Bavarijas Latviesu vestnesis, March 11, 1947

              Anthorizea by — Llxen* —
izddSanas at|anja: ICD*
OMBG :s Atbildlgais redak-tors
— Editoi in-Clii^f:
Karlit Eabäcs,; »vletnieks:
Aleksandrs Liepä, redakci-
Jas sekretä/s: Maksis Cujll-tis^
reiaktori: AndrSjs Itu-dzis
cMinchenS), Harijs Min-denbergs
(Eslingena); Ar-nolds
Smits (sports), Zigurds
Bärda 'techniskais iekärto-
LATVIAN NEWSPAPER
Nr. 19 (26)
Otrdien,1947.g.lLm.
Iznäk otroienäs un ptoktdie*
näs :: IsA^vSjs: Bav&rijas
apgabala iatvleSa komltejas
Dzdevumg LatvleStDi praes
darbinieka sadarbibas kopa:v
•aedakclja: Gttozborg/D.. BO?*
gem; t«f - Laodmaim • Pl. 7,
t 92 Printed by Schwäb.
Volksblait, GQnzbarg/DoiL.
Bargerm. •> Landmann-PU 7::
Metleos ^ Otrciilatioii: 1000
runa
HENOEÄBTOTAIS LCK MÄJOK^iA lAUTÄJUMS KAVE TAS DAEBU.
SVABIGI A T 2 ^ ^
AmerikS^n Josl^
ddegäoUas darbibo, 7. marta pidc^^ 8§de, kö yädijft XCit vicepiie^
I ^dis A. RäiiSi LCK pSrcellanSs
atrisinSta. Paäreiz te^^
sve[;ot abas Sis kspSJaä, sedes^^^ ka tiäkbSajS L€^ sSdg»
kas notiks 14* marta Btanaiiur JSatbaklsta tCK^^ FekbachiL
Eam§r Sisvjautäjums pUnibä nav iitHsiiiSts;^ prof.
A. Sv^m lunr s^rikSigiu josliL Lie^^
-Iin organkäanu amer&i^^n^^J^^ 1 ^ itzdevia A. Bei-^
nam.
l
LCK darba nozares väditäjs
prof. ^ Markus sede zii;ioja,! ka dar­ba
nozarea birojs pagaidäm darbo-sles
Eslingena (Burgschule, > 20. ista-bä)
un par ta vadltäju uzaidnäts
' Ini. A. Kalpii;i§. Pjarba lietu kärto-äanä
paliks jau izyeidotä organizä-dja.
Drizumä notiks darba padomes
s§de, kufä apsvSrs aktualps darba
Jawtäjurnus. ' Finanöu nozares vadi-täjs
H. Klarks pagaidäm darbosies
savä dzives vietä Vircburga1(Gentral
PP Camp). TJz turieni sutämi äri
visi naudas lldzekji, kas maksäjami
LCK. Jaunieveletie tCK^^ n^
vaditäji nav vei pilnigi pän;igmu§i
savus • pienäkumus no lidzäinejiem
attiecigo Uetu !|tartotäjiem.
^ Parrunajot izceJöSanas piedäväju-mu
uz Kahädu, A. Beins pasvlt^^^^^
ka LCP atzihusi Kanädu par pieme-rotu
zemi musu emigräcijai. No §!
vi6dokla piedavajums atbalstäms.
Pa§rei2 piedäyäjums skaj tikai iero-beiotu
skaitu attiecigu prof esi ju spe-ciälistu.
Bet ir norädtjums, ka §is ir
tikai säkums plaSakai akcijai. le-
^ isniedzot kandidätu särakstus, järau-gäs,
lai batu izraudzitäs piemerotä-käs
personas. TaSu nevar äri np-
,]iegtV ka paSrelzejai akcijai zinämä
merä ir ,^okre3o§anas" räksturs. P^c
visu augstt kyalificetu pei^nu aiz-ceJoSanas,
Väcijä paliktu väjäkä tau-tas
dafa, gimenes bez apgädniekiein
im spciälfpab^
Tfn stävpklis stipri pasliktinätos. Tä-p
§c Järöpeiäs, lai izcejotäjiem lidzi
varetu doties ari da^a speiäli apgä-däjamo.
tautieäu. '
Vircburgas nometne, kä ta zi^pja
E Klarks, Kanädas piedavajums r&-
dijis tautlpäPs lielu savijijipju^^
Kandidatiem jäleshiedz pieteikunii
l!d2 10.^ martam, Izpildämäs anke-täs
ir j?tutäjums par radiem Vacijä
Par to paskäidröts, ka^näkotnS, pec
eventuäläs pavalstniecibas ie
nas, ari; Vädjä palikuäos rädiniekus
vargs p ä r j ^ uz Känädu. Qimene,
kas 4zce}Ptäjiem^ vares br^uM
Jau tagäd, skaita viru,; sievu, bernus,
vecäkus, ari precetäs meitas virs ie-telp
^menes sastayä. Qimenes I07
cekju skaits un vecums neierobeiotsV
Vircbur^ä pieteiku§ies visi ärsti iin
visi inJeniefi. Tautie§i vei joprpjäm
baidäs no varbutejiem skrlningiem.
Jo parbaudes izräiditie, kä paskaid-rötSj
nevar §ini akcijS pretendet uz
izce|o§anas lespejäm, täpec pieteik-
§änä8 ]oti dzlva. Dziyä jrieteikSanäs,
kä ziijots, §im aicinäjumam bijusi
iarl Eslingena.
Mndi^Bs^^^L^^
ta vaditäjs Dr. A. Dargevics horädi-
}a, ka järupejäs, lai izraidi§anu no
nPihetnem neuzskatitu par kavSkli
emigräcijai. Piemerotu personu iz-raudziSänä
ättieclba uz mediciiiäs
darbiniekiem m Sarkana Krusta
butu jäprasa atsauksme; Lidzlgä
ärta par agrpnomiem ätsauksmi
varetu dot agronomu biedriba. Tä-dä
kärtä panäktu augst^^rti^äku un
^iemerotäku persoin
P i ^ . R.^Markus nprädija,Jcäg^^
dijumä, ja jau tagad izcejotu visi
musu ärsti; inienieji utt, , tad tas
Joti slikti aisauktos U2 visu tautieäu
masu. Täpec butu järada zinäma
kpntrole, kufu uzticet äpgabalu ko-mitejäm.
^Ar tadu pärdomätu -un
plähveidlgii ricibu sp§tu izvairities
no, katastrofas, 'kas mus varetu pie-meklet,
atstäjot §0 lietu paSplusmei.
No UNRRAs rokäm butu izi;iemama
personu izraudziSanä, lai jautajumu
vaJretu pa§i lietderigäk kärtotLCK
14. marta sede jäpiei;iem vaditäji no-rädijumif
bet apgabala kpmitejäm
nekayejoties jastäjas pie jautajuma
izkärto§anas.
Sedes daUbnieki vienojäs par at-zinumu,
ka Kanädas piedavajums ir
pozitivs, bet tä izkärtojumä jäcen-
§as panäkt, lai kontroles nolukos iz-cejotäju
izlase butu nodota latviesu
komitejam, kä ari lai aizbi/iaUcejiem
ietu lidz iespejaml lieläks apgädä-jalno
skaits. Kä morällskas dabas
pienäkums no aizbrauGejiem böiu
prasäms, lai vipi ari sveäumä butu
apzimgi tautas kopibas domas gla-
Prezidents Trumens sestdien Tek-sasä
teica runu, kufä sevi§^ izcela
ASV pplitikas saimnieciskos princi-pus.
Vairäk v i i par mieru ameri-känis
mii brvibu — reli^jas, runas
un uzijieinlbas brivlbu. Vesture lie-cina,
ka vislieläkä reli^jas un runas
briviba bijusi tur, kur individam
dota ari lieläka briviba privätai uz-i;
iem!bai. vBriviba savukärt uzplaukst
tur, kur vara ir decenträlizeta, bet
tä panikst, kur vara päräk; centrä-lizeta.
Tädel amerikäi;iu ciepai pret
uzi:iemlbas brivibu ir dzijäkas sak-nes
nekä vienigi v51Öanäs aizsargät
ipaSuma profitu.
Kä raksta „New York Herald Tri-bune",
Trumena runas daja kur vii;i5
norada uz t6, ka starptautisko tirdz-nlecisko
attiecibu sekmes. atkarlgas
no .uz^emibas brivibas, acim redzot
bijusi zimeta uz Padomju Savienibu,
käut ari tä. vardä nav mineta. Reu­ters
noräda, ka pec Vaäingtonas no-vSrotäju
atzinuma Trumena runa
esot saprotama ka Kardella -^Hella
brlyäkas pasaules tirdzniecibas filo-zofijas
l o ^ k a piemeroääna ^ plä-niem
par starptautisku tirdz­niecibas
organizäciju un par ilg-sJo
§äm ASV tirdzmeciskäm attie-cibäm
pec ka^a. Runu varot uz-skatit
par teoretisko skeletu ameri-kä^
u delegäcijas sarunam par starp-tautiskäs
tirdzniecibas organizacijas
dibinäSanu. Sis organizacijas saga-tavo
§anas komitejas sede notiks ap-rili
Zenevä. NYHT, DENA
DENA ka mo sagatavoSanas komisija Ze^evS darbosies pSo
Sädiem pamatprincipiem: lai pec iespejas driz atrlslnStn BP un bSfla
problemu, Sis personas uzaicinas atgriezties saväs dzimtenes; nad kola-lM}
rätori vai kaf^ n^
attiecn>as Talsin f(tar^ täpec tie nayatbalstäinl; ^^isin, IUE«
r^dii pietiekamus iemeslus, v^dS}^^^tt^^^^^
Sagatavo§änäs komisi ja izteiku-ka
UNRRAs centrälei pazuduäo
mekleäanai jäturpina därboties.
Starpvaldibu' komisiijä begjiem IGC
pläno 2000 begju izsQtTSanu uz Pa-ragvaju
un daiu tukstoSu izsutiSanu
uz Kanädu, Austräliju, Dienvidäfri-ku-
un Dienvid- un Vidusamerikas
valstlm. IGC jau Äoirejusi tris kur
|us begJu transportam.
»Daily MaH" zii?o, ka no yisäm
Eiropas maläm un no Amerikas- ang-
}u joslä ierodas komisi jas, lai inte-resetos
par apmäcitlem strädniekiem
DP nometnes. Tagäd, kad pagäjuSi
yairäk ka divi gadi pec kapa bei-gäm,
Anglija, Francija un väiräkas
mazäkas Eiropas valstis beidzot at-kläju
§äs, ka DP nometnes atrodami
lidz .150.000 städnieku. Francija ga-tavojas
papildinät savu ogjraktuvju
strädniekus ar strädniekiem no Poli-jas
Utt dtäm oglraktuvju zemem.
Anglija, par spiti darba speka ]tru-kumam,
kavejusies ilgäk. Tägad to-mer
espt zinäms, ka angji speciäli
interes^jas par ukraii;iu tekstilsträd-niekiem.
Interesi par DP darba spe-ku
apliecinäjusi ari Norve&ja, BeJ-un
Kanada.
Täläk „Daily Mali" raksta: „Tiem
DP, kas paliks Väcijä, dos jaunu sta-tusu
tä, ka tie vairs^nepaliks par
nastu angju nödok
Tie vairs nevares
u maksätäjiem.
:)ezdärbigi dzivPt
Sedes beigu dajä pärrunäja man­tu
sadales pirojektu, kas iepirktas
par ASy debloptäm summäm. Man-tas
sadalls starp. apgabalu komite­jam
propKDrcionäli iedzivotäju skai-tam.
Piei?i§ma atzinumu, ka nepie-cie
§äma sutljumu liogädes paätrinä-jana
adresatiem, ko musu tautieäiem
piesuta Zviedrijas u n Dänijäs lat-vie^
i, Lidz §im atsutitie saihiäi ilgl
kaväjas Libekas sadales noliktavä
un tautie§i;tos dajkärt sai;iem tikai
pec vairäkiem meneäiem. Latvieäu
amatnieku b i e d r i b ä s statutu projek-tu
nol§m^ nadot apsprieäanal LCK
sede Hanavä. A. R u d z 1 s
V
DENA zilpio; ka adicitu^^m uz.
Maskavu nosutijis Padomju Savien! bai notu, kufä pirpteste prrt Pa­domju
Savienibas ieJauk§anos Ungärijas nekomiinistiskäs valdibas lietäs.
Jau vairäk nede}as komunistu un
dtas pärtijas tTngärijä ciiias par sik-,
zemnieku pärtijas vairäkuma sa-grauSanu
parlamenta. Amerikäi;iu
protests iesniegts p§G tam, kad ap-cietinäja
bijuäo partijäs ienerälsek-retäru
un parlamenta deputätu Belu
Kovaöu. Notä uzsverls, ka politiskie
notikumi Ungärijä apdraudot tautäs
briväs gribair^izpausmi un esot sve-
§as varas iejaukSanäs Ungärijas iek-
§ejäs lietäs. Ar Kovaöa apcietinä-
§anu stävoklis esot vei saasinajies.
Padomju armija esot izdarijusi §0
akciju, iepriekä nesazinädamäs ar
pärejiem sabiedrotajiem. Pret Ko-va5u
izteiktie äpvainojumi, ka viii§
organizejis terroristu grupas un spie-go
§anu pret Padomju Savienibu, ne-esot
pieräditi. Notä pieprasita jau­tajuma
izmekleäaha un lai padomju
armija neizdara täläkas akcijas, ne-sazinotiea
ar ASV.
„New York Herald Tribune** zipo,
ka nota sacereta skarbos värdos. Tä
esot daudz stingräka par hotu, ko
Eslingena 8/ Iin 9. martäb^
pärstäves nö 55 amerikä^u joslas notnetnem. Vienpratigi nolema dibinät
Baltijas tautu sievieSu padomi, kas turpmäk centrälizeti kärtos un sek­mes
latvieSu; lietuvieSu un igau^u sieviesu sadarbibu jaunatnes audzinä-ianasi
sociäläs un kulturäläs dzives un darba jautijumos, reize palldzot
ieklauties ari vispasäules sieVieSu organizäciju darba. PadomS no kat­ras
näcijas ieiet 8 pärstäves. l2lozes kärtlbä pirmos 6 menesus prezide
Uetuvietes» kas par jauhäs pädoines^^
kieni. Ari padomes prezidija no katras nä,cijas darbosies 3 pärstäves.
Sanäksme ieradäs ari Vispasäules
baznlcu pärstävis, amerikä^u mäcl-täjs
A. Safnits, archibiskaps prof.
Dr. T. Grinbergs, lietuvieäu mäcitäjs
prof. P. Dambrauskas, vispasäules
YMCAs direktors Väcijä R. Tomass
un lietuviesu un igaui?u, centrälo or-ganizäciju
pärstävji. Sanäksmi ar
isu uzrunu atklnja Eslingenas latyie-
§u YWCAs priek§niece T. Erdmene.
Pec tam runäja ;ui sveicinäja A.
Safnits, lietuvie§u päi^tävis pi^f: P.
'Dambrauskas, archibiskaps prof.Ör.
T. Grinbergs. Priek§pusdienas side"
beidzäs ar igauijiu dziedätäjas» O.
Tälmeisteres un lietuvietes V. Ja-nuskaites
izjiisti nodziedätäm vairä-käm
tautas dziesmäm. •
Pecpusdienas sede pec plaSäkäm
pärrunäm pie^ema Baltijas tautu
sievieSu padomes statutus. Atzina
par velamu, lai kopejä darba piedar
litos ari angju un franöu okupäcijas
iosläs dzivojo§äs sievietes. Turp-mäkäs
kopsapulces nometnes varis
suitit bälstiesigas • pärstäves s^ttiecibä
rip iedzivotäjti skaita (katri 500
iedzivotäju dod vienu balsi). Padomi
sastädija katras tautibas grupa sav-rupejä
apspriede. vPlrmajä prezidija
izraudzlja lietuyiesu pärstäves Dr,
M. Zilinskiene, O. Saulaitiene un S.
Jasaitiene, igäuriu pärstäves J. Pet-se,
M. Jirma un G. Aniline un lat-vietes
T. Erdmane, M. tJdre un O.
Rituma. T. Erdmane un M.^ Jirma
darbosies kä vicepriek§sedetäjas, Bez
tam padome vei ieveletas no latvie§u
puses M. Bu§a. Dr. A. Stauere-Bone,
E. Druva, R, Heine un L. Luse, Par
domes darbs veidosies- 5. sekcijäs:
jaunatnes, darba,' administrätlyi-ju-ridiskä,
spciälä un kultilras.
Turpraäkä sanäksmes risinäjumä
galveriä piäriä bija vairäki priekSIa-sijumi
par darba un jaunatnes au-dzinääanu.
Dr. M. Zilinskiene, re-
(Beigas 2. Ipp.f
ASV iesniedza Krievijai Polijas ve-lesanu
jautäjumä. Laikraksts pie-bilst,
ka nota iesniegta vienä laikä
ar ASV iz§lj:ir§änos atbalstit Grielp-jas
valdibu ciijiä pret komunistiem,
no kä varot secinät, ka ASy iz§lj:i-ruSäs
aizstävet demokratljas diglus
v i i vienä svariga Krievtjas iespaidä
selctorä. lepriekäejäs amerikäi;iu rie­tas
un pieprasijumi Ungärij as kont-rolpadomi
neesot izpelniju§ies pa­domju
pärstävja-^en. Sviridova ie-veribu.
Tagad ASV cen§oties atrast
ari citus cejus ungäru atbäl«tI§anaL
EsPt jau izlemts pie§lj:irt • tJngärijai
30 milj. dolaru papildix kreditu.
Ungärijas ministru prezidents Fe-renös
Nagijs, kä zii;io DENA, norai-dijis.
kreisä bloka partiju konferen-ces
iemumu atsaukt 50 slkzemnieku
parti jas deputätus no parlamenta un
atlaist 4 §is partijas ministrus. So
prasibu kreisais bloks uzstädija sa­kara
ar iCovaöa apcietinäSanu-
Budape§tä turpinäjas präwa pret
18 valsts nodevibä\ apvainptiem un-gärienv
Visi apsudzeto aizstävj i 7.
martä nolikusi savas pilnv^ras, pa-skaidrodami,
ka ne varot paäreize jos
apstäkjos savu uzdevumu veikt.
„New York.Herald Tribune" zi^ö, ka
advokäti, tiesai paskaidrojuSi, ka
uzriemuäies aizstävja pienäkumus,
lai kalpotu taisnibai, bet tagad prese
un sabiedriba tiesäjot yii^us pa§us
par „fa§istiem". vV\ y:-
Tas pats laikraksts raksua, ka po-
Htiskas aprindas nesagaida padomju
nometnis un sa^emt spediälas devj
tos ievirzls produktlvä. darbä tädä
pat veidä kä väcieSus — un tie pie^
dzivos täs päSas grutibas kä väcieäi;
ja no darba atteiksies. Viijiem bus
jäiztiek ar yäcu deväm, jipakjaujas
väcu ppliqijai un väcu likumiem—
Patiesibä vii;iu ipaSais »pärvietbto
personu" status izbeigsies/*
DENA, DM
nostäjas maii^u ari pec ASV notas.
Ungärijas laikraksti vispär par notu
nav zii?oju§i
DENA ziijo, ka padomju pieprasi-jumu
atjaut iekärtot yairäkus konsu-lätus
uzskata par pazimi tam, ka
driz okupäcijas kapspekii vispär at-vilks.
Padomju käfaspeks Ungärijä
paäaik esot ap 50 lidz 60.000 viru
liels, kamir sayä laikä tur atradäs
ap 1,2 milj. padomju kapaviru. Pa­domju
kapaspeks vei tomer zinämä
merä veicöt ari poUai^s uzdevumus;
Berominstera^ radio 10. martä zi-iipja,
ka Padomju Savieniba nprai-dijusi
ASV riotu. Ungärijas polltis-käs
aprindäs pec tam racÖes vei lie­läks
sasprindzinäjunis. Budape§ta
sagaidot jaunus komunistu so][us
pret sikzemniekiem. Komunisti jau
esot pieprasijuSi atcelf 3 ministrus
un vairäk kä 40 sikzemnieku depu­tätus.
; DENA, NYHT
Maskavä noslegtais Polijas - Pa­domju
Savienlbas saimnieciskals no-llgums
paredz Poli jai apm. 29
dolaru aizdevumu zeltä un poju
piegädes samazinä^anu PSRS uz
pusL Abas yaldibas ari ' principä
vienoju§äs par nosta ju Väcijas prob-lemä.
Padomju Savieniba nodos Po-
11 jai no saya »kafa laupijuma" rito-
§u dzelzcelu materialu, bez tam
lemts par to, ka Polijai jäsa^em da-ä
väcu tirdzniecibas flotes. Täläk
igums paredz, ka Polija sakeni' no
Padomju Savienibas uz kredita iero-öus
un kai^a materiälus.
Anglijas ärlietu ministrijas pärstä­vis
Londonä izteicies, ka esot sagai-däma
täläka ricibä pöJu un padomju
ieroöu standartizi§anai un abu ar-miju
sadarbibai. IJelbritänijai ne-kad
neesot bijuäi iebildumi*pret Po­lijas
un P-rdomju Savienibas ierPöu
un äpbru^ojuma staridartizesanu un
tädli nebu§pt ari näkotne. Tomer,
ieveröjot padomju kritlku pret lidzi-gu
nesen npslegtu noligumu starp
ASV un Kanädu un Angliju, Londo-.
nä sim jautäjumam sekojot ar sevi§-
\yx interesi un uzmanibu. Ari neap-stiprinätas
baumas par iespejamu
ämerikäijLU - angju noligumu attieci-nä
§anu>>ri uz Franciju, Be^gSju un
Holandi esot radljusas asu kritiku
padomju prese.- DENA
Di
ii
Vakar, 10. martä, iesäkäs Maskavas .
konference. Tris rietumu lielvalstu
ärlietu ministri un- viijiu pavado^
pagäjuSäs nedejas beigäs deväs caurl ,
Eiropäi uz Krievljas galyas. pllsitu.
ASV delegäci ja izmantoja cejam l i d -
maäinas, kamir angju un franöu de- -
legäti celoja spepiälvilcienos. Visi
ärlietu ministri cejä uzkavijäs fier-lini.
Anglijas ärlietu miäistrs Be-vins
bez tam pec ipaäa po}u valdibas
ieltiguma daJas stundas uzkavijäs
ari Var§avä, kur apskatlja pilnigi
izpostito geto.
Driz pec ieraäanäs Maskavä, kur
to sagaidijä Padomju Savienibas är­lietu
ministri vietnieks ViSinskis,
Bevins, pec UP zii;iäm, apelijis pie
pär^p lielyalstu ärlietu ministriem •
darlt.visu, lai raditu ,,vesellgu miei»
ru", kas visai pasaulei dotu ieispiju
dzivot mierä un droSibä.
ASV ärlietu miirii?^
Parize, kur to apsyeica Francijas
prezidents Oriols, bijk atteicies ko- •
mentit gaidämäs konferences pahä-kumus,
Berline paskaidrojis, ka cie§r v
tiiresies pie sava priekggäjija Birn-sa
izteiktäs: öetru lielvalstu pakta
idejas. Ar yeleäahos nosligt drosi-bas
paktu ASV apliecinot savu gri-bu
turpiriät p^lidzit Eiropas proble-mu
atrisinääapai. Politiskäs aprin­däs
domä, ka 40 gadu drb§ibas pak­tu
visslltäk apsveiktii Francija.
Maskavä Mar§als izteicies, ka sa-gaida
daudz grutibu, bet cer visas
parvaret mierigäs sarunäs. :
Pasaules prese joprojäm turpiria
daudz rakstit par konferences izre-dzim
un par paredzamo dienas kär-tibu.
Späijiu trimdas yaldibas gsilya
paskaidrojis presei, ka ari Spanijas
jautäjums bu§Pt nepficiäls darba
kärtibas punkts, AmerikS^u prese
visiimä räugäs uz konferences izre-dzem
diezgan pesimistiski, : „New
York,Times" apsprielu §äk§anäs ;die-nä
raksta, ka konference butu gu-yusi
lielus panäkutnus jau tad, ja :
Maskavä izdotos izkliedet savstarpi-jäs
aizdomas. Maskavä domäjot, ka
rietumu valstis grib radit bloku pret
Padornju Savienibu, iesaistot tajä
ar! Väciju.; Rietumi savukärt do-mäjo|,
ka krievi grib stiprinät ko-munistisku
Väciju, läi virstost pret
tiem.
.. Anglijas komuiiistu laikraksts
„Daily Worker" raksta, kä lieläkä
kluda Maskavä butu Potsdanias no- :
ligumä paredzitäs Polijas rietumu
robe^as pärgrozi§ana. Nekas cits
nevaretu tik lielä mirä apdraudet
rpieru Eiropä, kä iädl robeias pär-kärtojumi.
.•; • >
DENA ziijio, ka yäc^ iumälisti
Maskavas konference nav pieläisti,
Priekglikumu noraidijusi Padomju
Savieniba, kuraspärstäyis sabledro-to
kontrolpadome paskaidrojis, ka.
zurnälistus nav iespejams uzoemt
telpu trukuma de}. DENA; N2
u
• i i
^ '«.'1
"Mi •m
••M
„New York Herald Tribune" zi-ijio,
ka bada un neparastä aukstuma
dii sagäidäms sergu vilnis Austrum-eiropä.
Zii^as no diplomatu avPtiem
un paiidzibas organizäcijäm liecinPt;
ka visam apgabalam no Austrijas
lidz Moldavai un no Ukrainas lidz
Baltkrievljai draud plaSas ieksejo
slimlbu,;tifa^^4^^^^^^^^
mi jas. Donavas valstim bez tam "sai
pavasari Vei draud ari pludu posts.
Kv-