Bavarijas Latviesu vestnesis, January 24, 1947

              4ttthorized by — Li2eiiz —
izdOSanas ailäuja: XCD-OM[
BG Atbiidlgais iedak-tors
^ Editor inrChief:
Kärli» Eabäcs, vietnieks:
Aleksandrs Liepä, redakcl-jäs
sekretäfs: Maksis CuU-tisi
reiiktori: Andrejs Ru-dzis
(Minchene)^ Harijs Min-*
denbergs (Eslingenä), Ar-aolds
Smits (sports), Zigurds
BSrda 'tecfaniskais iekärto-
LATVIAN NEWSPAPER
Nr. 6 (13)
Piektdien, 1947. g. 24.1
iSBttäk otrdienSs na p i o k t^
nfis :: lzdevSJs< Bavärijas
apgabala latvieSa kokitejas
uzdevuma LatvleSu
darbinieku sadfLTblbas
preses
kopi^::
Pl. 7,
RedakciJa: Ganzborg/E
gennr ter • Landmana
. t n rt Printed by S{cliwäb
Yolksblalt. Gilnzbiirig/Doii.,
BOrgerm. - taadmann-Ft 7n
Metiens « Oircttlatioiiz 4000
^VALDIBÄS KRIZE ITALUÄ UN QRIEipjÄ
vakarä sociälists Ra^
l^iije. sastädijis jauno Francijas
i^][bli. Vakar vii;i§ to städija priek-iä
p^dentam Oriolam, bet §odien
notilcs pirmä jairnäs valdibäs sede,
Völdtbä ir fi sociältstu ministri, 5 ko-munitti;
S MBPparstävji, 3 radikäl-iodäiisti,
3 neätkarigie Un viens mi-nistrs
» kas pärstäv sociälistisko at-brivoSanas
kustibas Qniju.
Jauno val^^^^ prezidentu Oriolu
Sk^sveids ari Vietnamas republikas
prc»^dents Dr. Ho Chi Minhs un
usÄidnäJis Oriolu vie vadit rici^^
Izbeigtii asii:iu idieäanu Indo^ima.
VietejBimas vienrgä veleäanas esot
^ifpälit^-ne^tkax^ä Franiiijais Qnijas
tetvarös;**
- Valffibas krlze. izc§lusies arr Ita-bja/
jo pec tam, kadjau bija atka-ptea
ärlietu ministrs Nenni, pärejot
pilntgi Söciälistu partijas därbä, ta-gad
atkäpies äri no ASV parbrauku-feift
nidnistruprezidents Degasp^ri
©r visu saim Jcabinetu. Par iemeslu
D^gasperi xhin Sl^elsanps socialistu
Drolibas padome
iias
partija, pärejo partiju izturesanos
un republikäniskä kongresa leinu-mus.
Valsts prezidents Denokola uzdevis
jaunäs valdibas sastädisanu .päsam
Degasperi.
Atkäpusies ari Caldarisa valdiba
Grie^jä. .DENA, Reuters
sudzTbu pret Albahiju
Ar^desmit balsim pret nevienu,
Padomjtt Savienibai atturoties, Dro-jibas
padome uzi^emiisi darba kär-tM
Äii^jas sfid^ibu pret Albäniju
par Korfu känänä min^anu, kas
iKdz §im tika atzits par ^tarptautisku
^jjOfas c^lui
un sekmeäanal. Janijä
Paneiropas unijas dibinätäjs un
pre^idents gräfs Kudenhove-Kalergi
zi^ojis, ka Eiropas parlaments esot
jau tapsan?is stävokli. lepriekä vin§
izdarijis aptauju ar vairäk nekä 4000
Eiropas da^ädu parlamentu locek-
Uem, lai uzzinätu viriu nostäju Eiro­pas
toijas jautäjuftiä. Aptaujas
jautäjums bijist Vai jus esat par E i ­ropas
savienibas radlSanu UN ietva-ros?
Sis jautäjums piesutits visiem
Anglijas apakänama, Italijas, depu-tätu
kameras un Bei&jas, Holandes,
Zviedrijas, Norve^ijas, Grieljljas, I r i -
jas, Dänijas un Luksemburgas par-lamenta
locekUem. 92 proc. no at-bildem
bija piekritoias, Z proc. at-biideja
ar„he" m 5 proc. parlam€!n-tarieSu
savu piekri§anu saistija ar
priekänpteikumiem. No Änglijas,
Bel^jas, Danijas un Luksemburgas
Kalergi sa^emis vienigi pozitivas at-biides.
Tiklidz bii§ot sai^iemtas visas at-bildes,
visus tos deputätus^ kas at-bfldejuäi
ar „jä/* uzaicinääot dibinät
saväs zemes parlam^nlSras k0misir
dpspli-fedes par i ^ l i j a ä . su(&ibu
pret Albäniju vispär bQs jauns liel-valstU:
spefcu samera pärbaudljums.
Sudzibas pamafi patiesibä esot
daudz svaiigäki nekä ar§jais iemesls.
^ Albänijas. atbilde Anglijai esot
divdaUga. Pirmjkärt: albäi^Li n^liedz,
ka izlikugi minas; otrkärt: tie uz-ivep,,
ka anglu ku^em nav kanäli
Siekä kö meklet Esot pati^Säm
fäSaubäs, vai no Albänijas iedzlvo-täjie.
m esot käds, kas prastu minas
Izlikt Bet albäijiera' bu§ot, gruti
legalvot, ka tik is^urä piekrastes
joslä: käds cits varetu izlikt minas
Öez . viijiU zix^as. Svarigäka tomer
esot atbUdes btra da^a. Pec Ceröila
dopiäm iemesli esot Sädi: Padomju
Savienlba piekritusi Triestas ostas
taterhacionälizeSanaL Bet jau sen
raduääs ba&s, ka krievi. darisivisu,
lai padaritu So vienoSahos lienözi-m
i ^ Nevarot atväirit domu, ka
Korid kanäja mjneäana ir pirmais
iaviens nervu kärä par Adrijas ju-ras
kbntroles tieSibäm,, Pec tam,
kad Icrieyiein neesot izdevies nodro-l^
ät savas marionetes Tito' varu
Triestä,.tie ceh§as. izmantot ötru
ttiarioneti Albähijas premjeru
HokSu, lai raditu nedrö§ibu oträ
Adrijas jufas galä.
Ceröib tomer piebilst, ka Korfu
kanala mlneSana notikusi pirms
tanii kad Molotovs IjTujorkä uzsäka
jauno samierinäSanas politiku. Ja
tl tagad Droäibas padome neatbal-
ItiSot Albäniju, tad varSäöt spriest,
ka samierinääanäs tieääm nopXetni
domäta, pretejä gadijumä buSot
dcaldrs, ka nervu kar§ turpinäsies
®ri 1947. gadä, DENA, Aaily Mail
- Amerikäiju^ SustrStais. laikraksts
. tjLook" pec TASS informäcijas ievie-tojis11iötä"^
Ruzvelta interviju ar
" Stalimi; - Sai intervijä Stajins, starp
citu, i2teicies,,ka täda demokratiska
" valdiba,,/kä, piemeram, ASV, katrä
laikä varetu sadarboties ar komunis-tisku
valdibu, kä, piem., PSRS. UN
näkotne esot lielä merä atkariga no
Anglijas, ASV un Padomju Savieni-
, bas sadarbibas. Saimniecibas ligutns
starp ASV un Padomju Savienibu,
P^c Stalina domäm, butu svarigs pa-näkums
celä uz pasaules miera no-drosinäsanu.
Stajins ari izteicis ga-tavibu
plasai zinätnes, technikas un
kulturas sasniegumu apmaiijai abu
valstu Starpa, kä ari kopigai politi-kai
Tälajoö austrumos. Stajins uz-sveris,
ka kreditu un aizdevumu sis-temas
i2veido§ana dötu pla§u iespeju
ASV un Padomjti Savienibas saim-nieciskam
atplaukumam.
§0 p^aMamentäro komisiju pärstävji
sanäkSot kongresa. 2enevä, läi vie-notos
par kopejiem darba pamat-principiem
un dibinätu patstävigu
orgänu, kas pärstävetu Eiropas tau-tas
kä vienu vienigu. näciju &meni.
Kongresa äelegätu skaitu noteikSot
atkaribä nio. pärstävamo zemju ie-dztvotäju
skaitav r Ik delegäts pär-stäve
§ot vienu miljohu. Täda kärt
Eongresam moräliski bu§ot Eiropas
)arlamenta raksturs vm autoritate.
Gräfs Kudenhove - Kalergi iizturot
sakarus ari ar Eiropas savienoto val­stu
idejas propagandetäju Geröilu.
DfiNA, Reuters
Vairäk neka
Pagäjis turpat g^ads, kops darbu
säkä LKPP, taöu plasäkai sabiedri-bai
tas it kä palicis nepamanits. Si
iestädrjuma priekssedis ir J . ' Gold-manis,
kas vada aprupes i darbu ari
amerikäou joslä. Angju joslä darbu
vaditäjs iriV. Janums, kas vada ari
LKPP biroju Llbekä. . / ^
Katras pälidzibas un aprupes or*
ganizäcijas speks ir lldzekli. Kaut
gan bij. L K P bloketäs summas oku-päcijas
iestädes nodeva Baltieäu lab-kläjibas
komitejai Detmoldä, bij.
LKP mantu sadale tomer bijusi ie-spejama
un gandriz pUnibä LKPP
to ari paveikiisi. LKPP' päri;iemusi
ari p i e L SK Llbekä nodibinäto inva-lidu
fondu un lidz sim naudä, kopä
ar LCK budzpta summam, ziedoju-miem
un citiem ienäkumiem, iene-musi
114.605 markas. No §iem 11-
dzekliem yisvairäk izdots pabal-stos
— 36.184 markas, protezem, me-dikamentiem,
ärstniecibai 23.008
markas, miru§u apbedi§anai un kapu
apkopäanai -r 2.591 markas, bet da-zädu
kursu un darbnicu ierikosa-nai
— 1.400 marku. Pavisam LKPP
lidz §im izdevusi 112.398 markas.
LKPP riclbä esoSie dati liecina,
ka anglu joslä iobrid pavisam ir 919
invalidu, no (kupem 310 ar ampute-tiem
locekUem. Tuberkulozes slim-nieku
ir 310. Pedejo aprupei loti
daudz Iidzejuäi Zviedrijas tautieäi,
kas atsutijusi 500 kg cukura, tikpat
sviesta un sp^k^r kas sadalits i bc
slimniekiem un bemiem. Tbc slim-nieku
stävoklis manämi uzlabojies
un tagad tie veselojas DP sanatori-jäs
Neustat§, Glik§tat6,'Edmunstäle,
Huntlosenä, Giterslohe uc. Gädibu
par^^O tbc slimajiem uznemusies
iSviedrijas latviesi.
Gafigai aprupei L K P P izsniegusi
3234 grämätas 13 bij«^;karav!nr rio-/
metnem, bet pärejäm fiometnem —
4387 sejumus un skautu organizäci-j
a i — 1627 sejumus. Telpu izbuvei,
teätfu un koncertu sariko^nai iz-sniegts
2.100 marku.
toti säpigs ir bij. kapaviru ^ime-
):iu aprupes jautäjums. Anglu joslä
vien mit 49 bij. ka^aviru ,|imei^s
ar 3 un vairäk bömiem un 94 |ime-nes
ar 2 bemiem: Pavisam i r 1397
apgädäjamas iimenes un personas.
Par amerikäou okupäcijas joslu vei
äädas zipas nav sakopotas. LKPP
atzist, k a pabalsti i i m ^menem ne-piecieäami,
taöu lidz i im nav izde­vies
rast §im nolukam lidzekjus no
^imeiiu gaida
Baltijas komitejai nodotäm sum-mäm.
Tuväkä laikä LKPP izdaris
jaunu iesniegumu angju iestädem.
LKPP - r - pec pa§as atzinuma —
nav centusies päri^emt pie atsevis-käm
nometnem bij. ka]:aviru un v i -
OU piederigo atb'Istam nodibinäto
fondu lldzeklus,.--; centusies ari kä
citädi kontrolet fondu . darbibu.
Tä centusies, vieni!?i pamudinät un
ieteikt bij. kara viru aprupes darbu
sekmigäk izkärtot.
Lai mazinätu musu nometou sko«
las gramatu on macibas lidzek)a
trukumu un lai raditu kaut nelielas
skolu bibliotekasl BALK Ikulturas
un izglitibas da)a aicina tautleSus
no 28. janvära lidz 3;:<lebniarim at**
cereties savu non letjiu skolas ar
ziedojumicm. Musu s ^ bus pa«
teicfgas par katru macibas g rantato»
dailliteratum, mäk^lbn paliilidzek*
liem, par katru makslas priek^metu^
kas varetu padai|mat musu trimdas
skolu kailäs sienas. Ari mufitu orga*
nizäcijas aicinatas taika saja pasa**
kumä. Darislm to visi, katrs peö
savam spejäm, daiishn to $,t kve«
läm im atsaucfgim sifdim!
Lasot pasaules laikrakstus, kas pieietami redakcijai^ noteiktl re«
dzamsi ka DP jautäjums Sogad k|uvis ne vien aktuäiäks' kä kgisk; he^
pat izvirzijies io pasaules problemu lindä, kamvelti vislieläko^ v
Ir gan cits jautäjums, vai spriedumi un raksti par m i ^ tädi, ka tie
mums liktos pie^emami un pareizi. lemesls DP problemas pärrunäSa*
nai valstsviru apspriedes un prese ir tas, ka lielvalstis ^k^^t apijietnuSäS
sogad likvidet DP nometnes Väcijä un ärpus; täs. Nav vei istas ikaidri*
bas par to, kä to panäkt.
Austrijas valdibai, kas Joti npru-pejusies
par nastu, ko Austrijas
saimniecibai uzliek tur palikuääs
pärvietotäs personas — tätad ari
latvieM Austrijä, paziiiiots, ka tä no-teikti
varot rekinäties ar DP aizve^
sanu no Austrijas §ai gadä. Si zii?a
izriet no Austrijas kanclera atbil-des
uz käda söciälistu deputäta pie-prasijumu
nacionälä padome. Kanc-lers
Figls paskaidrojis, ka Austrijä
dzivojo§os be2'tevijas palikusos c i l -
vekus galvenä kärtä uzturot ar
UNRRAs sutljumierh, kas domäti
austriesu iedzivotäjiem. Austrijas
valdiba täpec pastävlgi turpinot sa-
Eiropas pärvietoto personu. TaCu jau
12.^janväri tas pats „New York T i ­mes"
rakstija, ka jizredzes i^iz §äda •
likiiina piei;iem§anujjaunajä kongre­sa
esot „labäkä gadijumä ni jcigas.*
Starplaikä ari republikäpi. senä-toru
frakcijas vadibks komisija pär*
runäjusi, kä nostäties DP ie&lotäju
jautäjumä. Referents serjätors Re*
verkombs (Revercomb) savä zii^oju-mä
uzsyeris, ka Savienotäni V a i -
stiin gan nevajadzetu atteikties no
pienäkumä pret postä nonakuäiem
eilvekiem, bet tai pa§ä laikä [ledrik-stot
ari aizmirst lietas politisko pusi.
„r)audzi no tiem,.kas grib pie mums
apsolits, ka tä varot rekinäties är
yisu DP aiztransportesanu sai gadä.
20. janväri Londonä paziijots, ka
angju, amerikä^u un franöu lietpra*
tejl vienojusies par kopigu planu
DP iecelotäju kontrolei no trim
Pec lidzSinejäm oficiäläm, bet ne-pilnigäm
zii>äm tä sauktais demo-kratiskais
bloks velesanäs Polijä ie-guvis
560.278 balsis, bet Mikolaiöika
nacionälä zemnieku partija 53.146
balsis, Pärejäs sikäs partijas "iegu-vuSas
daudz mazäk-^alsu, no täm
lieläkä — „strädnieku partija"
27.449.
Ärlietu nuniätrijaslrzemju pre­ses
nodajas vaditäjs ^enerälis Gross
paskaidrojis, ka Polijas valdiba esot
pilnä" merä apmierinäta ar seima
veleäanäm. yisi reakcipnäräs pa-grides
me^äjuml traucet vele§anu
norisiv likvideti; .Kaut gan pilnigu
zirju vei neesot, tomer esot konsta-tejams,
ka piedaliSanäs veie§anäs b i -
jusi neparasti plaSa. Interesanti
esot, ka tas sakäms ari par tiem
desmit veleäanu iecirki^iiem, ku^os
opozicija aicinäjusi vele§anas boiko-tet.
- „Tadel mani pärsteidz apstäk-lis,"
täläk paskaidrojis Gro§s,„ka
Mikolaiöiks svetdien, pL 15, neno-gaidijis
dälejos vel§äahu rezultätus,
paiskaidroja ärzemju preses. pärstäv-jiem,
ka vii?§ pret velesariäm protes-teäot
un täs neatzisot." Vele§anu
lenerälkomisärs apsolijis dot gala
rezultätus veläkais 12 dienu laikä,
iepriekä publicejot pieejamös da}e~
jos rezultätus. Par ärzemju kores-pondentiem
jautäts, Gross paskaid­rojis,
ka visi iurnälisti, kas to vele-ju
§ies, dabujusi iebraukSanas vizu.
Pec Reutera; zii?äm 80 viru liela
banda pie Zamosces uzbruku§i vele-lariu
aizsardzibai norikotam kapa-spSkam,
pie kam se§i kareivji no-naveti
iin § ieväinotL IMvi ameri-käij^^
u 2umälisti svetdien Vidzislavä
pie Krakovas apcietinäti un seSas
stundas aiztureti, pec tam 20 viru
pavadibä nogädäti uz Krakovu un
pirnidienas fitä atlaistL
rietumu okupäcijas josläm Väcijä.
Pagaidu vienosanäs yel jäapstipri-na
visu tris valstu valdibäm. Sa-runas
par §ädu vienoSanos uzsäktas
jau pirms vairäk m&nesiem, visvai-räk,
lai ierobeiotu zidu izce}o§anu
luz Palestlnu.
ASV «rmijas stäbs Frankfiirte zl-i?
o, k a 13 pärvietotu persona delegä-clja
vienu nedeju bus Bel^ijas val­dibas
viesi, lai varetu iepazities. ar
iespejäm nometinät tur DP izce^o-täjus.
Kä zinäriis, Bel^ijas valdiba
izteikusi vele§anos. uzr>emt 20:000
DP, kas gribetu strädät BeJ^ijas ogl-raktuves.
Ja tie tris menesus pie-rädisot
patiesu darba gribu, tad uz
Anglu kpnserv. „Daily Telegraph"
par velesanäm izsakäs, ka tajäs lie-tdtäs
nietodes vajadzetu iesniegt ap-spriesanai
Apvlenotäm Näcijäm,
jo Polija neesot izpildijusi Jaltas nor
teikumu, ka vele§anäm jäbut briväm
un neietekmetäm Partljaä, kas pa§-
laik Varaava pie varas, /esot uzsäku-
§as celu, kas nozimejotp demokratis-ko
principu noliegsanu. Laikraksts
Polijas velesanäs apzime par» ;,bedi-gu
rezultätu" täm ceribäm, kädas
biju§as veltitas Jaltas nöligumam.
PaSreizejä Polijas valdiba ar savu
ricibu esot parädijusl, ka nespäj sa­vu
zemi pärvaldit vienprätiba un
ka tai jäpalaujasuz Padomju Sa­vienibas
atbalstu un spiedienu.
„Yorkshire Post" saka, ka drizäk
esot pamats uztraukties par vele§a-nu
veidu nekä pakjauties to rezul^
tatu ietekmei. Ja polu valdiba vie­nigi
ar vele§anu rezultätu vilto§anu
atkal näkot pie varas, tad rezultäti
paäi esot bez nozimes.
SARIJNAS :
; Polijas ärlietu ministra vietnieks
Modzelevskis nesön; viespjas Maska^
vä, kur no 12. lidz 16. janvärim
notika apspriedes ar Molotovu un
Visinski, izmainot domas par Vaci
jas jautäjumu un citäm aktuäläm
problemäm. Sarunas esot noriteju-
§as dräudzigas sapraSanäs garä. Tu­lit
pec tam Polijas ministru prezi-dents
Moravskis kädä nmä i^teicies,
ka Polija nedomäjot radit sev pa­domju
iekärtu, bet gan izveidot pati
savii politisko uh s a i n^
mu un savu | r ^ Täläk Mo­ravskis
izteicäs, ka ASV, - prasot
kompensäciju par Polijas jaimajos
rietumu apgabalos iegulditajiem ame-rikänu
kapitäliem, jau esot atzinu-
§as §0 apgäbalu piederibu PölijaL
DEN A , : Reuters:
Bel^ju varesot pärvest ari vii^u ^ i -
menes, un DP. strädniekiem täd pie-skirsot
ari täs pasas darba un darba
aizsardzibas tieslbas, kädas bauda
Bel^jas pavalstnieki. Veläk tie va­resot
iegut ari pavalstnieclbu. Kä
DENA zii^io; 22. janväri Brisele bija
paredzeti konference §i jautäjumä
sikäkai apsprieäanai.
Kaut ari mums, latvieäiem, darbs
oglraktuves diezin vai bus pie^e-mams,
neyar noliegt zinämu ganda-rijumu
par to, ka beidzot reiz, DP
jautäjumu apsprieiot, iepriek§ uz-klausa
ari pa§u DP domas. It se-vi
§ki par to, cik divälna kjust sprie-
§ana par DP, neuzklausot un pat
nezinot, ko tie pa§i domä, jäsecina,
lasot zipas par ASV politiku disku^
sijäm DP imigräcijas jautäjumä. Kä
zinäms, prezidents Trumens' jau ag-räk
pavestija Apvienoto Nöciju piln-sapulcei,
ka aicinäs kPngresu „at-laut
Savienotäiii Valstim darit savu
tiesu, lai kopä ar citäm tautam uz-
Qcmtu beglus." Sigada säkumä, at-kläjot
jauno köngresu un senätu,
kur kä zinäms, pec ilga laika ir no-teikts
republikäiju vairäkums, vii?§
programmas runä izteicis prasibii
atlaut Eiropas pärvietotäm perso-nam
lecejot ASV, izmantojot citu
tautu neizmantotäs kvotes. (1945.
gadä Izmantotas tikai 7 proc. no pa-redzetäs
iecejotäju kvotes!). Jau
tulit pec prezidenta runas „New
York Times" komentätors rakstija,
ka republikäpu. viedoklis §ai jautä­jumä
nav gluzi skaidrs, bet sagai-däms,
ka §is var kjut par vienu no
stridigäkajiem • jautäjumiem jaunajä
likumdoäanas sesijä;
Pec pre^denta; Trumena runas
ari daä kongresa deputäti ierosinä-jusi
pärkärtot imigräcijas likumu
ta; lai ASV varltu iecejot vairäk
nisms im kur tas ^pärvalda; cilveku
politisko domä§anu un filozofiju,"
teieis senätors Reverkombs. ,,Butu
\oii smaga kluda ielaist musu vidu
•laudis, kas saindeti -ar komunisma
domäm, tagad, kad viens mi musu
valdibas svarigäkiem uzdevumiem'
ir apkapot un iznidet no §is ^mes
komunismu. Butu ruplgi jäpärbau*
da, vai sos cilvekus, kas vinu pa§u
valstis nav velami un kas kaut kadu
i^meslu del p'adarijusi sevi levela-mus,
vai--kas paM izsklru§ies, ka
nevelas saprasties ar pasu va dibäm,
butu velams ielaist dzivosanai musu
tautas vidu."
§0 Reverkombs^ ziijbjumu, kas
pierjemts zinäsanai, pagaidänjl zina-mä
merä uzskata par republikäi^u
atbildi Trumena aicinäjumani atlaut
pärvietotäm personäm izman:pt to
Valstu iecejoäanas kvotes, kas dau-d'zos
gadijumos pahek pavisam ne­izmantotäs
(piemeram, angji paga-ju
§ä gadä savu kvoti nav gandriz
nemaz izmantoju§i). Vai nav divai-ni
dzirdet no augstu ' stä voäiem
valstsviriem tädus spriedumus par
mumSj kas §kiet tik aplanli, ka ne-zinäm
— smaidit vai raudat?
Tuvojas ari 11. februäris, kad
Zenevä nptiks, IRO darba sag atavo-
§anas komisi jas pirmä sede. ^ Si or-ganizäcija,
kä zinäms, uzskat|is par
svarigäko uzdevumu atrast palieka-mas
mäjvietas begliem un DP. Vai
ari tä spriedis, neuzklausot pa§u
izvietojamo domas, - r tas pagaidäm
nav N zinäms. Nav a r i zinänK, vai
musu pa§u dzives vaditäji' inierese-juSies
par iespejäm §ai konf2renc§
piedalities.
TIKAI S AG ATAVOS AN ÄS
Skaidrlbas labä gan jäpiezimg, ka
konference Zenevä riebäs vei IRO
darba sede. ' Tä bu? tikai sagitavo-äarias,
jo pec begju aprupes organi-zäcijas
statutlem tä.oficiäli var säkt
darboties tikai pec tam, 'kad tas
statutu bus parakstiju§as ne^ mazäk
kä 15 valstis. Pögaidäm §o statutu
un sagatavo§anas komisijas projek-tu,
kas nosaukts par j,Pagaidu rici­bu,"
parakstiju§as tikai ff valstis,
prpti: Kanada, ASV, Dominikis re-publika,
Gvatemala, Prancija, Hon-durasa,
Filipinas un. Liberija. • Sa-gaida,
ka Krievija ie^ems hogaidoSu
stävokli, bet Anglija izteikusi gata-vibu
statutu paraksfit, lai gan
jos seäus meheäus to kavejusi.
No pedejo dienu ziijiäm, kas
DP dzivi, interesanta vei „Ne.w York
Herald Tribune" zipa par Berline
projektetas visu 5etru joslu pä|mek-le
§anas akcijas izjuk§anu. 17, jan­väri
bija paredzets visäs Öeträs Ber-llnes
josläs, sadarbojoties visi^ liel-i
ipp.)