Bavarijas Latviesu vestnesis, February 21, 1947

              tiATVUil* 1947. f. tl. febndH<
»etesboii
^otikunjf
^^^igs un
•uaoi;ia %
(183. Ipp.);
öarinäta"?
dzeju Oirl,
5^ neskaidri!
äins, ne ti.
t visur, kur
"isko dzeju
^: IPP., ka
I ^ daiju/
Kot vai ap.
vardidz^
jaos värd|
itors saka;
|niö2a kroi
topi,. vecs
TaniI
kä saull
is te bräiic
^Pä • smilti
. vlss^taj
|uralu'di^;
Dzefe 1
^s, k^ pät
wpigä
Daugavas
j.as^* d l
aucu Zfe
«dzejnieks
'!), xboti^
Iira „Lä^
ämas (isi
5äs dves^
I -ticl^as
ietekmeir
kkurätera
jjAkiira-
:oäu glez-rituma'*:
zeja' nav
äta" m
a Akuräi
las dzies»
132 Iiii'
bez ierov
livot, ka
ibiedrlslö)
pasäule"
vai nepä-lekli
dar*
IS inteN
IS rindasi
jlandio-ladlnäksl
[s päral"
itei, kad
säullte
ialtsmii
Iit iEoatort
var celt
il minet
latu. .
vestuw
s i s «
Idäs. Aii-
Inoskald-deka*
palikusi
italismsi
ibjefctivV:
autori
It nesa*
Akura-teiksjoes
.Jdrite.?
)tivs, m
\e lietotl':
netotta
IS. n*"
iezlinft
verW
S r i»
F r a n c i j a u z s k a t a b a l t l e s u s p a r
velamäkiem ieceJotäiism
DOMSTARPIBAS PAB BEGUt,U AI;GÄDE8 JATTTÄJintlD
AP 17. febr. ziijio no Zeijievas, ka
IRO darba sagatavoäanas komisijas
apspriedS raduääs domstarpibas starp
angju un norve^u pärstävjiem no
vienas un amerikä^u im fraiiöu de-legätiem
no otras puses. Franöi ie-rösinäjuäl
standartizet begju apgädi
visäS valstis un okupäcijas josläs,
uzskatot §0 apgädä§anu par morälis-ku
pierifikumu. Priekälikumu atbal-gtljuSi
arl amerikäi;ii. Angji, ku|Tis
atbalstijuSi arl norve^i, pretojuSies
prieMlikumam aiz tä iemesla, ka
apgädes uzlaboSana mazinätu • repat-ri
§Sanas izredzes. Starpvald!bu b§g-
Ju komitejas pärstävis sers Emersons
pateicls komisijai, ka butu yjbries-mlgi**
noteikt apgädes standärtu, ja
nav lidzekju to„ reälizet.
„New York Herald Tribune," zii;io-ot
par IranCu delegäcijas sanmäm
)P strädnieku verv§§anal Väeijas
nometngs, piebllst, ka, pSc Anglijas
' ärlietu ministrijas zii;iäm, sekmigi
turpinäjoties sarunas ar amerikäi^u
iestädSm par brivprätigu DP sträd­nieku
verveäanu ASV joslas nomet-nes.
Amerikäi;ii esot labv§ligi jeb-ku^
am plänam, kas varetu atviegli-nät
DP apgädes ^probl§mu, kas ta-gad
izmaksä amerikäi;iu nodokju
maksätäjiem 100 milj. dolaru gadä.
dtas franöu delegäcijas pStot ap-stökjus
pa§u iranöu jöslä un Austri-
J§. FranCi domäjot, ka no 1.300.000
DP, kas atrodas tris okupäcijas jos-
Ils Väcijä \m Austrijä, varetu saver-vit
vi$6iai 200.000 labu kalnraöu,
lauksfrädnieku un fabriku $trädnle-ku,
kas nepiecleSami Prancijal. Bez
Siem 200.000; DP franöi v51 cerot le-gQt
tikpat daudÄ itaju strädnieku un
mazäkäis 70.000 väcieSu no pärpildi-tajäm
Bietumväcijas pils§täm.
Ifikais pavasarl sälj[§oties sarunas ar
v8cu iestädSm par jaunu, neprecStu
Väcieäu iesaistläanu darbos Francija.
Pranöi ceröt, l^a Sie jaun^ky appre-c
§Sot francUzietes un kJuSot Franci-jas
pavaistnieki.
Visvairäk Francljäi paälaik esot
vajadzigi kalnfraöi. Ja tos driz neat-
- radlSot, tad Francijai draudot katas-trofa.
Bet nelaimlgä kärtä kabraöu
Bkaits DP vidQ esot
/ piemeram, lieläkä da
Siem, ku]nxs fjanöi .uzskatot par vis-vHamäkiem
iecejotäjiem, — esot in-tellektuäU
un „baltroCi." Franöu ie-
Btädes tom§r cerot, ka daja no Siem
cilvekiem bQs iemäcIjuSies^ arodus,
kas taus tiem iek}auties franöu saim-niedskä
dzivS;
Tris Anglijas parlamenta locekju
delegäcija ieraduöies Väcijä no-
IClkä apmeklet 11 nometnes -Hano-veras,
Braunäyeigas un BUefeldes
apkärtnö, kur esot nometinäti visu
tautibu DP. Pöc nometijiu apskätes,
parlamentärieäi apspriedifioties ar
tJNRRAs un militäräs valdibas va-ditäjiem.
/AP ziijo no Romas, ka Iflilijas val-dlba
jau savervgjusi 5000 strädnieku
8(iti§anai .uz Franciju. Esot ceribas
Mi
drizä laikä savervet vei 13,000. Tie
bQSot lauksträdnieki, kalnraöi, me-chani^
un tekstilsträdnieki. Tai pa­Sä
laikä nobeigtaa gandriz izjukuSäs
sarunas par itaJu izcejoäanu uz Ar-gentinu.
Pirmie 10.000 itaji izbrauks
uz Argentinu Jau tuväkl laikä. a t i
sekös. Apm. 5000 itaJu strädnieku
savervSti izbraukäanai darbos uz Ce-choslovakiju.
Katrs strädnleks slegs
atsevi§lj:u llgumu uz vienu gadu. No-pelnlto
naudu drIkstSs stttlt mäjäs.
Amerikäi>u armijas, UNRRAs un
YMCAs pärstävji no 8 DP nomet-n6m
Kenigäteinä pämmäjufii DP
Jaunatnes nodarbibu programmas
paplaSinäSanu Frankfurtes im Darm-
States DP nometnSs. Jaunatnes r l -
cibä paredzäts nodot amerikäi;iu ar­mijas
un amerikäi^u joslas palidzl-bas
organizäciju sagädätus apröpes
piederumus. Apspried§ noskaidro-jäs,
ka daudzi YMCAs un YWCAs
pasaules apvienibas agräkie biedri,
kas tagad nonäkuSi DP nometn§s,
atjaunojuSi savu piederibu Sai orga-nizäcijai
un tagad aktivi piedaläs DP
jaunatnes arodnieciskäs, sporta, izgli-tlbas
un relifeiskäs dzlves vadiSanä.
Apmgram 3000 DP jaimleSu ameri-käijLU
josl^ piedalljySies 1—3 nedöju
ilgos jaunatnes vaditäju kursos.
> DENA, NYHT^
lairieiii faksimeldöiii
SADAJLITAS KIJLTITRÄS FONDA
PREMUAS UTEKÄTtJBÄ,
SKATUVE8 MÄKSLÄ UN MtZIKÄ
par
SALA tJPU^I UN SAIMNtECISKÄ KRIZS
rnr» XX , « . , , Sini ziemä päri Eiropai veluSies1 350 ärstejäs
LCP sesijas laikä Kasele KultQras vairäU nikni aukstuma vi^, kas apmerammeneSa laikä miruSas 44
fonda ^ Parvalde pieSl^ra prSmijas nevien ledzinuSi strupcelä saimni^- un slimnicäs ievietotas 152 persoa
Andrejam Eglltim par dzejolu kräju- cibu, bet arl prasijufi tieSus cilveku nas. „Daily Mail" raksta, ka köpS 1.
mu „Uz^ v^koga", RM 1000.—, An- upufus. Meteorologi Sis ziemas nik- decemb]:^ BerltriS sala iin bada del
S avam Eglitim par novelu kräjumu no un ilgo salu izskaidro ar sam§rä miruSi vairäk par 150 cilvSku, un
JKManovas m§tens" j. väjo augstspiediena joslu ap Azoru näkot zi^as par jauniem näves gadi-
Klidpjam parn^ m(is apgä^jumiem. Visiem teätriem^
ietäjl un nideji RM 600:—, K Le- dä ar silta gaisa masäm. Tä vietä restoräniem dots rlkojums uznemt
KM 500.--- un Ol^ertam Llepiijiam izveidojäs virs Dienvidskandinävijas, apsildities. Par brivu izsniedz siitäs
p a r n o v e j u j c r ä j ^
yaioniekl RM 500.—. Par^labäkiem aukstus gaisa vijijus. No sala cietusi tas iedzivotäjiem. Lidz 8. februärim
inscenejumiem emigracija 1948. ^g. visa Eiropa, no Anglijas saläm uz le- BerlinS ogju trukuma dg| bija s l §^
pieSl^Ir^ Merbekaa latvi£§^^^^ 1476 ua^emumi, kas^/
par^ V. Sekspira ,^ivpadsmitä daudzus Vidusjufas piekrastes apvi- gandriz 75.000 personu. Berllnea
^ i lOOO.-^Eslingenas lat- dus. Pat Italijas Rivjerä temperätii- majsaimnieclbas Soziem laikam ne-viesu
teätrim p a r |M Ziverta „Min- A nupat vairäkas dienas no vietas sa^ems N yairs briketes kurlnäSanai.
Muzena pre(^s*^^RM 1000.^
Oldenburgas latvieSu operai par Pu- meteorologi pare^o v$l sala pieturg- stipri sniegputei;ii, tä ka dzelzceju
^ P ^ ^ "Madame Butterfly** Sanos. Gan Kisingenas meteorolo- satiksmes uzturgSanai jäUeto sniega
svgtku virsdirigentam prof. A. Abe- pärliecibu, ka Sis nedglas beigäs sals Amerikänu joslä par nosalSanas
lem, virsdirigentarir A. Kalnajam, F. mazinäSoties un vismaz dienä tempe- gadijumiem ziijiunav, bet sals un
yaldmanim, J. Udnm ua komp. J. rätura pacelSoties lidz nullei un pat oglu un elektribas tnikums radijuSi H^To*"^,.^^^^^^^^^ RM m-. ^Bal- päri tai. Vispärgjä ziemas sala peri- smagu krizi rupnieclbä. Visas joslas
tijas^ universitätes^mäclbas spgkiem oda izbeigSanos tomgr vSl nevarot merogä apstäjuSies apm. 75 proc.
pieSl^Jra KM 9700.-.^ KultQras fon- Savelkot toopä laikrakstu zi^as, un jau tä lieläs ikdienas dzlves ne-r
S "^.f T^^Ä un Berling .kops 1. decembra mimSi aiz ertibas. Ka BerHnes amerikäj^u liet-
J. __^adiU, bet J. Poruka vietä par apsaldgSanäs sekäm vai tieSi nosalu- pratgji izteikuSies, vispärgjT säim-ponistu
A. ÄbelL H. M. - i ^ ^ ^ \ josla nav Izred^u nov^^^
nav iestäjies stingräks atkusnis, kas
atjäutu bflyu ogju transportru pa
Väeijas iekSgjiem adensceliem. M i n -
dienes pärtikas rupniecibäs uz^gniu»
mi var darbu turpinät vienigl tädel,
ka tiem nodeva mäksllgo mSslu fab*
riku ogju kontingentus. Daiös Fran«
af IJN
^en, Meknarai]a un fcem Klarka padomdevgis 2idu DP lietö^^
BernSteins ieradiea Londonä un sarunS ar AngHjas äriietu un ko!oidju^^^^^W^^ Starpvaldibu komiteja bg«*lu jautä-1 konijas aprli^ljcos ogju trukuma dSJ
nigtriem pieprasijls, lai atjauj plaSa apm$ra äidu lzce}oSäiiu no Väeijas uz jumiem, kupas biroji atrodas Min- hiebijaiespgjams strädät pat maizeä
Palestinu neatkarig! no polltiskäm grutlbäm, kas jöprojäm pastSv Pales^ dieng, Frankfurte, Hamburgä Hano- l^^P^uvem. Manheimä piektä da^a
ilni. Ang}a iunOilistlem Berniteins paskaidrojis^ ka lidusfövoklis Pales- verä un Lemgo, franöu joslä febfu- rQpniecIbä nodarbinäto paSrelz ir
tiaä pastävigi pasliktinoties. | : ä^a säkumä public^^
^ , • ^ ^ kurSl telkts, k
Tai paSä laika Anglijas ärlietu mi- York Herald Tribune'' raksta, ka Ang^ g. 16.
oti mazs. ^ Tä,
a no baltie-
DAZOS VARDOS
S § §
Rita Liepä kädreiz uzrakstija gä-balii;
iu „Kaut mgs butu käljii." . Ari
cilveki, kas väl nav rakstnieki, käd-
^iz izsakä lidzigu velgäanos. Mans
dSls Sriks nesen dzirdeja no saim-nleces,
ka cilveks pec näves iemie-iojoties
dtä radibä — kJUst dziv-
/ nleks vai putns. NäkoSä dienä puika
apjautäjäs, vai vii;iä driz nomirSot —
Kapee? — Nu täpec, ka „tad es pa-^
IQgtu Dievi^am, lai vi^S pataisa
mani par ksi^l Ja palaidi;d puikas
,aiztiek kalj:i, vi^S var tiem ieskrä-
P§t, un lieli sui;4 äri nevar tam ne­kö
padarit — kakis var uzskriet
kokä."--
Ja lasltäjos butu vei käds, kas gri-
Wtu kjut kaljis, tad ierosinu sazinä-ttes
un lOkot nodibinät apvienlbu.
Japlebilst, ka visäda. veida organi-
«acijäm iepriekS'^jäizprasa at^auja.,
Visa Si domäSana izhäca pec tam,
• Kad „New ISork^Herald Tribune" iz-
, lasiju zl^u, ka Empaikitijas* zirgu
skneSanäs apvienibas prezidents
Djtems Betlers Parize izteicies,, ka
^ sanmas AngUjä un Eiropas konti-nentä
par zirgiem, kas Sogad varetu
Piedalities Empairas Zelta kaiisa sa-cikstes
par, 100.000 dolaru godalgu,
jorttejuSas Joti sfekmlgi. Lai zirgi
no Eiropas varetu ierästies sacikSu
vieta pec iespejas svaigi, tos vedis
pan okeanam lidmaSInäs. PagäjuSä
gaaa käds amerikänu zirgs vienä
öiena uzvareji^ sacikstes Florida,
oraucis ar lidmaSinu un näköSä die-na
atkal uzvarejis sacikstes^ Kalifor-
^3^' Protams, zirgus pärved ipaSi
sim nolukam konstruätäs lidmaSinäs.
äim zirgi lidojuSi'uz sacikstem
^i^o gadijumos, bet tikai vieriä reize
öoticis negadljums — käds sacIkSu
^^Ss, pec iekäpSanas lidmaSinä pie
öuenos Airesas, saslimis ar gaisa
siimibu. 12 i ry zirgi. kas nesen
vesu pari okeanam, nonäkuSi galä
«veiki un priecigi.
xai pagä laikrakstä zi^ots ari par
J^uem jautäjumiem. Bet es neesmti
)^cis: „Kaut mes butu zirgi!" — Ne,
^ es neesmu teicis. Lp.
nistra vietnieks Mgjii päzi^ojis apakS- lijäs l^inums grieztles pie UN pierä-[b^^ anglu radiofona
namam, ka Austrijas valdlba piei;iemu- dot to> ka Anglija patieSäm vairäk sociälistu upupu un Spänijäs beglu h^^^^"^' nedejas säkumä aukstuma
si ,4oti apsveicamu Igmumu. rej)atriet ieinteresgta taisniga atrisinäjuma pa- izceloSanas jai^^ arp^^^^^^^V^^^^^^^^^^ä^
uz Austriju Äidus, kas savä laikä aiz- näkSanä nekä britu intereSu aizstävg- visu to beg juSi 2 miljoni cilvgku. PaSreizeiO
bgguSl uz Palestinu, lai gläbtos no na- Sana Tuvajos austrumos. i^^^
?cistu vajäSanas". So^ bijuSo Austrijas Zidu prgänizäc^
sävä dzimterie nevar vai I H^l^l^ö näcijas vestute. Ari An5*li»
pavalstnieku repatrieSanä palidzgSot ka piekrit Palcstinas jautäjuma ap- negrib atgriezties. jas meteorologi ar ba2äm pare,^o,
arl ^ UNRRA. s/Vrl Anglijas valdiba sprieSanaiUN; bet Irakas ärlietu mi- Kom var sagaidit varbut pat vei zemä-piesolijusi
savu, atbalstu. nistrs Fadils Jemali paskaidrojis, kajsonu izGe|oSanu uz tädäm zomem, kas temperäturas. levgrojot tomer
Kä jau<zii;iots, Anglija nolemusi Pa- aralni liga y5l apspnedIsies,^^^M izSl^i^1kuräs täs varetu atrast iespejas r i o - W l u kalnraöu, dzfek^^
lestinas jautäjuma atrisinäSanu nodot tos, vai t ä a t z I s UH lemumus. Vii;i§ dibitiät jaunu eksistencl.Savienötäsp^^^ strädnieku lieläs pQles un ^
UN, tä atziBtot, ka 30 gadu ilgäs pQ- Plebildis, ka, ja Apvienotäs Näcijas n
les panäkt izligumu starp iidiem un PJci?emtu Itnmmus pret arabu btere-v,pietiekämu lidzekjus, tä kä ^^^^tiskös^
arabiem nav devuSas panäkumus, ASV sem, täd, pSc vii;ia pärliecibas, arabi IzceloSänuuz aizjujras zemem var sa- palenäm
laikiaksti So le^umu apsveic. ,,New h^ariäot visu, kas vi^uspgkos;^^^^
totös. : jtomer domäts tädas persönas, kamH^a^^^^
>,News of the World" zi^o no Jeru- batu vajadzide naudas lidzekji pa- f svarigäkä Anglijas problSma." Opozi-zalemes,
ka Anglija ar savu lemumu Sam un kam ir jau vizas vai darba r^^^^^ vaditäja vietnieks apaSnamä
griezties pie UN aizsteigusies prieksä ligumi. Tapat „driz aizcejot ir ,iz- Antonijs Idens aicinäja visas parti-
Polijai, kas pec Mäskavas ierosinäju- redzes arl visiem tiem, kam käda ze- aizmirst nesaskai;ias, lai äträk
ASV prasa agi^käs Japa^u man-1 mä esot gatavöjudes,piepraslt SI jau- mg ir r^^
data salas Klusajä okea^ä nodot täjuma apsprieSanu UN. Polu par- resejas, Komitejas pärstävjiem uz- kalpo ari ministru prezidenta Etlija
ASV pärvaldiSanä.^ UN im DroSibas 1 stävji esot Palestinä saväkuSi daudz dots katru Sädu gadijumu atseviSl^i h*^^^^^ ^^^^^^^^^ komite ja.
padomei iesniegtajä plänä vienigi materiäiu, kurus tagad väräSotizman- pgrbaudit un ar visiem viijiu ricibä Holande, ka ziijio „Daily MaiV*
ASV paredzgtas tieslbas Sis salas tot pret Angliju esoSajiera lidzekliem So personu Iz- sala deVslegtas visas skolas un visas
pärvaldit un nocietinät. Plänsattie- , Par jaunära baääm^^^n
cas uz Karolinu, Mariänu un Mar- vajos austrumos raksta pazistamais spejama. Komitejas pärstävji no- nedarbojas. Pec bej^ laikrakstu zi-»
Salu salu grupu. e^iptiesu zurnälists Galads Beijs laik- darbosies ari ar visu ceJoSänas for- Kiäm sals izpostijis 75—90 proc. kvie-
Eizenhauers nekandidgs ASV pre- raks Journal d^Egypte". Kaira mälitäSu nokärtoSanu. Täm perso- §u sejumu, kas pavasarl bus jäatjau-zidenta
amatam; vii;i5 paskaidrojis, Mstot^;b^^^ par
ka hepiei;iema nevienas partijas pie- LielsirijäsplänareälizeSana varas bilst^^
däväjumu. Senäta tieslbu komisija li4zek)iem, Lielslrijäs galvenais aizstä- y ko- ASV. Kopenhagenä ]auz^^^
pie^emusi satversmes grozijuma vis esot Transjordänijas karalis Abdu- p^^
projektu, kas viena prezidenta pa- la, to atbälstot ari Iraka. Kaira esot res izmantot visas täs personas, kas mä. Tas gah ir atseviSljis gadijums,
likSanu amatä ierobeio uz diviem sa^emtas zii^ai par transjordänieSu paSlaik atrodardazadäjäs okunäcijas bet näy jäai^^^
vSleSanu periodiem — 8 gadiem. karaspeka koncentreSanu Sirijas pie- josläs." L. R. | D ä h l j ä, kuru paSreiz uzskata par
Grozijumam vei vajadziga divurobeiä. Pec daiäm ziijiäm, plänus par» ^
treSdaJu Stätu piekriSana* LielsirijasatjaiinoSanu Transjordäni-
Molotovs nota ASV protestejis
pret viceministra Eöesona izteicie- ^ ^ / ^ ' ' t e i ^ ^ ^ ^ ^ ^^
niem senäta 10, februäri, ka PSRS^!^^^ J^P^^^^^^^^^^f^^
vienu no vislabäk apgädätajäm Ei­ropas
zemem. Ja og
laupa relätivi bagäta;
u vilcienu at-ä
Kopehhage-nä,
tad nekädu öizbrinu nerada, ka
ärnnlTtika eqnt affresTva un eksnan- ^^^^ gatavotos reälizet LielsirijaB • '
SulS SS SaS K S planitieSi nevarot apdraudetAtanlbrM^^^^^^ n^ukts par naiaigu aictu prei^ ^^^^ JäbaidäB no tä, ka transjor- Uretgji savu aviäcijas U^^^^^
Holandes Maraliene Vilhelmme S^^aSSS^ä^^^^^ kro^princeses Julianas ceturta berna ^Jj^^^J^^^-^^Jgl j^j^g^^^^^
piedzimSanas gadijumä sapemusiLj Arabijas troi;imantnieks emirs Sauds ^^^^^ ,SaW^ in^ernms ^Vdters
holandieSu »komitejas taisnibas un iziidojis no IJujorkas uz Londonu pre- Hertels, nododams lieciblr präva pret
patiesiba^ sekmeSanai" lugumu — zidenta Trumena persönigä li
dot amnestiju „tiem desmittuksto- yj^g pavadijis ASV tris ne^^^^^ . - - -
tädas notiek Hamburgä. •
DENA,DM
B a ir ds n o mBt U N
lenvi
Siem pölitisko vainlgo, kurus pave-dusi
nodeviga ienaidnieka propa­ganda."
Maizes deva Italijä ar 20. februäri
samazinäta no 250 lidz 200 gramiem
dienä uz personas, dodot iztrukuma
vietä 85 gramu3 Turcijas kvieSu
miltu.
DEN A, DM.
P l a n i Spanijias
möhan
Admirälis fiairds pagajuSä svSt-zinäms,
Milchu tiesä par ärzemju 1 dienä nometis no lidmaSinas uz
piespiedu strädnieku väkSanu un ne- Dienvidpola Apvienoto Näciju karo-igllgiem
eksperimentiem ar dzlviem S^- Karogs nomests öträ Dienvidpola
cilvekiem. •
Hertels izteicäs, ka Mildis pec
tam, kad aiigju aviäcija bija uzvare-atjauriosähai
jusi ,,ciijLä par Angliju", ieteicis bii-
_ UP 19. februäri zii?o no Lisabonas,] vgt Väcijai 6000 kaujas lidmaSinu
Franko nopirois piU IrUä, - zii;io-|^» drizumä beigSoties sarunas^ par menesi, Domu atbalstijuSi ari citi
juSi spä^u l 4 r a k ^ , k ä to noräd«ish?onaKMjas^^^^^^^^^^^a^
bijuSais Spänijäs trimdas valdibas h^^^
'^''1 '^?^:kSni'^S^. '^ä?v^^f S t hÄa r9 SgapduSs dve^catisa d^els; D^o^^^ ^
brukuma doäoties uz Inju. iKarloss, bet Fränko butu r e t o 4 yel palicis päri no
Ga}ot uz kafijaa pupii^äm pildi- »Daily Mail" nesen zii;ioja par Väeijas kaujas lidrhaSmäm, tä, ka,
tiem matraöiem, apcietinäts käds sarunäm Lisaboriä. Monardiistu He-spekulants
Hanaburgas viesnicä. ko- ^^y,^ dala atbalstljusl paSreizejo re- biedroto pär
pä ar 9 citi^m bandas loj^iem. to- ^^^^^ kopS Franko apversuma 1938; s^^^^
darot atklataja melna tirgus cenura- g, ir labäs attieclbäs ar Franko. .audetulau 1943 sa^^^^
le nakti kratlSanu, atrasti medika- r Agräkais Spänijäs trimdas v a l d i - ' ' ^ " " '^
menti, rotas lietas, dimanti, cigare- U^g galva, Hoze Hirals, pec sociä-tes,
penicUms un citas preces Par higtu spiedieha atkäpies ar visu sa^
1,5 milj. marku. kabineta Pec dazäm neveiksmem
800 viesu bija liecinieki Vinstona nodibinäjäs jauria republikäiiiska
Geröila jaunäkäs meitas Merijas lau- valdiba ar späi;iii sociälistu part^^ sodu, nödodanis liecibu slegtä
libäm ar militärataSeja vietnieku ^enerälsekretäru Rodolfo i;jiposu Mildia prävas sede, izteicäs, ka Hit-
Parize^ kapteini Somu. Laulibas no- priekSgalä. Jauha valdiba paskaid-lersbijis väji informets un, piertie-tika
sveöurlgaismä, jo bija strävas rojusi, ka gribot valdibas platfonnurarri, 1943. g; bijisp^^^^
pärtraukums. ^ lerodoties ligavaa te- vei paplaSinät, pieaicinot daiädu nigi Väcijä paztst rädära izgudroju-vam
ar ligavu, pulis izlauzäs polici- pölitisko yirzienu pärstävjus no Spä-lmu. Hitlers ar Geringu veri944. g.
jas kordonam un vetrairii apsveica nijas, un veloties ari uzturet attieci-[ beigäs ari ticejuSi, ka Väcijä uz-
„veco Vinniju." |bas ar UN. NYHT, DM | vares. NYHT
un Gerings pec tam kJuvuSi pret
Milchu ,,yesi."
Agräkais brui^oSanäs ministrs
s, kas tagad izcieS 20 gadu cie-pärlidojumä.
Pirmo reiz Bairds l i -
päri p o l ^ 1929, gadä. Svet-dien
lidojums ildzis 13 stundas. L i d -
maSina nav bijusi apkurinäta, un
Bairds pec atgriiäSanäs izteicies, ka
bijis loti auksts.
Amerikähu flotes a^rindäm nav
isti skaidrs, käds izskatljies karpgs,
ko nometis admirälis Bairds; jö TOI
vei sava oficiäla karoga nav. Pie-nem,
ka Dienvidpola nomests ka-rogs
öeträm. vertikäläm sarkanäm
sviträm baltä laukä, kas pllvojis Va-
Sihgtonä 1943. g. martä un tofeiz ho-,
saukts par j;öetru brivibu karogu.**
Näy ari vei oficiälu komentäru, ko
Bairds gribejis simbolizgt ar So ka­roga
nomeSanu.
Bairda lidmaSinas lidojuSas uz.
Dienvidpolu arl jau daias dienas ag-räk,
bet biezo mäko^u dgj nepilnus
300 km no pola täs äpgriezuSäs. L i ­do
jumosAntarktikä Bairda ekspe-dicija
atkläjusi vairäkas lidz Slm
nepazitas zemes, starp citu ari 5000
metru augstu sarkanlgu kalnu gredu.
Nolaizoties käda jurä So kalnu tu-vumä,
petnieki konstatejuSi, ka
udens tur samerä daudz siltäks, kä
citos pola apgabalos.
V,:- NYHT