Bavarijas Latviesu vestnesis, October 23, 1948

              HA. ōlitobr! \
FārbatKies...
(Tiirpinfijums no 1 lappuses)
Ļoti nevēliftma parādība lurpretim
Ir h pirb^ultu laikā }ot) rosīga k)u-vuSI
„ W6oiDig§ iniciatīva," dažam
lab^m w t pārSk izpalīdzīgam ,4-
ņu'' six egšanS^ par citam personām.
Šādas Jmiclitlvas" novēržanai tau­tiešu
vairuros no mūsu vadītājām
iestčvčm — Centrālēs komitejas un
Centrālās padomes būtu gaidījis no­teiktākus
vārdus.
Visliolākā uzmanība un gādība
mums Ij^atram atsevišķi un ar
mūsu /organizāciju vidutējlbu tagad
Jāveltī tiem, kas kāda pārpratuma
vai fo māla iemesla dēļ zaudējuši
DP tiesības. Tā mēs pierādīsim savu
apņēmību rūpēties par katru mūsu
tautas. locekli, kas ir lat^eSa vārda
cienīgi. Mēs it labi zin^m, ko no­zīmē
i Hiien„iekļauties vācu dzīvē,"
sevišķi latviešiem. Nekad mūsu jū­tas
pret šo taujķu, kuru savā zemē
pazinām tikai par apspiedēju, nav
bi]U§a£i siltas. Tagad tam nenovēr­šami
jāizpaužas vēl spil^āk, jo vā­cieši
centušies un cenšas nedraudzi*-
gi nostāties pret katru ārzemnieku.
Pār mums pēdējos gados gāzusies
nelaime pēc nelaimes, pārbaudījums
aiz pārbaudījuma. Mūs nomāca gan
vieniv gan otri Okupanti. Ne nmzums
mūsu jiridO tādu, kas pilnīgi bez vai­nas
iebazinuSies ar cietumiem kā pie
vieniem, tā pie otriem. Mūsu fiziskie
un morālie ^pēki dragāti bez žēlasti*
bas. iJiekas, ka nav vairs saites, kas
mūs saistītu pie normālas un kārtī­gas
domāšanas p n dzīves. ^V^ uz to
vipn ij kā ved, lai mēs, visi kļūtu
p4r kirtīgiem — anarchistiem Bet
' mēs tā āi nekļūstam, Jo vismaz mūsu
morfi]i<^ spēki vēl nav visi Iziilkuši;
tie mūs savalda u^ attur no galīgā
Izmisuina uri anarchijas. Paļāvība
Uz liel em rietumu Sabiedrotiem, uz
viņu taisnības izjūtu mums dod jau­nu
i7.tw^ un pacietību un stiprina
mūs I ticībā nākotnei, kaut ari pē­dējā
l^ikā DP pārbaudes daudziem
no mums atnesušas rūgtumu un jau­nas
ciešanas.
AmerlMņn Izstrādātā devalvācijas programma padarito t a g s d ^ ^ichsmarkas-i^
WmMm^ 10, okt ^ Sacfsisiba
Vācijas viatuvfiki laiki izpaudī­sies
rietumu un austrumu saimnie­cisko
realitāšu izpratnes inretešķibās,
izlemjot jauno naudas pārvērtēšanas
plānu, kas taisad nolikts uz lielo"
darba galda Berlīnē. Frankfiirtā nu­pat
uzzinātas amerikāņu izstrādātā
plāna detaļa^, kas pieņemtas ar at­zītu
vācu tautsaimnieku līdzdarbību
un kurām sa^m atbalstu Izteikuši ari
angļi. Rēķinoties ar visādām grūti
pieskaņojamām atšķirībām, kas sai­stās
ar šādu projektu, amerikāņi to­mēr
pieprasīs'piekrītošu atbildi Vā­cijas
saimnieciskai apvienošanai.
Īstenībā Izstrādāti 2 plāni: plāns
,iA," kas pieniērojams apvienotai Vā­cijai,
un , plāns „B,** kas plemēro-ams
8 rietumu joslām: Amerikāņu
plāns nav nekāds politiskais manevrs
pret krieviem: viņi sagatavojušies
vai nu vips Vācijas vai arī tikai tās
daļas saimnieciskai apvienošanai.
AtUek gaidīt, ko tam atbildēs krifevl.
Savā būtībā plāns paredz padarīt
par nederīgām visai vācu ,4^lchs-
Sinatss ieteic Eiropai
jipvienoties gnīpās
rn^K II. okt. (AP). - Atkārtojot
Vinstona Cerčila domas un aicinā­jumu
Eiropai „celties.", Dienvidafri­kas
ūhiias ministru prezidents —
feldmaršals Jans Smatss (Smuts) uz­runā
Holandes parlamenjam šodien
Eiropai; mazākām valstīm pasvītroti
Ieteica dibināt reģionālas grūbas, ku­ru
saimnieciskai padomei jākļūst
par^mpas politiskās padomes k^
dolu. i 13^ sacīja: „Austrumeiro­pā
mūsu acu priekšā jau veidojas
Slavu \ispārējā grupa, un kāpēc gan
nē? kāpēc tgi^^tu jānosoda vai
jābaidšs no tā, kā no apdraudējuma
citiem?* Ar šādām reģionālām gru-j
pām {ūto decentralizāciju ieteik­dams
par varenu ieroci starptauti­skā
izl:ārtojumā, Smatss deklarēja:
^Sādas; reģionālas grupas labāk va­rētu
pi rraudzlt atsevišķus apstākļus
pašu t^rritorijā un tā aiztaupīt pa-
8aul^š:0rganizācijafi rūpes, jo no lie­lāka
atstatuma patiesie apstākļi ne
katrreiz ir pareizi izvērtējami/' Ru­nājot
t ar Cer čila ideju, ka Eiropas
vlenlbļi varētu panākt pēc Francijas
un Vfidjas samierinājuma, Smatss
sacīja: ..Tas varētu mainīi visu Ei­ropas
«tāvokli, bet šādi ģēnija pa-redzējufnljr
sveši parastākiem cil­vēkiem
Man ir bažas., ka Eiropa ne­varēs
sagaidīt, kamēr notiks tik lie­las^
siri^u pārvērtības Francijā un
VSeijā. Eiropas stāvoklis prasa stei
dzamu atrisinājumu." Smatss ap­sveica
nultas ūnijas plānu, kāds jau
ir paredzēts Holandei, Beļģijai un
Luksemburgai kopā.
The Stars and Stripe^
Krāsniņas un segas DP
vajad^ibām
ftanhfurtā, 14. okt - ASV 3. ar­mijas
īpašu uzdevgmu daļa ziņo. ka
armija* lāi palīdzētu tūkstoSiem jaun •
Ieradu! )s DP cīnīties pret salu sa­gaidāmu
jā bargi, siemfi, nodevusi to
rlclbi ap 30.000 krāsniņu un 83.000
segu. krāsniņu un segu lielāko daļu
piešķirs armijas un UNRRA's vadā­mām
nometnēm, bet tās izdalītas ari
īreģistrē tiem DP. kas dzīvo ārpus no^
metnēm. DP slimnīcām un nomet­nēm^
kas sživas apkurināšanas ieņ-^
eēs nespēj piemērot apkurināšanai ar
oktobrim piešķirts 14.000 to
maigas," kaa ir apgrosibā par apm
60-70 nuljardu. Ja Vācija būs ap­vienota,
to vietā nāks miljardi
jaunu marku, kai jau iespiestas Sa­vienotā^
Valstis. Ja plāna bus j i -
piemērd tikai 3 rietumu joslām, ap­grozība
nāks Ūkai 4 niiljardi marka
Provizoriskais jaunais kurss būs 5
markas pret dolāru. Domājams, ka
šai markai būs atzīšana visā pasau­lē.
N i ^ izslēgts, ka patlabanējā cenu
c*elšanās Savienotās Valstīs kursa
attiecinās var grozīt uz i markām
par dolāru. Līdz „4 lielo" apspriedes
noteiktam lēmumam (vai ari lēmu­mam
izpaliekot) šos plānus pagaidām
nerealizēs. Vācijas saimnieciskās
dzīves tagadējās grūtības tomēr var
piespiest markas ātrāku devalvāciju.
Pēc tagad gūstamās informācijas,
pašā yācijā, šos plānus realizējot,
vāciešiem būs jānodod visa sava
nauda, pie kam' katrai personai iz­dos
vislielākais 100 marku jaunā
naudā] Tas nozīn)ē, ka par nodotām
100 imarkām skaidrā naudā viņi sa­ņems
pretvērtibu Jaunā valūtā, bet
Ini. Alberta Upmalis
(4. turpinājums)
Sadales iestādēm jānodod visi
kvieāi, rudzi un mieži, kamēr
no auzām un mistra ražotāji
varēs paturēt 200.000 to. Rēķinot
sēklas labību, iežuvumu un neuz­tverto
ražas daļu uz 10 proc, rudzu
un kviešu nodevas dotu 1,3 milj. to.
Miežua izbaro dažāda veidā un tāpēc
rēķinās, ka liztvert izdosies ne vai­rāk
par 80 proc. no visas ražas.
200.000 to auzu paredzēts izlietot uz
pusēm — bairības līdzekļu izgatavp-šanai
un pilsētās lopu barībai.
Pie pašreizējām pārtikas normām
angļu joslā mēnesi patērē 200.000 to
maizes labības;. Sis skaitlis palieli­nās
uz 250.000. pārtikas normas tagad
palielinot uz 1550 kaloriju dienā.
Vācijas pašas ražas tātad pietiktu ti­kai
5 vai 6 mēnešiem. Tāpēc okup^-
jdjas v ^ an paredzējusi šīgada pē­dējos
3 mēnešos ievest 650.000 to la­bības,
lai radītu zināmu rezervi.
Tikko apskatītais pārtikas izkārto­šanas
plāns bāzējas uz vienpusīgas
hipotēzes, ka cilvēka pārtikai vaja­dzīga
enerģija, kuru var izteikt ka­lorijās.
Tāpēc meklē līdzekļus, kā
nodrošināt nepieciešamo enerģijas
daudzumu. Bet. diemžēl, nepietiek
ar to enerģiju vien, kas aprēķināma
pēc pārtikas vielu elementāranalizes,
jo bioloģiskie procesi cilvēka orga-nisniā
nav vienkārša degšana vien,
bet vajadziki ari noteikti organiski
savienojumi organisma augšanai un
atjaunošanai. Viena no visnepiecie-šamākām
vielām, vitamīnus nemaz
neminot, ir olbaltums, kas atrodams
tiklab stādos, kā ari gaļā, olās, ple­n
i , zivis uti No stādiem un dzīv­nieku
produktiem iegūtais olbaltums
nav viens un tas pats. Prof. D. L i *
c e l s izšķir organisma augšanai un
atjaunošanai vajadzīgās olbaltuma
vairāk neka Banku noguldījumus
virs šifi summas nebloķēs m kspē-jams,
ar likumu izsludinās par zudu­šiem.
Lai devalvācijas nastu aadall<^
tu vienmērīgi, karā nebojātam rūp­nieciskos
un privātos Ipaš^us
lauksainmiecibas un fabrikas pakļaus
konfiscēšanas nodoklim. Par 1(K)«(HK)
marku novērtētai lauksaimniecībai,
piemēram, būtu jānomaksā nodokli
50.000 marku.
Paša kodolā šis plāns grib panākt
vācu naudas iznicināšana Nacistu
režīms vien laidis apgrozība ap 40
miljardu marku. Tas gan sagadās
grūtības un zaudējumus, bet tikai
šāds radikāls līdzeklis ir piemēro­jams
situācijā, ko var izkārtot vie­nīgi
ar stingru roku. Rezultātā vā­cieši
iegūs jaunu valūtu, ko atzīs
starptautiski un ko politiski un saim­nieciski
atbalstīs rietimii. Rietum-vācijas
tagadējā lielākā finanču
centrā — Frankfurtē Šim jauh^am
projektam ir vispārējs atbalsts.
New ¥ork Herald Tribtine»
Paris, October 11, 1946
vielas. Ar pēdējām pietiekot pieau­gušam
cilvēkam, kamēr pirmās ne­pieciešamas
augošam organismam.
Augšanas olbaltumu atrod gaļā, pie­nā,
zivīs un zaļo dārzeņu lapās, ka­mēr
atjaunošanas olbaltumu — la­bībā,
'pākšaugos un kartupeļos.' Sīs
dažādas olbaltuma vielu nozīmes tad
ari dod daudz citas idejas pārtikas
grūtību pārvarēšanai.
Pēc dŖžiem projektiem, visas ba­da
grūtības varētu pārvarēt, ja pkr-trauktM
ārzemju kviešu pievedumus,
bet toj vietā ievestu sojas pupas, kas
satur I apm. 40 proc. olbaltuma, 20
proc. eļļas un 25 proc. ogļhidrātu
(stērķeli). Sojas pupu importa lieta
jau sacēlusi /daudz putekļu un šis
problēmas noskaidrošanai izlieto
daudz i papīra. Eļļas un margarīna
fabrikas priecājas par paredzamiem
veikaliem, bet Vācijas sociāldemok­rātu
partija ielej rūgtus pilienus ša­jos
īsajos priekos, pieprasot izdalīt
iedzīvotājiem neate^otas pupas, lai
tie izmantotu ari'olbaltumu un ogļ­hidrātus.
Ateļļojot pupas, iegūst gan
18 vai 19 proc. eļļas, bet no olbal­tuma
I un stērķeles sastāvošā sausā
substance vairs nav izlietojama cil­vēku
lUzturam, bet vienīgi lopbarī­bai,
liīdz ar pupu ateļļošaiiu olbal­tuma
trūkumu nenovērstu.
Cits I plāns paredz olbaltuma trū­kumu
(novērst ar jūras, zivīm, bet tas
būtu tikai tad iespējams, ja Vācijas
zvejasļ floti daudzkārtīgi palielinātu,
kas nav iespējams piemērotu gatavu
kuģu trūkuma dēļ. Jaunbūvēm pare­dzētos
daudzumos trūkst piemēro­tu
materiālu; bez tam šl flote būtu
gatava tikai pēc vairāk gadiem un
tagadējās krizes novēršanai tā vairs
neko nelīdzētu.
Vācu prof. Dr.Reinš ieteic olbal
tuma I un .tauku problēmu atrisināt
ar auzu sējumu paplašināšanu uz
kartupeļu rēķina, jo auzas satur 8,6
proc. (pēc prof. Reina pat 13 proc)
tīra olbaltuma un 3 proc. tauku. B^
tam prof. Reins ieteic audzēt eļļas
augus ģimeņu mazdārziņos tagad
Ierasto sakņu vietā un konstatē, ka
augu olbaltums ir mazvērtīgāks par
dzīvnieku olbaltumu, jo satur ļoti
maz bioloģiski nozīmīgu amlnoskāb-u.
Vai mazdārziņos ražotie sīpoli,
saulespuķes, kaņepes un kukurūza
pēc savas vērtības Izdevīgāki par ta­gadējām
kultūrām, par to arvien vēl
strīdas. Reina pretbiiekl domā, ka
bioloģiski nozīmīgās olbaltumvielas
vislabāk dod zaļie dārzeņi, kuru la­pās
augšanas olbaltums esot atro­dams
lielākos daudzumos, tātad īstā
barība bērniem un jauniešiem. No
šim kultūrām esot iespējams Iegūt
3 ražas vienā sezonā, kamēr no eļļas
augiem tikai vienu.
Hamburgas universitātes Dr. Sup-hiļns
arī apkaro prof; Reina idejas
Mazdārziņos neesot vietas saulespu­ķēm,
kaņepēm vai sīpoliem, Jo tās
neesot intensīvas, bet neracionālas
ekstensīvās kuļjitūras. Trīs' zaļo dāit-zeņu
kultūras vienā sezonā nodroši­not
no pavasara līdz pat Ziemsvēt-
Arodbiedrlbu korespondents Ber-
Inē Remizovs «āksta: ..Ceļojumā
Baltiju man nesen bijā tsdeviba tu­vāk
lei^tied ar Latvijas. Lietuvas
un Igaunij&s arodbiedrībām Pēc kt-mvoSanas
no vicu okupācijas tti
bija Jāizveido no Jauna. Jo nacisti i r t^
arodbiedrības bjļa pilnīgi saposHJulL
Jau samērā īsā laikā pēc nacistu pa-dzīšanas
tis arodbiedrības kļuva par
evērojamu spēku. Latvijā Ifdz šim
^ proc, visu stŗfidrdeku un ierēdņu
atkal ir organizējušies arodbiedrībās.
TOS darbojas, lai apmierinātu strā­dājošo
materiālās vajadzības un
ieksml ikc izglītības. Latvijas arod-
)ledrlba« Rīgas Jūrmalā Iekārtoju­šas
neskaitāmas sanatorijas un atpO*
as namus, kur valsts samaksāto at­vaļinājumu
ik gadus var pavadīt
tūkstoši strādnieku un ierēdņu.
Gandrīz visas SIs mājas atrodas ui
ūras krasta. .Baltijas arodbiedrības
atkal Izveidojušas un no jauna Iekār­tojušas
neskaitāmus kultūras cent-^
rus. Latvis nacisti bija sagrāvuši
pāri par 6000 uzņēmumu celtņu un
pāri par 50 spēkstaciju Sie Hitlera,
fašisti b^a uzspridzihājklanr^^
dzinājuSl ari ^ap 50.000\^h^jamo
māju. Baltijas'republlku arodbiedrī­bas
daudz palīdz ienaidnieka invā­zijas
seku novēršanā. Sevišķi lie>_
loma arodbiedrībām ir soclāllstiskaiā
sacensībā; kas Latvijā spontāni īsā­kās
Jau drīz pēc] tam. kad to bija\at-brīvoJušasPadpmijas
karaspēka vie­nības
Pirnis padomju laika uzņē­mēji
Baltijā strādniekus nesaudzīgi
izmantoja. ' Nevienam strādniekam
nebija intereses kāpināt produkciju.
Šodien apstākļi ir citādāki. Latvijā,
Lietuvā un Igaunijā strādnieki jūt,
ka viņi ir uzņēmump kungi Sf le-^
mesla dē| ir ari attistījusies strād*
riieku masas sociālistiskā ^censība»
Latvijas arodbiedrību centrālās par
domes priekšsēdis biedrs Putniņš
skaidroja, ka sociālistiskajā sacensi- i
bfi Latvijā piedalās strādnieku un
ierēdņu. No visiem rūpnīcu strādnle*
klem šinī sacensībā piedalās 88 proc
Sociālistiskās sacenlibas dalībnieki
dod dažādu uzlabojumu priekšliku­mus.
Tie paātrina Baltijas republiku
tautsaimniecības atjaunošanu. Kādā
Rīgas elektrotechniskā fabrikā, picr
mēram^ pag. gadā vien īstenoti 164
ievērojami uzlabojumu priekšlikumi.
Ar sociāli&tisko sacensību un .perso-ma'ku^
©gļu.
Tbe Stars Sirip^
II
ļ Ari Indoķīnā mūs atceras krievi
Dažas dienas pēc mūsu atbrauk­šanas
Indoķīnā dabūjām iepazīties
ari ar — krievu komisāru, Tas mek­lēja
savu zemju cilvēkus, kas Gribē­tu
braukt atpakaļ uz brīvo dzimteni.
Varbūt mēs esot piespiesti iesaistī­ties
franču karadienestā? Visi vienā
balsi atbildējam: «Mēs paliekam še!**
Komisārs kaut ko krieviski noņur­dēja
ūn ttilks mums pateica» ka mēs
varot iet
Esmu tagad citā vietā. Sīvas cīņa%
pret bandītiem risinās 8 km attālu­mā.
Mūsējos apšauda un tāpēc mēs
atbildam ar lidmašīnām un mīnume-tējiem.
Kāda mūsējo grupa ielenkta,
tie tagad laužas laukā. Bataljonā,
kas mūs nomainīja priekš dažāni ne^
dēļām, kritušf jau 40 leģionāri^, bet
ievainoti ap 80. Manā bataljonā kri­tuši
un ievainoti tikai daži. Tieši
ļpanā grupā, kurā esam 2 latvieši,
4 vācieši, franču seržants un 15 ie­dzimto
kareivju, vēl neviens neesam
cietuši. Sleseru ievainoja braucienu
ar motorlaivu pa upi. Tagad viņam
Mjas pilnas koka šķembām no lai­vas
jumta. Viņam blakus stāvēju­šais
ložmetējnieks kritis. LeUis un
Rauza aizbraukuši ar sapieriem uz
Siāmas robeža Sulcs ir šoferis un
savā mašīnā piegādā mums uzturu.
apbraukādams visu bataljonu. Ma­šīna
tam vienos caurumos, pats gan
nav trāpīts, Kalmītis patlaban slim­nīcā,
jo diezgan nopietni saslimis.
4 dieias bijām cīnījušies pa purvu
un liiz vēderam bridām pa ūdeni.
Mazais Ozoliņš strādā] bataljona kan-tīnē.
JKļad aizbraucam pie viņa, tūlīt
Izmaksā un pacienā ar konjaku un
uzkožamiem. Tā mēs — visi lat­vieši
Isadzlvojam it brālīgi. Leģiona
3, puikā latviešu ir daudz, varētu
uzstādīt g^driz' vai veselu latviešu
rotu. Frančiem par latviešiem .radies
jo labs ieskats. Visos uzbrukumos
esam paši pirmie, Grosbergam vada
komandieris jau piesolīja paaugsti­nājumu,
bet mazliet vēl jāpagaidot,
jo izdienas tā kā par maz. Seržants
pošas uz pilsētu iepirkties. Es ar
Gulbi ejam līdz. Arī šl vēstule tad
sāks ceļu uz Eiropu. — Legionnaire
H. Mufitts: 11 e Cie, 3 e BTN, 3 e REI,
Secteur postai 53343, Extreme Orient-
France.
Lapām birstot
Vācu zemes mežos un laukos klā­jas
lapu rudens zelts. Šādās dienās
brīžiem a.<?āk iesāpas mūsu siržu
klusā smeldze. Rudens zelts klāj ari
to zemi, no kuras! mums līdzpaņem­tais
mantu krājumiņš kara. pēdējā
posmā gājis {zudumā, kuras dotais
pēdējais uzvaļlks im 4P^vi trimdas
gaitās jau^ noplēsti
nāla iniciatīvu darba ražībalšini uz-kiem
arī C-vitamīnus, A-provltami-kgjnumā, salīdzinot ar prmskaŗa
nus, vielu maiņu veicinošas ēteriskas laiku, pieaugusi par 50 proc* V Drei-eļļas
un organiskas skābes. Viņš no- L^^^^ ^^3^^ uiaidnājis n o r ē ķ l ž ā^
vēršas ari no .tagad valdošās domas, kartupeļu nodevām jau Hdz 15.
ka lopiem vajadzētu atņemt visu to, Lj^^^^j^m. Bārbeles pagastā īpa^ go-ko
cUvēka organisms spēj parstrā- L,3 sarakstā atzīmē visus, kas vei-dāt
Pārtikas bazi vajadzētu papla- k^g^ pj^^^ g^gg^ ^^miņa. -
šināt a ^ gaļas produkUem un l i - Galvenās naftas ražošanas pārvaldes-vīm,
bet nekādā ziņā nedrīkstot auzu R^g^^ apstrādāšanas kombināti
sējumus paplašināt uz kartupeļu paplašina- saliekamo 8 istabu dzīvo*
lauku rajdna, Suphānam.te ir zinā- jamo ēku ražošanu. StandarUzētos
ma taisnība. Jo, samazmot auzu sS- kamiņus veido saliekamās plāksnes,
jumus, rastos Uels iztrūkums taga- j^as viegli pārvadājamas. Ar šiem
dējā jau tā bada rācijā. Rēķinot tīra gaUekamlem namiem rīdzinieki jau
olbaltuma saturu auzās uz 8 6 proc.Lpggdaluši Saratovas-Maskavas gā--
un caurmēra auzu ražas 10.5 kvintā- 1 ^ lerikoSnhā nodart)lnātos
lu no ha, iegūtu 183 kg tīra olbaltu- L ^ ^ ^ j ^ VM^^tin Rfga šos \s«-
ma no ha vai 6.6 milj. kaloriju. Tas U j ^ j ^ ^ ^^^^ sOta Igaunijas d^^-
butu ekstensīvas kultūrai rezultāts racējiem; Baku ,nafta8 rŪp-_
saUdzinājumā ar kartupeļiem. niecības strādniekiem un jauno uz-
(Turpinājums jekos) | ^g^umu cēlējiem Tlfllsā un Kutalsā.
Rīgas koku apstrādāšanas kombināts
DDiīvvaaminaass llaaiikkaa zziīmmbess rraāt(mk . kKaa gsaavvaā I| ^^^^^ P*^"^""a p"d'z^ī^vo''j^am o koplauku^-
nmda me? daudziem Jļustam pārak ^^^^ ^^^^
lieki un neciešami. Arvien biezāk 1^^^^^^^^^^^ ^ ^^^^^ ^^^^^^^
dzirdam vācŗ^šus runājam^, par ..ie- L^^^, ^3,^, „Dorpro.
nīstajiem ārzemniekiem. Mes klus^ L^,^.. ^^^^^ dzelzceļiem. Pie
tam par nastu mūsu uzturētāju vai- L^j^^g ^^^j^^ ^^^.j^g lelā-lzbūvēta
stu budžetiem un varbūt arī par ^^^^^ ^^^^ ^^^^^ kalpotāju ēka un
kavēkli starpfeutiskiem tirdznieci- i ^ ^^^^^ ViiXi\sm
sklem, politiskiem un tml. līgumiem, ^^j^ smērvielu noliktavu. Šķirotavā
Rodas iespaids, ka visi vēlas, lai mēs Tukuma stacijā ierīkos jaunus
še - Vācijā nebūtu. Un mēs? Ari Lpgrieiamos lokus. - Baldones kūr-mēs
vēlamies, lai mēs vairs nebūtu Lj^^gj. direktors tagad ir paljtavnlcks
Vācijā, lai citiem par mums nebūtu xx)banov8. kas komandēja i^aldones
jāmet kauliņi, uz kuru pusi mūs sū- atbrīvošanā piedalījušos pulkur Bal-tlt,
kam un cik ilgi mūs jābaro. Mēs done stipri cietusi. Paredzēts uzcelt
vēlamies atgriezties mūsu brivajā, modernu dziedniecības ēku. kur va-nevienal
svešai varai nepakļautajā rēsārslētiies 600 personu. — Augļu
zemē un valstī. Patlaban tas mums Ljārzos Kiirzemē palikuši 54 proc^
liegts. Mums gan ieteic atgriezties augļ^ )^oķu. Zemgalē 41. Vidzemē 30
atpakaļ dzimtenē, neatkarīgi no tur un Latgalē 28 proc.— Līdzšinējā kine-valdošajiem
apstākļiem. Katrai lie­tai,
tā mēdz teikt, ir savs laiks. Ja
mums patlaban jāatzīst, ka pasaules
sirdsapziņa un taisnības izpratne Ir
it kā Nesnaudušās, tad tam pretim
mēs varam likt tikai pacietību, iztu-ribu
un ticību Mēs ticam t^īisnības
un tiesību uzvarai. Mēs gaidām, tik
ļoti! Ja ari šī rudens zelts mūs: dara
atkal par vienu cerību nabagākus,
mēs tomēr vēl ticam,' Pēc rudens un
ziemas nāk pavasaris. — Mag. oec.
K. Baltars, Latvian Camp, Herzber-ger
Landstr. 108, Gattingcn (20).
matografijas pārvalde pārveidota par
kinematogrāfijas ministriju Par kino
ministru iecelts Otiests Ameriks. —
Rīgas porcelāna fabrika fbij. Kuz-ņecova)
nav veikusi pirmā pusgada
plānu. Pēdējā laikā jūrā pieturēju­šies
stipri vēji. bet arī tad zvejnieki
braukuši zvejot pēc grafika, lai ne­zustu
neviena diena. Ventspilī cītī­gākie
zvejnieki ir Krists' Spade ar
„Albatrosu" un Sneiderg ar ..Silvu.**
.^Dic F^eic G€wcrkschaft- Ber­līnē
un. ..Latviešu Balss Aas-trijā"
Glāzcnbachā