Bavarijas Latviesu vestnesis, May 4, 1948

              I DRAUD
OIMĀTU TVAIKONĪ
ņu
ajusaja nedēļā Linčas tuvnw,- • ^
ainerAaņu karogu. Ja karogu I^^^
bija devies; ekskursUā pf \"*"«lMd3fe'
uz sēkla i^adomjukrastf • ""^^n.
anu un sari,nās ar krieva - ^ " « ^ I
•zās. paligspēki. kas tvaJo^ C 5
ni uzspridzļat krievi ļ^lS^^^
r)r.:V|^mana dzīvoklis,' -
kpiĢvilvirsnieka ka,'»
8
austrieši
klī devās
c palīdzī-oti
krie^
austriešu,
pamanījis
palīdzēt,
ināja pa-āņu
ka-no.
'kuģa
arogu rie-m
mēģi-drošību:
nolaida
kāņu ka­manu
]os-a
Austri-padomju
stu gaisa'
kontrolē-glstāķais
lis Kijss,
bi-
• ģenerāli
īnē, pa-a
pēc, l i ­jas
..esot
tlto^vie-ka
grb-u
drošī-padomju
dio sjā-apķart-jši
rū-u.:\
Visi
:omlsāri
'iz­līs
lido-uij
Vīni
jst par
.is
tieturt-olicija
;gināju-
^selcto-
Padom-t
kāda
•^jo nikna saimnieka aizbēg zirgs,
^oilis ar raibu vistu un trusis
trusieni. Visi vienprātīgi dodas
ļiz mežu, jo citur patvērums nav
domājams: ^ _ ^ _
Bē^li ilgi ložņa krūmus, bnen
kadujaunuprēcSn^^'^^^ purvus — grūti tikt pie la•b as, m.ā j-
Pa<lomju kareivfir'm^^^ vielas. Kur zirgs varētu piemesties,
litārl policija aizt^^ tru^i baida vējš. Gailis gribētu gu-komandantūras,
padolu'*.-"*^
Aprīļa sākumā blia.iM-^ P^f*:-
ģenerālim Kura<;f^R,-^^^
ļ^s.sociālistulaiktSf^i,A«^^^
Wng" ziņoiis, ka^ S^^^
lem. bruņotas persona, n
mks; tērpos trSSvinf^'^i'^'^^'*:
sektora nolaupījušas
personību nav
lel -kuplas egles pazarē, sunim: no.
tādas 'mājvietas' nav;.nekāda labu-nia;
^ Lai • ivisi. būtu apmierināti, no­runā
celt zaru māju. : Sameklē me­ža
vidū; upītes-krastāļ glītu: izcirtu-jTļu
un: uzcel:ērtas: telnas;; Nu:katrs
iekārtojas- pēc sava; p r ā t a . '
•, Visi :.prieGīgi. :• , . • ; \ ^ : ::
Tūdaļ sāk 'saimniekot.: -: •:
'•'•.Zivg^y feā :iau. lielākais, apņenias
veikt vi sus:: smagos d arb u s un rū pē­tiet
par labu. Mošanos. Viņš , uz­plēš
:prāvu;; līdumu/:ķūŗ varētu sēt
kviešusv zirņus un ^dēstīt - kāpostus.
Suns sargā Visu, kas / sargājams.
Gailis rūpējas pār; tīrību. ^Trusis gā­dā,
lai ēdiens būtu galdā katru- die-
•nu iris' reizēs. - : •.; ; -s;:, ,
• pa$i' vasaras līdumnieki: pavada
labā: saskaņā. Dienas; pazūd, .darba
sicif^ā, vakari - —^ :klusās.: pārrunās
par-bi,ļuso/. esošo iin nākamo.
H a ž a K ipiredzes liekas .: negaidīti
labas. :;Kvieši aug,-; veldrē veldamies,
un kāļoostii galviņas ŗiešas kā bum­ba^:.-—-•'
• Bet .jo kāposltu-•galviņas; vēlas l i e ­lu
inā,-jo , baltā trusiene: k ļ ū s t : drū­māka.
Beidzot nenociešas. Saņem
tos Glēpo-rtēJļDt uz Padr^^^^^ tru.-^i aiz aīiss.
nību. Kāds mašinists Vn^ ,-.Vai tu e'si vīrs vai truša pas-
^as parasti .no-trim nadomiir^^
k^iie^mni,, Kkaass :ppiieessDprriiee7ž:ontt bargm.'' ^^^-f'^ ī
^^^^^^^^ \Kiem, kas apsūdzēti mr 1:
S« ^ tiesu, sDriedumiS*;^'
sūdzami,: piespriestie
.esyt 5 gadi līdz. maža
Pedejā^ mēnesī : notikušas re.«F.-^'
četras tiesas sesiias nedēlā.
slodziļu^;
katra : sesijā: esot 'netiksi
austriešu. Kā koresponden
ziiļo no informētiem :avotiem ^
satps t ū l ī t ' p ē c sprieduina^^a^^^^^^^^^
austruņau virzienā.- Izteikta do^-
„Mu}ķi! Tā tas nevar palikt ^ un
nepaliks..; Ko. suns Sajēdz no kāpos­tiem?"
„Viņš uzrauga."
' „Jā, uzrauga, uzrauga. .Droši
vien paslepus baro zirgu ar labāka-,
jām kāpostu lapiņām."
„Nav gan manīts,"' trusis atbild.
Trusienei aiz niknuma sāk drebēt
lūpa.
„K--k—kas 'tur jāmana?! iTādus
uzraugus mēs pazīstam bez ' mā­nīšanas.
-.Es tev saku' — tu -nokārto
šo lietu labi drīz . . . " ' '
,.Nevaru solīt. Jārunā ar zirgu, ar
gaili." ,
,Pe," trusiene saviebjas, „zirgu
labāk nepiemini Un :|a gailim kas
sakāms, tad to vislabāk' nokcārtos
pati. vista. Hei — tibiņ, panāc!"
Atnāk vista, groza,seksti.
„Nu?"
Trusiene ērti apsēžas. Runā
vismaigākā balsi: • ;
f. r
„S.aimniekain saimnieka darīša-;
na!" gailis lepni atcērt.
„Ak tu esi saimnieks?"
^Nebrīnies! Paprasi trusienei vai
vistai, tās tev paskaidros. Man nav
laika."
,,Hm . . . Ja trusienei vai vistai
kas sakamp,, tad es. dabūšu zināt
bez prasīšanas," suns noņurd un
liekas gulēt.
Bet nepaspēj tas ne acu aizvērt,
atnāk trusis.
„Es, es — ē. . ." viņš stomās.
,J)rošāk, drošāk!" suņa paceļ
galvu.
Trusis sasparojas. Nobef vārdus
kā sausus zirņus:
„Es tagad esmu noteicējs par kā­postiem.
To tļev derētu iegaumēit,
lai nav jābāž deguns, kur nenākas."
: „yan būt drošs.. To neaizmirsī­šu,"
. suns pakustina asti. ,,ljn ta­gad
atstāj mani mierā. Visu nakti
neesmu gulējis." '
Suns tiešām vairās ar gaili un
trusi nīsties. To pašu dara arī zirgs.
Mierīgi paiet rudens. . . .Trusienes
noplukušais kažoks drīz vien kļūst
balts, gluds, spīdīgs, un gailis, kā
jau\ saimnieks, brokastis ēd .tikai
lielākos graudus.
Kad lauki nokopti lin malka sa­gādāta,
-sākas brīvākas dienas. Gai­lis
skatās, skatās.
.Protams," ti'usis piebalso. ..Tā ir,
tā būs. Par šo lieiu vajadzēs ru­nāt
. . '\
Bet zirgs neielaižas nekādās - sa­runās.
„N'av vēris tērēt vārdus," viņi sa­ka.
„Labāk došos pasaulē."
Un kad tas solo pa taciņu uz lielā
sila pusi. piebiedrojas ain suns.
„Kurp tā?" zirgs prasa.
„Iešu pasaulē!"'
plēst jaunu līdumu. Ri\ re. topat^
glīta pielvainīte! Ko vēl Sgaidīt? Tm-'
sis saka, ^ ka bez kāpostiem neesot
nekāda lāga dzīvošana.'*,
Zirgs domīgi apskata'ciemiņus.
• ..Trusim taisnība. Līdums jāplēš,**
viņš saka un tad griežas pie sui,-ia:
..Kā tu domā, draudziņ? Mums ta­ču
palīgus nevajadzēs. Man pat lie­kas,
ka neesmu neviena aici­nājis
. . ."
. niasinists, Kam s a ū 7 - l -
turbīna, notiesāts par sabotāžu"''^ "
15 gadiem cietumā, bet:P8:r raksta-i'" "^^'^^^ '
mašīnās, zādzību no uzņēmuma i
rojp 'kāds;darbinieks: notiesāts ar'-^^
gadiem.: ga.is tiesās, kas reizē pjlč';!'
arīj prokuratūras,; uzdevumu, o4'
tienešiem un apsudz.ētiem: pieds;.
ties vienīgi, stenogra'fi un:krievu
vērotāji. Apsūdzētie drīkstot uz ķ
iem atbildēt vienīgi,ar jāV
, ,.Nu tad 'pagādā man kāpostus!
tin' nevis kaut kādas zaļcās lapas,
bet uan baltās serdīics. Pats redzi,
kā C M U U noliesējusi. Skaties, kažo-
„Labi. Tad mums viens celi." ^
Zirgs un suns izstaigā krūmu krū-.
mus, 'brikšņu brikšņus, kamēr no­nāk
malkas cirtēju pamestā mājiņā.
„Kam laime, tam laime!" suns
priecājas. „Ja jumts virs galvas un
mūrītis silts, .tad par ziemas
aukstumu nav jābēdā."
Paiet ziema. Izbeidzas truša un
gaiļa ; pārtikas krājumi. Nu tie
steidzas uzmeklēt savus. agrālTOS
di^au'ais: zirgu un suni.
„Saulīte silta," gailis saka zirgam,
„SiIta gan," zirgs pamāj ar galvu.
„Drīz sāks dīgt jaunā zāle."
„Dnz."
„Mun^ vajadzētu bez kavēšanās
Suns ; piemiedz ' yiexi\x ad,
pasmaida. / ļ
„Nē! Nevajadzēs (^ganļ Tik tiešām
mēs šoreiz iztiksirri.^.^hez gaiļa un
truša." ļ "
Skābu prātu ciemiņi atstāj pa«^
galmu. Piekalnes galā apstājas,
„Kādi bezkauņas!" ^aUis puko­jas.
„Izliekas, ka nezinātu, 'kas mēs
par vīriem. Nu — to viņi drīz vien^^ •
nožēlos!" 1 ļ
Trusis domīgi bei-zē Usas.ļ
„Pagaidīsim. Varbūt aipdc^māsies,
aicinās VEikariņās." j;
Gaida, pagaida. Velti.! Ne ^uns, ne
zirgs tos atpakaļ nesauc, ļīfat ne­piemin!
i'
„Man tā vien liekas, ka zirgs
daudz apēd, bet maz padara. Tik ilgi, kamēr pasaulē krāj
nē,- bez: tam tiem sevis aizstāvēs??-
atļauti .'vēl' divi. trīs , īsi . izteite
Aiz'^tāvju apsūdzētiem neesot
:-. NYHT,.BBC'
nem; izceļo
"ziņo
ki spē-ieviešu
lestīnu
rināju-
:ēļo jyši
d'. iZļcē-sī.
Vēl
ijā'un
ewish
tomēr
ošanu,
>iē ie-n
va-
Ja:
tos un
• i
.ŗ<;;. ;
i •
vasar
ot ap
āskai-s
spē-ot-
žī-bet
tādīt
0 ofi-ne-olici-no
āksti
ekā-.
stīnā,
ēdē-bi-zmo-pe-bala
ēnas
onā,
pēc
'aņu,
dību
im
anu
jau
itāji
iesi
be-bar-un
bundzinieku orķestris : senlaici;)
tēfpos.; Vēlēšanu'tiesības šajā app'
balā ir • reizē vēlēšanu pienāku.i'il'
un' ļvisa; tauta tiešā - veidā, ar rofe ķ
pacelšanu, mosaka sev ^ valdību iin
ķunius, — tā ir īstā tautvaldībā ^."
kā - mēs. tagad- sakām, dembkrafti
Tādu to šveicieši pazinuši jau veseb
paaudzi: pirms vtam, : kad. Ķoluni^- ^
atklāja Ameriku, .uņ ši iekārta- v:-1
:ņiem likusies tik : teicama, ka vaļ;
to, nav mamīj'uši piecus gadsirņliiu^
paturot senās tradicijaspat.tiri ar-"'
ķigā nozīmē. r
„SLIŅŖU NODOKLIS"; FRANCIJA':
•: Darbā^ spējīgiem vīriešieņi Franc> y ^
•jā vecuma no 18 līdz 50 g., kas 19^; ļ
g. nav nekā strādājuši,; būs ķrm^
speciāls „slinķii" nodoklis 50 u ^ ļ
franku apmērā, ko vienbalsīgi P^^ :•,
ņēmusī Nacionālā sapulce. , ļ •
,,Mīļā. draudzene! Mīlā kaimiņienei
Mūsu mājā nav kārtības. Suns sar­gā
kāpostus . ." ļ Vispār — tam vairs nav nekāda ļ mākslas darbus, .tos arī vilto. Tas
,,Un zirgs valda' par graudiem!" darba," viņš saka trusim. . attiecas arī uz mazo pastmarku,
vista pārtrauc trvisieni. ,,Vienīgi ļ ^^^^^A^^^^S^^^^/^^^^^^,^^ ļ Pastmarkas vilto vai nu, lai kaitētu
'pie mums tas tā: var notikt. Vienīgi
pie mums. Mans gailis, riians lielais,
skaistais, gudrais gailis. l a i kašņājas
pa netīrumiem,; .kaut gan .tam
vajadzētu būt mājas i saimniekam!".
Trusiene ar labpatik.A^ glauda sev
sānus. r
I
.,,Tas viņš ari; ir! Katrā: kārtīgā
mājā īstais saimnieks arvien ir gai-
FILATELISTI GAIDA SPERATI P A S T M A R K U P R S V A S SPRIEDUMU
MODERNĀS
TECHNIKAS
PRA VIETIS
ŽILA VERNA
120. DZIMUMDIENAS ATCEREI
Literatūras zinātne Zilu Vemū:
krājējiem, vai pastam. Pašlaik, pa­saules
filatēlistu interešu degpunktā
ir Sperati pastmarku viltošanas ga­dījums,
ko var salīdzināt ar Hansa
van Mēgerena glezjiu viltošanas
prāvu, par ko ziņojām jau agrāk.
1942. g. k ā d a : persona Elebēnas
pasta iestādē, EraneijSi nodeva ie­rakstītu
vēstuli. Tā izskatījās kā
visas parastās vēstules, bija adre-.
sēta uz Portugāli, ar nosūtītāja
vārdu un ; adresi mugurpusē:. Zans
de Sperati, Villa Clair de Lune, Aix
• INŽENIERU/UN TECHNIĶU. ,.
8. un 9. . maijā .Eslingeriā "otiks ^^^^^ ^.
inženieru; un techniķu konferenw..ja
nāti piedalīties :visi: trimdā esosie^in2e ,,
techniķi; no rietumu joslām. AtKiab>
ciņš saņurcījies. Ne spīd, ne silda.
Ir pats pēdējais laiks atkopties —"
...Jā, to es redzu . . . " tru.sis bu­bina,
„bet . . ."
„Nekādu bet!" trusiene ; piecērt
kāju,
nTomōr. tomēr! Suns sargā kā­postu
lauku. Varu dabūt vienīgi va­kariņu
tiesu."
„Truša pastala tu esi! Nekā tu
nevari! Suns pasniedz tev kāpostus.
'Viņš tas noteicējs. Jāsmejas!"
pKo tur var darīt," trusis nopūšas
vin saraujas kamolā.
niaijā pl.: 10 Breitstr. 19.
Konferences dalībnieki, kas .vēl^f ^ y;
tojuši dalības iemaksas,: t ā s : varēs. s.i
konferences d i e n ā ^ _ ^ , , ^ ^ ^ . ^ ^
lis. To es saku un ļiie tā palikšu!
Mans trusis būs. kungs par kā­postiem,
tavs gailis mēros ne vien
graudus, bet valdīs vis-. mā,iu. Ci-1 nemēdz uzskatīt par īstu rakstnieku, ļ ļļ; '^g'^ns"' Taču iarn'ākVarrdienā
tadi vairs novar dzīvot^ Suns ar _zir- jo viņš savos romānos nerisina sp^rati durvīm klauvēja polici-gu
esot pa draugaņi. Tiem netrūkst vispārcilvēcīgas problēmas un viņa Ļ, mēģināļuši nogādāt U2
ne graudu nc kāpostu. .To trus_.s personāži ir vairāk vai mazāk spilg- i^^^^^g^ j^ti vērtīgas pastmarkas,
sen saka Bet vms man n;^tads le- us papes figūras, kas saliktas tāsUas ir neatļauts kapitāla eksports
mgs. Labi, ka es laika aljedzos. Ci- pasaules daļas kartē, virs ku,-as lido L i sodāms!" Sperati atzina, ka past-tadi
mes paliktu tukša. ^ vema zinātniskā fantāzija. No otras Uarkas gan sū«iis, bet tās esot bi-
,To tik ne ^vista uztraucas, puses, grūti atrast otru tik populāru bezvērtīgas kopijas, ko viņš
Nak ziema aukstums. Ka tad var ,akstnieku, kura darbus, lasītu ļau- ^^ts pēc ilgiem mēģinājumiem pa^
lUK.sa dzīvot! dis visā pasaulē, bez vecuma un sa- gatavojis
,.Nebaidics! Tas _ ' n ē - n o - t i k s ! " biedriskā stāvokļa izšķirības. Kas p ,Muitas iestādē sākumā nezināja
trusiene sņac un iecērt trusim spe- gan nepazīst „Celojumu ap zemes .^^ darīt Tad markas nosūtīja liet-cigu
.dunku. „Trusi,gadp, lai mes lodi 80 dienās", ,'Desmit tūkstoš ^ējam pārbaudei. Tas paskaidro-beidzot
varam (īzivo,, mierīgi ' jūdžu zem jūras līmeņa" un . K a p - h pastmarkas, protams, esot
Tmsis bailīgi paskatās trusienei teiņa Granta bērnus"? U^^as un turklāt vēl neredzēti krāšiii
"""^'a-m hns hhi Taui mnn druskai ^lils Vems dzimis \m, g. 8. eksemplāri. Muitas kungi nu do-andon
ā l t " r'^^^^'^ februārī Nantē, Francijā. Vii^š studē māja, ka Sperati - „iekritis", un
,:Nē!^Tūda1! Kamēr'l^āpo^tu lauks tieslietas, sākumā raksta drāma- pie^^^^^ vairākus miljonus
^ ' 'tiskus darbus, tad panet uz zmat-| naudas soda.
Sperati eksperta .: atzinums^: bija
us un
jrīgiem
trūk-tikpat
kopijas.
Sperati no tēva mantoļja pastkaršu
fabriku, kas viņam atļāva dzīvi vel­tīt
savai iemīļotai nodarbllj)<d. ViņŠ
izmēģināja\ visdažādākos iiļispicša-nas
paņēnVi^nus un i)Dap
beidzot sadomāja mazāk
pastmarku krājējiem pīrdot
stošo dārgo oriģinālu vietā
skaistas,: bet paviscmi • l^tas
Savu mākslu viņŠ bija attistļījis līdz
lielai pilnībai.' \
Lai kā Sperati prāva beigtos,
filatēlisti domā, ka nevienām nevar
aizliegt-kopēt vecas, vēstuļu apmak­sai
nederīgas mai'kas. Gita lieta, kā
ar kopijām rīkojas tālāk. Kamēr tās
apzīmē par kopij ām, p;ir..; iyā}>šanu
nevar būt runa. Tā sākas
ja tās piedāvā pirkšana: v;
par īstām.' Filatēlisti tādēļ
cietību gaida Sperati prāv
Icumu.
• „Nordw.cstdcuts9He
Li ^ai tad,
mainai
nr nepa-s
iznā-^
Hcftc"
nav-tavā zina, tikmēr;: tu ,manas, , , .
acis nerādies.. Saproti, l^o i^v h^^^^^ ^^^^^^^^^f ^^^^"^ ,ļ^P^^^^^^
saku?"
Saprotu." I
„Būs?"
„Būs!" trusis apsola un iet pie
gaiļa aprunāties.: :
B A L T I J A S V A L S T U :PAST|ARKU2J^ \
Stockholmā : paredzējis^ '^il^jl, . l^ufU'
latviešu . filatēlistu; klubs, l^-smo^^^
klubs izdos piemiņas bl'o^"-.,„Vp eintiem ^:
.vajadzīgo, bloku daudzumu, ^ntej-^ ^^,1,^..
vas vēlēšanās . jāpaziņo ^ļ^" . v ' J 39, B^'•
ram Edgaram Stalbovam,_^Stockhoim^
tryckarvagen 40 I č/o. Edstrom. |
bildeiJ)ievienojotl.starptautisko ^asu ,
^LATVIJAS , . ,
pasi1 tinot laikrakstu pa ^Ifļ') m^^^^
semblāriem (līdz 3 eks., le^i^-'ļ^j,.
RM. : 7 . - mēnesī - ar ^„>^J^ ^^0'
iznāk reizi nedēļā — ; R j f ' 3 el^sf
pasūtiriot kollektīvi vairak/^^^
nlāriem - RM. 6 . - mēnesi paj 5,,,(],n3-
ar „Atpūtai" RK'Mvi..o8..-'-- -;pPa-r^ .f. tv^njesnl 'i'^"
jumu maksa::: R M . - 3 . - ' . P f.Jp«; P;
iespiedrittdu vai tai a^bils^J^^ ^ puj^
derīgo meklēšanas siudtnajunu P
nu, bet ne mazāk kā RM. 6. ^
nājumu. , , . :. ^^n^^
Abonementu: pi^^.^^f'i"' ondence
naudas pārvedumi ^^2^'%tW^^"
sējama ,,L«tvi)ai-'V , (^^^^^^^^
Burgermeister-Landmann-l^ia'^
0 9 5
; • . - divdesmit piecos ASV štatos
icd^.īvotāju skaits mazāks nekā Lat­vija
(Arizonā, Arkanzasā, Kolorado,
Konektikutā, Delavarē, Floridā, A i -
daho, Kan7^asā, Mēnā, Merilendā,
Montanā. Nebraskā, Nevadā, Ņū-hempsīrā.
Ņūmeksikā. Ziemcļdakotā,
Oro.^onā, T^odailendā. Dienvidkero-ia_'-
nā. I~)ienviddvakotā. J ū t ā . Vermon-
. Vašingtonā, , Rietumvirdžīnijā.
Vaiominoā)? '
• • •• • do\-ini ASV štati platības ziņā
Kna:'.a;a i^ir Latviju (Konektikutā.
Delavare. 'Mcrilenda, Masašusetr
^'uhempšira. Ņūdžersija, Eodailo
cia. Vermonta un Rietumvirdžīir.•
• . • pēc A S V tieslietu min:>:
?'iņām, A S V ieceļoīušī 1941. g. -
l;Hv:e.;i. IP42. g. — 27. 1943. 2. -
1944. —,'24. 1945. g. — 16. 1946.
— 29 un 1947, i:^. ^ 24 latvieši, ka U i
ŗ, ,paii lalviešu kvote ir 236 oersonas
gadā?
Šim numuram pievienotas^ļjļ^
puses, kuras saņem
nasūtinātaji.
• . . A S V 1940. g. dzīvojušas 34.656
LaU'iļā dzimušas personas 'un to
bērni, bet Xuiorkā vien 9 157?
I. R.
Avi,Us: ,,The. \Voiid Almanac and Book
Otrā rīta gailis dzied agrāk 'un
skaļāk neka parasts.
,Ko. tu ārdies?"' ; suns. I tikko pār­nācis
no sa\^Ti sarga .'g.aii^ām, brī­nās
: • .. . '
gadu .vecumā publicē; pirmo šādu
romānu — ,,5 nedēļas gaisa balonā".
Viņa darbiem ir ārkārtīgi panākumi,
un viens pēc otra parādās viņa ceļo­jumu
. un zinātniskie romāni, ; to
vidū ,^apteiņa Haterasa piedzīvo­jumi",
,,Lidojums uz mēnesi",
„Noslēpmnu sala", .ļCeļpjumij uz ze­mes
centru", ,;Dienvidus zvaigzne",
,.Melnā Indija"'; „Michails Strogovs",
..Begumas 500; miljoni" uc, pavisam
ap: 70 romānu, no kuriem daudzi
tulkoti ar! latviski.
Sini žanrā ZiU Vēms vēl nav
pārspēts, un, lai gan daudzie :Vn; i a
ģēnija paredzētie izgudrojumi jau
sen - pārspēti, viņa darbi vēl līdz šai
dienai saglabājuši pievilcību Starp
Verna aprakstītajiem; izgudroju­miem,
par ko viņa laikmeta ļaudis.
nevarēja vēl ne; sapņot, atrodam ze­mūdeni,
raķešu - šāviņus, atombum­bas
^ priekšteci , (!), apsildām.u spe-ciāltērpu
garu distanču peldē­tājiem
uc.
2.iLs Vems nekad nav bijs ārpus
Francijas un piedzīvojumus Āfrikas
džungļos. Ziemeļpolā un -Klusajā
okeānā aprakstījis, • sēdot kabinetā,
taču viņa stāstījums, ir tik dzīvs un
uzskatāms, ka rodas pārliecība, it kā
autors pats būtu bijis visās pasaules
malās.
Vēlākos gadosVerns sarakstīja arī
vairākus nopietni zinātniskus darbus.
Viņš. mira 1905. g. 24; martā Amjēnā,
Icor tam uzcelts pieminjeklis. - :
-oel-pārsteidzis.
Viņam nu bija jāpierā­da,
ka viņa markas, nav īstas, un
jātiek vaļā no soda. Viņš izvēlējās
kādu retu un vērtīgu : 01denburj;(as
marku, kuras kopijas vairākkārt bi­ja
pagatavojis, un nosūtīja to kādam-
Mārseļas marku tirgotājam ar lū­gumu
pārbaudīt tās īsttmm, lik­dams
arī saprast, ka ir ar mieru
marku pārdot. Viņš saņēma atbildi:
marka esot īsta, un tirgotājs to gri-bcft
iegūt. Tās pašas markas: ko-pi-jas
Sperati nosūtīja arī vēl citiem
nastmarku tirgotājiem Parīzē Un
Lionā. Ar iegūto naudu viņš .sa-nmksāja-
savu sodu un sāka gaidīt.
Drīz lieta nāca gaismā. Kāds Pa-rī7.
es lietpratējs, kura rokā.s īsā lai­kā
nonāca varāki retās; pastmarkas
eksemplāri, konstatēja, ka tiem jā­būt
neīstiem, jo visi pilnī';^] līdzinā­jās
viens otram; pat ;zīmogi bija
tanīs pašās vietās, ar orecīzitātMīdz
simtdaļai milimetra. To Sperati biia
vēlējies panākt; visi runāja par
viņu. un drīz pret viņu cēla sūdzī­bu
par pastma rku vi 1 toš anu. • Nu
Sperati ir' pierādīiun^s. ka , vinā
kādreiz uz Portugāli .sūtītās past­markas
ir tikai kopijas; muitas
iestādei nu vajadzētu atzīt sūdzības
nepareizību un sodu atmaksāt.; Pēc
Sperati : uzskata, apsūdzībai pret.
\'iņu par pastmarku .vil tas anu nav
pamata, jo viņš markas nav piedā­vājis;
tirgotājiem par īstām, bet, ti­kai
prasījis vinu spriedumu. Ja
lietpratēji varot tik stipri maldīties,
tad viņi tādi nemaz neesot un; pa.ši
būtu sodāmi.
Kādam ievērojamam vajļtsviram
prasīja, cik ilgs'laiks \ ajatizī.^s, laf"
sagatavotu kādu runu ViņĶ atbil­dēja:
„Viss atkarājas no tā, i cik ga­rai
nmai jābūt. Ja jārunā 15 minū­tes,
tad man jāsagatavojas vienu nc-'
dēļu; pusstundai pietiek aH dienu;
bet ja es drīkstu runāt,' jcik ilgi
gribu, tad esmu gatav.s 'sāki ļkaut uz
vietas." ' i , :
\,Manclvest:e-r:^ Mjiiardian" •
:.^'::•••-;•'•-,;:;:••; ••::•;:/:.:"/ :^.:. .•}:;^.--^l|:-:"-:v::•••:-:.••
„Naudane vienmēr atn'^.ķ laimi.
Nav teikts, ka Vlī^s. ar picpļiem mil­joniem
mārciņu ir lāimlļ^āksļ par tā­du,
kam ir tikai četri miljļoņi."
„Daiiy Mriil"
.•:-;•-••-.-••.;.'-. ..•::.;••..••;•::•• •"•.!.:. '•'•y-
„Jauns cilvēks allaž cer ļpašu la­bāko.
Kad viņš kļūst'druskuj vēcāks,
viņš vienīgi mēģina izbēgt ņo paša
ļaunākā." ļ i
„Evcnin^ Post"
„Pcsimi£;ts ir cilvēks, kas valkā
vldusjostu un bikšturus, bet tnmēr;
pastāvīgi baidās paz^audēt bikses.
Optimists nelieto nedz] viļdusjostu,
nedz bikšturus, un ja viņ.šļ Ikādreiz
nozaudē bikses,, viņš sakā: i Tas ne-kasi'v--
;v:^-:^:-.l;^>---::"'-..-(T:^-^^^^^^ ' ^'.-v-
Die Ņcuei Zcitung"
,,Pār mācītām sievietēm
grāmātas viņām vajādzl^cis
pat kā pulkstenis—- lal-fcitr redzētu.
runājot:
tikai ta­ka
viņām tāds ir; vienilgaļ, vai tas
parasti stāv vai arī iet pēc Irhēness."
lmanuel$ Kants
;„Gaŗie. brunči nav ves
pievelk pārāk daudz putek
domājiet, turpretim^ ko piev
•brunči!.':- •;-•;- ^- ;v.- ':•-[..: .4-
••- •:\vv: - - c - : ;;.--.:^-Rcd6:
īgi, ti'
u. Pa
Ika īsie
5ke!t/ is
jaunais
ries iem
redzētu:
„Garie brunči jeb
paskats" nozīme to, k
jāskatās, divreiz- tālāk,
divreiz mazāk."
,„Herald frķ-ibvm*"