1947-10-03-03 |
Previous | 3 of 6 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
' M ^ES NO ANGLUAS M e m un an" piLS ,1*?*, gOs. Gtts latvietis no sw I tt ievskta un' Cd ff' .u<fa yecäs labibas. D a i M S "^ »V jau 6 gadusl Nn « J ^««"«as. To velÄoS 1 «•"pS esmu Ahglljä, ganto «a. ^ .nav bijis lietti. urtns. Lopiem ganlbäs CSi' irs nay baribas. Mflsu s a f i iS iPSt^asausa. Lopiemtideniwl .5 km attllas upes, bet bUvaiem uram no kädas citas vletas. S - fe^pte katras salninlecibas mazäks l lielaks^^augju därzs. Augluraia Ead. geviä^ bagätiga. Tirgu toti ' jidz plQmju, äbolu un bumbiera las mans paziijia väl vietjftier siä. I saya bagätä saiirtni^a 30 pu^ mi lielaiä auglu därzä. Tas piedo « Uam fabrikas ipasniefcam, kas ireiz bijis arl Latvijä. lik izdevies d2ärdet, atjauksmeä • .latvieäu da^ba spljämlotllabas }?jQtam ari paäl. LabvSligäkle räiieki pret mums klQsf arvta >nSki. ,Kä angU vert§ latvieäu kstr&^iekus, Äksturo mazs epl- Is: saimniek?, ku^am nezinimtt ieslu d§} gribets atojemt 2 latvieäu Idniekus, to aizstäSanal pleprasi* 6 ylcu kafa gflstekijm" SL Austrijas DP izcelo «»Icburgas apg. DP vlda säkta«. träcija slimnieku kop§ju un Sa» llgo mSsu darbam Svelc6. -Mekli Slevletes, tikat vieninieces. No- «.sirl virielu vi^ninieku otrreizSja RslirlSana meia darblem Kanädä. ftobrl paredzSts virieäu un sWe-trfinsports Angliias akcljl pie- , 'rtajiem strSniekiem. Glazenba- ,.iiömeth§.galda virieäu rmrax därbiem AngUjS. N§k^ . transports uz Venecue u « .iO. oktobra. Oktobra^vidu äsolijulies ierasties Ciles valdl- [>|)§B5täVJi. REDAKCIJAI K., Bad-Vildungenä ^ BAfiENHACZKIA ^tgadijulnsuzpärisdi^jnSS feda BabÄihauzenä, kur ro ;ie§i dzivo bij. vicuzugu '^alikuäl neizmairUj &ua par plaäiem rioäxmm^ tedijumu par i z 3 » * ^ g vadftä-kär pirmainäm n?""f2l nböcl» E^n energiju saVstarp63» . intrigäm".- «j- Babenhauzenas °°^,f^v§s »«^ räs, un, proti, Ka no fh«ana uzdota roxxsa JRO - Vtes nov.ada^2»^^\pdJ Visas. domstarpaas^u 0 Jnoskaidrot ÄCi-S klaitienestuaig" g FRiCADZIESaiASDZEJOp AR EDUARDA DZEI^rA ZIMETU AUTORA OMETNI U N E. ABELES ¥ÄKU; APG^DS ..cm,k". VIRCBXJRGS 1947. Alaritu Vila. värdä paslepies, vinä publicejis ari divi humoristiska rak-stura dzeiolu grämatas ; ,,mne zelte ventmvalde^' (pedeiä DzivSan ceper kuldams, 1946. g. Stokholmäj.^^ I^^ zimigi, ka humora »dzirkstis §a^ dzfejojumos §kil nevis situaciiu ko-mika, nevis uztvere, bet pats täm-meku dialekts, iegrozojot to dzejas formas. Te V tad rodas täds pat sinaids, kä redzot -brasu tautu mei-tu tautas terpä, bet ar apcirptiem' rnätiem, lakotiem nagiem un tnsk-ädas kurpes. ^ Jau Klgas laikä Dziesma apzinätl tiecas ari projäm no Livzemes, cenzdamies paplaäinät savas dzejas äTnplitödu atzii^as lirikäs virzienä. Sai- tl§ajai tieksmei tagad pievieno-jusies nepieciesamiba, kas izriet no tie§äs Livzemes saskarsmes, tie§u pärdzlvojimia trukuma. Un tomer Bxi tagad par Friöa - Dziesmas dzejas atslegii noder viija paäa värdi, kas likti;^evaddzejoli Dzivei draugtis: »Ar -pkes iejötu es pari krastam, vepos un dzelmes spodribä kä oträ tnuzä. veros." Skaistäkais, dzejiski kTäsainäkais motivs ari §ajä gräma-ta ir udei>u un juras motivs, kas de-vis daudzus mierlgi dzidrus, dab^ noskäQu dzejolus gramatas 1; dalas pirmajä puse, piem.^ 13., 14., 15>^ (Sveäas; ieskaoas), 19., bet Ipa§i 21. Ipp. Bäläka ir teäjuma IL. da}a, kur skartas aktuälas temas, dzimtenes un trimdas motivi. Dzejnieka tem-peramenta ipätniba^s, §]j:iet, ir täs, FriciSf Dziesma literäräs pasaules veiibu pieverss? sev ap 1933, gadu ar Liv^zemes dzejotiem. $is motivs kä kräsains pavediens vijäs cauri Dzies-mas gräinatäm, ieskanedamies Ocä jQras motivs) ar! nule iznaku.sajä, pec skait^ piecpadsmitajä- (tuikoju-mus lidzskaitot) dzejnieka gramata dzejolkraijumä Dzivei drg^ugos. Ne velti autors visätule no St<)kholmas saka, ka „pusrakstitas vei palikuSas Uvzemfes eleijijäs, bet, §l<iet, ka aiz-vien mazäk, ps^lek to brizu, kad ie-gpejams ap sevi uzburt to klimatu, kas^elegijäm nepieciegams. Maizes peln!§ana te iznäk diezgan' slksiia. Sayäs grämatsejeja preses äagriezies (dzejnieks 'Stokholmä strädä par grlmatiesejeju), ikdienas pärdesmit kflometru ar ratu nobraucis, nereti vakarä vaii^s gtibu tikai atpusties. Pat sporta esmii apnieklejis . tikai yienu pa§u futböla speli." livzemes dzejojqs Dziesina parädija IJdz tam musu dzeja neskärtu pasaul,i —• Zie-, mejkurzemes jurmalu, pieticlgo zvej-nfekciemu .dziyi; pieticiga,s dabas jaukumu, ko vli>s teloja .kS värigs, krasu jutigs. gleznotäjs ^kaidräm, caurspidigäm kräsäm, rädidams it ka maigus udetis atspfdumus, ' Taja laika Fricis Dziesma dzivoja Ventspili, strädiija dzelzcela kantöri ,par tedmisko pimetäju im^turienes avizg par reportieri, savam' priekam pa .druskai gleznöja im citigi speleja futbolu unhqkejiL Dzejnieka pia-naaimi vij;iu atvilinaja uz Rigu, vii^g kluva redaktors'Brivas Zemes ng-aakcijä,: klusi bet apbrinojami ne- > rinitigi nododariiies ari az|ejo§anai, tulkoja . Rilkes dzejolus, ; iemileja inak§lj:ere§anu ,93^33 un sepoganu, bet väcu okupäcijas laikä, nerimti-gäs darbosanUs skubinäts, pat lj:i§- räs pie,. savas bibliotekas gi*ämaltu iesie§anas, ta iemäcidamies amatu, kas nu viijiam un pimene! .Stokholmä nodroSina dienigfeo maizl. Kalsns, gandriz teikt isdiuvis' no vaiga, kluss un gandriz nekad neparädidams temperamer^tu, ;vii?§ kä askets dzivoja savä noslegtä pasaiile. Lab plrzinadams, tämnieku dialektu, aiz K ä r l i s K u r b a ds Augusta nakts Tik dzija sonakt debess ir, Tik spozi zvijo zvaigznes, Un klusums dvesli pacelis Uz sappu därziem aiznes. Es mierigs nakti izeju, . Rimst krutis.visas alkas. Kä vesa straume pari list Vien zvaigzi:iu gaisma smalka. Un aizsapriojies nezinu. Vai äbols krit no zara, Vai klusi soliem samtainiem Tur aiziet atvasara. kas autoram sos dy.ejojus rakstot nav lävu^as vilja radl^anas smede pa-näkt tik augstu temperäturu, lai katra rlnda ne vien vizetu, bet lai tä skanetu un d e g t u lasitäja izt'He. Räml nogluclinäta un bez grumbti-liem ir ari Friöa Dziesmas dzejoju forma. Jäu pieminetäjä Stokh-olmas ves-tule dze;*nieks saka, ka „tepat liel-pilsetas apkärtne ir vai pavisam ne-skartas vientuligas vietas, kur runä tikai dabas vienreiziba. Tä dzlvd savu lidzsyarotu dzlvi un palidz ar-vien, kad pats ar sevi vairs §l^ietami netiec galä*-• Varbut se slepjas ari dzejnieka jaunradiäanas impuisu jaunie avoti — ne vairs tikai Livzemes millgais krasts, bet daba plasä-kä tverienä\ ne vairs kä glezna, bet kä dzilako bi^tisko jegumu noslepu-mu glabatäja.^^^^^^^^^^ äes Aleksandr s L l e p a (Beigas) jpalidzeju jums nonest vai tas Istaba bija tikpat kreslaina kä ^^i? i?^^ tuvinieks?" käpi^u 'gals. Logs aizkläts papes ga- Bndr vij:ia raudzijäs mani un ne-baliem. Msä ziemas debess pläjäs ^^^^^^^1»» Tad lenl sacija: Viena nelielä stikla laukumii^ä Grl- »>Mans dels krita pie Volchovas. das vidu balgoja tikko aptesl!u ^^^1^, aizveda jau agrak. Valräk man svaigu delu zärks. ,.Vai tad lukosim?" sacija virs, nebija neviena.' Atkal vii:ia kluseja^ un tik ilgi, ka as 1 BAI/TIESIJ GtJSI^EKIJU DZIVE FRANCIJÄ Kaut gan pagäjuäl vair^kkä divi nau pavasari apsolijusi atbrivot v i - gadi ko.p§ kara beigäm, Francijä jo^ sus baltiesus. Ar vestulem, kas iz-prpjäm vairälci desmiti musu' tau- rakstltas 11. ;un ^ 29.; julijä, Ivano-tieSu kopä ar igau^iem un lietuvie- vam §is solijums apliecinats ari rak- §iem vei atrodas' gustek^u nomet- stiski. Ari franöu armijas luteräiju nes, visvairäk Ruänä.^ M aprupes ieneraldirektors Robertam Ivanovam, kas jau kops mäc. Linhavs, Ruänas gusteki^u nor 1944. g. dzTvo Francijä un loti''daudz riietnes komandants un citas amat-pulejies, lai panäktu baliieSu. atbri- personas gan mutvärdos, gan, rak-voSanu, Francijas kara mlnistrija | stiski paskaidroju§as, ka „viss bus kärtibä". Bet lidz piedejam laikam FEyETONISTS DRtJMAI^i lELiD SAVAS GAiTAS,iWESTW AKCUÄ/vl'-;^:;:: i Kad iesäkäs „Westward Ho" ak-cija, es- ar i^epacietibu gaidiju' ligu-mu sledzejus.,, Maija menesi es. v i - i^us' sagaidiju rni parakstiju llgumu kopä ar slevu, jo nav labi, jäi cilveks ir viens. ^ Saku mäclties bridzu un anglu alfabetu. Sievä kalki^leja, ^ kä. visisäkä laikä tikt pie sud^rablapsu kaM:a. Junija! menes! es jau pusj-lldz piekläjigi s|)eleju bridzu un va-reju visus angju alfabeta burtus no-skaitit no galvas. Sievä saväs kalku-lacijäs iesledza ar! balles ti;irpu un Kiskädas kurpes. Säkäm atbrivsties no nevajadzigäm mantäm, uzsitot täs gaisä. Par, tukstos rnarkäm ncr-pirkäm no lidzjutigiem tautiesiem divus finiera koferus, UzteiclEim dar-bu. Värdu sakot, varejäm kufä katrä dienä uzsäkt cejojumu uz Angliju. Jölija säkumä mus iesedin'äja ma- 5inäs un aizveda uz 'transitnometni. Nometnes administräcija patikami pärsteidza ar pazi^ojumu, ka §eit bus jäpaliek divas ' nedelaä. Mes klusi ievaidejämies un stiepäm savuis kofenis uz noraditäni telpäm. Man^s koferis aiz zelabäm pärplisa diväs ^läs. Noräditäs telpas bija ar erti-bäm 30 personani: lielväciesu apkal- Pe» (fivstävu näras, Cetri kresli un viens galdi^s. Veläk konstatejäm, l^a ir dabujamas ari blaktis. Izre-toiäjäm, ka divu nedeju; laikä täs öespes mus apes^t. Sis divas nedelas ^äzliet pastiepäs gapumä, bet ne se- - tikai Cetrkärtigi. Septltä nedelä mums lika priekää J^sludinät savas laulibas par §l?ir-tam. ^Nometnes priedes ar sievu no- "^'ejam ärkärtejo ^menes konfe-renci. Ar visäm diväm balsiin (bez veto pielietoäanas) nolemäm prasi-b3s pieijemt. Oträ dienä mums pa- ^^oja, ka visiem, izi;iemot neprece-sievietes, jäatgriezas pamatno-ö^ etnes jeb jäbrauc uz franiJ^u ogl-raktuvem. Nerimstosas vaimanas Piepildija gaisu. Totälais „vakars'* Pienäca negaidits. Uz visäm nomet-sienäm parädljäs pLakäti ar uz- - ^^stu: „Po}i! Francu ogjraktuves , «icina jus Sutijam iugumus uz visäm debe- ^ Pusem. Pec dazäm idienaim pie- .^tbilde: • katram vieniniecu f^«nsportam lldz vares braukt dazi ^^ulatie pari. Lauläto pärii bija ^^^az, tädei lozei vajadzeja izskirt, brauks un kas nebrauks. Sähä-kä uz Sarkana Kmsta loteriju l^.vUkäm lozes. Es izrävu pilnu ^21. Tresa dienä atstäjäm Pogenha- ^ f f as nometni mi priecigu sirdi de- ^ ^^^les uz Mnsteri. tef^Ir dziesmu gribeju dziedät I Minsteres caurlaides nometne, jil^^P^e^ruka lailv.a. Sis dziesmas doas caur taTO mlti^u izsisrtajiem kopä ai' sapruvuSlem tomä-tas palicis tikai solljums. Francijas kara miinistrijä mäc. Iva-novs ludzis niusu tautie§us kä naci okupäcijas varas upurus atbrivot, savu lugumu motivedams ar! ar kadu francu noteikumu, kas citu tautibu lustekplem dod citas tiesiba^ nekä , . . . ,väcu gilstekniem. Täpec jau atbri-tlem, kartupelu. mizam un citiem y^ti visi Väcijas satelltu valstu gus-gruäiem,: briyr^i^^^^ tavam piemeslotam_pagalmam. Sis austrie§i. BaltieSiem kas, pec ap^erba sprieiot, varetu but i^^a^as kresla säkä spiest plecus, Tad apöksä piebrauktä pajuga braucejs. ^^"^^ piebilda: „Es riemSu galvu. Galva cilvekam ""^^^ ^^^^ latvietis;\>iums varu smagäka. Ar to arvien klapatas. r^^?^ — ^^^a gan gluii sveäs, bet ar! Kad slikst, ar! galva pa prielcSu pa- za^^atiijS. Bedzis, iandarml sa5ä-zud. Esmu redzejis! Vairäkas reizes. v^^^- Atnäca tumsä jau gluii, bez Un dzöräjiam ari galva pa priek^iu, speka. Lode bija krutis. Tikko vei Vienmer pa priek5u. Bus laikam vareja parunät. Apguläs te un aiz-präls, kas tik daudz sver. Ko? Kaut ^^.^^ drudiainä miegä. No rita vairs gan mirusam vairs präta ne varetu p^^"^^^^^^ värdu/neizrunäja. Pa-but. He—e! Laikam tak nevaretu P^^^ nebija. Tikai §0 — §0 te lldz but.,. Vai tad lukosim, kundzit?" P^dejam spieda pie krQtlm. it kä Sieviete slopäs. Istabas kreslä ne- vislieläkais därgums butu." vareju vii^u saskatit. Biju pärlieci- Sieviete sniedza man somu. Zajo n^ts vina slepäs. audekla somu. Sai bridi ienäca prätä kädas lie- Vei iekäms tai pieskäros,^zinäju^ las beres agräkos laikos. Bija miris tur iekSä bija reprodukcijÄ ^ manas ieijtädes §efs. Stäveju goda t: ierindä lielä, svinlgä dzivokll. Viss •.-^•^••••'^^^^^^^^^^^^^ bija ^kluss. ^ Tikai sveöu Uesmas Krietnu laiku stästltäjs, ko tlk he-, plandija, it ka gari, kaut kur trauk- jau5i biju saticis Sväbu kiDgä, klu-damies. Salkotu gaisu. Tad pamira seja. Ari man bija neerti traucet arv SI kuiitiba. Izkusuäa vaska pl- vii?u ar jautäjumiem. ^•-os-nopikSeja uz gridas. Tad pamaniju, ka elema viri sa- Ormanis nolaida plaukstu uz vu skäta partiju jau beiguSi. Pulk- §lj:irsta. Taisni tä, kä medz uzplik- stenis skärdaini nosita desmit He- Sigmat zirgam uz skausta. dzeju, ka saimnieks tulit naks leka* Driz vii3;§ redzeja, ka man par maz set naudu un teiks mums ar^labu eka. ,JEk," vii;i§ elsa. „Laidiet nalcti. zeme. Laidiet zeme! Tä. Un nu pa- „Un jäs pats?" es jauiäju. „Kfi dodiet man. Vai tad no tlesas . . j u s pats atk^uvät Seit?" Tikko iljiirsts äöcal bija zeme, v l r s , , T a s ir päräk gar§ stästs. Varbdt filcoto zäbaku pari zärkam. Bet citu relzl. Dzlvoju nometne lidz pa* solis izrädljäs par Isu. gajubi vasaral. Tad mani izsledza.** „ T a v ^ velnu!" vii}§ nopiktojäs, at- ,,Val tad nepastästljät k§ bija?" sezdamies uz vaka. „Päri ari netiek. Otra sejä ie vilkas rugti sija Re, kä jiu iet, kundzit!" vii?§ buldu- smihs. reja pustupu, pusränu rauzdamies „Mah nebija pierädljumu. laje-lejup uz käjgalu. „Kad man viens mot lo. Bet kas^gan tam tices?" cilveks butu teicis, ka vei pazärlca V i ^ sniedza mah^^^^^^ väku Sluki§u!" Seja zenisviedru lii- pl^^ sem plaiksnlja platä, labsirdlgä nes Annu dzeltenä puloveri 1 sniaidä. , - - „Tä. ir tä Anna, par kuriji AnSlays Leja noöiksteja durvis. Eglltis grämatä par Toni saka: ,,Jä, ja!" sauca ormanis^ ,,Druscii:i Vhjia^^^ s^ kä Iikt«algi vien pagaidiet. Tulit tiksim garäm. j priekSä . . ." Täds gaila spjäviens vien mums te vei palicis!" lesitas manas smaazfnes. Zandarms, plats tm stabifs, stgiVeja lejas käpi;m galä. Briuju cepure §lj:ita plakana un nedabigi Hela, darldama visu stävu, „ , , _ ,^ . ^ ^ , . vairäk bezpersoniski maginisku .uni Frankfurtes-latvieäu studentu ko-dziesniu^. ska^as^vej§ vaitirt nestu talak neka^ veco ayizu lapas L^^s tomer pules baltieSu atbrlvo-im lupat^,^^^k^^^ §^s t^va ;dzeloi;istiep|u^zpga. atradis ari pävesta niincija, Starp-su, zeme^ir plaäa im^^^ Sarkana Krusta uh citu mes^lJtoistei^s^ c^ lemitnieki, ;„bet kartibas viijia nav — dakcijai raksta: vM labie gm^^ pär mums!" balti^u gusteki?u nometnes koman- Mums laimejas: Minsteres nomet- dants beidzot man pazi^oja, ka ar ne uzturejamies tikai p^^^ kara ministrijas rikojumu Pilnigi pietiekami, lai dabutu chro- baltie§i svitroti ho „SS" dallbnieku niskas iesnas muzigä cauryejä.^^ P ^ nigi pietiekami, lai miesa varetu no- gusteknu skaitä. Komandants gan lobities no kauliem, jo gulejam uz atteicäs paskaidrot, käpec viens lat-käinemdeliem, kuriem virsua u^^^ mesta vi^asega. Pilnigi pietiekami, sarakstä/— Esmu dzirdejis, ka LCP lal varetu stundäm ilgr izstäveties deleteäot dekänu Velkrai uz Pärlzi neskaitämäs rindäs. Pilnigi pietie- Aartot gusteknu jautajumul: Tas kan^i, lai; izbaudltu laipnu tautisku bötu tiesäm labi; Kadu dienu kara apkalposahu virtuves zäle, Izpuru- jriihistrijä es apjautäjos, vai bez Ru- Mem matiem, cigaretem zobos viiii änas baltieSu gustekoi Ir ari vei ci-aiz osani paedamzäles grldu vilka täs nometnes. Teica, ka neesot. Es pilnus zupas • toverus un skaji un tomer ievietoju gustekijiem domätajä draudzigi mudinäja pusdienotäjus: vienigajä laikrakstä aizrädijumu „Pasteidzieties, vecISi! Neguliet uz baltiesiem. Rezultäti bija pärstei-auslml^'. Mes, protams, stddzämies. dzo§i. Neilgä laikä no Francijas da- Vienos priekos un ertibäs pienäca ^ädäm nialäm sa^iemu ap 100 vestu-diena, kad vajadzeja nodot segas, vigas tajäs bija tikai viens lu-sauemt cigaretes un honest lejä ba- rrums: brivlbu! Vairums rakstija gäiu transportam uz staciju, Sma- iietuvie§i im igauoi, bet bija ari lat-gäs maSinas ar mantäm, viena aiz vie§i. Aizrädijumu vei atkärto§u. otras, atstäja pagalmu. Pienäca r i - Dieva pasaule jäbut ari taisnibai!" kojums ar! paliem braucejiem do- Kädä eitä vestule musu redakcijal ties cejä. Pirmie autobusi ar sievie- inzenieris V. Reniga, kas atrodas tem deväs stacijas virzienä. Tad aH gusteknu nometne Ruänä, raksta: mes, viriesi, sakäpäm masinäs, no- ^^^r mäcjtäja Ivanova puliiilem mu-braucäm kadu? desmit metrus uii — su gusteknu dzive ir dazas nelielas stop! PekSui pamanijam smago ma- päi^maiiias uz labö pusi. Franöu ie-slnu karavani ar musu mantäm lai- städes piekritu§as, - ka brivprätigo migi atgriezamies no stacijas. Pec Lträdnieku verve§anas akcijai Fran-piecpadsmit minutem pägalmä le- c^jä var pielaist ari /baltie§u gustek-ripoja ari autobusi ar sievieteni un U^^s. Pienemot so piedäväjumu, to-sarindojäs slaidä lokä. Kas noticis? L^er ari turpmäk busim tikai pusbri- Pec pusstundas nomethes adminis-1 vi cilvecini, taöu tas ir mazäkais no träcija noskaidroja, ka vagoni trans- diviem Jaunumiem, jo zemäk par Dortam stacijä nemaz nav padöti. savu pasreizejo stävokli krist vairs Vei pec pusstundas sai>emäm riko- nevaram. ^^^^^0 - • jumu atstät masinas un doties at- pj^an^u nostaja pret ärzemniekierh pakal telpas. Sanemäm atpakal se- j^av draudziga. Sl ena var vilkties gas xm säkäm rikoties uz saldu du- j^dzi pat tiem Väcijä esoSiem baltie-su. Pagäja vei stunda un pienäca §i6m, kas turpmäk mekles darbu rikojums nodot atkal segäs un käpt Francijä. Dzive te ar! ärpus gustek-masinäs: vagoni esot padoti.: Atkal Uunometnem nav rozaina. Pieaug izsauca pec värdiem un sarindoja precu cenas un vienam cilvekam ta-pec numuriemL Sakäpäm maälnäs. gad ir neiespejami nopelnit iztiku Säkäm braukt. NobraukuSi stacijä, diviem. Viss tas rada pärdomas." pa§i saväm acim pärliecinäjämies, i ka tiesäm vagonu nav. Ar saules rietu vagoni tomer pie- | ; UJl näca. Spräigäs tuveliiäs ar joni ie-nemäm tos. Pusnaldl sasniedzam , tr r ^- Holandes robeza Isas formalitates, Franöu konsuls .Holivuda pa-päris sviestmaizites, tase kafijas un sniedzis franöu Goda legona brujji- Väcija • zeme, kura netrukst tikai niekakrustu filmu aktierim Adoliam pusl^ie^^eju, palika aiz mums. 'Menzu „par ilggadigiem nopelniem D r u m a i s |Francijas labä". teraudainu kä parasti. ,,Was ist den "l^J^J^^ priekgsedis alclnaja ar cludi. hier loss? Zeigt eure Ausweise!" 2?^^!^?. f rankfurtes ^ universltätS Biju gan gatavojiesuzkontroB.^^^^ Biju apiigmies nesablties un droäi ^.^^ ' V^J^^f"^^ mrädit drauga dokumentus. Biju jä r I jaunatne**). Kad vei rna^ijämies Lat- Asinis Salkoja äusis tik speji, ka vijas augstskoläs, ruriäjam par stu-reibu. Divains gurdenums stindzl- dentiem („students Ozolihf, studenSu näja loceklus. biedriba, studentu padome"). Vai „ L a s s doch, Heini. Siehst dodi »studetäjs" resp. „studejo§äl8^* kau- Beerdigung^** | netos studenta; värda? Kaut mvm? Tas bija 0^^^^^^^ Dummm — durvis atkal aizkrita • LIdzIgi noticis ar! ar strädniekiem.' ciet. BrlkSl^ skaneja dobjs un dzijg ^ija kädreiz gan fiziska, gan garlg^ kä smilSu sauja, kas pirmä krIt uz ^arba stradnieki. Sauräkä nozim§ ar kapä laista zärka, stradnieka värdu apzlm§jam gan ti- jm sr^s-s sstz SSÄ • ruma; papeiiem skaidas no käpnem ^^^^^ skaldldam^trauclmiestalsni leJä. ^Af^^^tm Ä r " £ d Äm siem spekiem turedami smago nesa- un nesträdätäjiem, nodarbinStiem kur? J • mo, lai tas neizs]uk no pirkstiem. i^n nenodarblnätlem. Gitädi saaugs Iekäms apdomäjos, bijäm uz ielas. tikai „—o§i" vien. Rakstnieku va- • „He~e!" ormanis nöpriecajäs. „Es kara FiSbadiä jau käda amata per-jau teicu, kundzit, vai nu nieka zär- sona izsaclja pateicibu „izpiido§iem cinu pa diviem nenomoclsim! Ir jau mäksliniekiem". Tie „izpildo^le vei smagäkas lietas nestas!" mäkslinieki" bija musu rakstniekl, leceläm zärku ratos, kura dibens kas nolaslja savus darbus! vei bija piebiris mura gruveäu un! J. Zatl kaftai pali(2käm. Ormanis norausa sviedrus no pie-res, „Gatavs, kundzit. Lepnais zärks var braukt U n— kad apskatäs —, ^ , . ^ ^ .r, , j ^ ^ -v nudien lepns.gadijies." Lietpratigi^l^^^^ zärka delu salaidumus a p t a u s t l j l s , " ^ ^ . ^ Q . vin§, väiräk pret itiani griezda^^ piebilda: „Jus jau zinät— zärkus cesHSvs un bralis gaja boja 1941. ga-tagad traki grutl dabut Trakl. Gil- da jtoija teirora dienäs, -bet yirs vekus rok skapjos, es jums. saku. h^zejnieks Vllls Cedriij5, kä^zli^ots, Pärzä^e sk:ani uz pusem - zliuks - 1 miris. Dzejniece izglabusies kopä ar . zärks gatavs. Vienäs mäjäs, zlmi, savu jaun^o delii^u. Q . visi skapji i | u pa zemi sarakti. Pede- Prof. H. Skuja ievelets Xlpsalas bo-jo noraka trauku skapL Taisni be- taniskajä institutä par laborantu ar das, zinät. Kur tagad traukuslikt?"uzdevumu petit saldudepu alfees Up- Bija täda sajuta, it kä sieviete pg- salas ezeros. ^ dejä mirkl 1 gribetu mani vei aiztu-l 2umäls Labietis latvi^äs^sadiives ret. BettiSi vairijös atskatities. So-[un kultiiras kopSanai izhäk Upsala, |oju tieSi pret veju sagriezies un cen- Zviedrijä. ^ tos ko iestästlt. ^ Par Jä^a Tldemai^a gleznu izstadi ,,Kas tev par daju!" Gäju un lal- Sveice turienes laikraksts ^ „Le Mon-kam nat balsl atkärtoju: »Kas tev d^in" ievietojis 2oria Sodera apceri, par daJu!" |kas iejutigr un atzinigi verte Tlde-mai? a ipatno talantu. 13. I Penkluba pirmä sanäksme St^- NäkoSä dienä tomer uzi^^^ vaino nairiu un diyairfö^ievietL Kaut kas tirdlgiprasljäs pec skaid-r^^^ rlbas. - prot J. Bokalders piemmejis zudu- „Piedodiet, kundze," es teicu. „Zi- sos zinätniekus. : ^ nu, ka man nav nekädas dalas. Bet Vi]a Pludopa Mazä Andreja pir-tomer . . . Jusu ormanis runaja tik mäs bemibas atmipas ar Jäi?a Zun-savädi, un jus pati . . . Värdu sakot, taka zimejumiem un. väku izdevis vai cilveks, kas bija . , . ko vakar j apgäds Cels un V. Stäls.
Object Description
Rating | |
Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, October 3, 1947 |
Language | la |
Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
Publisher | McLaren Micropublishing |
Date | 1947-10-03 |
Type | text |
Format | application/pdf |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
Identifier | Bavari471003 |
Description
Title | 1947-10-03-03 |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
OCR text |
' M
^ES NO ANGLUAS
M e m un an" piLS ,1*?*, gOs.
Gtts latvietis no sw I
tt ievskta un' Cd ff'
.u |
Tags
Comments
Post a Comment for 1947-10-03-03