Bavarijas Latviesu vestnesis, October 24, 1947

              felca^cöka, lai tTno S^*
mm, vistt udi&ot no S
^•'l^?». .»vareja bOt daiidjÄ
f t ^ e s .vjegls.iekaisuips jeb
2> >s meilnot tikt vala,
i^vz yesäm oKm.. Ja §ädas t»I mmtism. Jaichjii paturot vesi
^l^f- «2 laiku pärejot tiek.
; ^ ' ' i E O l ä i ^ . . Tapat gadijumi,
aBett?9 -ten^prätOrU olu apkärt.
mnpi.olaä vaiis tm vesakas,
^'•putei-itäs pametot Putniiai-iflftttfplas
per§ tatai .mätite, Ma
läffl(lte'&ttistoties-tikäi täm,. bet
eirft löHoz ar! teviijä, täd.ari tam
iÖ^ §ädi .iekaisumi.
[nteniski: 1. Dävida ierocis.
äms velejtmis.- 7. Vii?i. 8. Ofrä
«les -kara cöju vietä Aoj»-
^irtuves. 10.' Sviei l i . Dau^
iaiha. 12l Latvleäu gleznotajs,
föökst. 14. Sens mers. 17. AraW
faiiäts; 20. iPQslta LatvijS, a
eyas. .23. Pi^tni: .24; Hedä*
iti-auki. ' .. ,
aien^:. 1.' LatvieSu, gleznotaj*
ike. ikazäkuvadonis. iTnunP-
'.;:5; Tulita. ,6. U2t*Jrvida.
ÖIdis..l8. ^äitae^a sastev*!
M I K L A S Ä1»ISINÄJW*K
i:9. vai! 11. A. S-C^ojUg^ kä^. l l . P e i e t IVTt SS- iifi. CUät 20. QP. 21.
88. Stili. 27. m 28.^,^Ä.-
alisia: l.Kurs8.2.Pa.3.A^^
ci««. 5. Si. 6. sata. 10. AI (81^
,..:4L Asaka. 12 P ^ t . 13.^
Ätzit 17. Död. 19.:^-gi^. 3t
Senifc. 25. Spora^ 26. LaK»
(Viydänlja). 33. Es
LATVOA
,atvian Mewspauer
pobllshed twice weekly,
Aathorized by EUCOM HO.
ClvU Alfalns Pivision, M-th
JUly. 1947, AQ 383. 7 GEC-AGO.
Editori Kärlis Ba-bäcs.
Prlnt«t: „8diwäbl-sdie^
Volksblatt". Gflm-burg/
Donaii, J^&rgermelster
^ t^dmanBiilatz 7, l*o|>ii-
Ijitfoii to >4» served: 80.000.
ESaSSSB
un arkirieja
parlamenta sesija
Vai bii^ arj arkärtejas parlamenta velesanas.
vai grozis satversmi un vai De GoUs parpems
oflciälo vadlbu?
JAUNÄ I^ENERÄLSTREIEA DRAUI^I
Kaut arlpaifäjiasäs svetdienas veleganas Fraiicija onclall izSkira
tikai pUseta paSyaldibu likteni, De GoUa tautas apvieSbT n e S S
Hela uzvara jau faudz s^ak neka to vareja paredz^t iedarbojusies m
visu FrancUas politikii. Otrdien^s vakatä, pec arkärtejas valdibas sedes.
visi Raiiiadje valdibas ministri pazi^oja, ka atkäpjas, lai dotn mi-idstr^
prezidentem iespeju pärkärtot valdibu atbilsto§i Jannajam poK-tiskajam
stavoklmL Jau treSdienä Ramadje pazi^oja jamiäa/ ^dibas
sastam Jatjnais ministru kabinets ir skaitliski daudz mazäks par
iepneksejo, Jai «kaneentretä darba labak pärvaretu krizi« Pavisam
valdilia irl? ministri, no tiem 7 sooialisti, 3 MRP, Z radikalsocialisti un
S ncatkangäis republlkanis. Ministm prezidents ka lidz Sim paliek Ra-madje
mi ärlietu minlstrs Bido, Pedejä sede iepriekäejais ministm ka-l^
ipets nolen^ jau otrdien, 28. oktobri, sasaukt ärkärteju parlamenta
sesiju. Cetuiidienas vakarä valsts prezidents uzaicinajis c^teneraU De
Gollu ipie »evis uz apspriedi.
Valdibas mjj^i^a Francijä neapSau-bamiir
tieäaö paSvaldibu vele§anu
$ekas. Pec rezultätiem, kas ir jau
gendriz galigi, De G^lla tautas ap-vieniba
ieguvusi ap^ 40 proc. visu
fcalsu — iev$iJ;ojami vairak nekä ce-rejuSi
pat p^&i de gollisti, kas pa-re|
oja sev apnieram 30 proc. no vi-sam
balsim. ; Atsevi51j:äs vietäs De
GoUa vairälcubs ir pat absoljuts. Pa-rlze
no 90 piisetas domes locekjiem
RPF (De GoPa apvieniba) ieguvusi
. 52 vietas, komunisti 25 vietas, so-ciSlisti
8 vietas, MRP — 5 vietas,
Komunisti Parize, salidzinot ar
1946. gada velejanani, zaudejusi
50.000 balsu, i sociälisti 43.000 balsu,
tätad gandrlzi 100.000 pariziesu, kas
vei pirm» ; gada balsoja par
marksistiem, tagäd pievienojuäies De
^Golla kustibai. Vei lieläkus zaude-jumus
• cietuj|i MRP, kas ne ^ vien
Parize, bet„: viisä FmncijS bijusi
spiervta pieldptiÄS De GoUa prieksä.
Francijas iel?}Slietu ministrija pubH-cejusi
statisliku par velesanu re-^
2ulläti<5m 20b paSvaldibäs. Komu­nisti
caurmerä ieguvuäi 33,8 proc. nb
visäm balsjirtl, sociaMi 15,6 proc.,
bet MRP 11,f proc. no visam balsim.
Sälidzinot nv' pagäjuSä novembra ve-le
§anam, komunisti zaudejuäl 2^9
proc., sociälisti 1,8 proc^ bet MRP
11,5 proc. balsu.
De Golla IflPF ieguvus\ tris piekt-dajas
ÄO HdiKsinejiein MRP atbalstl-täjiem
un äri vairäkumu no tiejn,
kas agräk balsojuäi par radikälso-ciälistieni,,
IJfDSR un neatkarigo re-publikäi;
iu partiju, leguvums uz
marksistu jjina ir samerä mazäks,
bet toties lieverojams zaudejums
kreisajiem ib tas apstäklis, ka l^bar
jam spai^nam tagad iv liels un stiprs
kodois, ap- ko apyienoties. INS
pärstävis vellesanu laikä runäjis.-ötr
daudziem Iranöiem, kas teikuSi:
„Mes nebals^ojam par De Gollu tä-pec,^
kä atzl$tam visu vli?ia program-mu,
bet täp<L'C, ka gribam balsot pret
komunistiem.** Rezultätä komunisti,
kas gan zaudejusi tikai nedaudz bal­su,
no stipifäkäs atseviSkäs partijas
noslidejuäi otra vietä. MRP (Bidö
partija), käda amerikäi^u humalista
värdiem nmäjot, ir^ vairs „tikai
drupu kaudze". NYHT izsakäs, ka
. pec velesanu rezultätu izskatiäanas
var teikt: — Komunisti gän jopro-.
jäm ir otra stipräkä partija Fran-cijä,
bet 70 proc. no Francijas vele-täjieni
ir aiitikomunistiski:
Pirmajam pärsteigumam par^ ne-gaiditi
lielo\RPF päi'svaru vele§anäs
sekoja otrs' — negaiditi äträ valdibas
atkapsanäs. Jaunäs-valdibas sastär
disanäs tonier, domäjams, nav galigs
atrisinäjuras. Vistuväkä näkotne jä-
. reljdnajas ar täläJ^iiem loti no-
' pietnicm notikunjiem. No vienas
*ujos iespejamas jauiias arkärtejas
^-^•'Ic.menta; velesanas vai piat tautas
nobalsosana par satversmes groziSa-nu
(De GDUS pastävigi atkärtojis, ka
nepiekrit pa^reizejai satversmei), no
otras puses järeljiinäjas. ar ko-miinistu
atbildi veleäanu iznäku-mam
— sienerälstreiku, kas varetu
säkties jau visdrizäkä laikä. -
Dieiividstavu DP
Austrijä jaizskiras
Jaulcta britu un dienvidslavu ko­k
i j a apbraukä DP nometnes
A^ustrijä. Komisijas uzdevums pa-näkt
visu 25.000 dienvidslavu aiz-brauksanu
no Austrijas vai nu uz
dzimteni, vai uz citäm Eiropas, vai
Äreiropas zemem Dienvidslavijä vi-siem
apsoHta amnestija.
Populärä „New York Times" ko-mehtätore
MakKormika pec jauhas
valdibas sastäva pasludinääanas
rakstija, ka butu päragri runät par
jaxmas . vara^ priekSvestneSiem
Francija. Vei darbojas ari citas par­tijas
un galejie poli irtikpat talu
viens no' otra kä lidz §im. Veleäanu
svarigäkais dzenuMs bijuäas Fran­cijas
vidus§lj:iras bailes par savu nä-kotni
eventualas komunisma uzva-ras
gadijumä. Vidus§lj:ira joprojäm
ir noteiceja Francijä, un pagaidäm
droäi var teikt vienigi to, ka Si v i -
dusäljdra kjuvusi antikomunistiska.
„Cri$tian Science Monitor** uzskata
pedejos notikumus Franci jä par jau-na
konflikta priekävestneSiem. Ve-le
§anu iznäkumu, pec §i laikraksta
domäm, visvairäk noteikusl komin-forma
nodibkxääanäs. MarSala plä-na
reälizeSana tagad esot visvairäk
,atkariga no MRP, jo Si partija ^an
zaud.ejusi. daudz piekrit§ju, bet jo­projäm
spejot nosvert svaru kausus
pa labi vai pa kreisi
Qenerälis De Golls pats, pec BBC
zii;iäm, jau izteicis veleSanos atgriezr
ties politiskä dzive, bet pirms tam
esot jänoflek jaimäm parlamenta ve-leSanäm.
Bez tiesas tautas piekriSa-nas
vii;i§ valdibas galvds amatu
neuzoemäoties.
De Golls, kä zinäms, aizgäja no
poHtiskäs skatuves 1946. g. janväri,
jo, pec vii?a domäm, torelz pölitiskäs
partijas darboju5äs pret tautas in-teresenL
Jautäjums, kädä veidä
vii?S tagad varetu atgut oficiälo va-ru,
nodarbina daudzus laikrakstus
un politil^us. Viens no RPF Stäba
darbiniekiem, pec NYHT zii:iäm, iz-teicies,
ka parlamentam vajadzetu ar
vienkärSu balsu vairäkumu grozit
satversmi un atlaist tagadejo likum-doäanas
iestSdi jaunu veleSanu ri-koSanai.
Tädä gadijumS tomer bufni
Jariko ari tautas nobalsoäana par
satversmes grozijumu. Pie viena va­retu
nobalsot ari par jaunu sa­tversmi
De Golla ieteikta garä
(stipru varu valsts prezidentam!).
Otra iespeja butu piei^emt sat­versmes
grozijumu ar parlamenta */s
balsu vairäkumu. Tad taMas no-balsoSana
vairs nebutu vajadziga.
Jaunas velesanas varetu rikot ne-kavejoties.
Ja Ramadje nolemtu pats
atkäpties, tad prezidents Oriols va­retu
aicinät De Gollu ministru pre-zidenta
posteni, bet §is atrisinäjums
neesot piei;iemams pa§am generaliin,
kas laikam gan neuzpemSoties ofi-ciälo
vadibu pirms satversmes
DärsträdäSanas, „France Libre" tu­lit
pec vele§anäm rakstija: '^Velesa-nas
nepärprotami räda, ka \iairs ne-varam
kaveties ar satversmes grozi-
§anu." Par triiti iespejäm raksta
„Bpoque", kas saka, ka viena iesDeja
butu Ramadje valdibas palikkana
ple varas — §1 iespeja neesot pie-nemama.
Otra iespeja butu kreiso
koalici^as rad!§ana ar komunistu
ITdzdallbu, bet pret. to tautä saceltos.
Tre^ä iespeja, kas, pec laikraksta
domäm, butu pareizäkä — proti visu
MRP deputätu atkäpSanäs no par­lamenta,
io tas automatiski izraisitu
jaunas veleäanas. Sada riciba atbilstu
tautas eribai. Ari „Aurore" domä,
ka MRP deputätiem jäuzklausa tau­tas
baiss un jäizraisa satversmes re-forma
un tautas nobalsoSana.
Kreisie laikraksti tai pasä laikä
sauc, ka tagad vienigais fran^u tau­tas
gläbii?s butu visu kreiso partiju
apvieno§anäs vienä blokä. Arvien
nopietnäki klust jau pimis velesa-näm
izteiktie komunistu draudl, ka
atbildes De Golla uzvarai ar ^e-nerälstreiku.
Lai gan otrdienas ritä
atjaunoja satiksmi Parize, un Pari-zes
pazemes dzelzcelnieki streikä
guva pilnigu uzvaru pret, Ramadje
valchTm, jau tre§dieni atkal rimoja
par jauniem streiku draudiem vis-daiadäkäs
rupniecibas nozares.
Parlzes satiksme atjaunojäs tikai
pec tam, kad valdlba bija apsolijusl
streikotäjiem pieprasito algu pa-augstinäjumu
no 1. oktobra. Valdiba
piei:i§musi ari streikotäju prasibu
streikotäjiem maksat par streika
dienäm un ka nav sodämi tie strei-kotäji,
kas clnijuSies ar strelklau-iiem
vai piedalijuSies sabotälas ak-tos.
Valdlba jiiekäpäs pec tam, kad
ari ,citas arodbiedribas pazipoja, ka
nepiekäpSanäs gadijumä streikos. ne
vien dzelzcelnieki, bet ari pastnieki,
spekstaciju darbiniekl un skolotäji.
Käds De Golla piekritejs izteicies,
ka ir vei viena iespeja valdibas mai-ijiai
Francijä, bet ta gan esot iespeja,
kas ari RPF lotl nepatlktu — proti,
iespeja, ka komunistu pärvalditäs
arodbiedribas paveletu saviem se-
§lem milj. biedru säkt generälstrei-ku
visä Francijä. Tädä gadijumä
„situäctja k}utu vairäk milltära nekä
politiskä problema".
BBC, NYHT, NdFr
. g. Väcijä
vairs nebusot
neviena
Miösu izvietoSanas un emigräcijas
jautäiumä paredzaras labveligs at­risinäjums.
Visu paredzeto ,planu
pilniga reäUze§ana domäta 1948. ga­da,
kad Väcijä vairs nepalikSot ne­viena
DP. Tä paskaidroju§l senä-tora
C. Reverkomba vaditäs ASV
senäta komisijas dalibnieki, kas ko-pa
ar IRQ pärstävjiem 21. oktobri
apmekleja Sillenbudias nometni.
Viesi iepazinas ar DP dzivl, uzturu
un arodu prasmi. Sillenbudia bija
izaicinäts ari Eslingenas latvieSu
kolonijas padomes loc. K. Kalnipä,
ka£f amerikai:ius informeja par Es-lingenas
tautleSu dzivl. Komisijas
dalibnieki par visu redzeto un dzlr-deto
izteicäs atzinigl
Bavärijas apgäbala
latviesu padome turpmäk bus parstävitas
visas apgäbala nometnes
Bavirijas apgäbala latvleSu padomes sede, kas tagad€Ji sasHvi
notika pedejo reizi, 18. un 19. oktobri Hersbruka no 38 loe^em pie«
daiijas 22. Padome pie^ema jaanus noteikumus, pSckufi^ tS turpmäk
kompiektesies no visu Bavärijas latvieSu nomet^u UeSi vSiSUem pir«
stävjiem. ligäkas pärrunas un prasiba pec eneiiiskas un ätras eenti^
iestäSu lestääanäs radija uztura un bemu v^libas ^avoklis, kas ik^e«
nas k{ttst|aunäks. Padome apsprieda ari nomet^u
mus un pie^ema BALK pedejo 2 meneSu darbibas j^rs^tu« ko^^^^^^s^
BALK priekSssedis A. Reins.
PaSrelzejäs BALP pllnvaru lalksf
izbeidzas 1. decembri. Vienprätigi
nolema, ka padomei jäpastäv ari
turpmäk, bet ar 15 balsim, 8 attu-roties,
— ka, pretejl lidzäinejai kär-tibal,
padomes locekji leveland tie-
Säs un atk}ätäs veleSanäs pa vienam
no katras Bavärijas apgäbala no­metnes,
neatkarigi no täs iedzivo-täju
sialta. Ärpus nometnem dzi-vöjoSo
organlzeto tautieSu grupas ar
ne mazäk kä 100 balstiesigajlem uz-skatämas
par atseviSljaJi nometni; är­pus
nometnem dzivojo§ie neorgani-zetle
latvle§i pievienojas tuväkai
nometnel, VeleSanäm jänotiek relze
ar BALK vileSanam pec latvleSu
nomet^iu pärstävju veleSanu Instruk*
cijas. BALP ietilpst arv Bavärijas
apgabalä dzlvojoäie LCP locek]i, un
täs pilnvaru laiks ir viens gads.
Jautäjumä par LCP un BALK ve-leSanäm
A. Reins informeja, ka ap­gäbala
plaSim^a de} täs vares notikt
tikai daias dienas pirms notelktä
terml^a beigäm, t i . , 23. vai 24. no-vembri.
BALK iedalijusl Baväriju
4 lielos iecirkijios; AugSbavärija,
Sväbija, Malnfranku un franku no-vads
un lugs centrälo veleSanu ko-misiju
§0 sadalijumu apstiprinät
Käträ iecirkni Ir caurmerä 5500
balstiesigo, kas no katra dotu 3, bet
visä apgabalä 12 LCP locekjus. Visä
apgäbala veleSanas notiks vienä un
tai paSä dienä. A. B.
- V nasanas paoniea
LATVIESt TAUTAS N X ^ ^
nmRESEM VEX.in-A SANÄKSMB
Ari Norveäjä novirzisanäs pa labl
NorvelSjas paSvaldibu vSleSanäs
kgnservätivie ieguvuäl 52 proc. no
vlsäm balsfm, kamer 1945. g» v§le-
Sanäs tie leguva tikai 48 proc, so­ciälisti
tagad ieguvuM 36 proc. —
1945. g. 38, komunisti 12 pret 14 proc.
iepriekSejäs v§le5anäs. Osh) pilsetas
paSvaldibä leveletl 32 konservätivie
aidz §lm 24), 4 Uberäjl (agräk 2),
6 kristigie (agräk 10), 31 sociälists
(35) un 11 komunistu (agrak 13).
Speku samers starp pilsonisko un
marksistisko bloku pnnigi vienäds
— katra puse 42 deputätl.
V
Ari CHc pärtraukusi
diplomätiskos
sakarus ar Padomju
Savienibu un ari ar
äechoslovakiju
Kamer ,,Pravda" apgalvo, ka Bra-zilijai
nav bijis iemesla pärtraukt
diplomätiskos sakarus ar Padomju
Savienibu, un tä to darijusi tikai „uz
imperiälistisko Sefu paveli no Vol-strita",
ari Cile pärtraukusi sakarus
ar Padomju Savienibu un turklät
ari ar Cedioslovakiju. Notä starp
citu teikts, ka CQe nevelas uzturet
diplomätiskus sakarus ar valdibäm,
kas ir komunistu ietekmetas. Kä
zinäms, Cile pirms tam bija pär­traukusi
sakarus ar Dienvidslaviju,
kuras sutniecibas darbiniekus apvai-noja
spiegosanä. Ciles ogjraktuves
säkc-is streiks, Valdiba pa-.^igja ogj-rakluves
atbrivot, ^piedraudot, ka
pretejä gadijumä raktuves uzspridzi-nä
§ot. Oglraöi paklausijuSi, bet val­diba
paziijoja, ka streiku organize-jusi
Padomju Savienibas un Ce-diosdovakijas
sutniecibu darbiniekl.
Notikusi ari vairäki citi strelki Cile
Ciles intereses Padomju Savienibä
pärstavet uzi^emusies Argentlna,
J^avdas" rakstä teikts, ka
laikraksta ,4;iiteratumaja' Gazeta"
pärmetimii Brazilijas» prezidentam
neeisot iemesls sakaru pärtraukSanai,
Jo §is laikraksts neesot padomju val­dibas
organs. Pec BBC zlijäm, le-mums
par diplomätisko sakaru pär-traukSanu
Brazilijas parlamenta pie-i^
iemts ar 190 pret 6 baSim.
BBC, NYHT
Grieyjas valdlba
gatavo
lielofensivu
Grie^ijas valdiba pazii^ojusi, ka
valsts ziemelos. säk plaSu ofensivu
pret partizäniem Karaspeks jau
uzsäeis §o apgabalu civiliedzivotäju
evakueSanu.
Pec tam, kad UN ar 40 pret 6 bal­sim,
11 atturoties, nolemusi diblnät
jaunu BaDcänu komisiju, ViSinksis
paskaidrojls, ka varot sagaidit tieSu
ASV lejaukSanos Griekijas lietäs,
UN Palestinas komisija nolemusi
diblnät apakäkomisijtt, kas konkreti
varetu apsvert Palestinas daliSanas
iespejas. Padomju Savienibas priekS-llkimiu,
ka Sai apakSkomlsijä/katrä
zii>ä jäietilpst 5 llelvalstu pärstäv­jiem,
noraidits ar 38 pret 2 balsim.
Florences arodbiedribas nol^mu-
Sas piekrlst ^enerälstreika rikoSanai
visä Ziemejitalijä.
Iranas parlaments piei?emis liku-mu,
kas aizliedz izdot ärzemniekiem
koncesijas naftas vai citu dabas ba-gatibu
izmantoSanai. Naftu urbs
iranieSi paSi.
Pirmals opozicijas runäiäjs jaun-atldätajä
Anglijas parlamenta ru-dens
sesijä — Idens izteicies, ka
brltu ärpolitikal esot tikai viens celS
— briviba im demokratija. Sta]inam
esot jäpilda solijumi sadarboties ar
citäm valstiml
„Neue Zeitung" zii}o, ka käda
krievu firma par 1.500.000 väcu mar-käm
nopirkusi slaveno Drczdenes
porceläna fabriku „Meiss€;n". le-verojot
markas mazo vertibu; pir-kums
esot neparasti izdevigs.
Pie LCK nodlbinäms Jaunatnea
idejlskäs audzinäSanas centrs, kam
pak}autas jaunatnes audzinäSanas
padomes pie apgabalu i s ^ ^ ^ un
kultaras nozafu vadltäjl^m; Sadas
jaunatnes audzinäSanas padomes no-organizejamas
M vlsäs, nometnes.
Pec 20 stundu pärrunäm tas bija .
svarigäkais atzlnums LCK Izglitibas
nozares organlzetajä sani^sme, ku­ra
21. un 22. oktobri Valkas nometne
piedalijäs konfesiju un sporta dar- .
blnleki, to vldu Rigasbtskaps Jänis,
LCK amerikäijiu joslas delegldjas
vad. A. Reins, LCK izglitibas no­zares
vad. J. Celms, LCK ärpussko-las
un jaunatnes organlzäclju vadl-täjs
K. Lobe, latvieSu skautu priekS-nieks
prof. E. Dunsdorfs, gaidu
priekSniece Mufere to
tautzinätniskäs padomes priekSsedis
prof. Dr. P. Stärcs.
„Ja meklejam jaunus celus mOsu
jaunatnes audzinäSänä, tad tas ple-räda,
ka:fidz5inejä darbä tleSäm bl-juSi
trökumi," teica Rigas biskaps
Jänis, bet pulkv.*K. Lobe sacija: —•
„Jaunatne ir vlss, mes dzivojam ti­kai
jaunatnes värdä."
Sanäksmes galvenais uzdevums
bija skolas un jaunatnes organlzäcl­ju
turpmäkäs darbibas saska^oSana,
tomer grutais darbs bus pavelcams
f tikai tad, ja katrs ta^tietis apzinä-sies,
ka ar savu stäju, värdiem un
darbiem vipS Ir jaunatnes aUdzinä-täjs.
Galvenais darbs piekritis LCK
idejlskäs audzinäSanas centram, bet
tieSä saskare dartm ar jaunleSlem
bOs jaunatnes audzinäSanas pado­mes
nometnes. Padomes ieies ho-met^
u skolu vaditäji, jaunatnes un
sportu organizäciju vaditäji, nomet­nes
izglitibas un kulturas lietu va­ditäji,
mäcitäjl, skolas padomes un
vecäku padomes pärstävji, skolas vai
nometnes ärsts un pec vajadzibas
pieaicinäti tautieSi LCK rQpeiies
par sikäkas instrukcijas izsträdäSa-nu
jaundibinämo padomju darbib^L
' Sanäksmes dalibnieki atzinä, ka
skoläs izcejama reli^ska audzlnä5a-na,
v§lams jauns priekSmets — dzi-ves
mäciba, jänotiek rita lugSanäm,
bet mäcibu nedelas säkumä un no-belgumä
rikojaml akti. Sköläs jä-si
kme arodnieCiskä apmaciba. Vlsur
pirmä vietä städäms skolas darbs un
nodarbibas organizäcijäs nedrikst
mazinät sekmes mäcibäs. Ärpussko-las
organizäcijäs aktivi var picdali-tles
tikai sekmlgie skoleni. Pec uz­tura
pasliktinäSanäs jäsamazina no­darbibas
ar lielu fizisku picpuli, bet
brivä laika organizeSanai tomer jä-velta
kaplnäta ^nteiesty/Jlpopuläri-ze
YMCAs, YV/CAs, skautu un gai­du
kustlba, uh jäpapildina §ö / or­ganizäciju
yaditaju sKaits. Organi­zäcijäs
jäcenSas iesaistit; visa ärpus-skolas
esoSä jaunatne. Jaunii§Si, l^as
nodarbojas ar sportu, paklaujaml
stingrai mediciniskai pärbaudei.
Sporta sacikstes jäsaSaurina. Cik
vien iespejams, järupejas par jau-nieSu
veselibas saglabäSanu.
Nometnes komitejäm un sabiedri-bai
järupejas, lai visi tautie^i ie-sarstltos
razigä darbä un jaunamel
neräditu dikdienibas Jaunos pie-merus.
K trcnn latvictim jäprot vi.s-maz
viena -'-esvaloda.
Plaso sanäksmi vadlja LCK ame«
rikäiju loslas delegäcijas vad.v A.
Reins. ^;äda.s sanäksr^es näkotpe/no«
tiks reguläri / A. S
ii L
w
m•Iml
1m..-*
im
•m
m
— m
^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^