1948-10-26-08 |
Previous | 8 of 8 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
m
i
1
{ \
Latvieša Vesfnesft 1M6. g. 26. oktobri
\ Misteram Džēipsoīmm
^ aisejot
Mūsu tiomet&ē pagājuši ntdēļā
neiiotika nekas ievērības cienīgs, izņemot:
atvadīšanos no UNRRA's „ti-ma''
direktora vietnieka mistera
Džemsona. Tomēr sagatavošanās
darbi šādas atvadiSanās i»enācīgai
atzīmēšanai prasīja daudz pūļu kā
no adripinistrācijajS, tā ari no māksliniekiem
(vienkāršo mirstīgo iemītnieku
pūles nav ko rēķināt). Admi-jas
pūļu nastu uz saviem
iznesa komandants viens
1 nistrāc
plecien
pats. Visu nedēļu viņš mācījās no
galvas uzrunas tekstu angļu valoda
V
un visu nedēļu staigāja pa nometni,
to murminādams. Pat spoguļa
priekša viņš rīkoja pāris ģenerālmēģinājumu
un par sevi palika labās
domās kas nav izgaisušas līdz šai
.•dienai. ::J;:-Y^
Mākslinieku'resp. mākslinieka pūles
ari nebija no vieglajām. Viens
no mi su nometnes ievērojamākiem
skaņu māksliniekiem (ar\ kupliem
matien i un '„knikerbokera** biksītēm)
atrodā i nezināmā turnej ā un tādēļ
:;viņa pienākumus uzņēmās nometnes
krāsu mākslinieks. Krāsu mākslinieks
estudēja vairākas kora dziesmas
pat angļu valodā un panāca kora
izpildījumā atzīstamu krāsu un
skaņu bagātību. ^
Sarīkojumu zālē n|isteru Džemso-nu
sa; gaidīja guntiņiļ goda ierinda,
tad uz paaugstinajum^a kāpa komandants
un angļu valodā nodeklamēja
savu jzrunu gandrīz bez aizķeršanās.
I *ēG tam komandants šo uzrunu
nolasi; a latviešu valodā; un tādā kārotā
vis iem klātesošiem, izņemot varbūt
pašu misteru Džemsonu, kļuva
skaidrs, ko-komandants gribēja pa^
teikt. Tad uz paaugstinājiļma uzj^
kāpa rhazskauts un uodeklamējļa
angļu dzejolīti, stingri pieturoties
pie te ļcsta* ko atklāti paslēptu turēja
sa lijā. Pēc tam koris angļu valodā
atikaņo ja angļu dziesmiņu. Misters
Džemsons bija ļoti sajūsmināts
par to un izteicās, ka līdz šim nav
zināji j, ka latviešu dziesmām ir tik
liela līdzība ai* angļu dziesmām. Lūdza
te tkstu pārtulkot un ļoti samulsa,
kad \iņ^m paskaidroja, ka dziesma
taču bijti dziedāta angļu valodā. Kā
pēdējais ļuz paaugstinājuma parādījās
pats misters Džemsons un izj us-tos
viirdos pateicās im atvadījās no
klātes ošiem. Sīs izjūtas im pateicības
j ļelumu, gribot negribot, bija
Jāatstāj uz tulka sirdsapziņas, bet
<;erēsi m, ka pārāk lieli sirdsapzii;ias
pārm<5tumi tulku nemocīs. i
Misters Džemsons tiešām | r labs
<jilvēks un tādēļ man ir ļoti žēl ka
•es, valodas nezināšanas dēļ, nevarēju
viņam izstāstīt pāris anekdotu no
akotu dzīves. Drūmais
Par filzu un Valeriāna Razbegaje-viem,
abi no Jelgavas, Veltu Ceveru
no JiJlgavas, bija Polchlep b. Schi-velbein/
Pommern, un Austru Renc-mani,
bija bi Ziegler, Witzlebensche
Porst verwaltuņg, Gunewalde/Ober-lausitzv
lūdz z. Dr. O; Wiese: Porzel-lanfabrik,'
Fūrstenberg/Weser {21a).
3709
Stutgarta, 20. okt. — Baknanga —
denaci^ācijas iestādē, kas pirmā
apcietināja Nimbergā atbrīvoto nacistu
finanča lietpratēju Hjalmaru
Sachtu, uz loga palodzes eksplodēja
bumba, bet drīz pēc tam vēl 2 biim-bas
pašā Stutgartā sagrāva militāri^s
policijas iecirkni un^ Stutgartas de-naclfikācijas
biroja ēku. Upuru nav
bijis. Baknangas eksplozijas laikā
sākusi degt ariUNRRA*s štāba mītne,
bet vēl nav nosakāms, vai abiem
šiem atgaciījumiem ir kas kopējs.
Visapkārt Stutgartas militāro iestāžu
celtnēm tagad divkāršota vācu
polidj as sardze uņ amerikāņu patruļām
izziņota trauksme. Vācu policijas
vadība d6mā, ka bumbu atentāti
ii; sekas kādai sazvērestībai, ku-,
ŗas nolūks ir vai nu atbrīvot vai arī
nogalināt Sachtu. — ASV apņēmušās
piešķirt T u r c i j a i 25—50 milj. dolāru
kreditu dzelzceļu un rūpniecības
modernizēšanas paātrināšanai.
— P a d o m i j a uz ledlauža ,,Zie-meļpols"
sūta_ 35 zinātnieku ekspedīciju
„Cukotskas jūras ziemeļdaļas,
Sibīrijas jūras austrumu un Lapteva
jūras' izpētīšanai, jo par tām esot
pārāk maz ticamas informācijas." —
Aus t r u m b e n g a 1 i j ā norisinās
nikns reliģijas karš, kurā musulraaņi
cenšas piespiest pārējos iedzīvotājus
pievērsties islamam. Noslepkavoti
jau tūkstoši nepaklausīgo. Citi tūkstoši
meklē glābiņu pārējās Bengālijas
daļās. — F r a n c i j a s tautas
republikas kustības (MRP) galva —
Fraricij as prezidents un ārlietu ministrs
Zoržs Bido 10. nov. paredzamajās
vēlēšanās aicināja frančus atbalstīt
„MRP" partiju un sacīja:
„21 nācijas konferencē Francija aizstāvēja
pati savas intereses. Tās rīcību
nenosaka ne dolāri, nedz ari
rubļi." Laikam atsaukdamies uz
amerikāņu atbalstīto Francijas un
Šārzemes saimniecisko apvienībur
viņš piemetināja, ka Sārzemē Fran-,
cijas mērķi jau „sasniegti vairāk par
pusi." — ,P 0 l i j a s vicepremjers un
poļu zemnieku partijas līderis Miko-laičikš'
apgalvo, ka drošības policija
apcietinājusi viņa partijas 915 darbinieku
un biedru, lai paralizētu šo
partiju vēlēšanu kampaņas sākumā.
94 šīs partijas biedri kopš maija esot
nogalināti, bet citi „pazuduši." —
Anglijas kara gadu ārlietu ministrs
Antonijs Idens, ierazdamies Beļģijā,
preses konferencē Briselē ieteica
Rietumeiropai sadarboties vēl ciešāk,
lai saglabātu pasaules nākamo
hiieru. Tas esot panākams ar Eiropas
valstu vienošanos pa atseviš^
ķiem re^oniem. Kardinālis Gri-fins
Londonā aicina atbrīvot Dienvidslāvijas
archibīskapu Stepinacu
r- „šo Ūelo un nevainīgo vīru," kas
iedrošinājies iebilst „tādā valstī, kur
patlaban nepacieš nevienu iebildumu,"
— Ar amerikāņu un Padomi-jas
okupācijas joslas robežu atvēršanu
starp Bavāriju un Tīringu visiem
vāciešiem, kas dodas ceļojumos
Bavārijas vai Tīringas saimniecības
I interesēs, novērsts viens no galvenajiem
starpjoslu tiidzniecības šķēršļiem.
Sādi vācieši saņems starpjosl^
pasi jau dažās stundās; ^Maskavas
radiofons ziņoja, ka pag. nedēļā
I r a k ā , Irānas robežu tuvumā angļi
novietojuši 80.000 savu karavīru, lai
ar šādu spēka demonstrāciju uzmundrinātu
Irānas ,,i»eaķciohāros" ele-maitus.
Anglijas kara ministrija
Londonā paskaidro, ka Irākā tikai
nomainītas dažas karaspēka vienības,
bet kopējais karavīru skaits nav
palielināts.ļ — Radiointervijā Vašingtonā
ASV senators Vandenbergs,
vaicāts, vai karš pret Krieviju ir
nenovēršams, atbildēja: „Tam ne-drikst
atļaut kļūt nenovēršamam."
- PSRS komunistu partijas oficiālais
orgāns „Pravda" 10 nacistu pakāršanai
Nīrnbergā un Hermaņa Gē-ringa
pašnāvībai veltī nepilnu 200
vārdu sausu ziņojumu, kas atkārtots
visā Padomi jas presē. — Grieķijas
premjers Tsaldsoriss. Atēnās
paskaidro, ka ASV ārlietu mihistrs
Bernešs apsolījis agresijas gadijumā,
sūtīt amerikāņu karaspēku uz Grieķiju.
ASV jau tagad sūta uz Grieķiju
savu finaņču un saimniecisko
misiju. — Romas katoļu baznīcas
3 amerikāņu kardināli Filadelfijā
raksturoja Dienvidslāvijas archibīs-kapa
notiesāšanu ar cietumu par
„barbarisku pāridarījumu taisnībai."
Sīs domas viņi izsaka līdzjūtības
kablogŗammā pāvestam Pļjam 12. —
Sakaitinātas par „dolaru Imperiālisma-
pārmetumiem no Cechoslova-kijas
un Krievijas, A S V 16. okt.
pārtrauca pēc čechu lūguma f par
90.000.000 doL palīdzības saņemšanu
naudā un citādā veida no Amerikas
uzsāktās sarunas. — ASV ārlietu
ministra vietnieks Dīns Ečesons
(Dean Acheson) Ņujorkā teiktajā
runā atkārtoti apliecināja, ka Savienotās
Valstis it visur apņēmušās
izsargāt vājāku tautu tiesības, lai
panāktu sociālu, politisku un saimniecisku
drošību. Ečesons sacīja:
^Sadarbībā ar pārējiem UN saimes
locekļiem ASV vMdība aizstāv vājāku
tautu tiesības politiskas stabilitātes,
saimnieciska progresa im sociālu
panākumu demokratiskiĒd sasniegšanai
bez iespaido juma nb ārpuses."
Viņš norādīja, ka ASV turpinās
cīnīties par saviem mērķiem
ar „neatlaidīgo un nogurdinošo, bet
ārkārtīgi nepieciešamo konferenču
un kompromisu metodi." • Nupat
no: K o r e j a s Vašingtonā pārbrau-ķušais
ģen.-maj. Arnolds, kas kopējā
komisijā ar Krieviju bija ASV augstākais
pārstāvis Korejas nākamās
valdības izveidošanai, ziņoja pre^-
dentām Trumenam, ka Krievijas
pārstāvji pārtraukuši sarunas
apmaiņā. | - - ASV bruņoto spēku
virspavēlniecība A u s t r i j ā ^ oficiālā
ziņojumā asos vārdos kcastatē,
ka austrieši samaksājuši Krievijai
5 reizes lielākus okupācijas izdevumus,
nekā tiem bijis jāmaksā visām
pārējām 3 okupācijas vārām kopā.
Visas okupācijas varas, atskaitot Padomi
ju, apņēmušas atlīdzināt Austrijas
valdībai par to labā Izdarītiem
rekvizīcijas, dzelzceļu transporta,
cenzūras un citiem maksājumiem^
bet ,J^adomijas elementi līdz šim
ir atteikušies atmaksāt šādus izdevumus
līdzīgā kārtā vai piekrist,
ka tādi būtu jāizdara." Austrieši
Padomijai samaksājuši jau
gandrīz 155 milj. dolāru, kam vēl jā-pieskaitot
vismaz 3,25 milj. dol. par
krievu izdarītām īpašām rekvizīcijām,
dzelzceļu izmantošanu un cenzūru.
— Maskavas radiofons ziņo, ka
PSRS Augstākā padome 18. okt noklausījusies
optimistiskus ziņojumus
pār, gandrīz ikvienu Krievijas tagadējas
piecgades fazi. Kritizētā celtniecībā,
transports un rūpniecība,
sevišķi Ukrainā. Armēnijas ministru
padomes priekšsēdis visvairāk runā*-
ja par desmittūkstošu imigrantu nometināšanu
uz dzīvi, jo tādi pēdējā
laikā atgriezušies no Grieķijas, Bulgārijas,
Rumānijas, Irānas un Liba-noņas.
— G a l l a p a sabiedriskās domas
pētīšanas institūta aptaujā uz
jautājumu: „Kā politikai, pēc jūsu
domām, mums vajadzētu sekot —
Berņesam i vai^^^ V^
amerikāņu atbildēja par labu Ber-nesam,
16 proč. — Vollesam, 6 proc.
nezināja.
6. liaaijā. Pirms tām viņi atteikušies
iztirzāt nākamās valdības jautājumu
ar jebkuru Korejas politisko partiju,
kas savai zemei pieprasa neatkarību.
Arnolds sacīja, k4 Savienotās Valstis
iestājas par demokrātiju, runas
un brīvas preses brīvību un ka tāpēc
tās nevārējušas piekrist Krievijas
prasībām, ka no šādām sarunām būtu
jāizslēdz vi^s Korejas partijas,
kas prasa neatkarību. Robežlīniju
starp Savienoto Valstu un Krievijas
okupācijas joslām Korejā ģen. Arnolds
nosauca par „dzelzs priekškaru."
Starp abām joslām vienīgie
sakari tagad esot pasta apmaiņa reizi
pa 2 nedēļām un chlora • un diegu
Mūsu labākie-trimdas vieglatlēti
patlaban ir Stendzenieks Jķēpa mešanā,
kas ar 70,99 m rezultātu, pēc
starptautiskiem noteikumiem, gūst
1023 punktus, Ratass diska mešanā
44,35 ~v 845,,Priednieks 100 m 11,0
•— 843, Millers.loiles grūšanā 14,18 —
835, Liepnieks augstlēkšanā 1JB4 —
834, Teteris 800 m 1:58,5 -r 832, Ha-a
niešanā 61,87 -i-821, Os-
Sabiedf6to nāves soda Izpildīšanas
komisijas 4 ģenerāļi oficiālā komunikē
17. okt. Nimbergā paziņoja:
„Hermaņa Vilhelma Ģērinģa un
Nīrnbergā 1946. g. 16. okt. pakārto
karanoziedznieku līķi saskaņā ar
Starptautiskā militārā tribunāla
spriedumu ir kremēti un viņu pelni
slepeni izkaisitt** — Feldmaršals
Vilhelms i Ķēitelš, ziņo Nīŗ^
cietuma komandants plkv. Endruss,
līdzīgi Hermanim <Jēringam pašnāvībā
gribējis izbēgt karātavām. Vēl
prāvas iaikā modrs sargs pamanījis,
ka Ķeitels kabatas makā mēģina
paslēpt garu un asu metalla gabalu,
ar kb viegli varētu pārdurt vēnas
vai rīkli. Sargs to atņēmis. — 20.
okt. BMIhē notikušajās vēlēšanās
no 3,2.milj. iedzīvotāju iepriekš bija
reģistrējušies 2,32 niilj. 1.472.000 no
viņiem ir sievietes un nepilni 847.000
vīriešu. — A S V Militārās valdības
saimnieciskās daļas direktors brigādes
ģen. Drēpers 18. okt. brīdināja,
ka visai vācu saimniecībai ,^šoži^in
būs jādzīvo no rokas mutē,"^un aicināja
kā Sabiedroto personālu, tā arī
vāciešus taupīt elektrisko strāvu im
ogles. Rādot piemēru, anierikāņu armija
samazinājusi savu novembrim
paredzēto' ogļu patēriņu par 30.000
to. Piešķīrumi dzelzceļiem samazināti
par 20.000 to, elektriskām spēkstacijām
par 10.000 un gāzes iest^r
dēm par 20,000. i
The Stars and Stripes
vaids augstlēkšanā 1,82 - ŗ 810, Cu-darāhs
400 m 51,2,-. 807 un Circenis
šķēpa mešanā 61-10 ar Priednieku
200 pfi 2 2 , 6 k a t r s pa 805 p. ^ Frei^
b u i ^ . f r t o č ū okupācijai latviešu
fiitbola trimdas izlasa — Bebris,
ĶārkUņš, Anūzis, Jēgers, Arens,
Celmraūgs, Kudŗašovs (Krišjanovs),
PērkOTis, Freimaiiis, Gailis un Peiča
pieveica F. pilsētas vācu sporta klubu
4:1 (0:1). Sevišķi; labs bija mūsu aizsargs
K. Arens lin labs atī malēja:
iizbirucējs Pāvils Peiča. F. radiofoni
P ^ spēles mūsu izlases vienība dzirļ-dēja:
„Latviešu futbolā valsts viJļ .
nība savā Vācijas ceļojumā ieradul-sies
ari Freiburgā. Mēs varējām but:
laimīgi par izdevību redzēt fiugsti;
vērtējamu, klasisku futbolu! Latvie- \
ši pierādīja un attaisnoja viņiem līdzl^^
ejošo slavu, uzvarot Freiburgā J
utbplistus pilnīgi pelnīti un viegli
ar 4:1." — Ķad pēc startiem Augs-iurgā
J un Hanavā vajadzēja dotie s
uz Mincheni, sportisti ceļa naudāra ,
skaitīja pēdējās markas. Minchenē
mūs pagaidīja nemīlīgas caurbraucēju
kopmītnes un tukšs vakariņu,
galds... Tā savā stāstā par mūs a
;ŗlmdas izlases vieglatlētu turneju
Dienvidvācijā bin vieglatlētu grupas
vad. Ķ. Sleicers. Vieglatlētus ļojbi
atbalstījuši soļošanas rekordists r.
Bernhards, ĒslingeiiasVMC^, it īpaši
Kāde Im izlases futbolistu vad. V.
Baumanis, hanavieši, latvieši „In-sulas"
nometnē Berchtesgāden I,
Augsbūrgas sporta svētku komitejjis
pr-dis J. Pelūde un vieglatlētika is
sekcijas vad. J. Balcers. — Fizkulti-riešu
dienā Rigā,^'Meža parkā Vo -
dēmārs Lasī („Spartaks") lOOļ k|n
braucienā ar velosipēdu gandrīz pjir
9 min. laboja savu 1939. g. Latvijas •
rekordu, veikdams distanci 2:42:32,8
— pār nepilnām 4 min. labāk par
līdzšioējb Vissavienības rekordu (i.
Sparinskis.„Latvju Sports" Lībekā).
—, Gēstachtas «Saules" latviešu sportisti
„Daugaviešu" bij. pr-ka R. Raita
vadītā YMČA»s nodaļā gadat laikā
piekļuvuši^ pie plašas (sporta zāles
Ipakenbergā, kur vietas ari apm.
2000 skatītāju. Pēc Mēllnas nomet-.
nes pārvietošanas uz Gēstachtu S<5-
jieņes sportistu sāiņiē/^ tagad atr(>-
damš arī augstlēcējs Liepnieks, lodes
grūdējs Upnialis, futbolists Līģeris
u. c (Arv. Ēglītis). — ^ S l ē z v i g S ļ S j
latviešu šacha turnīrā ar 10 p. U 5 -
varēja Dr. j . Zemzars. Tālākās vietās
B. Egle, A. Priedītis, R, Budrevics,
R. Leja un J, Ozoliņš. „B" klasē uk-vārējā
J. Ziemelis, m, Zalcmanis un
G. Spīlberģs. Atrspēles turnīrā 1. v.
Dr. J. Zemzars, aiz viņa R. Bļidre-vics,
A. Priedītis un Gregors. Uzvarētāji
saņēma VS „Turīb a," Y M -
CA's, kopas ,^Pašpalīdzība," Merjlijas,
māksi. Sīmaņā, O. Kampes u. c./ziej-dotās
balvas (R. Budrevics).
Pērk u Latvijas, Igaunijas'un LietuvasDa5.
arkas neapzīmogotās sērijās,
i l f jlfs Zīriņš: Baltie Camp,
Post Office, Augsburg-Hochfeld, Bay.
(13b) 3779
Eadvs im pasdņas m Ra 1 f s Reichs
no Eigas: Latvian Camp, Herren^
^ k bei Lilbeck (24). 3778
Latvi meist. vingros. Jāni Roni lūdzam
paziņot savu atrašanās vietu
ā* Ing. mech. E. Daģis: Ulu-sundaGummifabriks.
AB, Ulusunda-
Stodihoļm, Sweden, un arch. Jānis
Daģis: Latvian Camp „Fruerlund,"
FlenSbuirg (24). 3783
Par skolotājas Olgas Oudrenieces
dzim. Puigas un meitiņas Astrīdas
gaitām Vācijā ļoti lūdz z. vīrs inž.
Jānis Gudrenieks: b. Frau Schiļeiber,
V. Leistnerstr. 16, Straubing, Bayem
(13a). 3780
Radus un paziņas m. Antons Platacis
no Ozolaines Platačiem; B. Radze-v^
cu un paziņas no Sakstaggla p. m.
Helēna Apoga dzim. ^latace: DP
Camp, H. 80, Meerbeck, Kr. Stadt-hagen
(21). 3757
Radus,, draugus vtn paziņas no Rēzeknes
un Varakļāniem m. Salomeja
Taukule: DP C^mp, Fischbach bei
Nūrnberg, Bayern (13a). ' 3773
Par karavīra Arvidu Anzaķu^
dz. 01 g., no Ķoņu p., 44. g. rudenī
aizsūtīts liz Toma, lūdz z. Mi 1 da
P 0 d i ņ a: Sneippstr. 8, Bad Woris-bofei
Bayern (13b). ^^s? 3784
yīru Jāni Migli, dz. 06. 22. IL, un
JfāzeiiuBrili, dz. 12.g, m.MartaMlgle
no Vecpiebalgas Baltačiem: Latvian
Cam^ „Venta," Esse^ ūber Uchte
3785
Eadas un paziņas m. Ilga Cel-
/"Eniņa un Herta Cinata no Ri-g&
s, l^ērbatas 88: Hochstr, S» Greven,
Westi'. (2i). 3771
Brani Tilupu, 46. 7. 9. atlaists
np Babenhauzenas nom., m. 11 g a
C e l m i ņ a ; Marianna Kon-r
a di (Šguru) un Tam ar u P a s-tacho
Vu no Rīgas m. J ā n i s Ce 1-
m i ņ š : | Hochstr, 3, Greven, Westf.
(21). 3772
Radus, draugus un paziņas m. Pēteris
Lasmanis, dz. 21. 31. 1. Turaidas
p., no Rīgas, Laubes 10-1:' Latvian
Camp „Stiegler," Neuōtting, Bayem
(13b). 3774
Alfrēda Bargi un Franci Bargi, bija
Thale,Harz,m. Ādolfs Pace: Lithua-nian
Camp, BL 4-iūd, Neustadt, Eol-stein
(24). 2958
Leģionāri! Par leģ. Zigmundu Sutku;
dz. 25. 17. 4. Gulbenē, 45. I nosūtīts
uz fronti -~ FP 36099 E, un par kar.
Oskaru Sutku, dz. 23. 10. 6. Kalncempju
p., lūdz ž.; māsa Ērika Zir-nīte:
DP Camp, Augsburg-Hochfeld,
Bayem (13b). 3767
Piederīgos, radus im paziņas m, Vol-demārs
Bernhards^ Jānis Gemsdorfs,
Jānis Zariņš no Mālpils, Kārlis Vito-liņŠ
no ŽsOpsalas iin IV^
ris no Pabažiem: DP Camp, Fabrik-weg.
Celle b. Hannover (20). 3753
Gsp. izp. Kārli Ņeilandu m. Elza Nei-lande:
Latvian Gampv Ghmstedē, 01-
denburg i. O. (23). 3007
Par inu C i e ļ a u s i , dz. ,ZL g„
no Subates-ļlūkstes, 45. I bija Hah-nenklee
im Oberharz, ladz z; Art.
He>vigs: Maille Esslingen-
Neckar, Wttbģ. (14a). 3782
Kpr. Jāni Voldemāru Resno, dz. 18.
14. 5. Vecpiebalgas p., no Pociema
Spricēm, 44. IX bija kpt. Laumaņa
btL Jaunpiebalgas Zosēiios, bet 44. g.
beigās it kā pie' Tornas 15. div. būv-btl.,
m. agr. Pēteris KalaiņS:DP
Camp, Bar. 39, Rentiplatz, Ohmštede,
Oldenburg 1. O. (23). 2887
Dēlu Vernera Tālrītu Karlsono; dl
25. 20. 5, no Veselavas Lejasvana-giem
m; Osvalds Karlsons: DP Camp,
Spittal/Prau. Oesterreich. 3536
Kaŗ. Jeliļavas akad. stad. Dimit r i-ja
Kriļipva no
5. 9., 45.. 26. 5. bija Braunšveigā,
Res.-Laz., Abt. Heinrichstr.,^ DL līĀāte
E1 z a K T i I o V a: Latvian DP Camp^
Bergeialliasen; ķreis Schlesw
ĪS^ārli Niedru no Jēkabpils, bija
Lackovas nometnē Pomerānijā, un
dēlu Oskaru Skuju, dz. 11. 10. 7. Jēkabpilī,
bfja Bauskas polic., m. Pēteris
Skuja: DP Camp 570, Bar. 17 b,
Wedel, Holst. (24). 3115
)r.:r :;V. -'[J-: ' ' v ' ^ ^
Leģionārus Arvīda Ozoliņa, dz. 21.
g., Ādolfa Ivuču, dz. 10. g, un Egonu
Zttbovu, dz. 09. g., visi no Rīgas, m.
Ādolfs Auls: Šchufitr. 52, Wurzach,
Kr. Wangen,^ W ^ (14b). 8018
Piederīgos m. Ojārs Briedis: Latvian
Camp ; 2, Lauingen/Donau
layem (13b). 3734
Kaŗ. Eižena Eduarda ^d. Beikovsķi,
dlz. 22. 24. 11. Daugavpilī, m, Oskars
Mežs:, DP Camp, Wolterdingen bei
Soltau (20). ^ - 8710
Atif Veinheŗga ar ģimeni no Rīgas,
Ķeguma 33; u. c*-:radus, draugus un
paziņas m. ValiuiJiJpmani|: EU^
bethheim, Oevenžrpp bei Amsberg;
Westf. (21). 3617
iJ^atvieša Vēstn^f^ abonements
lurplesū^ 5 mar-
2 mēneša 8\ markas. Abonē-
Rīgas pils. 1. (angļu) ^mn. audz.
Laimonu Grosbergu, dz. 25. 6. 11.,
45. 16. 1. bija Tuškovā 33. p. 3. btl.
9. r., m. māte Maija Grosbergā:
Frauenrichter S%. 22, Weiden, Bay.
3754
ETelena B i l an
filejas pag.^iti.
ž a n s : DP Canip
5S, Ck'ti^
dz. 27. gg. 6.
e t ā n s B i -
menta pieņem na jļebkaŗa' namara./
Ats^v^^ niimora 50 fen. Ta-^
vinieka nsie^klēšanas^sladinājanīi
katra pilnu vai^^^^^^^^m
30 fen., pustreknā salikumā 45 fen.,
tekistā 90 fen. Pārējie sludinājumi
100 iM-oc. dārgāk, Latviešu Vēst-^
neša^ pārstāve a^ okupācijas
Joslā Lidija Dravniece^ Latvian
Camp, „Frische Qaeļle," Hiddesen
bei Detmold, Lippe (21a); Austrijā—
Rūdolfs Kalniņš: DP Camp, Glasen-bach
bei j Sal^org, Oesterreiclu
Māksājumiēni AoļMjā piemērojamas
tās ];iašas lianes š ^ Par
laikraksta savlaieiga nesaņemšana
vai abonementa pārtraukšana tech-niskn
Tai nepārēstu iemesla dēļ
isdevSjsfUbildibtt neuzņemas.
by Manz, Dillingen. 12.
% f _ :
I
t
lī;
f
m
mm.
i ^ •
lllii
Object Description
| Rating | |
| Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, October 26, 1948 |
| Language | la |
| Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
| Publisher | McLaren Micropublishing |
| Date | 1948-10-26 |
| Type | text |
| Format | application/pdf |
| Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
| Identifier | Bavari481026 |
Description
| Title | 1948-10-26-08 |
| Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
| OCR text |
m
i
1
{ \
Latvieša Vesfnesft 1M6. g. 26. oktobri
\ Misteram Džēipsoīmm
^ aisejot
Mūsu tiomet&ē pagājuši ntdēļā
neiiotika nekas ievērības cienīgs, izņemot:
atvadīšanos no UNRRA's „ti-ma''
direktora vietnieka mistera
Džemsona. Tomēr sagatavošanās
darbi šādas atvadiSanās i»enācīgai
atzīmēšanai prasīja daudz pūļu kā
no adripinistrācijajS, tā ari no māksliniekiem
(vienkāršo mirstīgo iemītnieku
pūles nav ko rēķināt). Admi-jas
pūļu nastu uz saviem
iznesa komandants viens
1 nistrāc
plecien
pats. Visu nedēļu viņš mācījās no
galvas uzrunas tekstu angļu valoda
V
un visu nedēļu staigāja pa nometni,
to murminādams. Pat spoguļa
priekša viņš rīkoja pāris ģenerālmēģinājumu
un par sevi palika labās
domās kas nav izgaisušas līdz šai
.•dienai. ::J;:-Y^
Mākslinieku'resp. mākslinieka pūles
ari nebija no vieglajām. Viens
no mi su nometnes ievērojamākiem
skaņu māksliniekiem (ar\ kupliem
matien i un '„knikerbokera** biksītēm)
atrodā i nezināmā turnej ā un tādēļ
:;viņa pienākumus uzņēmās nometnes
krāsu mākslinieks. Krāsu mākslinieks
estudēja vairākas kora dziesmas
pat angļu valodā un panāca kora
izpildījumā atzīstamu krāsu un
skaņu bagātību. ^
Sarīkojumu zālē n|isteru Džemso-nu
sa; gaidīja guntiņiļ goda ierinda,
tad uz paaugstinajum^a kāpa komandants
un angļu valodā nodeklamēja
savu jzrunu gandrīz bez aizķeršanās.
I *ēG tam komandants šo uzrunu
nolasi; a latviešu valodā; un tādā kārotā
vis iem klātesošiem, izņemot varbūt
pašu misteru Džemsonu, kļuva
skaidrs, ko-komandants gribēja pa^
teikt. Tad uz paaugstinājiļma uzj^
kāpa rhazskauts un uodeklamējļa
angļu dzejolīti, stingri pieturoties
pie te ļcsta* ko atklāti paslēptu turēja
sa lijā. Pēc tam koris angļu valodā
atikaņo ja angļu dziesmiņu. Misters
Džemsons bija ļoti sajūsmināts
par to un izteicās, ka līdz šim nav
zināji j, ka latviešu dziesmām ir tik
liela līdzība ai* angļu dziesmām. Lūdza
te tkstu pārtulkot un ļoti samulsa,
kad \iņ^m paskaidroja, ka dziesma
taču bijti dziedāta angļu valodā. Kā
pēdējais ļuz paaugstinājuma parādījās
pats misters Džemsons un izj us-tos
viirdos pateicās im atvadījās no
klātes ošiem. Sīs izjūtas im pateicības
j ļelumu, gribot negribot, bija
Jāatstāj uz tulka sirdsapziņas, bet
<;erēsi m, ka pārāk lieli sirdsapzii;ias
pārm<5tumi tulku nemocīs. i
Misters Džemsons tiešām | r labs
|
Tags
Comments
Post a Comment for 1948-10-26-08
