Bavarijas Latviesu vestnesis, February 21, 1947

              'm
m»
'm
A. DRAVNIEKA L A T -
LITERÄTtJRAS ^
V f i S T U RE
APGÄDS »GRÄMLATU
DRAUOS*V 1046. G.
L A t V U A i 1947. 1^ 21. febriOirl
rakstnlecibä vispär?" ; bereja pieti,
dit! Pilnlgs pärpratum^,^^ka Briga^!/
dere „ar Ilgas telu gribejusi t:T|(§{
negätlvas sievietes tipu** (17a. Ipp.),
Brigädere drämä „Raudupiete" netu^
. . ,räs cieäi pie noveles teksta. Aplama
Nav saprotams, kad§l autors 30. ^^^Q^^ apgalvojums, ka rakst*
nodajai Ucis virsrakstu „Mak^as Ijaece labi atveido Raudupietes bö 11
stasta nodibinäSanäs/' jo par stastu ^ j ^ (173^ jpp) Brigaderes Haudu
rämatas pecvSrdos autoi^ räk-sta,
ka trimdas apstäklos uz-rakstit
literaturas vesturi ,4r
gröts uzdevums, kas var sagadät ne-parvaramus
ilj:e§lus." Autors pats at-
«ist, ka \d95 ;;EemQdens klintlm" ticis fertam)v^^^^^^ he Häzenteteram: Hä^
^ a u t kä" pari un vii;^am ir zent^ters tevreizi mta
^ k a i d r s p r i e k S s t a t s " par nieku vaMas paraugu. Apgalvö-
-neveflcsmem un tröicumiem, kas i r j jums (50. Ipp.), ka Ertmanis Tolks-toi
darbä. * - Budami vienis pratis dorfs pec dzimuma bijis prusis, var
st autoni, ka trimdas apstäklos r^tpäri:>ratumu,itkä^T^
tirfSm gruts uzdeviuns, trukstot butu c«M€fS no^^^^ m^^
materiäliem, uzrakstit literätu- senpruSu itaiitas. Tolksdorfs ir Aus-
TBB Veturi, brinämies, ka au- trumDrusi]as vacietis. Nepareizs ir
tors Sfidu darbu uz^lmies. Tä kä 1 secinäjum<i (50. lop.), ka vienädums
se visiem grämatas lietotäjiem bus I valodä abos katkismos (katolu un
ijSkaidrs priekSstats" par grämatas luteräou)esot izi^aidr^^^ tä, kä
»trdkimiiein" un nepareizibäm^me- tie ie^ieslti vienadialektä. Ja lietä
j^ädu daias Seit minet 1 tik vienkärSaj tad jau nav väii-s ko
Pati vajäkä grämatas daja ir par «skaidrot! Sventajas baznicas vizitä-lautas
tradicijäm, kas piina neskaid- cijas protokoli (1560.) liecina, ka
ribäm, pärpratiuniem un nepärdomä- vienädums valodä un rakstibas pa-tiem
lormulSjumiem, piem.j jau pa|ä ^emienos laikam izskaidroiams ar
gi&natas säkuma (3. Ipp.) autors jau nodibinätam vecäkäm tradl-yaksta,
ka „par tautas tradicijäm cijänt 1 vie§u dzivei un izpratnei nebija pie-
B&ac visus tos valodä izteiktc^^ dar-1 Neoärdomäts ir autora apgalvo- merots (64. Ipp.). Nevar apgalvot
busr kas radäSies tautä tajos laikös, jums (51. Ipp.), ka „Enchiridijs (65. Ipp.), ka Elverfelds idille „Bertu-kad
v§l n e p a z i n a r a k s t u iepluda tautä jau no pa§a säkuma.** Hs un Maija" „visiem spSkiem aiz-Äimes."
Vai pec autora domäm Endiiridiju tä SausmTgäs ortografijas stäv latvieSu zemnieku cilveciskäs
V#läkos laikos tatutas tradicijas vairs dej latvieMem (cik bija toreiz lat- tiesibas,** „B§rtuli uri Maija" nav t$-
sebutu raduSäs? Autors raksta, ka vieSu; kas prata lasit?) hebija iespe- lota ta laika latvie§u zemnieku re-tautas
tradicijas „ce}o no vienas vie- jams lietot, un kä to Hetoja sve§tau- älä dzive. Par bargo kungu i,Ber-tas
U2 otru, kur runä v i e n u un tieSi — valodas neprateji — lasäms tuli ijn Maija" piezimets, ka tagad
t o paSu v a l o d u . " Desmit rin- Manceja „Vademecuma" priek§vär-|tädu vöirs neesot. _ . ^ .
das tälik gan lasäm, ka tautas tra- do«v - Ja jau minets Jäunä Stendera tid-|dzeju" aU.
didjas ,4r pärgäjuSas arl oitäs tau- Autora nezihäsariu räda apgalvo- «ota romäna „Auzänu Ernests** p i i - mäkslas izpratne, ja viijÄ apgaivo ju tikai sabojL" ja autors §os virdiK
m** Tä paliekam nezii?ä par ajitora jums (52 Ipp), ka Mancela ,,Lettus** nigs virsraksts, b lop.), k a Öoku Atis .»redzamus
ttzflkatiem Sai jautajumä. [un „Phraseotogia lettica** bija ,,vä- kra- un paliekamus mäkslas d a ^
7. Ipp. minetäs divas rlndas ^Kurrciski ktviska värdnica ar fr^ virsrakstu. Nevar apgalvot (67. nespej^^^^^^
tu ^§mi tos värdiijius, Kas adinasUiju, k u r a bija^^ 1^^^^^^^
slaplnäja?" nav tautas, dziesma, bet|sarunäs l a t v i e S u valodä.** *ezcik uzijemiga" pret sveätautieSu Dekadence ai7. Ipp.) nä^ akmens — calds. Tani 1?
nejäva automm stinsri ieverot visas 4^ salidiinäjumi literätaras vestu*
romäna formas prasibas?** (93. Ipp.). j r§s nav parastL -
Autoram trukst samera un nozimesj Kädi m i t o l o ^ i s k i notikumi
izjutas; Ja jau mineja Ed.^^^^Z^
un Sudraba Ediu (Sudraba Edius^j Balädes atstästijums nesakarlgs ua
stästi nav mineti!), tad butu näcies Uesaprotams (182. Ipp.). Nevar pie*
minet ari Venskii Edvartu, Friden- vienoties autoram, ka Pludoi^a dzQ.
berfeu Mierii>u, Pavasaru Jani un c i - jä „nav pirmatnlgi svaigas izteik*
tus, ; „Stästa izkopSanäs un uzplauk- smes kä Brigaderes dzejä** (183. Ipp.),
a iet eitä virzienä nekä latvieSu Kä saprotams f^teikums: ,„Plödona
ja, jo tiem ir cit6 saturs un tä i r dzeja ir vienkaräa savä izteiksme
cita dzive, kas §ais darbos tiek te- bfet ar lielu fontias rutinu darinäta"?
lota** (106. Inp.). Ne Jau ianrs, bet (i83. Ipp.). \^ ,
gan pa§a rakstnieka ievirze n o ^ a Atstästidams Skalbes dzeju
virzienu. \ llcu!), autors to nav apgaismojis ua
,iAnsi§u Jekabs neapmierinäs tikal noskaidrojis, bet padarljis neskaidni
ar bibeles motivu teloäanu kä Nei^ tin vulgärizejls. Tas sakäms, ne ti*
feens" (110. Ipp.). Vai tieSäm ^ e t - kai runäjot par Skalbi, bet visur, kur
Ijiens telo tikai bibeles motivus? Kur autoram jäsaskaras ar Urisko dzeju.
paliek latvieSu tajatas dzives telojums KO l i c t autora värdi 189. Ipp., ka
un raksturi? ,4iriskaa dzejas jaukumu un daiju*
Doku Atis nav „pirmais ,latvte§u mu nevar parädit, analizejot vai a>
dzelnieks, kas raksta humorisku rakstot to, §i dzeja jäbauda tä^ kä t l
i . • . >
nti
gan Valmleras mäcitäjk J . NeUandaLPhraseokgla lettica" nav ..sarunas fangajiem un laiclgajlem rakstiem. rota Uteräturv§sturlski. Täs nozime krodzinleks sarkanu bärdu kS sau»
sacerSjum8> Bitaera tautas dziesmu latvieäu valodä"! Värdnical bez Nevar par Neredzigo Indrilji, kas nav pietiekoäi noskaldrota. B^dlera -osareis me2s. Mazais Giäs te bisue
taräjums (9. Ipp.) nelznäca 1884. ,3faseoloigla lettica" pievienotas
bet gan 1844. gadä. vei divl dajas „Zehen Gespräche" uh g^em (Vecais Stenders), sacit (68. jektivi un rada aplamu ieäcatu par L n m e l i n l Eeles al1ä b§rei lm
11. Ipp. autors raksta, ka trodia- „Die SprUAe $alomonis in die Let- PPP-). ka viijä „säk dziesmas dziedät Bodlera dzeja Ai« oSla hraurftHnS"' Vni irtM <«
Ja un daktik pantraeros «sacerets Usche Sprache." tikpat dabigi kä putns zarä." Dlem- Vai Blaumaija ,XAmals gars" (133.f-Ä dzeiolP Kas^^^^^ naturMud».
viss llelais t. dz. vairums." „..izäl^ Apsveikomi vien va neliecina (52. fel Liventäla dels (68. Ipp.) nebija Ipp.) i r joku luga? ,3auduplete" un N a r t o r a t a l t ^
un daktila dziesmas." Vai tad autors tas iespieäanas bljuMpIaäi pazlstami
bQtu atradis ari kadu jambisku t. rokrakstos. ApsveikuniuiespieSäna (88. un'69.^^^^^^!^^^
dz.? 12. Ipp. lasäm, ka, t. dz. dzie-grämatu säkuma loksnes tai
dot, pleliökot klät ,4äpämo b u r t u . " bijä vispar 'parasta. Äpsveikum^ lii-. . 5 i s m ^ supojiet mani,_uaugava8
saprot ar värdu ..pantpeda," piem., Runäjot par FIrekeru (53.,lpp.), au^ | a | r j i w ^ ce- Autoram dergja^^^^p^^ PamatotHDDTH^^Sft^^
triszilbju
mer ga^a
Jjodija?
teti esot „grezno§anas vai raksturo
{189.
dv§si^
ticibas
päncrpu\ iettoe?
ToMojs?
le
Itf-ceröt,«
^ francQzief
fejpa?8lstale"
Bet nel
m DP vtd&]
fSsailldeQi le
kai däiUiterätOru, bet ' a r i rakstus, I ( % T T M V c l S d i l i b S l t ^ ^ ^ W, /^^^^*^ T;
fianas^-nolOkä p i e l i k t i H e k i 1 mvl^Ä'^^^^^
v a epitre tda i "E f (^18^.«^ Ip^ps.),l PTaaruakta sd divza^in^^s Adolfija irramatika Ol( Ss.^^^^^^^^g^^^^^^ «««I-,.,." rltBum^^a***
ma „CHudu ghidu galvu felauiu" Firekera materiälus, piem., nodalu p dzeja nav
^otasrindas (20. Ipp.^ tur ir'a^^^^^^^^
^ Apluköjöt „tautas dziesmu tema- manuskriptil Adblfijs, iziWtodams k a m i ^ d z ^ ^ Minetie cttätir^^ U^^^^
tus," autors nerikojas kä lit^ätur- Firekera manusktiptus, tos licis par- stude^a tikai säkumä. tors Siksf S ^ a r tSa^Ä
vestumieks: Uteräturvesturnieka rakstit^^^c^^^
uzdevums nav noskaidrot un parä-1 tä väcu lasitäjiem viegläk saprota-
AfSdenbils
b l m ä e m i c
1r!i A&jlijas]
Mija lerac
mi, BraunSve
U i D P ; '
fbajausave:
dit, kfedi latvieäiem bijuSi tikumi, ma, kä t6 (55. Ipp.) apgalvo autors, saimniecibu. Alunäns dzejojis ne „ti- Aplukojot Rai^a drämu „Uguns un
parazas ect. (tas kulturvestumieka bet gan lai to varetu iespiest (lal t i - kai päris gadu, v§rgimnäzista laikos nakts,** autors nav noSlpris teius nö
uzdevums), bet gan kä tie izpauias pografijai nebötu jägädä jauni bur- Jelgavä," kä apgalvo autors (73. simboliem. Vai RaL^a Läöpl5sis tie-tautas
dzeji, Vai autors tieSäm do-| ti). — Elvangeliskajäm draudz^n j ^PPJ- Ja jau literätörvestures uz-1 §äm ir tikai fiziska speka varonis
mä, ka latVieSi ticdjuäi, ka „udeni bibele vajadziga ne tikai ,^pec täUevunis nav aplukot Alunana nozimi (157 ipp)? Vai otra" Raina labäkä
vareja apturet Daugavä, ja iedura hika ieskatiem" (55. Ipp.)! Par to, valodnl^clbä (75. Ipp.)» tad täs uzde- luga „Zelta zö^gs" i r rakstita jau-t^
jl mietu vaiparstiepa zaju dziparu ka Gltiks nav latviegiem tik tuvs kä vurxis nebutu ari meklet »literaras natnei^ Ja Rainis \Zelta zirgu" pats
pSr iideni" (24. Ipp.). Tie taöu asins ManceUs tm Firekers, täd§^^^^^^^^ pg. vertibsis" Kr. Barona geografijas* '
Par autora liriskäs dzejas inte>
pretädju lai vSl liecina äädas rindas:
„Ipa§i jauks ir (Bärdas| melandio-liski
skumjais dzejolis /„Kad näksl
ätkal,** kura apdziedätas tris paral-leles.
Dzejnieks vaicä saulitei, kad
tä naks atpaka[ sasildit, un saulita
atbild: citurit, citugad, baltsmilSu
kalnii;iä." (202. lpp.).Kur Seit autors
paräda paralleles? Vai uz tik väjäm
atmi^äm par Bärdalj dzeju var celt
U n t • * i ^I literaturas vesturi?
Lidzigu vietu varätu vei minet
, daudz, bet, man/§lpet, ka ar - S em
Zalcburgas Sigada svetku speles pietiks, lai rakskcotu grämata i
notiks ho 27. julija lidz 31. augu3- Ä. Dravnieka literätaras v^
V^^v^^kädal^^"^
Izskaidrojams ar pasaku cejoäanu 1P. Jureviöa, A. Gaillta, A. Sepa*^ K. 1 diejtdeki'^^^^ austrieSu^kompo- materiäls sakopots kä pagadäs. Au-vai
ari radu tautu mantojumu no Elk§];ia un U Liberta raksti; pieU-^lu^
kopigäs pagätnes. „Tä Fr. Brivzem- hmmä J , CJaiJa gleznas kräsain^
nieks tikai ierosinäja §0 jautäjumu, tels. ^ dziesmu, to stipri lokälizejiTuriS]^^^^
bet noteiktu atbildi vei nedeva, at- Petera Ermai^a grämatu Atmipas veidojis dziesmä pa
• a nardomas un Kärla^^^Ä^^^
ties ari Vilhelms Purtveng-1 vmam i r tikami un netlkäml
Vlrdil
Par t@vzemes skaistumu t. dz. au­tors
nav minijis ne värda, tapat
t dz. mäkslas vSrtiba nemaz nav
inalizSta.
gfämatä (77. Ipp.), kura tädu nevar
böt. Fr. Brivzemnieka tautas bradi-ciju
kräjumi (izi?emot R L . b. Derigu
grämatu nodajäa^ izdöto pasaku iz-Iznäkusi
m§ne§raksta Laiks 10. lasi) nebij.a tautai domäti,, täde^l tie
Gluii bez sist§mas un chaotisks ir 1 burtnicisti Saturä: pröi !EC^^^t^
tautas pasaku . Un teiku apskats, K.. Dzi]lejas, Zinaidas Lazdas, AnSla-1 (78. Ipp.).
Brivzemnleks esot izteicis domas, ka va EgliSa, Kläras Zäles, V. Kärkliria, »J^atvji, brauciet juriaä, kräjiet
paaaku vienädums daiäs tautäs esot | Alf reda Äbera, Rutas Skujiijas, prof. zeltu purirjtä** (80. Ipp"
mes 1822. g. j a u n o t e i k t i no-| gatavo* apgäds Cel§.
r i d a / ka väcu pasakas ir kopigs
dziesmu" varetu lojcälizet?), bet gan
,^ . . , . radies „Zvana dziesmas" ietekme? 1 nosauds par saulgrieiu pasaku. kä-iMnto^
ums no ide pirmtautas." Iz-1 dejie bieii pieskäru§ies latvie§u tau- Nevar apgalvot, ka Auseklis latvieSu del täs interpretäciju sareifit (158;
näk. it ka Briyzemnieks (kas Grim- tas dzejai un tradicijäm (58. Ipp), dievus pän^emis no J- Alunana rak- i p n n - cic ju sarezgu UOÖ.
™sl)_ Pj5i?,^^ .^^^ I. Nav pierädijumu, ka Elgers butu | Pseudorriltolo^jas raSanas ir daudz ja^ii^S raksta, ka lugas ^ a t , vejii;ii"
'^^S^^L^ 1 . X M . I ^^^^ grämatas daudz n e a t § k i r äs
n ^"^ISi, ^ r^ ^^'^J* izteiksmi n e r a k 5 1 1 bä, ne saturä, ne va-
(kompozidju?), Dravnieks mm (40. no pirmä kato}ii katkismä.
lpp.)^Heraklä tipa pasakas - 12- Latioualfabetslietots tikai polisM^
skaidrodams ta nesaprotamas Hetas hatmiski latviskalä (ne polu uri^^^
ar vei nesaprotahiäkäm. Teiku un vie§u, ka min autors) vai^dnicä. E l -
pasaku atsl^uriba nav tikai ^rejas da- aerä rakstiba un valoda tomer ir
bC ax s, ka. to us-äxk. ä1 DraTvnwi ek1 s (4. 2.1 I.p11p .) J 1bez vis•a — a l f a b e t a diezgan
^^K^f P^P- daudz at § 1? i r a s no pirmä katölu
tnstikaj^itas neka neizskaidro, teikaslkatkisma
vienmer luko kaut ko izskaidrotJ Lasitatamneskaidrs^^^^^^m^
Dravnieks nav nemaz minejis dziv- virsraksts ,,Pastörälä rakstnieciba"^^^
meku teikas. Nebus tädej tiesa, ka värds ,.pas;toräls" i r daudznozimigs
latvieäu tautas-tradicijas viss vai- (runäv i)ierpi.v par?^
ruiiis ir.vietu teiku. Tas vien, ka tädel tas pärprotams M neizdevigs
p a s ^ u stästijumä lepitas daireiz noda]as vir^rakstam. Nav pierädits,
miklas, nedod iemesla apgalvoju- ka Stenders bijis ieografijas profe-mam,
ka „latvie§u miklas stäv ciesa Uors Köpenhagenä (59. Ipp^^
sakara ar tautas pasakäm un tautas apgalvot (63. Ipp.) Stendera
dziestoäm" (45. Ipp.). ,,Augstas gudribasgrämata" tautä
- m a ^ aplamibu grämatas oträ ne visai izplatijäs", ja tä iznäca d i -
äa^a. ,49. Ipp. autors saka, ka „Hä- vos izdevamos (18. g. sl). Sevisljd
^^5?^'So (t i Milnstera Kosmo- nozimigs Dravniekam i r J - A , Sten-
• S o x tevreizi min par dera pärsträdatais Zalcmai;ia rdmans
Imi- i i L ^«r^?? • P^^^Su no Rigas ,,Auzänu Ernests" (grämatä minets
^ - ^ S S ? ^ • , ^ Pärpratums, kädäs tris vietäs)r kas preteji Drav-arpraiums
i t Dravniekam {un Zei-1 nteka apgalvojumam tä laika lat-
Daii, piem., Brigädere, kaut nesa-prasta
(jlgas*^ interpretädjal), t i ^
dldinäti, citi, piem., Poruka, Akurä-ters,
pelti. Par dzejas iztelksmefl
lidzekliem autoram liela neskaidnba..
Autoram näv skaidrs, ko nozimS
i;ia Uetotä termino^feija. Moti^s,
iets, fäbula, satufs,Vizteiksme UetoQ
juku jukäm vlens otra vietä u^ flo*
zime, ; • X-•
Aplami bieii i r ari autora
$811, kasva-m^
m rac
* vai putns,
dziesma? Rainim
trukumu nevar piede-ma
neievSroSanu lugä
Pumpura dzejoUs „Tautie§iem sve-1 „Put, v e j i i j i " Nevar apgalvot, ka 1 MMH^^m^^pi^v^a ""^flnTa^driM*
§umä"(8ä^IppO vei nedod tie«^^^
apgalvot, ka . ^ ^ p u r s bija pat rer nepärUedna" (160. Ipp.). Kas tie i r S o , , m a n Ä Ä ^ ^ ^ ^ ^^
dzigäks nadonälajos jautäjumos par par „jutu konfUktiem kufu liel
V a l , k m ^ . " ^ a v u pieckw^^^
raksta „No Daugavas lidz Donavai" ram Uekas, ka Baiba iet nave tifcai;
ari Pumpurs spriei par latvieiu emi- nevaredama paciest »nieväjumus,' «fazuausais aeis, m» ..
gräciju. Vai var apgalvot, ka „Pum- pazemojumus un dzives grutumus?"
US «Fazuausais aeis, jlii
„Varoi?a sirdä" (Karlpaka yle»
puram nav s a v a s . v u t , iva vriTuui- Ht^cuiujuiuus lui oziveB gruturaus: irnlnijr ^kälhps NemierS *
i n d i V i d u ä- Autors §e nekä nav noskaidip^^ Grämatas stils aptumsots,
skaidrs, pärprotams, pilns
l a s dzejas"? (85. Ipp;). Pumpura 1 uzdevis miklas, kadu nav.
,,Läöplesr' nav Spidola, bet Spidala, Autors aizmirsis „lVIemieku l a i - 1 t ^ ^ . f . - - ^ - — . —— -
nav Melnä bruninieka, bet gan Tuni^ kus,^ apgalvodams, ka , Jidurna du- giem Pärsteigumiep, ^arn^nay. n e ^
§ais brurjinieks. Teksts neräda; kä mös" i r pintiais latvieSu romäns, kas H^ätniska, ne poetiska stiia ieziw ^
Pumpurs ar Laimdotu butu gribejis bija uzrakstits labä fonnä ar intere- [ ' l ^ k s t lieti§l?as skaidrlbas. Ari
rädit Latvijas simbolu (86. Ipp.). Läö- santu fäbulu (170. Ipp.). • matas valoda nav bez vamas, pieroj
ple^a forma j.äverte literäturvestu- KädeV Di^vnieks nöstädä^^ blakus sastöpami tädi värdi un teicleni ,
riski. Nevar teikt, kai 1 i e 1 s trQ- Brigaderi un Aspaziju (m. Ipp.)? lozungs (178. Ipp:), ^ ^ ^ - ^ i
kums butu trochaja dipodijazilbju Vai tikai tädel, k a täs sievietes? Ko rast atbildes jautajumi^^
garumu nesaskai?ä ar attiecigu tau- död apgalvojums: ,,Brigädere dzejä^^^^n^
tas dziesmu dipodijäm. Autoram balstäs uz saviem pärdzivojumiem pärdzivojumi. Ari divainais veru
tieksmeizcelt un meklet ,,L^öple§a'*^U^ Kur§ dzejnieks gan »»vietot" lielä cie^ä.
trukumus ,,darba förmä un m Neskaidrä stila, liekvärdibas, w
nieciskajä apdare."Darba mäksliriie- var apgalvot, ka J^rigaderes dzejas tu nepareizibas un darbu
ciskäs vertibas, Pumpura patstävigos ,,izteiksme guvusi lielu mäkslas p i l -
telus, to plastiku iin ipatnejo Pum- nibu" (174, Ipp.)? Vai ,gKvek)lä io-pura
skatijumu autors neredz un ne- kä" ,Jcä mäkslas darbs ir viens no
parädal vertigäkajiem romäniem latvie§u
St,
S a i
interpretädjas del grämata nav lie­to
jama skoläs. Säaas grämatas iz*
näkäanu nevar attaisnot ari pa(&^*
zejie apstäkli R. H o f m a n is
im