradicionālā „Ak eglīte"
un dziesmas par Ziemsvētku ve­cīti.
Ari Gebelss savā laikā visā­di
pūlējās iznīdēt dziesmu par
„kluso nakti", aizstājot . to ar
kādu citUj bet Kepenikas cenzors
Gebelsu pārspējis. PS
Angli sauj uz zaķiem.
bet krievi uz
ani 1iem
Seši britu karavīri, kurus bija ao-pēc
incidenta, un
IRO apspriežas
.par emigrācijas
paātrināšanu
Pagājušā'nedēļā, IRO amerikāņu
joslas direktora Filipa Raiana vadī­bā
Bād Kisingenā notika trīs die- [cietinājuši krievi
nu-ilga IRO darbinieku un nsu to apšaudīšanās, britu'un krievu joslas
brivpratigo organizāciiu pārstāvju pierobežā, atkal atlaisti. Tas noticis ~
konference, kas iesaistītas DP prog- pēc ilgākām sanmām ar kādu ang-ramma!^
realizēšanā amerikāņu joslā, lu virsnieku, kas ieradies kri^^vu jo.^-
Galvenie pārranu temati bija emig- lā.- Septītais angļu kai'Givis. ko
rācijas programmu paātrināšana, no- krievi apšaudoties ievainoja un kn
metņu apvienošana, budžeti un bēr- biedri pēc tam.atvilka atpakaļ britu
nu aprūpe, ieskaitot „bēmu ciema" joslā, vēl atrodas slimnīcā
S Britu Remas armijas štāba of.~
kas palikusi bez tuvmiekiem | .^^lā paskaidrojumā' par incidentu
:teikts,-;;ka 15:; decembra;pēcpusdie
nā; kāds britu kaprālis sekoji
šautam zaķim un laikam netīši pār­gājis
joslu robežu x:bie: Dūderštates.
kur viņu aizturējuši krievi. Uzzi-(
100.000 Sllēzijas vāciešu/kam vēl ļ ^^•^^^^^^^•"^^^^^^a^^'^ paša pulka kara-~
bija atļauts palikt strādāt dzimtenē; r^^'^ ^rupa kāda virsnieka vadībā
kopš novembra esot deportēti uz Pa- tuvojusies krievu robežapsardzība.^
domju SaviennDu, Berlīnē zij,iojuši p^^^^^"'^^- gadījumu noskaidrotu;
izbēguši silēzieši. • ' | un panākti ^ava biedra Izdošanu.
I RO
DAŽOS VĀRDOS
Vēl nenoskaidrotu iemeslu dēļ krie­vu
robežsargi atklājuši uguni uz
angļu karavīru gruou, pie kam vien>^
ievainots un seši pēc tam aizturēti.
NYHT
Bulgārijas komunisti
solo pa ģeneraliniju
Arī Italila un GrieķUa esot iztei­kušas
vēlēšanos iesaistīties Ziemeļ-atlantika
aizsardzības paktāj jo bai­doties
kļūt par „nevienam nepie­derošu
territoriju*' starp rietumiem
un austrumiem, ziņo no diplomātu
aprindām.
Vakar Kannās sākās Francijas ār­lietu
ministra Sumāna apsnriedes ar
Itālijas ārlietu ministru grāfu Sforeu
par muitas ūniju abu valstu starpā., . _ , ,
i r j « « „ tr^«^;« - 1.3- T^. divreizejas Vatlikšanas, scsl-v
i J w o ^ . ? ^t.'-r'^ ^^^^ b^^dzot sācies%ul^ārija.s komū-vidkorejas
vadība uzpem.cies, t i k - L i s t u paillias kongress. Pirmajfi
n ziemeļu daļas at- ^ j , ^ ^ atklāšanas runu teica ārlietu
vilksies padomju karaspēks. . \,r,{nisiv, Ko1anws. pasvītrodam...'
50.000 beigu strādniekiem, kas no- ka kongresu uzdevums ir nostiprināt
•darbināti Ziemeļfrancijā, atļauts.at- Bulgārijā sociālismu. Nekas pasauU-kal
izvest visu nopelnīto naudu. Sī nevar mazināt bulgāru draudzību ^
atļauia saņemta pēQ tam, kad Parīzē Dret Padomju Savienību un /lielo
speciāli ieradās J ^ i j a s ministru Staļinu. Otra dienā runāja ibinis-
Prezidents SDāks;W: apspriedās ar tru prezidents Dimitrovs. Ncr^uiļo-franēu
valdību. hies uz visām grūtībām, bulgāru ko-
24 stimdulenerālstreiku Itālijā iz- mūnistu partija vienmēr:soļojusi pa"
sludināja komunistu kontrolētā ģenerālliniju.
arodbiedrību apvienība. ^^^^^^ turpinājumā Dimitrovs no
1000 turboliamašfnas nākamā ga- jauna' iestājās par visu dienvidslāvu
dā vēlas būvēt Itālija, ziņo Romas federāciju, ko nevarēšot aizkavēt^
nedēļas laikraksts ,.Tempo". nekāda vara pasaiilč. Kāds vācu
Jauns korupcijas skandāls atklāts komunists pēc taiiti apiiCGināja. ka
Japāna. Policija izdarījusi kratīša- Lvācu strādnieki \pinnajas.-'rindā.^.;
nu satiksmes ministra dzīvdclī, jo ir] cīnās pret 'imperiālistiem"- un at-;
pierādījumi, ka viņš saņēmis lielus ļ b a b l a Padomju Savienību un tau-cukuļus
no kalnrūpniekiem,;lai iero- I tas demokrātijas.
Indonēzijā karš
(Turpinājums no 1. Ipp.)
savu līdzšinējo ģenerālgubeniātoru
van Moku un- viņa vietā nosūtīja
augsto komisāru Dr. Bēlu. Hāgas
plānos ietilpa dibināt „Indonēzijas
savienotās valstis", kas saistītos ūni­ja
ar Holandes karalisti.
mtūs iedzrvotāii, 45 km u o , ^ ^'
ļl m lepojusies ar to, ka viņu
h būtu sevišķi slavens, bet ja-lies
ziitia, ka Naiaka ir „godigaKa
116" vai vismaz AŠV. - Iemesls
akas pilsonim, velkot no kabatas
I2krlta vaļīgi salocīts naudas
jjā sagrāba banknotes, un; viena
afu bija v ē j i Nelaimīgais_ gan
1,' tvarstīdams; naudu^ bet ļVirani
ert nevienu pašu banknoti,
isas pazudušās naudaszīmes vi-kal
bija rokā— atradēji tas at-la,
netrūka nevienas pašas.
IS PRSGAS ANEK-DOTS
bslovakijas ministru prezidenta
Im paziņa teicis:; „Mēs.Šova;
*igaro kazām operā, vai Jus
|u,** atbildējusi premjera kundze,
* tik nevaļīgs. Bet tnēs katra
„PBI
Kairtēr Beļģijas " kai-alis Ļeo]
III vēl arvien dzīvo trimdā un ne-;
zina, kā izšķirsies vīna nākotne, v i ­ņa
plenāTfaimus Beļģijā pilda; Saris
Teodors I&nrijs Antuāns Meinards,
Flaiidernas ferāfs: un Beļģi i as kara­listes
pavalcfchis, „Es, Saris, Beļģi­jas
karalistes princis pavaldoiiis..
tā sākas visi raksti, ko ar savu v ā r ­du
apliecina lielā auguma 45 g, ve-cMspavaldonis.
Parakstīdamies; viņš
varbūt klusībā pie -sevis jautā, vā
Visi šie dokumenti vēl kādreiz sāk­sies
. ari ar vārdiem: „Es, Leopolds
III, Beļģijas karalis
; Karaļa vietnieks princis Saris ir
neprecējies, kluss^mīl dzīvot noslēg-
TT cc
andiesi
^šanai
:• m
• -m
•• • m
. m•4
; - : i |
m
t
i i
V Pēc- UP informācijas no Amsterda­mas,;,
ikviens -bolandietis: jau tagad
varot sagatavot savu bēgšanu gadī-
: Jtimā, jā Holandi ^okupētu; kāda ār-
, valsts. Šādas -niasu bēgšanas saga­tavošanai;
nodibināta īpaša ;„Starp-
; ferftinentālā transportā sabiedrība",
:: 1^as:visus priekšdarbus veic„ar mak­simālo
akurātību:: un ; diskrēciju".
;;I^ret;4300 guldeņu samaksu^ ;;k
klients i saņem no sabiedrības^ kuģa
^^ileti braucienam uz Kanāriju sa­dara.
Biļete derīga līdz 1.953. gadam,
tās īpašnieks ar 2500 guldeņiem
^^lust; sabiedrības : līdzīpašnieks. Sa­biedrība
apņemas savu klieritu tran­sportam
vajadzīgajā bridi rezervēt
kuģus , • AZ
ti tin tikai gauži reti parādās sabied­rībā.
Tautā, tomēr .viņš Jr iemīļdts,
kas ir lielā takta. nopelns, ar\kadu
princis veic savus pienākumus; Sa­prazdams,
ka viiia parādīšanās at­klātībā
varētu radīt trlriidā ^ esošā
karaļa dedzīgo aizstāvju ,,1'eopol-distū"
nepatiku,. Saris labāk;paliek
aizkulisēs. 1944.;-g.pām^
dona pienākumus, viņš teica: Ja iļu
es šo uzdevumu/uzņemos,;taj tomēr
manas domas ir pie karaļa. Es gaidu
to stijndu, kad mēs Viņu atkal
sim-:.;.":; :..'•;:•;;;:•• ;> •;•,:: •^.;.:; ;, --I-Neviens
nezina, kōv Saris pats do­mā
par karaļa jautā jurhu un par to
runāt karaļa pilī vispār . aizilegts.
Tautas sumina jumus "Saris 'labprāt
atstāj: savai 72. g: :V. mātei; karaļa
Alberta atraitnei. Tikai reti viņš: at­stāj
telpas,: kuras pilī .apdziAfo, bet
Icaraļa istabās viņš pa visu laiku
nav iecēlis. ne kāju, tāpat arī aļsa-kās.
Izlietot 30 miljonus - beļģiilfran-ku,
kās viņam kā valsts galvām pie­nākas.;
Nav zināms,; vai pavaldonis
šo naudu nosūta karalim, vai,^ cerē­dams
uz pēdējā atgriesanos, nogu 1 dā
•bankā. ';. •.;•:-•:'• :;••;.;:;';^-;.::•-:•.,,; I -.••
Baudījis . audzināšanu; Anglijā.
Saris -pilnīgi brīvi: runā angļu ;^^ļlo-du.
un bez abām . oficiālajām valsts
valodām -~ franču un flāmu — pro^
arī vēl vāciski un mazliet italiski.
Pavaldona kaislība ir. ātri braukt
ar auto, un šādiem izbraņcieniem
viņš izmanto.agrās rita-vai ;pavisam
•vēlās• vakara - stundas.; /Paris;: reizete
par ātru braukšanu viņu ; sodījusi
P^"'^"^- NZ, SIZ.
Viss jau likās kārtībā, bet tad Ho­landes"
plāniem pārvilka svītru Ja­vas
salā nodibinātā Djokjas republi^
ka ar valsts prezidentu , Sukarno
priel^galā. Tas nebija ar mieini, ka
pār indonēziešu armiju būtu kāda
noteikšana' augstajam komisāram. Uz
iBatāviju aizlidoja Holandes ārlietu
ministrs Stikers, bet arī viņa ceļo­jums
izrādījās nesekmīgs. Tagad
konfliktu atrisina, ar ieroču palī­dzību:.
Karā ar Japānu un vēlāka­jās
cīnās ar Holandi zeme jau stipri
nopostīta un noplicināta. Indonēzijas
saimniecības stāvoklim tagadējais
karš nekādā gadījumā nenāks par
labu. Nenokārtotais konflikts Indo­nēzijā
visu laiku vājināja Holandes
stāvokli arī Rietumeiropas ūnijā.
BBC, NZ, St
Komunisti draud
(Turpinājums no 1. Ipp.)
sapieri ar vācu techniķu palīdzību
sāka novākt nogāzto torņu daļas.
Pagaidām vienīgie cietēji Hietum-berlīnē
ir Stolnes ciema iedzīvotā ii
Šo ciemu franču; sektora' pierobeža
kriļevu okupācijas iestādes 1945. g
nodeva frančiem lidlauka ierīkoša­nai.
Bet vēlāk izrādījās lietderigāk
lidlauku izbūvēt Tegelā, un trešdien
d enu pirms radio mastu uzspridzi­nāšanas,
franču iestādes paziņoju­šas,
ka nodod ciemu atpakaļ krie­viem.
Stoloes iedzīvotāji, kas ne­senajās
vēlēšanās aktīvi parādīja fea-yu
nostāju pret komunismu, tagac
baidās no krievu represijām, un dala
bēg^ uz Berlīnes rietumu sektoriem
Stoloes nodošana nozīmē zaudējumu
Berlīnes apgādē, jo šī muiža piegā­dāja
pilsētai pārtiku.
Sekojot grāfa Einzīdela .piemē­ram,
no padomju oficioza .Tāqli-ch^'
Rundschau" : uz . ^ rietumjoslām
aizbēguši Vēl pieci redaktori un līdz­strādnieki,
no kuriem trīs. tāpat kā
Einzīdels. bija',.Brivās Vācijas na-cionālkomite^
as"- locekli. Pēdējās
dienās apcietināti vairāki padomju
ioslas vācu saimniecības komisiias;
atbildīgi nodalu vadītāji. Starp citu,
dienesta telpās arestēts „ b r i v o k o -
mercveikalu" vadītājs un vēl otrs
t'irdzniecības un apgādes nodaļas
nozares vadītājs.
BBC, NYHT, AZ, NZ
sinātu izbeigt valdības kontroli pār
ogi raktuvēm.
Rūras apgabalu tieši pakļaut Rie-uriieiropas
ūniiai svētdien ierosi­nāja
ģenerālis de Golls.
Speciālvilcienos no visas Austrijas.
. .BBG komentāt. domā, Ica kongresa
darba kārtībā būs piecgades plān^^.
ideoloģiska cīņa Bulgāriiā un parti­jas
jaunā satversme. Kongresā pie­dalās
arī pārstāvji no 18 valstu ko-i
n u n i s f u p o r l i j ā i n . atskaitot Dienvld-
Amerikas nacionālo ^irdzniidba<j. paisiivju
ap.vienlba iecēlusi pre^.idcnfu'i-fuiiju 1 ruinenu
par pirmo ainei'ikāi.ilļ ci'lojo.'^o tir'dzriifcībii«^
aķ{e.ntu -mū/ia biedru". V^joda biedra diploitKi
teikts : „ P r c z i d c - r i t s Truint^s be?. kārtīm ro­kā
un pretēji litMpratēju pi^i<}m'om_j1evies ee-ļoiumfi,
lai ickā]-otu pilniiii
l s •
var-
Cechoslovakijas un Ungārijas iera-, slaviju. ' " BBC
dās svētceļnieki, lai piedalītos atjau- | >w»v^«.v»vvvvvvvvw»^v»w^w
notā Vīnes Stefana doma atklāšanā
svētdien. Slavenais dievnams izde- ļ ^PirmaiS tirdznlecTbaS ōģents''
ga, vāciešiem atkāpjoties, un arī ta­gad
atjaunots tikai pa daļai.
1500 vācu marka jāmaksā Lībekas
ārstam Milleram par to, ka neparei­zas
injekcijas dēlA' i ņ š sagādājis
nāvi kādam savam pacientam. I n - i ļoiumu, lai iekarotu pummnepicfinmu un
jekciias apraksts. : iēsniedumklūdas U<-'?izred?.u -tir^u. Viiis pārspējis visus '^ersonī
dēļ bija nepareizi iespiests, medicī- iepildījis visu. p.^
nas zumala.
Ar mākslīgām kājām, rokām un ļ Ķlnie.J^u ^ valstsvīrs Lihunj?č'flnp.<; laulības
kruķiem svieda: policijai kādas in- Ķtnā, p a r - k u r ām viercļas nevis jaunais pan
v a l i d n d p m n n s t r r j e i i a d d a V i h n i o k i Pn-P'*^^^ vecāki, raksturojis šādiem •
V a i i a U aemon.SliaCljaS aailOnīCKi KQ- jj^^j^. ^ Luullb;.s Ķīnā lld/inas kotlam mā, kad . policisti gribēja izkudinat aukstu ūdeni, ko uzliek uz u^uns. Ūdens pM-nepicteikto
invalidu parādi, ar ko ļ mazam sāk vai-ities un UKI pai^ Ļau­tie
gribēja protestēt pret pensiju ne-palielināšanu.
„Es apņemos 1 gada laikā panākt;
ka Bavārijā vairs nebūs neviena
spekulanta, ja man to uzdotu." de­klarēja
deputāts I-X)rics. Atlīdzībai
par to viņš vēloties tikai tramvaja
konduktora algu.
Admirālis .Hortijs, agrākais Un­gārijas
pavaldonis, ar ķimeni drīzu­mā
atstāšot Vāciju, Viņa kundze
paskaidrojusi, ka ceļa mērķi neiz­paužot,
lai nesagādātu neērtības val­stij,
kas viņus gatava pie sevis uz­ņemt.
Cietuma kamerā ievācies dzīvot
Insbrukās- miertiesas tiesnesis. jo
lībfl* rietumos turpretī ir lldziRas katlam »r
vārītu ūdeni, ko uflick uz aukstas pUti
ūdens pumuzām atdziest."
vina ,a1j^a
īrēt dzīvo
caurmēra
119 mārc.
esot par mazu, lai; atļautos
di.
77 m^rijiņas gaļas pagājušajā gadā
patērējis katrs anglis, pret
pirms kara. Tai pašā 1 a i -
kā ASV gļaļas patēriņš uz iedzīvotāju
pieaudzis no 128 lidz 155 mārc,
gadā.
Stradiv rija vijoli, novērtētu • par
65.000 dollarJem, Filadelfijā pārdevis
slavenais vijolnieks Efrems Cimba-lists.
Vijole esot viena no 12 visla­bākajām
pasaulē.
VĒTRAS UN NELAIMES
Ārkārtīgi spēcīga vētra jau kopš
trim dienām plosās Triestā. Vēja
ātrums pārsniedz 140 km stundā.
Par orkānu ziņo arī no Transvālcs,
Dicnvidafrikā, kamēr Ņujorkā svēt­dien
: uz^nigusi pus metru bieza
snicj^a karia, kas uz laiku- pilni?!
naralizēja visu satiksmi. Tikai pr'c
18.000 strādnieku iesaistīšanas attī­rīšanas
darbos, kustību izdeva.^ pa
daļai atjaunot .Cilē notikusi smaga
dzelzceļa katastr^ofa, bijusi par ie­meslu
15 nogalinātiem un daudziem
ievainotiem. Nelaimē vainojams
kāds autobuss, kas uz neapsargātas
Pārbrauktuves iedrāzies vilcienam
sānos.
M
Kāda ASV lie.s(a laulības .skJr>
šanas prāvā atzinusi, ka sievu,
kas izņēmusi naudu no- vīra ka­batām,
nav zagusiļ bet UP ziņo.
ka pēc ASV armijas noteikumiem
armija savus vācu tautības dar-bini<^
kus par nagu palaišanu vien
nevai'ol atlaist. Noteikumus uz­skaitīti
.pārkāpumi, par kuiiein
pirmoreiz izi;akāms rājiens: n<'-
paklausība, kaušanās darba viet,'i.
gulēšanā darba laikā, piedzerša­nās,
sīkas zādzības un neieraša-nās
darbā, 'r parkāpumi; ko katis
/
: darbinieks
= kauties. ,
enu reizi ^varot ātr
.Raimonds Frensis iBairds -nn
Petrsfildas Anglijā samāk.sāji^""'''^
maciņu soda naudas par vilciena
briesmu bremzes nu-vllk.
šanu un tad ::Pa-aidroja-
tkondukt
ram' ..Es cīnos, - pr:et^
ļu, ka vilcieni braue
pārāk ātri. Es jau
rakstīju dzelzceļu pārvajdei, .ka
novilkšu bremzi, k^trā pasažieru
vilcienā, kas brauc ātrāk par GO
jūdzēm stundā.'' •
Apoidā kādai mātei bija jāved
trīs gadus vecs puika pie ārsta,
tāpēc ka rnazais bija uzmaucis sev^
^alvā podiņu un to vairs neva-rēia
nomaukt. Ārsta uz:?a:darnā
telpā .sēdēja vecāks kungs ar
sapampu.šu deg.unu. . Zēns ; par
vecā kun^a deu'mu ^^āc;.^ tik jo^i
smieties, ka'p^ds piit$^()^seviv.
nokritis.- . "
i?"
m
m\