Bavarijas Latviesu vestnesis, October 3, 1947

              ' M
^ES NO ANGLUAS
M e m un an" piLS ,1*?*, gOs.
Gtts latvietis no sw I
tt ievskta un' Cd ff'
.u<fa yecäs labibas. D a i M S "^
»V jau 6 gadusl Nn « J
^««"«as. To velÄoS 1
«•"pS esmu Ahglljä, ganto «a. ^
.nav bijis lietti.
urtns. Lopiem ganlbäs CSi'
irs nay baribas. Mflsu s a f i iS
iPSt^asausa. Lopiemtideniwl
.5 km attllas upes, bet bUvaiem
uram no kädas citas vletas. S -
fe^pte katras salninlecibas mazäks
l lielaks^^augju därzs. Augluraia
Ead. geviä^ bagätiga. Tirgu toti '
jidz plQmju, äbolu un bumbiera
las mans paziijia väl vietjftier siä.
I saya bagätä saiirtni^a 30 pu^
mi lielaiä auglu därzä. Tas piedo «
Uam fabrikas ipasniefcam, kas
ireiz bijis arl Latvijä.
lik izdevies d2ärdet, atjauksmeä
• .latvieäu da^ba spljämlotllabas
}?jQtam ari paäl. LabvSligäkle
räiieki pret mums klQsf arvta
>nSki. ,Kä angU vert§ latvieäu
kstr&^iekus, Äksturo mazs epl-
Is: saimniek?, ku^am nezinimtt
ieslu d§} gribets atojemt 2 latvieäu
Idniekus, to aizstäSanal pleprasi*
6 ylcu kafa gflstekijm" SL
Austrijas DP
izcelo
«»Icburgas apg. DP vlda säkta«.
träcija slimnieku kop§ju un Sa»
llgo mSsu darbam Svelc6. -Mekli
Slevletes, tikat vieninieces. No-
«.sirl virielu vi^ninieku otrreizSja
RslirlSana meia darblem Kanädä.
ftobrl paredzSts virieäu un sWe-trfinsports
Angliias akcljl pie- ,
'rtajiem strSniekiem. Glazenba-
,.iiömeth§.galda virieäu
rmrax därbiem AngUjS. N§k^
. transports uz Venecue u «
.iO. oktobra. Oktobra^vidu
äsolijulies ierasties Ciles valdl-
[>|)§B5täVJi.
REDAKCIJAI
K., Bad-Vildungenä
^ BAfiENHACZKIA
^tgadijulnsuzpärisdi^jnSS
feda BabÄihauzenä, kur ro
;ie§i dzivo bij. vicuzugu
'^alikuäl neizmairUj
&ua par plaäiem rioäxmm^
tedijumu par i z 3 » * ^ g vadftä-kär
pirmainäm n?""f2l nböcl»
E^n energiju saVstarp63» .
intrigäm".- «j-
Babenhauzenas °°^,f^v§s »«^
räs, un, proti, Ka no
fh«ana uzdota roxxsa JRO
- Vtes nov.ada^2»^^\pdJ
Visas. domstarpaas^u 0
Jnoskaidrot ÄCi-S
klaitienestuaig" g
FRiCADZIESaiASDZEJOp AR EDUARDA DZEI^rA ZIMETU AUTORA
OMETNI U N E. ABELES ¥ÄKU; APG^DS ..cm,k". VIRCBXJRGS 1947.
Alaritu Vila. värdä paslepies, vinä
publicejis ari divi humoristiska rak-stura
dzeiolu grämatas ; ,,mne zelte
ventmvalde^' (pedeiä DzivSan ceper
kuldams, 1946. g. Stokholmäj.^^ I^^
zimigi, ka humora »dzirkstis §a^
dzfejojumos §kil nevis situaciiu ko-mika,
nevis uztvere, bet pats täm-meku
dialekts, iegrozojot to dzejas
formas. Te V tad rodas täds pat
sinaids, kä redzot -brasu tautu mei-tu
tautas terpä, bet ar apcirptiem'
rnätiem, lakotiem nagiem un tnsk-ädas
kurpes.
^ Jau Klgas laikä Dziesma apzinätl
tiecas ari projäm no Livzemes,
cenzdamies paplaäinät savas dzejas
äTnplitödu atzii^as lirikäs virzienä.
Sai- tl§ajai tieksmei tagad pievieno-jusies
nepieciesamiba, kas izriet no
tie§äs Livzemes saskarsmes, tie§u
pärdzlvojimia trukuma. Un tomer
Bxi tagad par Friöa - Dziesmas dzejas
atslegii noder viija paäa värdi, kas
likti;^evaddzejoli Dzivei draugtis:
»Ar -pkes iejötu es pari krastam,
vepos un dzelmes spodribä kä oträ
tnuzä. veros." Skaistäkais, dzejiski
kTäsainäkais motivs ari §ajä gräma-ta
ir udei>u un juras motivs, kas de-vis
daudzus mierlgi dzidrus, dab^
noskäQu dzejolus gramatas 1; dalas
pirmajä puse, piem.^ 13., 14., 15>^
(Sveäas; ieskaoas), 19., bet Ipa§i 21.
Ipp. Bäläka ir teäjuma IL. da}a, kur
skartas aktuälas temas, dzimtenes
un trimdas motivi. Dzejnieka tem-peramenta
ipätniba^s, §]j:iet, ir täs,
FriciSf Dziesma literäräs pasaules
veiibu pieverss? sev ap 1933, gadu ar
Liv^zemes dzejotiem. $is motivs kä
kräsains pavediens vijäs cauri Dzies-mas
gräinatäm, ieskanedamies Ocä
jQras motivs) ar! nule iznaku.sajä,
pec skait^ piecpadsmitajä- (tuikoju-mus
lidzskaitot) dzejnieka gramata
dzejolkraijumä Dzivei drg^ugos. Ne
velti autors visätule no St<)kholmas
saka, ka „pusrakstitas vei palikuSas
Uvzemfes eleijijäs, bet, §l<iet, ka aiz-vien
mazäk, ps^lek to brizu, kad ie-gpejams
ap sevi uzburt to klimatu,
kas^elegijäm nepieciegams. Maizes
peln!§ana te iznäk diezgan' slksiia.
Sayäs grämatsejeja preses äagriezies
(dzejnieks 'Stokholmä strädä par
grlmatiesejeju), ikdienas pärdesmit
kflometru ar ratu nobraucis, nereti
vakarä vaii^s gtibu tikai atpusties.
Pat sporta esmii apnieklejis . tikai
yienu pa§u futböla speli." livzemes
dzejojqs Dziesina parädija IJdz tam
musu dzeja neskärtu pasaul,i —• Zie-,
mejkurzemes jurmalu, pieticlgo zvej-nfekciemu
.dziyi; pieticiga,s dabas
jaukumu, ko vli>s teloja .kS värigs,
krasu jutigs. gleznotäjs ^kaidräm,
caurspidigäm kräsäm, rädidams it
ka maigus udetis atspfdumus,
' Taja laika Fricis Dziesma dzivoja
Ventspili, strädiija dzelzcela kantöri
,par tedmisko pimetäju im^turienes
avizg par reportieri, savam' priekam
pa .druskai gleznöja im citigi speleja
futbolu unhqkejiL Dzejnieka pia-naaimi
vij;iu atvilinaja uz Rigu, vii^g
kluva redaktors'Brivas Zemes ng-aakcijä,:
klusi bet apbrinojami ne-
> rinitigi nododariiies ari az|ejo§anai,
tulkoja . Rilkes dzejolus, ; iemileja
inak§lj:ere§anu ,93^33 un sepoganu,
bet väcu okupäcijas laikä, nerimti-gäs
darbosanUs skubinäts, pat lj:i§-
räs pie,. savas bibliotekas gi*ämaltu
iesie§anas, ta iemäcidamies amatu,
kas nu viijiam un pimene! .Stokholmä
nodroSina dienigfeo maizl. Kalsns,
gandriz teikt isdiuvis' no vaiga, kluss
un gandriz nekad neparädidams
temperamer^tu, ;vii?§ kä askets dzi­voja
savä noslegtä pasaiile. Lab
plrzinadams, tämnieku dialektu, aiz
K ä r l i s K u r b a ds
Augusta nakts
Tik dzija sonakt debess ir,
Tik spozi zvijo zvaigznes,
Un klusums dvesli pacelis
Uz sappu därziem aiznes.
Es mierigs nakti izeju, .
Rimst krutis.visas alkas.
Kä vesa straume pari list
Vien zvaigzi:iu gaisma smalka.
Un aizsapriojies nezinu.
Vai äbols krit no zara,
Vai klusi soliem samtainiem
Tur aiziet atvasara.
kas autoram sos dy.ejojus rakstot nav
lävu^as vilja radl^anas smede pa-näkt
tik augstu temperäturu, lai
katra rlnda ne vien vizetu, bet lai tä
skanetu un d e g t u lasitäja izt'He.
Räml nogluclinäta un bez grumbti-liem
ir ari Friöa Dziesmas dzejoju
forma.
Jäu pieminetäjä Stokh-olmas ves-tule
dze;*nieks saka, ka „tepat liel-pilsetas
apkärtne ir vai pavisam ne-skartas
vientuligas vietas, kur runä
tikai dabas vienreiziba. Tä dzlvd
savu lidzsyarotu dzlvi un palidz ar-vien,
kad pats ar sevi vairs §l^ietami
netiec galä*-• Varbut se slepjas ari
dzejnieka jaunradiäanas impuisu
jaunie avoti — ne vairs tikai Livze­mes
millgais krasts, bet daba plasä-kä
tverienä\ ne vairs kä glezna, bet
kä dzilako bi^tisko jegumu noslepu-mu
glabatäja.^^^^^^^^^^ äes
Aleksandr s L l e p a
(Beigas) jpalidzeju jums nonest vai tas
Istaba bija tikpat kreslaina kä ^^i? i?^^ tuvinieks?"
käpi^u 'gals. Logs aizkläts papes ga- Bndr vij:ia raudzijäs mani un ne-baliem.
Msä ziemas debess pläjäs ^^^^^^^1»» Tad lenl sacija:
Viena nelielä stikla laukumii^ä Grl- »>Mans dels krita pie Volchovas.
das vidu balgoja tikko aptesl!u ^^^1^, aizveda jau agrak. Valräk man
svaigu delu zärks.
,.Vai tad lukosim?" sacija virs,
nebija neviena.'
Atkal vii:ia kluseja^ un tik ilgi, ka
as
1
BAI/TIESIJ GtJSI^EKIJU DZIVE FRANCIJÄ
Kaut gan pagäjuäl vair^kkä divi nau pavasari apsolijusi atbrivot v i -
gadi ko.p§ kara beigäm, Francijä jo^ sus baltiesus. Ar vestulem, kas iz-prpjäm
vairälci desmiti musu' tau- rakstltas 11. ;un ^ 29.; julijä, Ivano-tieSu
kopä ar igau^iem un lietuvie- vam §is solijums apliecinats ari rak-
§iem vei atrodas' gustek^u nomet- stiski. Ari franöu armijas luteräiju
nes, visvairäk Ruänä.^ M aprupes ieneraldirektors
Robertam Ivanovam, kas jau kops mäc. Linhavs, Ruänas gusteki^u nor
1944. g. dzTvo Francijä un loti''daudz riietnes komandants un citas amat-pulejies,
lai panäktu baliieSu. atbri- personas gan mutvärdos, gan, rak-voSanu,
Francijas kara mlnistrija | stiski paskaidroju§as, ka „viss bus
kärtibä". Bet lidz piedejam laikam
FEyETONISTS DRtJMAI^i lELiD SAVAS GAiTAS,iWESTW
AKCUÄ/vl'-;^:;:: i
Kad iesäkäs „Westward Ho" ak-cija,
es- ar i^epacietibu gaidiju' ligu-mu
sledzejus.,, Maija menesi es. v i -
i^us' sagaidiju rni parakstiju llgumu
kopä ar slevu, jo nav labi, jäi cilveks
ir viens. ^ Saku mäclties bridzu un
anglu alfabetu. Sievä kalki^leja, ^ kä.
visisäkä laikä tikt pie sud^rablapsu
kaM:a. Junija! menes! es jau pusj-lldz
piekläjigi s|)eleju bridzu un va-reju
visus angju alfabeta burtus no-skaitit
no galvas. Sievä saväs kalku-lacijäs
iesledza ar! balles ti;irpu un
Kiskädas kurpes. Säkäm atbrivsties
no nevajadzigäm mantäm, uzsitot
täs gaisä. Par, tukstos rnarkäm ncr-pirkäm
no lidzjutigiem tautiesiem
divus finiera koferus, UzteiclEim dar-bu.
Värdu sakot, varejäm kufä katrä
dienä uzsäkt cejojumu uz Angliju.
Jölija säkumä mus iesedin'äja ma-
5inäs un aizveda uz 'transitnometni.
Nometnes administräcija patikami
pärsteidza ar pazi^ojumu, ka §eit
bus jäpaliek divas ' nedelaä. Mes
klusi ievaidejämies un stiepäm savuis
kofenis uz noraditäni telpäm. Man^s
koferis aiz zelabäm pärplisa diväs
^läs. Noräditäs telpas bija ar erti-bäm
30 personani: lielväciesu apkal-
Pe» (fivstävu näras, Cetri kresli un
viens galdi^s. Veläk konstatejäm,
l^a ir dabujamas ari blaktis. Izre-toiäjäm,
ka divu nedeju; laikä täs
öespes mus apes^t. Sis divas nedelas
^äzliet pastiepäs gapumä, bet ne se-
- tikai Cetrkärtigi.
Septltä nedelä mums lika priekää
J^sludinät savas laulibas par §l?ir-tam.
^Nometnes priedes ar sievu no-
"^'ejam ärkärtejo ^menes konfe-renci.
Ar visäm diväm balsiin (bez
veto pielietoäanas) nolemäm prasi-b3s
pieijemt. Oträ dienä mums pa-
^^oja, ka visiem, izi;iemot neprece-sievietes,
jäatgriezas pamatno-ö^
etnes jeb jäbrauc uz franiJ^u ogl-raktuvem.
Nerimstosas vaimanas
Piepildija gaisu. Totälais „vakars'*
Pienäca negaidits. Uz visäm nomet-sienäm
parädljäs pLakäti ar uz-
- ^^stu: „Po}i! Francu ogjraktuves
, «icina jus
Sutijam iugumus uz visäm debe-
^ Pusem. Pec dazäm idienaim pie-
.^tbilde: • katram vieniniecu
f^«nsportam lldz vares braukt dazi
^^ulatie pari. Lauläto pärii bija
^^^az, tädei lozei vajadzeja izskirt,
brauks un kas nebrauks. Sähä-kä
uz Sarkana Kmsta loteriju
l^.vUkäm lozes. Es izrävu pilnu
^21. Tresa dienä atstäjäm Pogenha-
^ f f as nometni mi priecigu sirdi de-
^ ^^^les uz Mnsteri.
tef^Ir dziesmu gribeju dziedät
I Minsteres caurlaides nometne,
jil^^P^e^ruka lailv.a. Sis dziesmas
doas caur taTO mlti^u izsisrtajiem
kopä ai' sapruvuSlem tomä-tas
palicis tikai solljums.
Francijas kara miinistrijä mäc. Iva-novs
ludzis niusu tautie§us kä naci
okupäcijas varas upurus atbrivot, sa­vu
lugumu motivedams ar! ar kadu
francu noteikumu, kas citu tautibu
lustekplem dod citas tiesiba^ nekä
, . . . ,väcu gilstekniem. Täpec jau atbri-tlem,
kartupelu. mizam un citiem y^ti visi Väcijas satelltu valstu gus-gruäiem,:
briyr^i^^^^
tavam piemeslotam_pagalmam. Sis austrie§i. BaltieSiem
kas, pec ap^erba sprieiot, varetu but i^^a^as kresla säkä spiest plecus, Tad
apöksä piebrauktä pajuga braucejs. ^^"^^ piebilda:
„Es riemSu galvu. Galva cilvekam ""^^^ ^^^^ latvietis;\>iums varu
smagäka. Ar to arvien klapatas. r^^?^ — ^^^a gan gluii sveäs, bet ar!
Kad slikst, ar! galva pa prielcSu pa- za^^atiijS. Bedzis, iandarml sa5ä-zud.
Esmu redzejis! Vairäkas reizes. v^^^- Atnäca tumsä jau gluii, bez
Un dzöräjiam ari galva pa priek^iu, speka. Lode bija krutis. Tikko vei
Vienmer pa priek5u. Bus laikam vareja parunät. Apguläs te un aiz-präls,
kas tik daudz sver. Ko? Kaut ^^.^^ drudiainä miegä. No rita vairs
gan mirusam vairs präta ne varetu p^^"^^^^^^ värdu/neizrunäja. Pa-but.
He—e! Laikam tak nevaretu P^^^ nebija. Tikai §0 — §0 te lldz
but.,. Vai tad lukosim, kundzit?" P^dejam spieda pie krQtlm. it kä
Sieviete slopäs. Istabas kreslä ne- vislieläkais därgums butu."
vareju vii^u saskatit. Biju pärlieci- Sieviete sniedza man somu. Zajo
n^ts vina slepäs. audekla somu.
Sai bridi ienäca prätä kädas lie- Vei iekäms tai pieskäros,^zinäju^
las beres agräkos laikos. Bija miris tur iekSä bija reprodukcijÄ ^
manas ieijtädes §efs. Stäveju goda t:
ierindä lielä, svinlgä dzivokll. Viss •.-^•^••••'^^^^^^^^^^^^^
bija ^kluss. ^ Tikai sveöu Uesmas Krietnu laiku stästltäjs, ko tlk he-,
plandija, it ka gari, kaut kur trauk- jau5i biju saticis Sväbu kiDgä, klu-damies.
Salkotu gaisu. Tad pamira seja. Ari man bija neerti traucet
arv SI kuiitiba. Izkusuäa vaska pl- vii?u ar jautäjumiem.
^•-os-nopikSeja uz gridas. Tad pamaniju, ka elema viri sa-
Ormanis nolaida plaukstu uz vu skäta partiju jau beiguSi. Pulk-
§lj:irsta. Taisni tä, kä medz uzplik- stenis skärdaini nosita desmit He-
Sigmat zirgam uz skausta. dzeju, ka saimnieks tulit naks leka*
Driz vii3;§ redzeja, ka man par maz set naudu un teiks mums ar^labu
eka. ,JEk," vii;i§ elsa. „Laidiet nalcti.
zeme. Laidiet zeme! Tä. Un nu pa- „Un jäs pats?" es jauiäju. „Kfi
dodiet man. Vai tad no tlesas . . j u s pats atk^uvät Seit?"
Tikko iljiirsts äöcal bija zeme, v l r s , , T a s ir päräk gar§ stästs. Varbdt
filcoto zäbaku pari zärkam. Bet citu relzl. Dzlvoju nometne lidz pa*
solis izrädljäs par Isu. gajubi vasaral. Tad mani izsledza.**
„ T a v ^ velnu!" vii}§ nopiktojäs, at- ,,Val tad nepastästljät k§ bija?"
sezdamies uz vaka. „Päri ari netiek. Otra sejä ie vilkas rugti sija
Re, kä jiu iet, kundzit!" vii?§ buldu- smihs.
reja pustupu, pusränu rauzdamies „Mah nebija pierädljumu. laje-lejup
uz käjgalu. „Kad man viens mot lo. Bet kas^gan tam tices?"
cilveks butu teicis, ka vei pazärlca V i ^ sniedza mah^^^^^^
väku Sluki§u!" Seja zenisviedru lii- pl^^
sem plaiksnlja platä, labsirdlgä nes Annu dzeltenä puloveri 1
sniaidä. , - - „Tä. ir tä Anna, par kuriji AnSlays
Leja noöiksteja durvis. Eglltis grämatä par Toni saka:
,,Jä, ja!" sauca ormanis^ ,,Druscii:i Vhjia^^^ s^ kä Iikt«algi
vien pagaidiet. Tulit tiksim garäm. j priekSä . . ."
Täds gaila spjäviens vien mums te
vei palicis!"
lesitas manas smaazfnes. Zandarms,
plats tm stabifs, stgiVeja lejas käpi;m
galä. Briuju cepure §lj:ita plakana un
nedabigi Hela, darldama visu stävu, „ , , _ ,^ . ^ ^ , .
vairäk bezpersoniski maginisku .uni Frankfurtes-latvieäu studentu ko-dziesniu^.
ska^as^vej§ vaitirt
nestu talak neka^ veco ayizu lapas L^^s tomer pules baltieSu atbrlvo-im
lupat^,^^^k^^^
§^s t^va ;dzeloi;istiep|u^zpga. atradis ari pävesta niincija, Starp-su,
zeme^ir plaäa im^^^ Sarkana Krusta uh citu
mes^lJtoistei^s^ c^
lemitnieki, ;„bet kartibas viijia nav — dakcijai raksta:
vM labie gm^^
pär mums!" balti^u gusteki?u nometnes koman-
Mums laimejas: Minsteres nomet- dants beidzot man pazi^oja, ka ar
ne uzturejamies tikai p^^^ kara ministrijas rikojumu
Pilnigi pietiekami, lai dabutu chro- baltie§i svitroti ho „SS" dallbnieku
niskas iesnas muzigä cauryejä.^^ P ^
nigi pietiekami, lai miesa varetu no- gusteknu skaitä. Komandants gan
lobities no kauliem, jo gulejam uz atteicäs paskaidrot, käpec viens lat-käinemdeliem,
kuriem virsua u^^^
mesta vi^asega. Pilnigi pietiekami, sarakstä/— Esmu dzirdejis, ka LCP
lal varetu stundäm ilgr izstäveties deleteäot dekänu Velkrai uz Pärlzi
neskaitämäs rindäs. Pilnigi pietie- Aartot gusteknu jautajumul: Tas
kan^i, lai; izbaudltu laipnu tautisku bötu tiesäm labi; Kadu dienu kara
apkalposahu virtuves zäle, Izpuru- jriihistrijä es apjautäjos, vai bez Ru-
Mem matiem, cigaretem zobos viiii änas baltieSu gustekoi Ir ari vei ci-aiz
osani paedamzäles grldu vilka täs nometnes. Teica, ka neesot. Es
pilnus zupas • toverus un skaji un tomer ievietoju gustekijiem domätajä
draudzigi mudinäja pusdienotäjus: vienigajä laikrakstä aizrädijumu
„Pasteidzieties, vecISi! Neguliet uz baltiesiem. Rezultäti bija pärstei-auslml^'.
Mes, protams, stddzämies. dzo§i. Neilgä laikä no Francijas da-
Vienos priekos un ertibäs pienäca ^ädäm nialäm sa^iemu ap 100 vestu-diena,
kad vajadzeja nodot segas, vigas tajäs bija tikai viens lu-sauemt
cigaretes un honest lejä ba- rrums: brivlbu! Vairums rakstija
gäiu transportam uz staciju, Sma- iietuvie§i im igauoi, bet bija ari lat-gäs
maSinas ar mantäm, viena aiz vie§i. Aizrädijumu vei atkärto§u.
otras, atstäja pagalmu. Pienäca r i - Dieva pasaule jäbut ari taisnibai!"
kojums ar! paliem braucejiem do- Kädä eitä vestule musu redakcijal
ties cejä. Pirmie autobusi ar sievie- inzenieris V. Reniga, kas atrodas
tem deväs stacijas virzienä. Tad aH gusteknu nometne Ruänä, raksta:
mes, viriesi, sakäpäm masinäs, no- ^^^r mäcjtäja Ivanova puliiilem mu-braucäm
kadu? desmit metrus uii — su gusteknu dzive ir dazas nelielas
stop! PekSui pamanijam smago ma- päi^maiiias uz labö pusi. Franöu ie-slnu
karavani ar musu mantäm lai- städes piekritu§as, - ka brivprätigo
migi atgriezamies no stacijas. Pec Lträdnieku verve§anas akcijai Fran-piecpadsmit
minutem pägalmä le- c^jä var pielaist ari /baltie§u gustek-ripoja
ari autobusi ar sievieteni un U^^s. Pienemot so piedäväjumu, to-sarindojäs
slaidä lokä. Kas noticis? L^er ari turpmäk busim tikai pusbri-
Pec pusstundas nomethes adminis-1 vi cilvecini, taöu tas ir mazäkais no
träcija noskaidroja, ka vagoni trans- diviem Jaunumiem, jo zemäk par
Dortam stacijä nemaz nav padöti. savu pasreizejo stävokli krist vairs
Vei pec pusstundas sai>emäm riko- nevaram. ^^^^^0 - •
jumu atstät masinas un doties at- pj^an^u nostaja pret ärzemniekierh
pakal telpas. Sanemäm atpakal se- j^av draudziga. Sl ena var vilkties
gas xm säkäm rikoties uz saldu du- j^dzi pat tiem Väcijä esoSiem baltie-su.
Pagäja vei stunda un pienäca §i6m, kas turpmäk mekles darbu
rikojums nodot atkal segäs un käpt Francijä. Dzive te ar! ärpus gustek-masinäs:
vagoni esot padoti.: Atkal Uunometnem nav rozaina. Pieaug
izsauca pec värdiem un sarindoja precu cenas un vienam cilvekam ta-pec
numuriemL Sakäpäm maälnäs. gad ir neiespejami nopelnit iztiku
Säkäm braukt. NobraukuSi stacijä, diviem. Viss tas rada pärdomas."
pa§i saväm acim pärliecinäjämies, i
ka tiesäm vagonu nav.
Ar saules rietu vagoni tomer pie- | ; UJl
näca. Spräigäs tuveliiäs ar joni ie-nemäm
tos. Pusnaldl sasniedzam , tr r ^-
Holandes robeza Isas formalitates, Franöu konsuls .Holivuda pa-päris
sviestmaizites, tase kafijas un sniedzis franöu Goda legona brujji-
Väcija • zeme, kura netrukst tikai niekakrustu filmu aktierim Adoliam
pusl^ie^^eju, palika aiz mums. 'Menzu „par ilggadigiem nopelniem
D r u m a i s |Francijas labä".
teraudainu kä parasti. ,,Was ist den "l^J^J^^ priekgsedis alclnaja ar cludi.
hier loss? Zeigt eure Ausweise!" 2?^^!^?. f rankfurtes ^ universltätS
Biju gan gatavojiesuzkontroB.^^^^
Biju apiigmies nesablties un droäi ^.^^ ' V^J^^f"^^
mrädit drauga dokumentus. Biju
jä r I jaunatne**). Kad vei rna^ijämies Lat-
Asinis Salkoja äusis tik speji, ka vijas augstskoläs, ruriäjam par stu-reibu.
Divains gurdenums stindzl- dentiem („students Ozolihf, studenSu
näja loceklus. biedriba, studentu padome"). Vai
„ L a s s doch, Heini. Siehst dodi »studetäjs" resp. „studejo§äl8^* kau-
Beerdigung^** | netos studenta; värda? Kaut mvm?
Tas bija 0^^^^^^^
Dummm — durvis atkal aizkrita • LIdzIgi noticis ar! ar strädniekiem.'
ciet. BrlkSl^ skaneja dobjs un dzijg ^ija kädreiz gan fiziska, gan garlg^
kä smilSu sauja, kas pirmä krIt uz ^arba stradnieki. Sauräkä nozim§ ar
kapä laista zärka, stradnieka värdu apzlm§jam gan ti- jm sr^s-s sstz SSÄ •
ruma; papeiiem skaidas no käpnem ^^^^^
skaldldam^trauclmiestalsni leJä. ^Af^^^tm Ä r " £ d Äm siem spekiem turedami smago nesa- un nesträdätäjiem, nodarbinStiem
kur?
J •
mo, lai tas neizs]uk no pirkstiem. i^n nenodarblnätlem. Gitädi saaugs
Iekäms apdomäjos, bijäm uz ielas. tikai „—o§i" vien. Rakstnieku va-
• „He~e!" ormanis nöpriecajäs. „Es kara FiSbadiä jau käda amata per-jau
teicu, kundzit, vai nu nieka zär- sona izsaclja pateicibu „izpiido§iem
cinu pa diviem nenomoclsim! Ir jau mäksliniekiem". Tie „izpildo^le
vei smagäkas lietas nestas!" mäkslinieki" bija musu rakstniekl,
leceläm zärku ratos, kura dibens kas nolaslja savus darbus!
vei bija piebiris mura gruveäu un! J. Zatl
kaftai pali(2käm.
Ormanis norausa sviedrus no pie-res,
„Gatavs, kundzit. Lepnais zärks
var braukt U n— kad apskatäs —, ^ , . ^ ^ .r, , j ^ ^ -v
nudien lepns.gadijies." Lietpratigi^l^^^^
zärka delu salaidumus a p t a u s t l j l s , " ^ ^ . ^ Q .
vin§, väiräk pret itiani griezda^^
piebilda: „Jus jau zinät— zärkus cesHSvs un bralis gaja boja 1941. ga-tagad
traki grutl dabut Trakl. Gil- da jtoija teirora dienäs, -bet yirs
vekus rok skapjos, es jums. saku. h^zejnieks Vllls Cedriij5, kä^zli^ots,
Pärzä^e sk:ani uz pusem - zliuks - 1 miris. Dzejniece izglabusies kopä ar .
zärks gatavs. Vienäs mäjäs, zlmi, savu jaun^o delii^u. Q .
visi skapji i | u pa zemi sarakti. Pede- Prof. H. Skuja ievelets Xlpsalas bo-jo
noraka trauku skapL Taisni be- taniskajä institutä par laborantu ar
das, zinät. Kur tagad traukuslikt?"uzdevumu petit saldudepu alfees Up-
Bija täda sajuta, it kä sieviete pg- salas ezeros. ^
dejä mirkl 1 gribetu mani vei aiztu-l 2umäls Labietis latvi^äs^sadiives
ret. BettiSi vairijös atskatities. So-[un kultiiras kopSanai izhäk Upsala,
|oju tieSi pret veju sagriezies un cen- Zviedrijä. ^
tos ko iestästlt. ^ Par Jä^a Tldemai^a gleznu izstadi
,,Kas tev par daju!" Gäju un lal- Sveice turienes laikraksts ^ „Le Mon-kam
nat balsl atkärtoju: »Kas tev d^in" ievietojis 2oria Sodera apceri,
par daJu!" |kas iejutigr un atzinigi verte Tlde-mai?
a ipatno talantu.
13. I Penkluba pirmä sanäksme St^-
NäkoSä dienä tomer uzi^^^
vaino nairiu un diyairfö^ievietL
Kaut kas tirdlgiprasljäs pec skaid-r^^^
rlbas. - prot J. Bokalders piemmejis zudu-
„Piedodiet, kundze," es teicu. „Zi- sos zinätniekus. : ^
nu, ka man nav nekädas dalas. Bet Vi]a Pludopa Mazä Andreja pir-tomer
. . . Jusu ormanis runaja tik mäs bemibas atmipas ar Jäi?a Zun-savädi,
un jus pati . . . Värdu sakot, taka zimejumiem un. väku izdevis
vai cilveks, kas bija . , . ko vakar j apgäds Cels un V. Stäls.