Bavarijas Latviesu vestnesis, December 30, 1948

              | A T V I J A, 1948. g, 28. deceJtnbrl
'II
;^7L;
ikns, pamazs ar uzrautiei"n
viņš paraudzījās uz bēguli
f li apdomājies, teica:
M ''t^ nevaru Bet rit kausim
ļj;"S'Slo šī bijuma es jums dosu
^^•^ojat?''
' iītā piedzīvojuma ieprieci-gLAHļidzēia
atplauka. Vina steig-
^ i t b i l d ē j a : . ,.
m ^3ju blakus namā."
Ķl-^ieka balss bija klusa. Viaš
I čukstēja.-Zilās/acis kā lip-
I )ielipa viešņai. Viņš vēl tau-dzīvojat
viena? Baidos, ka
^nepamana, ka nesu jums
;l,u, jo sodi ir ļoti bargi.''
zīvoju kopā ar savu vīru/*
leica..
ļā > '.../^ ņurdēja i'.emnieks.
ivēja un klusēja.
h atpļaiksnījās balles:, viņa
"s, ka zemnieks var doto sb-lauzt.
Vina tamdēļ teiea:
jšu mājās viena pati.''
labi;'^ :zemnieKs priecīgs ai.
*„es tad atnākšu rit pieva-ļizšķīrās.
Aizvērdama virtu-ļvis.
Strauta sieva atcerētas,
alda; .palika šķīvī un burkās
ļa un tauki un uz plaukta
brūns 'maizes kukulis. No šī
zemnieGe bijā atšķēlusi
riku un, apziestu ar smaržī-
' taukiem. nolikusi sev
ēšanai
dama savās- dienas gaitās,
lomās bieži pieminēja gaidā-ienii:
un brīmi ās par zem-vibu
jp viņš bija ļāvies ātri
'es.';:v,-^-- •.
sdienas laiku dzīvokļa īnaš-
Ica apraudzīt savu īrnieci.
raudzījās uz telpas drēgna-lām
un jautāja: ,,Kamdēļ
dināt?" '
Piesarka. Šis kambaris ne-'
lldāms.
ļiciete Šodien bija labā prā-turpināļa:
izirdat, kā ļaudis priecājas?''
itvēra logu un no ielas ie-balsis:
y.Lai tencināts Hit-tencināts!"^^
, /
ni vilināja arī nama gaite-tšķēja
durvis un skraidīja
I
, I
j
• I
(Turpmāk beigas)
r
i
:aksta Laiks- ^1. burtnīca
Saturā K. Ābeles, Ģ. Sal-rmaņa,
Anšlava Eglīša, L
3, Emīla Skujenieka, Ras-enieces,
J. Rudīša, B. un N.
u, * K. Lesiņa; Edg. Ander-
Rudzīša, N. Vīksniņa uc
si Baltiešu kristīgo studentu
s latviešu nozares mēneš-zirkstele
11. burtnīca.
iB izbraukšanas uz Kanādu YELOS
AR T A U T I E T Ē M . Rakstīt zem
m trimdā
nb€^rgs
embrl Flensburgā. Pārpehiots
ivlca un V. Sturmo ģimenes
apa T. G r ī n b e r ga
S KALENDĀRS 1949, G.
Cena P M 1,—.
nams pie K. B a l o ž a:
Heinkotz b. Giinzburg,
Lettenlager, ' (335)
aties Latv.ev, lut. baznīcas
izdevumus
S KALENDĀRS 1949. G,
Cena DM 1,50.
anti katrai dienai 1949 g.
AISMA TUMSĪBA
Cena DiVE 1,50.
nupat izsīitītas un piepra-di'audžu
mācītajiem. (334)
L T R A I T N E vēlas sarakstīties ar
35-40 g. v. .VēstuUs velamafl
Rakstīt Off. 332,
imdā iznākošās grāmatas jus
varat iegādāties
GAVAS VANAGU
GRĀMATNĪCA,
Nurnberg 2M A/C Valka
devējiem parastā atlaide. At-pasQt!
nātā;iem jāpievieno
devumi. Pieprasiet grāmatu
katalogu! (278)
it mums naudu pa P^stu,
iet U2 pārveduma talona
atzīmēt, par i^oJttS
.5
m i
m
Mi
LATVIA
Latvļan Newspaper
publhhed ander EUCOM Civil
Alfairs DivišioD Authorisation
Number UNDP 196. Publisher
and Editort Kārli!» Rabācs.
DP ; Camp KleinkStz near
Ganzburg/D Printer: s3chwab.
Volksbl * GiinzburRvI),. Bgm.-
Landm.-Pl. 7. Circutation: 4000.
Published ithree tim^s weekly.
Editorial oHice: Gunzburg/Do.
noņnniktis-Zimmerma'in.Str. 2
Cetui-tdien, 1948, g. 30. dec.
iznāk trīs reiz» nedēļa.
Izdevējs: BALK^ uzdevuma
Laniešu preses darbinieku sa- \
darbības kopa. Atbildīgais re­daktors:
K. Rpbācs, rtdaktori:
L. Bērziņš, M. Cofīiis, B. Ķī­selis,
A. Liepa, H. Mindcu-bergs,
A. Smits. Adrese; Gūn/-
burg-Do.; rcd.: Doraiaikus^
Zimmermannstr, 2 |tā!r. 50).
apg.! Marktpl. 2? (t 84)
atvadāmfes no, tuviem .cii- ^ un nesāksies tur otrmziib^^ Tā neatgri^-:
: vēkiem, atvadāmies. npsavieM
Teti ņo Eiropas un ne Tetv:te — nepie-^ bet tu^^^ savā gaitā uz^pri^^^^ Un ja
mēs vēlamies dzīvi ari virzīt, ne - vien ļauties
vlrzītiēk, tad tajā ir: jāieslēdz^. Sajās pulēs
mums nepalīdzēs lielvaras, vienīgi mēs paši un
ļtiums:.līdzīgie..C'-•;• • ^ •'•'^
pildītām cerībām. Tas nav nekas tāds, kas, uz
Jaunā gada sliekšņa stāvot, mums varētu no-par
atspaidu un spēkavotu.
esam im ņeret^ arī pievī^
esam pārlieku pajaviksies cildenos vārdos sa-^ :S'^c':^m^sī vi^okļai viens nb vissvarīgākājierti^^p^^
cerētām deklarācriāni par visu tautu tiesībām lītiskājtem iiotikuhiierrv dzivē 1948;- gadā
pēc brīvības; uri esam nereti vīi
ka savu ticību, kas savā ību^sseerrddēē nneevviieen%u ;nn(e^Diiee-- BBaallttiiijaass vvaallssttuu pnaātr^s^i āuvi unz^ssttāājiaass kkoonpīīPgii Iiccnā: nnee­-
viļ, esani vairāk vērsuši . — ~ •
uz cerībām, : kas izau-gusas
no pašu vēlēiu-
K ā r l i s : S k a l be
/
miem,mazāk uz vēsiem
stāvokļa un ipasaules no­tikumu
dinamikas vērtē­jumiem.
Arī tas nav ne­kas,
Jaunajā
gadā ieejot,: nāktu niuniš
līdzi kā- uzvaras apsolī-
: Mēs esam mācīti pa­cietībā,
bet vēl arvien :.uz,
katra soļa redzam, ka
;šbs aieinājiimus dzemdē
nevis lielvaru patiesa
vēlēšanās īstenot tiesī-
: bas, bet gan tiekšanās ļ
uz vājāko rēķina Nodro­šināt
sev izdevībaa ,
V -: Vai Jaunajā gadā-tas
vārētu būt:citādi?^
: Ko gan nesīs 194,9,
mums. mūšū tautai
gan svešatnē, gan dzim-
'tenē, ko tas nesīs'ci^ē-crei?
Kā tverties, ka iz-turēt,
kā. un ar ko pastā­vēt
mums, ar" ko pastā­vēt
cilvēces neklusinā-
, mām ilgāni pēc miera,
taisnības, brīvības? ;
Pretēji apsolriumiem,
kas iz&anēja tad, kad
; Eiropu un tas
apdraudēja divu diktatoru atklāta agresija : un
kad lielvarām bija svarīga mazo tautu palī­dzība,
vēl ļšobrīd sestajā; daļā pasaules ne vieri^^
valda diktatūra,, bet ta^:žņaugiem, pakļautas
pat t a u t a k a s palīdzēja g^āibtEiropoi^TO^^^^
cisma ūn fašisma. Visa: pasaule ierauta ne vien
divu ideoloģiju orbītā, bet sadalīta ari; pēc varas
i pfindp>a -f- jo lielāks kādas, tautas militārais
un saimnieciskais spēks, jo lielākas .tās tiesības.
Pasaule vairs ir tikai ^dažas ļ; brīvas tautas, un
• taisni /tas viņām dod pamatu cerēt, ka ja arī
1949- gads nedos mieru, tad tas ne^izbzniks arī
ar:; jaunu karu^Lielvara^^^
I
0
0
:: Šūpojiet mani,• Daugavas; v i ļ ņ i ; ;
• Krastā es dziļi ievelku c>lpu.;
Džefdanis vēso rudens gaisu.: ;
ja: pagrieztās, vītiosas salna,
Peld man garām ozola lapas.
Daudz, :ak daudz: ir vītu^
atrautas dzimtenes kokam!
Tālu klīst mūsu ; dēli un brāļi,
Sūri ver-gojot svešā zemē.; :;^
Kad tos dzimtenē atpakaļ vedīs
Saulē vērsta likteņa straume?
Laika upi slcrienām es dzirdu,
Minūtes saduras gaisā kā smiltis,
Pildot tāles ar sīcošu skaņu. :>
Laika upe; varenā upe v
Aiznes valstis un karaļu'troņus ... .
Bet pēc ziemas tā vasaru atved: .
Pavasars māj mums ar pūpolu zarii.
I
tām pasārru
• Tā ir rūgta atziņa! bet tā arī rāda^. kādos vir­zienos
organizēļami mūsu pašu spēki, kā tie
stiprināmi un kopiami un kas darāms, lai to
pietiktu. visam laikam, kamēr zīmes rādīs, ka
brīvības saule patiešām nav vairs aiz trejdevi­ņiem,
kalniem. Un tā ausīs no tagad apspiesto
tautu milionu ilgām, tā, gūs soēku no visu to
tautu centieniem, kurām brīvība varmācīgi at­ņemta,
no visu šo tautu Ģīņas.
Eiropas nelaime, kās ir iirī visas pasaules
nelaime, ir ne vien 1^, ka. viss vecais kontinents
ir sašķelts garīgi, saimnieciski .un politiski, bet
dalāma vienība. Tas ir
solis pie tniosu pašu
spēkavotiem,: tas ir so­lis
uz Baltijas federā­ciju
vai Baltijas savie­nota
j āiti valstīm. ^
• I Bet no Baltijas līdz
Melnajai jūrai tagad ir
: nebrīvībā nospiestas tau­tas
uņ desmitiem : mil-
:: joni cilvēku, kur ir vie­ta
idejai par jaunu, cie­šu
brīvu tautu kopību
; un politisku organizāci­ju.
Vai viņām un niums
pietiks garīga spēka to
sagaidīt? Izkaisoties pa­saules
plašumos, mums
draud iekušana citās ze-
\mēs.. Ne. Anglijā, V ne
Francijā, ne Savienota­jās:
Valstīs, ne Austrā­lijā
vai Kanādā — ne­kur
mums nesola, ka
tur kāds gādās, lai ne­notiktu
ieceļotāju tau­tiskā
.sairšana,: drīzā
gan otrādi. Ar to brīdi,
iziesim no noriļet-nēm
dzīvē, vienalga
k u r ā zemē, katra ģime­ne
kļūs par vienīgo cie­toksni,
kas vē-r varēs
cerēt atvairīties pret
sveĀo vidi. Un spēcīgā­kais
šī cietokšņa ierocis
būs latviežu valoda.
:: Ska@bs latviešus i tātad ;: sagaida šis jaunais
1949. gads, bet ari mēs paši esam kļuvusi skar­bāki.
• No visa atvadījušies,' ko gan vēl varētu
zaudēt? Nolikaši vecos mērus, pēc kuriem
viegli bija: radīt.(un arī vēl tagad tas iespējams)
illūzijas un' remdināt sevi, ka notiks" taisni tas,
izauklē mūsu pašu ceribās, mēs tomēr at­griežamies
ar ticību, bet tā vairs nav akla. Tā
dibinās uz citiem speķiem, jauniem spēkiem,
un tie ir mūsu pašu im citu mums līdzīgo spēki.
Šie spēlei ir lieli, jo to dinamiku rada neizmē­rojams
posts, kura baigajās dzirnavas tagad cieš
un iet bojā miljoni. Bet nekāds despotisms pa­saulē
nav varējis pastāvēt/ pret ^izmisuma un
ciešanu pārvaru. v
Laika vecis Raiņa Daugavā, aicinādams
tautu, saka tā: .,Lai tu celtos, topi jauna! Ņem
sev rokā jaunu spēku, ņem sev mutē jaunu
mēli. nem sev galvā jaunu garu, ņem sev "
tīs jaunu sirdi!'* — Sie pirms trīsdesmit gadiem
arī trimdā rakstītie : vardi tikpat lielā mērā
toreiz ir snēkā ari tagad, jo kā toreiz, tā t
tie top vērsti pret brīvības žņaudzējiem un tau­tas
verdzinātājiem. .
. :xJz 1949. gada karoga ir rakstīts to aicinā­jums.
'Lai Dievs palīdz Jaunajā gadā sa ^
mūsu dvēseles un miesas. spēkus, ka spējam SUTI
aicinājumam sekot
It 7
Ja
S. Vidberga zmelmr