Bavarijas Latviesu vestnesis, May 4, 1948

              mi
•} ļ;
r
} '-I '
vmi-
I
iri*;:
•li V..-
. 1 .
liv
^3 ^ if; vii - I viļi
i i i i
J-1 • ^ '
i - .
MM'
Mm
I ni­ķi
- v / ; :^ . V > | » |
ii S
15*
' : : V v
3
L A T M J A , 1948. g. -i,, uuļj^
Nr. 34 (139) 1948. g, 4. maijā
Ar autora parakstu vai Iniciāļiem pa-rakatltajoe
rakstoa izteiktās domas nav
katrā zli?2l redakcijas domas DIVDESIVHT TAUTĪBU P.^KSTĀVJI PRETBOLŠEVISMA S . \ N Ā K S ME
ŅUJOHKS
11. aprīl! pulcējās Man-hattem
Center Ulpas Ņujorkā Amerikas polu apvienības rīkotajā lielā
pretboļscvisina_ sanāksmē. Piedalījās ari ASV dzīvojošie baltieši Lat­viešu
grupu pārstāvēja „Latvian Relief" pHekšsēdis Richards Hermaii-sona.
I
KĀDAS V A K E T U BŪT ASV MĪLI-TARAS
GARANTIJAS RIETUM-EIROPAS
V A L S T ĪM
Gandrīz viBi rietumu vērotāji- vien-..
prātīgi atzīst, ka „auksiā kara"
kaujas lauka Hictumeiropā tagad uz
ii'iāku vai īsāku laiku sa,?^aidāms pa­miers
vai vismaz kaujas darbības'*
ats'lābums. Rēķinājās ^an ar tD, ka
arī par spīti smagajai komunistu sa­kāvei
Itālijas vēlēšanās, vēl šovasar
gaidāmas jaunas demonstrācijas,
streiki un sabotāžas Itālijā un Fran­cijā,
bet visumā nostiprinājās uz­skats,
ka sarkano spiediens ta^^id
pastlnrināti varētu vērsties kādā
jaunā vai vljsmaz citā virzienā. Nav
skaidrības oar to vai šis virziens va­rētu
būt Grieķija, kuras PTrob.'}žā
dienvidslāvi it kā pulcinot jaunus
SDēkus, Turciia, kas ilrjāku laikii
atelpojusl, kāda no arābu valstīm
Vidēļos austrumos, Ķīna vai Kore)n,
kur mipat §ln!s dienās amerikāņi
apspieduši nemieru^ di^vidu galvas
pilsētā Kobē.
Neatkarībai no tā, kurp' Jaunais
spiediens varētu vērsties un kādā
veidā tas ir^austos; joprojām: iomēr
šķiet, ka Piotumeiropa būs un pa­liks.
aukstā kara" svBri<;!ākais-; sek^
tors un; noniotnākais m^^rkis. Tapec'
arī tik daud?: runa par ASV :militā^
rāŗn ģarantiļām .vispirms piecām
valstīm, kas Briselē : parakstījušas
Rietumu Traktu, un pagājušās nedēļas
' beigās Londonā sākušas rūnāl pār'
kop!i?as aižsard-^ības plānošanu, un,
ofckārt. ;visai Rietumeiropai, -.resp,.
visam. Kropas zemēm, kas atrodas
šaipus dzelzs aizkara.; No. pārējām ze­m
ē m visbiežāk pieminētās ir Skap-vdināvijas
valstis un,Spānija.^^^^^:.
,,Newsweek" Vašincctonas komen-tātors
Ernsts Llhdlejs apbalvo, ka
tuvāko mēu:\ešu laikā pasaule visvai­rāk
runājot par ASV militārām ga­ranti
jām Rietumeiropai, kaut ari ta­gad,
k^d tikko iesāktas sarunas par
šo garantiju nodrošināšanu, pašā
Vašingtonā vēl neesot īstas skaidrī­bas
kā tām būtu jāizpaužas. Viens
garantiju veids būtu solījums sakaut
un atsviest iķ vienu ienaidnieku, kas
uzdrošinātos uzbrukt Rietumeiropas
valstīm. Otrs .veids, kas Rietumeiro­pas
valstīm bez šaubām liktos daudz
svarīgāks, būtu solījums: aizsargāt
ŠIS valstis ar reālu spēku, kas nemaz
neļautu uzbrucējam• viņu zemēs ie-ķuztfes.
Lindleļs atzīst, ka pirmā
veida garantijas nemaz nebūtu^ īpaši
Galvenie runātāji bija divi ASV
senatori — Bridžs un Vllers. ,,Ame-rikas
Balss" viņu runas pārraidīja
Eiropai visu • • sapulcējušos tautību
mātes valodā. ..Te runā Richards
Hermansons,. Ņujorkas latviešu ko-,
pējās komitejas vārdā; Šī komiteja
turpina cīnu par Latvijas atbrīvo-
.šanu. Noraidu j i u n s , latviešiem visā
pasaulē, ASV senatora Bridža vēstī­jumu,"
sacīja -latviešu pārstāvis
Amerikas 5al?s'* raidījumā. Sena­tors
starp citu teica, ka miers vai
karš Jcļuvis par izvēU starp brīvību
un verdzību, 1o pusē no zemeslodes
dominē organizētā verdzība, kas kā
lavīne vēl arvien gāžas uz priokšu.
Jānožēlo, ka Krievija aizkavējusi
daudzām Eiropas nācijām baudīt
Maršala nlāna palīdzību. Mēs tāde
gribam demonstrēt par brīvību un
V n 9» s
v:)Upoļiet, su
Latviju miļo!
9, 1ML\IJA TRIMDAS ĢIMENES
DIENA
Atcerēsimies siltāk un milāk
šai dienā ; bāreņus, daudzbērnu
ģimenes, kritušo karavīru piede-rrgos
un katrs savus. vecākus!
Ļausim gaišai labvēlības gaismai
izstarot citam pret citu šaurajā
ģimenes' lokā! Stipr% un . bērnu
pulcina svētīta. ģimene ir mūsu
tautas pēdējā nākotnes cerība! ;:
Māte Latvija sāpēs un ciešanās
mums visiem lūdz un pavēl:; esiet
stipri svešumā un grūtumā, iztu-rJgi^
saticīgi: un palīdzīgi cits ci-tņm
bēdās un trūkumā! Turiet
mīļu ģimenes pavārdu!
Latviešu : centrālā komiteja ai­cina
visas nornetņu kornitejas,
garīdzniecību, skolas un organi­zācijas
saskaņoti rūpēties, lai
trimdas ģimenes diena ŗialiktu vi-'-
siem mīļā un gaiša atmiņā. ;Ģ1-
mencs diena visās: nometnēs ie­vadāma
ar; svinīgiem: dievkalpo­jumiem,
rīkojami svinīgi akti ar
piemērotiem: priek.šlasījumiem im
labi noskaņotu māksliniecisku
programmu. Vēlams iespēju ro­bežās
atcerēties ar balvām visu^
tos, kam palīdzība vajadzīga, se­višķi
bāreņus, kritušo karavīru
piederīgos, daudzbērnu ģimenes,
vecās mātes un tēvus.
L ā t V i e š u c e n t r ā l ā ; ;
k om i t e j a.
„Mēs esam konfrontēti ar. brutālo
vdru," teica senators Vīlers. Viņš
nožēloja, ka boļševiki uzkun:lzē:u-šļesl
nevainīgu nāciju territoriļām
un brīvībai. Senators ieteica dibinot
^LAT\IJAS** LĪDZSTRĀDNIEKA VĒSTULE NO TORONTO
Daudzi no tagad šeit atbrauku­šajiem
latviešu triindimel\iem saka,
ka viņiem te nepatikšot. Kādēļ? At­bildes
ir dažādas, bet visas aptuveni
izsaka vienu un to pašu; SI konti­nenta
vide un dzīves ritms mums ir
sveši.
Nākot sakarā ax šejieniešiem, bie­ži
rodas sajūta, ka, neraugoties uz
īsto gadu skaitu, visi še esam veci
aiidis. Tik daudz esam redzējuši.
Tik daudz pārdzīvojuši. Un visu
Eiropas nāciju federāciju, piedalo- mēdzam salīdzināt ar to, kas bija
ties ari tām. tautām, kas pašreiz at- nie mumis mājās. Tāpēc grūti ie­rodas
aiz dzelzs priekškara. Krievi- klauties šejiertes vidē un paražās,
vai jāatiet atpakaļ tās īstajās robe- U l ē s darām savu darbu un pūlamies
^S- ] > iekārtoties pēc iespējas ērtāk, bet
I Sajā brīvības sanāksmē pieņēma tomēr it kā stāvam iesāņus šejienes
a.sns rezolūcijas, iesniegšanai A.SV dzīves ritmam. Tā, lūk, ir veco lau-valdībai
un kongresam. Viena no žu īpašība, neņemt dzīvi tādu,
6| pieņemtām rezolūcijām ir: „Ne- kāda tā ir, bet spriest par to no sa-kavēioties
izvākt no ASV visus oa- va skatījuma,
domju satelītu diplomātus un citus un ja ta^ad no Vācijas iebrāu-agentiļs
kam ar T-herānas, JaltasUušie savās vē,stulēs tur paliku-up
Po.sdamas Ilgumiem atļauts nc-hanom tautiešieni"raksta oar negāti-ikumim
parstnvet zem viņu kontro- L ām parādībām šejienes dzīvē un to,
le.s esošas naciias. Atiaunot šo nn-h,a ari citās zemēs ir nabadzīgi ļau-cijuj
likumīgo valdību un cienīgo ^ i ^ , tad tas nenozīmē, ka mēs ar
parstnviu dip omatisko atzīšanu". savu pašreizējo dzīvi būtu galīgā
Sanāksmi plasi atreferē amerikāņu nemierā. Sāda satura vēstules Ir
prose, scviski The New York Ti- pielīdzināmas sanmām ,z^m četrām
m6s un „Daily Mirror". Pēdējais, acīm", lai tie, kas vēl sekos mūsu
atr(?fc;ejot senatora Bridža runu at- gaitām, būtu informēti par ap-
^'.ime, ka senators kategoriski prasa stākļiem, ar kādiem tiem nāksies
.^tin^ru vadību ASV ārējā polītikā, .astantics, lai tie nevajadzīgi ne­ja
jāsaka, .kādas ir mūsu attiec!,
bas ar tiem latviešiem, kas šajā ze­mē
jau dzīvo ilgākus gadus, t^d av
bilde atkal ir -— dažādas. Ir starp
viņiem tautieši, kas saprot dzini./'
tenei un tautai uzbrukušo jxvstu. bet
ir arī tādi, kas to varu. kas pašreijv
uzkimdzējusies," atzūst par piemēro- '
tāko visai pasaulei. Negribu ne-vienu
ne tiesāt, ne kritizēt, Sai ze­mē
katrs var domāt tā. kā vinš grib
bet savādā sajūta rodas, dzirdot,\a(i
sveštautieši saprot un at^:īst mūs^j
uzticību dzimtenei un brīvībai, ka­mēr
pašu cilvēki mēģina to' ap-stridēt.
• /
Es, tāpat kā vainims ^eit iebrali-ku5o
latviešu, apmeklēju speciāli
izceļotājiem iekārbotu angļu valo-*
das skolu. Mans klases audzinātājs
māca interesantā veidā, stāstot pbt
Kanādas valsts uzbūvi, ģeogrāfiju,
vēsturi un citām lietām, ko Šeit dzī­vojot
der zināt. Kādu dienu, stāstot
par emigrantu 'uzņemšanu šajā ze­mē,
skolotājs teica: „Kanāda8 in«
teresēs ir ieceļotājus izklīdināt, m.
visām pusēm. Tad precību ceļā sa­krustot
vienu tautu ar otru, tā i-o-dot
nākošos šis zemes iedzīvotajug
— kanādiešus. Bet praksē tas tik
viegli nepadodas. Ir tautības, kai
ātri sarauj saites IM to zemi, no
kuras viņi cēlušies, bet vairums to
laužu, kas ieceļo no Eiropas k^n-
« P S ^ ' ? ! 5 i Q im viss Iko
SM>f?rnolielot i
5 rīta ausļr^ā, ^^,fZ,\ lecot, un j ,
ffiTmu biedri t>ien
kas esam p:^rLn
un to piemin tie. kas
' K Kas zina, varbū^ kj
^;,^adus' Vītola .pasparn|
: ^ Vlfcs .Bab^ Ņujorkā
OrePcl^lnS un Sergejs Prļ
.r\%la skolnieki.
K8 neviļus nalc prātā gi
^ : ijžni^ B savā g
rGalli-Kura vispār nebija^^
- ^ M M jutāmies mēs. fl^t
Sibeliuss %
jota., kas notiks tuvākaiosmēnešodj-t^^^^^^^^^^ - Terēiās^^ulputri'iasIļ^^^^^^^^^ ^''''^^ "^'^ ^''^
un cvjidos, uzbtivos vpi noārdīs ASVLn*Hn nr«,4rac4na ^in^^ ?VrHr.n^5Vs' tautibas.
uņ lidz to visu pasauli. vietā neatrastos duH ^^^^r^mA^^-^^^^^^^
kaut kara neskarta pasaules stūrī.' • ' v« u*i ai<»
R^Uos dailamatriiec^^
vu tautas.
Prēriju provinču lauksaimniecības
apgabalos ir ieceļotāju kolc^ljaSj
1
Darbs, tikai darbs; un pie' tam vēl
smags dai'bs ir vienīgais, ar kP šeit
s ā k u m ā . , ; v^
. ^ o ^ . I S f^Mu^^ni.^^^^^^ ^««ttbas piederīgiem sastādās to; '
rušķitem, ne; bagāta J atraitne uz 1^^^
DailamatnMu s^w
Ķidcē nolemts rosīglla^^^ ; v : .
musu ražojumus izvietotu ārpus Va- Atkal un atkal, trimdinieku saru- un ^ viņai jaimi iedzīvotāji
cijas. SavieņTbās pārstāvis nb ASV nās s<idzirdāmi sarūgtinājuma pilni vajadzīgi taču veco šīs žem^
ziņo,,ka salons Ņujorkā ,^^1^^^^^ ,.Mēs neesam gribējuši do-Jj^^^
visharēju ievērību un nepieeiešamitiēf pasaulē ļainaimek ^ūms j^^jļ^j^ļ^^ nenāk np britu salānv
jauni' darbi. Izlases darbus sūtīs diezgan ķo darīt bija savās mājās, nav kā līdzīgam pret lidzīgļu. Vārds
arī uz.Kanādu, ku^M;;yē ļlagodin^-
Otavā rīkos plašāku izstādi, Patei- ņo mūsu gribas neatkarīgu apstākļuj^^
cĢtiesM.; Vētras rosībai, :pirma dai-ļ dēļ.'^ — Ko tas rāda? Vienīgi to, ka gopim^^
jāuzsver, jo tas^pa&s par sevyzriet par: visu to pasaules nāciju: atbrīvo-no
ASy^ saistībām ,ar citam UN vai- ganu,: kuj^U neatkariba apdraudēta
stnxi.> Bez tam ^ konkrēta gadījuma ^ai nolaupīta. Beigās senators teica:
uzbrukums no austru^^
•nevarētu sasniegt Tietumu valstis, ja L^,^- pa^^eiz nb palīdzības izslēgtas,
uzbrucējs neuzbniktu,#menkaņu aŗ-ļ^
mijav^ms^kopa ar ang
okupē Vācijas inetumus^un tādejādi l^^ mes kļūtu stipri militāri: ūn
veido bar eru p a n ļ i r c ^ a r no Balti- saimriieciski;^T
jas juras lidz Adrijai. . | . . : pienācīgs svars.^%ez: modrības brl-
Citāda kļūst aina, ja garantiju t!-|vibai var p
kotāji prāsa^ vai :ASV var galvot par
uzbrucēja apturēšanu uz kādas zinā^
mas līnijas — piemēram uz Elbas, ļ varētu palikt koncentrēts un vajadzī-vai
uz Reinas kfastiem. Lindlejs bas gadījumā vērst izšķirīgus' un
konstatē — un šis konstatējums nav koncentrētus triecienus pret ienaid-ne
jauns, ne pārsteidzošs ka paš- nieku taisni tur, kur šis trieciens
laik nav armiju, kas spētu reāli pre- būtu visiedarbīgāks.
toties uzbrucēju vilnim. Pat tad, ja Pēc pēdējā laika preses komentā-kaŗš
sāktos viena vai,divu gadu lai- riem spriežot,, tomēr arī eiropieši
kā, ļoti jāšaubasi vai būtu iespējams paši sāk apzināties, k a „lnvazija" vi-apturēt
uzbrucēju no austrumiem, ņiem būs jāatvaira pirmām kārtam;
iekams, viņa armijas būtu pārpludi- pašu spēkiem. Aizsardzība pret „in-
: nājušas visu Eironas kontinentu. vaziju" :ir arr svarīgākais jautājums
Jau daudzi militāri; speciālisti unJ piecu valstu aizsardzības rninistru
publicisti konstatējuši, ka ASV var sarunās Londonā. Pēc angļu laik-.
gan ar aizdevumiem un ar ieroču raksta „People" domām Rietumu
oiegādi palīdzēt izveidot im stiprināt pakta svarīgākais uzdevums vispār
pašu Rietumeiropas valstu militāros ir: „Sagatavot pirmo aizsardzības
spēkus, bet tai praktiski nav iespē- līniju padomju uzbrukuma gadlju-jams
garantēt tācļu valstu neaizka- mam, organizēt Rietumeiropas gaisa
ramību, ko padomju armijas var aizsardzību radot bāzes angļu gai
sasniegt pa sauszerni. Tāpēc vairums flotei,- apvienot piecu valstu jūŗ
amerikāņu speciālistu ieteic garanti- spēkus, sagatavot mobilizācijas plā­ju
jautājumā iztiuēties lotlpiesardzi- nus, pārbaudīt kopīgas militāras
gi. Pēc viņu dPmām ASV spēks jo- pētniecības iespējas." Laikraksts ie-projam
" varētu būt tikai bruņoti teic ši uzdevuma veikšanai radīt ko-spēki,
kas veidoti ap spēcīgu strate- pigu . militāro komisiju feldmaršala
ģisku gaisa floti ienaidnieka satriek- Montgomerija vadībā,
šānai. Ja šos bruņotol spēkus sas- . „Sunday Times" runā jau par/ko-kalditu
un izsūtītu' pa mazākām da- piga v ģenerālštāba 'nepieciešamību,
ļām dažādu citu valstu territoriju un piebilst, ka amerikāņu līdzdalība
aizsargāšanai pret tiešiem uzbruku- šai ģenerālštābā būtu • ^,vēlama".
: miem, tad fezultats var būt tikai „Observer" : Vašingtonas korespon-speku
izsīkšana un eventueli pat dents ziņo, ka ASV sevišķi vēlas,
zaudējums. Tāpēc ari šķiet ticams, lai. Eiropas aizsardzības iniciativu
ka Trumena.valdība, kas tagad sāku- pārņemtu paši eiropieši,, \m lai tie
el intensīvus priekšdarbus Rietum- vienotos par plāniem iespējami cie-pakta'
militārai atbalstīšanai, galu šai sadarbībai, kas izpaustos: ķopl-
' galā nevarēs un ari. nesolīs Rietum- ga .ģenerālštāba noorganizēšanā, ko-eiropas
valstīm vairāk kā tikai iero- pigā virsnieku apmācīšanā, kopīgos
čus, transportu un citus materiālus starptautiskos manevros. Vašingto-savu
pašu armiju stiprināšanai un na par sevišķi vēlamu atzītu kopī-līdzdalibu
aizsardzības plānošanā un gu Rietumeiropas spēku virspavēl-saskaņošanā,
lai ASV nulzu spēks I niecību, vai pat kopīgas Rieturaeiro-ku
skati gatavo dzie.smu svētku lai- īstā vieta ir vienīgi Latvijā. Bet .pa- saukta, piem.' par skotu kanādic-kā
Fišbachas nometnē 26. un 27. jū- saules lielā politika nav mūsu cerj- §ļ(.j^ -tļķaļ''-ļ;o pēcnācēji ir īsti ka^
nijā. Gatavos darbus izstādīs arī bu atbalss. nādie.ši. '-"^
Frankfurtē. U: I Laikrakstos lasām/ ka. latvieši Torontb, aprīlī.
Anglijā ati'odbties neveselīga garīgāļ Ilmārs Ba-traka
r\ -rvi f^fn i i l ^^^^^^^^rā. Varbūt ..tādēļ, ka ari
0 U l V. V 1 1 U ' I mēs te daudz ko vēlētos citādāku,
to varētu attiecināt arī uz mums? ļ
iJL y^ ir jādzīvo tādā atmosfairā, kāda
:ĻCK labklājības nozares vadītājs ir ap mums. jo esam cilvēki, kasļ
mons. J. Vellanes saslimšanas dēļ atvesti darbiem un ar kuriem gal- :.; \ - r ;:;
līdz turpmākam labldājības nozares venokārt rēķinās kā ar darbaspēku. : Bavārijas apgabala latviešu komi-lietas
ar^ierikāņu un franču joslās Tiklīdz mēs spēsim jau paši lemt tējas izsludinātā skaņražu sjacensiba
kārtos J. Laveniel^s (Wūrzburg, DP par savu darbaspēku un mums dzī- kora dziesmām (a capella) pirmo lat-
Cēntral Camp), bet angļu joslā LCK vošanāi būs telpas, kur pastāvīgi viešu dziesmu svētku 75 gadu atce-ļf'inanču
un saimniecības nozares vad.. nebūsim citiem pa kājām, arī atmo- res gadījumā, žūrijas komisija, ku-
J. Niedra. . (Augustdorf b. DetmoldJsfaira atveseļosies. Līdz tam laikam ŗā piedalījās prof.A. Ābele, ^kom-
DP Camp,Latvian Group); kur pa- mums ir jāņem šejienes sadzīves p o n i s t i - - j ; Poruks,A. Kalnājs_m
gaidām jāvirza labklājības nozarei negatīvās un pozitīvās parādības tā- V. Bērzkalns un BALK pārstāvis:
domātā sarakste ļ dās proporcijās, kādās viņas munis prot J. Rutmanis, godalgojuši ar I
Pasniedz. godalgu (RM 1000.—) J. Kalniņa
Dolārs, r^^uesmu jauktam korim ,,PirmS;
s
nobijušas kniksēja un ļ^Ja ņ
pazemīgas skolas meitenJ
respeirta pr^t Vītolu bija p
:^un vls§ konservātorijā!| viņš
If. bijavienigais, kura vārdus ļ
. neviens nebija iedorrājies
\ bit Un šis respekts ^n ?bij a
I.i+«r^s: tas bija rautā-gar gr
ram Stravinskim. Mēs .....
Iikopas biedri, jau bijums; I :,-^ffl:1^enigi klus^^
j , veras un tajās parādīja
IRO 7. apgabala emigrācijas virsnieks ziņo
p r i v ā t d z ī v o j o š im pP' ka^
; S ; e ? s a a l ) ' " f "^
īsapuices, Jtufās informēs par emigrācijas jau- dzīvei piedod drusku nervozu M^^^r» dziesmu ,^ayasara menas i .
tālumiem, ^v:-^^^^ I noskaņu. Visi traucas pēc materiā-1 ^^l^sts). Godalga piešķirta par
LATVIJAS atbrīvotāju biedrībās Ziemeļ­nieku
biedri lOgti paziņot savas tagadējās
adreses V. Skaistlaukam: (14a) Esslingcn/N.,
Urbanstrassc 24a. "
pa.s armijās nodibināšanu. Tas - pats
laikraksts kādā ievadrakstā. par
„auksto kāru": atzīst, ka miers iespē­jams
tikai ^ tad, ja rietumi nepārpro­tami
apliecinātu savu ļ)ārspēku, un
no tā secina, ka „ASV rodas pienā­kums
aizpildīt robus, kas radui
Rietumeiropas bruņošanās laukā."
Cik tālu sekmēsies nodomi šaipus
un viņus Atlantijas okeānam, to, rā­dīs
vistuvākā laika ziņojumi no
Vašingtonas, kur garantiju jautā­jums
izvirzās priekšplānā, un no
Londonas,; kur ^ sapulcējušies : piecu
rietumvalstu aizsardzības ministri..
Atklāts vēl arī jautājum^ cik.drīz
piecāni valstīm pievienosies citas.
„Yorksbire Post" kādā ievadā saka:
„Ja tagad; runājām x>ar:: rietumiem,
tad vienkārši domājam visu, kas
atrodas šaipus' dzelzs aizkaram."
Praksē tomēr daudz maz droša pa'-
gaidam šķiet tikai Itālijas pievieno­šanas
Briseles paktam, kamēr citas
valstis, un to vīdu arī Skandināvija
ar ... savām ārkārtīgi svarīgajam
aviācijas, flotes, un par visam lietām
zeņiūdeņii bāzēm tomēr vēl šķiet
diezgan tālu no iekļaušanās ,,pirmās
aizsardzības līnijas sagatavošanā".
Pat par Itāliju daži šaubas. „Man-chester
"Guardian", kādā rakstā, kas
ļoti reālistiski atzīst,: ka nedrīkstētu
pārāk rēķināties ar ASV palīdzību,
izsakās: i„Tapec mēs ari nedrīkstētu
pielaist jaunajai Briseles pakta
aliansei nevienu jaunu valsti, kas
nespētu mums konkrēti palīdzēt un
koiSīgo lietu tikai vājinātu. Par vi­sām
lietām būtu bīstami uzņemt
paktā 'Itāliju, kamēr vēl nepastāv
stingra itāļu armija," ; A Lp.
Daudzi vēlas zināt, kādas ir mO-NSU
attiecības ar darba devējiem. Uz
to vispareizākā atbilde ir — dažā-1V. M ē t r a , Karlsruē
^ām vērtībām. Viss tiek svērts ar abam dziesmām kopa. Ar 11
naudu. Pats cAvēks, šķiet, paliek (HM 750.-).godalgota J, Norvila
otrā vietā. Ari Eiropā naudai bieži dziesma jauktam konm ^
vien noteicējs vārds. Bet tur tas tik Skalbes teksts) vii ar III goda^
krasi neizpaudās kā šeit. Piemēra (RM 500.-) V. fiažtika dziesma
pēc Mlīdzināšū zenmieku sētas m^^^
su dzimtenē un šeit Latvijā katrs drabiņa teksts). ^^alkraksU
lauksaimnieks centās savu sētu iz- la" ziedoto godalgu JIM 5O0.-jAiņ^
daiļot Vinš it kā saauga ar savu Jas^^komislja ^ka otro Ul godai^
zemi, iemīlēja to. Ja^ šeit lāuksaim^^^^^^P^^
nieks nolēmis audzēt kviešus, tad ni konm ,^ugšana <E. Ķezt>er^
augļu dārzs, gatves, karogmasts dzi- teksts). . .. . : ^ v —
vojamās ēkas priekšā un bišu drava Sacensībai bija iesūtīt pavisam
viņa skatījumā ir lieki. Viņš uzceļ | autoru 42 ^aņdarbl
nepieciešamās saimniecības ēkas, ie­gādājas,
mašīnas un ņem no zemes,
ko tā spēj dot. Ja veikals ar kvie­šiem
neiet, var uzsākt citu : : (
vienJ
Bidiļ
W:?::Profesoru:untāll(^
31^.Programmu :Rn^Ot^
uzņemties kS3
ļ^sedetaja.pienākunib:!
^ ^ S i Mausīji^^^
: f e ļ g « a a i M l „
REDAKCIJAI
das. Firmu nostāja pret ievesto dar­baspēku,
tāpat atsevišķo strādnieku
raksturi nav vienādi. Es zinu māj­kalpotāju,
kuras saimnieki tai aiz­dod
naudu, lai viņa varētu savai
vecai mātei samaksāt ceļa naudu no
Vācijas līdz [šejienei, un es zinu fir­mu,
kura DP mežstrādniekiem uz
akorda lika - strādāt cirsmās, kurās
kanādieši negāja iekšā, jo tur, pēc
viņu izteicieniem, nav ko cirst,
Nesaprašanās ar darba devējiem
izkārtojušās dažādi. Ir gadījumi,
kīiŗu noskaidrošanai līdzējusi darba
ministrijas. pārstāvju izsaukšana. Ir
strādnieki, kuri atraduši savā darba
līgumā mazu „pleturas punktu", ar
kura palīdzību mainījuši darba vie­tu
jeb izbeiguši pašu līgumu. Ir tādi,
kas samierinājās ar visu,. ko darba
devējs no viņiem: prasa. Un ir daži
reti gadījumi, kad strādnieki pēc
domstarpībām nav spējuši atrast iz­līdzināšanos,
bet vienkārši pametuši
darba vietu.
^vSstuli no ^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^ m
Lasīju-ilmā^^^^ _
ASV Latvijas 9. aprīļa nun-iurS
Nav nekā cilvēcīgāka, kā
visas pārtikas problēmas .un
ciētējufl,' tiklīdz • nokļūstam apstāk­ļos,
kur varam katrā brīdī P'^Ķ
apmierināt savu ēstgribu'Nav neju
cUvēcīgāka, kā: aizmirst tos, ar KU :
Tiem esam nupat bijuši kop?i un
tuši tās-pažas;grūtības, tiklīdz
atkal nonākuši labākos ap5t
tiklīdz mums ir darbs un mes
damies drošībā. Nevienam^
jālolo iilūzljas, ka ar viņu bus
di. Svinīgi :akti. atvijas svetKt^^ ,
nās, latviski bazāri un dāmu Kon^^ .
tējas tad klust tikai par strdsaP^^^f;
diktētu ricību sevis pa^ "^^T^L
šanai. Tik.ai izsalkums: un bezr.e^.
gais .stāvoklis: Vā(:ijā mūs .kiiaib^^^
dursta un liek tos sajust ka «vang .
kos dzīves fdiktorus. 1/4*
Šinī ziņā I. Krasta vēstule I T^
vecīga, loU vaļsirdīga un saļKrom^