Bavarijas Latviesu vestnesis, March 23, 1948

              iiliHP'l^-
^1
• \
; 1
7! • i
i • 11
• i ^ ' i i ! '
•i'i
:p i •1
• i.
'.V i '
"1
••!ļ ' i
rifi
i i 'li
ir.
m,.4 m
..I
Nr, 23/24 (128/129) 1948. g. 23 martā
Aŗ autore parakstu vai tniclāllem pa­rakstītajos
roksto<- Izteiktās domas aav
katrā ziņa redakcijas domas;
„Ko jūs meklējat dzīvo
pie mirušiem^ L^^
•Trīs krueti — ievērojama, mākali-
,nieku daudz tēlota aina. Pie katra
pienaglots cilvēks. Visi tie mi;ms l a ­bi
T)az īsta mi, lai gan savām aelm v i ­ņus
neesam redzējuši, ne āri zinām,
kādi tie izšķiltijuzies patiesībā, n^^^
zinām pat, kŠ tos sauc, izņemot vie­nu.
Sie trīs krustā sistie i r dzīvojusi
tāki no mūsu laikmeta un tomēr
mēs viņus pazīstam ļoti labi. Katrā
ziņā labāk ka savus ;tālo^ senčus,
kas tai pašā laikā dzīvoja pie Dau­gavas,
Uelupes vai Gaujas krastiem.
Pasaulē viss minsis. Izaug pilē­tas
tur, kur agrāk bij purvi un mežu
biezokņi, un tur, kur agrāk bij p i l ­sētas,
vējs dzenā smiltis. Tautas i z ­nirst
no vēstures maļkrēšļa un atkal
pazūd tumsā. Valstis kļūst varenas
un iet ļx>jā. Cilvēks piedž^^ P^^~
cāj^s īsu l a i k u par savu dzīvību im
alkiii viņa vairs nav. Viss mainās,
bet nemainīgi stāv savā vietā pāri
gadu tūkstožiem cilvēces ciešanu
stobofe -—. trīs krusti un t r i s tiem
pienagloti cilvēki. Visus trīs galda
nāve, bet tikai vienu Mi^ārhcdla-.
Viens no viņiem ir paštaisns
egolMs vai viņš domā, ka arī citi ir
tfidl. VlņS dzirdējis, ka tas;' kura
vārds Jēzus un kas pienaglots pie
vidējā krusta, esot Dieva dēls
Kriijtus, ilgi gaidītais Mesija. ,,Ja tu
^ Kristus", viņš saka, „tad glāb se­vi
i>ašu un mūs." Par pilnīgi da-bSfti
viņš atrod, ka vispirms katrs
glābj pats sevi un t i k a i tad, }a pa­tīk,
citus. Kā varētu neizmantot jeb­kuru,
pat vismazāko, iespēju sevi
glābt no nāves, to viņš nevar sa-prasŗt.
Tāpēc ari šis ļaundaris netic,
ka Jēzum būtu iespēja atsvabināties
no sava krusta. Viņš netic ari, ka
tas i r Kristus, pasaules Glābējs. -Un
daudzie garāmgājēji un 2;lņkāngie,
kas vienmēr i r klāt, Icur notiek īcas
neparasts, saka: ,,Pa5idzl pats sev,
ja tu esi Dieva dēls, kāp no krusta
zemē.'^ To pašu būtu sacījuši .daudzi
no mums. Ārī mūsu dienās daļa cie­tēju
ir līdzīgi te ļaundarinv. Tie
ir cietēji bez cerībām." '
Otrs ļaundaris, kās piesists pie
krusta; do^ma citādi, Viņš cle§ tāpat
ka pirmais, bet viņš sal^a: ^,Mēs da­bū
jiim, ko ar saviem darbiem esam
pelnījuši," un, Jēzu uzrunādams,
turŗviņa: ,,Piemini mani, k a d tu nāksi
isavll, valstībā." Sis ļaimdaris, i r p i l -
;DIJ?8 -pretstats^ ^^^^^^p^^ No
'paštaisnības ne vēsts. ' VlņŠ art tic;
iba Jēzus tiešām ir K r i s t u s . . Viņš
iM^p!'ot, kā DieVa dēls saj^as ciešanas
raņ^hnies labprātīgi un M m a z nevē-tas
no k n i s t a nokāpt. yit>S saprot, ka
.Jē^/nis, pats būdams bezgrēcīgs, cieš
īpar citu grēkiem. Tādēļ sāka:
:nainl mani , ." Jēzus viņam to arī
apsola. Si« otrs i r cietējs, k u r u gal­odā
gaišā rītdiena. Viņš nepazudis
bezcerību naktī; Arī starp mums ir
šādi oietgji. Tie i r tie,; k a s atmetuši
k a t r u peštaisnlbu un zina, k a sāpju
kausu pelnījuši. Gaišo rītdienu; tie,;
protams, negaida šinī basaiOē, bet
citā valstībā, Kristus valstībā.
Cik vājš mierinājums, turpretim,
šī ,;cita valstībā" i r tjem, kas aiz
šis zemes dzīves maz k o redz, im
kas taisnību j?ribētu sagaidīt .^al pa­ša
pasaulē.; Tie i r ļaudis» kās pārāk
uzticas tā: saucamam „dzelzs l i k u ­mam*',,
t. 1, atziņai, ļ<ā jau. ^emes
virsū katrs darbs dabū savu algu.
Bet šis likums nav' ho t ik izturīga
materiāla kā dzelzs. Daudzi cieš
netaisnību un nōmlrsķ nesaņēmuši
nekādu gandarījumu. Daudzi ļauni
cilvēk i, tu r pret i m, nod zī vo > b ēzr ū pīgi
visu mūžu un mēs v e l t i gaidām,- k ad
tie saņems pelnīto Dieva sodu., U n
kurš gan par sevi vārētu teikt, ka
savā dzīvē i r t ik nevainojams, ka
dievišķai Taisnībai katra .ziriā tās
labi jāatalgo, piešķirt kāroto l a b -
'klājību un - l a i m i ? • Vai.' mēs drīzāk
d s i , neesārfi; lielākā vai- -mazākā
^mērā ļaundaŗltāji, ;.kām nekādas b a l ­vas
nepienākas ne zemes: virsū, ne
citur, un ko v a r glābt no bezcerību
tumsas vienīgi' tas, kas- par mūsu
grēkiem', cietis?:
Tas ir trešais cietējs pie sava
krusta.: Viņš tie šām ņeb i ja š i s mokas
pelnījis. Viņš' cieta; lai glābtu
neskaitāmus tūkstošus un lai'glābtu
arī tos divus ļaundarus, kas līdz ar
viņu bija sisti krustā. Viens no ti,em
neticēja šādai glābšanas iespējai un
iegāja bezcerību tumsā, otrs ticēja
un gāja pretim jaunam dzīves rī­tam.
Tāpat vēl: līdz .mūsu dienām
ir ļaudis,. kā^ tic, un i r , kas rietie. ;
; V a i - Jēzus i r bijis u n paliks vienī­gais
šāds eietējs pasaules vēstiuē?
Vai tr. bijis kāds uri vai i r tagad
kāds, kam, tāpat kā Jēzum, nevar
V M G A S U N Y W C A S J A U N A T N E S V . A D Ī T Ā J U S . \ N A K S M E
M E M I N G E N A •
Jaunatnes audzināšanas padomes
mīisu nometnēs pagaidām pa lielā­kai
daļai nav tikušas tālāk' par
konstruēšanas sēdēm un praktificais
darbs vēl vienmēr neuzsākts, kaut
ātra rīcība jo. sevišl^i nepiecioštima
tādēļ, kā gaidānia tālākā izceļo­šanā,
atzina Y M C A s un Y W C A s jau­natnes
vadītāji sanāksTOē 19. un '20.
martā Memingenā, Sanāksmes da­lībnieki
noklausījās Y M C A s ameri­kāņu
joslas sekretāra J . Ozola un
skolotāja:H.^^^;^^^&^^ referātus un
lēma, kā praktiski .iedzīvināt dau­dzus
jau agrāk pārnmātus audzinā­šanas
jautājumus.
^ C A u ^ līcl7.ši-ņējo:
pieeju arodu apmācību darbā,
par kiirsiem u n darbnīcām rūpējo­ties
tikai tur, k u r to nevar paveikt
nometņu administrācija vai kāda c i ­ta
organizācija.;: Vislielākā uzmanī­ba
gari veltāma svešvalodu sarunu
vakaru noorganizpanai, kad vienu
vai vairākas reizes :nedēlā jaunieši
uri pieauģuMe sanmāja tikai attie­cīgā
švešvalodā^^^^^ ātrāk piJnli^i
iemācītos. Priekšlasījumu izvēlē
galvenā iizmanībā veltāma patrio­tismam,
dzīves mācībā . paredzētiem
teniatiem, jaimiešu pieklājības yn
ārējās stājas audzināšanai. Pavasari
un vasarā var atkal plašāk pie­vērsties
fiziskajām nodarbībām, liet
t i k a i saziņā ar skolu un respektējot
sportistu medicīniskās pārbaudes no­teikumus,
Iespējamību robežās rī­kojamas
jaunatnes ekskursijas ar
ģeogrāfisku, dabaszinātnisku un
vēsturisku nozīmi. Arī organizācijām
jāveicina jauniešu sekmju pacelšana
skolās, piešl^iŗot prēmijas literāro
uc darbu sacensībās.
Līdzšinējā darbā. YMCAs un
YWCAs biedri al^tīvi piedalījušies
invalidu, bāriņu un slimnieku ap-s
ainisi n d
Ņujorkas latviešu ev. ļut. draudzes
dāmu komiteja veikusi skaistu d a r -
bu. Pēc komitejas aicinājuma, Ņu­jorkas
latvieši ziedojuši .komitejai
palīdzības sniegšanai tautiešiem
trimdā gan naudu, gan.jo īpaši.drti­nas.
Sī gada pirmajā ceturksnī vien
saziedoti līdzekļi 43 saiņiem: 380 kg
kopsvarā, kas j au ' nosūtīti. uz DP
nometnēm Vācijā, >īpaši} Invālidien^.
daudzbērnu ģiinenēm, veciem iMi'S
miem. Bez t am j au agrāk dāmu k o -
mļiteja! savSkuigi un-uz Eiropu atsū­tījusi
60 saiņus 800 k g .kopsvarā. Zie­dotāji
mantas pāHelākaļ daļai sa­nesuši
baznīcā^, nākot uz dievkalpo-jumiem;
Ziedojumus ļ sūtīšanai uz
Eiropu: pēc :ļtam iesaiņojušas: dāmU;
komitejas: Palīdzības nozares darbi­nieces,
nostrādādamas vairākas die-nasr
N o saiņu fsaņēmēļiem Vācijā
dāmu komitejai jau piesūtītas
daudzas pateicības vēstules.
palīdzības darbu Ņujorkas latvieši
turpinār\--^^
rūpē.^^ Organizācijas nodaļām Ir
vislabākās.atļiecības ar baznīcu. Pē­dējā
iaikā uzlabojusies arī sadarbī­ba
ar skolām. Nolēma lūgt mūsu
skolu vadīb\!i samazināt stundu
skaitu tiemi skolotājiem, kas, i r ak­tīvi
jaunatnes audzināšanas darbā
organizācijās. Pieņēma arī paraug­statūtus
jauniešu, pulciņiem, kas da­žās
nometnes jau darbojas ļoti sek­mīgi.
YMCAs un Y W C A s nodai'bī-bās
iesaistāmi skauti un gaidas.
Katrs sanāksmes dalībnieks apsolī­jās
izstrācļāt sīku technisku aprakstu
j a u T i a t n i interesējošu sarīkojumu"
noorganizēšanai nometnēs.
'^I bija jau otrā YMCAs un
YWCAs jaunatnes vadītāju sa-nā!
csme, kasi gada laikā notika Me-mingcnā.
Tāpēc memingenieši pelna
atzinību par pretimnākšanu mūsu
jaunntnos _ audzināšanas jautājumu
izivartošana. __s.
Katrai nometnei ir savi pi'ieki un
savas bēdas. Betenhauzenas nomet­nē
Kasei ē daudz rūpju pašreiz sa­gādā
bēiTki, kas apkārtnē sameklēju­ši
no aizvadītā kara palikušos spri­dzekļus
un gandrīz katru dienu at^
gadās kāds nepatīkams notikums,
Bērni spridzekļus noliek pat uz
dzelzceļa, lai, Adltienam ripojot tiem
pāri, notiktu eksplozija. Šādas ..iz­priecas"
dēļ kādā pievakarē apstā­jās
Kaseles — Ešvegas vilciens, lai
pārbaudītu, vai nav bojātas sliedes
un lokomotīve. Mazie ar savu rīcī­bu
nometnes vadībai sagādājuši l i e -,
1as nepatikšanas. Nekādi brīdināju­mi
līdz šim nav līdzējuši im vienī­gais
iedarbīgais solis te var bū| ve­cāku
audzināšana. Ir pat dc^māts.
ka bērnu nerātnību dēļ pielietos re­presijas
pret vecākiem,
Kaseliešiem savu Jauniešu nerāt­nības
jo sevišķi sāp tādēļ, k a jau­natnes
audzināšanas darbā pūles nav
taupītas. Tagad atkal, sekojot Y M -
CAs norādījumiem, no 15—20 g. v.
jaunieši izpildīs aptaujas lapas, lai
iegūtu materiālus mērķtiecīgai 'au­dzināšanai.
Kaseles nometnes ģim­nāzijai
.šajās dienās bija 3. izlaidums.
Skolu šogad beidza Karmena Bēr-
Daudziem vecākiem rūp^ sagādā
slimīgie un zem norn\ālā svara esc!
šie bērni. IRO novada vadībai
autājumā ir tikai viena atbilde-''^
bērni jāsūta uz uzlabošanas con^i.
Vilhelmštālē. Vecāki aizbildinās
ka ar to būs traucēta bērnu izglīto
šana, bet I RO saka, ka veselība SVB
rigāka par izglītību. Vasarā savus
vltamīniņus sola ģimenes dārziņi
A r i šajā ziņā IRO-noteikumi v i ^ '
stingri. Katram DP nedrīkst būt
vairāk kā 10X10 kv. rri liela ģimo-nes
dārzjņa platība. Ja dārziņļ bciļ
ielāks, tad novākto rnžu leslcajtīs at«
tiecīgā iedzīvotāja pārtikas devā
Ģimenes dārziņos' aizliegts audzlt
abibu un kartupeļus, bet tikai dar.
zā^is.
Kaseles latviešu k'ultūnis dzlv§
tams jaunums tikko nodibinfitais
Y M C A s vīni dubultkvartets. T§ no*
organizēšanā ļoti daudz sti'Udajis
KQ Amerika stāsta par mums
Ja kads atnerD^āņu draugs mums
pj-asītu inforpiāciju par pārvietotām
pej-ionām, tad labākā gadījumā tam
varētu nosūtīt kādu brošūru angļu
valodā, kur apskatīta Latvijas vēstu­re
un sasnie^nuni. bet k u r tikpat kā
nemaz nav runāts par pašām pār­vietotām
nersonām — latviešiem v a i
citiem. Tā ' nu jāieteic Amerikas
draugam salūkot ies pie pašu ameri­kāņu
organizācijām pēc informācl-k
u r i gan nebūs runāts nar DP
dzimteiiu v,ēsturi un mākslu, bet
vieni$4i par pašiem DP, p a r to spē­jām
un pariv'iņu problēmu.
ASV ir nodibināta Citi^.ens Com-mitteē
jon DlsDlaced Persons . (93
Sast:;3^th:St. ;New-;York^^^^^l^^ N.:Y.)/
kas^:• āicin,a:^-; skrējlapas.;u^emt • •:DP,:
nDrādot arī iemeslus, kāpēc tie n e r e -
patriē}as,::uņ .mudina amerikāņ
lētājus T!)raslt no sāviem pārstāvjiem,
l a i A S V paver .durvis DP. ielaišanai,
Arī. Rakstnieku 'apvienība atsevišķā
izdevumā.; j a : nar; tādu: v a r • s a u k t ' l a -
:pu::'-ar: žiirnāl'a ' Llfē'^^^^
pr0 p a a r i d o t o p a Š u . : Tāpat ^ at?evišķā:
Izdevumā.; savienība Izplp^
United Slates •News ievadrakstu. '
Sieviešu intērriacionāla miera •.un.
brīvības:. 1 īga ar)kā^tr'stā aicina a t -
b'^' ' 't Stretona un- Pergusona li-^
'^r-: ••-.•olektus :/un >pie(Jāvājas • apgā­dāt
..intēresēritus ār: informāciju; par:
DP.: Atsevišķā I jzdovuTriā pieejama
;vēl: Minesotas depū^^^^^
Juda runa kongresā,; k u r Juds a i ­cina
pavērt dun'iS DP, pamatodanris
savu 'prasību ar faktu, k a :iecel6tāju
kvotā; AĶV izmaritofa t i k a i .par tO
•proc., —- • k a rio Alrnorikas i932r~'l 936.
:g;- izecl,ojuš?i.S:^ļ3;000 personu': vairāk
nekā ieceļojūsas.; u n k a pārvietotās
personas,; kā: pēg- p o l i t i s k i em ieska­tiem,,
tā pēp aroda zināšana no­der
A S V 'saimniecībai. •
uzrādīt I nevienu grēku? Nē, otru tā­du
cilvēces vēsturē V atrast nevaram,
liv gan bijuši nedaudzi, kas selcojuši
Kristus pēdās un, būdami nevaino­jami
savā dzīvē, tomēr gājuši mo­cekļa
ceļu. Tādi i r Jēzus mācekļi un
vēl citi vēlākos laikos.
' Trīs cilvēki Golgatas kalnā gāja
pretim moku pilnai nāvei, bet tikai
viens cēlās augšām no miroņiem
t i e l d i e n u rītā. Velti tai rītā dažas
sievas uh mācekļi viņu mel^lēja pie
mirušiem. Viņš bija augšāmcēlies!^
T ik neticams notikums! Daži mēģi­na
:izskaidrot ^ to kā • simbolu. Viņi;
saka: k u r i r nāve, t u r dabā vienmēr
i r arī jauna dzīvība.: Bet tas i r vājš.
salīdzinājums augšāmcelšanās brī­numam.
Citi savukārt šo brīnumu
uztver ētiskā nozīmē. Viņi citē paša
Jēzus vārdus, ko tas teicis līdzībā
par pazudušo dēlu: .,.Siš tavs brālis
bija miris un atkal i r dzīvs." Tādi
brīnumi dzīvē: notiek un tie pierāda,
ka labais cilvēlcā tomēr beidzot spēj
uzvarēt ļauno. Bet mēs jūtam: L i e l ­dienu
brīnums i r kas cits. to nevar
salīdzināt nedz ar'dzīvības uzvaru
dabā, nedz. labā uzvaru cilvēka dzī­vē.
. L i e l d i e nu brīnums i i ' uzvara par
pašu nāvi.
„Ko: jūs. meklējat dzīvo oie miru­šiem?"
saka divi Vīri sievām, kas
bija .nākušas; pie Jēzus: kapa ar svai­dāmām
zālēm; ..viņš nav šeit, :bet
augšāmcēlies." Arī rnēs. tāpat . ka
šīs sievas, t ik daudzknri Jezu :mokle-r
; a m ' pie ::mirušiēm.\ Mēs: salīd
t o ; ar . c i t i em .slaveniem un.;']abi<^m;
cilvēkiem,; kaš r e i z dzīvojuši un pēc
t am . rriiruši. . Bet rieviens. uo tiem
nav .:Uzvarējis:; ;nāvi,.-kā;; Jēzus ;to
spējis.:.;: :\:".v^,'•:/:••'.•.•••
Senie romieši novarēja : saprast,:
kādēļ kristīgie, kurus::spļdzināja.;nii-ra
' a r svētlaimīgu :sejas "izteiksmi.;
Viņi vārēja varbūt saprast aukstasi-;
nībū un vienaldzību nāves tuvumā,
bet nekad priek\L Viņi nezināja, k a
•' arī. mums kātrām
šie mocekfl-bij cilvēki, kas H
.zu9vārdicin:::,iEs:: dzīvoju uri jums
.arī- būs -dzīvot'
* : V a i šī atziņa neder: a r ī mūsu die­nās?
Kara:' 'ugunīs esam :zaud.ēj
savus piederīgos, esam piēredzēj
l^ā, trako tumsas vara, esarii redzēju-
• š i rietaishību un ļaunumu pārpilnam.
Vai arī: miisu vienīgais : l € ^
jums: un vienīga -cerība nav; L i e l d i e ­nas
rīts? Vjiii arī ņrums nebūtu jā­saka:
:-.Jēzu, ;pieriiini mani, kad; tU:
^nāksi .savā ;.va,l|tībā.^* •
.' ,;P:eiz:: pienāks.
stunda, kas\.bļļs . i^ējā..;Ka : to : sa­gaidīsim?;
A r izmič5umu vai . a r prie^
k u sirfļiī? Mēs' p a r a s t i ; daudz do­mājām
:par, dzīvību, varbūt tādēļ, k a
nozinārii, kās dzīvība i r . - Maz d b -
nnājamļ par nāvi.: jo zinām, kas nāve
ir. Bet savā pēdējā stimdā. kad tā
tuvosies ^arī mums, tomēr domā.«dm
: vairāk par viņu: u i i pār to, kas aiz
.tās. ^ Ir uzglabajušies daudzu slavenu
vīni pēdējie nāvesV tuvumā^ teiktie
vārdi: Tie oauž b a i l e s ' un bezcerību,
ļā šie cilvēki ;riay;bijuši .reliģiozi, vai
ņav vē\ nazinušl:;Kris1nļ
nāvē rieb^^dē, jo viņi ziņa, k
tās.. Aiz:tās i r W m a d i e r i a , gaišā
: mird-^pšā.:; Pirmie • kristieši ^ asirislie-ciņieka
nā\-e$ ;dienu:sauca par: .viņa
dzimšrjinas vd^enu^^u^^
•.mirušiem. :-;Sādu.'nostāju: nevār;.;;^^
;prast 'tic. kam/tas:'nav dots. šanrast.
; • Lieldienu- zv^^ril:: arī^ :šbgad skanēs
visāVPBsaulē. . i l l s . būs priecīg^^
na^.'^Vai;! mūsu- sjnis
līdz?^Varbūt •sPēs.bet'-^^^ tad., j a
. n e n l e k l ē s i m J f e u . p i e mirušie
meklēsim to/pie dzīvaiiem.
ticēsim.- jBU^šāmcelšanās ; -im:'.:mū-
^ žīsāg- dzīvosanas: ;bŗīnurnam> : Kas
:ta m; • ticēt ^ne spēj. - ir:: cietēi s ;^
:bām; taņV'arī Lieldienu.prieks; paies
'. saram/-Det-ēerēsim- -ka.; tādu: nebūs
daudz.' un.- kā .mēš svētīsim- īstas,
kristīgas ļLieldienas,'
M ā c A- A n š e v i c fi
Par mūsu trimdas informācijas
sektoru daudz runāts un, šķiet, par
to arī vēl runās. Līdzšinējie ne­daudzie
izdevumi angļu valodā pa
lielākai dala: atgādina kūrorta pro­spektus,
bet tajos pavisam nav ziņu
par DP. to sastāvu, arodu gnīpām
un pašreizējiem apstākļiem. I. R.
ometņu
dzīve
PROF. N. M A L T A S dārzkopības
skolā Fišbachā aprīlī sāksies jauns
;rņ:āĢību gadšv 'Skolā' var iestāties
Valkas, Fišbachaš, Hersbrukas, I ^ u -
fas, Erļanģenas,, Dinkēlsbīles,::^:
štates,: Rotenburgas, Ŗebdor^
senburgas, Ansbachas un Sēņfeļdas
tautieši. • Pieteikšanās izdarāma ne­kavējoties
pēc: adreses: DP. Camp
FJschbach ū: NŪrnberg 2. Skofe:TO^
lūks pārskolot dārznieka amatam
pieaugušos, kas beiguši vismaz taut­skolu,
uri lemācīt Praktisku arodu
jauniešiem— tautskolu un ģimna-^
zlju absolventiem. Viena gada kurss
sadalīts 3 posmos. Zināmu prasmi
var iegūt jau 3, mēnešos. Skolnieki
saņem nodarbināto devu.; •
: BEŖGHTESGĀDENAS Insulas n o -
metnē. par latviešu komitejas priekš­sēdi
ievēlēts Teofils Circeļis, bet
komitejā A. Tlnišs, A. Kupcis, K.
Caune un A . Niedols.
V O L T E R D I N G E N A S latviešu k o ­mitejas
otrreizējās vēlēšanās no 493
balstiesigajiem tautieSiem piedalījās
46'^/o. Pirmajās vēlēšanas bija tika
25"/o. Par komitejas priekšsēdi ievē­lēja
J. Liepiņu, bet komitejā J
Bieriņu, A. Zemīti, A. Eglīti, E. Ozo­liņu.
A. Vēzi un R. Jankovu.
. L S K f r a n ku novada birojā (13a
Nūrriberg 2, Lager Valka) Ir neiz­ņemtas
6 vēstules, ari no Latvijas
kās adresētas Arturam Rlbakam,
NO H A N A V A S nometnes uz c i ­tām
zemēm :aizbraiikuši: visi igauņu
skolotāji. Skolas" slēgtas un
telpas nodevužii: latvlefiiem.
vpiŅEBERGASBaitiļas t m d v € ^
studenti ne vienm&r saņēma
sūtītos sainīšus. Pie sainīšu
sistemātiskām zādzībām notvert
kāds DPACG3 komandiera vācu
ierēdnis. Tas apcdotUiSts u n dri2um§
notiks tiesa.
F I S B A C H A S nometnes bibliotēkā
kas pastāv no 1945. g,, i r 1919
matu dažādās valodās. Grāmatas
iegūtas ar ziedojumiem un nonietoes
komitejas atvēlētiem līdzekļiem.
V A L K A S nometnē par latviešu
komitejas priekšsēdi ar 683 balsīm
ievēlēts līdzšinējais n ^ ^
Otrs kandidāts} N. Leēmanifl dabūja
338 balsis.- Komitejā ievēlēja A. NI-kuru,
A. B a l k u , A. Līdad, A. Mēleni
K. Ziemeli uri E d . Grīnvaldu jun.
R I E T U M U okupācijas joslu lat­viešu
inženieru un tedmiķu sa­nāksme
notiks 8. un 9, i r M j l E s l i^
gēna. Dalībnieki AHi referāti; Jāpie­saka
līdz 15. aprīlim/ Kopēj ām
kariņām jāiemaksā I lM 3.0.—. Sa­rakstīšanās
un naudas iemfiisas jā­kārto
ar M.; G^letēnū: (14ā) E s ^ i n -
gen/N., Becelaere Kaserrie.
LATVIEŠU masieru biedrība
trimdā valdes priekšsēdes amatā ie­vēlēta
Dr. A. Stārka. Masieri, ka
vēlas iestāties L M B T , aicināti lesu
tīt rakstisku lūgumu,; aprādot-: savu
kvalifikāciju, b-bas : sekretāram Z
Kaktiņam: (14a) Esslingen/N,, Nel
lingerstr. 9. • -'i
LĪDZ A R SAUI.J laukā ejam, bi
ja novēlējums Rāvensburgas latvie
šu tautskolas trim ab.solventiem -
J.Riekstiņai. A. Jostiņai un J . Tau
rim., kad viņu vecāki, .un tautieš
pulcēiās azlāiduma . aktā. •' "Bejā" ie
radās arī^ tautskolu inspektors . T
Sīlis.
i m^j^- K S a • kontakta nzl
] # ^ * r t « t Saistīs iesi)ējļ
I ^'^isno^-VvTiekšdar- j
tautietis V . Eizaus.
Arodapmācības
Augsburgas latviešu
jauniešiem
Hochfeldas latviešu nometnes Tau­tas
augstskola organizē koncetitrotu
9 mēnešu arodskolas -kursu mecha-niķu,
elektrotechniķu, šuvēju
būvniecības krāsotāju nozares, Macj.'
bu sākums paredzēts aprīļa vidū..Uz­ņems
audzēkņus ar nabeigtu taut­skolas
Izglīt'ību. No vispSrgjioin
•)rickšmetiem arodskolas oroEjram.
mā būs latviešu valoda, angļu valoda
un matemātika. Galvenā vērība do­māta
speciāliem priekšmetiem. ļQi
42 darba stundas nedēļā. Visu nozaru
kurss projektēts pēc zemāko mi-skolu
programmas. Arodskolas ab­solventi
zināmās nozarē.s būs pat­stāvīga
darba spē'īgl Par mācībām
nebūs jāmaksā.. Izdevumi var rasties
vienīgi: par personīgā īpašuma U-gatavotiem
darba rīkiem un apraid-bu
laikā patērēto materiāla
no»^- -ffiCiekšdar- sitas.-f f & b e . « " t ^ S C i tajās Infpnļ
'i ^ i * a s " ^ ^ n i . 1 , pnrūpes vu staļ
^ > . f ' f j f ' j l l m a n i par tiešu ļ
0^ iaikĀ kara ēr p:
.Ijj^^^livitāte, Austiumeiropā I m a ^ I
I
PC IRO centr^ais meklē*
san as bi r ois Arolsena meldj!
i
eaugšā ko-|balu. N
jaunu eksitan^iiju virzienā, baga _
^ palikusi ārņus .dualitātes un iemī
'rkm gaismas 4pka \ jo tā jau zaudēju
^iiekauta „ai2aizk&ra valstu'.' bijusi s(
ŗģ, kas 10 komunistu iekarojumu tas fab^
ti#ļa sklitās jau ,nokartota". To- ja, bet
Lebe Velvei Kockmanilz, 3S
g. V., no Rīgas; Žani Lagzdiņu, .di
1915; 9. 4.vpēd;:zlņas no A i i ^ t t ^
Hochf eldas; Ludvl gū Lub^^a vu. 4
1926. 3. 1.; E l z u Luci, dz. 1902.28.8.;
Ēvaldu L u c i , dz. 1881. 1. 8 ; LeoLud,
dz. 1876. 15. L, pēd. ziņas no Dand-gas;
Sofiju Ludtki; dz. 1914.. pM. ri»
ņas no Perlbergas; Emmu Johannu
Lūkasu, dz. 1914. g; 27. 8. nēd.- 7.ķM
no Bergen-Ruegenas; Mārtiņu %
gali, dz. 1.884. 20. 9., ped. ziņas
Skrīveru pag.; Abastasi]u
i?|iiiivļsstur:vāiiavļ|
Polija vil mv
valsts, liv va
tikko; bus
ts- Somjas
ies :komūr.i£tu
jiPoHji.i varbūt uz 1
tola Poli ļas sociālistu, p
JJsaprielļžseža :^
!ji2iX!iiīis;ļ|'fe,ka viii^
vu^ no: AugSplls; Lidiju
dz. 1927. 3. 4;, no Augšplln; Na
Nikolajevu, d7>. 1923.. pēd. ziņas fio
Drezdenes; Jāni Nlkolajevu, dž. 1891,
no Uepājas; OertrOdi^StilHTiieci,^^
1918. 17. 10., pēd.'riņas no Mlndīc
nes; Pēteri Stūrnleku/31 gv^v^^^^^^
rlņas no Mlhdienes; Ankupu^^
ntu- Alfredu Treilobu, dz. 191.0., pM-zdņas
ho Stetlnas; Jāni Dari TreJM*
n i , d z . 1922. 2 ģ . n . ; Kārli Treln^^^
46 g. v., pēd. ziņas no DetmoM^I
Aldcsandru Treminu, dz. 1914., ptt
zdņas iio NetUaiMi-H^
dz galam maizes !
īsta vie- dzīvība.:
.lostiprināti ļ izpostīti!
Čechoslovakijā I atmatā.
jautājums, redzējis
maiju jau daudzas
vienpartijas pam^a]
. U;: X) skaidri milzu^dļ
^" ""'itijaspa- notu Po
nesenais vācu ad
partija jas sainļ
f^,visā- djlzumā apvienoties ar īstais
m partiju", izveidojot vienu Polijā,' iiļ
|ļ|£|i .stratoekuvpirtiju Līdzīgas aiz : A n d
ari :„D|ny ^ IĶail^'-ko^ vietojusi
'•pats
^^lieai tagadējā Polijā
•^^12 v e r » knHc 1
r:;Pon
stājos laukos
f krievu safži
^f^feni:gar:tele|r
s, kas Šī biedrību I
iepazinies ar ļ partijas
.,cas par^-,
m5.D , l l ^ t i spilgts likums .d
mer Pomeran^ā ceļotājs sanu^ vēl]
u un"' )am€stusļ ras vīri
amerlkāi
J . A u m a l ļ s ; G k n c j ^^
1^
ar'
tautietis no ASV man
„Vācijas latvieSu laikrakstā m
vija" lasīju par amerikāņu žuni§w
apdertKījumfu latvleĀu DP noine^
kur bija teikts, ka ..beidzot"
iegāja nometnes sieviešu
darbnīcā, kur viņiem p<
Iemītnieču a d M s baltās jaciņa^, «^^
domātas amerikāņu bērniem". J_
lasot, man bijā jānosar4cst un
tā, kāpēc mani tautieti VādjS
no Amerikas un citām zemēm
stu un ziedojumus, ja jau tie t J a s l^
sagādāt dāvanas tādiem bērniņ g
• k u r i em -rin'' :ns vi nu •.v^P:^:'^^^^:.^y?Viii
nebūtu laiks vairāk rūpēties
par savējo iztiku un labklSj!
Tiktāl no manas paziņas y
no kuras redzams, k a pārprasia ^
cinu adīšana. Bet tās ta6u nav ^
dāvanas, bet I RO sagādāts d a r M ^
metņu iemītniecēm, par ko
nodarbināto uztura devu! Kur
DP lai ņemtu dziju tādu j a d ^ ^
tavošanai vLspā r. nemaz nen^ ^
par dāvanām. Tā jau ir ta H ^ ^ ^
IRO pier^ādā dziļas, n n ņ o t i ļ i i ;^
tcs no tām;"pagatavo. bērnu.
tās n e p i e d e rž:viņu: adltāj|ļ'.^:
IRO: tās- n o d o d :viņupasutinf^y^
Sis- gadījums: rāda,: cik. n ^ a ^
daudziem citās zemēs ir i e s K a c^
DP nometņu apstākļiem ^
tajdfl.
. > ar'
li
ar tikai
no:
eranijas
gandrīz [spriež'35
redzami sas". Inst
afa līņi- kk„tiei£
•i, ceļa- mātas,
ba rBju sakarus
' -nstitūtiei
mumu.
pārdzīvo- visiem ja
A
• Sez tam!
••6 Kriev
te
kd
i a , 84% nav
P6 visas ..izpratis
•aŗa bei- tes". •
TOfJoniem Kominf
pajaoš: ka tās izr
pusotra starptauti;
•ences f °-"^'61 dara
nipfifcu
^zmbu zemām
^ '^^^m rļodrļ
. , Joni; V il
-f^vācu ļkārt no ml
4 va^
l a b i
kļuva I maksā a
^ % j u
^ no
OS
^miem
) ^ Pk