Bavarijas Latviesu vestnesis, July 22, 1947

              satr 12.060
H«ö visu DP ^. ^
^ pannet, 'fej ÄSI';,!^
Jiff pirS ^"»«»«s vareärt
'S^ari mainit.'g J
tralijas pavaistnlecibu.
NYHT, BBC
1- vai
begii?
iipinäjums no l;ipp.)
«a;^exnt vares tikai perso-atzitas.
par DP. Personas,
a» pÄr politlskiem begpera,
10' hometnem nevar§s sa-i
»noskaidrotu, kas ir DP>
ppglls, notiks jaunas pär-i^
jäm pärbaudemf""zinoJi3
LOdirektora vietnieks Ber-
J,:bet täs .sarunä ar Starp-
[DPi .biroja ' delegäclju pie-ä
Stäfpvaldibu begju ko-
[irektbrs Serks. Sarunä ar
ko vadijis dietuviesu pä^
Kälyaitis,, direktors Serks ,
,^,Jäuhas pärbaudes ir pa-bikai
pärbaudes vadlinijas
Pärbaudes izdaris armi-
:lenx begjiem bus.tädas
^ajs kä' pärvietotäm perso-täs'
nesai;iems materiälu
|s.Berne-Fik]lns"savuliärt
fe-ka jauno pärbauzu sva-fzdevums
bus noskaidrot,
' un kas politisks beglis.
-azsveris, ka tiesiskä alz-jbäini
grupäm paredzeta
let uzturu sai?ems tikai
Wgm pak}aus ari vlsus
lu taga4 djzlvo ärpus no-fec
IRÖ zbäm, tädu ar-leku>
am€rikäi;iu josläesot
h i R O direktora informa' ^
pärbau4es ^ neizdari^f
' pati IRO, Täs saldot,
Iit Yaiadzigie un piemero-
Iki. ifiO pärbaudes koini-
Pot no armijas visus leP;
rbau2u materiälus, oei
citäda nekä agräkas ai^
IRO, Pieme«
Up, ka personas V^^^^
nas joslas uz ötru.
Berne-Fiklins iztei^^;
nometnes nevienuva^s
nemt Ari tos ne, W
itzitu -par pamf^:
äes esot Paredzets
flzdot ipa§as RO
Hl un -visäm zi^^m, >
Srstävji rimäjuäi ar
n par iespe u f!*!, -
[rektors paskaidro] ^
I pabSöMtu D mP aPzaäkraj nao^' i, i
[batu DP pä>^.X?vS.
gal galvena stao»
m
1
i .
i
Is
m
i
Mi.'
i l
M-m
m-m
M
M
m.
M-m:
m 'M $
m-
M
M
J
m
m:
m.
M":
m
I^TVUA, 1847. g. 285. iulija-
^ drai^ pievflies, vien savian ^atam vQ
Ka bakai nakti allaz ticet speju.
Nu mikroskops pat prieku §o vairs
Ik vielä atklädanis, ko neredzeju,
Beiz slapis vecä akä krOza piesmelu,
Bet katrä pillenä no dzidrä maHca,
Kad tos pret zelta niedras ad pacglu,
Bij pasaule — tik brmiä^a un smalka.
Tur veidi kustejäs pec sava rituma,
XJn var jau but «— pat välsts tiem bij tur i^ia.
xnes vei buvejam pec präta ä^dtuma
Sev pasauli, kam lielmanlbas slava.
Mes sava i^)€ka varu lali^rat daudzinam
Ar gudru gradju, no mäi;dein brivi,
Sev divkoslgi iestästcyt, ka neadnam,
Ka vifii dzivojam t&: mikrodaävi.
Un atliek Dievam k ä ^ i z mikroslDCpu imnt
Un ieraudzit, kä pföju utis rijas
Uz zesnes citroi:ia, lai bardzis }aiutos ksst:
IMks nomaitat si3 }aunä5 t^erijas.
PUTMl. AFGÄDS LATVIJA 1947.
EM 2^g^ BAS^ RQtas Skuji-1 kä atbalsojas pärdzivojamais feik-
^ jauniko dzejo}u grämatu Putni, | mets. Tädi dzejo^ kä AtmoSanäs
Viena un tai paSä avize — proti»
„New York Times Ovfarsea^ We8k-ly**
— lasämas tris sikas zii?as.
Pinna zii^a ^an: ,,1942. gadä val-diba
uzcela Kingsfortas Heigtes pil-setu
Indianas §tatä par 13 miljoniem
dolaru, Pilsetu uzcela, lai tur no-ivietatu
tuvejäs Kingsberijas fabri-
[kas strädnidcus. Jaunä pUseta aiz-
J?em 775 akru zemes, tai ir 30 km
labu iehx, 2970 dzivojamu im
udensvads 10,000 iedzivotäju apgä-däSanai.
Par ^ i t i tam pilseta drlz
jpärvertäs par »spoku, pilsetu". Fab-rika
nekad nesäka strädät ar pilnu
jaudu, un strädniekl negribeja pär-väktles
no saväm agräkäm mäj äm.
Kingsfortas Heigtä apmetäs tikai
3(W pmemst 50 driz atkal aizcejoJa.
PagäjuSä nedejä valdiba säkä saru-nas
ar Federälo eeltnieclbas padoml,
lai pärdotu pilsetu 250 ^ e i e m , kas
joprojäm tur dzfvo, par 359.000 do-lariem,"
Otrazii^a skan 2ädi: „Prezidents
Trumens par DP ielaiSanu ASV tei-ca:
— leverojot Helo visu valstu ie-mitnieku
skaitu, ko esam uzsuku5i
savä zeme, ir skaidrs, ka mes viegll
Vispirms vii?ä sastapsies ar Carkalo^^ Sievä (40)," Driz (62). Birxi (67) 1V^^^ relativi niecigo- DP
M(M«ana värdim, ka vienigi gle- ir tikai i^^emumi/ganv^^^^ M skaitu ku^us lelmsta^
vuH mirst lidzi ar burvibäm/kas nU aktivitä^es ideolog^^^^
visas reiz beldzas. Sis citäts mudina raksturigi M^^^^^
iedomäties, ka dzejniece, sekodama padevugies. Piemeram; dzeJoU fiir^^^ ^^^^^
laikmeta tendencSm, butu pieversu- hegaiditi sabojä pUnigi plakatiska
* *^ I Mes esam zelusi uz daudzu tautu
energijas un dazädibu rekinä. Tas ir
musu speka avots, ka starp mums
ir visvairäk daiädu ticibu un tautu
pärstäyju."
Tre§ä ziiia ta pa5a laiferaksta nu-miirä
noräda, ka grupas, kas preto-sies
heVolskajam elementam. Bet ta beigu rindä.
ir maldiäanäs, jo izrädäs, ka Mor- Skujii;ias grämatä rodams sav3
gana atzii^ai diezgan maz. sakara arlskaits istu labu dze|o|u, vei valräk —
Skujii^as dzeju. Patiesibä gan pec labu pantu un labu rindu. Ka esam
sava satura, gan fonnas pazimem sastapuäies ar istu dzejnied, pärlie-tä
ir loti sievislj:iga lirika, ko lasäm cinämies kaut vai pec tä, cik ori^-
Sai grämatä. Cik var atcereties, to, näli un reize izjusti vina sacerejusi,. TNT^ . , , ^ .
pa5u vareja teikt par Skujiijas pir- prologu, Blaumana Uguns izradei ^.fl^^^^^^tSavienotas Valstis,
mo dzejolu kräjumu Ku^i. Tätad Min&ene (68), Jo Sis prologs taöu ^^^T-^^f^'' le^ions kara ve eranu
dzejniece palikusi uzticiga savierh tieäi vai netieäi ir m^^^
dotumiem, - vii?a ir p a t i e s a , un daits, Skujii^a gluM^^^^^^^k^^
gis moments izraisa pirmas simpati- tikamu gleznu var uzburt, gaumigi' ^^"^^ ipaSumu ipaSaieku organiza-
Jas pret Skuji^as värömäm. Simpa- rikojoties ar pavisam vienkäräiem
tiska §i. dzeja ari tädel, ka tie§i ar 1 värdiem. Piemeram, runäjot par
savu sieviäl^ibu tä rada patikamu, savu kapu, vi^a saka: „Un mazo ze-pat
gaidltu pärmaii;iu latvieSu pe- mes cilni ne slaves käds, ne pels.
dejä laika lirikä: nemaz citädi, ne-1 Vien zäle zaju viini kä upe pari
ci j as. Täs apgalvo, ka Amerikai „jä-rupejäs
pa§ai par sevi'V ka, ja relz
imigräcijas va]i;ius nojaukäot, tos ne-vareäot
vairs uzcelt, un daudzi DP
esot i,nevelami elementi".
vareja but, ka reiz vajadzeja at-|vel5." (61). Tur, kur Skujipa pa-|,^^^^^^ . , .
griezties pie liriskäs dzejas esenciä-liek S^aAdc^a s ,v7i?eönr^ki,äor^äxitbKaosc robezäs, I Kanu apgaismo viena oxru, lai va-lajäm
pazimem, kas no laika gala vipa nekad nekjudäs, un tas^^^^^^^^^
bijuäas si^vislj:rgas. ka seviSl^u pretei>ziju pec metriskas
Impresioniskas jutu un noskanu vai; Milistiskas o n ^ ^
glezni];ias ir täs, kas Skujiiiai pado- mätä neredzam. Dzejniece sam^
das vislabäk, un visu vii;ias izteik- näs ar vienkärS^^^^^^^^^
smes lidzekju izvele, vii?as ritmikä parastäm w
un pantu veidojumä irianäms mai-Utskai;iäm, tapat vi^asvärdu^^^k
gums. Skujii;ias dzeja skan kä sur- jums un inetaforizeäana
dineta vijole, parasti — minorä. Uieniäl^igi, tä ka visoli^äläkäs rm^^
Grämatas nosaukums diezgan labi das lasämas paää pinnajädzejo
raksturo satuni, ja piebilstam, ka kufä ,,nakts smarzo^
Ue ir gäjputni, kas nevis atgriezas J sniega'* un mu^
I Liekas, ka visas tris-zii;ias ]
kami apgaismo viena otru, la
retu iztikt bez komentäriem. Lp.
* MU
P A R M A NU
u * — V
ftO. tufp4näj\m»)
N£*tl kkaläm sasaluäajä iteme
SaklSkie, paklau^gSlrie
sQtiti uz aizmuguri.
y^^^n^ u,. - X. \ I Säkäm iet Pa labi, pa kreisi no
^ Ä ^ c ^ . o " ^ ? - ! ? ? ^ m u m s redzeju velkamies tSdaa' pa-
^l^4o^Ä^i'^h^^'™'^^^^^^ peiacu. Slnelu ^edes. Auk^jä HÄ. J^-^ n ^^^S!^^^- gaisä grabeja pie muguras xnaSem^
dams trisdesmit cilveku. Tumsa ne. ^ j ^ ^ ^ ],^tU^i^ daittljäs äautenu
ko läga uz pnek5u nevarej^ redzet, I^M^ lanstin^ iM^em,
S uzbr^ma^ Tad ^es devämies trieciönl. klu-visa
Ifi^a säkä uzreiz §aut Ugun- L^j^^ ^ad säkä spindzet pa wtai lo^ ^^^"^"^^XJ^-^^i ^^P^l»^.^?.^-Uel Pek§^ ieraudzlju, ka man bla- ^ 1"^?/^^' ^i^als Icrievs nove^as kä maiss ciä^^i^l^^^^ C2!K'^-' ^' ^^^^l drusku nostena^, nbraustas, ^."Ll^rlil^J^.^^^^^^ Paliek mierä. Tapat darlja otrs. ^^.'^It ^ ^'I? "^^'^ dTudzi Gan neiedze u, ki
bija, tad pec tadas viipiluguns vii?S ^^tu ievainoti vai noSauti, ta^u
vairs nebijadzivs. Ka pekä^ saku J ^ ^ ^ ^ ^ ^^^^^
sies, ta p ^ i Sauäana mite as; Iz- L^^i priekänieki vii?us bakstija ar
gajam daii alveki pr ekSlauka, pa; ^^^^ ^j^^Ju. Kad sa-
Mcojamies, paklausijamies_ nakti, Lj^^^^jj^ j^^ihialu, §au5ana kjuya
bet neka nemanijam. Otra nakts Ltipräka. TarkSljLSja loimet§Ji. Lodes
puse tikai reti väcu smagie §ävn>i L ^ ^ biezä barä, Pekani man it
knta aiz mums meia, baigi lauz- ^ ^g^^ ^ ^^^^ kv^mi^
aarni kokus. \^^^^ ^ ce}gala, Paskatljos lejup:
Izausa 11. Janvära (v. st) rits. U^lines i^rauts robs^^
Musu bataljonu sakärtoja aiz pla-l^eceja asinis. Parädiju vainu noi-kana
uzkalna. Bataljona koman-dieris,
yii^a labdzimtlba Stäbalkapi-tans
A}e3csandrovs teica dazus uz-mundrinäjumus.
Bij a jäiet uzbruku-dalniekam,
gäju t(»ner uz priekäu.
lenaidnieka meiä ieiiäcai^^^^ tikai ne-liels
puleina no rotas 250 cUvSklem.
Redzeju vä6ie§us starp kokiem stai-mä
päri Idaj^^
mezu, kur yakar bij ielauzu5ies vä-cieSi,
sapluinidami musu divizijas
Pjatigorskas pulku; kura bedigäs at-
Uiekasvakar redzeju Jucekligibä-gara.
Klät ista kauja; ko biju gai-dijis,
pa dalai bijies. Fronte biju
nodzivojis ap astoi^i meneSi, ne-
LATVIESI ZVIEDRIJÄ
NO MCSU KÖHESPON^
bet aizlaiias, un, tajos raudzidamies,
ikviens jutigäl^^s cilveks pekSiii bus
sajutls vieglu smeldzi. Tapat kä
putni, savä skrejienä nomaldida-
Visu kara laiku Z
daudzi desmittiikstoSi ärzemnieku —
beg|u. Statistika räda, ka 1940. gadä
1. jahväri Zviedrijä bija tikai ap
4500 beglii, pa lieläkai dajäi väfcieSiy
„kä reibusi kamene maldäs.''
Zlnigäkam iin prasigäkam lasir
täjam tomer Skujii?as grämatä bus
_ , .. „ jäsästopas ari ar nepie^emamäm i ^echi un polL Notikumi Norvefeijä
mies, atsitas pret bakas rutim un lappusem. Dzejolis Kär}a Skalbes U n väcu terrors Dänijä näkoSajos
ickrit jurä, tä „tava dvesele biklä, piemiiiai (69) ir pats väjäkais, ko divos ^ados ir celönis straujam
putnu maldigäm gaitäm lidzi Skujiijia uzrakstijusi, jo ar Skalbes beglu piepludumam no §irn dlväm
nogrim^t zem baltäm viji^u mago- Daugavas vHi;iu imdtesanu vien vei valstim. Bet Somijas kapitulädja
nem mikläm.". Sädä — varetu teikt neka ne var gut. i;.aunäkais nu tas, 1944. g. uh krievu ieie§äna Baltijas
rudenigas saules noskaji^ä parädäs ka §is nav vienigais dzejolis, kuya valstis rada lietu somu, igau^u uii
visi galvenie Skujipas lirikas motivi, Skujii;ia atteikusies no pats1|vibas,iatvie§u piepludumu. BegJu kustlbu
kas diezgan parasti, vishotaj kave- nokludama Skalbes ietekme. Sai sa- j^ädasekojosi skaitji: 1940. g. — 4500,
joties subjektivo pärdzivojumu loka, kara. pieminämi dzejoU Vasarai 1941. g. _ lo.ooo, 1942. g. — 15.000,
tä ka par jutu gammas plaäumu un aizejot (16), Rudens lieti (29) un At- 1943. g. ^ 26.000. 1944. g. — 37.000
iejuSanäs dzijumu nav iemesla ru- mpäanas (32). Pedejais savos beigu un ; 1945. g. 1. janväri — 192.700.
nät. pantos jäu tiri nepielaujami atga- Slj:irojot p§c tautlbäm: 32.383 nor-
Nav nejauäiba, ja tagad tik daudzi Skalbes Riti^^i^
raksta atmii;ias, o m^Tvisi dzivojam fe^^
no saväm itmijäm, ^ varbut pat ^^^^^^^
daudz vairäk nekä m ceribäm. vie-I ^ ^ ^ l ^ ^ ^ ^ ^ k ^ s no Aiistras^
nam täs .var but giuzi postigas, cits,
tajas gremdedamies, rod samierinä-äanos
ar likteni un, svetidams bi-juso,
iemanto atzii;iu, ka pacietlgi,
kaut vai tiri pasivi jädzivo täläk,
Qas: lirikas, jo masämtaöu bus kä-da
temperamenta radnieciba. Bet
tapat daiä Rutas Skuji^as panta
gribas atcereties Strelerti vai And-
Argentftia lid Jauna pieprasljusi
rSju Egliti. Tätad lieläkä patstä-
ribas tendence RTSu^t!a s Skujii;ias l i n - | noy iRenutäa s otSräk u^ajid^ijausmtuär^p ^g an dz^^
kompozicijä, gan atseviSlicos stila bus viena no Lielbritanijas aizjöras
elementos dzejniecl pietruds iiitel-^. territorijäm, kas pärstävetas konfe-lekta
kontroles, kas nepiedeäama rence väcu paten5u tiesibu apsprie-äri'
jutu liril^^
vajadzetu vienmer paturet prätä, ka Teiksmalnais AbdelkrinM stasies
ron
Ska3ä)es fonds ludz tautieSus/ kam Skujii;ia ir sieviet®,^^ t^^ prieksä septembri
butu dzejnieka pedejä trimdä rak- vai citu technisku iemeslu deV izda- un prasis neatkarlbu 7,5 miij. franöu
stitas vestules vai uzpemumi, nodot rita^ pärslegäanäs uz virieäu dzimti un späi:iu Marokas iedzivotäjiem.
tos kopejas piemii;ias rakstu kräju- rada alo^smu (AtmoSanäs, Neaiz- Divas visäträkäs zemudenes pa-mam
fonda sekretäram R. I/azdi-1 liedz). — Alo^iska, stilistissä bez- saule buye ASV flote. Täs bOs apgä-i>
am, Stokholmä (Sigridsvägen 25 L). vertiga, piemeram, ari täda rinda: dätas ar daudzäm iericem, kas biju-
Jaunu Ixigu — „Käds, kura nav" „Vecums jaunibai nav mäsä" (72). §as japäiiu un väcu zemudenem, Sa^
—' sarakstiiis Zyiedrijä Märtii?S Zi- Runät par masu dzejnied pamu- gaida,' ka zemudenes bus gatavas
verts. To pirmo reizi pafedzets iz- dinäjusi iepriekSeja rinda: „Katrai 1951. gadä.
rädit Stokholmä 18. novembri. Stok- sejai cita kräsa." Atska^as gan tä- Zivi, par ko domäja, ka tä Izmi-holmas
latviesu teätfa kopai izde- dejädi rastas, bet citädi te jäpasmai- rusi pirms 50 milj. gadu, mefele
vies sakomplektet nelielu ansambli, da, jo protams, ka vecums, bu- Dienvidafrikas zinätnieku padome.
kas stäjies pie Ziverta viencelienu dams virieSu dzimtes substantivs, Pirms devii;iiem gadiera vienu §ädu
Mikla, Riebeklis un Divkauja sa- nevar but mäsä, bet tikai — ja zivi nejau§i nolj:era dzijjuras tiklä.
gatavosanas. vajag — brälls... Atskaijiu del ne- Tä bija 5 pedas gara, terauda zilu-
Latvieäu rotarieSu sanäksme • no- skaidribas raduSäs veltädos dzejo- mä. Vesela ekspedicija devusies ce-tto
Eslingenä 2, un 3. augustä. Jos kä AtgrieSanäs (pedejäs divi rln- ]ä, lai tajos paios udei:iös nozvejotu
Anhava EgliSa noveles Teoduls däs), Svetvakarä \(pedejä panta), Ne- vei kadu izmiru5äs sugas pärstä vi.
Supersakso är V. Janelsiijias ilusträ- aizliedz (videja panta) \m vei citur. Par 50 proc vaJroJies rejristreto
cijäm^un grafisko ieterpu izdevis ap- Dzejoli Sievä pedejäs divi rindas tuberkulozes gadljumu skaits Väci-gäds
Grämatu Draugs Eslingenä. nevar saukt par atskäi>otäm, jo iz- jas am/srikäou jöslä.
Zumäiists J. Vaivars no Libekas lasK värdu „neubagojot" tä, lai 2 ligavas pie ta pasa altara gaidi-devies
darbä uz Angliju. • pedejä zilbg ierastos paligakcentSi jusas vienu un tt) pasu ligayaini.
&iti]^is Jänis Andrups Stokhodmä nozime nökjut sadursme ar da^^^^^ noticis Tvlilanä un abas
salauläjies ar konservätoristi Elmu izrunu. — Dzejoli Jäiztur neskaidi^s ligavas gaidiju^as velti. jo noskaid-
Krumii>u. un kom|)ozicionäli neiederigs tre- rojies, ka ligavainis starpiaikä no-
Alberta Galina 3 celienu drämu sais pants. Jä to sviträ, . dzejolis zudis ar abu ligavu pura naudu,
Drupas izdevis J. Ramdots Neie- klust labäks. Beidzot — lai visi la- Somija atdevusi Pademju Savieni-tingä.
bie gari Rutu Skujii^u pasarga no bai 175 kv. km lielu apgabalu, uz
. Baletmeistars Alberts Kazlovskis tik nodräztas retorikas, käda izpau- kura atrodaj ari käda spekstadja,
^ kundzi• Ijfinu Dombrovsku uzsta- dusies Karja Skalbes.piemii>ai rak- zii;io UP
jäs Stokholmas Tivoli. stitä dzejoja pedejäs trislTindäs! 11 valstu konferenci Japänas mie-
Velais viesis — KärJa Äbeles ba- Skujiijas lirikai pieskaijotu väku. ra Hguma apspriesanal sasaukusi
lädes"ar Emesta Äbeles zimejumiem titullapu un tris vi^etes veidojis A. ASV Y9. augustä Vasingtonä Ang-
^ väku izdevis apgäds Ce]i Vire- Sildegs. lija pret 5o termi^u celu^i iebildu-burgä,
I JJ äänn iiss R uuddzziittiis s Imui.
bija ap 100.000 beg)u, t i., ap 2,47o.
Ja ASV samerä ar Zviedriju uz-i;
iemtu begjus, tad tur butu jilielaiz
ap 5 miljoni begJu. * .
Vienalga, kur Stokholmä an
neietu — kino, futbola saciks1;e, iz-städe,
tirgu vai tramvajä braucot,
viÄir dzirdamas sve§as valodas.
Taisni brinums, ka zvledtiem neap-nik
ärzenmieki. Pa reizei gan at-skan
klusas bälsis, ka ärzemnieki
aizijemuSi dzivokjus, lal gan to pa-siem
zviedriem trökstot, ka ärzem­nieki
aizpemöt vletas, kuras varetu
pikiit pa§l zviedrl. Bet visumä
zviedri saprot 1x>, ka begjiem ir ipaSi
iemesli, kädeV tte neglb a'tgr.lezties
saväs dzimtäs zemes. Un täd^lj visi
§ie begji baiÄla viesrailibu, piretlm-näkJanu
un izpalid^ibu. Mujiis tr
dotasgandriz visas tas pasas brivi-bas,
kas zviedriem. Pa2^ ierobeio-jumi
visumä ir nenozimigi, kä, plem.,
speciäläs uitur^änäs atjaujas 3 lie-iäkäs
pilsetäs, ka nepiepem par
biedriem daiäs arodbiedribäi? uc.
Daudzi latvieSi Ir daböjuSl darbu
savä| speciälitätes, jo seyi§)^ tie,
kas prot zviedriski. Labi atalgoti ir
architekti un inzenieri. Rikstags
asignejis Joti lielu summu begJu
arodapmäcibäm un däzädiem papll-dus
kurslem. Reize ar §0 kursu
beigSanos ari izinams skaits latvieSu
atradis nodarbo^anos saväs spsciäll-tätes.
Zviedri äkceptevisusLatvijä
Izdotos dökumentus par arodiem, iz-glitibu
un praksi. Tä farmaceiti sa-i)
em aptiekä- atälgojumu pec nosträ-dätä
darba ilgum^ aptlekäs, pie kam
ieskaita ari Latvijä nosträdäto laiku.
Tas raksturo zriedru lielo uzticibu
latviejiem. Godam jäsaka, ka mes,
Zviedrijas latvie§i, gan art ncesam
izdäriju^i: nevienu pärkäpumu. Ne
reizi latvie§u värds nav parädijies
lalkrakstu kriminälchronikä. Tas ir
pamats, kapee mes jo bieii esam
labäk ieredzeti par citiem. Atzime-jama
laipnlba, ka daudzi latviesu
studenti augstskoläs saijem zyiedru
stipendijas.
So zviedru vicsmllibu mes esam
pratusi novertet, jo Joti labi zinäm
apstäkjus, kädos musu tautieSi dziVD
Dänijä, Sveice un cltäs zemes. —
Zviedrijä latvieSi ir begli-vi<jsi —
kä teica kädä runä Zvi^idrijas
gulämies, Säväm, taöu uguns no
täs puses bija bleza, droäa. Uzbru-kums
istenibä bija atsists, iekarots
tas bija sasniedzis merljl—^§^
prieduläju. :^
Pec i§a laici^a pa Ijcedi iz^iica
paveli; atkäpties, atiet! Visi pieli-redzedams
pretinieku. Kä bus tagad? 1 ku§i skreja atpakaj. Klajumfi tie,*
Pec* hemierigas, neguletas nakts kas ptrmi^ bija noveluäies^^^^^p^
gaiss likäs sev.i§lj:i dzestrs. Krievi Sautiem vai smagl ievainotiem, tia-meta
krustus. Pec vakardienas man gäd itin mundri pieceläs, gluii ve-vairs
nebija nekädu iluziju par §o| seii sojoja l^ede, it kä nekas nebutu
peleko §ine)u varonjbu, taöu musu noticis. Uguns no muguras tomer ne-pulks
bija, uzskatäitis divizijä par rima, kjuva vei asäka: ienaidniek^,
pirmo. Diviziju komandeja polu ^e- redzedams mus atejam, §äva Jautri
nerällB Dgvbors-Musnickis, pulku — [ kä negudrs. Plisa virs galvas pat
ari polis pulkvedis Litot-Lotockis, Srapneli. Man bija jänokrit otrreiz:
kas steidzigi bija atgriozies no at- lode bija izgäjusi caur labäs käjas
valinäju^jaa. No pulka jau iepriekS ikru, saraujpt muskujus kä kramp-biJa
izlasiti glaunäkie instnjiktorl, | jos. Ari no:pirmäs bruces teceja ne-mltigi
asinis, piesQcinädamas zä-baku.
•'•••-^^^
MeXä, no kui^a §6rlt bljäni izgl*^^^
ju§i, trakoja kaujas-troksnis. Srapne-
Ji kapäja prieiu zarus, skujas plpik-
§lfedamas krita lejup, Granätas ieur-bäs
zeme, uzsizdamas snlega, dumb-rainu
du^u mutujus. RcdzejAt^
krievu baterijas zlbsnijam. K
dieris ^ iznäca no^ zemnicas, kliedza
lielgabalu apkalpei: „2i«läkl Zigläk!
Nekav§!" Stobru galos paspida lies-ma,
granätas aizSnäca pari mezam,
lal kristu yacleSu Ijiedes, kas tagad
savukärt näca uzbrukumä. Pie-vienojos
ieväinötö straumei, kas
pluda nemitigiprojäm, vienmer vei
sprädzienu apdraud^ta: virsnleki,
instruktori, karelvji. Kädä grävi at-sedos
nevarä. PekSpi vairs nevareju
piecelties. Tur gadijäs käds iatviefiu
strelnieks, gaiSs, särts vidzemnieks,
parunäjäm daius värdus latviski,
man kjuva brinumlabl, viegll. Vl^fi
palidEeja man piecelties. Vilkos tä­läk,
kamer sasniedzu pulka pärsie-namo
puriktu, nodevu Sauteni,
jo par täs nome5anu bija pie-draudets
bärgs sods, gaidiju savu
kartu. Mazä telpa bija piina ievai­notiem.
Strädäja divi dziednieki, sa-nitäri.
Beidzot ari hiani noguldlja
uz pärsienstmä galda, a^li atsedza
rgtas, apmazgäja ar karbolu, pär-seja.
Dziednieks brinljas, ka es ar
tädiem ieyainöjumiem varejis atnäkt
lldz pimktam. Viegll leskrämbätos
sutija atpakaj uz kauju. Vei bija jä-gaida.
Kad atbrauca sanitaru rati,
smagi ievainotos ieääva tajos uz
nestuvem kä maizes kukujus kräsni.
Mani nosedinäija uz bukas blakus
kuiierim. Divizijas lazarete bija
milziga zaja audekla telts, jau ciefil
pieslänlta ievainotiem. : ^ \^
Gujoi; ie^i^stam starp Slem pel6^
kajiem, Musajiem, mani pärpema
dzi^i laimigs miersrEs biju izkjuvis
no elles, no mokäm, briesmäm, Nö-gurums,
miegs veläs par ^mani kä
Qdens. Aizmigu, pamödos, atkal aiz-mlgu;
gul&t bija vienigä vei izjQta-mä
ygle batlbas dzijumos, visas cl-tas
bija rimuSas. Zajgana, krSslalnä
telpa Ukäs zudam lielä bezgallbä.
Cöläs karstiiiM; drusku: murgoju, kä
upes plQda gar dv§sei^ äcim saptjl
par zvaigzpu dzelmem.
(Turpinäjums öekos)
un km
YMGAspriekSnieks,latvie§u draugs
inzenieris Arvids Norens. r
Pec visa tä tomer nevar nepie-toi
§t/ ka^^^ politisku iemeslu
de) baltieSiem se ir näcies ari
piedzivot diezgan daiudz nejauku uz-brukumu
nö kreisas preses puses.
Tä miis allaz deve par neliigtiem
viesiem, ko labprät redzetu aizejam.
Bet maize jau nekad nav bez garo-
Stokholmä, junijä.
N i k o l a j s S e g l e n i e ks
Väcu kino aktrise Brigite Horneja
nav vis mirusl, kä vairäkkärt zii;ioJa,
bet d a r t x ^ Sveices t e ä ^ f^atu-ves.
„'v;..- v-;-^
,,Autobiograiiju ska3;iäs" gatavo
franöu variete .un • filmu dziedonis
Mori^ Sevalje, iedziedot skaipu pla-tes
60 dziesmu.^ T^ liel^
30 minusu plates Sevalje ska^äs at^
telos stästu par to. kä 12 gadu vecf
kafejnicu dziedonis kjuM par Holi-vudas
slavenibu. Skai?u plaSu cikltt
2. ok1x)bri säks atskai;^ot
burgair radio.
MM
r,
5'
- it 1
V
mm
m
«1
Tl