1947-07-22-01 |
Previous | 1 of 4 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
Autliorized by —, Llzenz — IidoSanas atlauja: ICD- 0MB6 :: AtbilcUgals redalc* X0ts — EdHor In-Cliief: gärUt BabäGS, vi^e&s: AUliSA^^^ liepa. redakti* Jas sekretto: Maksis CiiII. tis; rel^ktori: AnOiiJs Rn^ azis (fiSlBClienS). Barijs EiZiii-denbergs (Esllageni). Axw iiolds Smlti (ipons). Zlgiur^ BSrds 'tedmlSkali lekSrlo* JLÄTVIÄN NEWSPAm Nr. 53 (60) Otrdka, 1947. g. 2 l JSlija iBnSk (HMteaSa on ploficMlt» aSs n M f n ^ : Bavidjaa apgaMa latvia komitea dac^lalekQ sadarmsa matt ftadakegat QOB^arg/O.. gem tar - Lantfmaaa > H> f. voiMtan. QSsaMf^P». BOmna. • Lmdmaaa^FL tn UZTURS VAR V E L PASLIKTINÄTUSS. NOTIKS JÄUNÄS PÄBBAU-DES. PAR PASU DP PÄRSTÄYJU PIELAISANU IEO STÄBA J&tttajumu, kas Ir DP im kas p o l i t i i^ beglis, pagijuSäs iiede}as bei-gäs skaidro valraki iesnlefumi im pazi9oj1^llL Jaatäjums ap^fits pla- §ä vadlfnlju instrukdja, ko ASV valdiba piesätijusi vkspavelniekam Vä-cijä ken. Klejam nn to ar mo amerikä^u Joslas direstora vietnieku pär-ronajufii arf Baltijas tauta centralo komiteju parstavJL ASV valdibas ^en. Klejam piesu-tito vadliniju tekstu iespiediisi ame-rikäj; iu izdotä vacu avize „Die Neue Zeitung". Vadlinijas ietvertas 26 pa-ragrafos. 13. paragrafa pinhie 5 punkti skaj^ personu pärvietoSanu^un pärvietotas personas. Sie punkti ir §ädi: a) Jums järeä- Hze lemimid/ ko ärlietu ministru pa-dome 1947. g. 27. aprili piea:iemusi par apvienato näclju pärvietotäm personäim. b) Juims ^azii^iä ar IHO jäatvieglina izcejoäana uz crtäm ze-memtäm personäm, kas nevelas re-patriSties. c) Lidz pärvietoto personu BijuSo Somilffis polkifaft il iiesis par spiegösaEU Pec UP zii;iam,. bijuio Somijas valsts policijas §efu 24. julijä tiesäs slepenä tribiinäla sede. Pee somu preses zii^äm vii;iu apvainojot par spiegoäanu rietumvalstu labä. feomi-jas • iekälietu ministrijaj ko vada ko-niunists oficiälä komiunike atsaukusi baumas, ka notikusi sple-goäana Somijas. ministru , kabinetä, bet zii;ias par bijuSä policijas §efa Kunas apvainoäanu ne noliedz, ne ari apstipriha, -UP sakäs zinäm no dfoSiem avotiem, ka Kuna, kas bijis valsts policijas äefs no pagäjuSä ga-da- julija4idz §i gada janvarim, ap-vainots par divpusigu spiegoSanu starp rietumiem un austrumiem. V i - ijiam esot bijoäi „divaini sakari ar £m[ierikäi;uem"., Viiji esot pärdevis slepenas kartes. Viijiä apcietinäts,ju-nijä. Apcietinäts esot ari bijuSais Somijas konsuls Mainasotas, Stätä, kas ai: Kunu cie§i sadarbojies. NYHT nometinääanai jaunäs dzives vietäs, jums paldek visa atbildiba par vli>u pietiekamu apgädi, Uzturu im aiz-sargälanu. Jums §ai darbä iespejami lielä merä jäpiesaista IRO. d) No-saidcimis pärvietotas personas (Dis-placed Persons) augSä mineta nozi-me attiecinäms uz pärvietot-am perso-nam un begliem, kä tas noteikts IRO statutos. .e) Jums jädara väcu iestä-des atbiidigas par agräk ar Väciju sabiedrotu valstu piederigo äpgädi, ja §is personas nav citädä veidä ap-gädätas,' un jums jäturpina atviegli-nät §im personäm repatrie^anäs. Baltijas tautu centralo komiteju pärstävji, LGK vicepriek§sedis A. Reins, igaimis V. Ivasks un lietuvie-tls A. Sidarevidusr^pmeklejuSi IRO direktora vietnieku Bemi-Fiklanu (Böme-Fiddin), kas amerikäi^u joslas direktora Edvarda prombutnes laikä izpilda direktora vietu. Saruna noskaidrojies, ka tuväkä laikä lielä-kas pärmaii;ia3 amerikäi;iu joslas DP ^Ives apstäk maix;ias iespe; OS nav gaidäma3. Pär-amas pec 1. oktobra, kad säks darboties IRO. Pagaidäm darbojas tikai IRO sagatavo§anas komisija, kas ari savus darbiniekus pieipiemuk uz 3 tneneSiem. Direktors Beme-Fiklins atkärtoti uzsveris; ka viss teiktäis ir vii>a per-sonigäs domas. Vii;i§ tomer piebildis ka IRO nav bagäta organizäcij^. B r i - vu lidzekju tai nav tikpat kä nemaz. Nometnes gan pastäves ari turpmäk un cer ari uzturet lldzäinejas pärtl*^ kas devas, lal gan iespejama to sa-mazinä §ana un tuvinääana väcu pär-tikas normäm; Pastävo§o noteikumu del nebus pielai^ama ari sakoili ie-gädäSana no väcu tirgus par, paäu DP lidzekliem. (Beigas 2. Ipp.) Luteräi^u pasaules konvaita kongresä Lunda (Zviedrijä), kur 250 delegätu vidu no visas pasaules Latvijas ev. lut. baznicu pär-stäveja ardiibiskaps T. Grinbergs, prof. L. Berzii?§, prof. K. Kun-dzii? 5 un mäc. E. Rozitis, konven-ta eksekutivä (Izpildu komitejä) ievelets ari ardiibiskaps T. Grinbergs. Tä ir pirmä reize, kad eksekutivä pärstäveta ari Aus-trumeiropa. Kongress konstatejis smago ga-rigo im materiälo postu, kädä pa§reiz atrodas ap 14 miljonu begju, no kufiem liela daja-tr lu-teräi; iu baznicas pi^derigie, unno-lemis griezties äai jautäjumä pie valdibäm, UN un IRO pec pali-dzibas §iem nelaimigajiem cilve-kiem. No kongresä nolasitä fi-nanöu ipärskata izriet, ka Vispa-saides baznica pie§lj:irusi Latvijas un Igaunijasbaznicäm 10.000 do- :;lariL'-': 'y-y--:''^^-C'-'. • Ardiibiskaps T. Grinbergs ar savu ^ekretäru mäc. E. Roziti pec kongresä apmeklejis ari Gete-borgu, Burosu, Gislavedu, Stok-holmu, Upsalu un citus latvieSu centrus Zviedrijä un vairäkäs vietäs latvieSu beg}iem vadijis dievkalpojumus. Maskavas radiofonä atstästlts zi-aojums „Pravdai" no IJTujorkas, kura teikts, ka Grle}0jas ärlietu M * nistrs Caldariss noraldljis savas valdibas uzaicinäjutnu atgriezties Ate-näs, lai tie§i piedaHtos svarigu le-nxumu pieij^einSanä. Caldariss, pec „Pravdas" ziijiim, esot atbildejis, ka vipa klätiene U N Dro5ibas padoir(§ esot vei svarigaka/ jo gadijumä, ja UN DroSibas padomes leminns Grie-l^ ijas lietä baSot paSai Grieljdyai ne-labveligs un ASV valdlbai nepieije-mams, tad ASV esot apsoiijusi sa-zii;^ ä ar J^ielbritanlju sniegt tieSu pa-lidzibu Grieljdjas valdibai. Rietumvalstu prese io Ma^avas laikraksta zii;^u neiapstiprina, bet gan zi^o, ka pec debatem, kas notikuSas DroSrbas padomS kopS pagäjuSäs ce-turtdienas, §onedeV esct gaidämi le-mumi, ko isti darit, lal izbeigtu pU- :So^u ka;*u Grieljdjä. Stävoklis Grle- Vijä esot täds, ka amerikäs^u delegäts Dzonsons teicis, „tas kuru katru bri-di var izralsit eksplozlju." ASV ve-las, lai dn>§ibas padome i^uia pastä-vigu robeiizmekleSanasikomisijuBsd-känos, ar plaääm pilnviaräm izmeklet visus starpgadijitous, darbojotles ari Dienvidslavijas, Bulgäiljas un Albä-nijäs territorijas. PadcHnju Savieni-ba §0 priekMcumu kategoriskl no-raida un velas, lai DroSIbas padome apmierinäjas tikai ar jebkädas är-valstu palidzibas ierobeioäanu Grle-l^ jas pilso^u kara dalibniekiem. Bulgärijas pärstavis deklarejis, ka vti>a valsts pienakums ir dot patve^ visas ruma tiesn)as ievainotiem, kas pie cii^iäm G r i ^ ä beg uz Bulgariju. Par vienu vai otru p r i e k S l l ^u DroSibas padomei j§lz§^as tuivttEia dienas. TieSä kaujtt darbiba G r i ^ i pa3- laik aikai §]jiet atsiläbiisL Plc^ v i em valdibas ka|ra^)eka pretuzbndni-miemAlbäni} as un Dienvidslavijas pierobeiä» sakautie partizinu puiki pa da}ai IzkHdih&ti aäcäpjas un big kalnos. Grie^as val(ilba tagadW zinusies, ka paxtizänu uzbrukisns b i jis täs ^eralStäbam t>|i^5teiguin4. Partizänu vadonis iisL lilarkc^ atkäpdamies padudinäjis, ka gata* vojias izsludinät „brlvu komOziistdsku valstl" Griel^jas zieme}os* Yhfi k&dä sleipenä raiditäjä pavestljis, ka „grie-l^ u inter^es prasa dem<^ratiskas pa» gaidu valdibas dibinaSanu pax^tizSnu iepemtos apgabalos. Sai valda)ai ja-paliek pie varas tikmer, kamir varis sasaukt nacionälo sapuJk^i." Par no-domu dibinät grie^jai jpMizänu pa-gaidu valdibu \45aily Mali" kopes-pondents Atenäs zii^p ka turienes diplomati uzskata So ricibu par mi- ^ ä j u m u ktvieglinät Griel^as kai-mii;^ val5tu iejaukSanos pilso^u kafä, jo tad Sis kaimi];^valstis varetu at-balstit pagaidu valdibu un nevis par-t^ änusL Griel}:ijas krelso partijti^pvienlba EAM tai paSa laikä piesattjusi no-tas ASV un Anglijas valdibäm, kä ari UN, ku^äs protesti pret masu arestlem Griel^ljä. Notäs apgalvots, ka pagäjuSä nedi|ä vien Griel^as valdiba apdetinäjusi ll.OOQ personu. Pavisam jau esot apcietlnätl 62.iö00. Visl apcletinätie esot nosQtiti uz öca-rijas salu, kur tos merdijot badä. UP zli^o, ka äai "sala käda atbrivoäahas' komisija apsvefot viiju atbrlvdSanu, ja tie parakstiäot deklarädju, ka at-sakäs* no sadarbo§anäs ar komunis-tiem. Sodien Parizi saks darbu 16 valstu ieveletas tfetpratiyu komisijas Eiropas saimniecibas Jaimuzbiives specialiem jautSJimiiein. Kopä kon-ferences nosiegmna pagäjuSä nedela nepartraukti darbojusies Jaunoz-buvesdarbavadibas komisija un sadarbibas komisija. AtrsmÄUJA, EQIPTE U N INDUA GKIEZUSIES PIE UN Peo Holandes an Indonezijas valdibas sarimu izJukSanas Holandes VaJldiba nolemusi ozsakt k i ^ dari^ibu. Svetdien Javas sala sakuSas pir-mäs kauJa& Apdefinäts Indonezijas agrakais ministru prezidents un valdibas Ih^oeklL Holandie§a kapspeks ioiemis indonezieSu radio raidl-t §in im oitas valdibas %as: Anstrillija, Ei;ipte un IndUa Sini Jaatajmna p t ^ m i ^ pie UN. Neofidali kapa daxt>lba Indonezi;^ iäkäs jau 15, jOliää ar valrakäm sa-duismem uz jtiras un sauszeme. Ho-landieäu armijas oficiMä paziijojumä t£ka konstatete, ka valdibas kafa-spSss bijis spiests kädä vietä päriet deniarkäcijas liniju. Tris sadursmes notikuSas Batavijas rajona rietumos, bet Cetras sadursmies aiistrumos no Batavijas. ^ Indonizieä ziii;ioga par 90 miniläu iiga indonezie^u krasta bate-riju apSaudiSanos ar piedem holan-die §u patpujkuifiem A^strumjavä, Hdande^ Indi jas flotes komandieris viceadmirälis Pinke brldinäja, 1^ gadlEjmna, ja IndonezieM atteiksies atjaut brivu ttrdzniecibu päri demar-kädjas Imijai, hdandieSi blol^es v i sas Indonezijas ostas. Neieverojot Sis saduassmes, vei to- .nmr tuiixinäjas ^ va&tu sarunas par iespejama vienoSani^ Holsmdes valdiiba piasija partraiikt visu noidl* go darbOni, kä ar! i^dgt partikas aipgädes blokädi un normälas dvUäs ss^iksmes aizkav^anu starp holan-die §u un indonezie§u joslu, Bez tam Holande piepraaja pärtraukt jebkä-du tad naidigu propagandu. Lidz sestdienai pl. 6 vakarä indonezieiu xepublikäa;iu ^>eki bija jäatvelk vis- Doaz 10 km aiz demarkädjas linijas un evakuetäs territorijas jäapsarga indonezieäu policijai, lidz nodibina-tos javörta pagaidu polidja, Abam pusem nemainot savu vie-dokli un nepidcäpjoties, tagad sa-kusies ofidäla kara darbiba, Hor laodes ministru preaidente pa^aid-i^ jis» ka valdiba biju^ spiesta iz- %iities par kara darbibu täde^ ka indonezieäu pretestiba arvien pieau-gua, tie nav atkäpuSies no saväm prasibto un vairäkos gadijumös pat iz(provoceju§i cii^äm holandieSu ka-raspifcu Anglijas valdiba izteikuäi nozelu, ka tai nav izdevies noverst Holandes un Indonezijas preteSkibas un abas puses samierinät. Anglija tomer esot gatava piedävät par jau-nu savu starpniecibu. Pec tam. kad Austrälija, kopä ar Indiju un E^pti, noiemusi grie2?ties ar iesniegumu UN, austrälieäu ostu strädnieki ari attei-kuäies izkraut vai iekraut preces ho-landieSu kui;os vai kä citädi ar savu darbu atbalstit Holandes valdibu. Indonezijas ministru prezidaita vietnidcs Gani jau 17. juUjä deklare-ja, ka gadijumä, ja Holandes valdiba sarunas pärtrauktu, Indonezijas valdiba prakäot starptautidsu ie^aukSa-nos miera saglabäSanai Indonezijä. Tas varetu notikt vai nu grie^oties pie UN DroSibas padomes ar kädas draudzigas valsts starpniecibu, vai ari tie§i pie starptauti^äs rtiesas. Holandes valdibas nostaja visu laiku bijxisitäda, ka Indonezijas jautäjums ii: iekäeja lietä, kas jänokärto pa§u ijidonezieSu un holandieäu starpä. BBG zizjio, ka pagäjuäo piekdienu i:sdarits atentäts pret Burma^ valdibu, pie kam nonäveti 6 ministri. Pec atentäta apdetinätas 187 personas, to starpä vairäkikomQnistL Atentäta galvenais vaininieks esot käds ko-l^ Äorants, kas japäi^u okupädjas laikä ar tiem sadarbojies. NYHT, BBC Sadarbibas komisija franCu pärstavis Alfäns ierosinäjis, lal visu E i ropas valstu dominijas un kolani jas iekjauj savstarpejä Eiropas ' valstu sadarbibä. Anglijas ärlietu ministrs Bevins jau konferences pilnsapulce bija apliecinäjis, ka Anglija Ir ar mieru iesaistit jaunuzbuves darbä visu savu imperiju. Alfäns izteicies, ka visäm Eiropas valstim, kam ir aizjuras kolonijas, jäapsver, cik daudz taukvielu, kokmateriälu un minerälu täs varetu dot Elropai. Alfäns iepazistinäjis komisiju ar siM izsträdätu franöu darba plänu. Starp citu vi2?§ ierosinäjis ari izsutit visäm 16 valstim aptauju lapas ar vairäk kä 100 jautäjumiem, kas sa-kopoti 8 svarigäkos puliktos: 1. kä-di kara posti jumi nodariti attiecigai valstij, ieskaitot ari dlveku zaude-jumus, 2. kas jau lidz §im veikts jaunuzbuves darbä, 3. ko katra valsts devusi citas valsts saimnieci-bas atjaimoSanai un ko tä'vareta dot näkotne, 4. kädi ir valsts atjaunoSanas pläni laikä no 1947.—1950. gadam, 5. cik lieli ir valsts pärtikas un izej-vielu kräjumi, 6. kädas ma§inas va-jadzigas valsts smagai rupniecibai un kädas maäinas tä veletos saijemt no ASV, 7. kädä veidä valsts butu spejiga maksat par palidzibu Cetrga-des laikä, sedzot maksäjumus ar sa-vas rupniecibas raiojumiem, 8. käda veida atbalstu valsts varetu sniegt citäm valstim ar banku kreditiem, darba speku, liekäm ma§inäm vai eksporta precem. Frandjas plänam pretojusies Zviedrijä, Dänija un Sveice, kas do-mä, ka nevajadzetu izsträdät plänus tik tälai näkotnei, bet aprobe^oties ar näkoSo 12 vai 18 mene§u vajaoizi-bu refeistreSanu Pec Anglijas priekS-likuma tomer nolemts franöu izsträ-dätäs aptaujas nodot komisijai ap-strädä §anai .atseviSpm valstim, gan sadalot jautäjimius diväs grupäs -~ vienä, kas attiecas tikai uz tuväkä laika vajadzibäm, am oträ, kas attiecas uz näkoäiem 4 gadiem. ASV tirdzniecibas ministrs Hari-mens, kas ieradies Parize, preses konference atsauds komunistu ap-^ vainojianus, ka ASV iz§l^irusies par Mar§ala plänu tikai täpec, ka *ai va-iadzigi eksporta tirgi. Viijiä uzsvera, ka ASV neesot pärprodukcijas ne-vienä nozare, iz^emot daius .ekstil-razojumus, un patiesibä tai zinämas preces vei jäieved no citurienes. NYHT, NZ ^ Griel^as valdibas ministrs par So paäu jadtäjumu paskaidrojis, ka esot apdetinätas 4500 personas. Tikai ar §im apcietiniSanäÄ vei esot Izdevies sajglabät Gri^l^jas neatkaribu, jo visi apdetinätie) gatavojuSi valsts apversumu. Droäibas ministrs Vei piebildis, ka, neraugotiesjuz paärelzi-jiem partizänu spara atplixdiem, tie katrä zi^ä ujbrukumus atjaunoäot un visiem lidzekjlem centiSotles le-i? emt ziemeju apgabalus, lal tur iz-sludinätu savu pagaidu valdibu. NYHT, | BC 900 väcieSu, kas ieradu§ies no pa-domju okupäcijas joslas amerikäi?u joslä, gaida augstäko c)kupäcljas ie-stäÄu lemumu, ko ar viijiiem darit kädä nometne pie Aladias AugSba-värijäi Sie devi^i simti, kurus ap-meklejusi un Iztaujäjusi „New York Herald Tribune" lidzsträdniece, ir tikai dala no tuksto§iem, kas p4dejä laikä nelegäli pärkluvu§i pari joslu robeiai un vairs negrib atgriezties mäjäs. Vii;u apgalvo, ka beguJl pä-nikas de}, ko radijuSas baumas, ka krievu militärä vald&a gatavojot jaunu iesaukumu obligätos darbos un deportäcijas vii*ie§iem, kas bijuSi väcu armijä. Begju jautäjums sabiedroto sav-starpigo attiecibu dej atzits par tik svarigu, ka vietejäs iestädes griezu- §äs ar pieprasijumu tieäi pie ameri-käi; iu virspavelnieka ^en*. Kleija. Stävoklis k}uvis kritisks pirmajäs julija nede}äs, kad robeias pärie§a-na pec väcu begJu nozares vaditäja värdiem pavairojusies bistamä merä. Kop§ 15. malja Bavärijas begJu ko-misäriätos re|istreju§ies 30.000 beg}u no padomju joslas, kas pämäkuSi ro-bezu nelegäli, bet neskaitämi citi tiiksto§i esot devu§ies tieäi pie pazi-i> ämamerikäi;iu joslä, iestädem par savu ieraSanos nemaz nezii;iodami. Problemu, kä raksta ,New York Herald Tribune", vei sarezgi ameri-käi> u aizdomas, ka beglu vidu varetu but ari alenti ar ipaSiem uzdevu-miem amerikäi;iu joslä. Lidz ?im tomer väcu iestädes ar amerikäpu pie-kri5anu sutijuSas atpaka} tikai tä-dus, kas acimredzami nevar but va-jäti un kas nevar ietilpt tais katego-rijäs, kam draud piespiedu darbs. Nometne, ko apmeklejuSi amerikä- I;LU iu^älistl, gsmf^riz ka&s virletis zverejis, ka vii^/vai nu politiski va-jäts,' vai ari, ka ViijLam draud dqpor-täcija. Eridis Stemers no Qiemnicaa stästijis, ka vi]:i5 bijis väcu armijas lidotäjs. Pirms 6 nedejäm lieli pla-käti vii?a pilsetä aicinäjuSl visus bl-juSäs väcu armijas, gaisa speku un flotes piederigos refiistretles. Vlp5 to darijls. Tad pägäjuöä nedijä vijji sa^emis padomju okupäcijas iestäiu apzimogotu pavisti ar aicinäjumu t)ieteikties Svertoas lidlaukä. Vii>i apsveris iespejamäs sekas un bedzis. Aladias begJu nometne atrodoti^s ari grupajaunielu, kas apgalvo, ka tie strädäjuSi Rudas kalnu urana rak-tuves. Viens n o / t lm stästijis, ka kopS apri}a, kad/iesaukts §iem dar-biem, strädäjis 7. diaias nedelä pa 12 stundäm dienä>^ii^ nolemis begt pec tam, kad kädä diena^krievi sa-saukuSi kqpä daju ^dtu raktuves strädnidm im par iiem strädniekiem pec tam vairs nekas nav dzlrdets. Pärejie esot nolemuSi, ka viij^u biedri aizvestl uz Krieviju. Amerikäijiu iumäliste piebilst, ka Aladias nometne ir tikai viena no astoi^äm iäda velda nometnem, kas visas jau pärpilditas. Vlpa piebilst, ka bavärieM, kas dtkärt tik §aur-sirdigi im lokälpatriotlski, äoreiz iz^ teikuSi gatavibu dot krievu joslas begUem patverumu. Täläk gan vii?a izsaka domas, ka ari Sordz yarbut bavärie§us mazäk iespaidojusl laiia sirds, kä apsverums, ka yisi begjl no padomju joslas ,ii^ virieSi speka ga-dos, kas butu labl strädataji lauk-saimniecibä un ifabrikäs. NYHT
Object Description
Rating | |
Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, July 22, 1947 |
Language | la |
Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
Publisher | McLaren Micropublishing |
Date | 1947-07-22 |
Type | text |
Format | application/pdf |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
Identifier | Bavari470722 |
Description
Title | 1947-07-22-01 |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
OCR text | Autliorized by —, Llzenz — IidoSanas atlauja: ICD- 0MB6 :: AtbilcUgals redalc* X0ts — EdHor In-Cliief: gärUt BabäGS, vi^e&s: AUliSA^^^ liepa. redakti* Jas sekretto: Maksis CiiII. tis; rel^ktori: AnOiiJs Rn^ azis (fiSlBClienS). Barijs EiZiii-denbergs (Esllageni). Axw iiolds Smlti (ipons). Zlgiur^ BSrds 'tedmlSkali lekSrlo* JLÄTVIÄN NEWSPAm Nr. 53 (60) Otrdka, 1947. g. 2 l JSlija iBnSk (HMteaSa on ploficMlt» aSs n M f n ^ : Bavidjaa apgaMa latvia komitea dac^lalekQ sadarmsa matt ftadakegat QOB^arg/O.. gem tar - Lantfmaaa > H> f. voiMtan. QSsaMf^P». BOmna. • Lmdmaaa^FL tn UZTURS VAR V E L PASLIKTINÄTUSS. NOTIKS JÄUNÄS PÄBBAU-DES. PAR PASU DP PÄRSTÄYJU PIELAISANU IEO STÄBA J&tttajumu, kas Ir DP im kas p o l i t i i^ beglis, pagijuSäs iiede}as bei-gäs skaidro valraki iesnlefumi im pazi9oj1^llL Jaatäjums ap^fits pla- §ä vadlfnlju instrukdja, ko ASV valdiba piesätijusi vkspavelniekam Vä-cijä ken. Klejam nn to ar mo amerikä^u Joslas direstora vietnieku pär-ronajufii arf Baltijas tauta centralo komiteju parstavJL ASV valdibas ^en. Klejam piesu-tito vadliniju tekstu iespiediisi ame-rikäj; iu izdotä vacu avize „Die Neue Zeitung". Vadlinijas ietvertas 26 pa-ragrafos. 13. paragrafa pinhie 5 punkti skaj^ personu pärvietoSanu^un pärvietotas personas. Sie punkti ir §ädi: a) Jums järeä- Hze lemimid/ ko ärlietu ministru pa-dome 1947. g. 27. aprili piea:iemusi par apvienato näclju pärvietotäm personäim. b) Juims ^azii^iä ar IHO jäatvieglina izcejoäana uz crtäm ze-memtäm personäm, kas nevelas re-patriSties. c) Lidz pärvietoto personu BijuSo Somilffis polkifaft il iiesis par spiegösaEU Pec UP zii;iam,. bijuio Somijas valsts policijas §efu 24. julijä tiesäs slepenä tribiinäla sede. Pee somu preses zii^äm vii;iu apvainojot par spiegoäanu rietumvalstu labä. feomi-jas • iekälietu ministrijaj ko vada ko-niunists oficiälä komiunike atsaukusi baumas, ka notikusi sple-goäana Somijas. ministru , kabinetä, bet zii;ias par bijuSä policijas §efa Kunas apvainoäanu ne noliedz, ne ari apstipriha, -UP sakäs zinäm no dfoSiem avotiem, ka Kuna, kas bijis valsts policijas äefs no pagäjuSä ga-da- julija4idz §i gada janvarim, ap-vainots par divpusigu spiegoSanu starp rietumiem un austrumiem. V i - ijiam esot bijoäi „divaini sakari ar £m[ierikäi;uem"., Viiji esot pärdevis slepenas kartes. Viijiä apcietinäts,ju-nijä. Apcietinäts esot ari bijuSais Somijas konsuls Mainasotas, Stätä, kas ai: Kunu cie§i sadarbojies. NYHT nometinääanai jaunäs dzives vietäs, jums paldek visa atbildiba par vli>u pietiekamu apgädi, Uzturu im aiz-sargälanu. Jums §ai darbä iespejami lielä merä jäpiesaista IRO. d) No-saidcimis pärvietotas personas (Dis-placed Persons) augSä mineta nozi-me attiecinäms uz pärvietot-am perso-nam un begliem, kä tas noteikts IRO statutos. .e) Jums jädara väcu iestä-des atbiidigas par agräk ar Väciju sabiedrotu valstu piederigo äpgädi, ja §is personas nav citädä veidä ap-gädätas,' un jums jäturpina atviegli-nät §im personäm repatrie^anäs. Baltijas tautu centralo komiteju pärstävji, LGK vicepriek§sedis A. Reins, igaimis V. Ivasks un lietuvie-tls A. Sidarevidusr^pmeklejuSi IRO direktora vietnieku Bemi-Fiklanu (Böme-Fiddin), kas amerikäi^u joslas direktora Edvarda prombutnes laikä izpilda direktora vietu. Saruna noskaidrojies, ka tuväkä laikä lielä-kas pärmaii;ia3 amerikäi;iu joslas DP ^Ives apstäk maix;ias iespe; OS nav gaidäma3. Pär-amas pec 1. oktobra, kad säks darboties IRO. Pagaidäm darbojas tikai IRO sagatavo§anas komisija, kas ari savus darbiniekus pieipiemuk uz 3 tneneSiem. Direktors Beme-Fiklins atkärtoti uzsveris; ka viss teiktäis ir vii>a per-sonigäs domas. Vii;i§ tomer piebildis ka IRO nav bagäta organizäcij^. B r i - vu lidzekju tai nav tikpat kä nemaz. Nometnes gan pastäves ari turpmäk un cer ari uzturet lldzäinejas pärtl*^ kas devas, lal gan iespejama to sa-mazinä §ana un tuvinääana väcu pär-tikas normäm; Pastävo§o noteikumu del nebus pielai^ama ari sakoili ie-gädäSana no väcu tirgus par, paäu DP lidzekliem. (Beigas 2. Ipp.) Luteräi^u pasaules konvaita kongresä Lunda (Zviedrijä), kur 250 delegätu vidu no visas pasaules Latvijas ev. lut. baznicu pär-stäveja ardiibiskaps T. Grinbergs, prof. L. Berzii?§, prof. K. Kun-dzii? 5 un mäc. E. Rozitis, konven-ta eksekutivä (Izpildu komitejä) ievelets ari ardiibiskaps T. Grinbergs. Tä ir pirmä reize, kad eksekutivä pärstäveta ari Aus-trumeiropa. Kongress konstatejis smago ga-rigo im materiälo postu, kädä pa§reiz atrodas ap 14 miljonu begju, no kufiem liela daja-tr lu-teräi; iu baznicas pi^derigie, unno-lemis griezties äai jautäjumä pie valdibäm, UN un IRO pec pali-dzibas §iem nelaimigajiem cilve-kiem. No kongresä nolasitä fi-nanöu ipärskata izriet, ka Vispa-saides baznica pie§lj:irusi Latvijas un Igaunijasbaznicäm 10.000 do- :;lariL'-': 'y-y--:''^^-C'-'. • Ardiibiskaps T. Grinbergs ar savu ^ekretäru mäc. E. Roziti pec kongresä apmeklejis ari Gete-borgu, Burosu, Gislavedu, Stok-holmu, Upsalu un citus latvieSu centrus Zviedrijä un vairäkäs vietäs latvieSu beg}iem vadijis dievkalpojumus. Maskavas radiofonä atstästlts zi-aojums „Pravdai" no IJTujorkas, kura teikts, ka Grle}0jas ärlietu M * nistrs Caldariss noraldljis savas valdibas uzaicinäjutnu atgriezties Ate-näs, lai tie§i piedaHtos svarigu le-nxumu pieij^einSanä. Caldariss, pec „Pravdas" ziijiim, esot atbildejis, ka vipa klätiene U N Dro5ibas padoir(§ esot vei svarigaka/ jo gadijumä, ja UN DroSibas padomes leminns Grie-l^ ijas lietä baSot paSai Grieljdyai ne-labveligs un ASV valdlbai nepieije-mams, tad ASV esot apsoiijusi sa-zii;^ ä ar J^ielbritanlju sniegt tieSu pa-lidzibu Grieljdjas valdibai. Rietumvalstu prese io Ma^avas laikraksta zii;^u neiapstiprina, bet gan zi^o, ka pec debatem, kas notikuSas DroSrbas padomS kopS pagäjuSäs ce-turtdienas, §onedeV esct gaidämi le-mumi, ko isti darit, lal izbeigtu pU- :So^u ka;*u Grieljdjä. Stävoklis Grle- Vijä esot täds, ka amerikäs^u delegäts Dzonsons teicis, „tas kuru katru bri-di var izralsit eksplozlju." ASV ve-las, lai dn>§ibas padome i^uia pastä-vigu robeiizmekleSanasikomisijuBsd-känos, ar plaääm pilnviaräm izmeklet visus starpgadijitous, darbojotles ari Dienvidslavijas, Bulgäiljas un Albä-nijäs territorijas. PadcHnju Savieni-ba §0 priekMcumu kategoriskl no-raida un velas, lai DroSIbas padome apmierinäjas tikai ar jebkädas är-valstu palidzibas ierobeioäanu Grle-l^ jas pilso^u kara dalibniekiem. Bulgärijas pärstavis deklarejis, ka vti>a valsts pienakums ir dot patve^ visas ruma tiesn)as ievainotiem, kas pie cii^iäm G r i ^ ä beg uz Bulgariju. Par vienu vai otru p r i e k S l l ^u DroSibas padomei j§lz§^as tuivttEia dienas. TieSä kaujtt darbiba G r i ^ i pa3- laik aikai §]jiet atsiläbiisL Plc^ v i em valdibas ka|ra^)eka pretuzbndni-miemAlbäni} as un Dienvidslavijas pierobeiä» sakautie partizinu puiki pa da}ai IzkHdih&ti aäcäpjas un big kalnos. Grie^as val(ilba tagadW zinusies, ka paxtizänu uzbrukisns b i jis täs ^eralStäbam t>|i^5teiguin4. Partizänu vadonis iisL lilarkc^ atkäpdamies padudinäjis, ka gata* vojias izsludinät „brlvu komOziistdsku valstl" Griel^jas zieme}os* Yhfi k&dä sleipenä raiditäjä pavestljis, ka „grie-l^ u inter^es prasa dem<^ratiskas pa» gaidu valdibas dibinaSanu pax^tizSnu iepemtos apgabalos. Sai valda)ai ja-paliek pie varas tikmer, kamir varis sasaukt nacionälo sapuJk^i." Par no-domu dibinät grie^jai jpMizänu pa-gaidu valdibu \45aily Mali" kopes-pondents Atenäs zii^p ka turienes diplomati uzskata So ricibu par mi- ^ ä j u m u ktvieglinät Griel^as kai-mii;^ val5tu iejaukSanos pilso^u kafä, jo tad Sis kaimi];^valstis varetu at-balstit pagaidu valdibu un nevis par-t^ änusL Griel}:ijas krelso partijti^pvienlba EAM tai paSa laikä piesattjusi no-tas ASV un Anglijas valdibäm, kä ari UN, ku^äs protesti pret masu arestlem Griel^ljä. Notäs apgalvots, ka pagäjuSä nedi|ä vien Griel^as valdiba apdetinäjusi ll.OOQ personu. Pavisam jau esot apcietlnätl 62.iö00. Visl apcletinätie esot nosQtiti uz öca-rijas salu, kur tos merdijot badä. UP zli^o, ka äai "sala käda atbrivoäahas' komisija apsvefot viiju atbrlvdSanu, ja tie parakstiäot deklarädju, ka at-sakäs* no sadarbo§anäs ar komunis-tiem. Sodien Parizi saks darbu 16 valstu ieveletas tfetpratiyu komisijas Eiropas saimniecibas Jaimuzbiives specialiem jautSJimiiein. Kopä kon-ferences nosiegmna pagäjuSä nedela nepartraukti darbojusies Jaunoz-buvesdarbavadibas komisija un sadarbibas komisija. AtrsmÄUJA, EQIPTE U N INDUA GKIEZUSIES PIE UN Peo Holandes an Indonezijas valdibas sarimu izJukSanas Holandes VaJldiba nolemusi ozsakt k i ^ dari^ibu. Svetdien Javas sala sakuSas pir-mäs kauJa& Apdefinäts Indonezijas agrakais ministru prezidents un valdibas Ih^oeklL Holandie§a kapspeks ioiemis indonezieSu radio raidl-t §in im oitas valdibas %as: Anstrillija, Ei;ipte un IndUa Sini Jaatajmna p t ^ m i ^ pie UN. Neofidali kapa daxt>lba Indonezi;^ iäkäs jau 15, jOliää ar valrakäm sa-duismem uz jtiras un sauszeme. Ho-landieäu armijas oficiMä paziijojumä t£ka konstatete, ka valdibas kafa-spSss bijis spiests kädä vietä päriet deniarkäcijas liniju. Tris sadursmes notikuSas Batavijas rajona rietumos, bet Cetras sadursmies aiistrumos no Batavijas. ^ Indonizieä ziii;ioga par 90 miniläu iiga indonezie^u krasta bate-riju apSaudiSanos ar piedem holan-die §u patpujkuifiem A^strumjavä, Hdande^ Indi jas flotes komandieris viceadmirälis Pinke brldinäja, 1^ gadlEjmna, ja IndonezieM atteiksies atjaut brivu ttrdzniecibu päri demar-kädjas Imijai, hdandieSi blol^es v i sas Indonezijas ostas. Neieverojot Sis saduassmes, vei to- .nmr tuiixinäjas ^ va&tu sarunas par iespejama vienoSani^ Holsmdes valdiiba piasija partraiikt visu noidl* go darbOni, kä ar! i^dgt partikas aipgädes blokädi un normälas dvUäs ss^iksmes aizkav^anu starp holan-die §u un indonezie§u joslu, Bez tam Holande piepraaja pärtraukt jebkä-du tad naidigu propagandu. Lidz sestdienai pl. 6 vakarä indonezieiu xepublikäa;iu ^>eki bija jäatvelk vis- Doaz 10 km aiz demarkädjas linijas un evakuetäs territorijas jäapsarga indonezieäu policijai, lidz nodibina-tos javörta pagaidu polidja, Abam pusem nemainot savu vie-dokli un nepidcäpjoties, tagad sa-kusies ofidäla kara darbiba, Hor laodes ministru preaidente pa^aid-i^ jis» ka valdiba biju^ spiesta iz- %iities par kara darbibu täde^ ka indonezieäu pretestiba arvien pieau-gua, tie nav atkäpuSies no saväm prasibto un vairäkos gadijumös pat iz(provoceju§i cii^äm holandieSu ka-raspifcu Anglijas valdiba izteikuäi nozelu, ka tai nav izdevies noverst Holandes un Indonezijas preteSkibas un abas puses samierinät. Anglija tomer esot gatava piedävät par jau-nu savu starpniecibu. Pec tam. kad Austrälija, kopä ar Indiju un E^pti, noiemusi grie2?ties ar iesniegumu UN, austrälieäu ostu strädnieki ari attei-kuäies izkraut vai iekraut preces ho-landieSu kui;os vai kä citädi ar savu darbu atbalstit Holandes valdibu. Indonezijas ministru prezidaita vietnidcs Gani jau 17. juUjä deklare-ja, ka gadijumä, ja Holandes valdiba sarunas pärtrauktu, Indonezijas valdiba prakäot starptautidsu ie^aukSa-nos miera saglabäSanai Indonezijä. Tas varetu notikt vai nu grie^oties pie UN DroSibas padomes ar kädas draudzigas valsts starpniecibu, vai ari tie§i pie starptauti^äs rtiesas. Holandes valdibas nostaja visu laiku bijxisitäda, ka Indonezijas jautäjums ii: iekäeja lietä, kas jänokärto pa§u ijidonezieSu un holandieäu starpä. BBG zizjio, ka pagäjuäo piekdienu i:sdarits atentäts pret Burma^ valdibu, pie kam nonäveti 6 ministri. Pec atentäta apdetinätas 187 personas, to starpä vairäkikomQnistL Atentäta galvenais vaininieks esot käds ko-l^ Äorants, kas japäi^u okupädjas laikä ar tiem sadarbojies. NYHT, BBC Sadarbibas komisija franCu pärstavis Alfäns ierosinäjis, lal visu E i ropas valstu dominijas un kolani jas iekjauj savstarpejä Eiropas ' valstu sadarbibä. Anglijas ärlietu ministrs Bevins jau konferences pilnsapulce bija apliecinäjis, ka Anglija Ir ar mieru iesaistit jaunuzbuves darbä visu savu imperiju. Alfäns izteicies, ka visäm Eiropas valstim, kam ir aizjuras kolonijas, jäapsver, cik daudz taukvielu, kokmateriälu un minerälu täs varetu dot Elropai. Alfäns iepazistinäjis komisiju ar siM izsträdätu franöu darba plänu. Starp citu vi2?§ ierosinäjis ari izsutit visäm 16 valstim aptauju lapas ar vairäk kä 100 jautäjumiem, kas sa-kopoti 8 svarigäkos puliktos: 1. kä-di kara posti jumi nodariti attiecigai valstij, ieskaitot ari dlveku zaude-jumus, 2. kas jau lidz §im veikts jaunuzbuves darbä, 3. ko katra valsts devusi citas valsts saimnieci-bas atjaimoSanai un ko tä'vareta dot näkotne, 4. kädi ir valsts atjaunoSanas pläni laikä no 1947.—1950. gadam, 5. cik lieli ir valsts pärtikas un izej-vielu kräjumi, 6. kädas ma§inas va-jadzigas valsts smagai rupniecibai un kädas maäinas tä veletos saijemt no ASV, 7. kädä veidä valsts butu spejiga maksat par palidzibu Cetrga-des laikä, sedzot maksäjumus ar sa-vas rupniecibas raiojumiem, 8. käda veida atbalstu valsts varetu sniegt citäm valstim ar banku kreditiem, darba speku, liekäm ma§inäm vai eksporta precem. Frandjas plänam pretojusies Zviedrijä, Dänija un Sveice, kas do-mä, ka nevajadzetu izsträdät plänus tik tälai näkotnei, bet aprobe^oties ar näkoSo 12 vai 18 mene§u vajaoizi-bu refeistreSanu Pec Anglijas priekS-likuma tomer nolemts franöu izsträ-dätäs aptaujas nodot komisijai ap-strädä §anai .atseviSpm valstim, gan sadalot jautäjimius diväs grupäs -~ vienä, kas attiecas tikai uz tuväkä laika vajadzibäm, am oträ, kas attiecas uz näkoäiem 4 gadiem. ASV tirdzniecibas ministrs Hari-mens, kas ieradies Parize, preses konference atsauds komunistu ap-^ vainojianus, ka ASV iz§l^irusies par Mar§ala plänu tikai täpec, ka *ai va-iadzigi eksporta tirgi. Viijiä uzsvera, ka ASV neesot pärprodukcijas ne-vienä nozare, iz^emot daius .ekstil-razojumus, un patiesibä tai zinämas preces vei jäieved no citurienes. NYHT, NZ ^ Griel^as valdibas ministrs par So paäu jadtäjumu paskaidrojis, ka esot apdetinätas 4500 personas. Tikai ar §im apcietiniSanäÄ vei esot Izdevies sajglabät Gri^l^jas neatkaribu, jo visi apdetinätie) gatavojuSi valsts apversumu. Droäibas ministrs Vei piebildis, ka, neraugotiesjuz paärelzi-jiem partizänu spara atplixdiem, tie katrä zi^ä ujbrukumus atjaunoäot un visiem lidzekjlem centiSotles le-i? emt ziemeju apgabalus, lal tur iz-sludinätu savu pagaidu valdibu. NYHT, | BC 900 väcieSu, kas ieradu§ies no pa-domju okupäcijas joslas amerikäi?u joslä, gaida augstäko c)kupäcljas ie-stäÄu lemumu, ko ar viijiiem darit kädä nometne pie Aladias AugSba-värijäi Sie devi^i simti, kurus ap-meklejusi un Iztaujäjusi „New York Herald Tribune" lidzsträdniece, ir tikai dala no tuksto§iem, kas p4dejä laikä nelegäli pärkluvu§i pari joslu robeiai un vairs negrib atgriezties mäjäs. Vii;u apgalvo, ka beguJl pä-nikas de}, ko radijuSas baumas, ka krievu militärä vald&a gatavojot jaunu iesaukumu obligätos darbos un deportäcijas vii*ie§iem, kas bijuSi väcu armijä. Begju jautäjums sabiedroto sav-starpigo attiecibu dej atzits par tik svarigu, ka vietejäs iestädes griezu- §äs ar pieprasijumu tieäi pie ameri-käi; iu virspavelnieka ^en*. Kleija. Stävoklis k}uvis kritisks pirmajäs julija nede}äs, kad robeias pärie§a-na pec väcu begJu nozares vaditäja värdiem pavairojusies bistamä merä. Kop§ 15. malja Bavärijas begJu ko-misäriätos re|istreju§ies 30.000 beg}u no padomju joslas, kas pämäkuSi ro-bezu nelegäli, bet neskaitämi citi tiiksto§i esot devu§ies tieäi pie pazi-i> ämamerikäi;iu joslä, iestädem par savu ieraSanos nemaz nezii;iodami. Problemu, kä raksta ,New York Herald Tribune", vei sarezgi ameri-käi> u aizdomas, ka beglu vidu varetu but ari alenti ar ipaSiem uzdevu-miem amerikäi;iu joslä. Lidz ?im tomer väcu iestädes ar amerikäpu pie-kri5anu sutijuSas atpaka} tikai tä-dus, kas acimredzami nevar but va-jäti un kas nevar ietilpt tais katego-rijäs, kam draud piespiedu darbs. Nometne, ko apmeklejuSi amerikä- I;LU iu^älistl, gsmf^riz ka&s virletis zverejis, ka vii^/vai nu politiski va-jäts,' vai ari, ka ViijLam draud dqpor-täcija. Eridis Stemers no Qiemnicaa stästijis, ka vi]:i5 bijis väcu armijas lidotäjs. Pirms 6 nedejäm lieli pla-käti vii?a pilsetä aicinäjuSl visus bl-juSäs väcu armijas, gaisa speku un flotes piederigos refiistretles. Vlp5 to darijls. Tad pägäjuöä nedijä vijji sa^emis padomju okupäcijas iestäiu apzimogotu pavisti ar aicinäjumu t)ieteikties Svertoas lidlaukä. Vii>i apsveris iespejamäs sekas un bedzis. Aladias begJu nometne atrodoti^s ari grupajaunielu, kas apgalvo, ka tie strädäjuSi Rudas kalnu urana rak-tuves. Viens n o / t lm stästijis, ka kopS apri}a, kad/iesaukts §iem dar-biem, strädäjis 7. diaias nedelä pa 12 stundäm dienä>^ii^ nolemis begt pec tam, kad kädä diena^krievi sa-saukuSi kqpä daju ^dtu raktuves strädnidm im par iiem strädniekiem pec tam vairs nekas nav dzlrdets. Pärejie esot nolemuSi, ka viij^u biedri aizvestl uz Krieviju. Amerikäijiu iumäliste piebilst, ka Aladias nometne ir tikai viena no astoi^äm iäda velda nometnem, kas visas jau pärpilditas. Vlpa piebilst, ka bavärieM, kas dtkärt tik §aur-sirdigi im lokälpatriotlski, äoreiz iz^ teikuSi gatavibu dot krievu joslas begUem patverumu. Täläk gan vii?a izsaka domas, ka ari Sordz yarbut bavärie§us mazäk iespaidojusl laiia sirds, kä apsverums, ka yisi begjl no padomju joslas ,ii^ virieSi speka ga-dos, kas butu labl strädataji lauk-saimniecibä un ifabrikäs. NYHT |
Tags
Comments
Post a Comment for 1947-07-22-01