Bavarijas Latviesu vestnesis, September 16, 1947

              ^mmmmmmmmm-pii
km- .uzskaSV^Y^ väisti Zin
0,000 Antonesku: „
Mtonesku . (strauii). ,
Kada pavele? Vai inc,. "^ota'|
HelU vispar kädam p ä v l l Ä !" -
parisskkaa ry^' KK;^^bbiiipieettaa dKu rvis Sat'^v^lf^-^^" "
^#1 ^ J ? ^ ^ , ^ Anfonesku un
^ . m u j c a r a l ^ bi^ ^^^^^^^^^
MISSÄ S S i l
bija tikai 2000, m ari t a i Ä l
J ? . ^ ^ ^ J ^ ^ i ^ i ^ biJa brivibä. Manini
5^?'^^tuinä, Bratianu mäjasares- I
L:v<lta, Petresku nemitigu komunaj
jHreses uzbrukumu vajäts. Vairä-
AnV kfns np augstäkajiem virsniekim
Nä^apijä' vai, mi apcie^ioiati, vai trimd^
. f l p l ) ^ vismaz^izslegti no armjas. •
-: Vecajä koncerta zm iepretimka-.
'^?^h^ pilij, valdifoas locek}i.pidceias;;i
^:|4ai. apvSrsuma. gada dienä > noverÄi
vieim no Joti retajiem gadijumienij} I
;x:;,^jkad käralis Michaels parädas publi»
FWfi|kai. Mimstru prezidents Petru G r o - l
|. \l[ za teica Vienu no saväm daudzajam
^ W ruaigin. Zäle sagaidija Grpzu vis- |
j/jätkjal^im aplausiem. * Eet ta WjM
" ^ j s ^ j a , ka4 paveräs saikanas lozaili
I durvis un imäca karali^ Galvu ai«^
metis, nopietnu seju karalis nokia*'
! l ? j.sijas,- k a 'feroza pierakstlja visus ^ |
tÖsuma nopelnus sev u n pilniSiai> ;|
j ^ H i a i i ^ . ' d s p a r pemin^ karali. |i
\^^\ \ Groza teica: Mes tuvoiamies bri- '
' 'iiinv^kad varesim' likvMet pedejäs II
, ,.fa§isma paHekas." m siem vardiem
^ r i M ^ ximigi kluseja. Norädijums klu-
7ä vä-vel skaidriks, kad Rumänljasko-muhittu
matriarche A n n a : Paukere
^^^l^pagriözai savä. kreslä pret kara|a
p i l b ä u un nicigi noskatijä Mdiaelu.
TM
»•••'i
f iiii'''
ka-a*"';
Itu
MANA APGÄDÄ IZNÄKUSi!
•1) Slatualb. JLatvija'^Wil<l.«
• Latv. fcarti (ädces vietä)*
, pi^atsparlÄtvijuarizyiÄi
un frangni valedä. Cena W
,, '20.— (ies.) m BM. 17.-
latv toutas ^erpiem (18 novAs:
Säsäs. d n a JIM. 40.-(^P)
2. un 3. Ser. i BSl 5.^ j
^aeia Cena EM. _m >
. das ue tekshe*. Cena g
2. un 4. P-«i mineto saveiös w
J ieittiekSpasfitiiiSföji. ^ g^j.
,.jigen/Ne&ar, P l o d u a^
I.Pirstävis Ilbeka: J- M<»8B»' ,
senfcasenie, Latv-cenu.
bet ne m»»*
par slndinäfmno- yj^, slo*-
> i \ (13W
mk
Latvian newspaper „Latvi-ja
« authorized by EUCOM
HQ Civil Allairs Division,
14JiLLlyi9^7, A G 3Ö3,7GEC-j^
QQ, — M t o r : PCärlis Ila-bäcs?,
Gunzburg/D., Burgier-mci^&
ter-LandmanrtpL 7. —
population to be servi^:
20.000. LATVIAN NEWSPAPER
Otrdieii. 1947. g. 16. ^
Iznak divi reizes ]ied§|i.
Izdevejs: BALK uadevumä
LatvieSu preses daii>inieku
sadarbibas kopa. Mnter.
Sdiwäb.^VoIksb]atti GOns»
burg/D^, BOrgennektar-
Ländmannplate 7.
as jd
E>iedaloties 55 UN dalibniecem©
valstlna, iodieri Lätsäksesi pie IjTu-joitajä
säkas treää UN kopsapulce.
UN ijenerälsekyetäjTs Trigve L i pa-
Bkaidrojis, ka vii?§ rel}inoities ar ap-merain
tris menesu ilgu kopsapulces
gesiju. Kopsapulces delegäciju va-ditäjit^
m ärlietu ministrB Maräals
svötdilen Astorijas viesnicä teica r u -
nu, kura farmideja ASV nostaju-UN
datba jautäjumä un iziteieas par tre-
§as kopsapultes galvenajiem uzde-vu,
rmem.
Mairlals izteica ceribu, ka äi
kofsapuice sekmigi iz§lp.rsot visus
svarigos jautäjumuis, tä stiprinot
UN prestizu.. Galvenä pärvaramä
problema esot Grieljcijas jautäjums.
ASV esot norupejLiääs pav grielj^
tautu, ko terrorkejot Bulgärijas,
Dienvi^slavijas un Albginijas at-balstM
nemiernieki. ASV veloties
sargat grielj:u tautu un nomierinät
apdraudetos rajoniis, pie tam sis
jautäjums jäatrisina UN ietvaros.
Tapat UN ietvarojs atrisinäms otrs
svarigäkais — Palestinas jautäjums.
Veto jautäjimiä Marsals paskaidroja,
ka ASV pasreiz neveloties revidet
UN daartu un ari neatzistot to par
nepiedesamu. Ar äo kopsapulci UN
darbs ieejot jaunä posmä, jo lidzsi-nejä
pasaules kritika pai:, to bijiisi
simpatizejosa .kritika, ieverojot to,
ka UN vei atradusäs izveidosanäs
posmä. Si kritika U N darbam piegä-jusi
ar lielu pacietibu. Tagad, tur-pretim,
sagaidäms,, ka kiitika kjus
asal^aj, jo UN tagad säks savu isto
darbu. ASV - neesot ieintereseta
.apiet^ iedra^ät UN vai no täm iegut
sev kildus labumus, bet ASV ari xie-piejauäot,
ka UN kaut kä savä lab
izmanto kädas citas valstiis.
Anglija 12. septembri UN atbru-
^losanäs komisijai iesniegusi jaunu
. plänu — tulit izdarit visas pasaules
brui>oto speku skaitisanu,. Tas esot
me^iäjums tikt päri „näves
punktam" ai;brui;io^ianäs jautäjumä
ko debate jau veselu gadu.. ASV de-legäts
anglu ierosiitäjumu apzimej
pai' „TOai interesantu". INYHT, NZ
ums
Iranas
Uz Iränas-Padomju Savienibas
pierobezu nosutiti tris mechanizeti
iränieäu bataljoni, — piektdien no
Teheränas zi^oja Reuters. Tas no-ticis
pec tam, kad ASV vestnieks
Irana Allens paskaidrojis, ka ASV
Vakar siäjas
speka pieci
umi
Italijai, Rumanijai, Bulgarijai,
Ungärijai un Somijai otrais pasaules
kar§ isteni izbeidzäs tikai vakar, kad
stäjäs speka mierligumi ar §lm
piecam agräkajam Väcijas sateilta
valstim. Vakar bija jidepone 8o
valstu mierligumi — Italijas mierll-gums
Parize, bet päröjie Maskavä.
Saskaii^ä ar mierliguma noteiku-miem,
jau 12. septembri säkäs angju
un amerikäi^u kaj-aspeka atvilkäana
no Italijas.
Angju un amerikai;iu ka^aspeks
no Italijas, izi^emot Triestas brivpil-setas
joslu, jäizväc 90 dienu laikä.
Tädä pat terminä Padomju Savieni-bai
jäizväc savska^aspeksnov Bul­gärijas,
bet Rumänijä un Ungärijä
tai atlauts paturet kai^aspeku saka­ni
nodroSinäSanai ar Aiistriju.
Italijas-Dienvidslavijas pierobeXä
tagad pirmq reizi kop§ Italijas kapi-*
tuläcijas tieäi viens otram pretim
stäves italu un dienvidslavu kapa-speks.
Paredz, ka pierpbezä novie-
Prasa uznemt IRO aprupe visus beglus
FrancUa nolemnsi pi^ilaSinSt 8^ programBHi D P iss^eoiSaDai m
Vaeilas amerika^u joslask DU) sagsteyoiaQas komisifes l a l v e i^
am^rika^u josla pa^^jils, ka, lidztekns kaliira^iim, Fiuoija
^emt v$l 20.000 lauksaimiiiecibas stridaidkii ibi neierobem^ t^stts
ieksHlrnpniedbas on ditta rupniedbas nsmip^ sp^^Oislii.
gatavas atbalstit Iränuj täs izej-vielu
avotu aizsardzibä. Celotäji no
Ziemejiränas vesti, ka ari padomju 1 tos divas itaju un piecas dienvidsla-puse
aiz robezas verojama stipra vu divizijas. Saskaijä ar mierllgu-militära
aktlvitäte. | n^u, vei iespejami robezu labojumi
lidz 500 metru apmerä. No Londo-
Allens„Iränas-Amerikas" biedri-1 nas zii;io, ka tagad varot reljiinäties
bä izteicäs, ka Iränas zemes bagäti- ar konferences sasaukSanu, kas
bas pieder vii;ial pa§ai, un paäi irä- spriestu par Italijas agräko koloni ju
nie§i var brivi par täm disponet. | näkotni. NYHT, BBC
ASV palldzeäot Iränai pec pa5as
ieskatiem rikoties ar §im bagätibäm.
ASV neradot bazas nekädi saimnie-ciski
priek^ikumi, ja vjien tie nav
draudu vai naidlgas ricibas pavaditi.
Maskavas radio piektdien pärmeta
Iränai 1946. gada Iränas-Padomju
Savienibas naftas noliguma pärkäp-äanu.
Padomju prese jau pirms tam
bija paskaidrojusi, ka Iränas naf­tas
liegsana Padomju Savienibai va-retu
radlt„bistamas" sekas. Mineto
ligumu ministru prezidents Sul-tanechs
parakstija laikä. kad Iränä
vei atradäs padomju karaspeks.Li-gums
paredz' jauktu iränieSu-padom-ju
sabiedribu, kufai butu monopols
naftas izmantoäanä pla5os Zie-meliränas
apgabalos. Ligumu vei
nav ratificejis Iränas parlaments, to | Uzrunä Mr. Bestermanis paskaid-bija
_ paredzets ratificet lidz Sigada roja, ka ASV kongresa ärlietu un
iDeigam. Gadljumä, pa parlaments l i - juridiskä komisi ja uzdevusi 5 depu-gumu
noraidltu, angp esot ieteikur tatu komisijai Mr. Fultona vadibä,
si Iränai „atstät dur\is valä" tälä- apce^ojot Eiropu, siki iepazities ar
Strädniddem piedäväs tädus pa-
5us algu \m parejos darba noteiku-mus
kä franöu strädnieMem. Franöu
valdiba tiem garante tädas paSas tie-sibas,
kä citiem ärzenmiekiem, bet
tiesisku Un politisku papildu aiz-sardzibu
dos IRO. Sträditiieku pie-derigie
vares iecejot Francija pec 90
dienäm. Franöu koniisija jau atro-das
amerikaiju josla, pie kam pa
vienai komisijas gi[upai darbosies
Regensburgä, Bucba^chä, Stutgarte
un Mindiene. Cetra^ citas grupas
apcelös joslu un ieradisies ari ma-zäkajäs
DP nometnes. Pieteikties
vares visi DP, ieskaitot po}u sardiu
vienibu dalibni^us un tadxis DP,
kas nedzivo nometnes.
Austrälijas pärstävji iecejoäanas
jautäjumos §inis dienäs paredz at-vert
ipaSu ieceJoSanas biiöju Berli-ne.
Austrälijai trukst ari ielsirdigo
masu un cita slimnicu personäla.
Sodien no Ambergas paredzets
nosutit uz Holandi pirmo 200 lidz
Ari ASV senata komisija dosies
uz
A S V K O N G R E S A K O M I S I J A V E L A S D Z I R D E T P A S U D P P R I E K S -
^ LIKUMUS
käm sarunäm ar PSRS.
eo — nozusana l iringija
DR. PAULÄM ATI^EMTAS VII^A TIESlBAS
DP dzives apstäkiiem. Komisija jau
apskatijusi vairäkas DP nometnes.
Lai labäk izprastu DP nostäju, ko­misijai
iesniegti visi DP laikrakstu
tulkojumi anglu valodä. tie visi
izstudeti.
Kamer vei nezi2:ia kläj bijusä T i -
ringljas ministru prezide.nta Paula
noslepumaino pazuiianu, no padom­ju
joslas näk zii;ias par veli citu pro-minentu
personu pazusanu. Jenas
pilsi§tas lielvecäkaisi Heimichs Mer-tenss
pazudis, pirms tam izväcot
tuk^iu savu dzivokli. Vii?a. partijas
liberäldemokratu vaditäjs Kilcs
paskaidrojis, ka Meiienss oficiäli de-vies
atvalinäjumä, im gadiijums pie-versis}
vispäribas uzmanibu vienigi
iztuksatä dzivokja dej. Gluzi tapat
kä Pauls, ari Mertenss isi pirms pa-zusanas
bijis pie Kilca. Uz UP pie-prasijimiu
Jenas policijas prezidijs
Mertena „begsanu" apstipmäjis. Isi
pirms tam käds Tiringijas iekälietu
ministrijas pärstävis noliedzis Mer-tensa
vai citas kädas augstäkas
amatpersonas nozuäanu.
Bez tam Berlines laikraksits ,iTe-*
legrai!" zii;io, ka pazudis rakstnieks
Teodors Plivje, gränniatas ,,S1;alingra-da"
autors, kas pec kä^a atgriezies
no Padomju Savienibas. Vii^iä • devies
priekslasijumu turmejä pa rietumu
josläm, bet pedejäs dienäs päredze-tajäs
vietäs neesot ierädies. Vii;ta
dzivoklis, ko vina riciba nodevusi
Tiringijas valdiba, -atrastsisr^äkts.
Tiringijas iestädem vii;iä paäreizeja
uzturesanäs vietä neesot zinäma.
,4Die Neue Zeituijig" raksta, kä Pliv­je
patlaban esot Minchene.^
nas zii;iäm, vinani esot starpjoslu pa--
se, un viijLS donläjot: atgriezties^
piedalities raksthiäcu kongresä
6.-8. oktobri Berllne. Denanp Vei--
märas zirioja, ka sakara ar Paula,
Mertensa un Plivje pazusanu turie-nes
avizem esot aizliiegts iei^emt yie--
tiokli sini jautäjuniiä. Alnformacijas
nodosana pa tälriiiä apdrjaudöt tä
lietotäjus, jo tälrii^i tiekot pär-raudziti.
lestädes no sayas jpuses lie-özot
jebkädu informäciju. yeläk gan
Ji^*! SO zi3;iu atsauca, jo ta neesot
no drosiem avotiem.
Täläk vei zii;io, ka uz rietumiem
aizbedids Milhauzenias pilsetas vecä-kais
SIED locekiis Stxekers. Vi^is pa-i;
iemis lidzi pimeni un savas vasar-nicas
iekärtu. Kximinälpolicija esot
devusi rikojumu vii?u meklet, zirio
„Telegraf". Lidzigas lietas nenotiek
tikai Tiringijä, bet ari Meklenburgä
pazud sabiedribä pazistamas perso-nas.
Nav zinäms, kiu: palicis mi­nistrijas
padomnieks Mantejs un
valdibas virspadomnieks Simons,
kas abi darbojäs izgltibas resorä.
Simons iragräkais väcu armijas
300 personu lielo DP grupu no ame*-
rikäi^u joslas. Sie strädnieki, kuri;»
nodarbinäs Holandes rC^iecibS,
vispirms dosies uz Venlo, Holandi,
un tie ir daia no tiem 8000 D P —
vieniniekiem, kurus Holande uz-i;
iems darbam raktuves, metaUu
rupniecibä, par va^a kalejiem, gald-niekiem,
mumiekiem, iespied§jienv
drebniekiem, audejiem, t^stilstrid-nieklem,
bet sievietes par Suv^äm,
kopejäm un mäjkalpotfijSm. Pec
5 gadlem iecejotäjl varSs pieprasit
Holandes pavalstniecibu.
Ang}u joslas evan^liskäs pallds!*
bas organizacijas b§g)u palidzlbis
sadarbibas kopa Betele, pie BllefeU
das, pie^emusl rezolQciju, ku|rfi
prasa, lal IRO aprupe uzi^emtu
V is us beglus, bez valodas, rases,
pavalstniecibas un konfesUu izäftt-ribäm.
Rezoiacija, dk saprotaans,
attiecas galvenokSrt uz väcu b§g*
Uem, kas izraiditi no agräkajam d :^
ves vietam dtäs valstis. Hersfeldas
policija kontrole atkläjusi kadu vS-cieti,
kas jau kopS 1945. gada uzde-vies
par UetuvieSu DP un visu lalku
sai;iemis UNRRAs apröpl. Vii^ bija
A. HAKELIS MET S p l P U 62,38 m,
»1 TIIVIMA LEC^^A^
4000 skatitäju, 140 dalibnieku un
virsnieks, un bija „B;rIväs Väcijas" 110 §is sezonas labäko saaiiegumu —
komitejas locekiis Maskavä. Berli- täda bija bilance pinnajäs emigrä-nes
. sociäldemokratu partija uzaici- cijas meistarsacOcstes vieglatletikä
näjusi pieteikt personas, kas pazu- 13. un 14. sept. Nimbergas piisetas
dusas pec kai:'a beigäm. Pasä mazä- stadionä.
kajä partijas iecirkni,kur tikai 200] loo m skrejienä uzvareja Pried-partijas
biedru, saijemti päri par 40 nieks (Libeka) 11,5 sek., 200 m —
zii;iojumu. Sevislci daudz pieteikumu Phednieks 23,2 sek., 400 m R. Celms
pedejäs dienäs sa^emti no padomju (pinneberga) 52,9 sek., 800 m A.
joslas. Niedra (Pinneb.) 2:08,2 min., 1500 m
Tiringijas ministru prezidenta vie- v. Aboltii?.§ (Hersbruka) 4:26,3 min.,
tas izpilditäjs Mogs paskaidrojis, ka 3000 m V. Äboltii?5 9:36,3 min., 110
Pauls pärkäpis savai tautai im vai- i^arj j|£ Petersrais (Regensburgä)
dibas kollegäm doto lazticibas soli- i8,3 sek., 4X100 m Slezviga-Hol-jumu.
Paula riciba esot ists Pienä-g^eina 46,4 sek., 4X400 m Slezviga-kumu
aizmirsanas im atbildlbas Ujgigtginä 3:43 800 m + 400
trukuma paraugs. Titdidz izmeMe- ni + 200 m + 200 m §lezviga-Hol-sana
Paula lietä busot nobeigta, v a i - §teina 3:51,8 min., 5000 m so}o§änä
diba dosot oficiälu paskaidrojumu. Dalii?§ (Pinneberga) 24:43,6 min.,
Satversmes kärtibä Tiringijai ieve- g^pä A . Hakelis (Libeka) 62,38 m,
lams jauns ministru prezidents, jo dlskä E. Poltraks (Vircb.) 40,27m,
Paulam vina tieslbas atnemtas. lode N. Millers (Pinneb.) 13,92 m,
Amerikäiiu militärä valdiba He- veseri G. Vainovskis (Gestadita)
sane paziijojusi, ka ta ari uz prieksu 39 tällekSanä A. Gunarsoiis
koptransportos npsutiiJ atpakal uz (Vircb.) 6,77 m, trissoPekSanä J.
padomju joslu nelegälos joslu ro- Mezaraups (Kanava) 12,72 m, augst-bezas
pärnäcejus. Publiskäs drosi- i^j^^na H. Ärencitis (Eitina) 1,80 m,
bas nodalas pärstä vis paskaidrojis, Uäj^^kSanä E. Lipomanis (Vircb.)
ka no Bavarijas zii:iotä krievu iestä- 3 20 m. SievieSu sacensibäs: 60 m
zu^ atteiksanäs uznemt pärnäcejus z Ringenberga (Gläzenbadia, Aus-atpakal,
esot izskaidrojama ar koor- 3,3 sek., 100 m M. Tinruna
dinäcijas trukumu atsevisij:o krievu (Augsburga) 13,4 sek., 4X60 m F u l -
iestäzu Starpa. das YMCA 33,3 sdc., §lj:epä M.
Bavarijas sociäldemokratu parti-Riekstiijia (Gestadita) 32,40 m, diskä
jas kongress svetdien nolemis, ka isj-, konce (Minch.) 30,70 m, lode Z.
sociäldemokrati nevar palikt uz Ringenberga 11,57 m, augstleksanä
prieksu yaldibas koalicijä ar kristi- M Timma 1,51 m, tällek§ana Z. Rin-gi
sociälo uniju (CSU) un uzaicinä- genberga 5,07 m.
jis savus ministrus izstäties no Dr. l^M sekmigi starteja daudzi jau-
Eharda valdibas. näs paaudzes sportistl Saclkstes or^
NZ, BBC i ganizeja FiSbadias tautie§L
60 amerikäiDiu joslas DP laikrakstu izdevejus un redaktonis sest-dien
uzrunäja ASV kongresa ärlietu un juridiskäs komisijas padomnieks
Mr* Bestermanis. ViiQiS kopa ar Augsburgas apgabala komaiidieira DP
nozares vaditaju kapt Kam (Carr) ieradäs DP licenceio^diivumu ap-vienibas
pilnsapulce, lal nodotu ASV kongresa komisijas vailitaja Pel-silvanijas
deputäta Fultona svelcienus DP redaktoriem, mi pateikto, ka
ASV kongress velti DP problema! lielu veribu,
Komisijas vaditäjs. kas pats sest-dien
bija aizi;^emts täläku nomet^u
äpskates, uzdevis padomriiekanv
Bestermanim pazii^iot DP redakto­riem,
ka interese par DP problemu
Amerikä un it seViiljii kongresä .]oti
liela. Domas par to, vai ASV
vajadzetu DP pie sevis iLt^emt, da-läs.
Fultona yaditäs komisijas uz-devums
ir ieväkt visas zii^as un
apskatit DP problimu no cilveciskä
un nevis no politiskä viedök}ä. K o ­misija,
ku|*ä ieiet tikai 5 no vairäk
kä 400 kongresa locekjiem, protams,
nevär paredzet, kädas bö» kongresa
vairäkuma domäs, bet komisijas z i -
oojumä, ko iesniegs kongresaih lidz
1. janvärim, bus sniegti 'visi pieeja-mie
fakti un tilvecisks DP stävokja
telojums. Pec dazäm nede]äm to pa-
§u problemu petiäanai Eiropä iera­disies
ari patstäviga ASV senäta ko­misija
— 4 senätori, senätora Re-verskamba
vadibä.
katrä zi^ä," teica padomnieks
Bestermanis, „DP probllima ASV
kongresä bii s problema Nr. 2 — DP
jautäjums bus otrs svarigäkais na-kosäs
sesijas darba kärtibä, tuda}
pec svarigäkä — palidzibas snieg-
§anas Eiropas zemem Marjala pläna
ietvaros."
Atvadidamies no DP redaktoriem,
padomnieks Bestermanis, kas pats,
budams po}u iumälists, izcejojis m
ASV tikai otra pasaules kara säku-mä,
uzaicinäja DP preses apvienibu
iestitit ar rakstu savus priekSlilcumus
un velejumus Fultona komisijai.
Apvieniba pilnsapulces turpinäju-mä
uzdeva §0 velejumu formulesanu
jaunajai valdei, ko ievifeja §ädä
sastävä: priekSsedetäjs dienvidslavu
redaktors Popovi5s, yietnieks igau-nis
Dr. Jaska, sekretärs — Sauksmes
redaktors Lejasmeijers, • kasieris
ukraii;iu redaktors Kuziks. Bez tam
valde ieveleja no igaui;uem Kalbusu,
no latvie5iem Liepu, lietuvleSiem V i -
teas un Penikas, krieyiem Pripäöni-kovu
un Odinöevu, dienvidslaviem
Lukiöu, pojiem Po^ikevski un
Vajudku. Revizijas komisijä latvie-
§us pärstäv E. Raudupe.
ASV kongresa komisija starp dtu
apmeklejusi ari Hodifeldas nometni
Augsburga. Te kongresa locekji p r i -
vätä sarunä ar igaui^u iaikraksta
Eesti Rada redaktoriem izteikuSies,
ka cer uz jauna t. s. Fultona likuma
piei?eraSanu, kas dotu DP plä$äkas
iespejas iecelot ASV nekä tas pa-redzets
daudzinätäjä Sti*etona l i -
kumä. Lp.
pieteides kädä DP darba grupä un
jau novietojies transporta vilcienä.
Amerikäiiu militärä tiesa vii>am
piespriedusi 1 gadu detuma.
„Daily*Mail" ievietojusi kädä Me-tembergas
DP nometnes iemitnieika'
Radmilo vestuli, ku^ä autors pär4
met, ka sabiedriskä doma visä
saule g ^ ^yti intensivi nodarbojos
ar iidu izcejotäju liktenl, ku|rus
piespiedu kärtä izcela malä Ham-burgä,
bet päräk maz veribas veltl
pärejiem DP. Rodoties iespaids, ka
visi DP butu gandriz vai tikai iidi.
Pedejie ari esot labäk novietoti un
apgädäti par citiem, vii^em ir Ipaäs
padpmdevejs pie amerikäiiu Stäba
Frankfurte, Pärejie DP da&ärt no­vietoti
nometnes, ku^as iidi atzlnuSi
par nepiemerotäm, „Neiidu DP sau-cienus
neuzklausa neviens," nobeidz
vestules autors. NYHT, DM
Aiclnäs an Padomju
Savienlbu spriest par
Eiropas muitaVuniju
Parizes konferences beigu sede,
kas vienreiz jau bija atlikta, tagad,
pec ASV ärlietu ministrijas saimnie-cisko
lietu valstsekretära Kieltona
celtajiem iebildumiem, velreiz at­likta
uz 22. septembri. Francijas är­lietu
ministrija pazi^ojusi, ka visas
Maräala pläna dalibnieces valstis,
izi^emot Sveici, Zviedriju \m Nor-ve^
iju, nolemu5as dibinät studiju
grupu Eiropas muitas unijas proble-mas
ap^rieSanai. Uz apspriedem
aicinäs ne vien MarSala pläna da­libnieces,
bet visas Eiropas valstis,
izpemot Franko Späniju.
NYHT
v
Dienvidslavu mgitära misija Ber-line
atsaukusl kä „meligas** ärzemju
laikrakstu izplatitäs^lj?as, it kä Ma-l^
edonijä, Serbijä un Krpatijä notik-tu
dumplnieku cii)as ar dienvid^vu
armiju.
Padomju arodbiedribu avize
„Trud" pärmet Zviedrijal, ka tä
kopä 1944. g. izdevusi „baltie§u la-
§istu aprindu alfealstiSanai** 900.000
kronu begju pabalstu vddä, kä ari
no|u§ejot zi2?as par nes^ atkläto
„baltie5u faSistu spiegu orgäi^d-ju".
Sada riciba apdraudot ne yien
Zviedrijas kaönii^ bet ari paöu
zviedru tautu.
Italu komilnista vaditäjs Tojiatt
svetdien, komcntöjot päv^*? runo,
izteicies, ka kanönlsn^ stävot ta-väk
katöliciÄnam k^P*^
talismam. "•"'~>^.^ ••.
Griel^jas ,,deni(&ratiskas a x x ^ ^
§täbs IQdzis pielafet tä ^nä^ W
Griel^jas Uetu kömkljä
Ungärijas valdn» Hjjitdmajmi M-lonnu
par näves sodu vakfi!» / "
gadu plana sabcÄötäftem:
'M -