Bavarijas Latviesu vestnesis, July 9, 1948

              m m
li i-'-'i'; ••'
'mm'^^^MļM.
' < ( l v •
- • i
0 l "':4.
«Iii
LATVIJA. 1948. g. 9. iu,
Nr.' 52 (157). 11994488.. gg.. 9. jūlijā
Ar autors parakstu vai iniclaUenn pa­rakstītajos
rakstos tzteiKta.s domas nav
kaira zioš redakcijas domab
TRIMDAS
DĀLDERIS UN
IERADUMA
atlniž
T
PRIVĀTI DZĪVOJOŠIE POŠAS UZ NOMETNĒM UN ME2A DAR­BIEM.
— DRAUD PAJUKT! SKOLU DARBS. - LATVIEŠI PĀR­TRAUC
STUDIJAS PREIBURGĀ UN TlBINGENĀ. ~ VAIROJAS GRI­BĒTĀJU
TĀLĀKAI EMIGRĀCIJAI. — SKUMJAS VĒSTIS NO
•:\iAROKAs>--.-.'v-;:-: ..•^•^•^/••^^^^
• Kad ilggadīgus, ierēdņus
pcn:iijCi, tad ir novērota, ka viņiem
ļoti grūti :(;kjau!if\s kunaļā stāvoklī.
Tr pat zināmi :^aHī;Mm:, kur šīs pār­maiņas
ictckmt' l ' d / tam itin spir­gtais
pensionfirs sāk vār:?ulot: pēkšņa
ierasta dzīves ritma maiņa to kauj
nost kO fizi.ski, t ā garīgi. Ieraduma
KP^ks ir liel'lks, noka to parasti
dnmā.
Trīs gaciLi n^m.otņu dzīve, lai cik
no/.C'loiama tā būtu, arī mums lielā
mērā 'kļuvusi jau par. ieradumu. Pie
tam mēs n a š i tīši vai netīši tai e^am
pif^df^^vējuš'i ('ažu's tādus raksturo­jumus,
kns, na.virši skatoties, uan
var. mums patikt, bet kas nekādā
ziņā nav pareizi. Piemēram, ka vis
mcs ta^^:id esam vienūdi. Ir laiks re­vidēt
ari uz ieraduma, pamata ērto
domu., ka Vācija arī turpmāk būs
latviešu trimdinieku centrs. Ja tāds
pieņēmums līdz šim arī bija pareizs
tad mū/.īgi tas tāds nepaliks. Svarī-^
gi to ieskatīt, jo tam i r arī svarī­gas
konsekvences.
Pieņēmums, ka Vāeija ir latviešu
trimdas centrs, balstās uz faktu, ka
Vācijā līdz šim atrodas vēl arī ta­gad
visvairāk latviešu kā nevienā
citā- zemē ārpus Latvijas. Bet pa
šiem trim [?adiem. latviešu skaits
Rietumvacijā un Austrijā tomēr ,sa­mazinājies
• par apm. 20.000, no ku-.
riem Anj^lijā izaugusi diezgan prā-
. va latviešu grupa, ap 12.000, bet ma­zākas
grupas ari Kanādā, Austrā­lijā.
Tālākai emigrācijai pastiprino­ties,
šī attīstība ies tālāk un var pa­redzēt,
ka ASV novietosies ap
30—35.000 latviešu ieceļotāju, zi­nāms
skaits arī Kanādā, Austrālijā
un Dienvidamerikas zemēs, līdz ar
ko Rietumvācijas latviešu skaits ie­vērojami
saruks. Skaitliski vislielā­kā
(agrākos latviešu emigrantus
klāt skaitot) latviešu grupa, šķiet,
Izveidosies ASV.
Labi. ka no neauglīgās spriedelē-
.šanrrs {bez autonti.skiem datiem) ie­teikt
vai neieteikt izceļot uz to vai
citu zemi, kopš šī gada janvāra esam
sākuši mazliet interesēties ari par
to, kā, izklīstot pa pasauli, uzturēt
sakarus, garigās saites, kā iespēji
robežās nodrošināt savas garīgās
.vērtības, kā latviešu jaunatnei pa­darīt
pieejamas latviskā gara vērtī­bas,
kā izveidot materiālo aprūp
tiem tautiešiem, kas bez tādas
nespēj eksistēt. Taisni no» šo
problēmu atrisinājuma, un nevis no
tā, vai atrādīsimies Anglijā vai
Austrālijā, būs vislielākā mērā at­karīga
latviešu trimdas idejiskā at­taisnojuma.
uzturāšana.
Tieši šajās dienās spriež Latviešu
Centrālā Padome un Latviešu Na­cionālā
Padome. Pārfrāzējot Ķvn-
, ča lūgšanu IVIērnieku laikos, tagad
varētu teikt „lai Dievs runas vīru
cienīgtēviem dod tādu prātu, ka tic
neviens nedižotos viens pats uzcelt
baļķi uz ragavām, bet katrs pūlētos
pienest pa kārtij tai b ū d a i , ar
kuļ'u mums būs pa^nidām lāizt'ok.'-
Centrālās komitejas locekļi, kam
bijis nepateicīgais uzdevums visus
jautājumus apspriest ne vien teorē­tiski,
bet arī p r a k t i s k i atrisināt,
vislabāk varēs" pateilct, cik liels ga­bals
ir no ieradumu pieņēmumr s
bāzētiem lēmumiem, līdz to realizē­šanai.
Nereti tos šķir > bezgalība.
Ja neesam sisti ar domāšanas
kūtrumu, tad ir skaidrs, ka ar vis-
• lielāko enerģiju un no pašas
apakšas soli pa solim tagad visās
zemēs, kur latvieši novietojušies,
jāmēģina organizēt kultūras un sa­biedriskās
palīdzības fondi. Un ka-mēr
«*-vēl latviešu lielākā' gruna
Franču joslas DP kādreiz smagi
sajuta kustības aizliegumu ārpus sa­va
apriņķa robežām. Latvieši, iz­salkuši
pēc kulturāliem pasāku­miem,
toreiz ļoti priecājās par, Lat­viešu
pre.-es biedrības organizē­tajiem
literārajiem sarīkojum|iem un
rak>tnieku pēcpusdienām 10. jūni­jā
DP kustības ierobežojumu tleidzbt
atcēla. Tagad atkal jauna beda:
..ku.^tētics" nevar līdzekļu .trūkuma
dēl. }o naudas reforma franču joslas
DP skārurii sevišķi smagi, īpaši kul­tūras
darbiniekus, kas visu laiku
savus pienākumus veica bez mak'sas.
saņemot vienīgi nodarbināto devas.
Sākušās grūtas dienas. Visiem Ipri-vāti
dzīvojošiem DP, .kādu franču
jo'^lā ir daudz, arī turpmāk ppr dzī­vokļiem.
ankuiSnāšanu un, apgaismo­šanu
jāmaksā līdzšinējā cena. ap-i
mēram 70—120 vācu marku mēnesī.
Arī kultūras daj'biniekiem vienīgā
iespēja tagad Irsaistities :mcža dar­bos.
Sajā ziņā iespējas plašas, bet
a tai g 0 j um a n o te i ku m i ne v i eniļnē r iz­devīgi.
Sliktums tas, ka algas- vienu
daļu izmaksā okupācijas frankos.
Par tiem jāiepērkas . kantīnēs. • kur
bieži vien. tlabūjami • tikai plkocho-liskie
dzērieni...
Gandrīz bezizejas stāvoklī nonā-
<:uši darba nespējīgie. Tiem. atliks
vienīgi' lūgt, lai viņus no privātajiem
dzīvokļiem nārceļ uz kādu nometni
Nekādu5 sociālus atbalstus' vairs ne­varēs
izmaksāt, jo komitejas uc. bŗ-.,
ganizācijas nav oficiāli atzītas, kā­pēc
nevar pretendēt uz naudas ap­maiņu.
Tāpēc problemātisks arī
skolu un skolotāju stāvoklis.! No 40
nodarbinātiem latviešu tautskolor
nauau
ANDREJA GRAUDA VĒSTULE NO ANGLIJAS
Krastus. Vieniniekiem visplašākās
zredzes izceļot uz Franciju iin tās
Kolonijām, bet par tiuicnes darba
un dzīves apsīākļiem pienāk ziņas.
Kas. maz iepriecina. Labāks stāvoklis
vienīgi tiem individuāliem izceļo­tājiem,
kas, no šejieries brauc tieši
uz kāda franču okupācijas.-ierēdņa
lauksaimniecību vai mājsaimniecību
ar iepriekšēju līgumu un norunu.
Šādu iespēju tomēr ļoti maz.
Skumjas vēstis saņemtas no Ma-rokas.
Kāds latviešu inženieris, kas
tur devās kā aicināts spc'ciālists,
raksta: .,Izkāpjot Marokas krastā
vajadzēja .aizmirst iepriekšējos solī­jumus
un līgumus. Viss .bija jāsāk
no jauna. Atbraucējus,, kas .nav fran­cūži,
te neviens negaida. Tikai ar
ārkārtējām pūlēm un neatlaidību,
pēc 2 mēnešu bezdarbnieka dzīves
beidzot izdevās dabūt darbu un kaut
cik piemērotus dzīves apstākļus.
Dzīvokļu, trūkums neiedomājams.
Divus mēnešus dzīvoju barakā bez
jumta. Nospiež, ka te neviens iece­ļotājs
garīgi unti materiāli nedrīkst
pacelties augstāk par pārvaldes ie^.
rēdņiem, jo pretējā gadījumā dzīves
nav." Tālāk, inženieris pastāsta, ga
dījumu, kad viņš. aizsaukts pie šef
par to, ka bija iegādājies labāku uz­valku
un glītāk izdaiļojis savu mi­tekli
nekā šefs. Tas pavēlējis izdai-ļojumus
likvidēt un aizrādījis, ka 2
uzvalki un tāds dārzs. drīkst būt t i ­kai
uzņēmuma vadītājam lai ne­grautu,
tā. cieņu šejieniešu acīs." T
Pirms pāris mēnešiem kādā vēstu­lē
aprakstīju savu budžetu. Starp
citu. ar saviem kabatas skaitļiem
žonglējot, es diezgan leoni paziņoju,
ka ^esmu par 5 sterliņu mārciņām
nosūtījis sainīšus saviem tuviniekiem
uz Vāciju un Austriju. Tm sorrv.
tas nav taisnība: par tām piecām
mārciņām, t. pai' savu divu nedē-
1
3 (By Plarrod^ T^i
pārplūdināja šejie^ >
London. S.W. 3
Ken 4171)" pār
ārzemnieku hosteļus ar savi^
prospektiem un cenrāžien. -1 y ?
jūsu uzdevumā varam nosūtīt sa^'^"^^'
sus uz Poliju, Vāciju, Franciju K'
liju, Austriju un citām zemēm" s-^t
nīšus mēs izsūtīsim no anJrl^ ^J'^i'
nijām, kur nav izsūtīšanas ieroC
IJAS'?
u algu es esmu nopircis temu šim žojumu. Jusu pasūtinājum-os
rakstam. izpildīsim 8-12 nedēlu laikā pēc'-u
Šo notikumu sākums meklējams su iemaksas saņemšanas, šekoiiet
sirmā senatnē - piVms vesela pus- mūsu cenrāžiem!
gada. Šajā laika esmu kļuvis vecāks Cenas patiesam bija sālītas
m gudrāks. Tagad man liekas, ka neteiktu vairāk. Piem., 2 mārc^iaš
irī Anglijā ir cilvēki, kas, O'Henri šokolādes — 1 mārciņa 7 šiliņi jeb
dārdiem runājot dolāru otra cii- U mārciņa kafijas un 1 mārciņa ka.
'ēka kabatā uzskata par pei'sonīgu kao — 1 mārciņa 5 šiliņi. Tas tome^
apvainojumu. Vienu šādu gadījumu nevienu neuztrauca ~ tālais^sutījuV
nesen aprakstīja plaši izplatītais ma ceļš, firmai taču arī vajaga peļ.
angļu nedēļas žurnāls ,.News Re- nīt u.t.t. Bet kiu- tad izvēle, jus va.
view". A. kimgam pieder sacīkšu rat saviem piederīgajiem nosūtīt
z-o-gs, bet A. kimgs ir arī pai'ādā B. visu, ko vien vēlaties: drēbes, ziepes
kungam • zināmu naudas summu. Tā augļus, konservus, rozīnes, pipaniv
kā A. kungam šis naudas nav, tad mandeles, cigaretes! Man šķiet; biia!
B. grib, lai A, viņam atdod savu diezgan daudz tādu ānemju brīvJ
zirgu. Bet A, kungam negribas no prātīgo strādnieku, kas firmai nosu^
goju-raio-tājiem
no PDR iestādēm ata
mu saņem tikai 14, bet pārējie
nu komiteju piemaksas vai arī dar­bojas
• tikai par nodarbināto d^vu.
Skolotājiem vajadzēs meklēt citu
darbu. Tā būs sagrauts ar lielāmi
pūlēm izveidotais iīdzšinēiai's sko­l
u tīlds. . , I .
Arī: latviešu studenti Freiburgas
un Tībingenas augstskolās pašreiz
ir strupceļā. Bez studiju naudas v i ­ņiem
pašiem vēl jāmaksā par dzī­vokļiem,
apkurināšanu un apgaismo­šanu,
kāpēc daļa .studentu jau ta-
^ad mācība.s pārtraukuši. Lai -iz­kļūtu
no neapskaužamā stāvokļa,
franču joslas tautieši pastipriināti
sāk domāt par tālāko emigrā|Ciju'.
Ļaudis runā, domā, apsver un vērtē,
bet tilcai nedaudziem vieniniekicļim.
ar labu veselību izdevies sasniegt
Anglijas,. Kanādas vai Marokas
Nometņu
dzīve
aiziet
ir
Rietumvacijā, ierosmei no
šejienes. Šo fondu mērķiem jābūt
skaidi'iem, konkrētiem, visiem sa­protamiem,
fondu darbība jādibina
uz visplašāko tautjošu līdzdalību.
Tie nedrīkst nodarboties tikai ar
vispārīgu aicinājumu publicēšanu,
tiem jādod darbības stimulējums
Grūtu šo jautājumu padara lielie
attālumi, kādos cilvēki dažādās ze­mēs
izkaisīti. Iedomāsimies tikai, ka,
piem., Kanādā tautiešu grupas vie­nu
no otras šķir tūkstoši kilometru
Cilvēkiem tur nav arī laika brau­kāt
šos tālos ceļus uz sanāksmēm
nemaz nerunājot par līdzekļiem. Un
tomēr, lai fondi varētu cerēt uz pa-nākimiiem,
tiem jābauda arī vispla­šākā
uzticība. Varbūt te vietā būtu
fondu padomes institūts, ko varētu
ievēlēt pa pastu, kā tas notika
• Zviedrijā ar turienes latviešu Na­cionālā
fonda padomi.
Tā vai citādi, skaidrs ir. ka nā­kamajā
gadā būsim daudz, vairāk
izkliedēti nekā Daši'eiz. Kamēr ta^
•MUMS vēl nav nekādu tuvāku in­strukciju
par DP ieceļošanas; akciju
ASV, paskaidro an"ierikāņu 'konsu-1
lāts Hamburgā. Tikko informāciju
saņems, to izziņos radiofonos un
presē.
DE]\/IOKBATISKĀ CENTRA un
pārējo vidus grupu liberālās aprin­das
Eslingenā nodibinājušas demo-a\
atu •klubu. Kluba rnērķis: sagla­bāt
latviešu tautas kopības uh tēv­zemes
mīlestības apziņu, veicināt
Dicdru kulturālo UĢ materiālo attīs­tību
un demokrātisko ideju' popu­larizēšanu.
Kluba valdē ievēlēti:
Jānis Andcrsons, Žanis Kalva, G.
Kārkliņš. Jānis Porietis, V. Salka,
Vera Kaminska, J. Dambis, Jēkabs
Avots.un B. Krūka. Valdes priekš­sēdis
Jānis Porietis.
UZ GRĒVENI pēc JMcndcnes p(ļļu
nometnes likvidēšanas pārvietotā lie­lāka
grupa poļu, kāpēc nepieciešama
dzīvojamo telpu pārkārtošana arī-
Grēvenē : dzīvojošiem mūsu tautie­šiem.
LATVIJAS Sarkanā Krusta pārval­de
aizrāda, ka par dažādiem piepra­sījumiem
atbildēm jāpievieno pa 24
feniņu pastmarkai porto izdevu­miem.
LSK kartotēkai adresētiem
pieprasījumiem par izziņām bez^^mi­nētā
'porto vēl iesūtāmi 24 feniņi
(pastmarkās) kartotēkas uzturēšanas
izdevumiem. . •. I •'
,,Kopniek! Ierodies ar visiem sa­viem
skautiem rīt noteikti pL 9
mītnē. Neaizmirsti paņemt līdz ra­tiņus,
cirvi,: 8 pagales malkas, 200
gramu miltus im visu to, kam jā­būt
katram skautam: līdzi Būsim
modri!"
Tā skanēja pavēles saturs. Kop-nieks
paziņojumu bija izlasījis, tu­rēdams
ačgārno rakstU' pret spog:uli;
iVLītnē :Sacensības sākās ar jaunu pa­vēli:
;.2', 3^ 4^^4, 2, 2\ 2. 3,5" )• . . ."
To, saprotams, nācās palauzīt gal­vu.
: Pārveidoto morzu atšifrējot, lie­ta
. ikvienam tomēr kļuva skaidi-a:
,,Ieejam nometnē!.; Teltis atrodas, pie
„Pērses" roveŗa Baumaņa. Ar teltīm
ierodieties nometnes vietā spoii^
laukumā-un sameklējiet vietu kopa
teltij. Novietojieties un ziņojiet par
ierašanos nometnē!" Tātad, nu reiz
bija pienākusi gaidu un skautu sa­censību
diena pirms lielajām vasaras
nometnēm.
' Uz. Eslingenas latviešu koloiiijas
sporta laukumu skriešus steidzas zē­ni,
ļ Lielākā atstarpē sl^autiem seko:
gaidas. Tieši pl. 11 sacensību vadī^
tājs A. Bēcis .laukuma vidū skaļi
iesvilpās. 18 vietās 18 gaidu un
skautu kopi sakuslas, lai atvestās
teltis saceltu pirmie un „izietu no­metnē"..
Ļaudis .no.- apkārtējo blokr
ēku logiem ziņkārīgi noraugās uz.šo
dzīvīgo spietu, kas turpat visu acu
nviekšā liek izaugt telšu pils^^tai.^
Sp'^rta laukuma malas^-ldons ir se­višķi
ciets un telšu sānu virves no-zirga
šķirties, negribas lidz tam tīja savas mārciņas, jo izredze Š|.-
mirklim,' kamēr . . . zirgs nobeidzas, dā veidā palīdzēt tuviniekiem V5-
Kad nu A. ' neapšaubānvi konstatē, cijā un Austrijā vairāk kā kārdi, '
ka zirgs nav atmodināms, viņš steig- nāja. Nezinu, cik un kādiem sūti- /
šus beigto zirgu nosūta B. kungam, jumiem operācija izdevusies, bet es/ļ
Paiet viena nedēļa, paiet otra, B. personīgi piedzīvoju neveiksmi."'
kl^usē un A nolemj viņam piezvanīt: Savas 5 mārciņas nosūtīju firmai \
„Vai jūs zirgu saņēmāt?" — „Jā, š. g. janvāra beigās un jau pēc da- '
paldies." — „Nu, un vai viss kārt,ī- žām dienam saņēnļu^uz M skaista I
b ā ? " - „Kārtībā gan, bet nekas papīra rakstītu kvīti. Tātad; viss i
liels tur neiznāca." — „Kā tā?" kārtība, atliek tikai nogaidīt tās 12 ļ
„Es to zirgu izlozēju, pārdevu tikai nedēļas. Protams, vajadzēja nogai<
tūkstoti ložu par mārciņu gabalā." <^īt, bet es pasteidzos par gaidāiTiiein
~ „Bet ko tad jūs teicāt tam cilvē- sainīšiem informēt adresātus un ari
kam, kas zirgu laimēja?" „Tam ierakstīt darījumu sava budžeta
es atdevu vina mārciņu atpakaļ." publikācija. Pagāja 12 nedēļa.?, un
Otrs gadījums ir mazliet sarežģī- i^^kas nenotika. Pagāja vēl vairāk
tāks un tieši saistīts ar manām nedēļu, un arī nekas nenotika. Jū-
5 mārciņām. Pag. g. beigās un šī- nija sākumā aizrakstīju firmai ļoti
gada sākumā Londonas firma „MKZ solīdu vēstuli. Salv, godātie kimgi,
(Export Import) Ltd, 13, Basil Street, ļ vai jus nebulu tik laipni un man
nepaziņotu, vai sainīši nosūtīti.; Un,
ja kaut:kādu iemeslu dēļ tie nebūtu:
ņosū tīti, vai. es nevarētu dabūt ļsavu
naudu atpakaļ. : [ :.
• kaut gan savu ādrēsif: bijuļ AIZ/
rakstījis. v isskai.dr āķiem \^lok|^&'
tiern,: atbilde: stipri ka vēj ā s ^ ^
pienākusi; art šodien. Kaut kas ni
bija jādara^ Bet kas īsti? ^ - K
; Ģadījūnia ; pēc 5: ; pazīstu' kādi
angļu saiņaņieciskudārbinieļcu,v
SUDRABA LILIJAS BRUŅINIEKI
DAUGAVAS NOVADA SKAUTU UN GAIDU PAMATMAKU SACEN­SĪBAS
ESUNGENĀ
ju savas bēdas un lūdzu, lai ļviriš
kādā iestādē ievāc ziņas par „MKZ"
firmu. Jau trešā dienā saņēmīl at­bildi,
un tā skan: ļ
„Es šodien ievācu ziņas parjirmu,
kuru.Jūs minējāt,^ un par^ožēļosa-.
nu man jāsaka, ka Jums sava hau-turētājām
koka j,siļķītēm" nemaz
negribas zemē līst. Laukumā spīvi
atbalsojas neskaitāmu koka ā m u r u , , . ^ , _ - . ,, .
klaudzēšana un negrib rimties, ndz h^^^f ^^^^^^^ .^^^ vienaldzīgs ne
šie 12, 13 vai 15 gadus vecie zēni P!^^^ J^'^^";^ P ™ ? S ^ ' ari pret DP
virves galīgi nostiprinājuši un telts vispār. Aizrakstīju viņam, izsļasti-beidzot
taisna.
„Stārķu", kopām pagalam nelai­mējās.
Koka kārts' divi reizēs izur­bjas
cauri telts jumta smailei. Šī i n ­diāņi^
^būda vienkārši . sabrūk, ka­mēr
sacensības laiks skrien kā vēja
spārniem. Drīz tomēr nodevīga smai^ . .ļ. r-. r .L- i - *
le sasieta, kārts par jaunu uzcelta, f.^ ^J^^^^^^ ^m^^^^
AnVLn^ nfvni .nonn.ōvTcr^ nm.rin.+c.c Scotbnd Yard, London S.~^-W. I,
un ;\izsļāstiet; visu,, /kas:. Jums .paloio^
lietu, zmānas.A^
sen .esote bijusi ziņa • par' kādu' fifrŗiu,
kurai :ļ3ijiš-: kantoris •^sainīšu: sii|ša--.
nai; uz Vāciju; Varbūt tā ir ^tā pati
firmā, Ja: zināt; citas; personas, kas^
nosūtījiišas naudu, laivarī: & ralife
'nauda sada nožēlojama kārta, taa
būtu darāms viss, k atrastu:.clļV^
Auklas atkal vienmērīgi pievilktas.
Sviedri tecējuši aumaļām, zaļie
kaldauti sašķiebušies. Zēni jau šeit
pierod nepadoties dzīves ne­veiksmēm
un nekādos apstākļos ne­apjukt,
bet kopējiem spēkiem uzva­rēt,
kaut viss jau liktos zaudēts.
Daugavas novada skautu priekš­nieks
un
Tērauds ar skautu vadītājiem iet no
telts uz teltij lai. darbu personīgi
svērtu, labotu im uzteiktu. Katras
telts priekšā vienrindu līnijā nostā­jušies
zēni un meitenes priekšnieku
sagaida ar kopa īpatnējo saucienu:
„Eži! Eži! Tuk, tuk, tuk!"
„Kaijas! Kaijas! Kjū! Kjū!"
„Pīpenes", „Pūces", „Brieži" —
tie ir dažu kopu nosaukumi, kas rā­da
skautu saskari ar latvisko dabu.
Dabu izprast un ar to saaugt ir t i ­kai
daļa no tiem uzdevumiem,: kam
dzīvo mazie sudraba lilijas bruņi­nieki,
kuru simbols uz
IRO kontroles centrs AugsbUrgā
aizrāda, ka apliecību saņem.sanai
turpmāk vajadzīgas ģimenes galvas
2 foto^rrafijas.
B . \ V A R 1 J A S apg.^^bnla
lois,
žēl
kam ar to sakars. Man oti
Man arī, bet skola maksā naudļi
Anglijā, jūnija beigās.
A n d r e j s Graud
Vācietis apzog
nometni
i!"
LMunchen, Hercū^ Rudolfs:r.
ā r ; : ; n iu p:.s:.j; i l . i r r am B;i \hānri:ri
D.ribnm. Jānim' K.T.ninam. Kārlim
Jānini Lārrn.v,V,n\. Biiloi C i a l a i , jā:.i:n Olu-līņani:
uiv Ādū'if..m Sarnakam. • I
komi'c'ā
Krnskovs-
Jūlijā ievācamas
drogas
.1: ... '•; .-, .'i' •'• • . :'/•'•'• "'
j a iepriekšējos gados bija novērodama ma­zāka
. rosiba; droi^'u vākšanā, tad paš.reiz
daudziem būs ļādomā, kā -'tikt pie :kāda fe-nin-
a naudas. Te ļānorāda, ka drogas Vā-ciiā
daudz pieprasa un šajā, darbā, var ie-sais-
tītics ne tikai atsevi.šķas personas, bet. a r ī
skolas, mazpulki un skauti. Vācijā . dzied­niecības
aui;us drīkst ievākt, tikai pēc • aV-lauias
saņemšanas, drogu, vākšanas pārraudzīr
bas . i e s t ā d ē s , resp. •: kādā- aptiekā vai dro-gerijā.
Galvenā pārvalde^ . Landesverband 1.:
Mciipflanzenbcschaffung .Bavārijā .atrodas
Voi!hc:mā, Admirar Hippstrasse 6. Bez; at-
1 atkali ir vajadzīga arī piekrišana lio zemes;
ī p a š n i e k a . •
No ļūliiā savācamām drogām minamas:
Arnikas: ziedgalviņas noplūc ziedēšanas
sākumā pēc icspēias ar. īsākiem ziedkāti-iy,|
em. Zicdu-^ ē ēnā. Arnikai daudz līdzi­nieču,
tamdēļ' nesamir.nīt! Sarkanā āboliņa
.ziedgalvinas icvac ziedē.šanas sākumā, ziedus
žāvē ēnā. Balto p a n ā t r u ' z i e d u s bez kausj-
.nicrn i.u'āc ' s a u s ā , - saulainā-- laikā. Ziedi • jā-
^:ā\ē cr.a sevišķi rūpīgi. )0 neuzmanīgi žā-vei-
ot- kjūst tumši: Biškrēsliņu ziedgalvinas
no;r-oŽ boz ē t m u r a kāt.cm. Žāvē ēnā. Liepu
ziedus ievāC: ar visām, piezicdlapiņām. Žāvē
ēna. ( D e \ i ņ \ ī r s p ē k a ziedus var ii:\ākt arī no
savvaļas" aut;iem. Ziedi • ievācami, sausā laikā
un. lai ncral;k;u tum.?', jā::āvē sev.šķi rūpīgi.
Palīgā,., palīga .l--;;ķ^^
„ sauca/kāda Babenhaūzenas ļatvi^^
^ ^....^^.^ v./. krūtīm I nometnes iemītniece, kad viņa $ķ
pauž: „Tīrs domās, vārdos* un dar- griezās mājās un sava dzīvokļa d\^
bosi" Ikvienam šādas nozīmes īpaš- vis sastapa svešu vīrieti, kas m
•niekam bijusi jāiztur pārbaude aprēķināji^, ka istaba tiķ atri ne-skautu
mākās, par pierādījumu savai viens neieradīsies. Latviešu poiiciļ^
.iek.šējai augšanai skautu tikumu un I izdevās svešo notvert vēl nometne;»
praktisko pienākumtu garā.
Par jaunu atskan vadītāju svilpes
signāls. Kopiem dots jauns uzde­vums:
„ K a s visātrāk sakurs guni un
visātrāk un garšīgak izceps.maizi?
— Traukus lietot aizliegts!"
„I^riežu" kops ugunskuru ie^^^^ris
pmnais — 2 mmutēs un 23 sekun- ^^ļa jau bija pārdotas tālāk. Sletefs
^des. „Starķi" tomēr pasteidzas pir- ^iesā savus līdzdarbiniekus neizdev^'
territorijā. Tas izrādījās/par y
benhauzenā dzīvojošo vācfeti Ķuijiu
Sleteru, Pirms dažām dienām viļ)S
bija apzadzis arī kādu citu latviešu
ģimeni, paņemot drebēs, naudu, ci­garetes
un' pull^steni. Pārmeklējiet
Šletera grezni iekārtoto dzīvoRU
mie tiesnešu tribīnei pienest gardi
izcepto maizi. Tā nav nekāda pa-'
rastā maize, kuras brīininātā mīlda
čiīiskveidīgi apvijusies ap zaļa koka
•nūju. Pa gabaliņam atlauzta, tā ap­ēdas
pati no sevis. Mīkla mīcīta ak­mens
dobumā.. Šī cepšana ir māksla.
Pieliksi daudz iidens, mīkla ātri
neizcepsies; piešausi par daudz sāks
— mati tiesnešiem sasliesies stāvus
gaisā; par maz sāls — garša plieka­na.
Sargies no skuju nūjām! Sveķu
piegarša, neizbēgama. Un vēl — cen-un
sodu saņēma viens. J. B.
REDAKCIJAI
bez čemuru kātiem.
vēl nav
tīivls. kas noticis, jāizveido sa.\aru
vieno latviešus katrā zc-
:ku:v;tie;-'atrodas. • iin.",kas ,'vieno
laivie.^u gru'oas daž.ādr.s ze:riē^, r . . , ,
' „. . • , • , .. ļ.nu,\u airaitnisu . laks
^as. nennti:-;s. tad m.usu;. triņ^qias -!u:u,: žāA.p ēnā.- Cd-ns^
me
arī
Ja-d
ā i J l c r i s cuiz
vērdiņos.
Pelašķu ziedus noplūc
Zalvē ēnā. • Avenāju lanasc ievāc: no meža
v..n ou? san'ia.ni iics
K, R a b ā cs
-er.a'ium ar lapu" kātiņiem. Zā'.ē ēnā.
Bērzu lapas ' ž ā v ē ēnā; ; caurvēiā.. Beladonas:
laņas ;t.\āc sausā, saula-.nā laikā, atļauts ap-
2 ā \ ē : ā:ri s.-.u!ē. Lapas ļot: indīgas. Nārru
lapns n.-p'ūc '"^cz s'ubiā'u dr:ļām. Kailo trū-knmzāīu
lakstu^-, pēc ••levā.kša.nas- izpurina - no
iSm' . l t ī m , ;;avē ē n ā . • Vībotņu lakstus nogriež
lar :t zicd'osām.;' galotnēm / - l ī d z 25: • cm,, ^gafusv
.'āvē ēnā. Smailo celmalī'^u lapas ž a \ ē ē n ā .
tus,:.. — noariež visu
ni ē t r u ,u n .! n u k u . m ē t r u
Si;.;.? ! vērtaietk al
P;::. Kārlis S
-e nav
tikai na
' f.%li^art jau
I' doļ
tiešār
ar 150
bijušais:
18 kbfer
, £jlin2enas lat^1
.'Venecuēlu nesen
.,.:i{ier.es.noskai
•>a atsevišķu t
n a:^§t savas 1^1
v^cie^i uii sveiGļ
• >5 zepi neaizmirs
^ļiaiin paražas. J
Venecuēlas valdiļ
;ļvu!nu dzivā un
ļ^ļj icgšdei. Aizdeva
p 50 gados.
' vnecjelā atalgotu C
;nii'!iien. techniķij
ji^yy^ speciālisti.;!
ŗ-M. krāsotāji, i
l, T. skārdnieki. Ziiia
iiiii^niee-ibā. Daži-
; ieradušies Veiif
Kin^s gabaliņiem,:;
w'-a!:!ii, Te ļoti lielai
H:r;?:'la'S neslēpj,
f,i.",;-',-!iiko baznicU kuļ
ri Par iilimatu aiz
:::M:es, atskaitot bal
-Kvtiii-jo^las. .:'••.
S:na^s darbs, bet li
par Austrālijas'
:'.i.v.uc;ļās nociaflDināl
ic:.] raksia zu:nalists
Ivji^lendas ziemeļos
:intici:as slr?dā ap'
V:.: dzivo barakās pa
^ h dun'īm- kokos<
t%,Jv.Sulcs ar'
. SJSC Darbs sāL
apavu' var
V. B a j ā r s , Osnabrikā
, VAI CITA DARBA NAV?
Gandrīz katru nedēļu^ man kād?:
„labvēlis" piesūta tā sauKU
Flandrēna ķēdes vēstuli. SevisĶi I^T
5 * ^ maks:
km no
Uz: di
ip.;.?.ai meta:-.*. ,lapxs :5e*,v!ca-rh$nQ;;r'ezt ar v^su
l a u c u . :u"n p ē c tam^ lapas nobraucīt.- Ž ā v ē - ē n ā .'
i;evāc . pirms; piliigatavības,:'ļauj sal-
\m izžūu R. ļ.
Ķ.t mer.es
mos ienākties
.^anas lielā ātruma noslēpums! Gan-ļ dejā laikā pavairojies so
drīz negribas izpaust: jācep uz ogļu
ugunsk'ora. Vienāda resnuma mal­ciņa!
!auj izdegt, kamēr pāri paliek
ogles. Virs oglēm nūju ar aptīto
mīklu tikai pagrcza. IVLaizīte brīnišķi
izcepas.
Pa tam. kamZr .skauti cep un ie­dod
pa gabaliņam nogaršot aiī drau­giem;,-
klāt ^pusdi'enaK laiks.;l Veicams
•pēdējais; ;UždevUiņs:..:^NteM
un ..si^lvī.Vj-' caurumi jāaizber. Sīvās
•cīņas' beigušas. :-.•:' •>-'^^;'.V ': •
'vēstuli;;
skaits
Ja jau nu kāds aiz gara laika ti^,
šām nevar atrast lietderīgāku n_^^^
darbo.šanos, tad vismaz vajaazc^^;
atturēties rjogrūtināt tādus ^'^^'%]\
kas aizņemAi darbā. Pēdejo s^^^,
vēstuli man niesūtījis kāds L. ba-^.,^^i
no Oidenburgas-Omžicd.cs,_ta ra.'^ ,
stīta pare:zā lavie.su valodā
tāmm.asīnās. Zīmīgi, ka
un uz
ra
lielāks
daia vē.^tulu nāk tieši no Oldenb;^'
Vai mūsu trimdiniekiem ucs^
nedL
.1. k
:w'"K« rok
gaitas
gas.
nav cita darba?.
Pasi
mi
a als