Bavarijas Latviesu vestnesis, December 21, 1948

              A. 1948. g.
z
|ie«u futbola vienību
paretu doties uz Savie-
^ j u labvēlību, radusies
naudu no ostas Hdz
^kiem latviešu ^futbQ-.
saņemtas piekritoSās
rezultātiem, varēsim
palīdzību. Protams ka
p^ileeveajra dgziifgisa ;anarvi, šivTa^j^a^d^S
ar.savu futbolu pastāvētu
ā^v'Zar^ēitu^ dsrpiēJlāē t ivziski aisīFtier'i^Sl
-Vohsti. Visaugstāk Sodi^n
ig^Club PaTAS .spēlētājiem
3-2. RCP vārtsargs. Vig,
radijas parīziešu aizsardzi
attēls U2
la „Miror Sprint" vāka jau
. . . . . ^cing Club Strass-l^
as spēles vairs nav iedo.
Bebŗa_^ vārtos. Viņa biedri-ipildmajusi
savu sastāvu ar
.bas uzbrucēju £. Sērensenu-:
ia^renaa klubam Frem 40.000
leks. Vanags, kas pagājuSfi
Inas paviesojās Eslingenā.
l-a, bet H,.Gailis ir viens no
Xen^ vārtu šāvējiem. Vina
>ļa.u2; virslīgu. Vācu klubs
[''^«,^1 R^ŗnf^ 2 gadiem
nevēlējās. Izklausās mazliet
bija. Saprotams, -ka mušu
futbolistu panākumu/ nosle-uņ^
sevišķi stingri treniņi,
;el bija ņe katru reizi. Fran-gliģv
kur spēlē mūsu izci-
. Freimanis, šodien skaitās
[alo- futbolistu paradīze un
ir. ASV, tomēr maz ticams,
Francijas pašreiz vēlēsies
nizējot latviešu futbola v l^
vismaz pagaidām:bCis jā«
A r n , Š mi t»
^ rekordists G. Hegs vzaid.
Iriikā. '
atgriežres Itālijas futbolu
nts Barasi. Viņā sarunājis,
lā notiks ltalijas-ArgenriQ,iS
JBarasi izsakās, ka dienvid*
|a mksla esot fantastiska,
^teicama kondīcija, milzīgais
m bumbas techt\ika. „Katra
t vienība Eiropā būtu sen-damerikas
publika 5ōs bum-jKata
par ikdienišķu parādi-
•par; •
is ziņas 1944. g. rudenī no
ter Paŗchim.
ļžljaātu par viņa atrašanās
IGdzu rakstīt L. MARTE-liinchen
13, Hess Str. 90,
(312)
dāvana ģimenei im
bēmiehf
is Virsvaldes izd.
ākusi grāniata
IBAIS GANS
am Mink-Bornas gleznu re-
Jēzus. dzīvi. , Archibīskopa
T. drtnberga ievadvārdi,
ti teksti uti dziesmas; Pie-grāmatnīcās.
Cena DM 3.-.
atlaide. Pasūtin. lūdzam
hm feV.-lut. draudzes.priekš-džēnam:
(i4a) Stuttgart-Sil-reiberstrasse
9. - (297)
i lll!ll!lllll!llll!lll!!!lļl!ll!li
kā bagātība trinida -g
usu grāmata! g
,āVā • • v: g
fGAVAS VANAGU |
GRSMATNICA, I
3a) Niimberg 2., |
A/C Valka. g
lllilillilil
VICA ORSMATU
SPEDICIJA
i-C5r&iwaW, R«merflchflfīc^
Tāmatas par jaunam cenām
)tēkas, Sērijas - 1. nr, K-
,Ji!mieka Cuigala piedzīvoju-
- ā 0,30; 2. nr. Bairona po-
, niustrēta: - ā 1,40; 3. nr.
izeļas „Haiialifai", af autora
Ijrafu - 0 , 5 0 ; 4. nr. „Atmi-toloģija,
illustrēta - ^ 0^w ^
EglIŠa kantāte ,,DieVs,Tsva
m l , ~ un altorismu krājumu
i teica**, ar-prezidenta ģīmetni
Iksa ā 1,50. Atkalpārdeveuem
llļlIllllillllltlIlliilIlilllllUIIIH
pi'lminot Kurzemes va-zale
zeldama iet pāri,
•ājus, jaunavas, sifevas ^un
10 zemi uxi laika mūžīga
[avu nnlestiibu,
idrejs Eglitis
>jisditeju antoloģiju
:EMES KRASTS
M glīta Ietērpā, ar Soikāna
m ^apgādājis
iUGAVAS VANAGU
• apgāds
3
miiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiii^
ļiem un draugiem šeii un pāri
[urām
, ; uz- ••^ • • • •• •
I VĒSTUĻU PAPĪRA UN
^ K S M KARTĪTĒM
un raksti ēetrkr^salnā iespie-
Ira. Vēstuļu pac.
^ « gab. Atkalpārd. 20 proK
Kķas paciņas «n, paraugus^ »^
^ ē r t ī b u arī pastmarkas, pi^sK.
pieņem: . Gral. ^
Stuttgart - S., Neefstr^^lO,
i
m i
li
iml i
ē
mw
Ķ
i'/
m
I
i
•$i1m i
i
i
Cm
#
1p
I m I mm
m
ii
#
m
i i
Wi m
•ii
«asas
LATVJA
tatvian Newspaper
published under EUCOM Civil
Affair» Division \utborisation
Nanibei UNDP 196. Publisher
and Editor; Kārli* Rahācs.
Dp Camp Kleink6t2 near
GOn/burg/D Printer; „Schwab.
Volksbl.' Gtinzburg/D.. Bgm.-
Landm-Pl- '"«''culation 4000.
published three tim^s weekly..
Editorial office: Gūnzburg/Do.
nor'ini'<tis-/^i'rnm irma-'H-Str. 2
LATVIAN NEWSPAPER —4.
Nr, 116 (221) ļ
Otrdien. 1948, g. 21. dee.
lafik tris rcicn osdaiL
Udev ē|s: BA LK uideVBoi
Latviešu preses darbinieku sa­darbības
kpp^ Atbildīgtis re­daktors
: K. ftpbāes, redaktori:
L. Bērziņš, M. Culitis, B. Ķi-sēlis,
A. liepa, H. ftlinden-bergs,
A. Smits. Adrese: Gfini.
burg-Do.; red.: Domioikus-
Zimmermannstr. 2 (tālr. 50).
apg.t Marktpl. 25 {t 84).
Plāno pakta pantu
pret „piek?
kolonnim'^
Reuters ziņoja no Vašingtonas,
ka septiņu valstu sarunās par'
Ziemeļatlantilca paHu apsverot
arī kopēju rīcību p;fet „piekto ko­lonnu"
aktivitāti «ādā no pakta
dalībniecēm vals'sTm. No autori-
•tātīviem avotiem paskaidrots, ka^
sarunu dalībnieki — ASV, Kariā-
•da, Lielbritānija, Francija, Beļģi-,
ja, Solande un .Luksemburģa —
plānojot īpašu pantu, kas pare­dzētu
savstarpēju konsultēšanos
ikvienā gadījumā^ kad „piektās
kolonnas" darbība kādā; no septi-
'ņām valstīm apdraudētu tās pat­stāvību
vai polītisko neatkarību.
Zien.datlantika pakta pamat-uzdev'tima
ir garantēt kopēju ak­ciju
pret jebkādu agresiju" no
ārienes, kās būtu vērsta pret kā­du
'to pakta valstīm. Bet vēstu-
; rat^ pieredze māca rēķināties arī
ar iespēju,; ka totalitāras i„piek-m
kolonnas", vadītas un atbal-itītas
no ārienes, varētu mēģināt j
pārņemt varu iekšēj as agresi 1as
ceļā. DM
HOLANDIEŠI IEŅĒMUŠI DJOKJAKARTU |UŅ INTERNĒJUŠI REPUB­LIKĀŅU
VALSTS UN MINISTRU PREZIDENTUS
Visa kristīgā pasaule pēc trim die nam taisās svinēt Ziemsvētkus, bet
indonezua no jauna sācies karš. Ho'landiešu vienības naktī uz svētdienu
vienlaicīgi sākušas uzbrukumu Jāva un feum^trā. Hāgā ārzemju pārstāv-
3iem nodota Holandes karalienes deklarācija, ka Ind^nēzUas republika
neveļas konfliktu nokārtot sarunu ce^ā. Augstais komisārs un Holandes
agrākais ministru prezidents Dr. Bēl^ Batāvijas radiofonā paziņoja, ka
„sakta policijas akcija pret nedisciplīnētiem elementiem un terroristiem".
Karaspēka vienībām publicētajā uzsaukumā augstais komisārs aicina cī­ņas
atri nobeigt. Holandieši nevēloties anektēt jaunus apgabalus, bet
nodibināt Indonēzijā vienīgi mieru un kārtību.
. Ziņu aģentūras nb Batāvijas vēstī,
ka. Holandes akcija jau pašā sāku­mā
guvusi labus panākumus.: Svēt­dienas
rītā, holandiešu aviācija bom­bardēja
Djokjakartas lidlauku, ko
vēlāk ieņēma izpletņu lēcēji. Pēcpus­dienā
karaspēks iesoļoja republikā­ņu
galvaspilsētā Djokjakartā. Vien-raicīgi
operācijas sāktas. arīSumatrā.
Flotes vienības izcēlušās krastā un
vii-zas U2 salas vidieni, kur nostipri­nājušies
republikāņi. Djokjakartā
internēts Indonēzijas ministru prezi­dents
Hata, valsts prezidents Su-
Mājas naids satelītu politiskajās
virtuvēs
„OPERAS LIELVECĀKĀ** VIETA NĀKS CITS, BET GOMULKAS
GRĒKI VĒL NAV IZPIRKTI
Neapmierinātība SED rindās par totalitāru izrīcību un- varas pār­ņemšanu
Berlīnes austrumu sektorā ir tik liela, ziņo angļu licencētais
„Der Kurier% ka partijā valda īsts saspīlējuma stāvoklis. Šo informā­ciju
laikraksts ieguvis no SED centrālsekretāriātam tuvu stāvošām ap­rindām.
Partijas vadītāii darbinieki tomēr darAt visu iespējamo, lai šo
saspīlējumu noslēptu berliniešiem, Radikālkomūnistu un SED aprindās
psr „9peras lielvecākō** runājot vienīgi ar nicināšanu. Ebertu viņi iz­mantojusi
vienīgi viņa vārda pēc. Patie^^ ir īsts salmu vīrs, kas
nefetidot neviena uzticību. ViĢa vietā paredzēts iecelt kādu komjĒinistu
kandidātu, kas ar ,.stipru roku*V realizētu divgades plānu un iedzīvinātu
SED mērķus.
Daudzām zemēm aiz dzelzs aizkara
īpata ir viena kopīga parādība —
nesaskaņas, pat šķelšanās vadītājās
partijās. Lai gan šis nesaskaņas mē­ģina
noslēpt atklātībai un neuztica­mos
elementus bez žēlastības izolē,
laiku pa laikam informācija par
lekšēru nestabilitāti un pat nedrošību
parādās arī uz ārieni. Tieši pēdē­jās
divi dienās tas vērojams arī po-ijā.
Vēl nebija pagāiusi nedēla, kad
ar lielu pompu nodibināja Apvie­noto
strādnielcu partiju, kurā sakau­sēja
kopā komunistus ar sociālistiem,
kad jau atkal runā par „nacionālārn
uil buržuāziskām" tendencēm. Grēk­āzis
šoreiz ir tas pats vecais — ko-^
mūnistu partij'as agrākais ģenerāl­sekretārs
Gomulka.
V Jaunās partijats pirmā kongresa
laikā viņš gan tiesāja nacionālās
tieksmes, kas neesot savienojamas
ar sociālismu un mēģināja pierādīt
savu lojalitāti (gan tikai vārdos),
bet, acīm redzot, tas maz ko līdzēja.
Jau otrā dienā valsts prezidents un
apvienotās partijas priekšsēdis : Bie-rūts
Gromullcu centās pilnīgi pazudi­nāt,
ļoti asā.formā kritizēdams viņa
līdzšinējo politiku un nosvēršanos
ijacionālisma pusē. Kāds cits runā-tāj
§ vēlāk apliecināja, ka Gomiilka
«paklāvies buiržuaziskajai ideoloģir
jai", kas nav savienojama ar tautas
Mi
Vai ASV pavasari
bija sagatavojušas
mobilizācijai?
/au agrāk ārzemju presē cirkulēja
%s, it kā ši gada pavasari saspī­lējums
.ASV un Padomju Savienības
starpā kādu laiku biji5 tik liels, ka
draudējis izcelties atklāts konflikta,
^n ka bīstamo stāvokli esot novēr­osi
prezidenta Trumena. personīgā
iejaukšanās. ' .
Kad pagājušajā nedēļā Trumenam
Preses konferencē lūdza izteikties
Par tamlīdzīgiem : ziņojumiera, ASV
prezidents atteicās tos komentēt. Ka
' }|;ļormē AFP, vienā no ziņojumiem
minēts, ka amerikāņa aviācija
Pavasarī informējusi Vašingtonu, it
vistuvākajā laikā esot gaidāms
Padomju uzbrukums RietumeirDpai.
spīti šiem slepenajiem ziņoju-
.^}^^. Trumens ar-savu apsvērto,
^^elbu toreiz, esot novērsis amerikā-bruņoto
spēku mobilizāciju.
AZ
demokrātijas iedeoloģiju. Komunistu
leksikonā šādi apvainojumi skaitās
vēl vairāk nekā nāves grēks, kāpēc
šobrīd nav zināms, kas sagaida Go-mulku.
Skaidrs tikai viens — savus
grēkus ar iepriekšējo pašapsūdzību
viņš tomēr nav izpircis.
Sestdien Apvienotās strādnieku
oartijas sanāksmē rū^niecīlDas mi­nistrs
Mincs paziņoja, ka Poliiai būs
savs sešf^ades plāns. Trīskāršot pa­redzēts
ķīmisko rūpniecību, kā arī
rncelt ogļu un Tērauda produkciiu.
Sešgades plāns sāksies 1950. gadā.
Ar 1. janvāri Poliiā atcels visu pre­ču
racļonēšanu. Strādnieki un dar­ba
zemnieki varēšot visu brīvi pirkt
bez kādiem ierobežojumiem.
% BBC, St
kārno un vairāki citi ministri. Visā
In^donēpjā izsludināta preses uŗi:. in­formācijas
iepriekšēja cenzūiu ;
Protestējot prei Holandes .akciju,
atkaulēs, Austrumindonezijas parla­ments
Celebesa salā. Vienbalsīgi
pieņemtajā deklarācijā ; paskaidrots;
ka holandiešu rīcība Indonēzijā ir
nelikumīE^a un nesaskan ar nule pie­ņemto
cilvēka tiesību deklarāciju.
To vai^tu salīdzināt vienīgi ar jaoā-ņu
uzbrukumu Perl Harborai. ASV
ieceltā šķīrējkomisija telegrāfiski
lūgusi .Drošības rpadomi pēc inter­vencijas,
Indonēzijā. Par jauno sa-
SDīlējumu anspriedies arī Savienoto
Valstu ārlietu viceministrs Lovets ar
valdības locekļiem. Oficiāli par šīm
aosp^iedēm . nek^ nav paskaidrots.
Ārlietu ministrija-gaidot tuvākas zi­ņas
no sava konsula Batāvijā.
i Kongresa partia. kas ii lielākā
oolltiska apvienība I n d i a s i nosoda
Hqlandes rīcību. Indijas ministru
Dpezidents Pandits Nēru deklarēiis,:
ksi vina valdība morāliski atbalstīs
indonēziešus, jo nevarot pieļaut, ka
citas valsts iejaucas Āzijas iekšējās
lietās.
Indonēziiās konflikta dēļ ASV
deleeiāts Džosups Uz nirmdienu bi^a
sasaticiš Drošības oadomes sēdi. Pēc
Padomju SavlenHDas ārlietu mi­nistra
Molot^va telef?raf'ska, lū«^ūm-a,
to' tomēr atlika uz trešdienu, jo tik
ātri Parīzē nevar ierasties krievu
nārstāvis. Holandes ārlietu ministrs
^tikers svētdien preses konference
Hāsā paskaidroja, ka Indonēzijas
konfliktā vainojami komunisti, kas
visu laiku orovocējuši nemierus.
Pēc informācijas no Batāvijas,
Djokiakartā saņemts gūstā arī in-donēzUšu
armijas virsnavēlniek's,
Kpnflik^s Indnnēziiā il^st jau trīs
^adus. Pēc asinain'~m cī^ām jan­vārī
izdevās parakstīt pamieru, kas
ta?ad atkal lau-^ts. Jau 11. novembrī
Tļ'olandes vald^'ba nazinoja, ka sa­runas
ar renublikšniem izjukušas.
M'TL prezidents Hata varbūt arī
vēlētos atrisināt konfl"'ktu miera ce-
•ā, bet viņam nav pietiekairras va-
^as,'llai savu gribu reāli-^ētu, Hā?a
biia paredzēlusi nodibināt Indonē­zijā
.pārejas valdību,..kāpēc atsauca
/ (Beigas 5. Ipp.)
AMERIKĀŅU OKU­PĀCIJAS'SPĒKI
REINAS LĪNIJAS
AIZSTĀVĒŠANAI
ASV valdība principā esot piekri­tusi,
ka nepieciešamības gadījumā
amerikāņu okupācijas armiju Vācijā
nodotu Rietumeiropas ūnijas aizsar­dzības:
komisijas priekšsēža feld­maršala
Montgomerija rīcībā Reinas
līnijas aizstāvēšanai, pēc kāda infor­mēta
politiska :novērotāja paskaidi-o-jumiem,
ziņo UP. Lēmums, kas pie­ņemts
pret ģenerāla Kleja iebildu­miem,
esot uzskatāms par pagaidu
atrisinaju mu. • Atb i 1 dīgās iest ādes
esot uzskatos, ka amerikāņu okupā­cijas
karaspēks Vācijā esot labi sa^
gatavots un agi-esijns . gadījumā
spētu notui'ēt Reinas līniju Ifllz ie­rastos
papildspēki no citām Eiropas
daļām un ASV.-
Franču biTiņoto spēku uzdevums
Rietumeiropas ūnijas aizsardzības
plāna ietvaros būtu pirmā ' kārtā
austrumu robežas aizstāvēšana, na-cionālsapulces
aizsardzības komisijā
naskaidroja aizsardzības ministrs
Ramadjē. uzsvērdams arī nepiecie­šamību
stiprināt Francijas gaisa spē­kus.
Ramadjē ziņojuma detaļas ofi­ciālais
komunikē noklusēja.
Bliušā ASV prezidenta Huvera
vadītā speciālā komisija kādā ziņo­jumā
kritizēja amerikāņu aizsardzīr
bas. spēku trūkumus. Komiteja,
starp citu, piemin, ka kāda ministri­ja
aplam analizējusi padomju kara­spēka
kustības Vācijā pagājušā pa­vasarī,
no kā būtu varējušas ras­ties
„nopietnas konsekvences-'.
GT, DM
Beļģijas Kongo
izbūvēs miKtanr
bari Eiropas
aizsardzībai
Beļģijas valdība nolēmusi Beļģu
Kongo izbūvēt lielu militāru atbal­sta
punktu, ziņoja UP. Piektdien lē-mums
kļuvis zināms oficiālāsaprin*
dās Briselē. Kāds beļģu ģen^rālšti
ba virsnieks jau atstājis Briseli, lai
dotu rīkojumu ievadtt vajadzīgos
priekšdarbus Beļģijas kolonijā Kon­go.
Atbalsta punktu otodošot ari
Briseles pakta valstu, ASV un K ^ /
nādas rīcībā.
Atbalsta punktu paredzēts .izbūvēt
Kaminā, pusceļā starp Elizabetvillu
un Franki ostu, pie tiešā Dakaras-
Diego-Siarēzas Geja. Kamirļas aug­stiene
ati-odas ap 1200 metru virs
jūras līmeņa. Tur plānots iekāiiot
lielu lidostu, kurā varētu nosēsties
un pacelties arī vissmagākie ameri­kāņu
bumbveži.
Beļģijas aizsardzības ministrija vēl
paskaidrojusi, ka jauno atbalsta
punktu izmantošot beļģu armija un
aviācija, bet tas būšot ari Lielbritā­nija.?,
Francijas un BeneJuksa val­stu,
kā ari abu pārējo galveno Zie-meļatlantika
aizsardzības pak\a da­lībnieču
valstu — ASV un Kanā­das
— rīcībā. No labi infonmķaiTU-aprindām
vēl paskaidro, ka feld­maršals
Montgomerijs. Rietumeiro­pas
ūnijas aizsardzības komisijas
priekšsēdis, esot lūdzis beļģu valdību
atbalsta punktu izbūvi Āfrikā veikt
iespējami pasteidzinātā k-ārtā. Ie­vērojot
vispārējo Āfrikas stratēteko
nozīmi Eiropas aiz.sardzības plānos,
jaunās bāzes Izbūvei militārās ap­rindas
piešķiļ* sevišķu nozīmi:
AZ
Turcija pretosies jebkuram iebm«
kurnam
ASV armijas ministrs Ŗojals apmierināts
Kamēr Vašingtonā turpinās sarunas par Atlantika paktu, Savieno-tās
Valstis jau kop.§ pagāiušā gada pavasara sīita uz Grieķiju un Turciju
kara materiālus un pārtikas līdzekļus, lai stiprinātu sīs abas valstis
pret totalitārisma ekspansiju. Preiidents Trumens drīz pēc savas ievēlē­šanas
deklarēja, ka amerikāņu palīdzību Grieķija un TurčUa saņems
arī uz priekšu. Ka Savienotajām Valstīm ir liela Interese par šīm
abām zemēm, liecina armijas ministra Rojala nesena vizīte Atēnās ^ un
Artkārā. Atgriezies no Turcijas, preses pārstāvjiem viņš paskaidroja, ka
ir ļoti apmierināts ar turku armijas apbruņojumu un garu. Aniiara vi­ņam
deklarēts, Turcija pretosies jeb kādfm iebrukumam savas robežas.
AP zino, ka Grieķijas valdība ie-snie^^
usi Rojalam plašu pārskatu par
militāro un saimniecības stāvokli.
Tajā, starp citu, ierosināts, lai Grie-
KOMUNISTI DRAUD AR „KRIEVU ATMAKSU"
bet Maskava klusē
KRIEVIEM NODODAMS ŠTOLPES CIEIVIA IEDZĪVOTĀJI BĒG UZ
RĪETUMSFļKTORIEM
Franču asā rīcība, uzspridzinot padomju sektora raidītāja antennu
mastus Berlīnē, šķiet, padomju pusē radījusi pārsteigpmu, jo līdz šim
rīkoties bija pieraduši krievi, kamēr rietumnieki vairāk apraicrmajas ar
pi-otestiem. Tādēļ pagaidām nav manāma nekāda konkrēta reakcija no
par
^atmaksa'* varētu bīit.
\ Radio Berlin" direktors Šmits iz­teicies,
ka šī „iejaukšanās padomju
konti-o'lētā territorijā nepaliks bez
atbildes*''. Pavēle torņu uzspridzma-šanai
neesot vis nākusi no Parīzes,
bet no Vašingtonas, un, to izpildot
Francija esot • sevi degradējusi par
nožēlojamu amerikāņu koloniju'^
Šī ..nekaunība" pierādot, ka rietum­valstis,
kā mierīgas un demokrātis­kas
attīstības pretinieces esot zaudē­jušas
tiesības ilgāk palikt Berlīne
Komunistiskais „Vorwārts"^ sakas
zinām", ka Francijas .politiskajās
aprindās valdot liela neapmierinātī­ba
par ģenerāla Ganevāla rīcību, un
esot sagaidāms, ka viņu atsauks no
Berlīnes, prasot norēķinus ari miii-tārgubernātoram
.ģenerālim Keni-
'^am.'Franču militārās valdības par-:
siāvis Berlīnē noraidīja TASS ap­galvojumu,
kā antennu ma.stu uz-
.spridzināšana esot pārkāpums pret
•krievu eksterritoriālajām tiesībām.
Krieviem nekad šādas tiesības ne-
'tumu,sektoros neesot bijušas.
Ģenerālis Klejs Frankfurtē presei
izteicies, ka esot ,,loti pateicīgs"
franču. okupācijas iestādēm par vi-
PLAISA KĻŪST ARVIEN
PLATĀKA...
'The Richmond'*
1
nu rīcību, jo radio torņi nopietni
apdraudējuši ..gaisa tiltu". Uz kāda
žuriiālista jautājumu, vai ģenerālis
Kleis sabaidot kādu prctakciju no
krievu puses un kāda tā varētu būt,
amerilcāņu militāi'i^ubernātors atbil-^
dēja. ka nozinot un viņam arī nerū­pot
to zināt.
Tā kā padomju kontrolētais Ber­līnes
raidītājs sniedza gandriz vie­nīgi
komūnistis]:u propnp.andu, bieži
vien rupjā.veidā nonicinot berlinie-šus
<un viņu demokrātiskos iestādī­jumus,
tad iedzīvotāju sašutums ar­vien
pieau,?a,:un viņi jau aeiāk pra­sīja,
lai raidītāja personālam liek
izvākt ies no ēkām britu sektorā. Par
iemeslu, kādēļ britu iestādes šiem
mudināiumiem nesekoja, minēia ie-
SDēiu. ka krievi varētu ppriraukt
t^'lofona satiksmi starp Berlīni un
Vācijas rietumjoslām. Tas arī mi­nēts
par vienu no-iespēja.miem pret-sollcm
pēc antennu mastu uzspri­dzināšanas.
Kāds pilsētas sakaru
pārvaldes pārstāvis, turpretim, pa­skaidroja,
ka šclda ricība neliekoties
ticama: ar to krievi reizē pārtrauktu
sakarus ar savu joslu, jo kabeļi-ejot
cauri rietumu sektoriem.
Antehnu mastu uzsoridzināšana
Berlmei biia liels pār-^tei2ums, jo
franču iestādes iepriekš par šādu
n':>domu nebi'-a zinnujsas ne nolicivis
iestādēm, ne pilsētas pārvaldei. Tū-l:
t nēč tam padomju raidītāja ēkas
britu sektorā nastiprināti apsargāja,
neielaižot nevienu sv«su personu, ari
žurnālistus nē. Svētdien padomju
(Beigas 5. Ipp.) .
kijas ziemeļu robežu apsardzību uz­ņemas
starptautiskas vienības. Tā­lāk
grieķu valdība lūgusi, lai rietu­mu
sabiedrotie bridlna Dienvidslā­viju,
Bulgāriju un Albāniju neatbal­stīt
ģenerāli Markosu. - Kaļ-u Grle^
kijā varētu ātrāk nobeigt, ja no Sa­vienotajām
Valstīm saņemtu lielāku
palīdzību..\Grieķu valdība tādā^ga*
dīiumā varētu- palielināt savu kara­spēku
no 180.000 uz 250.000 vīru.
Banketā, kas Atēnās tika .rīkots
nar godu Rojalam, ASV • vēstnieks
Greidijs paziņoja, ka prezidents
Trumens apsolījis Grieķijai-palidzi-bu
arī uz priekšu. Tā sasniegs 400
miljonu dolāru gadā, vai par 50 mil­joniem
dolāru vairāk nekā līdz šim.
„Mēs būtu laimīgi" teica Greidijs,
,,ia ASV palīdzība būtu labāk sek­mējusies.'
bet Grieķija tomēr vēl Ir
brīva valsts un neatrodas'aiz dzelzs
aizkara".""
Amerikāņu žurnālisti ziņo no Atē­nām,
ka cīņa ar komūni.stiom var­būt
būtu devusi labākus panākumus,
ia tajā aktīvi piedalītos |y:isr Jrieķi.
Lai gan par to neviens aiklāti neru­nā,
ir zināms,' ka Grieķija valda z i ­nāmas
bažas, kas notiktu.^a izceltos
karš. Grieķi domā, ka sabiiedrotie
nepasargātu viņu zemi no,komunis­ma
invāzijas, tāpat kai savā laikā
nevarēja aizsargāt pret HitlertL Sa­biedrotie
tādā gadījumā nostiprinā­tos
Āfrikā -un no turienes sāktu at­brīvošanu.
Bet pa to laiku tūkstošus
grieķu iznīcinātu, vai deportētu;
Ievērojot Grieķijas stratēģisko stā­vokli,
šīs bažas liekas ne visai pa­matotas.
Savienotajām Valstīm, un
tāpat arī Lielbritānijai loti svarīgi
noturēt Vidusjūras austrumu daļu.
.Ja komunisms nostiprinātos Grieķi­jā,
apdraudēts būtu ne vien—Turci­jas,
bet arī visu Tuvo^un Vidējo
austr-umu stāvoklis. Bej tur, kā z.i-nārns..
atrodas bagātie naftas avoti,
kas rietiimu .sabiedrotajiem ir tik
pat vajadzīgi kā asinis. V
BBC, NYHT