1948-08-10-01 |
Previous | 1 of 6 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
i i m OSTA GAii,>- i;: ii;;'' te-i i-i:- i'- • i '(55 • i m domfgs, un A =• TTŗ kazarmās « ^gadījums ]u, Ka ta. vervējot sar V aģentus. N ižg; I Ijas vadības n/.^^ ~: ' ^ ' ^ ^ ^ P s- Lai gan pašnā,£ N piedevēja Lieti Sās 1940.-41 g aiuso ābeļu un kiiļ» jas ņe lapas, ne iw Vai tas hiiaī^ lesu tautas tumšā. stot, pie.mūsu.austru^ varēja novērot dzīvu ka kustību. Bet ofi-a korrekti, pat mazāk ziemā. Maija sākuroa ģenerālis Berkis sa-n viesoties Maskavā -aŗa komisāra Voro^.i^' meklēja krievu bazei nstatēja, ka Latvijas ;ti pilda līgumu un ka 'enībai neesot nekāda kaut ko neapmieri-apliecināja: ari jau-sūtnis Derevjanskis, zidents juta r tuvas neatlaidīgāk :vM •strādāja, lai tieio mēs būtu vismaz rao- Lai uzbrukuma gadi-netiktu pilnīgi pār-alsts \ varas pārstāvē- | j i orgāni,, ministru ka- ^ 17. maija slepenā se-kumu par ārkārtējām nim Zariņam Im^ nozīme būs šīm piln- ^ tīri • administrativāni | ejām mūsu pārstāvi- ^ puslodē, to pilnvaru brīdī bija grūti pauž Maskavu izbrauci tru prezidents Meŗķis pratumus par bažu li* u starp Lietu\'u ui) skava Lietuvas valdi-īguma- pārkāpšanu.un karavīru dzīvību ap- 3. jūpijā Mērķis lid- Rīgu atgriezās no | | īsajā uzturēšanās laiw atiešanai uz i jas valdību intomt ultimātu, kura noĶ a Lietuvas okupacip •ot Lietuvu, Padoil"; a nodomājusi ies C; | auniju starp Baltu-- If. iju, bez iespējam ^• pasaldi. . , « ī s ā pienāca ziņa, » te ^prŽidents Smeto» | ājis Lietuvu^ par^Jļ | tājot minstru | Pēc šis ziņas g ^• locekli lūdza U * , kamēr tas ! i ' r savu autoritāti ļ | ipinātu cīņu parg. fi gumentus, kas^^ ^ ļm vajad^tu^tu ^ nts pateicas, ka^,. l i ., •ot Latvija lid^P^' nullpattiieess saotieklēt at^^l^,' i viešiem tautas ^^^^^^ i i . i li m i-li- 111 te i ķ w omaju, ' " ' ' . ^ M t s c - alpojums, I t " skanēja pŗe'' oteiktā atbil*. I f r e d s B e r z " . „rā atmin" U ULTIMĀTA INU TIPI irU s k ^ ŗ^ PAR KT:ISA> Latvijas apg ā Cena 1' i ii I f i: LATVU \ Latvian Newspaper Published under EUGOM Civil Affairs Divisioū Authorisation Namber UNDP 196. Publisher and Editor: Kārli? Rabācs, OP Gamp Kleinkōtz near Giinzburg/D. Printer: „Schwab. Volksbl.". Oanzburg/D... Bgm.^ Landm.-Pl. 7. Girculatiori: 4000. published tv/ice weekly. Edi-torial olfice: Gūnzburg/Do.. . Dominikus-Zimmermaijn-Str. 2.' -lATVIAN NEWSPAPER Otrdien. 1948. g. 10. au^^ustā hnāk Otrdienās nn piektdienās^ Izdevējs: B.ALK uidevunul Lar\-ie5u preses darbinieku sadarbības" kopa. Atbildīgais redaktors: K. Rabācs. vieta. A. Liepa, redaktori: Z. Bārda M. Culītis., H. Miud A. Smits. Adrese • Gunžbftrg- Do.; red.: Doniinikus-Ziminer^ matmstr. 2 (tālr. 50). apg.: MarktpL 25 (i. 84), spiest: Bgra.-Undmann.-Pl. ? (t. 92) MIRIS SŪTNIS VOLDEMĀRS SALNAIS Sēru vēstij, ko trimdiniekiem pirms desmit dienām nesa telegrāfs par Latvijas sūtņa pie Amerikas Savienoto Valstu valdības Dr. 'AU freda Bīlmaņa nāvi, tagad seko jauns sāpīgs zaudējums — Zviedrijas galvaspilsētā Stokholmā 4. • augustā, pl. Žl, iceļā uz slimnīcu miris sūtnis un pilnvarotais ministrs V o l d e m ā r s S a 1 n a i s. Sūtnis Salnais bija •piedzīvojis politisks darbinieks, kas cīņai par latviešu tautas tiesībām ziedojis v,i-su savu miīžu. Dzimis 1886. g. 20. maijā 'Lubānas pagastā, viņš jau kā reālskolas audzēknis piedalījies 1905. g. revolucionārajā kustībā un izbaudījis visas t ā laika Krievijas patvaldības vajāšanas. Pēc 1905. g. revolūcijas apspiešanas jauno cīnītāju apcietina, vaii'ākus gadus viņš pavada cara cietumos un spaidu darbos Sibirijā un 1913. g. emigrē uz Amerikas Savienotām Valstīm^ kur aktīvi piedalās latviešu sabiedriskajā dzīvē. Pēc 1917. g. atgriezies Tālajos austrumos, Salnais pirmā pasaules kara beigu posmā aktīvi piedalās Sibīrijas latviešu nacionālās padomēs ārlietu vadībā un latviešu nacionālā karaspēka vienību organizēšanā. Pēc atgriešanās dzimtenē viņš darbojas par vicedirektoru valsts statistiskā pārvaldē, ir vairāku Saeimu deputāts, pirmais Latvijas tautas labklājības (darba) ministrs,^ ā r - ietu ministrs un vairākos ministru, kabinetos ārlietu ministra biedrs. Viņš vadījis daudzas Latvijas delegācijas Tautu Savienībā un citās stai-ptautiskās konferencēs, īpaši darba un sociālos jautājumos. 1937. g. Salno ieceļ par sūtni Zviedrijā, kuras galvaspilsēta norit Salnā pēdējais =darba cēliens. Ja Zviedrijā patvērumu atraduši ap 4500 latvie- .šu, tad tas lielā m ē r ā ir nelaiķa nopelns. Salnais bija ne vien polī tisks darbinieks, bet sarakstījis arī vairākus darbus par statistiskiem un saimnieciskiem jautājumiem un piedalījies ar rakstiem laikrakstos. Viņa vadībā un organizācijā notika pirmā tirdzniecības skaitīšana Latvijā, kas bija piimā tāda arī Baltijas valstīs. Sūtņa veselības stāvoklis pēdējā laikā bija iedragāts. Tikai 29. jūlijā viņš varēja atstāt Stokholmas Sei^afima slimnīcu, visu laiku tomēr nepārtraukdams pūlēties latviešu tiesību jautājukios un viņa aiziešanu jo sāpīgi sajutīs Zviedrijas latvieši. Helaiķa. a.pbedīšana notiks 15. augustā Stokholmā. Bavārijas apgabala latviešu komiteja sūtņa Salna nāves gadījumā publicējusi aicinājumu 15. augustā sarīkot sēioi dievkalpojumus. Sabiedroto un padomju ārlietu ministru konference varētu notikt septembrī Parizē Britu prese un BBC slepenību Maskavā uzskata par pozitīvu pazimi Piektdiien, pīkst. 17, trīs retumvalstu diplomātiskie pārstāvji no jauna ieradās Kremlī,, lai turpinātu sarunas ar padomju ārlietu ministru Molotovu. Pec trīs stundām viņi at^rie^^sl Savienoto Valstu vēstniecība, kur saskaņoja ziņojumus .savām valdībām. Sestdien un svētdien Londona, Parīzē un Vašingtonā risinājās drudžains darbs. Visu trīs valstu ārlietu ministrijās šifru speciālisti un augstākie techniskie darbinieki strādāja virsstundas, lai sagatavotu materiālus ministriem. Be-vīns svētdienu pavadīja Londona. Jau , i sestdien britu ārlietu ministrija ieradās ASV vēstnieks Dagless un viņa franču kolleēga Ma-siļji, lai apspriestos ar vācu nodaļas vadītāju sēru Streņģu. Labi informētas politiskās aprindas izsakās.; ka Bevins; - Šumans un Maršals svētdien sagatavoja jaunas instrukcijas, ko nosūtīs uz Maskavu. Lielvalstu diplomātiem pirmdien paredzēta vēj viena apspriede ar Molotovu. Londonā izsakās, ka rietumu demokrātijas kā priekšnoteikumu ārlietu ministru konferencei uzskata Berlīnes blokādes atcelšanu, kamēr Kremlī pastāvot uz to, ka sarunām jānotiek bez jebkādiem priekšnoteikumiem. Pagājušo piektdien ASV un Fran-, cijas vēstnieks, kā arī Bevina speciālais pilnvarotais, cetui-to reizi ieradās Kremlī., lai rastu kādu izlīdzinājumu saspīlētajā politiskajā situācijā. Pirmoreiz rietumu diplomātus pieņēma padomju ārlietu v i - ceministrs Zorins, tad notika a^p-spriede ar Molotovu, kas pārtrauca atvaļinājumu im. ieradās Maskavā, lai sagatavotu audienci pie Staļina, kas notika pag. pirmdien Ceturto-reiz rietumu pārstāvjus no jauna pieņēma Molotovs. Un tomēr vēl. līdz šim t^rīdim pasaulei nav nekādas tuvākas informācijas, kas Kremlī runāts un vai pastāv kaut cik reālas izredzes izlīdzināt saspīlējumu rietumu un austrumu stai-pā. Pi'e-tēji agrākajiem paraugiem, apspriedes notiek vislielākā slepenībā. Pagaidām noteikti nav zināms, kad sagaidāms oficiāls paskaidrojums. Politiskie novērotāji spriež, ka to publicēs pēc nākamā apme}<:lējuma Kremlī. Lai gan minējumi par sarunu saturu ir visai attiuīgi, Parīzes laikraksts ,,Gombat" sakās, zinām, ka rietumu diplomāti I lūguši no Staļina .atbildes uz četr 1) K o Padomju Savienība saprot ar Rūras kontroli un ,em jautājumiem: kadā veidā Maskava vēlētos tajā piedalīties, 2) kādi ir padomju nodomi Austrum vāci jā un ko Kremlis piedāvātu, ja rietumu demokrātijas atteiktos dibināt vācu valdību Frankfurtē, 3) vai, pēc Padomju Savienības ieskatiem, Vāciju vajadz^ētu izslēgt no Maršala plāna un jebkādas sadarbības ar rietumiem un 4) ja tāds būtu Masr kavas nodoms, - kādu tā iedomājas Rietumvābijas saimniecisku un po^ lītisku reorganizāciju.' Franču laikraksta informāciju daļēji apstiprina arī Reutera ziņa, ka Padomju Savienība būtu ar mieru atcelt Berlīnes blokādi, ja. sabiedrotie nesasauktu 1. -septembrī paredzēto Rietiunvāci-jas satversmes sapulci. Kaut ari sarunas Ki^emlī notiek visai lēnā tempā, izsakās novērotāji Maskavā, pagaidām nav vietas pesi- I (Beigas 3. Ipp.) , Londonā ieradies ASV ģenerālštāba šefs , Svētdien Londonā ieradās ASV ģenerālštāba šefs ģenerālis Van-denbergs aviācijas ministra Si-mingtona pavadībā. Amerikāņu sūtniecībā paskaidrots, ka ģen. Vandenbergs Eii'opā paliks nenoteiktu laiku. Viņa brauciena nolūks ir inspicēt Eiropā stacionē-tās ASV karaspēka vienības un apsvērt priekšnoteikumus, lai varētu Berlīni gaisa ceļā apgādāt arī ziemā. Aviācijas ministrs jau apspriedies ar brijl*|r",gaisa flotes virspavēinieku lordu ' Tederu. Abi amerikāņu arnļiijas pāi-stāvji apmeklēs arī Vāciii.' .Savienotās Valstii paredzējušas stacionēt Lielbritānijā tns divīzijas lidojošo cietokšņu, ko komandēs ģenerālmajors Džonsons. Divīzijā ietilpst 30 i^upercietokšnu un attiecīgais personāls. Līdz šim Lielbritānijā ja'u bija stacio-nēti 60 lidaparāti. , Atlikušie 30 atlidojuši pirmdien." BBC Donāvas konference nelieciiļia par Padomju Savienības sadarbību DIENVIDSLĀVIJAS DELEGĀCIJAS CENŠANĀS NEUZLABOS TITO POZĪCIJAS MASKAVA Vakar sākās jauns posms Dunavas kuģnieeīUas konferencē Belgra-dē, pēc tam kad pagājušā sestdienā beidzās tās deklaratīvā daļa. Desmit valstu pārstāvji iesākuši debates par katra Padomju Savienības priekšlikuma i)unktu, jo, Francijai balsojot pret, bet ASV un Lielbritānijai attifiroties,yišinska ierosinājumus pieņēma par izejas baži turpmākam apspriedēm- Konferences dalībnieki, pēc Dienvidslāvijas priekšlikuma, ievēlēja ļarī īpašu komisiju, kas pārbaudīs citu valstu iebildumus. Šie iebildumi bija jāiesniedz līdz pirmdienai. , NOMETŅU AD-k i ' U - SAMAZINĀS PAR 10 PROCENTIEM VĀCIEŠIEM NAV TIESĪBU AIZLIEGT DP IEGĀDĀTIES NOIOIE-TĀS PRECES — 1949. GADĀ PAREDZ 140.000 IZCEĻOŠAM; NO AMERIKĀŅU JOSLAS ..Mēs visi esam Vaciļa tik'ii n a - gaidām. tā kā ari man na\' 'a.itva;- nojas, ja stājos -jūsu priekša t-kai kā pagaidu amerikāņu *jo<his preses konferencē IHO s l ā na Kisingenā teica aprūļ)('S da.l.'is ditājs Dans, sākdam.s pro''^ ferenci. kas notika jaima.s int'^ cijas daļas vadītajās Huthas Kotivr-^n vadībā. ?.li:te]x I^ans p a ^ k j i O K K a^ ka turpmākais hiik^ bus ir.i m»- piotns. IHO vaciiba tic. ka di'i.. b'"!''. reāli jūtami ASV ieceļo-ana- l i k i - lua rezullā-ti. Pro.'Kl( l U a 'i'; u i n vm ieceltās komisijas uzdevmuš \'ai:s nav jautajunui pēiil. b* 1 ķerties pie ieceļošanas iŗd/ivmala-nas. Komisijas locekli vi-i ir \)-\- zii>tami sabiedriski^ dai'biiiieki. K n jau agrāk iepa/.inušios ar iJl^ laui.i-jumu. Atbildot uz jauiājuniu, ka k/ul>i-jas ierosinājums |)ar l ' l * i i a d o i i ^ - nieku piesaislišanu U]0- Daii^ m ī-ņoja. ka tuvākās dienas M i b ī T " - ' speciālu instruktaju i^ar iv,i-'n^ \MK'a nometnēs. PedeļOs niē!i(\'ns j u s l as šlabā bijuši dažādu taiilibii i ' n i n i pārstāvji. Joprojām tomei- r:v\i\ I M O - tumus'jautāļums. kā not(MM '\'.'.' š!'^ pārstāvji tiešām ii* vi.^'a- a.'! c e r M ^ tautas v:runas pār.stavu ]'.• , . ' / ' > M a i . jau gadijies\ ka no vieaa.. i i o ' b i -; štābā ieradušās 3 d a / ā t k i s d c h ' i ac'- jas, kas visas a])"alvoioša'- ka !'• v e lētie savu tautību p.ārstāvii f jušā nedē icijas nāšanās J ^ E V I IZMANTO VISUS LĪDZEKĻUS, L A I P A K Ļ A U T U SEV V Ā CU SAIMNIECĪBU UN IEBIEDĒTU BERLLNES MAĢISTRĀTU ^2jņodami pār notikumiem Berlī-rietumu žurnālisti izsalvās, ka te T^okas neliecina pai" sarunām Maskavā un lielvalstu mēģinājumiem sa- Pi^asties. Padomju- ierēdņu izturē- ^^^ās nav mainījusies. ne par matu, gaisu nepārtraukti tricina sabiedi^o-. lidaparāti kas piegādā bcrlīnie-siem uzturu un kuru sl^aits svētdien sasniedza 670. Cilvēkiem jācīnās ar tiem pašiem ierobežojumiem, ko r^^ijusi blokāde, pie kam neviens ^<^zina, kad tā beigsies. Berlīnes ik- "ii^na nav viegla. ^ s ā 'laikā pilsētnield piedzīvoja Ķtras naudas reformas ^ vispirms saucamo tapešu marku, tad jūni-beigās austrumu naudu,' vēlāk i'ietumu marku un tagad no jauna ^^stmmu. naudu. Berlīnieši pacietīsi nostāv desmit stundas rindā, lai ^^•gūtu jaimo valūtu, bet ļoti bieži priekš oficiālā laika maiņas vielas noslēdz im ierēdņi. aiziet. Tik-bieži tapešu markas atzīst' par -'Viltotām", lai gan tās izsniegtas ^'ipmaiņas vietās. Iedzīvotāji ironi- ^ēdaini i-unā, ka tagad, no Bei^īnes ^^viens neuzdi'ošinās izbraukt, jo ļ^var zināt, vai nākamā dienā ne- .»^^is atkal jāmaina nauda. . ^ cīņa abu policijas prezidentu starpā turpinās- tādā pašā garā un tempā. Atceltais Markgrāfs' naktī (Beigas 3. Ipp.) Rietumu demokrātiju preses pārstāvji po Belgrades ziņo, ka Višin-ska deklarācijas un .Maskavas sate-lītvalstu uzturēšanās Donavas starp-tautiskp kontroli jau apzīmogojusiv Britu dele'gācija.s. vadītājs sērs Pīks pat izteicies, vai i r maz kāda nozīme konferēndi turpināt, ja Maskava un t ā ļ seši līdzbalsotāji atzīst tikai savas tiesība's. ASV pārstāvis\Kekons pag. nedēļas beigās iesnied'za amerikāņu priekšlikumus, kas pai-edz, ka blakus Savienotajām Valstīm, Lielbritānijai, Francijai, Padomju Savienībai un 6 piekrastes valstīm Dunavas kontrolē .piedalās arī Austrija •un ļ/acija. Austriju vajadzētu .pielaist vēl līdz miera līguma parakstīšanai.. Padomju Savienības iztuiē-šanās dēļ Eii'opas svarīgā upe sadalīta divpdaļās. ko Savienotās Valstis, nevar pielaist. Britu .delegācijas vadītājs sērs Pīksi ierosināja lūgt starptautisko šķļīrē'ijtiesu Hāgā vai UN tribunālu izšķilt, vai 1921. g. Donavas starptautiskā konvencija vēl pa?iāv. Abus šos priekšlikumus noraidīja. belgrades konferences līdzšinējā norise, rietumvalstīm nesola nekā laba. Saspīlētajā atmosfairā amizantus brīžus preses pārstāvjiem sāgā dā vienīgi Dienvīdsl a\' ij as de 1 egā- .cijas pārcenšanās. lai izpildītu katru mazāko Višinska mājienu. Lielas amerikāņu ziņu aģentūras IXS speciālkorespondents Kins^sberijs Smiss domā, ka šīs pūles Tīto poziciia? Maskavā t(i)mēr neuzlabos. Smisa rokās Bolgradē nonākusi kāda Padomju Savienībā iespiesta brošūra. ? ..Newsweek" 9. augusta numurā ziņo, ka īsi savelkot augstāko ārlietu speciālistu domas par kara.un miera iespējām, tās izsakāmas šādi: ..Mēs nedomājam, ka būs- karš. Mēs gan domājam, ka- pastāv kara risks. Bet mēs jau vairāk gadus esam bijuši pārilecināti.. ka padomju politiķi izmēģinās visus līdzekļus, izņemot karu. Kritiskais moments sāksies tad, kad kļūs skaidrs, ka spiediena metodēm Rietumeiropā nav vairs izredžu uz panākumiem-. : Tad politbirojam būs jābJkiras starp karu vai iespaida zaudēšanu Rietumeiropā uz daudz gadiem. Sīs izšķiršanās brīdis pienāks nākošos 12 mēnešos. Mēs tuvojanues tam laikam, kad "Kremlin būs jāizšķiras.*' Tas bat6 laikraksts tomēr piebilst, ka no 'Eii'opas ziņo par mazāk opri-m- istiskiem ieskatiem. Padomju sa-telītvalstu diplomāti, kam rodas iespējas runāt atklāti un brivi. pēdējā aikā.slepeni esot atzinušies, ka, .pēc viiju domām. Kremlis. gatavojoties kai-am. un to varētu novērst tikai divi apstākļi: smaga saimnieciska krize^ASV. kas piespiestu amerikā-ņusļ' pilnīgi atsaukt spēkus no Eiropas, vai arī padomju satelītu frontes s a b r u k u ^ Austrumeiropā, ķas padarītu karu par pārāk bīstamu Padomju Savienībai. Valters Lipn^ians. vērtēdams Berlīnes krizi. ..Ne\v York Herald 7"ri-bune" raksta, ka. visos apsvērumos i^ati svarīgākā ir atziņa, valsts, kas karu iesāks zaudēs. Neviens vēl ka-,.::ta : šo. karu. :arī nevarot, pateikt, konfliktu būšot ie- VI- 'Ua ••rmiitārā--kļū-- • ai--ien; • vai r āk'; valstis kas aizsargājas teikt, vai lielo KoniiiKiu ousot iespējams atrisin^'it bez kara. bet visiem esot ^kaiJrs.,ka pirmā šavien; izšpusaņa 'būtu ia. jo ar iaiku oie\'ienosoues lielākā tam. un' nevis tam, kas uzbrūk. Ne\vsweek, NYHT kuŗā uzskaitīti visi Dienvidslāvijas maršala grēki. Tā domāta izdalīšanai Austrumeiropas .-tautas demo-kratljām'\ /Brošūrā iespiestas krievu komunistu partijas trīs vēstules, kas adresētas dienvidslāvu korņpartijai. Pirmo vēstuli parakstījis 7. ia;i>)V^. Lai gan Dienvidslāvijas atbildes Maskava noklusējusi, tas tomēr netraucē iz.sekot notikumu gaitai. Padoni/a Savienība vispirms norada, ka tā nav varējusi atdot Triestu Dienvidslāvijai, 'jo tas nozīmētu karu. Tīto šo apstākli nav vēlējies saprast. Otrkārt, Maskava pārmet Dienvidslāvijas komOni.stu pai'tiiai un valdībai, ka tā ne vien ierobežoju.'^i padomju militārās misijas darbu, kas biiis domāts ..pašu dienvidslāvu labā", bet pat pieprasījusi samazināt par 60 proc. locekļu -kaitu. Visnēdiei, Tito ļāvis gan amerikāņu vētstnie-kam Kekonam un viņa aģentiem brīvu kustību, bet padomju diplomātus licis izsekot savai slepenajai policijai tāpat, kā to dara ..buržuāzijas valstīs". Pēc Kingsberija Smisa informācijas,, tie tomēr nav īstie iegansti, kāpēc Tīto Ma.skavas acīs kļuvis par ķeceri,. • Padomju Savienība. pieprasījusi mo Dienvidslāvijas Dalmācijaš piekrastē atbal.sta punktus savām zemūdenēm. Bet Bel^rade šo prasību noraidīju.si; Tas. Kremli saniknojis tik ļot:, ka pēc tam sekojirši ko-minforma lāsti Tīto un dienvidslāvu' komunistu partijai. Un tomēr partijas oficiozā ..Borbā" .svētdien rakstīts, ka Dienvidslāvija p'lnam at-, balsta Višinska priekšlikumu, kas ..nodrošina brīvību tautas, demokra-, tijām". BBC politiskais komentā-tors izsakās, ka Tito izlurč.šanās liekas toniēr dīvaina: no vienas jmseo viņš noraida Maskavas iejauk^ar^^/S saivas valsts iekšējās lielas, no (. Vras puses dienvidslāvu delegācija atb^il-sta to bloku, kas vēlas sev pakļaut citas tautas. BBC. M, BB, NZ Trīs gadu pūļu rezultāti Pagājušās nedēļas beii'ās Ņujorkā - publicēts Apvienoto nac^iu trīs ^adu darbības pār.skats. Ta ievadā ģenerālsekretārs Trigve Li aicma lielvalstis steidzam; nokā.'-tot Vācijas problēmu, kas -esot v-'-'a-^ UN organizācijas prestiža lieta. Trīs gadu laikā Apv:enota;ā:n nācijām nav izdevies vienoties par at-jmu ierocu; baktēriju kai-a, un atbruņošanās jautājumiem Pārskata tDeigās Li norāda, ka neviena UN locc40e ne-drfrLStētu draudēt citām valstīm vai apspiest tās. BBC • Mr. Dans p e r s f u i u ' i ' ' i ^ jis Berlīnē. lai n a : a a i n . i t u '^1* ļ centrālkomiteju jautājumu-^ ar UM-GUS pārstāvjiem. Svarīgi bija jau.aā l i c s l i e tu vadītāja Kimola paskaidroimrn tam. kad žuiaTālisti j ) i e m i ! h . j a. sākusies vāei'\šu k a m n a n a o i ' M . normēto p i v ē i i j ) a r c l o ~ : i ' u i Dl^ metnēs, Mr. I\im< Is aO^ilde a, daŽās \ ' i e t ā s . p . e i i i e r a m . 1 •' r ; i gabalā, vācieši tiešaīu ]):ui(kii-v: liegumu ievest n()miMnl^^ sai augļus un citas nenoriniMr.'-^ pu- r r .s Tikko tas uzzināts, ^-lalv! n / i : a " i - rots. kā V ā c i c š i e m š ā d'a 1 i - sī b u nav. DP ir 1 i i tiesības i e g ā d ā t i e s n m o i a n c - t āN ces k ā vāciešiem. Ja l ī d . v e , ' i'ii v-mi atkārtotos, par tiem t ū d . ' ! l a . ' i .o IRO štābam Vv: ļautā]umu. IRO pati neiepērk nenormēia^'on DP vajadzibām.^ Mr. Dan^ a.'h :••( - n o - 1- -a a. IlO' ,,Mums nav DM marku, UP ^^'^ t.op, to aizliedz nolīgumi ar a i a n i .o .Jaunnodibinātās pārv'.iitc'.ons d:»- ļas vadītā:^" atbildedam.^ iiz ' a a i - i - jumu, vai IPvO sa:^,atav>^r<.^"o^ c v a ~ tuālai DP evakvješan;ii VA' l'n-]>'.)' evakuēšanas paraiuvi aia' no ' :\\<'\v apgabaliem, atbildēja, ka ļ).i:'>.arlo-šanas daļas radīšanai nav ri»-':a'l i sakara ar Berlīni. Daļa dibināta i.'i-pēc. ka nākamajā ^',adā } ) a r c dt apm. 140.000 l i l ^ izcejošana n - i rikāiiu joslas. Nekādi turļ)irriki ^t>;7 kuēšanas gadījumi nav flo'i.a/ nav vajadzības lo darīt 1)'' par Bavārijas nometņu p ā i v '^ nu uz Virtembei'H'a-Bādf-n; nr; e.sot pamata. , Mr. Dans .speciāli ]w-^\ • :-a izvāk-ana nepareizi i/lulkota. K. nav izvākti no P.erhiv . Kaui briesmu deļ. Par P.orlira-.- n - likvidēšanu domāts jau ļ)nr'k'> ;',a'!a Ta^ad šis nodom.-; rf;.iliz''i:^. i z i n ir tojot to izdevi;:o npstaiili, -iia iv .(Beigas 2 Ipp ) Markosa valdība aizbēgusi uz Albāni? J Reuters ziņo no y\tena;-n. Markosa jeb tā saucama ..]': Grieķijas valdība" ar/.bf^u.^: Albāni iu. Ta,s izska:dro;am-gneķu likum:j^ās vald:b''K-spēka panākumiem pc-de;a. ' nās. Visi līd7iin'"''iie nema pi etuzbrukumi at'-i kom ūn isti cietu ši 1 i e 1- mus. Pēc AP inforr.naT' ko.sa vienībām G.'^r.'m >- pilnīgi nogrie/?'a - ' i ' i A l bāniju un ar v.nu i '1/ gādes bazi Sarn^iri-N J i-i-rietumos no Konieas. ār' o
Object Description
Rating | |
Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, August 10, 1948 |
Language | la |
Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
Publisher | McLaren Micropublishing |
Date | 1948-08-10 |
Type | text |
Format | application/pdf |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
Identifier | Bavari480810 |
Description
Title | 1948-08-10-01 |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
OCR text |
i i
m
OSTA GAii,>-
i;:
ii;;''
te-i
i-i:-
i'- •
i
'(55 • i
m
domfgs, un A =•
TTŗ kazarmās «
^gadījums
]u, Ka ta. vervējot sar V
aģentus. N ižg; I
Ijas vadības n/.^^ ~: ' ^ ' ^ ^ ^ P
s- Lai gan pašnā,£ N
piedevēja Lieti
Sās 1940.-41 g
aiuso ābeļu un kiiļ»
jas ņe lapas, ne iw
Vai tas hiiaī^
lesu tautas tumšā.
stot, pie.mūsu.austru^
varēja novērot dzīvu
ka kustību. Bet ofi-a
korrekti, pat mazāk
ziemā. Maija sākuroa
ģenerālis Berkis sa-n
viesoties Maskavā
-aŗa komisāra Voro^.i^'
meklēja krievu bazei
nstatēja, ka Latvijas
;ti pilda līgumu un ka
'enībai neesot nekāda
kaut ko neapmieri-apliecināja:
ari jau-sūtnis
Derevjanskis,
zidents juta r tuvas
neatlaidīgāk :vM
•strādāja, lai tieio
mēs būtu vismaz rao-
Lai uzbrukuma gadi-netiktu
pilnīgi pār-alsts
\ varas pārstāvē- |
j i orgāni,, ministru ka- ^
17. maija slepenā se-kumu
par ārkārtējām
nim Zariņam Im^
nozīme būs šīm piln- ^
tīri • administrativāni |
ejām mūsu pārstāvi- ^
puslodē, to pilnvaru
brīdī bija grūti pauž
Maskavu izbrauci
tru prezidents Meŗķis
pratumus par bažu li*
u starp Lietu\'u ui)
skava Lietuvas valdi-īguma-
pārkāpšanu.un
karavīru dzīvību ap-
3. jūpijā Mērķis lid-
Rīgu atgriezās no | |
īsajā uzturēšanās laiw
atiešanai uz i
jas valdību intomt
ultimātu, kura noĶ
a Lietuvas okupacip
•ot Lietuvu, Padoil";
a nodomājusi ies C; |
auniju starp Baltu-- If.
iju, bez iespējam ^•
pasaldi. . , «
ī s ā pienāca ziņa, » te
^prŽidents Smeto» |
ājis Lietuvu^ par^Jļ |
tājot minstru |
Pēc šis ziņas g ^•
locekli lūdza U *
, kamēr tas ! i
' r savu autoritāti ļ |
ipinātu cīņu parg. fi
gumentus, kas^^ ^
ļm vajad^tu^tu ^
nts pateicas, ka^,. l i .,
•ot Latvija lid^P^'
nullpattiieess saotieklēt at^^l^,' i
viešiem tautas ^^^^^^
i
i .
i
li
m
i-li-
111
te
i
ķ
w
omaju, ' " ' ' . ^ M t s c -
alpojums,
I t " skanēja pŗe''
oteiktā atbil*.
I f r e d s B e r z " .
„rā atmin"
U ULTIMĀTA
INU TIPI
irU s k ^ ŗ^
PAR KT:ISA>
Latvijas apg
ā Cena 1'
i
ii
I
f i:
LATVU
\ Latvian Newspaper
Published under EUGOM Civil
Affairs Divisioū Authorisation
Namber UNDP 196. Publisher
and Editor: Kārli? Rabācs,
OP Gamp Kleinkōtz near
Giinzburg/D. Printer: „Schwab.
Volksbl.". Oanzburg/D... Bgm.^
Landm.-Pl. 7. Girculatiori: 4000.
published tv/ice weekly. Edi-torial
olfice: Gūnzburg/Do.. .
Dominikus-Zimmermaijn-Str. 2.'
-lATVIAN NEWSPAPER
Otrdien. 1948. g. 10. au^^ustā
hnāk Otrdienās nn piektdienās^
Izdevējs: B.ALK uidevunul
Lar\-ie5u preses darbinieku sadarbības"
kopa. Atbildīgais redaktors:
K. Rabācs. vieta. A.
Liepa, redaktori: Z. Bārda
M. Culītis., H. Miud
A. Smits. Adrese • Gunžbftrg-
Do.; red.: Doniinikus-Ziminer^
matmstr. 2 (tālr. 50). apg.:
MarktpL 25 (i. 84), spiest:
Bgra.-Undmann.-Pl. ? (t. 92)
MIRIS SŪTNIS
VOLDEMĀRS
SALNAIS
Sēru vēstij, ko trimdiniekiem
pirms desmit dienām nesa telegrāfs
par Latvijas sūtņa pie Amerikas
Savienoto Valstu valdības Dr. 'AU
freda Bīlmaņa nāvi, tagad seko
jauns sāpīgs zaudējums — Zviedrijas
galvaspilsētā Stokholmā 4. • augustā,
pl. Žl, iceļā uz slimnīcu miris
sūtnis un pilnvarotais ministrs V o l d
e m ā r s S a 1 n a i s.
Sūtnis Salnais bija •piedzīvojis
politisks darbinieks, kas cīņai par
latviešu tautas tiesībām ziedojis v,i-su
savu miīžu. Dzimis 1886. g. 20.
maijā 'Lubānas pagastā, viņš jau kā
reālskolas audzēknis piedalījies 1905.
g. revolucionārajā kustībā un izbaudījis
visas t ā laika Krievijas patvaldības
vajāšanas. Pēc 1905. g. revolūcijas
apspiešanas jauno cīnītāju
apcietina, vaii'ākus gadus viņš
pavada cara cietumos un spaidu
darbos Sibirijā un 1913. g. emigrē
uz Amerikas Savienotām Valstīm^
kur aktīvi piedalās latviešu sabiedriskajā
dzīvē. Pēc 1917. g. atgriezies
Tālajos austrumos, Salnais pirmā
pasaules kara beigu posmā aktīvi
piedalās Sibīrijas latviešu nacionālās
padomēs ārlietu vadībā un
latviešu nacionālā karaspēka vienību
organizēšanā.
Pēc atgriešanās dzimtenē viņš
darbojas par vicedirektoru valsts
statistiskā pārvaldē, ir vairāku Saeimu
deputāts, pirmais Latvijas tautas
labklājības (darba) ministrs,^ ā r -
ietu ministrs un vairākos ministru,
kabinetos ārlietu ministra biedrs.
Viņš vadījis daudzas Latvijas delegācijas
Tautu Savienībā un citās
stai-ptautiskās konferencēs, īpaši
darba un sociālos jautājumos. 1937.
g. Salno ieceļ par sūtni Zviedrijā,
kuras galvaspilsēta norit Salnā pēdējais
=darba cēliens. Ja Zviedrijā
patvērumu atraduši ap 4500 latvie-
.šu, tad tas lielā m ē r ā ir nelaiķa nopelns.
Salnais bija ne vien polī tisks darbinieks,
bet sarakstījis arī vairākus
darbus par statistiskiem un saimnieciskiem
jautājumiem un piedalījies
ar rakstiem laikrakstos. Viņa vadībā
un organizācijā notika pirmā
tirdzniecības skaitīšana Latvijā, kas
bija piimā tāda arī Baltijas valstīs.
Sūtņa veselības stāvoklis pēdējā
laikā bija iedragāts. Tikai 29. jūlijā
viņš varēja atstāt Stokholmas
Sei^afima slimnīcu, visu laiku tomēr
nepārtraukdams pūlēties latviešu
tiesību jautājukios un viņa aiziešanu
jo sāpīgi sajutīs Zviedrijas latvieši.
Helaiķa. a.pbedīšana notiks 15.
augustā Stokholmā. Bavārijas apgabala
latviešu komiteja sūtņa Salna
nāves gadījumā publicējusi aicinājumu
15. augustā sarīkot sēioi
dievkalpojumus.
Sabiedroto un padomju ārlietu ministru
konference varētu notikt septembrī Parizē
Britu prese un BBC slepenību Maskavā
uzskata par pozitīvu pazimi
Piektdiien, pīkst. 17, trīs retumvalstu diplomātiskie pārstāvji no jauna
ieradās Kremlī,, lai turpinātu sarunas ar padomju ārlietu ministru
Molotovu. Pec trīs stundām viņi at^rie^^sl Savienoto Valstu vēstniecība,
kur saskaņoja ziņojumus .savām valdībām. Sestdien un svētdien
Londona, Parīzē un Vašingtonā risinājās drudžains darbs. Visu trīs
valstu ārlietu ministrijās šifru speciālisti un augstākie techniskie darbinieki
strādāja virsstundas, lai sagatavotu materiālus ministriem. Be-vīns
svētdienu pavadīja Londona. Jau , i sestdien britu ārlietu ministrija
ieradās ASV vēstnieks Dagless un viņa franču kolleēga Ma-siļji,
lai apspriestos ar vācu nodaļas vadītāju sēru Streņģu. Labi informētas
politiskās aprindas izsakās.; ka Bevins; - Šumans un Maršals
svētdien sagatavoja jaunas instrukcijas, ko nosūtīs uz Maskavu. Lielvalstu
diplomātiem pirmdien paredzēta vēj viena apspriede ar Molotovu.
Londonā izsakās, ka rietumu demokrātijas kā priekšnoteikumu ārlietu
ministru konferencei uzskata Berlīnes blokādes atcelšanu, kamēr
Kremlī pastāvot uz to, ka sarunām jānotiek bez jebkādiem priekšnoteikumiem.
Pagājušo piektdien ASV un Fran-,
cijas vēstnieks, kā arī Bevina speciālais
pilnvarotais, cetui-to reizi ieradās
Kremlī., lai rastu kādu izlīdzinājumu
saspīlētajā politiskajā situācijā.
Pirmoreiz rietumu diplomātus
pieņēma padomju ārlietu v i -
ceministrs Zorins, tad notika a^p-spriede
ar Molotovu, kas pārtrauca
atvaļinājumu im. ieradās Maskavā,
lai sagatavotu audienci pie Staļina,
kas notika pag. pirmdien Ceturto-reiz
rietumu pārstāvjus no jauna
pieņēma Molotovs. Un tomēr vēl.
līdz šim t^rīdim pasaulei nav nekādas
tuvākas informācijas, kas Kremlī
runāts un vai pastāv kaut cik
reālas izredzes izlīdzināt saspīlējumu
rietumu un austrumu stai-pā. Pi'e-tēji
agrākajiem paraugiem, apspriedes
notiek vislielākā slepenībā. Pagaidām
noteikti nav zināms, kad sagaidāms
oficiāls paskaidrojums. Politiskie
novērotāji spriež, ka to publicēs
pēc nākamā apme}<:lējuma
Kremlī.
Lai gan minējumi par sarunu saturu
ir visai attiuīgi, Parīzes laikraksts
,,Gombat" sakās, zinām, ka
rietumu diplomāti I lūguši no Staļina
.atbildes uz četr
1) K o Padomju Savienība saprot ar
Rūras kontroli un
,em jautājumiem:
kadā veidā Maskava
vēlētos tajā piedalīties, 2) kādi
ir padomju nodomi Austrum vāci jā
un ko Kremlis piedāvātu, ja rietumu
demokrātijas atteiktos dibināt
vācu valdību Frankfurtē, 3) vai, pēc
Padomju Savienības ieskatiem, Vāciju
vajadz^ētu izslēgt no Maršala
plāna un jebkādas sadarbības ar
rietumiem un 4) ja tāds būtu Masr
kavas nodoms, - kādu tā iedomājas
Rietumvābijas saimniecisku un po^
lītisku reorganizāciju.' Franču laikraksta
informāciju daļēji apstiprina
arī Reutera ziņa, ka Padomju Savienība
būtu ar mieru atcelt Berlīnes
blokādi, ja. sabiedrotie nesasauktu
1. -septembrī paredzēto Rietiunvāci-jas
satversmes sapulci.
Kaut ari sarunas Ki^emlī notiek
visai lēnā tempā, izsakās novērotāji
Maskavā, pagaidām nav vietas pesi-
I (Beigas 3. Ipp.) ,
Londonā ieradies
ASV ģenerālštāba
šefs
, Svētdien Londonā ieradās ASV
ģenerālštāba šefs ģenerālis Van-denbergs
aviācijas ministra Si-mingtona
pavadībā. Amerikāņu
sūtniecībā paskaidrots, ka ģen.
Vandenbergs Eii'opā paliks nenoteiktu
laiku. Viņa brauciena nolūks
ir inspicēt Eiropā stacionē-tās
ASV karaspēka vienības un
apsvērt priekšnoteikumus, lai
varētu Berlīni gaisa ceļā apgādāt
arī ziemā. Aviācijas ministrs jau
apspriedies ar brijl*|r",gaisa flotes
virspavēinieku lordu ' Tederu.
Abi amerikāņu arnļiijas pāi-stāvji
apmeklēs arī Vāciii.'
.Savienotās Valstii paredzējušas
stacionēt Lielbritānijā tns divīzijas
lidojošo cietokšņu, ko komandēs
ģenerālmajors Džonsons.
Divīzijā ietilpst 30 i^upercietokšnu
un attiecīgais personāls. Līdz
šim Lielbritānijā ja'u bija stacio-nēti
60 lidaparāti. , Atlikušie 30
atlidojuši pirmdien."
BBC
Donāvas konference nelieciiļia par
Padomju Savienības sadarbību
DIENVIDSLĀVIJAS DELEGĀCIJAS CENŠANĀS NEUZLABOS TITO
POZĪCIJAS MASKAVA
Vakar sākās jauns posms Dunavas kuģnieeīUas konferencē Belgra-dē,
pēc tam kad pagājušā sestdienā beidzās tās deklaratīvā daļa. Desmit
valstu pārstāvji iesākuši debates par katra Padomju Savienības priekšlikuma
i)unktu, jo, Francijai balsojot pret, bet ASV un Lielbritānijai
attifiroties,yišinska ierosinājumus pieņēma par izejas baži turpmākam
apspriedēm- Konferences dalībnieki, pēc Dienvidslāvijas priekšlikuma,
ievēlēja ļarī īpašu komisiju, kas pārbaudīs citu valstu iebildumus. Šie
iebildumi bija jāiesniedz līdz pirmdienai. ,
NOMETŅU AD-k
i ' U -
SAMAZINĀS PAR
10 PROCENTIEM
VĀCIEŠIEM NAV TIESĪBU AIZLIEGT
DP IEGĀDĀTIES NOIOIE-TĀS
PRECES — 1949. GADĀ PAREDZ
140.000 IZCEĻOŠAM; NO
AMERIKĀŅU JOSLAS
..Mēs visi esam Vaciļa tik'ii n a -
gaidām. tā kā ari man na\' 'a.itva;-
nojas, ja stājos -jūsu priekša t-kai
kā pagaidu amerikāņu *jo |
Tags
Comments
Post a Comment for 1948-08-10-01