Bavarijas Latviesu vestnesis, January 3, 1947

              isrdoS&nas atfaigai ICD«
0M90 Atbildigais i«dak.
ton — Editor in-Chief:
E^U» Bsilbäcs, vietnleks:
Aleksandrs Ldepa, redakdi^
jas dekretSrs: Maksis Cull«
4iS', redaktorl: Andrejs Riu
dsls (Minchene), Harijs Min*
denb^rp (EslingenS), Ar«
aolds Smits (sportsK Zigards
BSrOa (tedmiskais. iekSrto*
lATVIAN NEWSPÄPER
Nr. 1 (8) \v
Piektdien, 1947. g. 3. l
Iznäk otr(Hei}äs tm piektdier
nSs Izdevejs: Bavärijas
apgabala latvieSu komiteJas
uzdevumä ,Latviesa preses^
darbinieka 'sadarbibas kopa::
Redakcijä: GUnzburg/D., Bttr-germr
ter - Landmatm - PL 7,
t. 92 :: Printed by SchwSb,
Volksblatt, Giinzbörg/Doi^,
BUrgerm. • Laodmäxm-PL 7::
Metiens - Oircttlati(m: 40«0
B E ^ Q I J A MEKLE O G ^ R A K T U V J U DARBIE20.000 DP
LCP stsija paredzeta janvara otra puse
Pedejä laikä radio iin ärzemju^laikraksti sniedz zi^as par 20.000
Baltijas PP iesaistiSaiba og}raktavju darbo^
blJttSas vairä&s variäcijas, no kufam vai^&tu pat secinät, ii kä §i DP
gaistiSana Be)gij3 Jan izlemta. Patiesie apstäkli ir tädi, ka decembrä sa-
Immä amerikä^u josla Yaoijä ir ieraduiies delegäcija no Belltjas ar är-
Bdttt minisldjai^ ^rba ministrijast og}raktilviu sabiedribu federäcijas
nn aroidbieddbP PärstäTJiemr D
Wtoritä1»m iegnvusi prinoiptäln^piekiiSann Baltijas DP rekrute§anai
og)raktavjn darbiem BellÄiä> pie käm minets, ka be}^iem bfitu vaja-äsm
stradiiieku. »,The Stars and Stripesf' pat raksta, ka Be}gija
jbitn ar n l i ^ arl darbos lanksaUnniedbä nn rupnieexba saistit ap 200.000
^rvietoto persona.
. Belöjas delegäcija ar savu ptojektu iepazistinäjusi ari Latvieäu
Cöaträläs PadomeB pärstavjus, kä^ vSleäanos nogutit uz Bel^ju
S latvieäu strädnieku parstävjus iepa2(!ties ar raktuvju darba un dzives
apstaklierti Bö^gljä. Sai prasibai BeJ^jas delegäcija piekritusi. Pärru-näts
ari jautajums par darba ligumiem, kas katram strädniekam nosie-dzams
i r ättiecigo raktuvju sabiedribu.
, Darba ligumu^^piojekts paveöz, ka
Ugums slidzams uz 2 gadiem, pie
''kam darba vietd pazii:io& pic iera-l
i n i a BeJÖJä. Paredzets tikai apak§-
zemes darbsi Ja liguma lauä^ strad-
Oieks, tad strädnieku hosuta atpaka}
uz Vädju. Pec .3 mene§u izmeginä-
Juma darbä. strädniekam tiesiba par-vietot
pie seVis ari piederigos, kam
tieslbä öz/^pmeSanos un dzivokli.
Pirmäs pakäpes Bel^jas pilso^a tie-glbas
par^dzetas p§c 5 gadu nodzl-
¥0§ana8.
pa!rba ned§}a liguma projekta no-tt&
ta 6 dienas. Darba laiks noteikts
st likuxntL Brivdienäs ir svStdiei^as
un 6 sv^amäl dif nas gadä. Nörmär
leiis darba laiks sädalits dienas m
nakts dätba maiQäs. Atalgöjuma
2t0ä tädi paSi noteikumi kä Bef^jas
piiaö^iem lidzigä darba. So^alä ap-dro^
a$8na/ pensijas, palid^a, sli-
BUl^tyUN IZCE^^ÖSANAS
PRÖBLSMAS
Anglijaa pärstävis starpvalstu
beglu komit^jäJLiondona paskaidro-jis,
ka anglu valdiba nevar nodot
kiMnitejas ricibä hekädus lidzeklus,
Ja to. nedara ,ari dtas valstis. Ko-mit^
jä ierosinäts, lai täs dalibnieces
valstis IMz 16. febniärim pazii;io,
kädas sulnmas täs ar mieru §ai
vajadzibai ätvelet: lerosinäts äri,
laivW/o no komitejas lidzekliem
segtii. Anglijas un ASV valdiba. Beg-
'\a atbalstam näkoSiem 6 meiieiiem
atveleti 3 milj. marc ,
Anglijas augänamg pärrunäjot E i -
ropäs begju problemu, lordkanclei:»
Diuits. (Jewitt) paskaidroja, ka Ang-lija
I ierosinäjusi nosiitit uz Eiropu
daÄädu valstu misijäs, kas pärbau-ditii,
cik un käd| veidä §is valstis
varetu palidzet problemas atrisinä-ganä
» Berline pa§reiz atrodoties
käda, Brazilijas komisija, lal pär-bauditu,
cik bez dzimteries palikuäo
personu no Väcijäs un Austrijas
ipetu ka darba speku uzijemt Bra-zilija.
BeZ tam Argentirxä uzturo-tj.
es starpvalstu komisija, kas petöt
iecelQäahas :iespejas Argentinä. Ko­misija
pec tam doäoties ari uz Pa-ragvaju
un Urugvaju.
Kä zitiäms, ASV prezidents Tru-mens,
apsoldt vairäku^ kuäus iz-cejotäju
tran&portam no Eiropas
aizrädija, kä kugu telpas trukums
aizkayijig. ^DP.-izeeloSanu. Par §o
viedokli, ka raksta„New York Ti-mes*;^
izbrina izteikuSas IJTujorkas
rSderejaö; lidz 2L öktobrim ku^os
Eiropas aiztranaporteti esot ne-vte
nepilni 5Ö00, bet gan ap 20.000
beglu. . DENA, Reuters
mibas un ndaimes gadijumos—• sa-skai:
iä ar BeJ^ijas likufniem, täda
pati kä Belgijas strädhiekiem. i
Pec spejäm un darämä därba
strädnieki sadaliti ,10 älgu kategori-jäs
ar minimälalgäm no 130 lidz 204
frankiem par 8 stundu darba dienu.
lesäcejiem un nepilngadigiein no 75
lidz 130 franku dienä. Algas i?-
maksa 2 reizes m§nesl ReizL gadä
likumä noteiktais atvalinäjums, bet
pec 5 gadu darba tiesibas uz cela iz-devumiem
braucienam uz/ mäjäm.
Sabiedriba api^emas apgädät sträd^
niekjAs armitekUem un aprupet pec
vaidibas noteiktäm normäm. Ja
strädnieki neprot franöu vai flämu
valodu, tad izraugäms tulks, kas pa-zist
ari c^Jraktuvju ' därbus.
Viss liguma projekts ietverts 15 pan-tos,
un vei iespejami ari papildinä-jumi
un labojumi.
gaidd no sdrunam Maskava
Anglijas ärlietu ministrs Bevins 22. decembfa radio runä ang}ii
tautai komenteja IJN darbu I^ujorkä, norädija uz turpmäk atrisinämo
svarigo Väcijas un Austrijas problemu, kä ari raksturoja Anglij^ stä*
vokli pasaules politikä, it sevislj:! Savienoto Valstu un Padomju Savienl*
bas Starpa. Bevina runa pa da}ai bija ari atbilde uz Anglijas kreiso ajp<
rindu/ uzbrukumiem Bevina un ang)u vaidibas ärpolitikai vispär.
„Pirmä stadija ^elä uz lielvalstu irunas, bez. Saubäm, devu§as vislielä-sadarbibu
un harmoniju ir sasnieg-jkosäp^sänos lielvalstu starpa kopL
T • - X . j > -X- , , ta," izteicäs Bevins. „Esmu laimigs, kava be^
Lai salidzmatu piedavatas algas ar y.^ ^^^^ pacietiba uzvarejusi, un jums tomer bus me^äjums atrisi-vpirktspejam,
atzimesim, ka^ P^?^ pilnigi pärUecinäts, ka saystarpeja nft Väcijas problemu. Ja mi^ra no-pansija
vienai _personai (dzivokhs, g^ppaganäs pienemsies." Triestas dro§inä§anai bus nepiecieäami vai-diena,
kilo sviesta - 35 franki unL^yoj^igj^.^ij^pieäu^ ^äpat vienoSa- orgänizäcijai, Anglija noteikti i>iiSot
pudele konjaka 40 franku. Jaiegau-I j^r-brivu ku^iecibu Donävä, gatava nest upupus. Konservätlvä
me, ka ogjraöu darbs mums nepazis- ^ ^ ^ ^ izlietota, veicinäs tirdznie^ f „Daily Telegraph" atzime, ka Bevins
tams un an nepievilcigs. savas bis- kjy^^ pakalpos ieinteteseto valstu dibinäti var but lepns uz Ahglijaä^
tamibas dej. Jacer, ka pirms ligu- labkläjibai. veikumu sarunu pirmajä posmä, b^t-ma
projekte talakas reaHzeSanas, Näko§ais svarigais uzdevums, kas anglu politikas galvenais merljis esot
musu parstayijem an tiks dotas ap- jäatrisint, ir Väcijas näkotne. Sä-^ täs vieuprätibas radiäana, kas atne-soiitas
\iesp^]as paäiem Parbaudit j^u paveikts ar angju un ame- sis saimniecisku labkläjibu visai pa*
darba un dzives apstakjus BeJÖJa. U,äi>u okupäcijas joslu apvienoäa- saulei. „New York Times" Bevina
LGP pirmä sed4 jaunajä sastävä, nu, rel3±iotifes ar pärejo joslu pievie-1 runas atreferejumam liek virsrakstu:
cik paredzams, notlks ap 20. janväri. noSanos. „M§s radisim ^ apstäkjus, ,^evinsvpaskaidro,' ka Anglija nedÄ
Jacer, ka sedes darba kärtibä-bus ari kas Väcijai Jaus atgut paäcieijiu,** tei- saistijusies ar Savienotajäm Val^tim,
darba jaiitäjums. 10. jStnväri Esiin- ca Bevins^ „bet Hitlers väcu taiitu nedz vesa pret Padomju Savienibu"»
genä savukärt notiks paplaSinäta izdresejis ta, ka vajadzes^vismaz j bet New York Herald ^^^^^^^ T^^^
darba padomes sede, kupä vares pie- vienäs paaudzes laika, lai lietas at- virsraksts eite Bevina izteicienu, ka
:dalities ari lieläko nometijiu darba kai nokärtotos." Maskavas sarunäm | miera radiäana bu^ gruta.
lietu kärtotäji. • —la— |jänov§r§posta apgabala raäanäs
Viduseiropä ar IStu, bet izbadejuäos-darba
sp§ku, bet reizS jänodrofiinäs,
lai Väcija nekad nevaretu apdtaudet
sabiedrotQs. Maskavas, äpsprifedem
APSOLA TRUMENS
KOIVnjNISTU UZBBIJKUMI
BEVINA ÄRPOLIHKAI
, Bevina un mg\\x :valdibas ärpoll*»
j bez tam jäiiösaka, kädiem okupäcijas tiku pedejä laikä asi kritizSja kreisä
' spikiem palikt Väcija un kä päma- spgnia prese. Komunistu »Daily
zäm atjaunot tur civilu valdibii Tä- Wörker" feevina pärbraukä^i vel«
un ATTrXTTTfiff n^^T i > A ^ r « : ^ T T O T T n . t « » . ' , jÄt bus galigt jäizlemj Ausjkrijas stä- titä ievadrakstä no2elo; ka parlamen-
KO AIZGÄJUSÄ OADÄ PAVfilKUSI UNRRA lyoklis. ^ . ta brivdienu del Bevins neyar^Söt
T T x r n n A i OI ^ , I Visäs lidzäinejäs sarunäs, norädija snlegt nore^us parlamentam, Tä-»
UNERAi 31. decembri oficiäli izbeidzot darbibu Eiropä, tä pagäju- Bevins vinS un vina koUegas pöle- läk laikraksts aizrada uz plaSi izplä^
• i t a m runam, ka Bevins neveselibas
lei laikam nespeSot turpmäk veltit
ua cHu pr^u ;j.b5M ro^^ ASV prezidenm Trumens 1 ^izeiusi ikviena no Jielaiäm pie-1 saViem plenäkumiem töcpat uzmani-nupat
piekritis arlietu mipistrijas priekslikumM^, ,ka pec UNRRAsi darba Läm". Pec kara palikuäas divas gal- bas kä agräk un tädel pteaugotv^as
febeigSanas gaiy^eiiaja^ twis«m jäievatda tömsja riclba P ^ - Veiiäs noteic^a^ Uelvalstis Arne- fgvaM^^ diplomätu ietetoie.. Sevfiö
dzibas Miieg§anai trukuma apdraud?tiem apgabaliem visa pasaule, pie rikas Savienotäs Valstiö un'Padomju gän neatgriezoties gluii tuk§äm ro*
kam rodatos tiess kontakts starp palidiibas sa^emejiem un devejiem. savieniba. Anglija kä geografiski, käm. bet taidat neesot/tioliedzamäi
rec pirezidenta Trumena atzinuma par centrälu iestädi §o jautäjumuftä savu dzives formu zinä atrödas ka säsniegtos rezultätus nevarot pie-kartoganai
labi noderetu UN sekretäriats. Trutoens ari deklarejis, ka p^gcela starp abäm. „Jus visi esat rakstit vii;ia personlgajiem nopel*
TO rupesi^ par visäm pärvletotajäm personam, kad UNRRA tovu pa- dzirdejuäi apsudzibas, ka mes ar sa- niem, bet tie panäkti,. pateicotiea
iias;iDu izbeigs. | politiku päräk pieslienoties ASV, Mölotova samierinäianäs centieniem.
. ^, , , . , ka musu attieksmes ar Padomju Sa- Atbru^oäanäs lietu; ierosinäjusi Pai-savu
nacipnalo ien^umu, bet ba- yienibu neesot tädas, kädäm täm domju Savieniba, tiet täs pules §inl
gätäkäs valstis^ devu§as ari daudz h,utu jäbut ka §i politika aizkavejot jautäjuma kavejuäi äng^u un aiHeri-vairäk.
/ \ i \ . , . , . .... l , - : t - . ^ - . . . ^ ^ ^
DENA, DPP
Uz Eiropu viep UNRRA lidz ^ep-tembra
beigäm riogädäjusi J5,7 milj.
brt preöu, pie kam lieläko palidzibu
guvusas Dienvidslavija, Grielpja,
PoHja^-Albänija un Italija, bez tam
Cechoslovakija, Ukraina un Balt-krievija.
UNRRAs palidziba izpau-dusies
visdazädäkajös veidos. Pie-meram,
Polija sa^emusi 115.000
liellopu un zirgu, Dienvidslavija
säkta stikla fabrikas buve, Varsayä
atjaunots sagrautais radija insti-tuts,
bet Griel^ijä — sapostKais sa-tiksmes
celu.tikls. Viens no svari-gajiem
UNRRAs uzdevumiem, ve-sela
darba nozare Eiropä, bija gan-driz
vesela miljona pärvietoto per­sonu
aprupe, kadu sai;iemusi ari lat-vie
§u un pärejo Baltijas valstu DP.
No §is milzu organizäcijas veiku-miem
pirmajä pusgadä, par ko pie-ejamas
pilnigas zii;ias, 72^/0 pec vai-ruma
jeb> 68Vo pec vertibas sagädä-jusäs
ASV. Otrajä vietä ir Anglija
Atsevl§kas valstis gan daios gadiju^
mos pirmetusas, it kä UNRRAs pa
lidziba butu sadalita no politiskie
viedokliem, un, piemeram, Anglij
maijä diplomätiskä notä noraidij
Polijas pärmetumus, iti kä ar UN­RRAs
piegädem ietekmetu v§lesa-nas
Grielpjä un Italija. Säskanä ar
UNRRAs finanöu plänu katra dallb-niece
valsts tai iemaksä vismaz P/o
Cercils par Eiropas Savienotajam Valsilm
Amerikäijiu 2umäls „CoHiers We-
^ l y " publicejis Vinstonä Ceröila
takstu, kura agräkais Anglijas mi-nistru
prezideilts velreiz ieteic radit
Eiropas savienotäs valstis. Apeerot
oträ pasaules kapa katastrofu, Cer-öils
atzist, ka posts un sajukums E i ­ropä
pasreiz vei lieläks nekä 1938.
NAFTAS LlGUm IRÄNÄ
Kä AP no Londonas zii:io, angju
un amerikäi:iu naftas sabiedribas ga-tavojas
noslegt jaunus ligumus par
naftas atrad^u izmantosanu Iränä
un Saudarabijä. Starp citu lietprateji
äpsvepot iespeju izbuvet jaunu naf­tas
vftdu no Persijas liCa uz Vidus-juru.
Nosledzamie ligumi buSot pie-skaitämi.
lieiäkajiem naftas, dariju-miem,
kädi §ai nozare piedzivoti. Ari
Saudarabijas prinöa Sauda Amira
Sauda janväri paredzetajam apcie-mojumam
ASV pec prezidenta Tru­mena
ieluguma, äl^iet, ir sakars ar
siem naftas projektiem.
DENAi Reuters. AP
gadä. Ilgstoss miers, cilveces bräliga
kopiba un taisnibas uzvara sasnie-dzafna
vienigi, radot Eiropas savie­notäs
valstis. Ceröils raksta: „Di--
viem vai trim simtiem miljonu cil-veku
Eiropä ir jädara tikai viena
lietä: vienu ritu atmostotiesvii;iiem jä-nolemj,
ka vini grib. tapt brivi un
laimigi, kjustot par tautu saimi, kas
apvienojas savstarpejai palldzibai
un aizsardzibai." Tagad, kad Ame-rika
atmetusi izoläcionismu, Eiropas
kontinenta, iemitniekiem jäfnäeoties
pasiem sevi saukt par „eiropiesiem".
,Esot järada Eiropas padome, jäatmet
vai jäsamazina miiitU un tirdznieci-bas'
robe^as im jänoteic vienveida
valuta. /
Täläk Ceröiis rakstä paskaidro, k
pec vi^a domäm atombumba Ameri-kas
rokäs nekad nek}u§ot par uzbru-kuma
ieroci. Drizäk tä esot „lidz-svara
faktors". Padomju Savienitiu
Ceröils uzaicina sadarboties ar dibi-nämajäm
Eiropas savienotajam val-stim,
no kuyäm Padomju Savieniba
neesot jäbaidäs. DENA, INS
Newozitäiei
äta
Musu nenoteiktais stävoklis un
tas apstäklis, ka dazas nometnes
apciemoju§i aizju^as valstu pär-stävji
ar varbutejas täläkas; emi-gräcijas,
jautäjumu, radijis ziijiämu
riervozitäti. Te vispirms butu Jä-zina,
ka Väcija DP registreSana
täläkai emigräcijai vei nav säku-sies.
I Aizjufas valstu j)ärstäv^i,
ierodoties nometnes, ^elas iegQt
tikai vispäreja/Takstura prieks^a-tu^^
par ättiecigo tautibu dzivi, ie>
:atiemK.äar6a spejibu un arod-niecisko
klasificejumu. Musu.pa-
§u veletie pärstävji — LCP un
LCK — kä mums paskaidro, tur-pina
skaidrot ari emigräcijas jau-täjumus,
gan vadoties no pärlieci-bas,
ka musu likter;iu taisnigs at-
\risinäjums paSkirs ceiu atpakaj
uz majäm.
Informätiviem nolukiem ari Es-lingenas
UNRRAs darbinieki Sa­kuni
noskaidrot turienes tautie§u
domas, par emigräciju. XSäkta
re^sträcija rädä, ka tikai 800 no
vairäk kä SOffO lieläs Eslingenas
latviesu saimes izteikuäi vele§a-nos
emigret uz Dienvidameriku.
Pedejäs dienäs säkta ari re^strä-cija
varbutejai izceJoSanai uz Ka­nada
pasaules miera nostabilizläanos un käiju centieni päturet atombumbas
novediäot pie jauna »pasaules ka|:a.Jmonopolu un izvairities no lemuma
Mana atbilde uz to," teica Be^ns, par ärzemes hovietotä i5;aKaspeka re-
„ka Anglija nav saistijusies ne ar äistreäanu. Bevin^m buSot jaatbild
ko, ka vienigi ar saviem pienäku- leboristu kipitikai, k,as nosoda Ahg-rtiiem
pret Apvienoto Näciju chartu." lijas pakJaUäanu imperialismani, täs
Täläk ministrs norädijä, ka Anglija I izolesanu rio Padomju Savienibas ua
velas draudzibu un sadarbibu ar vi- me^äjumus radit anglu - ameri^
siem. Padomju Savieniba, kas tagad kä^ubloku, kas UN chartu padaritu
dziede savas kai:a bruces, TjTujorka par izsmieklu. ' .
tiesibas uz savu dzives stilu patur optimistiskaks .neka jebtod sav^
ärlietu ministra laikä. Bet galvenais
Neatkarikä „Times",; komentejoth^^^^.^s martä Maskava."^
arl pärejie.
Bevina runu, raksta, ka Ijlujorkas sa- DENA, Reuters, DW
Pavesta un valstsvTm Ziemsvetku vesfijumi
MONTGOMERIJS JANVÄRI
VIl^SOSIES MASKAVA
Pävests Pijs XII Ziemsvetku
priek§vakarä teica svetku vestijumu
pasaules tautäm. Pävests norädija,
ka. baiju pilnajiem dlvekiem Eiropä
vispirmä kärtä 'ir viena vele§anäs —
atkal drlkstet ceret Izsakot savas
baias par visiem kapa skartajiem
un detejiem, Svetais tevs aicinäja
valstsvirus palidzet viiiiem im atgä-dinäja
visu nädju;'vaditäjiem veikt
savu miera darbu taisnibas garä.
Pa§ä svetku vakara pävests,- atbildot
kardinälu kolle^j as apsyeikumam,
starp citu, izteicäs, ka griätibas ce|ä
uz galigu mieru, pec käda tautas ar
baiam ilgojas, vei nav pärvaretas.
Pasaules noteicejiem valstsviriem
Anglijas ka^a ministrijäpazii;ioju- pirmajä, vietä jäliek ista taisniba,
si, ka imperijas ^eheräl§taba priekS- gudra tälredziba un kalposana visas
nieks feldinar§als Montgomerijs, kas cilveces kopigajäm interesem. Är-
„degot aiz nepacietibas iepazities ar zemju beglu':berni itaju nometnes sa-
Särkanäs armijas militäro dzivi",|nema pavesta dävanu sainus-cerot
vjaunä gada säkumä viesoties
Maskavä Qenerälisims Stalins jau 1 Prezidents Trumens svetku vesti-
Pdtsdamas konierences laikä Mont-jjumä no Baltä nama amerikäiiu taur
gomeriju ^cinäjis kädreiÄ apmeklet j tai teica; „Iielä kara^ krituSie butu
Maskavuc 14. oktobri padomju mili-1 gäju§i bojä velti, ja tads p^ts vien-tärais
ataSejs Londonä nodevis feid- prätibas gars,- kadu $abiedroto tau-maräalam
padomju generälstabä tas parädijä kara, nebutu saglaba-priek
§niek,a marSala Vasijevska ielu- jams ari mierä. Pieredze mäcijtfsi,
gumu apciempt Ma?kavu gada bei- ka dlvekiem, sl;:iet; viegläk kopigi
gäs vai jaunä gada säkumä. Mont- mirt kaujas' mutuli, nekä kopigi
gomerijs iilu^miu pie^emis. I mierä sadzivot." :Trumena atzina, ka
DSNA, Reuters [pasaules ceiibas verstas uz Apvie-notajäm
Nädjäm. lesaktais darbs
jäturpina, atceroties, kä ari pasaule
nav radita vienä dienä.
Anglijas karalis D2ord2s VI svetku
vestijumä anglu tautai runäja par
sajukumu tm grQtimiiem, kädus sa«
postitajai pasaulei atnesis kapi.
Jaimuzbuve ir neyien materiSla, bet
ari gariga rakstura uzdevtmxs.
Amerikä^u yirspavelnieks Vädjä
lenerälis Meknamijs ZiemsvetlÄi iiz-runa
Prankfurte nodeva savus labä-^
kos novelejumus väcu tautai un pa-zi^
oja, ka paplä§inäta * väcu jaunat-nes
amnestija, attiecinot to uz vi­siem
.amerikäi;iu joslas jauHieäiem,
kas saska^ä ar denacifikäcijas liku-mu
nav iölrindöjami pirmajäs divas
vainigo grupäs, ja to ienäkuriii
1943.—1945. g. nav bijusr lifeläki p^r
3600 marku un ja to ipasumi 1945.
nepärsniedza 20.000 marku. Amnes*^-
tetajiem Vairs nav jäbaidäs he no
kädäm Jäunätn sekäm vipu. darbä
vai arodä. Amnestijas paplaSinä-
Jums attiecas ari uz vairäk nekä 50
proc. darba speju zaudejusienl, ja
tie nav ierindotf pirmajäs divas vai­nigo
nacistu grupäs. Kä AP noräda,
tas nozim^jot nevis svetku amnesti-ju,
bet gan'. pärmainas amerikäijiu
denacifikäcijas politikä. r '
DENA, Reuters, AP