Bavarijas Latviesu vestnesis, January 3, 1947

              LATVIXA» 1947. g. 3w Jauväd
JSna JsimsttAabiva 50 gadu darba atcere GrSvenS bvertas par
SSmiSfÄ täliia iH>meliieiiL N<^t taataa sveiciemis JubUarani,
- teprtedaaisiiii ar Hädu maan. bet iiöziimgo
(aploksni), Qrövene dzivojoSo lietu-vieSu
pärstävis un daiidzl cltL
Pateikdamies apsvefcejiem, rakst-nieks
norädija, ka vlpam tada saju-ta,
ka butu nodzivots tikai 50 gadu
un vei talu 50 gadu darba jubileja.
Ja vien butu veseliba un lemts dzi-vot,
vi3^ 8tradäk)t tapat ari uz
priekSu, darbu veieot pec labäkäs
apzij^as, tSpat kä visi citi darba da-ritäji.
Si diena un sirsnigie novele-jumi
viijLU vienm§r stlprinäSot
Pec patelclbas värdiem uz jubi-lära
lugumu svinibu dalibnieki no-dziedäja
„Tev mufeifi dzivot, Lat-vija".
Ar rakstiem gavllnieku sveica BGP
latvi^u pärstävis prof. K. Kundzii?§
un prbf. A . Sväbe, archibiskaps prof.
T. GrinbergSi prof. Jäzeps Vitols,
Hamburgas universitäte, Libekas
rakstnieki uri mäkslinieki, laikraksti
„Tevzeme" un „Latvija'S iumäli
„Cel§" un „Laiks", igau^u^ rakst-nieks
Valgama, prot J. Kuga, Pä-viis
Gruzna, A. Plensners, K. Lobe
udc.
Svinibu noslegumä oträ dienä
Grevenes teätra kopa izrädija Jaun-sudrabi^
a InvaHdu un Rallu, ko
rakstnieks bija restaurejis pec at-mii^
as, Pirms izräde^spar Jaunsud-rabina
dzivi- un darbiem refereja
preses biedribas priek§nieks K. D?iJ-:
leja.
Rakstnieku ritä Grevfene savus
darbus nolasija jujbiiäru godlnät ie-radu
§ies rakstnieki — P, Aigars, E.
Skujenieks un N. Kalnipä.
Svinibu dienas litä meistaru pir-mie
euminija vi^a Baitäs gramatas
fiaklakie laMttji - tautskcdöii Tiem
^ o j a i;ixnDaiij^ audz§ki>i, deklame-
^mi jubilara oarbus un dziedada-mi
dzleöias ar vij;^ tekstlem. Lat-vieSu
tedtris Hd^bekä bija sutijis
aktieri Vilibertu Stalu, kas skoleniem
cSla prlekää meistara telojumus. Pats
g a v i j n i ^ kas bija klat Sais aktos,
ilrsnigu suminäjumu sveikts, jaunat-nei
aizrädija, ka viss, ko viijä vei
vHStos, batu, lai kSdreiz Ropaiu
cela mali, pa kuru vipS tik daudz
stajgäjlfi, un $p kuru vijjam säistä^
p§d§Jie gadi dadratene, paceltos pie^
mlijas akmens, kas vistitu par Bai­täs
grimatas autoru.
Vakarä teätra 2äl§ notika.ceriträ-lais
godinäSanas akts, kura par ]u-bUira
daitlem iin dsdvi refereja
^mnazijas skobtäjs Jansons uh ar
mäkslihiedskiem priekSnesumiem
^edalljäs (^enes mäkslinieku
iäimes pärstSvjl un koris. P§c
priekSnesumiem jubiläru sveica un
veltes pasniedza — Grevenes lat-vie
§u nometnes, vadiba (aploksni),
LCK un Kultöras fonda pärstävis
Celms («lÄoksnDv EsUngenas
rakstniektt, mäkslinleku ui)| kulturas
darblnidcu pärstävis A.>i Prande
Oiploksni), laikraksta ,^ed^las Ap-skats"
un Zviedrijä dÄivojioso rakst-nleku
saimes pärstävis P. Aigars
(aploksni un dmdu päri), latvleäu
apgada pärstävis R * Mantnieks (ap-un
tikko iznäkuSäs gramatas
^Ganos" 1. eksempläru), latvieSu
teätra liPrbeki pärstävis J . Säberts
FASISTISK$S rrAlJJAS S B U E T U MINISTRA, MUSQlgNI 2N0TA
5. 1
(2.
1939. g. 21.
turpinajums) bet grib darbus, „ekstremus darbus**,
kä vii3Ä pats saka^^
. . maijä — lerodos Ber-| nelabveliga; angju - turku pakts,
iine. Tur lielas demonsträcijas, §lpet garantijas Grielpjai un Rutaanijsd,
tie§äm spontäna sajusma. Pinna sa- Uarunas ar Maskavu ir äplenk§anas
nina ar Ribentröpa. Nekas nay mai-J politikas elementi, ko Londpna veri
nijies kops sarunäm Milänä. Vii;i§ at- ppet mums/* r
karto Väcijas veleäanos nodro§mät i l - 1939. g. 10. j u n i jä. — Flotes pa-gu
mieni — vismaz tris gadus. Vii^SJ räde; Joti skaista. Noskaidrojäs,. kn.
kavejas pie yelamibas piesaistit musu karalis uzslavejis romieäu soU, pat
paktam Japänu. Vii;i§ apgalvo, ka Kri^-j atgädinädams zinamas Vesturiskas
vija butu päräk vaja, lai daudz pali- situäcijas, kas apliecina ta Uelu etis»
dzetu rietumti dernokratijäm, pat ja tä ko vertibu. Duöe piezimeja: ^Gri»
tiolemtu nostäties vi^a puse. beju atbÖdet NdijiaiKi: 'Mäns mijals^
g. 22; m a i j ä — Atkärtojam gvinigais idiot, täisnf jus bijättas,
täs paSas saninas ar 0reru; pret ko man visvairäk bija jä)da&
Vi^§ apliecina, ka ir loti apmierinäts pirms ievedu to*:^ : :^ ^
ar paktu/ un apstbrina faMu, ka Vi- 1939. g. 13. junij^^%
dusjupas lietas vaJs Italija. sauc mani pärrunäm par FrankQ vi* *
Sastapu Hitieru^joti laipnu, mazäk^ n^^^
agresivu. Drusku vecäku. Viiya acis ka neizbigmi pa starpu JauUsies ar!
dziläk iegrimusas grumbäs. Vii^ä guj j karälis, jo Franko ir vaisto plva.
J§iunsudrabii^am veltlti akti ^ajäsljotimaz. Arvien mazäkfU^^^ negribu nekädu
dienäs notika ari citäs latvleäu no-j nakts da]u v|i;is -pavada draugu un kppä jaukäanos kä tas bija Hitlera
metnes, ka arig}u;; ta am^^^^
E. R a i s t e r s l.kas pastavigi piedalas §ai puleina, ap- tiekami sapräia atiet nost, tadto da-rakstija
man sis naktis.Hitlers vien^ jriSu es. Ir nepiecie§ami parädlt itaju
K. DZfi^LEJÄS JXJBI^ visä skaidrt-
Tautie§i Blombergas nometne ipa-| grib, bet vienmer atkärto pats sevi uni bä, lai tä beidzot^^saprastu,-ka jäiz-
§ä aktä godinäja rakstnieku Kärli 1 apnikst säviein viesiem. Pirmö reil J Sljdras starp mani UQ, karali."
Dzi^ejuy kas atskatljäs uz SS^^^^^i^ no jntimäm aprin- 1939. g. 11 j Q n i j ä . — Pusdie^as
un 35 darba gadiem. Nometnes pa-j dam, ka fireram esot maigas jutas pret fran5u vestniecibä, nfederiga bezkrä*
domes un kornitejas^^^ p^^ dineja tradido-
A. Karps/ jubilärarh pasniedza^^^^^^^^ (fiplomätu maniere. Praktiskl
resi. Gavi^eks sa^ema daiidzus ap-l un intimi [ nemaz nerunäjam par politiku.-
svöikumus no citäm tautieäu nomet-l 1939. g. 23. m ^ i j ä — Pakta parak- Franöu'prese tomer sacel lielu fu-nem,
organizädjäm un preses izde^lstiäanas ceremönijabija]oti sviniga, un roru par notikumu, kam — atkärto»
Jänis Jaonsudrabi^i
vumiem. firers bija sirsnlgi aizkustinäts.
Geringam
vei jötl augsts,
a stäyoklis vienmer 1 1939. g. 8. j u l l j ä. Persijs Lo-bet
kam nav vairs kur rens- iztaisa lielu lietu ho personiga
ju to — niav npzimes.
Busim krietnl sadzTve un
sporta laukumä
VE|g£JUMI LATVIESU SPORTAM 1947. GADU SAKOT
LCK sporta dzives- un LS uh
FAPP vaditäjs ^Alfreds
Sportia un sporta darbini
Berzi^S:
li ikii ! Trim-dinieku
gaitäs atkal aizvajdits gruts
gads. Bet tieäi sportia var teikt, ka
pagäjxiäais gads nav gluii velti nor
dzlvots. Daudzos sporta laukumos
musu sportisti likuSi ätskanet lat-vieätji
väidam, pasaulei atgädihot
musu tautas tra^ediju, bet reize ari
ener^sku dzivot gribu. Gitos, nor-mSlos
äpstäklos, tas nebutu daudz,
bet tagad tas ir dldinäms sasnie-gumsL,
par ko var lepoties aktivie
sportisti un patelcigi but visi, kam
rup tautÄs krietnais värds un nä-kptne.
— Ko nesis 1947. gads? Uz
to atblldet nevar neviens. Velti tä-lab
ir minet un zilet. Bet ja ari
slepts tas, kas Jaunajam . gadam
naks lidzi, mums tomer i r skaidrs,
ko velamies, käds ir visu musu cela
meri^s, kaut ari vei gadi#i mums
zexti käjäm atrastos svekr zemju
lieiceji. Musu domas, mösu' ilgas —
viis^ kas nrnsos labs, ir saistits ar
mOsu tevzemi Latviju. BUsim un
paliksim k r i eM kä sadzlve, tä ari
sportä, ne brid! neaizmirsdami, ka
milsu tautas labässlavas saglabä-iana
ir viens no iespaidlgäkajiem
d];ias ltdzek}iem lielä meri}:a sasnie|-
ianaL Tälab vienoti, ap^emlbas
pilni un ar paceltäm gaiväm iesiih
pretim Jaunajam gadam!
Starptautiskäs olimpiskäs komite*
jas (lOK) loceklis länis Dikmanis:
Novelu latvju sportistiem trimda
izturibu, labas sekmes un' drizu at-grleäanos
dzimtene!
LS un FAPP loceklis I un sporta
treneris Richards Dekäeniek^ Sportä
dzijäkä jega nav sacensibas, i)et gari
treniqi. Gitiem värdiem—galvenais
ir attistit gribu, neatlaidibu, biedris-kjumu
un ciijias sparu. Novelu, lal
jaunajä 1947. gadä spor^stiem un
atvielu jaunatnei §is^ ipaäibas ne-apsiktu
un lai mes varetu sasniegt
skaistäko finiäii savä muia — dzim-teni.
Pasaules rekordists so)oäanä Jänis
Däli^: Laimigu Jauno gadu!
'•C -
LatvieSu 194e. g. labäkä vleglat-lete
emigrädjä Mkdza Tinima:
velu Jaunajä gadä visiem sportistiem
un sporta draugiem labäkäs sekmes
kopigi celt un vairot latvleäu sporta
slavu! pärejo tautu saime.
VAL8TS FIZiSESä KULTtRAS
mSTITCTS RIGÄ
kadonas radiofons zii^o, ka Rigr
darbojas Valsts fiziskäs (kulturas i n -
stitats, kam pag. g. rudeni iegutas
telpas Kay^ ielä 3, Nama 4. stavä
iekärtots ari si»rta medidnas kabi-nets.
Mäcibas notiek 2 kursos^ pie
kam 1. kursa puse priekSmetu ir
krifivu un puse latvieäu valo-dä.
Institiita audzeki>i, vairums
rldzinieku, naäcäs 28 priekämetus,
bet katram kursantam jäspedälize-jas
1 nozarä. Ziemas sporta spmä-öbas
§ogad notikkrt Cgsfs. »Vasara
paredzStl izbraukumi uz Kaukäzu
uc Padomju !?avienibas apgabaliem.
InstitQta direktors ir käds Maskavas
iporta darbinieks krievs.
Z. E
»JLATVUAS- AmiNEMENTS
siaksä 4.-> RM menesi. Sladiiiä*
Jumn maksa: 2.— RM p » slu-dhiajmna
rindu; piedaigt> mek*
ISSaoas sludina|pii lldz 4 rin-dSm
4.— RM, gafäki par 4 rln-dam
pec parasta tarila.
Abonementa pietdkmni, slu-dinajnmi,
naudas pärvedomi on
^tur^spondence adresejama J ^ t^
vlfci", aSb), Gönzburg/D., Bör-iemeister-
Landm^m-Platz 7.
Neizlieiotiis mannskriptas, ja
öav pieliktas pastmarkas atpa-ka)
suolanat, neiu^lalm.
Ar antora vardn vai inida(im
paraks^tato rakstds izteiktas do­mas
lEav k a M s l ^ redak-dositas.
käpt, bija asarks aci% kad vipj redze^j Cemberlena vestijuma nodoSanas, un
ja Aojunciataa ötde^a lentu Ribentro- l-tieäärn panäk, ka vii^u
pä kaklä. piH pavada gi^aeskort&
Makenzens izstastija man> ka Ge- j nebija nekä nozimiga. Tur bija it kä
nngs sarikojis jsc§^
Amerikäw un isdaglu joslas lat-1 ordeijja lenta jiienakas vii;;uini; jo v ^ j b pieminetas bries-;
elu §acbistu apvieiubas valdesl esot Istais tm vienlgäis pak^ a^tors; j mas pa^xiles n^eriam, kas draud no
säde 22 dec Begensburgä noskaW Mak^hzenam, ka centiSos sa-1 tädäm prasibäm. IDuöe izdebat§ja
roiäs: ka mösu §acMsti 1947 r va^ vestijumu puiditu pa punlftäm un
rr^S s^ta^rtirt \yaSciijais^a^m^ eist^ dipvaretiiezS äamtk älriteo-.
un citps ievero3amakos yaoi s a r ^ - . ^ ^ ^ ^ ^ ^ sagaida : mani dairis: ,J?asaki^ CemberlenaiQ, ka, ja
jumos. Janvara beigas kada Uelakajsirsm^ cinities par Pdiju,
latvieSu nometn§notiks am lai p^
jöslas Mvie§u meistarsaciksu finäls 1 tik Jiabak hekä itallem. Mums jäät* [ Hdzetu savam satiiedrotam — Vä-
Arienibäm, k ä ^ ludz pa-jzlst, kä naids pret Prsm ( '
zii?.ot apgabalu sacensibu rezu^^ Ko^eju
Bez täm jäiesuta zi^as par Sadiis- * ' — • »
tiem latyieäu j^ometnes, speletäjus
grupejot specl^iima kärtlbä. Lejas-bavärijas
apgabalä ziQäs iesutamas
A. Krömi^am (Augsbui-gä), Nirn-bergäs
un Aug^bavärijias apg: N.
liepiij^am (Eegensburgä), Vircburgas
apg. J. Rudefim (Vircburgä), Hese-nes
apg. K. Ozoläm (Hanavä) un
yirtembergas apg. A. Melbärdim
CEslingenä). Minetiem pärstävjiem
iemaksäjama ari 1946. g; biedru
nauda RM 2.— par katru re^istretu
äadiistu, Apvienibas valde uzaicina
apgabalu pärstävjus ik 2 meneäus
iesötit zii?as par Sadia 4zivi saya
apgabalä. Amerikä^u un ang}u
joslais Sadiistu apy. näkamä valdes
sede notiks 19. janv. Eslingenä.
^^^^^ A^^ Stabii?§
väd^Siem. j j ar duä. Karalis izteicis vellSanos
1939. *g. 25. m a i j ä. — liga kön- äpbalvot*rharii ar Anunciatas ordei^a
ference ar du6i, Vii?s arvien vairäk j lentu. Du6j5 vispirms bija pret to, jo
yzsver anti *
grielj:u nosta ju
FIBAs Vietä AI^B^
EIROPAS MEISTARSACIKSTES BÖKSÄ NOTKS 1947. G . MAUÄ
Löndonä pulcejäs 25 valstu boksa
darbinieki. Sanäksme nolema mainit
Starptautiskäs amatieru boksa
vienibas nosaukumu: «Federation i n -
temationalä de boxe ' amateur"
(FIBA) vietä tvirpmäk darbosies
Assodation Internationale de boxe
amateur" (AIBA). No amata bija jä-atsakäs
FIBAs lidz§tnejam prezi-dentam
somam:Dr. Oskaram Seder-lundam,
kas kara laika sadarbojies
ar nacistiem. Par AIBAs prezidentu
ieveleja franCa sporta darbiniekli
Emilu KremvL S t a ^ ama-tieru
boksa savienibä pagaidäm nav
iestäjuSies krievi, käpec pärejo val­stu
reprezentantiem ar PSRS bokse-
Tiem aizliegts sacenstiesi Sanäksme
Londonä vei nolema, ka Eiropas
meistarsacikstes boksa notiks 1947. g^
no 12.—17. maijam Dublinä. Ari
pirmskara pedejä Eiropas meistari-bas
izciija risinäjäs Dublinä, käd
1939. g. pavasari lieliskas sekmes
guva Igaunijas bakseji: Antons Rä-diks
kjuva Eiropas meist^s videjä
svarä, bet Haraläs Kanepi vieglä
svara izcinija 2.,vietu. Ne tik veiks-migi
bija Latvijas pärstävji. Lielajä
konkurence it denigi gan pastävejä
Konstantins Tregers, kaut ari zau-deja.
Tregers tagad dzivo Vircburgas
latvie§u nometne un decembra sa-kumä
ar panäkumiem absolveja sa­vu
200. uzstääanos ringä, Otrs musu
reprezentapts Konstantins Tjasto
piedzivoja knock-out zaudejumu jau-
1. gäjienä. Tjasto toreiz vairs, nebija
savä labäkajä aiiegumä, kSdä vl^u
atcerämies ap 1935. gadu. 1947. g.
Eiropas meistar$acikstes sagaida vai­räk
nekä 20 valstu pärstävjus.
LS un FAPP sSde, kas bija domä-ta
12. janv. Hanavä, satiksmes gru-tlbu
del rjienotiks,
Lucijs Endzelins §acha simultän-
Eslingenä sacentas ar 29 pre-tiniekiem
18 lat^^^
väde§iem. Meistars pec 4V2 st. ,uz-vareja
21 partiju, 6 speleja neiz-
§lj:irti un.tikai 2 zaudeja.
Bayärijas meistarsacikstes leäus-hokejä
„HC Augsburg** uzvar€ja
Landshutes vienibu 4—1. Augsbur-iSesu
labä visus 4 värtus ieguva lat-vieSi
(Ritums — 3 un Kleinops — 1).
Augsbm^gas ledusstadiona atkiäSänä
, 3 C A p i e v e i c a Reinzemes izlasi,
kufa bija ierindoti Krefeldas un Di-seldorfas
speletäji, 7—4. '
Angju joslas latvieSu galda tenisa
meistaribas priekäsacikstes Gestach-tä
kä virielu, tä ari sievie§u sacen-sibäs
uzvareja Gestachtas vienibas
Uzvaretäju sieviesu sastävä bija A
Kovale, M Valdmane un A. Käpos-tiria,
bet virieSm viembä F. Teigasts
V. Izaks un j . Ilfatt
Vircburgas YMCAi latviesu bas-ketbolistes,
nodembnötrejot teicärhu
speli, sacikste Libekä uzvareja L i ­bekas,
Hamburgas un ^Hes sastä-dito
yienibu 25—^6 (16—1); Vircbur­gas
sastävä speleja Drava (ieguva
12 p.), Novicka \^)\ GrIviljLa (4),
Graudi;i;ia (3), V, Äbolipa un Dz.
G. Gr.
dienvidsiavu un ahti- «l^^ta vargfu noyest pie komproini-
Karalis ar neparastu siefti, kas nebutu väami", bet tagad
uzticibu izteicls divainu $ a i ^ ^ j u - j viijS pärliednäts, ka butu velams,
mu: „Pien^s diena, kad Italija tin lai maiii ar to apbalvo.
Väcija viehosies a^ AngHjUj'' yi^S P ^ stävpklL Esani vienia
teicis, „tad miprs bus patieääm no-| iw^tis par to, ka jäatrod käda izeja.
droSinäts." DuCe nzbruk monafchijäi 1 M[usu zelta rezerves sarukuäaii gan-un
saka: „Es ^pskäuiu Hitleru, kam driz uz neka Tapat i r ar musu me-nav
jävazä lidz tik daudz tukSii ba-1 tallu kräjumiem, un mes vel/nebut
äias ratijciu."
1946. g; f 15. dec Gautingiö
DP sanatorijä slfdzis uz md**
2u savas acis bij. Vidzemes
pulka seriants,' Latvijas
d^u dallbnieks
J Ä N I S - ^ M B U S LAGZDI^S/
d i 1902; g. 2^ 3. V e n t s j^
A i ^ : 1946. g. 17. 12, Gau-
>u miiä piemii;iä patures
tauäeäi QautinEas-föiatoriji
14^
\
neesam nobeigu§i sagatavb§mios au-
1939. g. 27. m a i j ä. —Si briesmiga 1 tarljdjai im rnilitäriem pasäkumiem.
diena musu attiecibäs ar AngUju! Ja rast^ krize, muiös bus jäclnas,'
TS,,X« pieijema jauno Anglijasvist- lai gläbtu savu gödu. Bet mums jä-
PersijuJLorenu ofidäiä a k ^
ditelanäs yizite, Bet driz vlzite pie-1 (Turpinajums seko^
^ema citu r a l t o r a 1^
rasti ir iaipns im pretimnäcigs, bija
strups. Vii^a seja izskatijäs kä
Austrumu dieva galva, kas drsta
akmenL Vii>§ iesäka, alzrädidams, ka,
ieverojot angjii manifest§to ielenk-
§anäs politiku, jäjautä, vai 16. aprlja
noligumäm vispär vei käda vertiba.
Lorens savaldijäs tikai ar pulem, bet
izteica noielu par to, ka duCes uz-skats
tik Joti at§lji|ras no angju vie-
A^^^ Musolirii atbildeja, kb lalks
kam taikniba. Pu6e izteica
asu, griezigu 'komentäru par angju
un krievu^ sainmu
strupi izbeidza,
kis tagad notiks* Pgfc
manäm domäm anglu - ita^u yienö-
§anäs mirusi uh varbut, ka Cember-lens
mirs lidz ar tö, r v ;
1939. gi. 3. j d n i|ä. Gfidi^
remonija A & ^ j a s satversmes no-do
§anai Karalis jautä, kas izsträdS-jis
satversml, ^ sarkastiskt toni
piezime, ka 4lbänijäs/ karogä nav 1 Näkpiä g^ plail
dinastijas heraldisko zimju- Es at- ilustrets, apm. 450 Ipp. biezs
kronis. Tas viou pärliedna, bet vin§, ^
paHek sliktä pMä. Zii?oju par^^ du-| ^^^^^^^iräia del, grämatu sa-öem,
kas izmanto gadijumu, lai iz- tikai iepriekSpasutinätäJi, kas
gäztu dusmas pret monardiiju. Du& ° P iesutijuSi sämaksu RM 16.80 uz
vilktas bremzesfV ka ,vkaraiis ir siks ^^^^^^^ eksempläru daudzumu, lu-virelis,
Jauns iin neuzticams, kas pasteigties ar koUektiviem un
sai laika nodarbojas ar sava karpga 1 atseviSlpem pasutoäjumiem. 13
izSusanu un nejut lepnumu, kad v i - r * ^ — :
pa valsts pali^linäjas par , 40.ÖOO Annu.Juskevlci, dz. Jankevid, un
kvadrätkilometriem," un ka galu delu Hariju:(Ojäru).nb Rigas, Slokas
^galä Vtttionardiija ir ta, kas ar rie- ielas, Jekabu Juäkevicu, Zinaidu Du-labu
iespaidu kaye armijas 'faMsti^p un Zani Dupiim no Licman-
2^anu^" • . > Juskevics:
1939. g. 8. j ö n i j ä . ~ Persijs Lb- p P Camp Märzfeld, Moorenbrunn:
rens pazipo du6em Londonas atbildipi^^r Feudit, Bayem (13a). 8
uz vi^a Saubäm. Cemberlens uzska- ' — = : .—
ta, ka 16. aprija noligimis joprojära Brälus — Kärli Arnoldu Rudinn,
piina spekä- unlcer, ka tam bus ie- dz, 11. 27. 9., un Jani Elmani Rudinn,
spej^^ttistit^s veL t ^ ^ Arvids Rudin§ -
vai dueem sada^tbilde patiks, v ^ Inn, Nagelscnmied.
reu kad sanueijtnäjas ar värdiem, | gasse 142 (13b) U