1947-10-31-01 |
Previous | 1 of 6 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
m: ff .-.mm LATVUA Latvian Newspaper Soiorizcd by EUCOM HO. fivfl Alfalrs Division. 14-th Idy, 1947, AO 383. 7 OEC AS). Edltor: Kärlis Ra-häSu Priaier: „Scliwäbi- JlSei Völksblatt" Oön?- horg/Pona» Bttrgenneisier taiioii to be served: 20.000. LÄTYtAN NEWSPAPER Nr. 82 (89) Piektdiea. 18i7.g. 3L okt ImSk otrdieais aa plekt* diea&s. Isdevejs: BÄU£ azdevamä LatvieSo preses darbinieku sadarblbas ko* pa. AtbUdlgais redaktorsr K. Rabäcs, vietn. A. Uepa, redaktori: Z. Bärda, M. CuUtis, H. Mindenbergs, A. Smits. Adrese: GQiis* burg/Donan, .»LatvUa"*. - Tälnmit aps. M, nd. Sl^ spiest 92. 51^ wvoti : es yoreju labäk.. E a v i S S '^täk,pie vsräa to r e f e f t navi, ta ka man. Vinam ^SäS^öums, un vi,ä Soldadito. ir uzvarSjis, jo niv 1 yi^ja pusg. Es vareju ^t^J««. kurp vi^ veda Pi^^bezkaunlbu. Bet tagadJ ™MS, es. nevaru sekot" w Jxm," vbjl telca. .^onsuela, «Ii •J gribu njirt" , , ^ :i»N§, krusttlv Feliks," es telet = ^ iiNäve liels draugs veräu « 3 yigl teica; .^to es zinu. Es»; baid^joi^ no täs, kamer Soldadito P Mvs. Bet tagad, kad Soldadltoi •Jaa, es negribu mlrt." Viijä Izslaiii ads ,ar;delnu. Tad ar ciemTju toi ,,;inutautu ho apzeltjto svärku kaliai /lUA.noisusinäja.delnu. Bet tutid,i 10sn(»w liels, vai ne, mazulit?" . »Ticu; krusttgv Feliks." „ ;„Jli,« vi^S teica. „Tasbljatlkalfc i.reiz. BQäu atkal liels - El Maj» E s , - t l k ä i , " , un vi^ia balss kliiffl >' maiga — „es tikai negribu miit". .Skäftjos dzidri sudrabotajä stti" *akas adeni. Krusttevs Felikss ui- 'i.gribeja mirt, un es velejos, kautbi ' Pltil^usi. .Es to velSjos, bet zinäMb namin.!!»' i m , 1^» n»T i.^ii<ftSini fetDsi pinnajä latvieäu trimdas preses konferen ce Cetri LCK un LCP vaditäji darblnieki, LatvieSn preses biedribas gmfftMvn Joslas kopas valdes priekSnleks on öetru RietiimvSciJas llcen-wto laikrakstu redaktori apmainijäs jauSJumiem an aibadem Dirmail iBttri^n trimdas preses konference, kas 28. oktobri notika Esihisenä. Konferend beldzot. LCK priekSsedls prot. V. Vitols atzäna, ka miisn Dreses centleni atrodas labä saskai^S^ ar latvleiu angstäko pärstäVibn centienian masn trimdinieka labä; atäQar lidz ar plaSa IntomiäcUa. inva äil laiknAstn darbinieki ^ Svarigäkä informäcija bija: . pari|?0}iaihs, ka, tä kä IBO nodomä i r 1948. g. DP izvietot tad LCK stra-dä pie iesnieguma par latvieSu DP pärviett)äanu uz Kanadu, ko par velamäko iizvietoäanas zemi apt^jä tautieäi atzinu§i par vispirmo, tad ASV; paziijpjums par LCK priekäseia sapra§anäs sarubnäm ar daJädiem nogru- , pgjumieni|, kas solot labas. izredzes; ^ pfidnojums, ka turpmäk paredzama nomet^u fmanöu pasliktln§§anäs, lldz ar kb tautLeäiem pa§iem, piem., skolu uztureäanäi, bus jägadä vairäk lldzekju, nekä lldz §im; ; pazi^ajums,. ka LCK informäcljas birojs väc materialus bro§urai, ku|^ var§tu informäcijal dot lidzi/tiem tautteSiem, kas dodas darbä XJH citäm ieitiem. -.li'- nemiräu uiitka ari krusttevs iiemixB — ilgu laiku. . j,Tu Udr vai ne, Konsuelita, h böäu ätkal liels?" Nepacelu acis no struklakas. & uaiju,. ka meloju, atbildedama: krusttev Feliks. Tev nevajaga y^. Tu busi liels - bez tas." Krustvärdu mikla ,-.Limeniski: 1. Saimniecib^ ,j 6.^ Dzlvnieks. 7, Lauki. 9. öar*^ Uelupes kreisä pietdca. IA . U. Mttri. .15. Latvieäu aktn^ ^ 18. CeU, 20. Zivs. 22. if^^ »ais.. 25. Latvieäu rakstmeK& ^ PUtni. 4. Noma. .5._G^v^.^ ,a \SV meistars temsa. « . ^ ^ Surinämais materials. jf, Igas. 13. Kukaipi. 16-^gj3PleB« latvieäu dziedone. 19./^^^'' ridamerikä. 21. Pärhiaca. >Limeniski: i. }f^tJ\o:^t : Tie. 8. Burma. 9. Krog'- t l. Raiba. 12. ^^--l' 22. ieks. 17. Emirs. 20. Cea^-jases..:^ J. Zosis. 24. Astes. »• tateniski: 1. Uhfs. ^,1^ Atamans. 4. Lektuve^ 5 ^ ,1 Sviests. 15. Mens. 1^ ^ 0 äesa. 49. Biike. 21. SOS^ li . Inf onnet un vertet ir preses uzde-yums, ;konferenci ievadot teica LJPB amerikä2;iu josl^s kopas priekänieks A Liepä, bet verteäanai jädibinäs uz parei?iem faktiem un sadarbibas g^bti.' " Si konference varetu kjut par pagriezieriu latvieSu trimdas preses un mösu augstäko pärstävibu attieksmes, ka$ ne vienmer biju5as tadas, kä to var§tu veleties. Latvieäu^ preses biedriba ir pateiclga, ka.LCK bijusi atsauciga periodlskäm preses konferenclm. \Art LCK pdek§sedis prof. V. V i - lols apsveica ierosinäjumu un uzsve-ni preses uzdevumu sniei^t pareizu, o|jekt!vu infdlrihSciju. Kntikä ve-laitta; bet.tai iSbut uzniatilgai. Öitil^a, jcÄut tä ideäli dprtilta, radä disöriän^es, tad tä var näkt ari par Jauriu,' Vlslaunäk ir, Ja prese ho-stajäs uÄ kädas atsevi5)j:as gruoas vai virziena. viedökla, kä tas Iidz Sim daireiz tomer noticis. Vissvari^ä-kals uzdevums tagad ir domstarplbu: IzlfdzihäSanas un kopä saveSanas darbs. Ja spesim but iecietigäki. pret cltu domäm uB ja atradTsim pie vi-^ "ijdem pretinm$k§anu,^ ^^t^^^ ijosimies uh kopejiem merlj:iem gQ-simlielu labmnu. LCK vicepri^kSsedis A, Reins presi apzimeja par vienotäju elementu, kas latvieSu pärstävibu saista af trimdas saimi un tajä paSä laikä ir aii trimdas saimes atbalss paudeja pärstävibäm. Kritika velama, jo da- • iädu uzskatu izpaudumos^lzkristalli- .zejas Skietami pareizäkais viedok-lis, „Neesmu noverofis musu prese gadijumus, ki^s pelnijuSi nosodiju-ma," teica A. Reins. — LCP sekre-tärs J. -Arajs vele^äs vieniffi to, lai * laikrakstos iesniestä inf ormaci ia par LCK un LCP atbilstu istenibai.. Pec tam, kad apmeram divas stun- <Jas bija runäjis LCK priekSsedis, viceprfekSsedis un Dreses biedribas Ifopas .prieksnieks, Tevzemes redaktori. L. Berzii;i(§ iejautäiäs, vai neva-r §tu sakt pi-eses konferenci, uzstädot, konkretus jautäjumus LCK? PaSam vinam biia tiltai viens jautälums: Ko LCK varetu parmest vina un ko ci-täm avizem? LatvieSu Zinu redak-feram A. Klävsonam bila 3 tautäiu-nii,. bet Latvijas redaktors K. Rabäcs Jzvilka no portfe^a tris laoas ar 15 Jautäjumiem. Nedelas at)skata re- <ä^ktoram V. Lesipam gan nebiia neviena jauta^uma, bet nar to vinS LCK priekSseia vietä atbildeia uz jautälumu par JSmeiiu pärvietoSanu ^ An^lilu. Uz jautäiumiem TCK Prlekssedis prof. Vitols atbildeja principä, bet daudzas atbildes kon- Krifize IRO budzetu »The New York Herald Tribune" 2ö)o, ka IRO darbinieki sai?emot par- ^^rlgi lielas, no nodokliem atbriyo- ^.s algas, k.9fmer tai pasä laikä tiejkot ^egtaaprupe tiesigiem begliem. Tä ^ 0 . interimikomisijä Zenevä pa-skaidrojis Francijas parstävis Leons <ie Rosens. V i ^ kritizejls IRO bu- ^etu, kura bez IQ miljoniem dolaru Personäla vajadzibäm paredzets 1 ^iljonu dolam liels rezerves fonds, kura sedz IRO darbinieku nodok-lus tais zemes, kuru valdlbas attei- ^ ku§§9 tos no nodokjiem atbrlvot NYHff kretizeja vicepriekSsedis A. Reins vai ari LCK kancelejäs priekSnieks J. Venners. Atbildes bija Sadas: LatvieSu Zi^u redaktors vispirms v§lejäs zinät, kädi uzdevumi ir LCK Jnformäcijas birojam. Uz to kon-kreti atbildeja A. Reins un J. Venners, ko papildinäja prof. V. Vitols. Pie äi jautäjuma radäs plaSas pär-r runas, kuru rezultätä laikraksti informäcljas birojam apsollja savu at-balstu; Klävsons piedäväja biiroja riclbärediakcijas materialus. (Beigas 2. Ipp.) No Latvijas Florida ieradies ^oncris ar 24 lalvielu un igaunu begliem „The New York Herald Tribune" aizvakar sniedza AP zi^iu, ka 26. ok-tobra valcarä Palmbiöä, Florida, pec 8000 km celojumai ieradies 16 metru garS paligSoneris „Svea" ar 24 Ei-ropas begliem, kas mekle brlvlbu un patverumu Amerikä. Atbrauceju v i - du ir 16 latvieSu un 8 igauiji, un to vadä kapteinis Peteris Licis. Grupä ir 13 virieSu, 5 sievietes un 6 bernl Begji stästljuSi, ka aizbSguSi no Latvijas un Igaunijas plrms vairä-kiem meneSiem, devuSies uz Zvied-riju un 31. augustä izbraukuSi tä-läk uz Savienotajäm Valstlm. Spä-hija vii>l papildinäjuSi pärtikas un dzeramä ödens kräjumus, bet izkäpt malä naV vargjuSi. Päri Azöru sa-läm vipi sasnieguSl Floridu, kad degviclu kräjumi bijuSi gandriz jau izsTkuSi. Spnerls ievijkts PalmbiCas ostä, bet imigräcijas iestädes pagaidäm liegu- Sas begliem izcelties malä. Iestädes beglus iepriekS nopratinäs, lai lemtu par to; vai yiijiem atlaut palikt Plo; ridä. Käds beglu grupas parstävis izteicies: „Zviedrija ir tikrnaza un tik tuvu Padomju Savienibai, un pa-domju alenti ir visur, tädel mes neuzdrTkstejämies palikt tur." Si ir jau piektä Zlemelelropas beglu grupa, kas pedejo 15 m^eSu laikä ieradusies Florida. lles kakafoniiSF parlamantä DEMONSTOÄCUi^ PARIZES lELÄS ' Francijas Nacionäläs sapulces sede, kufä Ramadje piepraslja nobaisoSa-* nu par uzticibu valdibai, Londonas „Times" värdiem runäjot, bija lau-näkä Francijas parlamenta sede pec kara. 5BC zi^o, ka starpsaucieni un apiausi briiiem pärverta sedi par „elles kakafoniju". NobalsoSana par uzticibu tomer otrdien nenotika, jo pec satversmes tä jäatliek vismaz par 24 stundäm. NobalsoSanu atlika uz ceturtdienas naktL Ramadje runäja par Francijas saimniecibu, aizstäveja MarSala plä-nu un asi versäs pret de GollU, kas devejot sevi par Francijas atbriv^- täju. „2ana d'Ark nedibinäja poli-tiskas partijas, neprasija satversmes groziSanu un parlamenta atlaiSanu!'* sauca, Ramadje. Tracis iesäkäs, kad runäja komu* nistu lideris Diklo. Vii)S , pärmeta Francijas valdibai atkaribu no dola-riem, un teica, ka MarSala pläns esot uzbrukums Francijas suvereni-tätei. Ramadje pärtrauca vipu un teica^ ka Francija nav atkariga no imperiälisma. Izi>emot komunistus, visi deputati aplaudeja vairäkas mi-nutes. Diklo apgaLvoja, ka amerikä-niem pärdoSot Francijas dzelzcelus. Tam pretoiäs . transporta ministrs, bet Ramadje uzaicinäja Diklo savus apgalvojumus pierädlt. „Vai ari tu-riet muti!" vii^S teica, ar to atkal iz-raisidams ilgus aplausus. Diklo aleina ja strädniekus' un zemniekus pretoties Ramadje valdibai un, pro-tams, ari de GoUam. Ramadje pec tam pieprasija nobalsoSanu par uzticibu. Diklo paziijoja, ka komunlsti hebalsos par Ramadje valdibu, bet neteica ari, vai tie halsos pret, vai tikäi atturesies. ZTlejumi Sai jautäjuma ' ir vlsai daiädi. Parize pa So laiku iesäkäs asii?aini nemieri. Pec BBC zipäm ITdz treS-dienas vakaram Sais domonsträcijäs ievainoti 50 policisti un daudzi ci-vUisti. Nemieri iesäkäs, kad vairäki tukstoSi komunistu otrdien mesinä ja izklTdinät kadu masu sapulci, kas bija noorganizeta „par labu Padomiu Savieiilbas apsoiestäm tautäm", le-radäs motorizeti un sma^ brunoti policijas speki. Demonstranti dzie-däja- ^ intemäcionäli un Francijas Francijas nacionälä sapulce eetuft-dlenäs sede iztelkusi uzticibu Ramadje. himnu. Il-au^u pQlis pärräva policijas aizsprostus, deväs pa ieläm, dzie-däja un tr6kSi:ioja. Sauca: „Nost faSistusI", ,,de QbUu cietumäl", „Ra. cietumäl" San, Deni priekST pilsetas kopiunistlskais lielvecäkais ar Francijas karogu rokä uzrapäs la-temas stabä un uzrunäja puli NYHT Igä apriipe musu Par Bejäijä nodarbinäto latvieSu strädnieku garigo aprupi pagaidäm gädäs beläu protestantu bäzi^a; pa* skaidroja Bell^jas mäcitäjs Sins, kas Sajäs dienäs Eslingenä apmekl§ja archibiskapu Dr. T. Grinbergu. Bel* ^ garidznieks bija, speciäli braucis pie musu archibiskapa teva, lal pär-ninätu lahrieSu liktenl, DP / stävokli un veroiu musu paSrelzej äs /grutIbas. Mac. Sihs äpmekleja Esling^^ koloni jas bemu ambulanci, iepazistö-ties är latvieSu bemu bedigo veseli-bas stävokli. Viesis ieradäs ari latvieSu tautskolä. H. M. 0-0. amer u Amerikäi;iu virspavölnleks Väcijä Ien. Klejs pirma preses konference pec atgrieSanäs no VaSingtonas pie-teica jaunu amerikäi?u militäräs valdlbas polltiku un ideologisfcu clpu par cilveka tieslbäm un ciepa VI CU presei doSot iespeju Sai ciOä pie-dalities. Klejs pazii;ioja ari, ka näkö- Sä gadä domä demobilizeties un at-teiäcties no postepa Väcijä. Jaunä politika bus turpmäk aizstä-vet amerikäpu dziyes principus un äpkarot citus. Klejs turpmäk nevai-riSoties salTdzinät daiä/o valstu oku-päcijas polltiku. Uz joutäjumu, vai sadas militäräs valdlbas nostäjas se-kas varetu but komunistu partijas aizliegSanä ASV jöslä, feenerälis atbildeja: „Nav nekä nedemokratis-käka par komunistu partijas apspie-sanu, un es nedomaju td darit." Pasaules zemnieku intcmacionalc gatavo prctkomunistisku kampa^u Preieji daiSdiem id^oiumiem par irfabeguSä po|a imni^a partijas lidera Stai^va Mikolaiölks ieraSaoos vai atraSanos celä ua AmUJii» ASV, ZviedrJJu, DäniJIa vai Bavarija. Iida ceturtdienai nekSdas noleik» tas informäoUas par vUf^ atraSanäs vieia ncbiJa. AngIijas iriietn vioi» mii^trs Mejö pazi^ojiis, ka ang|ii valdiba sola IViikolalJ^ikaBi polltiskd beg|a patveroma tiesibas. Ja vi^^ ierastos Angllj.a, Vairäka Auslnimeiro-pas valstu zemnieku partiju trinidä esoSie vaditäjl, kas slepeni ap$prie« duSles Londonä, plSno pec imkolaidika pievieiioSa^ vi^em iSki pl^Q pretkomunistisko propagandas kampasit Esot sagaidäma po|a leamiAm vaditaju pievienoSanäs jaondibii^tai Pasaules semnieku intmiadimSld ar sedekli VaSingtona. > Viceministrs Me jQ mihiStos paskald-rojumus sniedza pirmdien anglu apakSnamä, atbildot uz könservätivo deputäta sera Tomesa Mura jautäju-liemi, vai anglu valdn)a butu ar mieru dot patveruma tleslbas polu zemnieku vaditäjam, kam draudejis Petkovam lidzigs liktenis. Meja at* bUdeja, ka anglu valdiba Sini gadl-jumä notelkti sekös tradicionälajai brltu politlkal par patveruma tiesibu doSanu poUtiskiem begliem. Mikölaiölka personlgais päM Londonä Frensiss Vllks plrmdle)^ kä-dam korespondentam paskaidrojis, ka Polijas zemnieku vaoltaji trlrndä plevienoSoties jaundiblnltai pasaules zemnieku internactonälei, lai saktu organizetu kampapu pr-et komönis^ tiem. Tilcko kluvusl zinäma Mlko-laiöika begSana, polu zemnieku vadi-täji pagäjuSäs nedelas beigas L i dona slepenä sede sastapuSies ar vairäku citu Austrumeirppas yalstu trlrndä esoSlem zemnieku Hderlem un apsprieduSies par kampapas or-ganizeSanu, tikko Mikolaiöiks bus ieradies Londonä vai VaSingtonä. „New York Herald Tribune" ziT;iö, ka sanäksme pledalijuSies serbu, kroatu, rumäiju, bulgäiu un öecho-dovaku zemnieku pärstiSvji. Sanäksme bijusi priväta un infomiätlva. Pretkomuhistiskäs propagahdas ak-dja plänota ieverojot „kominforma^* nodibinäSanu Belgrade. Serbu zemnieku partijas vaditäjs Gavrilöviös ir Pasaules zemnieku internacionäles centrälkomitejas loceklis. Centräl-komiteja vgl esot agräkais Ungärijas ministru prezidents Na^, agräkais Rumänijas ärlietu ministrs Busesti uc Pedeiais piedalljies ari Londonas apspried§s.. Gavrlloviös nav varejls tuväk rak-sturot zemnieku internacionäles dar-ba programmu pretkomunistLskajä akdjä, bet organizäcijas birojs VaSingtonä esot loti akthrs, iesniedzot daiädus memorandus UN par savu pärstäveto valstu emäm. „Ta-gad mums pievi?nosies ari poli," paskaidrotis Gavriloviös. Mikolaiöika kundze, kä zipo „New York Herald Tribune" korespondents Teits, jau sagatavojoties vira sagai-diSanal; Kaut gan virial no vlra ne-esöt zipu jau daudzas nedelas, vina esot vci^Si; pärliocinäta. ka vTrs parä-disies Londonä un vitnas dels Mar-jans, kas stud§ Kombriiias univer-sitat §, driz red/eSot tevu. Käds Mlkolaiöika partijas parstävis; Londonä otrdien paskaidrojis, ka, pec droSas informäcljas, MikolaiCIks ar visiem septlijlem pavadoriiem esöt ieradies Stokholmä. „Daily Telegraph" diplomätiskals redakt^Drs izteicies, ka Mikolaiöiks vistuväkajä laikä esot sagaidäms Anglijä, lai tad dotos uz ASV, kur sastaptos ar Nagl un uzpemtu sakarus ar zemnieku intemäcionäli. Lldz plrmdlenas vaka-ram, kä Reuters zipo no Stokhol-mas, tur nav uzietas ne mazäkäs y i - ]>a vai vitja pavadoiju pedas. Zviedri-j as ärzemnieku komlslja otrdien zi-poja, ka Mikoläiilks nav pleorasTjis vizu nedz anglu, nedz amerikäiju vestnlecibä Stokholmä. Käds Kopenhagenas laikraksts z i - ooja, ka pec MlkolaiCika däiju drau-gu informäcljas, viijS esot cel§ uz Däniju, vai pat jau ieradies tur. P^c padomju zii>äm Mikolaiöiks ^ o t no Polijas aizbedzis däuu 2;vejnicku laiva. Londonas polu aprindas tnlneta ari versija, ka Mikolaiöiks varetu begt cauri Vacijas ämerikäou josla Bavärijfts robeipolicljal gan nedelas säkumä vei nebija n^kädu zliju par varbuteju Mikolaicika SeraSanbs Bavarija. Gadijumä, ja Mikolaiöiks un vioa payadopi tomer Bavärijä ierastos, ar vii>iem apieSöties kä ar vi siem nelegäliem joslas robeiu pärgä-jejiem. Polijas parlamenta rudens sesijas atkläsanas sede tre§dien ministru prezidents Cirankeviös, oficiäli zipo-jot par; Mikoläiöika pazuSanu, izteicies, ka iemesls vipa begSanai, doma-jams, esöt vipa neveiksme panäkt är-zenriju intervendjtt PoIjL ärUetu ministrijas pärstävja paskaid-röjumiem. visas pazimes rfidöt, ks^ MlkolaiÖlka un biedru b§gSanä po-lidzlgas bijuSas firzömes. Valdiba i t - meklejot apstäklus, kädä cejä tik Ue*» la cilveku grupa var^jusi sauszemeSt juras vai galsa celä nemanlta izklflt no Polijas. PärbaudiSot robeisaw un droSibas iestäXu nev§rlfau. Dienu pirms Mlkolalöika pazuSanas aizbädzis ari kSds elts opoziclonärs — polu kristigäs katolu strädnieku partijas vaditäjs Popjels. Käds polu valdlbas parstävis AP korespondentam izteicies, ka nav plcprasljls ärzemju pasi, bet attei-cles atblldet uz korespondenta jau* täjumu, vai Mikolaidkam täda butu Izsnlegta. Nessot vei skaldrs, kb da-rls ar Mlkolaiilka IpaSumlem Polljä, leskaltot saimniecibu Poznatjas tu-vumä. Nelegäla robe^as pärie^ana esot uzskatäma par krimlnälnozie-gumu. MlkolalClkä opozlcionäri vipa pa^a partijä, täs krelsals spärns, päroemir SI partijas lalkraksta ,,Gazeta Ludo-ya", kä ari paSas partllas vadil)'i Iz-veldota jauna pagaidu izpi Idkomi-teja;; Agräkais nniniätrs Klernl zenpnieku partijas padomes prlek^sS-dls, ykas viesojäs ASVy telegraflskl väkar licis sasaukt padome Paredzama partijas näryeido^ai^ valdibai v§lamä vlrztenä. *Ap 25 M i - kolaiölka partijas bledrl ir parlamenta locekllj^ Käds Londdhas polu pär&tävls paskaidrojis, ka Mlkolaiöiks bljis norQ-pejies par savu droSibu sevlSlicl tMV, ka jauna ja polu parlamenta se^lju bljis paredzets sasaukt i7.mekIeSanas komisiju, kas pärbauditu äeneröla PaSöeviöa celto apsudzibu pret Mi-kolai^ iku par sakariem ar nelegäliem terrorlstlem un slepenu politls-ku lldzeklu fondu lekärtoSanu ärze-mes. NYHT, BBC • 0 m iz PRASA NAUDAS^ItEFOI^ VÄCUÄ Premjers Etlijs parlamenta pazl-oojls, ka Anglijas valdiba plekritusl muitas unljas noslegSanai ar ASV un bez tam jau nqslegusl ligumus är 15 valstlm par IpaSlem muitas at-vlegllnäjumiem. Ar 328 pret 201 bal-si parlaments noraidljis Cerdla re-zolöcijas priekSlikumu par strädnieku valdlbas politlkas krltiz§Sanu. Re-zolQcija, ko Cerölls lesnledza >,vU?a majestätes opozicijas värdä" prak-tiski bija neuzticlbas izteikSana valdibai. v-^'- Sivas debates notlku^as ari par okupäcijas politlku, Domas par de-montäiu bljuSas loU daiädas, bet vi» su partiju pärstäyjl bijuSi vienls i prätis par to, ka Väcijä nepiecleSa-ma valutas reforma. BijuSais ministrs okupetai Väcljai Haidns pie-prasljis valutas reformu rietumu josläs, lai gläbtu väcu rQpniecIbu. Ärlietu ministrs par valutas reformu Izteicäs, ka tä butu sekmiga ti* kai, ja par §o reformu vlenotbs v i sas öetras okupädjas varas. Refor-mal, pec Bevlna domSm, jähotiek driz pec Metu nUhistru konfe«^ ces Londonä, neatkarigi no tä, vai Sai l^onference giätu panäkiunus vai ne. 0 0 an Dänijas parlamenta vel^SanS^ az abu galejo spämu rekinä daudz bal-su ieguvuSi sociäldemokratl iin o^- tra partijas. Sociäldemokratl lidz^- nejo 48 deputätu vietä leguvuSi^ST konsen^ätivie (mcrenie) lidzSinejö 38 dejputätu vietä 49. Kbmuhistl,^ lldz Sim bija 18 c^putatu, taga4 I^* Mek tikai 9. . - m Vi
Object Description
Rating | |
Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, October 31, 1947 |
Language | la |
Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
Publisher | McLaren Micropublishing |
Date | 1947-10-31 |
Type | text |
Format | application/pdf |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
Identifier | Bavari471031 |
Description
Title | 1947-10-31-01 |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
OCR text |
m: ff
.-.mm
LATVUA
Latvian Newspaper
Soiorizcd by EUCOM HO.
fivfl Alfalrs Division. 14-th Idy, 1947, AO 383. 7 OEC
AS). Edltor: Kärlis Ra-häSu
Priaier: „Scliwäbi-
JlSei Völksblatt" Oön?-
horg/Pona» Bttrgenneisier
taiioii to be served: 20.000.
LÄTYtAN NEWSPAPER
Nr. 82 (89)
Piektdiea. 18i7.g. 3L okt
ImSk otrdieais aa plekt*
diea&s. Isdevejs: BÄU£
azdevamä LatvieSo preses
darbinieku sadarblbas ko*
pa. AtbUdlgais redaktorsr
K. Rabäcs, vietn. A. Uepa,
redaktori: Z. Bärda, M.
CuUtis, H. Mindenbergs,
A. Smits. Adrese: GQiis*
burg/Donan, .»LatvUa"*. -
Tälnmit aps. M, nd. Sl^
spiest 92.
51^ wvoti
: es yoreju labäk.. E a v i S S
'^täk,pie vsräa to r e f e f t
navi, ta ka man. Vinam
^SäS^öums, un vi,ä
Soldadito. ir uzvarSjis, jo niv 1
yi^ja pusg. Es vareju
^t^J««. kurp vi^ veda
Pi^^bezkaunlbu. Bet tagadJ
™MS, es. nevaru sekot" w
Jxm," vbjl telca. .^onsuela, «Ii
•J gribu njirt" , , ^
:i»N§, krusttlv Feliks," es telet =
^ iiNäve liels draugs veräu « 3
yigl teica; .^to es zinu. Es»;
baid^joi^ no täs, kamer Soldadito P
Mvs. Bet tagad, kad Soldadltoi
•Jaa, es negribu mlrt." Viijä Izslaiii
ads ,ar;delnu. Tad ar ciemTju toi
,,;inutautu ho apzeltjto svärku kaliai
/lUA.noisusinäja.delnu. Bet tutid,i
10sn(»w liels, vai ne, mazulit?"
. »Ticu; krusttgv Feliks."
„ ;„Jli,« vi^S teica. „Tasbljatlkalfc
i.reiz. BQäu atkal liels - El Maj»
E s , - t l k ä i , " , un vi^ia balss kliiffl
>' maiga — „es tikai negribu miit".
.Skäftjos dzidri sudrabotajä stti"
*akas adeni. Krusttevs Felikss ui-
'i.gribeja mirt, un es velejos, kautbi
' Pltil^usi. .Es to velSjos, bet zinäMb
namin.!!»' i m , 1^» n»T i.^ii |
Tags
Comments
Post a Comment for 1947-10-31-01