Bavarijas Latviesu vestnesis, December 4, 1948

              ^M. 1948.
PRESĒ
praktiskā ^j^^Jt^skatita:
« sesijā piS^^^Ska:.
rosīšanu, Jntf'^^ l i -
. ' ^ ^ ^ P" £ ^ : ^ ? t i a i s,
tagadējā iiku^'^^'^fe.s.
' tā pretinā. ^3:,,;
kuniu. . •"r"2k,ū,
iem verdzībā.
Science Monitor" rak
problēmu, jautā- vv
ajums nežēlīgai tiranni.
adreu, kaut kā vaj
noziegumu dSļ pret^
^^kstā atreferēts lietu,
as : jurl8tu «aicinājums
rdsapzlņai",, kuru.^S-ugsburgā
dzīvojošie lie,
tl^ un kurā sauc „pēc
palīdzības, .lai. satriektu
dzibu mūsu dzimtenē un
brīvību",
I. R,
AS
erSanas vai slimnieku
tīrīšanas. Mazliet vieg-u
ir hodaļu kalpotājiem,
kļūst cilvēki, kas prot
. izveicīgāki^ Viņu pie-ietilpst
slimnieku maz-šana,
.cilāšana, gultu
ēdiena pienešana, traii-temperatūras,;
elpas un
a un reģistrēšana
strādā arī daži latviešu
e jau agrākā prālcse vai
^rīgs, jo dīpīši nav at-kvalificētiem
darbiein.
sieviešu iestājušās Ico-
Viņas dara visus :dar-
Un starplaikos mācās,
gadus un alga šai lai-ārsniedz
1 mārc.' nedēļā,
arbinieki dzīvo vai nu
vietās, vai privāti. Pir-āmas
neērtības, jo dar-krietni
gaŗS, kaut arī
miem. Jādzīvo pa di-tabiņā;
kas gandrīz ne-
Idīta. Privāti dzīvojo-iks
noteikts 8-9 stun-ii'
tie ir brīvi. Darbs
,ās nepieder pie sma-
,ai tas būtu kādā veida
'ien prasa intenslvitšti
piepūli. Strādāšanas
nav lēns.
Ants
1-
m
W 1
1
1948. g* 4. decembri
I
1
J
i
i
Yyj.da" pēc. :Lesinl;^ ^mūsu liļerāri
asaulē vai* ntištāfies.tūUl otrā viela.
'j,ģjs. un • IVitntauts, tie • vocunia k a ņ i -
ļ)ā butu čeln Eglisi.: :ix.siņ^ tādā
ļcārtībā••ii- t • : y a l d i s ^ - Vilis.•;: uri^
•(ie^as ri^dniecibas saites, 'tad. J>]=.v
'.štāV. pilnīgi 'savrup; -Viņš ņak;! no
ggļgvas; un pa visicin • niarMem- jlO BI*,
dndifiin . t i k a i ' vionroizkac^^^^
viņa ua.šodien pulcinātu plašas
i
(ejhitāvgadījās, ;?aslapl:;jaunavu,? kas;
saucās Lesiņa • luī teicās^ e^airļ Vi]a •
radiniece. Bet .viņa- nebija ne' džcj^
niece, ne :jilliķHliņiecc . un^^^ t^^ ari.
pegņbeia kļiit: : .
1903. g. 19. novembri Beļava dzi-
^3ais Vilis .;Lcs?i;LS:ār raāti '-vēlāk
§ķ uz Rīg^, Un.pirmās; zēna rū­pes
ir maizes-pļelņīšana sev. ūn ģl-nienei;
ku]'ā skaitās vel'brāļi un mā-;
sas^. Vilis top zir;iņ:esis, ^ elektrotGch-niķis,
burtlicis un ' ž u r n ā l i s t s . : ! g.
viņž saraksta' un iespiež Kurzemes
Vārdā pirmo skici Bez dzīves, kas
stāsta par 'kāduvdzive ;totrandēiusu
•cilvēku. Tas mirstot nāk. pie atzinās,
ka dzive viņam pagājusi garām^^
Pēc pirmā ; mēģinājuma pamazām
alvill^i^^' krājas ;stāsts pēc.: stāsta,
līdz rt30^ g.': kad raks'lnieks .iau strā­dā
Latvijas Kareivī, var iznākt reizē
divas: grāmatas: stāsti Laimes untu­mi
un romāns Likteņa rotaļa. • Te-inātika---
cilvēku ;llkteņi r^^^^
ķģiskā- tvēruņiā af nosliecību uz
: dēkainību fabulā. Šim pa^am ciklam
vel •pieslienas noveles D^^ ku^i
(1936v} un rornāns par grafiķi KārH
Padegu Tā sadeg^ sirds (19420.
Latvijas Kareivi; štrādādamsv L.-
nāk sevišķi ciešā saskarē ar kaŗavi^
riem"' un vi]>u cīņas stāstiem. Tie
rakatniekā ierosina to tematu virkni,
ko ar vienu vārdu va;ram apziniet nar
varonību. Mūsu brii^ības cīnītāja
un taiļtas varoņgara ļvčršanai," iz-
, teiļ^šanai un iestrādāšanai stāstos un
novelēs veltni tālākie L. rakstnieka
gadi, Šī posrna literārā raža: i z^
; kusi grāmatās V i r i un varoņi, Milži•
Varoņu auf^š'tmčelšanās;uc. Pavisam
25 darba gados laistas klajā 9 grā­matas,
bet trimdā; sarakst^a vel vie­ns,'
ko izdošanai: sagatavo V. K a -
ininska apgāds Eslingeņā. ' v
tflknat j M , : cik^^^^r^^^
iārs darbojies ^ r ī publicistM. Ar
vienu kāju stāvot tur, bet ar otru,
māfeļsi^ prožā, pie kam abps novados
nodSrbbjotieš ^r vifenu uri to mšu
tematu ciklu, V rakstniekam dažkārt
nācies klibot starn abām pusēm, kas
sasniegt vēlamo gatavību: Ja
pubue.isti/rafnos;strIdins oar to kur
:!ubaaram lielāki nooelni - publi-m
i k a , v a i stāstā. Muni^ liekas ka
nonv^lru.ir abos:novados, no kariem
,^aira L, .ir rcr^pektējami: parauo'i, lai
^an.nevar, noliegt, ka, kaloojot tikai
v i e n m ;niuzai,; varētu: Obui ^iasn"C^M .
ļ^airak.: Ret:-kas nokavcrs. lo nnvē-
K^sinv jubilaraai :panā.kt nākamajā
darba; posniā.:::•: ; ; v. i..
: ; R a i s t e r s
neticu abso-iskicm
IEVĒROJAMA AMERIKĀŅU
RAKSTNIEKA BOMAS PAR MCS-
».y TEĀTRI
P ē t e r i s Ē r m . a n is
Kāda šķiršanās
Tu aizbrauci, tu straujā, sirdi istā.
Kam viltus svešs un glumā izlikšanā?.
Tu sRalidiii skarbā, dažu tādēļ
nīstā. —
Kā teiki. kas bijis trimdas dienās
I manās?
i; ; • . : • ;.;;;: : ;••:: •;•-•••;.'•: • •.;:':: v.
Par drnud.''-'P.i vi^labo. māsu nfilo
Saukt
J ā n i s S a r ma
PUTO
•bēt īss vai
Ik
sacīts
butu.
!:!an \u\\\ ?aulē zvīļo,
-klr.'ar.u.- es lūtu.
T:r,
Mēs
i.ji'infiia. dzēsa slāpes,
^''i' va10 • ā v i e n s ol ram
visu —
Gaņ • 1
Pat .strīaā sti'pr
gd.n lielās <āpes.
saiies neatrisa.
Bez ^:a!.^uma. bez krās.-is d;-^na bija.
Kad tu pie manām durvim
'ļ • • :)'"''-:la'jvēii.
Tu smaidot nāci. V'.ās vār.Ju vi'ia,
Nu tevi Tdzen pār jūru lai'-.u vēji.
Xu. vccā's tekās nesot jaunu slogu,
Ks i -klejoju; — un staigādams - ik ritu,
Vēli alzslē:"!otu skatu tavm logu.
— Sķipt. mūžam neredzēšu atdarītu.
Skūpstīs! t^^vis ātri atvadām man.
•ļautais!
Smeldz lūpās vēl. Tu teici:
redzēšoties.
,Bet kur. bet kur? Vai Rīgā, karu
grautā?
Vai A zsaulei pār mums reiz
iemirdzoties?
ip^8. 2. .X ~
T^rankfurtē pašreiz- viesojas pa­zīstamais
.amerikāņu romānu un lu-
^u autors SortonsVailders (Thprnton
V/ilder)... Nesen viņa lu.ga Mēs vēl iz­gājām
sveikā piedzīvoja lielus panā-
;kumus ;:uz ^Rietumvācijas skatuvēm.
Par to vācieši strīdējās un debatēia
n e m a z ā k : kaislīgi kā- pēdēiā laikā
par .oašu māju: Cūkrņāiei*a Velna ģe-^
nerāli. Tāuēc nav brīnums, ka ameri-
.kāna .pirmais , priekšla'si.ļums notika
^a)i;^i pārTiilditā Frankfui'tes univer­sitātes,
.zālē: :Vaildera •' viencēlienu
Laimlgs ceļojums 1. decembrī nii-mo
reizi izrādīja . Frankfurtes pilsētas
teātris. Viņa. :darbū vāciskos tulkoju-inus:
sagatavo Zūrkamna 'ap?āds.
Vispirms; iznākšot jaunākais romāns
Marta Idas, ;kam sekošot lugas.
'Vailders, ;kas: ir: Čikāgas universi­t
ā t e s profesors, jau. kopš jaunības
Uēs anmeklet Vāciju, un tā kā
ar sayu pirmo prie numu viņš
•Uzstājās universitātē,;: kas nosaukta
Ģētes vārdā, ^tlid:;iesāka ar Ģētes
vārdiem: ..Ko vēlas iaunibā, vecumā
iegūst bao:ātI'^'*.Vatlders runā vācis­ki,
ko viņš izmācījies jau bērnībā.
Savu referātu viņš nolasīja ar humo-ņi
un neviļus jāatceras, ka jaunībā
(3. turpinājums)
N 0 \ E L E
Apsēdies solā. viņš brīdi sēdēja,
skatīdamies garām apīiiu vītnēm pāri
žo.eam uz pilsētu, kur baznīcas torņa
smailo, saulrieta aoinirdzēta, kā lēir i _;
Neiluma bajss kļuva sirsnīga. Uz-icis
ī-uku Ruģēna plecam, viņš ru­nā
la siltas līdzjūtības pilnā nopiet­nībā:
— Atcoriēs. Jani, mūsu veco šeit.
viņš .ŗavos .darbos pats spēlējis gal­venās
domas.
,1 Piezīmes par teātri, tā Vailders no­saucis
savu referātu par amerikāņu
teātri. Viņam uzskats, ka teātrī jā­būt
naturālam; tēlojumam un natu­r
ā l am skatuves ietēipam, kas iei*o^
bežo skaļitāja fantāziju. Viņš pa­svītro:
j,£s neticu absolūtiem dra­matiskiem
jauninājumiem. Mana
vēlēšakās i r aizmir.stās dramatiskās
formas,! I kas valdīja teātra sākuma^
^laikos ' ni'^laik^H nv^^^M-n^'m skatu-vērii.'*
Vaildei-s ļoti atzinīgi izsakās pa..
Gukmaieŗa lugu Velna ģenerālis un
Driebājas par sava vācu kollēgas
tiešamībai tuvajiem "dialogiem un
Viņa dramatiskiem efektiem, D.
1 kifim
izdomai nav robežu
VOLTS DISNEJS UN VIŅA FILMtJ VARONI
0 #
. i
Agronoms :V.Ģroz.galvissarakstriis grāmatu
Saimniekošanas pamatjautājumi. Glītā ārējā
: ietērpā to izdevi^; Viktors Puriņs, bet tirgu
par; 5,50 : D M izplata Daugavas Vanagu grā-iuatnica:
Ņirnbergā. ;.
VESIUIES
s, Ēslingenā '
HAMBURGS!
novembra humurāla-ieka
vēstuli, ka Ham»
gadījumā, viena pai»
šL telpās notikuši divi
umi. Apskaužami ma­zinājis,
ka angļu Jos^a.
tik raibi, būtu brau
orķestri jau bija "
ēlēia deju mūziku
otS labprāt klausg
ūtu varējis, 30^ « u j
protu. bet. kā .B. v j ;
iba vai kas cits mes
1 iebildis pret d r f i
nigi greznotaja^^telg
un priekšnesumi
enu un to pašu s J
-edomāju ari ka.le»'^
am citam, ja vien^2
iiis sarg^, kas
ATK1SIN.WMS
auvfi. 4. Zfivfts. 16.
9. Līgo! 21;^
8. Astma. 29. Ŗitj. 3U ,
^ Stateniskie .A.^%,«ka^
Ž ā v ē j i , VcIsjv^G-'^S^.
20. Gattifi. » Afttf*'
ievadvārdos .past,a>^ta, ka prāmatas
saturs radies vairāk nekā : 20 g. :.; praktiskā
lauksaimniecTbas uh agi'driorna darbā. Dzivo'^
dams'trimdā, viņš ied2i|inājies:• vācu un ame­rikāņu
iuuksaimnltcibas. literātiārā un bijis
pārsteigts, ka tās pašas-.saimniekožaDas kļu*
: dns^ kas bijužas Latvija,, redzamas -ari. citur.
Autors, secina, ka -lauksaimniecības pamatjautā­jumos
.dažādās zemēs. ;un. valstīs nav lielas
starpības. Vlņž cer, k.agrātnata tādēļ no-'
«Jerēs Visur;— kā svešumā, tā art dzimtenē. •
Ģrāiņatu rūpīgi izla cilvēks jūtas ; ka
• ekskursants, kaš tikko izceļojis Latvijas: lau­kus.
Pēc pamatīgas analizēs tomēr, var sa­meklēt
art: dažus trūkumas un nepilnības. Sa-;
llilzinpt ar citām nodaļām, plažāk. apskatīta
lopkopība. Daudzos sējas kārtību paraugos
tieķur nav. izcelti pākšaugi, nav parādīta Vieta.
ļinicrii, nav iprojektēts neviens lauks pļavu
^āļu, āboliņā sēklu un sakņaugu .sēklu audzē­šanai,
ko visuLatviiā darīja ar vislabākam
• sekmēm.. Sējas kartību projektos citmliamais
autors baiļojas ierādīt ^oda pilnJ vietu kar­tupeļiem
' un velti „bra\ic*'-uz : Rietumeiftipu,
l^r atšovišķās sāiniJiiecībās ar r o : kuUuru
ain^emot pat SO—SO: proc. ho aranvicraes: Tc
sava lepnumā- var justies -skarti ļoti. daudzi
iņūsu kurzemnieki, sevi^^ļļci no Talsu un, Vcnisv
pils apriņķiem, jō tur bija saimniecfbiis, k\i[iii
- ar kartupeļiem apstādīja pevis vicnu.pUim: Uui-
K bet divus un pat trīs :
.Vi^i .šie trūkiimi ir 'tikai: ŗDaznozimīfii uņ:
:jauno"' grāmatu: var silti ieteikt;: kutr^t^^ karu
liādreiž pie pedāra lipuši, Latvijas barotāja
zeine un ar! ikvit^nm, kas nav dro?5s par to,
h neiznāks, tiirpmāk .kādreiz vajadzība iet ģiz
airkla: mrpārstaigāt zemi ar sētuvi plecos. Bez
jep«2tianās ar šo grāmatu b.i nevieus nesēs-,
fas ari uz traktora Kanādā, Amerikā v«i Aus­trālijā,
j<) tā savam īpašniekam visur nesis
lid2i4audz^ai^āk;DeKā "tikai lasīšanas prieku;.
. A ļ 1:1 - A.b e r s
llllitllli i'ļ;ļ:i.:uiii|;ļi;lļļ.ll!ļ!I.I
ļ iihiiiiiitli!;"'.':!.'^.'
I PIEBIĒROTAKA DĀVANA
I :: ' ŽIEMSVĒTKOS-^..:
ir.
bralu Ka - . f * •... ĪSU
.Kas gan viņu nepazīst,; šo . mazo
joci.go/zvēriņu ar dzīvajām acīm un
apaļajām šķivjveidigājām auštelēm,
zvēriņu, kas jau vairāk nekā divi ga­du
desmitus kā kovbojs, matrozis,
futbolists^ džokejs', boksa čempions,
slidskrējējs, valzivju ķērājs, bui-vju
mākslinieks un drēbnieka meistariņš
uz ekrāna smīdina visu zemju lielos
un mazos kino: apmeklētājus. Kas
viņu nepazīst — Miki pelīti, zīmēto
fiļmuvzvaigzni Nr. d.. Un kas pazīst
Miki pelīti, tās kaut
reizi bus dziŗdējis arī;
:tās garīga tēva Volta
D i s n e j a . vārdu, ko
priecīgais zvēriņš pa­darījis
pasaules sla-:'
venu,:-.-
• Kā daudzi - am:eri- ;
kāņi, , kuru dolāru'
skaits tagad, rakstās
ar; sešām: nullēm, ari
Disnejs jaunībā p.ār-^;
devis •. avīzes,. : vēlai;
bijis pasta ierēdnis •
un reklāmu zīmētājs
kādai firmai, kas ij?--
zoja lopu; sāli.' 5a-dien^
..viņam;:; pieder
uzņēmumi;. ; vairāku
. miljonu; dolāru vērtī^
bā.:;. So :slavu . un.
mantii/Disnejam: sa­gādāja:
:maza- >pelit:e,:,
kas pirms; v a i r ā k .ne­kā
divdesmit^-gadiem;
Kanzassiti 1 ā reiz dro-
Ai uzlēca uz viņa rak­stāmgalda
pamieloties ar nobiiusām
dnipatām.-..^^; ;
. S ā k u m ā Disnejs ek.snenmcntēia ar.
7Jmētām pasaku : filmām, laizdams
Idājā .Sarkangalvīti" un pāris citas;
bet tad kādu :dīenu atcerē i ās Kan-zassiti.
jas pelīti .un viņam radās lai­mīgā
iedoma-mazo :;zvēriņu zlmet ' i l -
mai. : Mild^; :p^^^ bija piedzimti^^i^
Divām mēmajām^.'f^^ ar Miki.
neblļa panākumu..;jo :1928. Amcr>
ķu. sāka ioka.rot skaņu filma. Tad
Disnejs filma :,.Tvaikonis Vilījs- arī
uirmo reizi ņēma :.pa,rī(Tā sk^^nas un
:ar:to^sākāS;Viņa un Miki pelītes uz­vara;
Ūn ;ta,gad,Miki;pelīti nn.'.ist v i ­si:.'
krieva par Miki. spā-tiu-
žeiņēs:'--^ M^^
či — Michelu :Suri un iiaļi — Topo-lino..-.''
• ' '•
viiiž Donalds un gailis Pančito, brie­žu
ļtelēnsiBambi, sims Pluto un at­dzīvinātā
marinonete Pinokčio. Teclī-niskaļā
iim mākslinieciskajā ziņā f i l ­mas
ar šiem ekrāna varoņiem ir pā^-
rākajļ par Miki pelītes filmām. Es
nekac^ nedomāju, ka zīmēta filma par
zvēru, dzīvi mežā un brieža telēnu
..varoņa" lomā mani tā varēs aiz­kustināt'"
saka kāds ievērojams kri­tiķis
par telēnu Bambi.
I 1938. g. ievērību izpelnījās zīmētā
pr-ātīgi aicinošs pirksts norādīja uz
debe.^īm. Viņa sejā. kas līd.'. šiin bi-
•a Daudusi l'.'pnu un a^u zob-^alību.
ievilkā.s skumias dvēseli.-'ka pa^^uru-m.
a ēna.<. ^Viņ.'^ tā sēdōia kib'u bridi,
līdz ]>:i'n<rus- logs. kurā kuuloja krā"^-
ņas miilcs, it kā rādīdamas, ka ir
'V;etiL'ka!ni svaiga.s ru?,avas kā.ui ro­tai,
a*','ō'-ā.- un tur narādīiās Ilzes
seja. Vma laik.am gribēja Ruģēnu
uzrunāt, bet, pamaniju^i. ka Da.šlaik
'<S\ās iet gar vāniņiem. aizgāki no
loga.
Gar dārziņu eāja paslaida auguma
'auns vīrietis, tērpies laba pilsētas
drēbnieka •šūtos brūnos .svārkos un
gaiši rūtotV\ krietni platās biksēs,
.augstā, baltā un cieuī virski'ckla
apkakle, ku^as stūri sniedzās earām
zodam un 1 ka turētirs g:^Ivai taisni,
kānēc gājēja gaita, kas jau tā bija
stingra, izlikās vandriz'aug.^tprānga.
Ce.Durītc ar ko.si sarkanu virsu un
zaļi balto loku rādīja, ka jaunais cil­vēks
ir Tērbatas students un pie tam
livonis.
Rūģēns oamanīja .ff'ā:ē)U, kad tas
patlaban gāja gar vārtiņiem.
^Labvakar, Herr studiozus!". viņ.^
to uzrun'^ia.
— A. Ruģēns! Esi sveicināts! — l i ­vonis
aostājās Die vārtiņiem.
..Ja studentiskā eien:ba tev atļauj,
tad iegriezies uz brīdi manā acu­mirklīgajā
anmetnē. ku^ai gan trūkst
iumla, bet nar to ir daudz tīra gaisa.
Arī to, ka tev .^eit nebūs jācieš no
nārlieka sausuma, varu jo dro:5i so-;
līt."
Student s drusku. namiņā jās. it kā
nezinādams, ko darīt, bet tad atvēra
vārtiņus un ienāca dārziņā. Abi sa­sveicinājās.
„Sēdies. būsi viesis! Es gādāšu, lai
tev neslānst." Ruģcn.? aizgāja pie;
loga un pieklauvēja. Ilze atvēra.
„Man atnācis ciemins," viņš pak 1 u-si
runā ia; .,1 āpēc dod man divus kau^
sus alus."
— Vai tad neesi vēl diezgan izcie-nāiies
ar tirdziniekiem? — Ilze īdzī­gi,
jautajā,
„Nedusmoiies, -mēs ar Neikenu sen
neesam tikušies . .
— Ak, ar visiem tu sen neesi ticies,
lai gan. vai katru-tirgus dienu cits
citu vediniet krogu!'. . . — Viņa aiz­gāda
un a t m e z ā s ar divi kausiem, ko
pasniedza Ru^'^ēnam.:
,,Ilze, es gribētu ar tevi paru­nāt
. . ."
— Nezinu, redzēs . . . varbūt vē­lāk
. . . — viņa vilcinājās.
„Vai tu ļauna uz'mani?"
— Ko nu mani tik daudz tincini!
V
ma.^.ajā semināra mācību istabā,
kur vins runāja ar tik dziļu sirds
taisnību, aici;.ādains mūs visus vien-
•nēr cīnīties par patieso, daiļo un
labili Vai tad tu vari noliegt šo aug­si
i hiuriāno ideālu gai.šumu un cēlu­mu?
Tāpal kā .Cinv/.o .d(Mnā ar: mā-cuājs
Valters Ivs iļcu. ka paklau/sot
.vo abu-, krietno vīru •]}adonmm. n^ičs
nekad •ncnomaldīsimics no \slā c'i^ļa.
\)a kuļ'u ejt)t latvieši ar vāciešiem
reizi sapratīsies, tāoat kā ir saoraiu-yics
somi ar zviedriem, kas tāpal kā
vācieši mums, devuši somiem kristī--
go iicibu un . . . —
„Tas gan tiesa — zviedri kristī­juši
somtis. tacu vitiiem nenāca ne .
prātā t;''oēc somiem uzkuiidzēties un ,
padarīt u.ts par saviem vergiem. So-
•ni bija un palika līdz pat sai dienai
brīvi savas /.emes īpašnieki, brīvi -
ļaudis un z\'iedrieni nekad nav nā* :
cis;. prāvā ar to lepoties. Izturētie$
pret somiem tā, kā pret mums i'/tu-_
lēju'^'ies vācieši, zviedriem būtu b^ls
kauns. Bet ko gan dara mācītājs
Valters, ko tu nupat nosauci pa/i^ hu-nuānu
un cēlu vīru? Viņš atkl^ātiV^n
droši runā pa\' to, ka latvieši jstu cd-—
\'ēku <•^tāvoklī nonāļ<s tikai t a ^ j .la
-5: •; ;. ••;•;. • ar :•• :•; •. >: u
I EcL Brencēna 56 ilustrāeijām |
I: Cena: broš. D M -10,—; audekla |
I • . ' sējumā D M 15,—. i
| : Pieprasiet nometņu ;grāmatnī-:|
I-.>'•:--. ,\cāsl--;;•:•..;••• , . i
I LATVIJAS apgāds i
eOlJlllllll01!011llll!lllilll!!lllltllllllllllilU^
iki.peme,:;kov sākot ar 19:^5 5.. tā?
radītais filmē vaiiT tikai krāsai', ne-
Dalilva. viena, .bet;: gadu pa sadam
tai i-adās' draugi, kurn? Disne-'a fan­tāzija
D i e p i l d n a a r d z ī v ī b u (Vācijā tie
uz ekrāna 'gan "vēl nav redzēti^:
iautrais zilonītis :DUmbo. ar mil-eīffi^:
lielajām : ausīm. kas vēlSk
is4ū5t:.!par spārniem, piāpigais zostē-
Viens no retajiem 7.nnēto triku fiJmu meistara
uzņēmumiem, jo Volts Disnejs ir fotogrāfu
ienaidnieks un, dzīvodams ļoti savrupēji, nepie­dalās
Holivudas sabiedrisltās dzīves burzmā.
krāsu filma „Sniegbaltīte", kas pie­bilda
visd seansu, un 1944. g. Dis­nejs
.,Tns . kavalieļ'os" pirmo reizi
iedrošinājās - filmā apvienot dzīvus
aktjēļiis ar zīmētiem tēliem.. Liekas,
ka Disneja fantāzijai nav robežu:
194fr. g. uz ekrāna parād'jās Sinkle-ra
Luisa''Siā-^ts par cirkus lāēiem
..BpngD". pašreiz viņš strādā gar
..Pēteri P^anu" pēc Andersena ,\Ka-rāļa
uh lakstīgalas", 1949. g. dzims
zim.ētā filma „Pelnrušķīte" un «?ci:1u
vēlāk La^^erl^f,n? pasaka ,.Nii3a Hol-gersona
brīnišķais ceļojums a r meža
zosīm", neskaitot daudzas uzņemtās
topošās, un paredzētās ī.^filma^\ 19^0.
g., uzņemdans ..Fantāziju". Disnei^
izdarīja pārdrošu.eksperimentu: vi^š
nepieskanoja mūziku jau izveidoji
darbībai, bet.gan otrādi — materia­lizēja"
-iēthovena; Heidna, .Strav.ins-ka
iic slavenu komi?onistu darbus,
pat Subeila ..Ave Maria", un tiem
pieskaņoja tēlus, un darbību: mūzi­ku
filmā iznīkla Leonolda Scokovska
diriģēts lielisks orķestris. Ka eksne-rimcnts
izdevies, liecina vairāku ne­dēju
izpārdotas izj'ādes pašreiz Lon­dona
I
' —eins
Ej, pie sava ciemiņa! — Ilze aizvēra
logu, bet Rugēns atraāezās pie galda.
„Vai sen jau kopš pārbrauci no
Mētraines?" vīni jautāja, kad abi
bija pacilāiuši kausus un nolikuši at­pakaļ
galdā.
— Būs nedēļas divas, Neik'ens
atteica, — bet pie tām vēl jāpie­skaita
trešā, kuru ciemojos Valkā pie
mūsu vecā. Apropos-r- viņš sūta
tev labasdienas. —
,.Un vairāk nekā?"
—^ Nekā. kaut gan nomanīju, ka ir
ar-tevi nemierā, jo ar smagu nonūtu
mino'a, ka tu vienīgais no viņa
audzēkņiem, kurš . . . par kuru . . .
,.Runā vien droši līdz galam:, viņš
teica, ka esmu vienīgais no vina se­mināra
audzē]:ņiem. kurš nedara go­du
savam audzinātā jom'^" .
— Ne gluži tā. Viņš tikai sarūgti­nāts
par to. ka tu visur atrodi ie­meslus
ķildām, zobgalībām, nemie­ram
un nevari pastāvēt nevienā
vietā . . .
Ruf'^ēna sejai pārslīdēja skumju
trīsu ēna.s.
..Cimzem taisnība," viņš teica, ,.ka
nesnēiu iedzīvoties nedz skolmeiste-ra
darbā,, nedz kur citur. Bet tas ir
tānēc, ka nevaru izlikties-lainns Dret
liekuļiem un ļaužu apspiedējiem."
— Ne visi tie, kuius tu izzok>jis
vai kā citT'di noriicināīi'-^ ir liekuli
un ?.nsnīedēii. Arī mūsu liun^^u
starpā ir cienījami vīri. kas grib
mums. latviešiem, tikai labu. Cimzes
un tāpat arī manas domas ir tās k:4
mums ar tiem jāturps konā, i?, gri­bam
savus tautas brāļus pacelt aug-r.
l.ākā-, labākā stāvoklī. —
. V a i vari saukt vārdā kādu no tā­diem
vīriem?"
— Protams, to- es varu. Tāds. la
man nebūtu tālu iāmeklē. ir mācīt"'s
Valters, kuŗ.i mājā par mā'.:ikolo1ā'u
darbodamies esmu 'baudījvs daudz
laipn^brs un kurš man arī pal'dzēji.^
ar padomu un devīgu roku,, lai e<^
varētu anmeklēt augstskolu Val-o-ram
līdzīgu vīru neti-Okst :\r\ nmiž-nieku
vidū. Pildi arī 1u g P ' l ' g i un
nopietni to darbu, ko uzn^'^mies; un
es ticu. ka arī tu tad ier-^ūsi šo vīru
cienību un tie labprāt Dab'dzēs tev
nacelties cienījamā stāvoklī, kād;
tad pamazām varēsi' pacelt arī tos
kas tagad mīt tum^ā un neziņā. —
atteiksies no savas tautības un klus
vācieši!"
-r- To nevaram ņemt ļaunā. Ne-redzr-
dams cita ceļa. kāpiespiost sava
labuma aizsuļvētājus muižniekus,
lai tie goda ct'lā dod latviešiem brīvu :
cilvēku tiesības, viņš pieķēries šīm
domām un . ; . — ^
•?{uģēna acīs uzliesmoja lepna spī­tība,
un viņš pāli rauca Neikenu:
„Neviena tauta nevar un nespēj
dot otrai nedz brīvību, ne arī tiesī­bas
un godu, kaut to jel kā gribētu!
Tie ikvidnai tautai ar savu gara spe­ķu
jāiemanto un jānopelna. .K-Ufir
tautai tāda- spēka trūkst, tā, kaut:
brīva saukdamās, ļaus sevi no citām
kājām mīdīt un būs tikai brlvtV ver­gu
pūlis. Mēs, latvieši, esam ilgi
nospiesti un ar vai-u tumsā un nezi­na
turēti, lai mūsu gars nespētu
brīvi pret debesīm pacelties. Bet nu
<iūh- tuvojas, šai nekrietnai patvaļi-:
bai. Nu. jādzimst mūsu brīvībai no
mūsu pašu tautas dziļumiem, nevis
ka t o dotu mums .sveši! Ir tuvu die­nas,
„ kad celsimies un prasīsim to»
kas mums pie.der!"
Klausoties Ruģena liesmainajos
vārdos, Neikena pierē ievilkās
grumbas. Viņš klusēja, sSkatIdamies
runātājam garām,, it kā baidīdamies
vērot Ruģēna sejā viņa domu , at-
SDulgu. Arī Rudens bridi nekā ne­teica.
Viņa sejā savilkās spītīgās
nicināšanas sma ids, ar neslēptu iz-smieklu
viņš noskatījās studentā,
kura seja bija svaiga, mierīga un
nat laipna, bet virskrekls mirdzēja
nevainojamā spodruļnā. Acīm redzot,
viņš bija pān^arējis savu nepatiku\
un gribēja rādīt satraukumā kaisto- \
ša jam pretiniekam savas mierīgās
im nosvērtās pārliecības. pārāķiUBU,
(Turpmāk beigas)
C hronika
Glafs Ilziņš ieguvis vijoles profe­sora
grādu Venecuēlas valsts mūzi­kas
akademjiā.
E. Tālmanes: romāns Piemineklis
iznācis; L.. Rumaka apgādā, Valkas
nometnē.
Laikraksta „Latvija*'
abonements ārzemes
A S V : 1 dolārs par eks. mēn. Pārstāvis:
H. T a u r i n ^, 158 Ea« 2bth Strwt Brooklyii
26. N. Y.
ANGLIJA: 276 Sh mēn. par tki. al^aējot
kollektivi vairāk par 3 eks. 3/— Sh mēn. par
eks., abonējot lodividuāli līdz 3 e^s. ivslu
Atsev. eks. cena 4 d. Pārstāvis : A . V e i n •
b e r K 8, We3t-Wrattinj5 R. A. F. Airli»14
VVrattinH Common, SufToIk Nr Cambridge.
AUSTRALIjA: 3 / - sh par, eks. meoe.sf.
Pārstāvis Ai Strazdiņi, Aeloo Guesthottst,
Canbcna N.S.NV. Aastralia. .
BEI..Ģ1JA: 25 Ir. par eks. mvn. ParatSvJs:
K. E r k « u - 3 , 12*7, rue du Fl«uni*, Chateki,
Bel^iqufc.
DĀNIJA: 3. D kr. par eks. mēn Pār^tavls:
V. B e i i d r ūp Flygtning«l»jr ' Pmg*
Boulevard, Kobebavn S., Danmarit.
FRANCIJA: 80 tr. par ekš. mefiesi. PSr«
rtāvi'ļ jTi-me E. Baumaiiis, 56 Rue Mchid
Eoch, Lorient-Franct.
KANĀDA: 1 dolārs par efcj. mēnMl.
Pāi jtāvi^i: J. B a t r a k 287 Palikerstvja'
Ave Toronto, Ont. Canadj».
ZVIEDRIJA: 2 Kr. par eks. mēn. Pārstā-^
vis: N. Se l i e n i c k S ; Klubhackeu
Stockholm.
SLUDINĀJUMU MAKSA
par vārdu
ASV un Kaaādā -5 centi,, bet ne mazāk kā
I dolāru par shid. Aoglijā uji Austrālijā -~
2d., bei ne mazāk Vā 3/sh par.slud. Beļģijā
- 1 Ir., btt ne mazāk kā 25 fr. par
slud. Francijā — 10 fr. par vārdu, bet n«
mazāk kā 250 ir. p,rr sludinājumu,. Zviedrijā
— 10 eras, bet ne mazāk, kā 2 kr. par alud.
Dānijā —15 ēriis, bet ne mazāk kā 3 kr. par
sļud. . , , /' ^
Lai oecellos. traucējumi laikraksta kārfigā
piegādē, ludiam maksātājus ārzemēs atjaunot
aboDementu<j savlaicīgi —. ne vēlāk: kā :|id»
20. • dalma&ia par nSk<>J« menssi.. |'