Bavarijas Latviesu vestnesis, March 12, 1948

              —
I'ATVIJA, 1948
I
1^ 1
~» ~1
i
• :;:>• ii'
• •••-li.. • ; .....'
, TeiSjs Izmisīgi nahi. I
U tad palūkojās
|imeni. Visi, i : » e 5 £ « .
blenza viņam pretim i'
pcis satikās, N S S ' n i ^'
pnrijs šķērsoja'
ķieveni im TefiiH
k tas atlēca kā te ,1.^
bstājās iepretim^i^ H
laraudzījās, ar
ptaļājas. Tā bija tt,^^^^
b«una zīda,, rotāte
brfcanu rožu pum^„'"^
p'arē acdāatsu^. i t k ā k ā7l^"' S ^ , ^
SsuTserf isjso ļuks āupzā s saavtapsa kaļ ^1
ppoepnšj sa tnā,Ūcij.a", nav jau vā".,'*
: .Tefijs aipstājās. Her,^^
viņam sekojis sold pa J o i ^ '
^eņvgaluTefijampdeiŗ'
ba otru galu atpakaļ nēdii?
„Kaiip ledains, Tefiim
jautāja.
Tefijs laojās uz
tea Nansija.
""^^^ pateic
piivinatā mala atkal bija
ķjz augšu. .Tefijs bija iiSi
bņa nevalkāja rožainas prtlt'
LW a^al saka k ā p t e ^
Henrijs tam sekoja, arvienu
damies ar rožu pumpura
pmija^^^^p^^
«Pabraukāsimies, Tefļj" w,
Henrijs. «Mums pavisarn nebik^S
atrast ^pāriis meiteņu sv^^
pēcpusdienā. Nu, ko, Tefii'>»
Tefijs žigli atkāpās, purinr
ļgalvu. Nonācis pie koka, kura'
kdi?,a mašīna, viriš apcirtās un
ļSēdēkli.
Nansija; > ieskrēja majS.
raudas atskanēja tāiu pāri
Kad Tefijs bija ^^^^^^^i^^^^^
masmu, .Berijs piecēlās un m
pagalmā. Viņš noraudzījās, kSati
pazuda aiz kalna, un nr" -
Henrija lamiu vārdos.
. „kā man nepatīk, ka c^^
aizlaižas lapās," Berijs teica. „Van
k^i zvērēt, ka viņš bija ieradies«
noteiktu nolūku."
Tā viņš stāvēja, ar muguru ļrt
paāju, kamēr Klaids: nokāpa«
lieveņa un aizgāja pār lauku sada­būt
vairMc meloņu, ko atdzesnjl
aka^i dibenā.
No ang.ļu valodas
Rita Liepa
Anglijā bija 13 krematorijas un
ķremātizēsanas gadījumi, bet IJi
ļg. jau 56 krematorijas un vairā
lesmit tūkstošu
'ļijuma
iii
Krustvārdu mīklai
ŗ
r
7. Skaitļa vāMs. 9. Z . ^ ^
garšīga.. 12. Tāda v a ŗ b u t2i ; , |,
Naudas vimba. 15. ^-R^era g,, |
17. Bībeles perama. 19. S^JPl
'tiešu saules dievs. ^2^^^^ I
ba. 29.i Kulkaims. 31. i'u^J",, jjj ||
33. Puķe. 34. Uzmejtun^
sastāvdaļa. 37. Zāvet
39. Savākta.
I Stateniski: 1. Vācu 8.
2. puķe., 3. Auŗ^u.^;^,
1 Maurs, pļava. 5. Sie^^^^^ ^
6.- NoUagums. 7. ļ f ^'^ff V
10. Laika, apstāklis.
ļPutris. 15. barīdzniece. ^--^i
līdzeklis. 18. Jokdaris, ^1-.. līdzeKlis. 10. j<x^^<^ŗ"-_ ,^^1I ^
Zairu žuburs. 26. %wm,
Ine. 28. Rakstura^ipa^
|32. Irdināt zemi. 34. W
Grieķu burt^ 37. Salķh^.^j
MIKLAS ATBISINAJ»'^^ .
Līmiski:. 1. Atvadas.,^^^'^^^ ^
lEmerīti.' H - Atlass.^l^' ^
Rāte. 16. Brāļi 1^ ^^1 ļ S<
20.Ufa. 22. ^- f:Simi de. 27. T. s. 28. Ūjina.^J«^j,J
klso. 32. Nīkst 34. K ^ ^ : .
SOS. 38. Iesārta.^- j» 4; Df^;
Uda. 2. Vēla. 3.^Ama^^
na: 5. Ars. 6. Si. 7. CifjyeiW^
10. Tīrs. 12. Trofeja. W^
Bridenis.. 17,'Dusulis.30.
Arlsks. 25. Ēnos. :
33. Tea. 35. Ei! 36, Ne.
I .
k. •'
iv
f;: ,
I
p • • I •
LATVIJA
Latviao Nevvspaper
publlshed twice weekly.
Authonzect by EUCOIVl HO.
Civiļ Aiiairs Division, 14-th
july 1947 AĢ 383. 1 GEC-AGO.
Editor: Kārlis Ra-
Mcs. Prinier: „Schwābi-sches
Volksblatt** Giinz-bu
r ģi D 0 na u Bu r g e r m e i st er
- Landmannplatz 7. Popu-lation
to be served: 20.000.
Nr. 2(j (125)
Piektdien, 1948. g! 12. marta
uo pieļit-ĪATVIAN
NEWSPAPER
Iznāk otrdienās
dienās. IzdAējsļ: \BALK
uzdevumā ifatvieiiu (preses
darbinieku / sadarbības ko­pa.
Atbildfigais redakttļrs:
K. Rabācs./^vietn. I A. Liejja.
redaktori: Z A Bārda. IM.
Gulītis. H. iMindenberlgs.
A. Smits. Adresļe: Gunz-burg'Donau.
..Latvija'^
Tālruņi: apg. 84,' rjed.
spiest 92.
50.
ome par
Trešdien pasaule uzzināja traģiska^ V miris jins Ma-sariks,
Cechoslovakijas ārlietu mini^ Čechoslovakijas dibinātāja un
pirmā valsts prezidenta Tomasa Ma.sarikadē^ Čechoslovakijas telegrā­fa
aģentūra paziņoja, ka Masariks izdarījis pašnāvību trešdienas rīlā, iz­lecot
pa sava dienesta dzīvokļa otrā stāva lo pils pagalmā.
Jana Masarika nave rad^^^ Viņu paredz ap­bedīt
sestdien liz valsts rēķina,^r militāru godu, guldot blakus tēvam
Lanu kapsētā. Tai pašā laikā Gechoslo Drošības padomē
Dr. Papaneks memoranda IJN ģenerālsekretāram apsūdz Pftdomjii Sa­vienību
apvērsuma rīkošanā GechoslĢvaķijā uņ prasa turienes notikumus
izmeklēt ļ īpašai UN komisijai. Viņš arī apšaubījis Masarika nāves ofi­ciālos
iemeslus. Iesniegumu tonier Drošības padome neapspriedīs, jo Pa­paneks
esot rīkojies ka privātpersona.
Masu petīcija
pret „nokreiO'
sanu
• ' Of iciāla j a paziņo juma paf ^ Masa­rika
nāvi, ko izdeva ministru :prezi"
denta kanceleja, minēts, ka viņš paš­nāvību
izdarījis, domāj-ams,; nervu •
satraukuma' brīdī; jo pēdējās dienās
cietis-ha bezmiega.Iepriekš Masā-riks
tomēr neizrādījis nekādās,: de-piresijas
pazīmes. Gadījumu izmek­lēšot.:
Paziņojumā, atzīmēts, ka: viss'
Masarika .mūžs bijis, veltīts, savai
valstij un nācijai.-
: Iekšlietu ministrs .^komīinists No­sīks;
ziņu par Masarika' nāvi treš­dien
pēcpusdienā : pavēstīja parla­menta
atklāšanas sēdēs ievadīju^
Masarika krēsls feija rotāts ar zie­diem!
Noseks; izteicās, ka Masariks
ņēmis dzīvību sev tikai dažas dienas
pēc tam, kad' solidarizējies ar jaiinp
valdību. Noseks arī' pieminēja,; ka
iepriekšējā vakarā Masariks esot sa­ņēmis
daudz ^vēstuļu un telegrammu
no saviem ārzemju draugiem, kurās:
bijuši pārmetumi Māsaŗikam par
ņa „izšķiršanos tautas labā". Nošeķs
nelaiķi cildināja kā brīvībās cīnī­tāju.
Pēc; 1 minūtes klusuma brīža
parlamenta sēdi uz 5;rriinūtēm pār-
• trauca. [•'.''•''
: BBC speciālkorespondents: ziņoja,
ka.Masariks mocījies ar bezmiegu:uņ
lietojis, dažādus ārstniecības ^līdzekr
:.U5, Tēva piemiņas: svinībās :svēt-.
dien viņš bijis • ļoti saguris un pēc
tam viens devies pie tēva kapa,- kur
nolicis vainagu. Ta^^^ b^
reize, kad viņš .redzēts atklātībā. K a -
, dam ārzemju diplomātam viņš pirms
dažāni dienam it l^ā esot izteicies, ķa
viņam atņemta rīcības brīvība un v i ­ņam
esot jāuzturas savā dienesta dzī-
: voklīv: Uz Masarika rSltstāmgal
;atrasts nepabeigts runas •uzmetums,
' loiŗu viņam bijis paredzēts teikt,; sa­karā
ar Polijas uh Gechoslovakijas
Hguma gada dienu. BBG ziņoja, ka
iMasariķa- līķi,;: kas.; atrasts no. rīta
Cerņija pils pagalmā, ātri novākusi
Piesteigusies^pplicija;^:^: -
^Jans. MasariķS; miris ,62 gadus vecs.
Viņš darbojies Čechoslovakijas diip-lomātiskajā
dienestā j a u n o valsts
dibināšanas, bijis; vēstniecības pa-:
domnieks Vašingtonā un Londonā,
tiet no 1925.:^; vēstnieks; Londonā.
Pēc Minchenesi nolīguma viņš atlia-
Pās"no amata un'devās U2 ASV : un:
Visu laiku sadarbojies ar Benešucī-
J)ā par Čechoslovakijas ;:patstā\āb'as
. atjamiošanu,; Ka^ laikā ^viņš devās
liz Londonu, uņ kļuva Beheša hpdi-
: buiātās trimdas \ valdības Ipceklis.;
J945.g. vasarā,Makrilvs^^^d^
. ^ ^ l uz Prāgu 'un uzņēmās ārlietu mi-
;^strijas:vadību^ veicot šo; uzdevu-
Mlīdzpēdējam laikam, arīVpēc val-pārveidošanas.^:;^--
: ;*^nglijā zinu par'Masārtl^a nāvi.
• ^riema ar dziļām skumjāin: Ministru
P^zideņts.Etlijs, pieminot-aizkājēju^
izteicās, ka Masariks, • domājams,'
^^sp^jis:samierināties ar totālitāris-
,jo ļoti .mīlējis brīvību. Apakš-
:^amā Masarika piemiņu eildināja.'ār-
, •^ļ^tu^niinistrs Bevins m opozicijās^
^i'ciā Vinstons . Gerčils. • Antonijs'
Wens izteicies, ka Masarika nāve'vis-
• ^Ugtāk; raksturojot.: notikumu gaitu
. |a sēdē Mabrika nāvi. atzīraēļa' :^
• ;^^suma brīdi,: un ārlietu : ministrs
mo viņu : godināja :runā. .ASV āx-
:^^tGv^ncē minēja Masarika nā-vnM
- P^^i'ādijumu -Gechoslovakijā
ļŗ aosajam terroram' • Stāvoklis Ge-
^}oslovakijā patlaban :esot loti .no-.
• ^V^^^: ; tikpat •nopietns . tas:.ešot
'^^ :^SV. Masarika nāvi plaši ko­mentē
arī: ārvalstu prese un radio­foni.
.Londonas liberālais ,,'S'iar",
pirmais, sniedzot Masarika nekrolo­gu,
raksta, ka, ja nebūtu notids ko­munistu,
apvērsums, arī Masariks vēl
būtu dzīvs. Londonas radiofona ko-tne.
ntātors nekrologā norāda,, ka šl
Masarika. personīgā traģēdija .'reizē
esot atklāts un politisks brīdihājums
pārējaipasaulei. ,'
: Čechoslovakijas parlamenta sēdes
•otrajā- dala ministru prezidents Got-'
vaids stādīja parlamentam prieldā
savu jauno valdību, deklarēja valdī­bas
prog;i'ammu, ko vakar vienbal­sīgi
pieņēma. Gotvalds I' izteic^
gandarījumu, ka Cecboslovakija ta­gad
vairs nesēžot uz diviem ikrēsliem,
bet tikai'uz viena — demokrātijas.
Valdība necietīšot ārvalstu iejauk­šanos.
savā darbā un arī neiejaukšo­ties
citu valstu lietās; Gotvalds, pra-.,
sīja tūlītēju nacionalizāciju, zfemes
.reformu', un- jaunas satversmes pie­ņemšanu
.Vēl pirms vēlēšanāiņ. . Sa­tversmei
.esot jābūt tādai, kas nekavē
•valsts .tālāko- gaitu uz sociālismu.
Jaunajā tautas frontē uzņemšot vie-.
nīgi,;.piļnigivreorganizētas poļītiskās
•partijas. ^^^^;^^^^:--
,UN ģerierālsekretārs Lī pēc Cecho-
. Slovākijas delegāta Drošības padomē
:Papaņeka apsūdzības raksta saņem­šanas
•paziņojis, ka Papaneka ierosi­nājumiem
esot privāts raksturs. |Iei-snieguniā
Papaneks dara atbil(iīgu
;P.adom.ju: Savienību par notikušā ap­vērsuma
sekām, kas apdrau<^ot t^u-:
tas brīvību un dzīvību. Apvērsums
(Beigas 5. Ipp.) '
,S vervēšana
7. martā notika Latviešu orga­nizāciju
apvienības (LOA)prezir
dija sēde, kurā apsprieda tālāku
sadarbības jautājumu starp LOA
un Latviešu CP. Prezidija priekš­sēdis
prof.A.Švābe ziņoja par
Latviešu CP pēdējā sesijā Ba-benhauzenā
pieņemtiem lēmu­miem
un viedokli latviešu orga-tezāciju
apvienības jautājumā.
Noklausoties priekšsēža ziņoju­mu,
prezidijs izteiGa gandarīju­mu,
ka LCF atzinusi sadarbības
nepieciešamību un izvēlējusi sa­vu
priekšsēdi J. Celmu un priekš­sēža
vietnieku V. Janumu saru­nu
vešanai ar bīsk. J. Rancānu
kā latviešu organizāciju apvieno­šanas
iniciatoru.
Sakarā ar Latviešu CP pie­ņemtiem
sadarbības noteiku­miem
to galīgai izlemšanai no^
lēma sasaukt 10. aprīlī LOA ie-tilnstošo
organizāciju konferenci.
Bez tam, kā vienu no svarīgā­kiem
jautājumiem prezidijs ap­sprieda
darbaspēka vervēšanu
DP vidū, atzīstot, ka līdzšinējais
stāvoklis, ka darbos uz citām
zemēm ņem tikai jaunos un spē­cīgos
un atstāj pārējos ģimenes
locekļus Vācijā, ir neciešams.
Tas ruīnē ģimenes, no kā smagi
cieš viss tautas dzīvais spēks. Uz
to jāvērš IRO un rietiunu lielo
demokrātisko valstu vērība, ie-sniedzot
kopā ar kaimiņu tautām
masu petīciju, vācot parakstus
visās nometnēs.
Nolēma darīt visu iespējamo,
lai varētu informēt ārzemes un
visplašāko sabiedrību par mūsu
stāvokli.
Lai varētu aktīvāk cīnīties par
latviešu tiesībām un tautas vier
nības saglabāšanu, visur, kur at--
rodas latvieši, dibināmas savstar­pējas
palīdzības organizācijās.
Bīskapam J.Rancānam pēc sa­tikšanās
8. martā ar LCP priekš­sēdi
J, Celmu un vicepriekšsēdi
V. Janumu, 9. martā bija apsprie­de
ar LOA prezidiju, pēc kam J.
Celmam un V. Janumam pazi­ņots,
ka sarunas organizāciju sa­darbības
jautājumā var turpinā­ties
vai nu ar bīskapu J. Rancā­nu,
vai arī ar LOA prezidija
priekšsēdi prof. A. Švābi Detmol-dā,
pieaicinot šajās apspriedēs
arī V, Skaistlauku un R. Osi.
LATVIJAS LĪDZSTRADNIE VĒSTULE PAR OGĻRAČU DARBU
I ' ANGLIJĀ
Daudzās Angli­jas
pilsētās var
sastapt', vīrus, kas.:
krietni vien mel­nāki
^ p •skur­steņslaucītājiem.
Nav. jābūt .gaišre­ģim,
lai^ pateiktu,
• ka tie ogļrači. Kā­pēc
; viņiv iet uz
mājām: darba, tēr-pa;;
:: iepriekš labi
. nenoskalojušies '
raktuvju mazgātu-vēs,
ļas , i r noslē­pums,
kuru .nav
izdevies^ noskaid­rot.
Angļu ogļraci
var pazīt arī - tad,
kad viņš : ģērbies
civilā uzvalkā. Ap
•kaklu tad; viņam
ir: sniegbalta šalle,
bet .pāri vēderam
pulksteņa ķēde.ar
daudziem .Ivruzu-ļiem.'
Tajos gadī-
.ļumos, kad viņu_ir c
• izdevies- redzēt
ejam kopā. ar sie­vu,
acīs duras, ka 1
pats viņš ir. stiog- >
raihs, neliela- auguma, bet sieva, vie­nalga,.
liela vai maza. pašapzinīga.,
un -korpulenta. 'Vai no tā varētu se­cināt;:
ka viņa darbs nav viegls, bet^
al.?a:iaba?.
.; Paš^ laika Anglijā radies
ja*iņa..4ipa^.;pglracis. ku"am nav ne-
No Vācijas uz Angliju plūst
arvienu jauni ogļraču trans­porti.
Tos I galvenā kārtā kom­plektē
dienvidslāvi un latviešu
viņu vidū ir ļoti mafl Vācijā
dzīvojošo tautiešu noskaņo­jums
arī viegli saprotams: sa­līdzinot
ar visu to, kas dzirdēts
un lasīts par Angliju, Austrā­lijas,
Kanādas un Savienoto
Valstu ļ'' prle,kšrpcibas liekas
milzīgas. ^Bet vai tas tā būs
arī patiesībā? Mēs esam cen­tušies
rādīļi „Latvijas" lasītā­jiem
tāS' grūtības, kādas jau­nās
dzīves sācēju sagaida Ang­lijā.
Bet mēs nebūt neesam
pārliecināti, ka citās zemēs
tās varētu būt mazākas: par
Angliju mēs jau daudz zinām,
par citm-ieni d o m ā j a m, ka
zinām. Par'nožēlošanu, tas
nav gluži viens un tas pats.
Tāpēc šajā irakstā sniedzam in-formaciju^
i kas iegūta no pirm­avota
— tas ir nopietna,
daudz p• i ' ieJr edzējuša un nosvēr­ta
vīra stāsts.
Ari 16 valstu konferencē mnās
par Rietumu, savienību
Piecu rietumvalstu konferencē Briselē jau panākta principiāla ivieiiOr
šanās par savstarpējo paktu, kas paredz plašas saimnieciskas saļistības
un automātisku visu piecu valstu militāru savstarpēju palīdzību.' gadī­jumā,
ja kāds uzbruktu vienas valsts territorijai Eiropā, kuilpretinļ palī­dzību
tam gadījumam, ja uzbruktu kādas valsts aizjūras territorijam vai
kolonijām, sniegtu tikai pec īpašas vienošanas. Vēl esot tikai jav
par atsevišķo līguma pantu formulējumu, ko cerot paveikt
beigām.
Konferencei par Maršala plāna ie^
dzīvināšanu .Eiropā," kas sāksies
pirmdien, savu līdzdalību nieteiku-šas
visas 16 valstis Pēdējā savu
piekrišanu paziņoja Islande. JConfe-rencē
runāšot ne tikai par saimnie-'
cisko- sadarbību, bet arī, par Rietu­mu
savienības dibināšanu, lai gan
šīs sarunas notikšot vairāk tikai in- '
formālīvā nlālvsnē.
Kamēr Londonā notiek arī Eiropas
arodbiedrību konference, kas grib.
atbalstīt Maršala plānu, Vašingtonā
notiek dzīvas debates par iespējām
palāti'ināt Eiropas atbalstīšanas
kumu kongresā un sākušās arī sa­runas
par Grieķijas, Turcijas un Ķī­nas
iekļaušanu IVEaršala plānā, neat­karīgi
no militārā atbalsta, ko šīs
valstis jau'saņem. Iespējams, ka se­nāts
nobalsos jau šīs nedēļas beigās.
Pēc tam, kad kongresa 'priekšsēdē-^
tājs pirmdien izteica šaubas, vai iz­dosies
debates moslēgt līdz 1. aprīlim,
otrdien sasaukta īpaša apspriede, ku-līdz
1
onojas
edoļas
rā ārpoliti.skās komisijas prieķšsēdfi-tājs
Itons Maršala u:f.d(.ļvumā'lūdzis
kongresa pārstāvjus nekavēties. « ļ
Demokrātu senāloi^ MakKelļali'S
aicinājis ASV iesniegt V^^domļi^iŖ
vienībai ultimātīvu paziVii^un
vēl viena padomju agifesija~^:
izraisīs karu. 79 gadus vecai.^
tors,'kas visu laiku bijis .^īv.<
u0\
Eiropā
sen
Mār­us
IVA-šala
plāna pretinieks, paziņojis, ķa
pēdējo notikumu iesnaidā sav
skatus radikāli grozījis.;
• ,.Pravda" raksta, ka
konference Briselē . pn
tikai mēģina jums no.slrnl svi
angļu un amerikāņu ļīnlī
ki — iekļaut .Rietumvāciļu P
savienībā", bet Ma.^kaVas r;
piecu
tiesibi
)līlikas ivļē
ietun
lid:!
vals
(
u
ot
lUo
1'-
ui
apgalvo, ka amerikāņu vir.spavi
nieks ģen. Klejs esot vļjsojies Mh
ridē ar oficiālu-uzdevumu^inUn-ē.^'
ties par vācu īpašumiem^' Spānļi.
bet patiesībā esot runājiis oar
jas lomu Rietumu savienībā.
DM, IN/VIIT,
Somu delegācija pilnvarota paļ-aksEt
Sp; ņ
T
BBQ
1-
1-
ē--
ā,
i -
^Jebkādu pieņemamu
KĀPĒC SOiVU IZŠĶĪRUŠIES NEAICINĀT PADOMJU DE1.E0ACIJI
UZ HELSINKIEM
Somijas prezidents Pazikivi otrdien oficiāli iesniedzis Pa domju
i kurnu
saturi
)t visi clāit
nības sūtnim Hļelsinkos Somijas atbildi uz Staļina priekši
Padomju Savienības un Somijas aizsardzības paktu. Notas
pabaidām neizpauž, un, kā ziņo „Daiiy Mail", tās saturs būs
noslēpums vismaz līdz tam laikam, kamēr Helsinkos zināšot, ka nļotaliio-nākusi
Staļina rokās. Iecelta arī'Somijas delegācija, kas, ļ)ēc radio; jr.i-ņām,
paredzams. Izbrauks uz Maskavu 20. martā.
Sav e-er
vienas no piemi­nētām
pazīmēm
Tas ir Eiropas
brīvprātīgais.,
strādnieks. Kādu
dienu, klejojot pa
Donkasteras Vul-vorsa
milzīgajām
preču zālēm, es
pēkšņi dzirdu sau-:
cam manu vārdu.
Tas nav nekāds
lielais brīnums.
Anglijā, tāpat kā
Vācijā un daudzās
citās pasaules ma­lās,
latviešu valo-^.
du tagad gadās
dzirdēt visneiedo.-
mājamākās. vietās
un apstākļos.
• Vīrs, 'kas mani
sauca,. : izrādījās
vecs paziņa, kādas
lielākas lauksaim­niecības
vadītājs
. Kurzemē, iRs ta-
:gad; man par: Lielu
pārsteigumu,bija
• še 'Ogļracis. Nē,
pēc ārējā izskata
to nu gan nekādi
nevai'ētu teikt. Un, protams, kad
turpat veikala restorānā bijām
okupējuši galdiņu, viņš bija tas.
kuram vajadzēja stāstīt un at­bildēt
uz bezgala daudziem jau­tājumiem,
(Beigas 2. Ipp.)
Atbildes notas iesniegšana un de­legācijas
izraudzīšana bija noslē­guma
2 nedēļu di'udžainām samnām
Helsinkos, kuru ieilgšana, pēc „New
York Herald Tribune" speciālkores­pondenta
ziņām^ jau esot izraisījusi
^taļina nepatiku. Pazikivi pēdējās
dienās esot ļoti steidzinājis lēmumu
pieņemšanu.
Delegācijas vadītājam ministru
prezidentam Pekalam dotas pilnva­ras
Somijas vārdā parakstīt. „jebkā-du
pieņemamu paktu". Delegācijā
ietilps ārlietu ministrs Enkels, viņa
vietnieks Svente, komunistiskais
iekšlietu ministrs Leino, zemnieku
savienības līderis un: valsts bankas
direktors Kekonens,: kokrūpniecības
sabiedrības vadītājs, zviedru tautas
partijas loceklis Soderjelms,; sociāl­demokrātu
partijas priekšsēdis Pel-tonens,
Somijas parlamenta prezi­dents
Fagerholms, armijas virspavēl­nieks
Sive un vairāki citi virsnieki..
Paredzams, ka delegācija ieradīsies;
Ma.skāvā. ar somu pretpriekšliku-:
miem, lai S^n oficiālas personas kate­goriski
atteikušās par šo jautājumu
izteikties. ,,Daily Mail" sakās zi­nām,
.ka somi atteikšoties parakstīt
līgumu, ja tas būšot tāds, kādu pa­rakstījušās
Ungārijas un Rumānijas
valdībās.' ,.NewYork Herald Tri­bune"
turpretim domā, ka drošs
vienīgi tas,:ka somi vairīsies provo­cēt,
krievus uz.līdzīgu akciju, kāda
notikusi Čechoslovakijā. Somu dele­gācija
došoties uz Maskavu,, cerēda­ma'
saglābt tik daudz no savas valsts
neatkarības, cik vien; iespējams.
Noskaņojums somu tautā un laik­rakstos
joprojām ir pret militāru pak­tu
ar kaimiņzemi austrumos. Laik­raksti,
izņemot komunistu vorganus,
atkārtoti uzsver, ka pakts aizkārtu
Somijas neitralitāti, un uzsver, ka,
militārs pakts nevajadzīgs, jo Somi­jā
pēc miera līguma parakstīšanas
pati kļuvusi „militārs vākums" un
tai nav arī nekāda iemesla baidīties
no Vāciias uzbrukuma, pret ko pakts
it kā vērstos. Kreiso sociālistu un
komunistu mēģinājums sarīkot
„spontānas prieka dem'gn'stļ'ričijas"
pēc- valdības lēmuma pas,ludiiļuišc|.iļas.
esot radījis tikai visai ',,pa.šķidrus"
gājienus. • : : : ' • • : : ' V : : - • • : • •,
„Daily Mail" ziņo, ka valdība ilgi
debatējusi par to, vai ļarimām bi: tu
jānotiek Maskavā , vai Helsinkos.
Pazikivi, un sociāldemokrāti ieteiku­ši
aicināt padomju .delegāciju uz Hel­sinkiem,
.kur varētu uzlvlausīt parla­menta
domas. Bez taiTļ' Ma.skiavāļ ļ^.o-miem
draudot briesmas, ka vinu
priekšā noliek gatavu un negrozāmu
tekstu parakstīšanai. • Neatkarīgais
ārlietu ministrs Enkels un-citi tomēr
ieteikuši Maskavu, kau't arī tādēļ, ka
somi nevarot uzņemties atbildību! ]!)ar
padomju delegācijasMro.šībuļHeisjn-kos.
Bez tam 'tiešas sirunās ar ļ)a-domju
augstākajiem vadītājiļOm ļ Ya-rot
cerēt uz labāk em inoteikuinļicm.
lekšlietu ministrs paziņoji,š ro ' Z -
sargiem, ka tiem jābūt tniuks
stāvoklī,' apgalvo Berominstei^as
dītājs. Karelijas iedzīvotāji }o)')ro-jām
bēgot uz 21viedriju.
mes
rai-
Zviedrijas ārlietu mfnisļTs Und
otrdien kādā -oficiālā rakstā paziņo­jis,
ka Zviedrijas tauta uiv7>yj(;drj-jas
parlaments esot galīgi izšķ|iries
neiekļauties. nekādos lielvalstu il: lo-ko.
s. Zviedrijas politika nesaisti Lies
ne ar vienu ,,pu,si" neesot baiļui bet
vesela saprāta diktēta un pamatojo­ties
tikai uz pašuzturēšanās inslihk-tu.
Zviedrijas ministri^ prezid^mts
p a zi ņ 0 j is,, k a Z V i e d r i ja a p ira r oš o t k o -
mūnistus, tāpat kā/Norvēģi ja. tikai
ar demokrātiskiem līdzekļiem. Zvied-rijas
karalis Gustos devies uz
Dienvidfranciju, bei pa ecļam,i Ko­penhāgenā
apspriedies ar Dānļ'jas
karali Frederiku. Dānijas ārlietu jmi-nistrs
Pi-asmusens, - parlamentā i par
Somiju runādams, izteicies. ka| Dā­nija,
uzbrukuma gadījumā .zinūšo.lj kā
aizstāvēt savu brīvību. Dānijai ģri-
~bot sadarboties ar vviissiieemm,, arī i ar
Padomju Savienību, bet'vpolītbJkās
brīvības ideāli tai esot tādT^ļoa.l;! kā
Anglijai, Francijai, ASV un Bdne-luksa
valstīm.
NYHT, DM, BBC