Bavarijas Latviesu vestnesis, December 30, 1947

              ? f ^ * ' ^ liegties ka tr ^
retu npraidīt nens?! *° slevi2
B * ? - jābrauc ateakm , 2f Pi«cēt.
M ? k studēt tKSl"'^«^iS
ft.ftoi^sirirtf4g'°» Pieci J
p',kluži skaidN
Nņa jūs nekad vJU^^'^s
fei^mLaSiSS;"^^»
|S8S tiem gar to. dala<!9 i -
^ugusi; Lieta Ir ''"^ -''"^
iiSi Jus ' esat ffuHnr. .V .
JJinirkJa iedvesnS •'"'•'^^
W nē? Tas ir n e d z i jg
moka sola. >rāV
M^miātors izdarīja kustību, no- ;
aīdams, ti2 savu sievu: „tJrt tur nu
teļaež VēlatUki^
ļflTilaJa, un es kļuvu gubernatora
nu apprecējis .dārgumu, mani
rigi; sievieti ar vJriSkigu gudrību
i^evlšķīgti smalkjūtību: apbiing,
nu sievieU."
?aliee taču klusu, mon arai|«
?a kundze. , „Tu ;^ādarl inani tik. ļ
; s m i ^ ^ } ^ I
Tņ$ pievērsas^edru, pulkvedim: 1
siesat vecptdsis, mon colonel? Ja |
tad ieteicu. jums noteikti doties
Zenēvu. Tā ir pulcēšanas vieta
lerp^pin^ viņa lietotais :^
ds) visjaukakaiam jaunām ,dS«
miļlto jūsoto tadu sievu,
nekur dtur. Nezaudējiet ae mi* ]
cl, bet brauciet tui^u, un es Jums
ioSu ieteikšanas vēstuli manas ie* ^
^iķriffitnie^
' i i ; bija: tS, kas^^ stāsta,,
.secinājumu: Fakts ir tas, ka f
Sājjrafe^^^^^^l sagaida niaz§k, ;
ar! vilšanās izredzes tur ma*
Tā kā viens otram neuzstāda
ij^Sttgas prasības, nerodas arf
lesls sariigtinājumam. Nemeklē'
p i i n ^ lielāka iecio-i
t pret savstarpējām kļudaa
isltba i r visai skaista un laba, oel
Iņav īstais pamats laulībai. Re*
teiļi^^^M^^ varētu P
Pbā-laimigi, vilkiem jās5ei vl^
Gi^ <M;ni c^^^ Jabut no ta
i sabiedriska slāņa, un mĶ
«ēin jābūt vienādām. TadļiJ
»;viņiir godīgrcllvēkiunga^^
mmemt,^^^^
^.^iein^a, Mdēl apvien^
nebūtu tikpat laimīga ka #
fliļa mirkli apklusa. _
protams: mans vira ir m
I Izcils cilvēks."
f i aģentūra. 29._W^^^^ j
its. Šl. Organisks izd™^ I
ZivsL 37. Lēni cep as. 3 J |
it& 44.. Sauciens.^45. K a r t ^
denis,' 46. Parazīts. « . «
£ Itālijā. 53. Aiņerik§i?«
3. Smeltuva ^5- ^ļg
, « A S V -štats. 9' .Hl.
jmsasvētku stāstu' auw^.^^^
fstāds.15. Putņs.pl6^»''25/<!^
Itsl 26. Elements. 21- ŗ ŗŗijidi- I
ršatifcsines vard^^
M I K L A S A T i u - • i I
fds. 9. A p a r a s . z a j j d j i
15. Ķesteris. 18- g^Vi^. «
ere. 7. Eupse. > g^ene. i ' - j »
Pomāde. 19-^^'g5g.
LATVUA
toiNfl^n Newspaper
piibflsbeii twlce weeia7.
Aiitlioriizeil by EUOOfiS HO.
CivU A t t & l n m v m o n . U - t h
M f . m i , A Q 383. 9 OŖC-A
Q O y ElStlors SārlU Ba*
voiumm** ooos*
btaŗg/Donati BOrg^m^lste?
^ Laiul!dDB80opilst8 9« Pofro*
trimdas dzTvc
ZviediTii nodibind a Latvifas
l^eķu pa^^ prieMvakara pazd^Ja,^^^ k^^ no-allilpults
»,piFi^ Grieķijas vadība*' ar ministru pre«
-'tai ifeiserSfl Marfo priekSgalā m iisaioMja visus ELAS. >,Grle-i
i a m j a ^ armljss'', locekļi&B ķerties pie ieit>2ieiii
pai' briv^ļ^^^^ 25. decesnbri r^idit^Js pas^ojā fiis
Tgs mērķis būšot :»^riVotvi£tiīs demokrātiskos spē*
niii iosperiālisUsMm ā r z e ^ viņi^ rokas piUSiem,
a| atbrīvotos Grieķijas apgab^us pēiD demokrātijas prind-foniro
uiii pie§|^^
• Scidibihilitā v^l^^^ pār­dot
defākus sakaru» un uzsjernt dlip- stāvis ižtēid^ k a - ^ neesot piln-tomSt^
as attieksmes a^^ Padomju ļvai^jts dot paskaidroju^ pat sa'^
Savieifibu un^'^q^^^^
val^ļJbSm. Tā Jirī vēibties izveidot tizānuvaldibii, bet uzskatot tās no-stlph;
i amiiiju, floti un aviāciju, lad dlbināSanu par ievērojamu soli uz
stātos pretim i jebkādai agresijai.] priekšu cīņā par Grieķijas brivfbu
Pai^tižānu raidītājs, kas noraidījis šos un neatkarību. Bulgārijas riņu aģen-uzsjftikumus,
pēc grieķu valdības ap- tūra vēsta, ka Bulgārijas „tēvzem^
rindu domām, atrodoties D i e n v i d s l a - f ^ ^ kl;^•ai pieder vtsas kreisās
vijas tferriļ;t6ŗljāy ArMetu ministrs partijas, ek)t nodibināju^ ^,tautas
CaltJariiss uzdevis Grldjti'jas pārstā- komiteju demokrātiskā karaspā^a at-vini
tJN ji^oftes^ēt pret to, ka, Dien- balstīSanai Griēķijā'\
vids^lavljaatļaul dumpiniekiem Iz- v a 4 4 « ^ ^ « ^ A t ^ ^ s ^ ^ «w I ^ A L
ma^itbt savu i^adiofonu. Caldariss k
lekiied^s^ d
Atēnās ļ)rotestUi DrelDienvidš^^^^
lis mt Albāniji Padotoju Savienība šim savu satelītu
piemēram: tūda] sekotu. Hilaskavas
Atēnas usĶjkata, ka ar Markoi^aļ radiofons patlizāhiisvl^ laifci dēvi
valdības nodibināšanos stāvoklis par ^grieķu demokrātisko armiju".
Ori^ļķjjl esot sii^hājies^^ ica ,,Pravda" rafata, k&^^ ^
var^Mt:; kļfitv^^^^^;^^^
vaJiļlība
no ^UMriftSiS^^ Gileķiļā; ;,tzvestija" ^tip*
rltoi?ija. S5letns\tētku laikā risinājās ģalvOifeASVu^
sīvas (aņal; Konlcas pilsētas,^ A i - mantot taN Baikānu komisiju saVlem
bānljas ŗpii^žu tļiivui^ decembrī ļ savtīgiem nolūkiem. BlenvidsiaV^
nemiērnieM Ķcļiŗilcu ielenkuši, lieto- komunistu „Borba" raksta, kia'lViar'-
jot artiļei^||ttm|ljesm^ Pēc ķo& ^ateibas nodibināšu
v^iiirdieiiiiki?' , M ,^amwikāņu intervenr
esot labpi$ 3tālļ<)^ valdībasļdoni^u nespējai apspiest gri^u
kaŗfiļ^ēklļin; Neimiemieki gribot le- ļ brivošahas kustību'^ kurai pi«ēd^
gūt Ķoiņicu par katru cenu, lai to I visas pasaules demokrātu šiinpatl-izslijidin&
tiii pār savu galvaspilsētu, jas. AJīgļu kbniūnistti ,J>aiiy Wor-
Ciņ^s notiek ari vairākās citās vietās ker^* 2dņai par dumpinieku valdību
Grieķijas ziemeļu robežu tuvumā, ļ liek apakšvirsrakstu: ,,Fašistu ror
198^ ?^ki^n^ komunistu laikraksti Ziņu sni^k ļoti ,14 8-likumu par izņ^uma sta- k ^ ^ ^ Markosa valdi-vokli
valstī, ka^i starp citu nosaka, W ^ T ^ V ^ ^ ^
V a ir«v»Y%ft«iMt ^ h x < v ^ ^ t ^ *.-^;| basanzw atzīšanu no Austrum^iro»
ka l w » p ū n l ^ i ^ ŗ i ^^
vam^un apkai^jaml. Likums vēl pa- ^ ^onde" k a ^ d ā ^^
pilināts;.tādējācLi, ka valdība vaa^LJf ^^^^^S
tJ^?S,"i;^f? r^"^] S ā t S S S > u ^ ^
2ms^it iiU preatideintsiW S ofunns ^a ^p^a^s^ka^i di'o- ^ ^ ^ ' ' . j i ' - -'
W^^(>Sot komūnist^^
MSI aiz^ un v ^ bīstamo
elementu? ap(Mlriāšw^^^ Izmekl^a^ sniegt Grieķijai tdaku ,p^.
tiā^rar d i ^ i)otteijas ierēdņu nonā- M^^^
vēšami « a s t a |>laša komunistu <^ Arn«r&aņu^
ganizadji,^kas rtodlbināta pēc l ^ r ^ ^ ^ ^ uzskatot vairāk par Jcomū-kosa
nortdījumii un kuras mērķis nistu^Propagandas manevru, bet Va-biJI^
viSītāju giļeķu poiītlķu 1^^
dēS&ņa; Atēnās
rāk nekā Si)0 ļ 5 ^ ^
drošības ministrs Rendiss uzaicinājisļ ^ • ' ^
vlsasr grieķu kreisās aprindas^aidri ^ [•J;,..;,,,,
izšķirties vai nu par vai pret Mar- >^ - V - ^ n > i
Ariģlijas iārUetu niin pārstār I
vis ]pj(išķilite»jisj ka^ A^
ba^ protams, atzlistot vienīgi legāli un arodbiedrību kustības „Strādnidai
demokrātiski ievēlēto Grieķijas vai- spļ§ics"ļvadība ziņo, ka tā organizējot
dību, Duņi0ini6}tu valdibas nodibi- strādniekus jau 75 no Francijas^ 92
nāšana bijusi akgaidāma jau kopš departamentiem. Lērrumiu par iSīs
ilgāka laiJca. Dumpinieki līdz šim grupas atšķelšanos no kcmiūnistp va-mēģināļuŠi
iepriekš iegūt rīcībā kā- dītas arodbiedrību savienības CGT
du lielSkii pilsētu un piesaistīt iespē- pieņēma ar 52 pret 5 balsīm, 14 at-
Jami daudz liek^^mūnistu, lai parā- turoties. Jaunā grupa ar ģenerāi-dītu,
kia d\unpinieku valdība dibina- sekretāru 2uo priekšgalā pārstāv ap
ta uz plašas bas:es. Ne viens, ne 1^5 niilj. organi7.ēto strādnieku. CJGT
otrs no šiem nd-domiem dumpinie- sašķelšanos ITP apzīmē par cettirto
klem vēl neesot sekmējies. Tagad smagāko komunistu neveiksmi F^att-
Maricoss, kā redzams, esot atmetis djā, jo tiem atņemtas iespējas sek-nodomu
psu* reprezentatīvākās„val- ipTgi noorganizēt ģenerālstreScu. Sis
dībās" nodibināgianu. Pavasarī vārot ļ fakts laikam veicināšot šķelšanos arī
rēķināties ar Jaunu partizānu ofen- visoasaules arodbiedrību savienības
sīvu.; Notikumu attīstība Grieķijā rindās, kur jau pastāvat konflikts
liekoties esam sakarā ar pēdējiem starp komunistiem un to pretlnie-n<?
umiem Baikānu valstu starpā, j a ļķiem. Amerikāņu arodbiedrību sa-
Markosa valdība gūtu Padomju Sa- vienft)a A F L apsolījusi 2uo atbalstu
vienības un visa padomju bloka at-ļ jaunās organizādias uzņemSsmal vis-balstu,
ta'd tās nodibināšana pastip- ļ pasaules apvienībā,
rināšof E)irODās sašķelšanos. Frandjas nacionālā sapulce pirms
Urieķu vēstnieks ASVDendramiss Ziemsvētkiem pieņēma ar 8 0 0 ^
izteicies, ka Itoķo^^ valdības ata- 269 b ^ īm valdības ieteEctopretln-
Sanu no Biilglrijjis im Dienvidslāvi- ļ f l ā d ^ likumu ar d a i ^ ^ V^^t
jas pūs^ Grie^lai valdība tt^ iMp ctto^
pinns ilgāka la&a Zvieddjā
i^R^ināta dcmfia par nepiedešamība
dU)ii^t Latvijas Nadonālo fondu.
Sī gada novembri sūtnis V. Salnais
ap^riedlf» par šo jāMtājumu ar
Zviedrijas; latviešu organizādju pār­stāvjiem,
tomēr galīgi pozitīvi rezul­tāti
nav panāktL Kā vēsta Zvledri-m
,.LatvJu Zlņas^\, atzīstot. fonda
vajadzību par l i du un spiedīgu, sūt­nis
Izšķiries „fdnda pagaidu pār­valdi
sastādīt nevis no organizāciju
ddeģētiem pārstāvjiem, bet no per^
sonāli uzaicinātām sabiedriski pa­zīstamām
pcfrsonām — Latvijas pil­soņiem".
- Šāda sapulce notikusi 14.
decembri Stokholmā un tajā par
fonda Zviedrijas nodalās padomes
pacraidu priekšsēdi ievSēts ģen. Ed.
Kalniņš, par viņa biedru J . Grins
un par sekretāru J . Ritums. Par
valdes priekšnieku ievēlēs prof. A.
Alzsllnleks, bet par valdes locekļiem
F. Clelēns, V. Krddier^s, K. Zīverts.
M. ZīVerte, V. Pltiņš, M. HiOcša,
Erdmanis un i n l Vītols. Vēlākais
6 mēnešu laikā šī pārvalde jānomai­na
vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās un
propordonālās v3ēšanās ievēlētai
padomei. B>E>nda mērķus sapulce no­formulējusi
šādi: l . aizstāvēt latvie­šu
tautas tiesības uz neatkarīgu ne-dokratiskuvastl,
dibinoties uz Lat­vijas
i ^ b l i k a s suverenitātes tiesī­bām,
kā ari uz UN statūtu un At­lantijas
chartāiztdktajlo^ tautu
pašnoteikšmiās principiem, un 2. iz­platīt
pareizu informādju par Lat­vijas
zemi, tautu im kultūru. No­lemts'
lūgt arī, lai Latvijas valsts
pilrivartr h^ējs aūtņls K. Zariņš ko­pā
ar bīskapu J . Ranc^mu, pieaidnot
citus mūsu diplomātiskos irtrstāvjus,
sastādītu Latvijas Nadonālā fonda
(^trlJo p§:fvaWl^^^^^^-^^^^^^^ pieminētais
laikrakste.zina vēstij'lOT nāda)a
^vi^ljā u ^
dot ibn^ n@dāxfnā-
'Bijuims Tirifigijas^ priiid^ts
stista par savu bigsanti no padomju ļ
SaMtes, vl€isu AI
Ā f r i k a T i d i i g f ^ raitais preiiie©^ I>r; l i M f s ķm
l. sepiesibfa bUa pasodis bes 2S. d^mībri t ® ^ gr altv@ ^ d l ^
^dienē. Viņš lieddes latei&tles par savisn §§mm IE@9S h m^lmā^
h negribot radii grOtuiiiiiis Um^ kas vlņasa M ^ l y i H l ^ f ^ ^M
esot nodomājis pagaidim aidet 00 p o l i t i ^ M v m m ra^sm s l ^ ^ ^m
par savām gaitām mini^na presiideaada amati padmja faiOs 1^
skatoties |oti novirdsig m saadējils daoda no svar©. ;
pašā laikā otrā Zviedrijas
JatvieSu laUuakstS^^^^^ VSrdsT
ļ4tviešu organizādju savienSi^a
piil^c^jusi parakstī­j
u ^ ari Latviešu študamtu, novada,
l^atvičšu ev. l u t baznīcas pārvaldes,
Jauneķju Kristigfe Savienības, Lat­viešu
apvienfČ^is Zviedrijā un
Zviedrijas latviešu ffl^ bledri-bas
pārstāvji. Padņbjumā paskaid­rots,
kāi«c latviešu organizāciju
siavienībā apvienotās Un citas lat­viešu
orgaĀizācļJiffi IKviedrijil nav
piedalījušās sūtņa V; ,Salna sa-
^ i j ^ j ā LNF dibināšanas sapulcē
14. de<«mbri, kaut gāh tās vienprā­tīgi
atzinušas fonda nepieciešamību.
PazlņK>}urtta parakstītā jas orgānizād-jas
i r tajos ieskatos, ķa LNF Zviedri­jas
nodaļa kā territoriāla vieniba
idclaujas kopējā Nacionālā fondā,
kura dibināšana piekristu sūtnim K.
Zariņam, kas līdz fonda centrālās
pārvaldes radīšanai uzņemtos arī
šīs pārvaldes uzdevurņus. Tāpat šīs
organizādjās ksacījušas vē^anos
respektēt otra musu vecāki sūtņa
Dr. A. Bīlmaņa viedokli Paziņoju­mā
celti ieblldiimi ari pret to, ka
fonda nodaļas dibināšanas sapulcē
aicināmo delegātu izraudzīšana atra­dusies
vienas personas rokās, atzīstot,
ka šāds veids „nav pietiekams .«se­gums
tai uzticībai, kādu no tautas
Prasīs Fonda darbība".
.Jleue Zdtunr* publlcēlajS Paulā
pa^aidrojumā teikts, ka viņš no
Oberhofas, kur viņš pēdējo r dd
pirms bēgšanas redzēts, devies ,uz
Berlīni, kopā ar savu Šoferi, kas pjir
viņa plārdem nekā nav zinājis. Drus­ku
vēlāk viņam sekojusi sieva ar
I^ula sekretāri-tulku un tās dēlu.
No Berlīnes Pauls ar sievu devušies
uz rietumu joslām, kur uzturējušies
dažādās vietās. Baumas par viņa
līdzpaņemto bagāžu un dokumen­tiem^
diemž^ neesot imtiesas, un
viņš rietumu joslās imidies ar pavi­sam
niecīgu bēgļa bagāžu. Viņa bēg­šana
no Cft)erhofas kļuvusi iespējama
vienīgi, patdcotles sevišķi izdevīgu
apstākļu sagadījumam. Tieši tai
lāfkā gaidīti Ierodamies rietumjoslu
ministri, atklāta Lelpdgas izstāde un
notikusi kāda lau ^ ā k plānota pēr^
vākšanās. Mmchenl Pauls par savu
ceļa mērķi, kur atkal pirmo reizi pa­rādīties
atklātībā, esot izvēlējies ar
notdktu nodomu, par kuru iemes-^
1iem pagaidām nevarot izteikties.
Ar Mindienl viņa vārds esot sais­tīts
nepatīkamā nezīmē sakarā ar
vācu ministru prezidentu konferences
izjukšanu. Taisni Mlnchenē arī viņš
piesnērotā bridi atklāšot visu patie­sību.
Viņš to gribējis darit jau tū­līt
pēc tam, kad atstājis padomju
Joslu, bet Londonas konferences
pridsšvakarā nevMSJles, ^ Uetu. aiz
kārt, tādēļ esot klusējis un uzklausi
J i ^ dažādās baumas un apvakuiju^
muš pret viņu. Viņš labi apdnoH^
kādos apstākļos atstājis savu amatus
un pienākumus, un ilgi esot dnljte^
vai izšķirties par savu amata
kurnu vai iekšējo uzticību vieia ^
tai un savd tēvzemei „ ^ a t ^ u
savu dzimteni." raksta Pauls, 3«
dēļ, ka nevarēju vairs tālāk sasietām
rdcām noskatīties un ar savu vlsdu
segt rīcību, kas mēied pēc mēbeli
a r v i ^ nekautrīgāk un skaidra g^
klāja austrumu joslas demokratUaS
melīgumu, melus par vienību un no*
devību pret vācu tautu un zemi.
apgalvojumus vēlāk pierādīšu &t
faktiem.**
Viens no pēdējiem apstākļiem, k ^
Ierosinājis Paula bēgšanu, radks
klāt pēc tam, kad viņš pēc Maršala
plāna publicēšanas atklātībā li^i-»
des par to pozitīvi Pēc dažām ne«
dēlam visā austrumu joslas pre^
pul>licēts vadītāju ame^rsonu
saukums pret Maršala^ plānu. Uz^
saukuma parakstu ^pl^lekšgalfi bijis
ari viņa, Paula, vārdŖ, bet tas bijis
simtprocentīgi viltots. Sēdi viltoša­nas
gadījumi blJi^i ari j o u pirms
tam. Otrs iemesls,; kas Paulam b d -
dzot liels Izšķirties pm* bēgšaitu, bi*
jis apstāklis, ka viņa cīņā pret krlp
mināllem elementiem pēdējie, būda»
mi difšl' saistīti ar radikāli kreisajiem
elementiem, guvuši arvien jūtamdku
atbalstu* KZ
Niimi bridinai ka padomju armija drīz
varētu nonākt pie Atlantika
^JAUNGADA DIENA S^iUAS S P E K A ITALUA8 J A U N A SATVEESME
414 pret 183 balsīm pieņemti mili­tārie
krediti 8,9 miljardu franku ap­mērā.
Franču valdība nolēma atlaist
150.000 valsts ierēdņu un strādnieku,
samazinot štatus. Daļa franču pre­ses
pretinflād jas likumu nosauc par
„bēdī^ sVētku dāvanu franču tau­tai**.
Republikas padome ar 172 balsu
vairākumu apstiprinājusi nadonālās
sapulces ieteikto b'idžetu 1048 g.
Ministru prezidents Sumans apsprie­dies
ar ārlietu ministru Bldo. franču
virspavēlnieku Vācijā ģenerāli Kē-n
i ^ uc. par Vācijas nākotni.
MRP kādā sapulcē Izteikusies par
trešās grupas radīšanu parlamentā,
kas dnTtDspi^t abām galējībām, kas
apdraud Frandju — komunistiem un
de^ollištiem. Tādu plānu atbalsta ar^
kāda rs^cstniekii, pplU gara dar­binieku
un agrāko pretestības kustī­bas
locekļu grupa Franču komi"
nistl prasa Francijai jaunu valdību,
kura notdcēja loma būtu strādnieku
šķirai un kOTiūnistu partijai Ko­munistu
JLlfumānitē**pr^
llkiBim apzīmē par^^^^^ un strād-vYaT,
BBC, N 2
1. janvāri stāsies 8|^ā jaunā Ita-<
lijas satveranie, ko satversmes sa­pulce
pieņēma ar 453j»^ ^ balsīm.
Par jaunās republikas prezidentu tad
kļūs līdzšinējais prezidenta vidas iz-padltājs
de Ņlkola. Pret satversmi
}alsoja tikai monardīisti un nacio­nālisti.
Noraidīja liberāļu ierosinā­jumu
satversmi nodot tautas noljal-sošanai*
Vakar Romā sanCica itāļu komu­nistu
un sociālistu kongress, kas
lems par komunistu un divu kreiso
sociālistu partiju «aJVienošanos, t.s.
tautas demokrātijas frontē nākoša­jām
vēlēšanām. Kreiso sodāllstu va­dītājs
Nenni izteicās, ka Eiropā ne­esot
varas, kas spētu pretoties pa^
domju armijas varenībai. Ja kāds
iedrošinātos sacelties pret Padomju
Savienību, tad tās airolja drīz no-iīākšot
ne vien pie Adrijas, bet arī
pie Atlantika ASV gribot atspiest
PSRS no Eiropas. Maršala plāns
esot savtīgs un Itālijai nepieņemams
Stdcholmā nonāvēts līdzšinējais
itāļu sūtnis Riči. Viņu ar grieznēm
nodūris kāds no vājprātīgo nama
nesen izlaists itālis, kas leracUes sūt­niecībā,
kur gribējis Riči ieintere­sēt
par kādu savu izgudrojumu. Riči
vietā iecelts līdzšinējais vēsiniecir-bas
padoimnleks Londonā Migone.
Maskavas „Pravda" sava Briseles
korespondenta rakstā pareģo, ka
Itālijā un Francijā gatavojoties labā
spama apvērsumi Šādus plānus esot
sagatavojis Vatikāns. Pašrdzējo Itā­lijas
valdību aizstāšot jauna ^koncen^
trācijas valdība" kristīgo demokrātu
partijas vadībā, kamēr Framdjā val­dību
pārņemšot ģenerālis de Golls.^
Vatikāna apvērsuma plānus atbal­stot
amerikāņu militārās iiestades.
Slepenās Vatikāna noliktavai^, klos­teros
un skolās esot uzkrāti^ ameri­kāņu
kara piederumi. Kā „Pravda"
tālāk ziņo, tam pašam amerikāņu
iestādēm no Vašingtonas esot uz­dots
pārdot Vatikānam par itemāka-jām
cenām visus kara pi<!!derumu
atlikumus, amerikāņu kanisoēkam
atstādot Itāliju. Vatikānu ,.Pravda"
apsūdz 3 miljardu liru "peļņiis iegū­šanā,
par au.^stām cenām pārdodot
šos mantu krājumus. Daļa no pel*
ņās esot izmantota reakcionārās pre­ses
a^alstīšanai Francijā uiii Itālijā.
Labais spārns abās valstīs plānojot
^izprovocēt' demokrātiskās partijas*'
kādai akcijai, lai tad tās sllfgtu par
musiiu^u uz nepaklausību val-
Paziņots Egums
par ASV atbalstu
Irānas armijai
Pēc Šveices radio, ziņām, Irānas
bijušais ministru prezidents Kavams
Sultanechs 26. decembri izlidojis no
Teheranas uz Franciju. Valdība ^
ņam piešķīrusi izbraukfianas atļauj^,
ko līdz pat. starta brīdim turējusi
depenibā. Plm» tam Londona»
„Daily Herald" ziņoja, ka Sultanechs
ne^kmlgl mēģinājis bēgt uz ASV
un apdetlnāis, bet ziņu atsauea
AFP ziņu aģ^tūra; diidomātlskls
pases varot izsniegt vtolgi mitilstru
prtaidents, tādēļ SultaneAs befvarot
atstāt Irānu pirms Jaunās valdibas
sastādīšanas. Tā bija uzdota 7S gadu
vecajam kurlajam Ibrahimam Ka-*
kimi. kas šinī amatā bija jau
pirms Sultanedia. Hdclml savā lai­kā
ierosināja Irānas iestāšanos Tau­tu
Savienībā, kā ari nodeva Irāa^
jautājumu UN, kad padomju aitnMa
pagājušajā gadi alrisavēja ir&iielu
armijas īdēšanu Wftas provlJ^
Azerbddžanā. Haklms Jauno valdību
vakar stādīja priekšā partamcntom.
Pēc Maikavas radio domām, Jauliā
valdība'' stipri pasHktlnfiSd.PSRS
un Irānas attieksmes, ^
„New Vork Herald Tribune" ziņo­ja,
ka ASV paziņojusi U!^ Hguj^
saturu, ko ASV noslēdza 6. dctotni
ar Irānas^ valdību. Ligums^paredz
amerikāņu militārās misijas palklzl-bu
irānlešu armijas aizsardzības
spēju pacelšanā, aiiedzot padomus
organizādjās, pārvaldes un apmācī­bas
jautājumos, izņemot taktiJikos un
stratēģiskos operādju plānus varbO-tē'mm
kara gadījumam ar kādu ār­valsti,
tikuma pastāvēšana.'j laikā
Irāna nedrikst bez ASV piekrišanas
izmantot dtu vals-tu personālu uz­devumiem,
kam kāds sakars ar Irā­nas
armii'u. Jaunais ligumn f a k l l ^r
tikai pagarinot jau kODS 1 9 4 2 p a ­stāvošo
lī^mu. Nectot paredzēs
pāstiorināt amcrikānu periionalu Irā­nā.
Irānas pariamenta deputāti 28,
decembri i>askaidrojusi. k'^ i;?um»
neesot spēkā, jo neescn iesniegt.<i par­lamentam
ratificēšanai. Par to m -
šutud ari Irānas kreisā prese.
NWr, BBC
I i ' .
f . i i ;
. H iv
5.;
'•J iļ
.Mv
• V
1
J
•••• i " .
. I-'-
•ī:
\ - s