Bavarijas Latviesu vestnesis, June 17, 1947

              •LATVUA. 1947. g. 17, juiujä
aikai ähgju joslas
JcKsIas basketbola meistar-msMu
ftaälä 7. un 8. jun« LIbekä
pledafijäs 3 VienSbas. THa epide-fsiiias
dH fievdrej^ slairtet Volterdsi-genaa.
j^{^|ta}i Uzvareja iepriekSejä
gada meiiim Libekas Riga, kas
9le7ei^ Neffitates izlasi 50--Si4
(2(^14) tm BraunSVeigas basketbo^
Bstus 50-27 (21-rl9). Otro vietu ie^
guvä bmunSveigleSi, uzvarot Neito-tes
vienlbtt ^O-^SS (25-r21). Sa}ä tiir-noteikti
labäkä izradljäs Bl^as
rödito speletijtt gvarde, kas parspe-
Ja pretiniekus gan tedmiska pras-mS,
gan arl s a ^ l e un izturibä. Par
Tcm tomir bija tas, k a ,^dzinieki"
ilo 4^ pieSkirtajiem soda nietieniem
ireilizija tikai 10 punktu. Sajä ziio^
labäk nesekmejäs ar! pärejäm vie-nibäia
Libekas Hfgas Istlasei abu
8p§|tt kopsumma visyairäk punktu
^7) ieguva Janis Zebelii^S. Vienlbä
v€ai fipSlgJa Berkolds, Berzi^S, Her-
«anovfikis, Grostii^S, ^ Hartmanis,
Pttednieks un Svolmanis* Sor^iz ne-start
§}a l!bek!eSu rudftäkaia speks
Jusits, BraunSveigieSu sastävä labä*
j ^ I g t i j l b i j a malejie uzbruceji
apulia un Priedltis, bet NelStates
vienfbas sasniegumus iespaidoja Qu-gumä
garä centra ua^bruceja S§n-
Dienvldvädjas meistarsacikstes fut-bola
gan VSI nav belguSäs, bet jau
zinäms> ka Jaunä tneistarvirmba ir
1. FC. Nurnberi^ — viens no väcu
visu laiku slavenäkajiem futbola
klubiem. Sacensibu beigu posma no-pietnakäs
sa^^ensibas absolve vaja-kas
vienfbas, lai pa^läbtos no pär-e}
as zemäki Ugä* Katru svetdlenu
notiek svarfgas speles ar daudz un
dazadiem pärsteigumient Sivu ci^u
par 3. vietu melstarlba, kur starte
20 vienibäs, paSreisHiztur Augsbur-gas
klubs S€hwabcn ar musu izlases
futbolistu J. Bebri värton. Pedejäs a MlSaJvÄTt >a^n.N »acikstes äväbi bUa zem sava pa-dzems
finala ^e)u dalibniekiem b i ­ja
däväjis ang|u valodas mäclbas
grSmatas., Enilgräcijas ^basketbola
meistarsacIkSu finäla speles Libekas
Slga un DarmStates Kiirsa,
A l f r . V i n ö e ls
B A L T I E S V S P O R T A SVETKI
A U G S B U H G Ä NENOTIKS
bienvidbavärijas apgab. latvieSu
Sporta vad, 'J. Pelude mus infonne,
te baltieSu sporta svetki Augsbur-gS
Sogäd. nei^otiks. Igaupi sacikstes
JiePvSlas pfed^altties, jo gandriz vlsi
vhju labäkie; sportisti aizbraukuSi
darbos arpus Väcijfi^s. Lieläkä^ gru-tfljas
tom§r t§s, k a visam'trini tau-tibu
gwäna' Augsburg^ nav vairs-sporta
darbinieku svetku organize-
^Sanal/No latvieSiem, kas 6akli pie-dalfjSs
2 iepriekSejo gadu dacensibu
'sankoSanä, valrs palikuSi ^tikai J.^
MadQ un a. Lazdii;i§. Lielas gru-tlbas
i r ^ 1 ar uztura sagSdädanu
sportisitiem. Iespejan\s, k a amerikä-'
i ; ^ joslas spotta vad. A. Celmam
plaSäku baltie§u sporta sarikojumu
jtedosies noorganizet kädä eitä Dien-
: fldvacijas plls§tä.
*^i-V,^,yf " V^"- i'^"V-./:,/'-> -/^'^ •'• ••'•••-^ ^ - ' r
LatvleSu ^ fidskSs audzinaianas
darbinieks JSnis Malovka dzlvo
AustrijS m vada ang}u karaviru
* sporta nodarbes. Viipia adrese: Steih-dorf
iam Oss/See, Steigl lö-^5, Kämr
teiv österreid).
ItaivUai rekordlsts svara celSana
SSrUs U t e ^ l n s 10. jun. no Eitinas
k t y i e i u nometnes devies uz Angliju.
Aiiglu Jodss iadia meistarsacik-stSs
vieuIbSm Pinebergas latvieSu
studentl (Veveris, Rud^itis, Grin-
Mdä, Mlezis, Prieditls, Drillis) uz-yarlja
Slezvigäs tautieSus 4—2. A t r -
spSlg 1. v. ieguvk 2. Grinfelds (R).
rasta snieguma. Spelejot pat saväs
mäjäs Augsburgä, virj^l, piemeram,
pret Splelvgg. Fiirth speja panäkt
tikai 2--2 rezultätu. Ulmas lail^r.
„Der Sport-Kurier** visai asi kritize
Sväbu speli* bet tajä paSä reize to-mer
pasakar ka nedaudzo ^peletaju
vidO. kufu darbiba usskatäma par
teicamui vispirms bijis Bebris. Uz-igtemumä
Augsburgas Schwaben tris
slavenlbas (no kreisäs): Sutermeiers»
musu Bebris un, Ostertags.
- j a u n s vards m u su
v i e g i a t l e t i k a s sporta
ISmSJ^VÄCUAS LATVIESU
V I E G L A T L E T I S A C E N S A S AR
VÄaESlEM
Qandrlz visilatvieäu labäkie viegl-atleti,
kas dzivo Zieme}väcijä, iestä-ju^
ies väeu sporta klubos. Plaääs sa­cikstes
Libekä musu tautie§i aiz-stäveja
Libekas Phonix un Hämbur-gas
St. Georg kräsas. Latviesi vis-sekmigäk
starte ja lodes grusana, i z -
clnot visas 3 pirmäs vietas, Ar 13,53
m : fezultätu uzvaf§ja Karolins Ru-dulis.
Tas i r jauns värds latvieSu
vieglatl^u saime. Vii;is sacikstes
pledalijäs tikai otro reizi iiin viegiat­letikas
treniijiussäcis pagäjusä v a ­sara.
Auguq^]oti specTg^is Rudulis,
kas ir ari anglu joslas smagä svara
meistars svara cel^anä, ' jau apr
guvis it labu techniku un vii?a do-tlbas
}auj ceret krietnus sasniegu-mus.
Skepa me§anä uzvareja Hake-lis,
kaut ari slidqnajä laukuma reä-lizeja
tikai 50,10 m tälumu. Diskä 1.
V.' izclnija Ratass (41,43 m). Augst-lek
§aha neveicäs Liepnickam. Ar
1,65 m sasniegäanu viTi§ ierindojäs
2. vietä. Priednieks savukärt izcl­nija
2. V. 100 m skrejienä (ll,3.sek.).
Sievie§u sacenslbfis pavisam nesek-mejäs
Kapostinai. Vina tälleksanä
palika 5. vietä (4,62 'm).
A r i Pinebergas väcu sporta bied-rlbas
sastävä sacikste ar Neumiin-ster
Olimpia vieglatletiem bija v a i -
raki latvieM. N. Millers uzvareja
lode (13,38 m) un di3kä (38,50 m), bet
P. Bernäts ieguva 1. v. §li:epa mela­na
(41,20 m) un R. Celms bija uzva-retäjs
400 m skrejienä (55,0 sek,).
800 m distance latvietis E. Vaivars
ierindojäs 3. v. (2:14,4 min.).
A V.
DA2I MATERISU
DSr EKTIVROMÄÄNN A AMI » J
(Bei^as)
,JKungs, es visu ritu staveju
sardze pie tilta. Tad pie mailis pie--
näca viens no tiem diviem kungiem,
kurus jus redzejät pie kapteii^a.
Vi^iS teica, ka driz näk§ot divi jauni
cilveki ar saini ^ lai es vii;ius diro§i
laizot uz ku|:a. Es ta ari izdartju.
Veläk vii?ä man teica, lai es sakot,
ka es esot saini atradis. Es atkal ta
izdariju. Un, redziet nu, kungs, kas
ar mani iznäcis "
LatvieSu sporta vaditäjs emigrä-cijä
Alfr. Bgtzii?§ .pazii;iojis amefikä7
pu joslas sporta vad. A. Celmam',
ka noraidits Hanavas- YMCAs pro­testi
par DarmStates Kursas uzvaru
Dienvidväcijas basketbola' meistar-sacTkstes
Vircburgä. Kursa lidz ar
to ir pilntiesigs amerikäi^iu jdslas
meistars.
„Latvie§u smagä svara bokseks
Antons Radiks sacikste Ijlujorkä zau-deja
amerikänim Hostakam 5. gäjie-nä
ar tedin. knock-out." Tä zii?o
DENA. Protams, mes Jau gan z i -
nam, ka A. /Rädiks i r nevis latvie§u
smagsvars, bet igaui;iu pussmagä
svara bokseris. ' ' ^
Somu brinumskrejejs Pävo Nurmi
13. jun. kjuva 50 g.vecs. V i i ^ no
1921.—193L g. reäUzeja vairäk nekä
20 pasaules rekordu un olimpiskäs
speles izcinija 7 zelta un 3 sudraba
medajas. Pävo Nurmi visl kädrei^
zejie pa$aules rekordl tagad gan
pärspetl, bet vii;ia värds sporta vesr
ture kjuvis liels un neaizgiirstams.
Sporta pasaule 11. junijä atcerejäd^
moderno olimpisko speju nodibinä-
Spriezot pec tä, ko abi apcieMa*
tie jaunekU bija .pärrunäjuSi ka­mera,
matrozis patieääm nekä daudz
nezinäja. Vi^am bija likts, vip§ bija
darljis, un dömaSana nebija vipa
stiprä puse. Bet matroza loma nu
bija noskaidrbta, un S. vareja säkt
izskirigo uzbi^um^
noslepumam. TaisnTbu sakot, nosle-puma
jau gan vairs nebija. Ja Sajä
lietä vispär vei kas bija vajadzlgs,
tad tas biia protoHpls noklauSinä-to
parikstiem.
Kä jau to vareia sagaidit, abi ap-cietinätie
jaunekU ne par saini, ne
ari par degbumbu nezinäja nekä —
pietiekami izaicinoSi, l a i sev kait§tu
ar izturesanos vien, un ari pietiekami
naivi, lai itin viegll kristu inspek-tora
lamatäs, vipi izskatijäs diezgan
nozelojami.
Vai vii)i bijuSi hitleriskäs jaunat-hes
organizäcijas locek|i? Jä, ne
vien bijuSi, bet ar! esot un ar to le-ooloties.
Vienam otram inst^ektoram
driz M ^ n vajadzeäot no2§lot. lielo
pärdro§Tbu kavet vipu aizbraukäa-nu
uz jauno, bet Isto dzimterii.
Inspektoram vajadzeja daudz pU-leties,
lai abiem karstasinlgajiem
rasu teorilas aizstävjiem ieskaidro-tu,
ka mujkus, kuri iekrituSi dis-kretu
starntautisku uzdevumu vei-cot,
neviena valdlba ne tikai kä
täja barona Pjera dei Kubertena 85. ne^labi un ne^tbalsta, bet gan no-p
r o t e s t s n o r a t d t l f cs
dzimumdienu. Vips dzimis 1882.. g.
11. jan. Francijä \xq tagad,vairs nav
dzlvajo vidu. Nemirstiga gan, k}u-vusi
vina ideja, kas mums Jävusi
piedzivöt sS\igrielj:u olimpisko speju
atjaunoSanu.
Pasaules labäkie tenisisti pa§reiz
ir ce}ä uz Angliju, lai piedalltos
gadskärtejäs starptauti§käs sacikstes
Vimbledonä. Sis sarikojums,' ko iiz-skata
par neoficiäläm pasaules
meistarsacikstem, säksies 23. junijä.
Ciriches laikr. „Sport« zipo: A SV
amatiejTu atletikas savienlbas ^ene-rälsekretärs
Dehs Feriss izteicies, ka
nevarot but iebildumu pret Väcijas
un Japänas piedaliSanos ' ,1948. g.
olimpiskäs speles. Täs gan i r tikai
Perfsa personlgäs domas!
Interesantu statistiku sakopojis
Prägas slavenä futbola kluba ,„Spar-ta**
archivärs Viteks. Kop§ biedrl-bas
dibinääanas ieguti 17.000 värti,
bet zaudeti tikai 6000.
Italis Aido Nontano sacikstes * L i -
sabonä- izclnljis pasaules meistarti-tulu
paukoganä ^r zobenu.
roboioias no tiem cik vien iesoe-iams,
Sl atzipa, kas gan ausa leni,
bija smags un negaifJits trieciens.
Tai te pamazäm mevienojäs otra —
kä galip;! ncizskaidrolama kärtä i n -
soektoram faktiski viss jau zinäms.
Un galu ealä, savu bezceribu atzi-nu
§i, preteji ieoriekSejam nodomam,
tie vifens pe(j otVa ne vien kä sniedza
vajadzigos paskaidroiumus, bet a r !
narakstlja noklauSinäSanas protokO;
lu. Siedokumenti ir t ik lidzigi, k a
vlenalga, kuru lasit. Tie ari i r \otl
gari, käp§c jäsamierinäjas ar rak-sturlgäko
vieivj, izrakstiem: ^
„DaXas dienas priekS musu domä-täs
aizbrauk§anas, pie manis lera-däs
pilsonis N., kufu pazinu jau
agräk. Pie manis tad atradäs ar
mans draugs. N. jautäja, vai esot
taisniba, ka mes driz uz visiem l a i -
kiem atstäSot Latviju. Mes atbilde-jäm,
k a tä i r taisniba, ka, paklausot
sava vadopa aicinäjumam, mes
braucam ite Väciju. Tad N . jautäja
vai mes nevarot aizvest uz Väciju
saini pärtikas — vipä mums lab
samaksäSot. Mes prasljäm sikäkas
zipas un N. paskaidroj.a, ka §o sain
Gerings 1940. gadä me|inäjis
9 epirkt ^m^^rikapu lidmaslnas
No d i v im depanäm vScu valdl-bas
vSstidem, kuras agräkajä G§-
ringa aviaoijas Jtäbä Berline pec
tel^itulaQijas atradis käds väcu
strädnieks un nodevis AP zlpu
a ^ t O r a i , redzams, ka Väcijas gai-aa
marSals Hennans Gerings 1940.
gadä vasara m e ^ l i j i s ar Spänijas
starpniecibu iepirkt amerikäpu l i d -,
maälnas un UdmaSinu motorus. L a i
gan no Vestul§m nav skaidfs, k a -
däm vajadzlbäm Geririgs Mdmaäi-nas
bija dom§Jis,. S^tiet, ka vipä täs
gribeja izmantot par studiju mate-l
i i l u väcu aviäcijas rQpniecibai, jo
tolaik Väcija gatavoja savu gaisa
ofeniSvu pret Angliju.
Viepä no vestuläm saimniecibas
dhislrijas lierednis Jagvics zipo Ge-ringam,
ka' pec käda agenta Bem-barda
informädjas SpäMjas valsts
galvas leteiktäis generälStäba
priekänieks |[enerälis Vigon^esot
uztlcaiha un plemerota 4)ersona vä­cu
vöejumu reälizSäanai un izteicis
J ^ Ä T V I J A S " ABONEMENTS,
l»as8iinot laikrakstu pa atseviSf
^ em eksemplariem Oidz 3 eks.K
maksa R M 5."^ meneisi; pasuiindt
ki^ektlvi vairik par (3 eksemplä-riem
RM 4.-- meneä par ek«
semplim. Sludinajama maksa:
B M 2.— par vienslejigu iespied-rindtt
vai i a l atbilstoäu telpn;
piederteo mekleSai^s sludinäjumi
MdB 4 findam — R M 4.-% ga^aki
par 4,riadam peo parasta tarifa.
Abonemmilti pieteikmni^ sludi-iiijami
», naodas parve^^umi on
kof!^ondence adresSJama «JLat-v
^ a i ^ ' aSb) Gilnzbnrg/D^ Bur-germeister
L^nämamirPlats 7.
gatavibu iepirkt väcu norädltos
amerikäpu lidma§Inu tipus it kä
Spänijas armijai. Citä vestule aviä­cijas
ienerälim Udetam. pazipots
Cilringa norädljumis^ lai §ie dariju-mi
tiktu iespejami plaSi izmantoti.
Tätad ari Udets par Geringa plä-niem
bijis informets. Nodoms to-mer
kaut kadu apstäkju de} palic^s
nereälizets.'* NYHT
Atjauno cam pilis
,J)aily Mail" äpo no ^lepingradas
par kara nopostltäs Katrlnas pils at-jaunoSanu
agräkajä CSarskoje Selo.
Bez tam atjaunojot ari vairäkas citas
I^pingradas aplenkuma laikä izpos-tltäs
caru pilis. Rastrelli celto K a t r i -
nas pili atjauno§ot visos sikumos. Tä
bija slavena ar saväm retu koku g r i -
däm, opala, marmora, agata im por-fira
sienäm, skulpturäm, kokgriezu-miem,
gleznojumiem, därgiem sienu
tapsejumiem, I^inieiu porcelana iz^
strädäjumiem. Architekturas piemi-neklu
inspekcijas vaditäjs Belekovs
paskaidrojis, ka, neverojot lieläs gru-tibas,
neesot §aubu par to, ka pils
galvenos blokus atjaunoSot visa p i l -
nlba piecos gados, izi;iemot vienigi
dzintara zäli. To vareäot atjaunot
vienigi, ja izdotos atrast väcieSu no-lauplto
dzintäru.
Mazäk grutibu busot ar Aleksand­ra
pils atjaunoSanu, kas cietusi vieg-läk.
Täs iekStelpu rotäjUmi ari
vienkär§äki. Pilnlgä veidä atjauno­jot
tikai pedejä cara Nitoolaja I L p r i -
vätos apartamentus, bet pärejo daju
izmantoSot Puskma muzejam. Pe-terhofas
pili no ärpuses atjaunojot
lldz 1950. gadam. Tä nodega väcie-
§u aplenkuma laikä Pilnigi atjau-no
§ot pils struklakas. DM
käds Higä dzivojoäs francuzis sötot
savam draugam, kur§ dzlvojot Ham*
burgä. Mes brldi apdomäjamies.
Piedävätä maksa bija laba, mums
naudas nebija daXidz un m§s apng*
mämies saini aizvest Bet tad, kad
N. aizgäja, mes lietu velreiz*pär«
runäjäm. Mes säkäm §aubities, vai
rikojamies pareizi, vai mes nedaräm
ko tädu, kas mQsu vadonim nepä-tiktu,
Täpec ari, tikko nokJuvuSl
uz kuga, mes pieteicämies Gestapo
pärstävim un tam visu izstästijäm.
Tas bija piektdien. Vip§ mus uzsla«
veja un teica, ka esam rlkojuSies
pavisam pareizi. Lai tikai nesot sai­ni
uz kufe. Katram gadijumam
vipä pat pateikäot sardzes matrozim,
lai mums nekä neprasot Mes tad
izdarijäm kä norunäts.
Kad bijäm, aiznesuSi saini us
kuga, mes uzmeklejäm to pa§u Ge­stapo
ierödni — tas notika sestdle-nas
ritä astopos. VipS saini tQdat
attaisijä un izp€ma no ta .daias
vestules, kuras tur atradäs un par
kuräm mes nekä nezinäjäm. Tad
vip§ un otrs Gestapo ierednis ru-näja,
ka vlpi nu izmantoSot gadl-jumu
un izspille§ot Latvijai smalku
joku. Ja vadonim esot vajadzlgs
käds iemesls, lal Latviju pärmäcltu,
tad täds nu. tagad buSot Vip§ pape*
ma kuga aptiekä kadu stlkla cauru-l
i , iepikilja tajä daias kimikälijas
un teica, ka tä esot idegbumba. To
vipi ieUka saini — plkst. 9 viss bija
kärtlbä. Veläk, kad jös pratinäjät
matrozi, kad bumba atrasta, vipS
pateica astopos, t: i . , tad, kad mes
uzgäjäm uz kufea. Gestapo viri par
to bija nikni, vajadz§jis teikt devi«
pos, kad visfs bijis gatavs. Bet
matrozis jau par to nekä nezinäja. 't
Kad nu sainis atkal bija aizsiets,
kuläs tajä laikä jau bija jarä,„ vipl
pazipoja kapteinim, ka uz kufe esot;
bumba, Täp§c kugis atgriezäs atpa-kal.
Tä atzdomigo salpu uzrädiSana
bija tikai manevrs, lai lietu pada*
r i tu nopietnäku. Mes visl paklusäm
ladzSm Dlevu.-lai jäs neiznicinätu
päräk daudz . pärtikas. Gestapo
ierediji tomer neuzdroSinäjäs Jums
bunibu rädit^ Jo bija raduSäs Saubas» 4
vai bumba labi darbosies im vai^
p§c materiäliem nevares noteikti
kur bumba gatavota. • Täpec bumbu
izme^näja pie Baltezera un lat* i
vieSu policijai nodeva vienigi täs
atliekas. Vairäk Sini lietä es neki
nezinu." Väcijas sQtnis bija Joti
piekläjigs kiings. lesniedzis par-degbumbu
asu protestu, VipS Sini
jautäjumä latvieSu iestädes vairäk
neapgrutinäja. Bet iznäca tä, k a :
preteji vipapaSa patikSanai, atbllde-vipam
tomer bija. iäsapem. TJfn 11-'
käs, k^ äin! dienä pat käSu krusta
skärda^karodzipS pie vipa automo*
bija i r nolaists pusmastä.
Kara vejS S! notikurAa dallbnle-kus
i r izklaldgjls visäs pasaules
läs. Daii no vipiem jau stalgä velu
celu: Bet d a i i vei arvienu min SIs
zemes takas un viens no tiem, pa^ ^
visam neceretas sagadlSanäs d§}, ir
saglabäjis , ^ 1 t a s Nr. . .noraksta ^
fragmentus. T i mums radäs iespija
ar tiem iepazities un tä, septlpus,
gadus nebutlbä pavadijuSi, tie parä*
däs dienas gaismS, apliecinädami
zikas likumu, ka materija ir nezfl-däma.
Ars-
Siudiriäjumi
t
Musu mUuis
Z A N D E R S BARS
stnd. meck
Dzimis 1900. g. I L V IL
Miris 1947, g. 7. V . Hamburgä.
g^elonijas salme
I
„Tak horoso?** va!<» zabaku spodrinätajs Vefmaras siacijas laukuma
savam klientam — kritvu virsniekam.. Z?>^-kn spodrinätäja krievu v a -
lodas zinäsanas gan nav nekadas spoz;~ :.t;t vActick, spozi i r vipa ttritie
t
Dzi)ä3 seriis pazipojam, ka
8. g. 9. junijä p§c Ugas slimi*
bas un grutäm cieSanäm mirii
Vii^LDis UEPHi^s,
dzimis 1921. g. 6. o k t B ^ v u p*
Apbedits 1 Spakenbergas Vald-fridhofas
kapos.
Mi}o aizgäjeju neaizmirstan^
piemipä patures
Edmundsthales slimnfca^t
latvieii*
Drizumä iznaks
ALEKSANDRA UPENIEKA
pasaku grämata
JLABStRDlGAIS PROFESORS***
Cena R M 4,50. Atkal pärdev§jlcm
15Vt rabats. Atkeviäl^i eksempläri ar
piesutiSanu R M 5 . -.
Pasutinäjumi adresejami izdeve-jam
Janfm Meslipam: (16) Fulda
Konstantin Kaserne. ^
Mmm
'dl»"'*' rfd*
, ;iam Pariäe ÄnffB^»
•mu W> t * " " ^ «^riedes nosätijasi w
SuPM- ^*T5bfltltSi» konferenci
(Srilettt niinistrs se
^ i a i Ä ^ 3 i > Eiropas luzajemtsj
""•"^- • • i l . ' ASV Irlietu nu- sembitrga,
pä jau
S!»ÖÄ«lbas atvese- biedribu pJ
ZokkOT ar, ,«aviem läruna p«
* ' ^ i t e M i t : A S V . , piesolito «
i l l E f c l tmH, J a s ^ ta
SsJenas-pIc tep pavestqa pridöl
S t Wm IJbnMjas ogju, balstiäanas
teBiL. t&goiÄSpniecIbas un Trumena p]
jpstoiÄfflt HiBB, pa- itam ar ool
Sn valstim jau nedejas tei-1 kuina, nolf'
l^i^ Ilatiala. |[|rv«xlas|.y^stu iek
i(#'Mete:ininlstri3^ ^ i m - kam' gnbot-m
dajas vaditäjs Mfands pa- na pati pa
ttbPika minetam komisijäm kamer Pad
i iSft- iautajums, cik tälu Ei-1 turoties»
varetu sa^arbotlesi aip- j Saubas
lotru jff trukStoSiem miem un
.minetas saimniecibas 1 ndzibäs
Baei EagäjuSä^^ tä ari
tjiäiö' paä^öts yaSkigtonai, ^bet VisUelakäs
SiiäkjÄI diehä hoältlti ielugumi vai A S V '
äibpijas apspneä^Parize.^Mu- MarSala -1
«sösutiti A Ä i un PadomjuUtbalstl^
^ ' räda, k a .
taBeviiSaieraäaii^ Parize AI-1 voties v e i
WÄjis franJu plänu, un p^-1 jadzibäm i
g^P^vis)a domam, Eiropas padarlt kä
^ izdevuäas pärak''
!fflta«7 ^^^^ pasaules k i
« » ^ atauno§anas iespejas. vipa pläni^
^val8t*isttuuini»mnia^k_ drdIrkiisrt^oftT ^iVe - AACSTTV t au
«1 J^J^u''^^^^ Saubas fr SÄ*?^^* Ceträmmine- galä pret
iespejas Krievija JJ«2Mupre5u apmaiaju ppaaäiuuIj nnäätt VVä^dii
Braji Oh
ganä ^Ne"*
* ^ 2i. I raksta, k a
Anöijas viedokU ä a i j ^ ^ v ^
ätgriezti^
«pversuma M di
zemem.
tuväko
nostlju gr<
Fran^jä
drauds Sa^
attlstibu
^ «Stets teun, ätru tm
izredii
Saci