Bavarijas Latviesu vestnesis, October 23, 1948

              fA. 1948. g. 21.
m
• • •
ANKO 2EMT
•••• il> r
' I
pno visam Spānijas m-.
fflMzamajā formu, kr?.,"^"
.žādībā te repreLm-"^
dziesma un dei.n
i ntma trauksme vie^ .
^is melodijas lēnu^^'^i^^
^ ieskaņas vai ik fr^
N j e l ā k izbirst nerv 4
K i z b r i n u konstatēju ka
Hu dziesmas ir gandri
;^I^r latviešu m f i
>^a<irojama Sl lidzībaV
ai^cartīgi bagāta mS:
i. Te sastopami ne vieu
,pietmnekļi, bet ari ar!
ji gleznu krājumi. Mad-ŗ
bagātāks gleznām par
F^stejas, klosteros un
hjie^vienā vien privāts
k izcilu, mākslas darbu
p daudz slavenu citu
mieku darbu, bet ari
I darbi. Taču, liekas, ka
pseu vislabāk ir uzmi*
^cis nevis Ģoja, Veļas-
N o . bet tieši lielais
El Grēko. Viņa trauk-p
u fons, viņa cilvēku
ļgarīgums, kas iemieso
askētismti tā daiļākajā
kas vēl šodien vidabāk
u būtību.
kdams' uz Spāniju, cer"
peglo gaišo dienvldnie*
p ^tiecas uz bezrūpību,
teigts, to tur neatraz-rmajā
mirklī Spānijā to
lāma cilvēku rezervēti*
ka un kādas savādas
dziļumā. Spānieši mil
lānietis nav ne pārāk
^ārāk skaļš, ne ari pa-
;>a't tādā māsu sanlūdu-žiinājumā
kā vēršu cl-masu
aizrautības, bet
pārdzīvojurnu kopsum- ,
ervētā izpausmē,
pēc vietas, kur vadīt :
jcības gaitas, mēs dažv
ļn arī Spāniju. Pirms
pi jau bija sarunas af ļ
ai' jautājumā. Biju par- ;,
I viņi, citādi laipni cii- ,
|eni jautājumiem kļuva
ārliecināja viņu alzbil-ffB
Spānijas nabadzību,
^^^ās tikai šajā brau-ps
IT skaidrs — iTjēs ^
^ēt uz Spāniju.
Tāk iemeslu. Vispirms, ;
[sai no5le^t2i tauta. Tai
ilgta vēsture, kas ir šis
i sastāvdaļa, Vēstures
tstuTs ir šīs tautas pa-baksturotājs.
Svešinieks
ļienmēr būs svešinl*,
l tautas rakstura nasa-ļānijas
tagadne i kultil-ki,
i saimnieciski. ; "Un .
i.tšķirīga kā no infisu
itā'no mūsu iecerēia
,m latvietim, kas. mii
;skatu, sastopoties var •
lēšami rastos dziļa do-
Gān es dzirdēju atse-iigus
spāniešus izsaka-em
derētu svai?^i ve]i,
m dzīvē, tačU' tas ŗie^
s apstākļus. Ja , ,
4z pat asinīm jārisina
;rīdi un uzskatu izmai-,
maz ticams, ka svesi-kādus
panākumus ci-ceļš
var vest tikai
mēm, kur labveiiga .
konjunktūra i^speia-
J a tā būs zeme, >
ta imigrāciju, .tad^ta
ajām sa^™pvelme,^
:šnpsacī3umu Spam
clbas dzīve ir visai^|^ ^
liecībai darba ^
/ajaga. A r i lau^^^f^
I niv piemērotu
areizs liecina ari tas,
tudē Spān la ^
I Izrauga sev
ja, studijas noslēdz^'
' ijas atgriezties, Ja'^
xm skaidri: ja^jf J
ošanai ja
I niecības P"^'^",r,i;?ias
I aistas tautas v dj iLris, izvēloties V^.,^
I Spāniju. T u ŗ p r e ^ , ; ,.
•nājvietu, ka^ļf^'i,:, no
i i , n itzassv īltarobsi so Cl J
- i •
!
- I
F "
—=
LATVIA
Latvian Newspaper
Publisbed onder EUCOM Civll
Affair$ DivisioD Aulhonsatioi)
5 J^ber UNDF .96^ Publisher
Bdifor: Karliv Rabacs.
np Carap Kleinkōu near
r.aniburg/D Printer: „Schwšb.
VoTsbl." Gfinzburi?/p.. Bgm.-
Landm.-Pl. 7. Circulatian 4000.
Pflblisbed three titn<^ we«kly.
Editorial otfice: Gūnzburs/Do.
OomintVuS'ZimmeTTnar.n-Str. 2 LATVIAN NEMTSPAPER
' Nr, i)2 (197)
Sestdien. 1948. g. '^3. okt.
Iznāk iris reizes nedēļā.
I|devē)s: BALK uzdevumā
Latviešu preses darbinieku sa­darbības
kopa. AtbildĪRajs re
daktors: K. Rabācs vietn. A.
Liepa, redaktori: L Bārda
M. Culitis». 1^ Mindenbergs
A. Smits. Adrese- Giinzburg-
Do.; red.: Oominikus-Zinimer-rnartnstr.
2 (tālr. 50), apg.:
Marktpl. 25 (t. S4), spiest:
BKm-Landmann.-PK •) (t. 92)
pp IZVIETOŠANAS KOMISIJAS APCIE­MOJUMS
ESLINGENĀ
Es no savas ģimenes nešķirtos" -
atzīst kandidātu izraudzītajā ASV
A. L. Kardino
Eslingenas latviešu nometni ceturtdien apm^Jklēja ASV DP ieceļo­šanas
komisijas Štutgartes apgabala darbini7?ki G. Ruskina, M. Viljams
un A L. Kardino. Komisija paredz jau nak^*šā nedēļā sākt darbu. Visi
/trīs DP komisijas darbinieki tikai nesen iei'5%dušies Vācijā un apmekliē-juma
Eslingenā pirmo reizi iepazinās ar nc,Siietņu dzīvi un pašiem DP.
Eslingenas kolonijai padomes priekšsēža K. Kalniņa, administratora J.
Aperāna, administratora vietnieka A. Brīvkalna, emigrācijas daļas adī­tajos
Krievas un darba daļas vad/tājaK. Majora pavadībā viesi iepa­zinās"
ar nometnes darbnīcām, pārskoiošanās iestādēm, daiļamatniecības
salonu un DP dzīvi blokmājās un Kalna novietnē.
Kā parasti līdzīgos apmeklējumos,
ārzemnieku ievērību saistīja nacio­nālie
izstrādāļumi daiļamatniecības^
salonā. Sudrabkaļu, .darbnīcā . ' k o l o -
nijcis vadība G.Riiskinai atmiņai pa­sniedza
latviskus auskarus, bet M.
Vlljaniam un A. L. Kardino pielai­ko
ja" l^ameja gredzenus. Viesi uz-
^kāpa pat Lidotāju skolas jumta tel-
' pa, kur p r o f . J . K u ^ a pašreiz darina
dekorācijas Anslava Eglīša jaunajai
lugai „Galma gleznotājs''. A. L. Kar­dino,
kas pirms gadiem studējis Vī­ne
un runā franciski un vāciski, ar
prof. J. K i ^ u sāka dzīvu- sarunu
franču mēl#un šķiroties teica: ..P'ro-lesora
kungs, uz redzēšanos ASV."
G. Ruskina šūšanas darbnīcā ne­skopojās
atzinīgiem vārdiem par
fļaumigajiem tērpiem; reizē pieteicot
drīzu vāreizēju apmeklējumu ^per­sonīgiem
nolūkiem". Pēc mājkalpo­tāju
skolas apskates, visi trīs viesi
, atzinās, ka viena.raizc nu būšot ma-zfik
—-naājkalpotājas sev viņi lūgšot
no nākošā kursu izlaid urna dailbnie-cēm.
Apgaitā pa darbnīcām varēja vē­rot,
ka pat DP Izvietošanas komi^i-jas
ļaudīm pārsteigumu sagādā
svaigais darba ritms. Armijas pa-siitirīajumu
darbnīcā 8 dienās paga^
tavo 125.000 bērnu paladziņus. 23
Jujammašīnas - bez apstājas dūe 9
stundas dienā. Lai laikā pasūtinā-urnu
veiktu, vieijia palaga pagatavo­šana,
ieskaitot salocišanu un iesai­ņošanu,
nedrilcst ilgt vairāk par 4 min.
Šāds temps un katra soļa un kustī­bas
precīza iedalīšana imponēja arī
amerikā'ņiem.
KoJonijas vadrba apmeklējuma
aikā izmantoja izdevību, lai tiešās
arunās ar nākošajiem imigrācijas
^kārtotājiem uz ASV izteiktu lat­viešu
uzskatus un vēlējumus. Dzir­dot
par līdzšinējām darba spei-ia ver­vēšanas
akcijām, ģimeņu .šķiršanu
itt, A. L. Kardino atzinās: „No savas
pimenes es arī nešķirtos un nebrauk­tu
viens pāri okeānam .strādāt, ja
piederīgiem būtu jāpaliek tādos ao-slāklos
kā jums šeit Vācijā." Runā­jot
par izre4;,ōm ASV, komisijas at-
' / i n i M H s bija: ASV jūs visi atradīsiet
darbu un maizi. M.
Angļi spriež pai; pas­tāvīgas
Vācijas
armijas dibināšanu
Sakarā ar ziņām par ģenerāļa
Zeldlica Ierašanos Berlīnē un pa-toju
iestāžu nodomu apbruņot sa­va
sektora vāciešus, „Newsweek"
apskata iespējas, ka ari rietum-
V'alstis apbruņotu sev labvēlīgi nō-skaņptos
vāciešus savas joslas: Pa­gaidām,
pēc laikraksta domām, šāda
: nciba gan esot tikpat kā neiespēja­ma,
jo, apbruņojot vāciešus,. l a i tie
i^^lidzētu aizstāvēt Rietumeiropas
ļavienību, varētu satricināt pašus
Rietumeiropas savienības pamatus.
Bet angļu valdības aprindās tomēr
i^iJ^tagad domājot, ka visļaunāk
S3dijumā nar šo iesoēju vajadzētu
•ļi^piotnl padomāt. Ānglu stratēg;
ļ'^u^atklāti. iesakot domas, ka varēti
>^^it, Kietumvācijas bruņotos- spē-
•^ļ^ aizsardzībai- pret austi^miem,
tomēr neradot draudus pārējām
^|*"opas valstīm.' Viņu spriedums
ļ^^^^apmēram šāds: „iesākumā va-
'^etu radīt vācu armiju, kupā būtu
^^'H00.000,vīru. Tos apmācītu pēc ve-uHeiclīsvēra"
un zaļās" policijas
"^^^^l^ lai no ši kodola izveidotu
;-sniekus un. instrulctorus eventuā-.
••^,1 spēku - paplašināšanai. Pakāpe-
'•;^\ šos spēkus vajadzētu apbruņot
^^siemmoderniem • ieroeiem. izne-.
aviāciju. Kad kodols būtu p i l - ,
'.^'f apmācīts,-bruņotos spēkus va-
I^-'^i palielināt un pārvērst par i l ? -
^ŗ^uuņa algotņu armiju ar 250.000
J.5j^^^^^'ibas gadījumā, vēl vairāk
ļ;J-eiii Vispareizākais būtu, ja tos
ļ;^J^avirus, kurus izraudzītu rietum-
^ armijai, iesaistītia šai annijā uz
- ļ ^adiem."
^^X'ew York Times" koresDondents:
ceturtdien ziņoja, ka ASV ap-.
•;J'^\ iedarbīgus soļus austriešu ar-y'^
s apbruņošanai. Dailes, kas
uzvaras gadījumā kļūtu A SV
^ļ\"^nistrs, pēc atgriešanās no
^fjeklejuma Austrijā, izteicies, ka
V,!'. ^^^'^-i^s lielas bailes no ko-
^Jnistu puēa. •
' NTHT, DM, BBCJ
Lūgs realizēt baltie­šiem
paredzētās
priekšrocības izceļo­šanai
tiz ASV
BALTIJAS TAUTU CK PĀR­STĀVJU
KOPSĒDE GEISLINGENĀ
]^aiti i as'-1aut u komiteju pārstavju
xopsēdē 19. okt. Geislingenā. kur no
latviešiem piedalijās LGK priekšsē-dis
H. Klarks un L C K kancelejas
p r - k s J ; V e n n e r s , nolēma lūgt ASV
ieceļošanas akcijas vadītāju Vācijā
Skadrilli realizēt baltiešiem piešķir­tās.,
priekšrocības likumā par DP. ie­ceļošanu
ASV. . .
Atzina, ka amerikāņu joslā, tāpat
ķā tas ir angļu joslā, iekārtojams
invalidu 'pārskoiošanās nams. So
jautājumu noiēnva pārrunāt visu
Baitijasi tautu CK priekšsēžu ap­meklējumā
pie IRO amerikāņu joslas
vadības i Bad-Kisingenā. Apmeklēju-jmā.
kas L C K priekšsēdim H, Klar-kam
n'esen apsolīts, pārrunās vairā­kums
jautājumus, starp citu, t?o, kā
realizēt IRO jaunos administratīvos
npteikumus, kas tikai samērā retos
gadījumos . nometnēs iedzīvināti,
liūgs paskaidrot minēto noteikumu
praktisku iedzīvināšanu 'nometņu
vadības. noorgani7.ē.šanā.^
Pārrunāja DP skolu stāvokli fran­ču
joslā. kur. pēc militārās valdības
rīkojuma, skolotāji svītroti no algu
sarak.stiem. kas ir pretrunā ar IRO
ļrīkojumu par bezmaksas pamatizglī­tību
DP bēj.'niem. : Nolēma nosūtīt
icļsnieģnmu IRO vadībai Zeneva, lū­dzot
izkārtot izglītības jautājumu
franku joslā mums labvēlīgi.
UZLIESMOJUMS TĀLAJOS
AUSTRUMOS
Komunistu streiku rīkotāji pret valdību lieto
vēl asākus līdzekļus nekā pret vācu
okupantiem .
Francijas iekšpolitiskais stāvoklis ar katru dienu kļūst kritiskāks.
Jau pagājušas 20 dienas, kopš turpinās sireiltii. Šai- laikā franču saim­niecība
zaudējusi vairāk nekā 2 miljoni tonnu ogļu. Pagaidām nav ne­kādu
pazīmju, ka saspīlējums varētu mazināties. Pat vācu okupācijas
laikā Iranču strādnieki neatstāja ogļraktuves, lai aizkavētu to pārplū­šana.
Bet tagad tas ir noticis fakts: jau pārplūdušas astoņas raktuves
un vienā izcelies milzu ugunsgrēks. Ja ari streiks beigtos, paies vairāki
mēneši, iekām ūdeni no šachtām atkal izsūknēs. Pa to laiku franču
saimniecība katru dienu zaudēs vismaz 9000 i ogļu.
KOMPMSTU SACELŠANAS KOREJĀ — DIENVIDU DAĻĀ IZSLITBI-NĀTS
APLENKUiVlA STĀVOKLIS
Blakus pašreizējiem saspīlcjumal centriem — Berlīnei, Ķinai nn
Dienvidāzijai, šonedēļ radies jauns. Ziņu aģentūru telegrammas vēstī,
ka komunisti sākuši valsts apvērsumu Korejā. Pagaidām vel grūti
spriest, kā notikumi attīstīsies, bet, spriežot pēc līdzšinējās informācijas,
stratēģiski svarīgajā pussalā stāvoklis tiešām nopietns.
Pirmās ziņas par nemieriem Ko­rejā
pasauli aplidoja nedēļas salcu-māi
Otrdien, kā. ziņoja' radio. Pa­domju
Savienība sāka atvilkt no
pussalas zierņeļu daļas savus bruņo­tos
spēkus. Iedzīvotāji aizejošajām
vienībām esot rīkojuši pateicības
demonstrācijas par „sekm'2U nār-valdi
xm demokratijas nodibmā.ša-nu".
Bet Korejas dienvidu daļā, ko
vēl aizvien okupē amerikāņu armija,
tai pašā laikā komunisti^ sāka apvēr­sumu.
Sākumā' nemieri likās riri lo­kālas
dabas, un policija cerēja ar
tiem viegli tikt galā. Bet jau "treš­dienas
vakarā BBC ziņoja, ka Dien­vidkorejā
izsludināts aplenkiuna stā­voklis.
Vēlāk gan izdotie ārkārtējie
piesardzības rīkojumi mīlLstināti un
aplenkuma stāvoklis atstāts iķai tais
pussalas daļās, kur nemierniekiem
ir majoritāte.
Amerikāņu karaspēka vienības pa­gaidām
izturas neitrāli un neiejau­cas
korejiešu lietās. Bet Vašingtonā
tomēr paskaidrots, ka stāvoklis var
krasi mainīties. tiklīdz komunisti
apdraudēs vai nu ASV armijas ka­zarmas,
vai okupācijas iestādes. Ap
5000. vīru' stipras komunistu vienības
jau paguvušas okupēt Jozu un Zuču
pilsētas. Korejas republikas kaļ-a-spēks
ievadījis pretakcijas. Pēc val­dības
locekļu domām,, esot labas izr
redzes nemierus atkal likvidēt.
Cita Informācija tomēr liecina, ka
stāvoklis ir daudz nupietnāks. Pie
ģenerāļa Mekartūra Tokio ieradies
Dienvidkorejas ministru prezidents
Rē un lūdzis steidzamu palīdzību,
lai varētu, apbruņot korejiešu polici­ju
smagiem automatisiviem ieročiem.
Līdz šim nemiernieki jau mogalinā-juši
vairāk.nekā 100 nolicistu. Seulā
.kļuvis zināms, ka komunisti .plāno­juši
nonāvēt arī vi sus© valdības., lo­cekļus
un pēc' tam sa;:jrābt varu.,
Pēc Reutera informācijas, nemieri
sāknšies korejiešu žandarmērijā pēc
tam, kad ap.3000 žandarmiem izde­vās
okupēt Jozu pilsētu, kurai ir ap
100.000 iedzīvotāju. Divas nemier­nieku
kolonnas, katra apmēram 1500
vīru stipra, no Korejas- dienvidiem
virzās uz svarīgo Fuzana^ ostu.
Korejas problēmas sākums meklē­jams
Jaltlas konferencē, kad : nelai­dis
prezidents Ruzvelts slepeni vie­nojās
ar Staļinu, ka Padomju Savie­nība
piedalīsies uzbrukumā Japānai
pēc tam, kad Vācija būs kcpitulē-jusi.^
Bet pa to laiku sprāga pirmā
amerikāļiu atombumba: virs Hiroši-mas,
un Staļins, nenogaidījis noru-nāt(
b termiņu, deva rīkojumu sarka­najai
armijai uzbrukt Japānai no
mugurpuses. Viss tālākais risinājās
ātri un neprasīja no toreizējiem sa­biedrotajiem
lielas pūles, Japāna
parakstīja /kapitulāciju uz ASV kau­jas
kuģa ,.Misouri", Koreju okupēja
amerikāņi im krievi. Ērtības labad
demark acij as. līni i u nov i Ika pa 3 5.
platuma grādu. Vienošanās nolīgu­ma
bija ' teikts, ka abas okupā­cijas
varas palīdzēs korejiešiem: no­dibināt.]
demokrātisku valsts iekārtu,
un pēc ^am atvilks savu karaspēku.
Nesaskaņas Padomju Savienības un
ASV staroā patiesībā sākās pavisam.
..sīkā lietā" — katra valsts demo-kratiias
jēdzienu tulkoja ;.^savādāk.
|Camēr amerikāņi savā pussalas dsļā
sarīkolii patiesi brīvas demckratīskas
vēlēšana<}, krie\n. vispirms noorgrni-zēja
policipu un koreneš'i kaŗaspē-;
•AU. Apstākļu pazinēji stāsta, .. ka'
Maskava ieguvaisi: pus mīļionu uzt'-
camu' vīru. Pēc tam, protams, vēlē-šan^
asļ notika arī Korcia.9 ziemeļu
daļā. kuru rezultātā radās jauna
^.tautas demokrātija".- pēc Austrum-eiropas
parauga.
Starplaikā amerikāņi un .. krievi
vairākas reizes nesekmīgi npspriedās
par karaspēka atvilkšanu un kopējas
pārvaldes' radīšanu. Vašingtonai pa
to laiku j'cjiu bija klurosi skaidra pa­domju
tal^tika, un tā nolēma savu
I (Beigas 3. Ipp)
Stāvoklis pēdējās divi dienās se­višķi
nopietns kļuvis Ziemeļfrancijā;
daudzas ogļ raktuves strādnieki pār­vērtuši
par maziem cietokšņiem un
deklarējuši, ka vajadzības gadījumā
viņi pretosies arī ar ieročiem. Dekaz-vīlā
karaspēkam ar varu vajadzēja
padzīt streikotājus no ogļralctuvēm.
Gē departamentā līdz ^ m sadur^
smēs jau ievainoti 30 karavīri. Viens
strādnieks nonāvēts.' Sant Etjēnas
rajonā strādnieki ai- varu: gribēja
piespiest viceprefektu, lai tas dodas
viņiem līdz uz cietumu un atbrīvo
a pcieti n ātos streikot ā j us. Kad' ieja u-cās
policija, to apmētāja akmeņiem.
Vienīgi pēc karaspēka ierašanās, kas
bija spiesta lietot asaru gāzi, nemier­niekus
izdevās atkal izklīdināt. Sals
sadursmēs ievainotas 14 personas.
Daudzās piLsetās Ziemeļfrancijā
kopš pāris dienam vairs nav elek­triskās
strāvas im gāzes. Lensā kāda
slimnīca, kurai ir ap 600 pacientu,
jau ilgāku laikui i r bez ūdens. Draud
pārplūst arī pilsētas: zemākās vietas,
jo nedarbojas elektriskie sūkņi. Den-kerkā,
Kalē un: citās Ziemeļfr*anci.jas
ostās strādnieki atteikušies izkraut
ogļu kuģus, kas nākuši no Lielbritā­nijas
vai ASV. Komunistu kontrolē­tā
arodbiedrību apvienība nolēmusi
izsludināt arī dzelzceļnieku . streilcu
visā Francijā. Kalnraču arodbiedrī­bas
sekretārs paziņojis, ka ..strād­nieki
cīnīsies kā lauvas, lai panāktu
savu prasību izpildīšanu".
Franču komunistu partija ceturt­dienas
vakarā publicējusi uzsauku­mu,
kurā paziņots, ka pertija „ziedo"
strādniekiem pus miljonu franku
Ar naudas līdzekļiem franču sreiko-tājus
nolēmusi atbalstīt arī čechu
arodbiedrību apvienība. Tas pierāda
ka' streiku kustība Francijā vairs
nav lokāla parādība. Kāds valdības
pārstāvis Parīzē izteicies, k^ patrei­zējos
nemieros dīvains, liekas arī
kāds cits apstāklis: streiku komisijas
oc'ekļi labprāt nerādās- atklātībā,
ai valdība nevarētu ar viņiem uz­sākt
sarunas. Visi rīkojumi un pa­vēles
tiekot dotas no ,.aizmugures".
Lpndonas' laikraksts „StarvS'\ ko­mentēdams
pašreizējos notikumus,
izsakās, ka neviena Francijas partija
nav spējīga valdīt, atskaitot' , aban-galējās
—^komunistus un degollistus,
cas skaidri zina, ko tās.vēlas. . Pēc
,Times*' domām. „zināini .elementrV
Francijā grib pierādīt; ka pašreizējā';
valdība nevar nodibināt kārtīb'u./'f ak­lāka
konsekvence tādā gadījuma
būtu „tautas demokrātija''.
BBC, BB, NZ •
Jauns starpniecības mēģinājums
NEITRĀLĀS VALSTIS DROŠĪBAS PADOMĒ BERLĪNES JAUT^ĀJU- ^
MĀ IETEIC GANDRĪZ MASKAVAS SARBNU BAZI
Pēc ilgām slepenām apspriedēm, kad Drošības padomes pagaidu
priekšsēdis, Argentīnas ārlietu mlniistrs Dr. Bramuļa, apmeklēja gan pa­domju
delegācijas vadītāju Vlšinski, gan Bevinu, Maršalu un Surnānu.
sešas neitrālās valstis beidzot trešdien vienojās par rezolūciju Berlī­nes
jautājumā. Dr. Bramuļa to jau nodevis ASV, Lielbritānijai, Franci­jai
un Padomju Savienībai
Laikrakstu korespondenti no Pa­rīzes
ziņo, ka Višinski$ saņemto do-
Irumentu • solījies nosūtīt tālāk • uz
Maskavu. Rezolūcijas. teksts līdz
piektdienai vēl nebija publicēts, bet
labi informētas politiskās aprindas
izsakās, ka tai ir četri punkti:
1) sešas- neitrālās valstis uzaicina
Padomju Savienību, ASV, Lielbritā­niju
un Franciju ,,neuzsākt neko tā­du,
kas varētu izraisīt karu; 2) ie­teic
atcelt Berlīnes blokādi; 3) Ber­līnē"
par vienīgo, maksāšanas līdzekli
jāatzīst austrumu marka, kas pado­t
a visu četru okupācijas varu kont­rolei;
4) ja Drošības padome izšķir­tos
par biokādes izbeigšanu, tā būtu
jāatceļ ,pēc. 48 stundām, kad šis lē­mums
pieņemts.
BBC piektdienas rītā ziņoja, ka
iepriekšējās dienas vakarā Višinskis
jau saņēmis Maskavas atbildi uz no­sūtīto
rezolūciju..; Informētās aprin-.
das izsakās.'^ka atbildi nolasīs Dro-š-
ības padomes sēdē kopā ar sešu
pēdēfā
ĶADA ACULIECINIEKA STĀSTS PAR APSTĀKĻIEM LIEPĀJĀ
1945. G. 8. MAIJA TĒLO NOTIKUMLS UN NOSKAŅAS KURZEMĒ
DAŽAS STUNDAS PIRMS KAPITULĀCIJAS UN KAPITULĀCUAS
BRIBL Šp DRA>IATISKAM EPIZODĒM BAGĀTO STĀSTlJUļ^f f
SNIEGSiļM LATVIJAS LASĪTAJIEM NĀKOŠAJOS NUMUROS
Austrumvācijas po­licijā
300.000 vīru
Sava polītLskā padomnieka Meriija •
pavadībā ASV militārais guberna­tors
Vācijā ģenerālis Klejs trešdiena
lidmašīnā ieradās Ņujorkā, no ķjj-rienes
devās tālāk uz Vašingtoniļ^/'
Tai pašā dienā ģenerālim bija ilgā­ka
apspriede ar ārlietu viccmini.stru
Lovetu uņ armijas mini.stru Rojalu, •
Ceturtdien ģenerāli Kleju Baltajā
namā. pieņēma prezidents Trumens.
Pēc informācijas rto Vašingtonas,
prezidents apsolīja ģenerālim pastip­rināt
gaisa tiltu un nosūtīt uz Vā­ciju
50 jaunas transportlidmašīnas. )
Preses konferencē ģenerālis Klejs,
izteicās, ka Berlīnes apgādi gaisa'
ceļā amerikāņi un angļi uzturēs arī
ziemā. Labā laikā ar lidmašīnām
iespējams nogādāt 5000 t lielu kiavu,
bet. sliktā — 3000 1 Tālāk ģenerālis'
norādīja, ka padomju iestādes visu
laiku tmpina pastiprināt vācu poli­ciju,
kas jau tagad kļuvusi par ie- •
vērojamu militāru faktoru. Pēc viņa
informācijas, austmmu .joslas poli­cijā
ir ne -mazāk .par 300.000 vīriem,
pie kam \inu skaits turpina pieau.gt.
' • AB
valstu rezolūciju.
Politiskie' novērotāji Parīzē izsa­kās,
ka sešu valstu "iesniegtā rezolū­cija
tikai vienā punktā atšķiras no
tās bāzes, pēc kuras Maskavā sa­biedrotie
divus mēnešus nesekmīgi ^
mēģināja vienoties par Berlīne.^ (
blokādes atcelšanu, proti, tas ir ce-,<
turtais punkts, kas paredz brīvu sa-/'
tiksmi. ar bij.ušo Vācijas galvaspil-.
sētu 48 stundas pēc lēmuma- pie­ņemšanas.
Viss I5&rējais-,jau(pārru­nāts,
pārspriests.un izdebatēts;\ Rezo-,
luci jā bez tam lielvalstis uzaicinātas
atsākt sarunas par visas " Vācijas
jautājumu. Arī šis ieteikums'nav
jauns. Rietumu sabiedrotie jau vai-rākkā.
rt deklarējusi, ka viņr ar mie­ru
atjaunr)t konferences ārlietu mi­nistru
padomē, Ja Maskava atceļ :
Berlīnes blokādi. ' •
Lielo ārzemju laikrakstu pārstāv.iJ .
zina .stāstīt, ka .sešu valstu rezolū­cija
izslrādāta loti uzmanīgi. ^ Vi.sj '
četri pun]^.ti precizēti nevis . ka
priekšlikumi, bet gan kā ieteiicumi.
lai neaizvainotu neviena part-nera
presi^ižu, • ' ^ .
Pēc AFP informācijas /ķerlīncs^
jautājumu prastiskā izkārto.-iā'na va- .
rētu sākties ne ātrāk kā Viāl^amrr"
gada janvāra beigas, ja VisJnVkis arī
pievienotos Drošības, padomes, .-lēmu- .
mam. Jo 'tikai 20. amatu pāiT^em
(Beigas 3. ipp.) .