Bavarijas Latviesu vestnesis, October 21, 1947

              PutiUstied twJc^ weekly*
>otliorizell by EUOOM HO.
rivö Äffairs Division, M-tb
iQly, 1917, AG 383, 7 6EC-AGO.
Editor: kärlis Ra-
Ibä^ Priiiter: „Scliwäbl*
Volk8l>lan<«, GOnz*
^org/DOoan. BOrgermelster
Laodmdiin^^ 7* Popu-
I^Hm t§ be |3edr@d: 20.m
LATVIAN NEWSPAPER
Nr. 1? (86)
Ottdi^ 1947. K. 21. iokt^
UnSk otrdieaas im
dienäs. Isdevljs; ;
lutdeviimS LatvieSn ^
darbinielEa sadarbI1»&s v ko* '
pa. AtbUdlfais redabtos:
K. BabScs, vietn, A. Liep^
r^daktort: Z. BSrda, M. v
Ctiuas, ; H. fitiadeabergs»
A.' Smits. Adrese: Qdiö*
barg/DonaUt ^ t ^ * **
^räniid: apg. 81» red. 81»
spiest 9&
^
CCtJTA STARP DmEM BLOI
KOSItlKISTIEM. UN DE GOLUSTIEM
25.(MMI iu>^80.0eo Parisds pazanes i^dzcela darbiniekiem Joprojäm
iIrdkojE, sättkssne bija tiktal paralizeta, ka ari partikas apgade Jaa
radlJa vislieläkSs grutibas. Sai diaosa svetdien pL 8 ritä iesakas v e l ^
S8i^ kas paSas par sevi gan izSl^if tilcai Parizes un oitu Francijas pilsetn
l^valdibn gadiem, bet tojmer visa pasanle atzftas
par svarifgam ne vien Francijas» bet pat visas Eiropas tnrpmakajam lik-
^nim» Jo^„ §als vile§was plrmo rdz skaldri pieradisies komnnistu nn de
pUista moBm FraaoUS.
Veleianu rezultätus negaida agräk
olzdien. Pagaidäm zinäms tikal
tis, kä piedalidanäs veleianäs bijusi
]0ti dziva, Pariz§, domäjams, nabal*
lojuit vismaz 10 proa vairäk vele«
tSiu, nek§ iepriekSejäs yeleSanas.
pk. BBC zii^am, vlleäanaa paSä Pa*
rizg noriteJuSas De GoUa
jsvalgznesT. Par,s|>iti satiksmes d:iäo-mm,
kSrtiba ^ot bijusi laba.
Bijuiais Frandjas ministru pre-
2idents tlBons Bltims pedjgjä v^eSa-m
raoi nosaucis De Golla partiju
par y^ezariidcu^./äraudu Francijas
demokratijai, bet kominforma nodi-binäianu
Belgrade par ,,kara pi<etei-lomu
sbciälismäm'*,, Vii^ salidzinaja
|\$ancljas lekSeJb stävokli ar starp-
^tutyso atävokll, jo ari Frandjä ar-
Birma iegust
neatkarlbu
Anglijas premjerä kabbeta pa-n^
its ligum^ kas atbrlvo Birmu
no saistibam ar britu imperlju» ga-rantil
tai neatkaribu un pilnlgu su-verlnitäti.
LIgumu prakstija Et*
Ujs un Birmas ministru; prezidents
Tsbins Nu, kas bija ieradies nacio-nplg
t&rpa: sarkanäs un ^oraniäs zf-'
da un satlna^ drIbSs, gai;^ mlkstas
tup^les,. it>^u cepurlti galvä ar
vien vairojoties bailes no konflikta
abu galejö spamu Starpa. Vix^ gan
negribot ^pielidzinat.De GoUa ^ce-zäriskas
tteksmes" amerikäijiu ' un
angju demokratiskajid nostajpl, bet,
tapat ka iekäiene franöi veloties vi-dus
ceju, Francija ar! starptautiska
pläksne gribetu vidus celu —
Francija. ari starptautiskfi pläksn§
„n^}ut ne par amerika^u prote2§-
jamo, ne ari par padomju vasali."
Preteji Leona Bluma domäm, ka
franöi velas vidus ceju, BBC pec
svetdienas veleSanam zii^oja,^ ka
praktiski Sai veleäanäs saceiituiiies
tlkai lieli bloki — vienä bloka ko-mimiisti
ar vii^u piekrit§]iein, ot^
de göUisti. Da2i novSrotäji domS,
ka vismaz paSä Pariz§ labais späms
iegOs daudz piekriteju lielä* saSutu-ma
d§V ko izraisljis pazemes dzelz-ce]
nläcu ilgais streik& Ka zinäms,
streiku pieteica visi 30.000 dzelzcel*
niekil, bet piektdienä divas mazäkas
nekomunistiskas ardobiedrlbas nol§*
ma streiku pärtraukt, jo „visa lietä
sak izskatities p§c politiska komQ-nistu
manevra". 5000 atgriezäs dar*
bä, bet pirejie turpinäja stFeikot
KomQnistu prese draudeja, k^, ja
veleSanu rezultäti bOlot vii^em ne*
labv§llgi, tad vii;4 §ai nedi^i isslu-dinäSot
denerälstreiku. ^
Ari ministru prezide^ta Ramaäji^
kas nepiekäpDii paliek pie lemuma
tiiiiai kilju pie labäa auss. Citadl | aakt sarunaa ar streikotäjiem, tikal
o&a gandrlz ni^§das svixägas kad tie bus' atgriezuiies darbä, ai!
ceremonljas..NYHT ^cialkorespoj]^*
dents TifyOi ka bridi. pims liguma
par^Sanas; Staj^ords Kripss jau*
tSjls'EtUjam: „Vai jums ir aelta
spälva?" Etlljs pakratxjis galvu, un
Kripsa irfpbildis: ^To nu gan tomir
vajadzeja."
PSc liguma parakstfSanas takins
Nu pa:di;|ipjis presei, ka l Birma lugs
to uzpemt UN, slegs ali^nses Nar Ih-*
diju im Pakistanu, gribStu piedall*
^ ties Japahas miera kojfiference un
Aodiblnät ^plomatiskas attiecibas ar
daiädäm valstim, to vvidä a r i ^ Pa*
'»'^«\ju Savienibu*. , ^
nosauds ^ streiku par ^poUtisku**. Pa*
zemes dzelzoel^os notlkusi ari aabo«
täia. Bojatas 'vairäkas maSInaa
Sestdienas ritä vei piedeväm Pari*
zes ielas bija izkaisttas naglas, lai
bojätu auto riepas. Bet tai paSä
laikä pienäca labä zli;|La, ka fran£u
ostu strädnieki izBeiguSi-^ streiku.
Amerikä];^u senätoru komisija, kas
paälaik. atrodas Francija, apmekle-jusi
Ramadj6 un aidnäjusi vi^u
stingräk nostäties pret komO*
nistiem, jo streiki apdraudot ari
amerikapu palidzibu.
BBQ, NYHT
Ja Yajadzes, tad vacu fabrikas demontis
af varti
Amerika^u un ang^u topigais pa*
^ojums par 682 väcu fabriku no*
monteSanu reparacijäm izrdisijuSi
ieblldumus ne vien ho vädeSu, bet
ari no padomju puses. Austruliiei*
ropas vaistis gan nepirpteste pret.
paSu demont§Sanu, bet pret to, ka
ySdJas saimnieclbas Umenis ari
pic tam vSlpaliks pära]^ augsts. It
wiiHfJi par to, §10et, norapgjusies
Polljs un Cechoslovakija. ICrievl
visvairfÖK n^apmierinSti af to, ka
vtpi nav aidnäti apspri^es par de*
monteSanu, VädeSi savukärt domä,
ka pec demwit§:iam nespes atjaunot
savu saimniecibu. ,*New York
/Herald* Tribune", ievadrakstä par
ata^dro, ka apalerlkä^u mllitärä vai-
^ a lekjuvusi kritikas- krustugums,
izvasdamäs vidus ceju starp dras-tisku
Vädjas sainmiecTbas väjina*
un täs ätstäSanu UdzMnejä li-
^ oienL , Laikraksts tomir atzist. le-mumu
par labäko, \ käds MB
apstäkjos iespejams, un piebilst, ka
H demoätäias /butu izdaritas
^Jt pec ka^^a,, vädeäi vispär ne*
bOtu ledroiinäjuäies ko iebilst Tas
nav darits täpec, ka amerikä^i idsu
te&u cereja tomer saprasties par
visas Vtdjas saimniecisku apvieno*
sanu. Tagad amerikä;^! un angji at-
*inu§i, ka v§l ilgäk gaidit nav iespe*
jams,
AÄg}u joslas virspayelnieks ie-neralis
Robertsons pasicaidrojis, ka
vajadzibas gadijumä fabrikas de-montes
ar \varu. Darbam vajadzes
ap 40.000 strädnieku. Ja vädeSi at-teiktos
stradät, tad to domäjams
veikäot amerikai;iu un angJu armijas
sapieii, Qenerälis Robertsons 4ekla-
^jis, ka piespiedu dartaus §im uzde-
^ a o i nepielietDS> neesot ari do-
"f^jams, ka izmantos DP ' darba
spektt, jo ar to lik un tä nepietiktu.
^^äjams, ^a visu labriku nomon7
teäana un ateveiana ilgs divus ga-dui3.
„New tork Herald Trtbune**
raksta, ka visu väcu partiju vadi-täji
atzinuSi demontälas jautäjumu
par labäko izdevibu „balsu zvejo§a«^
nai". Visasäk tomer- plänam uz-brukot
padomju licencetie,un vispär
kreisie laikraksti, kas agräk neteica
ne värda par demontäiäm padomju
Joslä. Vairäki padomju licencetle
laikraksti apgalvojuäi, ka väcu
rilpnicas demontejot täpec, ka ame-rikäi^
d gribot atbrivoties no nevela-mas
konkurences röpniecibä. ,*Vor*
waerts" rakstijls, ka rietumu valstis
jau izmantoju5as Vädju, pai;iem5ot
„simtiem t(iksto§u väcu. rupnieclbas
patenäu, konfiscejot väcu zeltu un
tirdzniecibas flotTV Runatäji padom*
ju joslä aicinäjuäi strädniekus rie-tumu.
josläs streikot
Pagaidäm par streikiem v51 zli?u
nav, bet §oned§V notiks vesela rinda
väcu arodbiedribu, saimnieclbas va-ditäju
un ministru apsprieiu. 22. ok-tobri
Visbadena sapulcesies visu
amerikäiju un anglu joslu valstu
ministru prezidenti. Asi izteikuäies
ne"tikai väcu komunisti, bet ari
krlstigäs unijas.polltilji CSU angJu
joslas IJderis Ardenauers preses
pärstävjiem pateic^s, ka demontäia
ir „väcu rupniecibas aplaupi§ana",
kas nesaskanot ar tautu tiesibäm,
Hägas konvendju un dtiem ligu-miem.
Oficiäli paskaidrots, ka 25 proc.
no d^montetkjiem uz^emumiem sa-skaijiä
ar Potsdamas nollgumu pie-häkas
Padomju SavienibaL „New
York Herald Tribune" tomer norä-da,
ka äen. Klejs VaSingtonä Sinis
dienäs ieteicis pärtraukt reparädju
^tijumus uz austrumiem, kamer
Padomju Savieniba nepiekritis . Vä^
cijas saimnieciskai apvieno§anai ta
paia Potsdamas noliguma garä.
NYHT, NZ, DM
odien säkas
vadibas
apspriede pai DP
izvietosanu
• • • • ..... • .f • • . •. "
dazädäs valstis
Sodien Zenevä, bijuSajä Tautu sa-vienibas
pili, säkas IRO sagatavoSa-nas
komisijas sanäksme Ami Ponsö
vadibä. Starp svarigäkajiem darba
kärtibas pxmktiem ir pärrunas par
iespejamiem lldzekliem iedzivinät
Uf^ 194€. gada 15. decembfa rezolQ-dju,
kupä UN dallbnieces valstis
uzaicinätas labveligi apsvert kädas
äajas nerepatriejamo DP uzi^emäa-nu
saväs territorljäs.
Kanädas lieläs „Pacific" dzelzceju
sabiedribas prezidents V. M. Ntls
devies uz Eiropu, kur cerot iegut
tieSu Jnformäciju par DP stävokli
Vädjä, blakus sayam istajam ce)o*
juma nolQkam meklet jaunus
okeana kui;us savas sabiedribas JA*
tiksmes linijäm. Nils pirms doäanäs
U2 Eiropu izteicies, ka 1948. gada va­sara
esot sagaidäma pastiprinäta DP
im 6migrantu kustiba xiz Kanädu.
Padomju pärstävis UN tieslietu
komisiji K. Rodtonovs pagäjuSajä
nede}ä ^ersa jaunus uzbrukimius
pret Angliju un c|täm UN dalib*
niecem vaMlm par UN rezolucijas
neieveroSanu par kafa noziedznieku
izdoSanu im sodlSanu. Septijgipadsmit
no äiem ka^a noziedmiekiem esot
atradu§l patvSrumu Anglijä un
Sveice, bez tam kafa noziedznieki
pildot svariguB amatus DP nomet*
nes, kur nodarbojoties ar sabiedro*
tajiem kaitfgu propagandu. Rodio*
novs piepraslja atcelt no pärvaldes
amatiem visas täs personas, kas
uzaidnäjufias DP neatgriezties dzim*
tex^e. Ari Polijas delegäts M. Lacfos
norädlja, ka pieaugot vispäreja ten*
dence mazinät ka]ra noziegumu no*
zlmi un nostija ilni jautäjumä
klCLstot arvien Mremdenäka".
NYHT, DM
' I < I i i i ^ mm m — ' '
• t ' . • • • • • - •
G» eneralis Sviridovs
no Ungarijas parcelts
uz Austriju
J^ew York Herald Tribune" zii;^o,
ka Austrijä daudz pärrunu izraisi*
jusi zb^a, ka padomju i:enerälis
Sviridovs no Ungarijas pärkoman*
dets uz Austriju, lai gair nesen Bii-dapeätä
ofidäli pazii;ioja, ka Vijgiä at^
griezisies Krievijä. Dipfomäti un ka*
Taviri uzskatot Sviridovu par „poli*
tisku iJeneräli", kas ieguvis daudz
pieredzes Ungärijä. yi]?5 visvairäk
paiidzeja „atklät ungäru sikzemnie*
ku sazverestibas", leverojot to, ka
krievi savä joslä nesen atlaiduSi
augstus austrieSu polidjas iered^us
un aclm redzot patavojas pastipri-näi
komunistu partijas darbibu, sa-biedroto
rStäbos uzskata Sviridova
ieraSanos par seviSl^ svarigu;
Austrijä tagad esot divi „polItiskl
feeneräji", jo päi' ^eneräli 2eltovu,
kas 'tur bijis jaii agräk, sabiedrotie
zl2;iojot, ka vi^iä-esot fpaäs Stajlnä
favorits, Pirms 18 meneäiem vii;i§
esot atgriezies no Maskavas auto^
mobill, ko vipam personigi dävl-näjis
lienerälisims. Sabledroto kon-trolkomisijas
sedes izäljlrigo värdu
par .t)adomju nostäju esot teids
2eltovs uh nevis»nominälals virspa-velnieks
Kurasovs. Domä, ka Zel-tovs
ari turpmäk kärtoSot padomju
attiecibas ar citiem sabiedrotiem,
betf Sviridovs pieversiSoties iekäe-jim
austrieiu problimäm.
NYHT
Pec siväm debatem, kufäs Gfomi-ko
pateica, ka Padomju Savieniba
boikotes amerikähu ierosinäto UN
interiih komisiju, U^^ politiska-ko-misija
sestdien tomer ar 38 pret O
balsim nolemi dibtnät apalt^pmisi-ju,
kas apg)riedis biterim komisijas
dibinääanu uh statutus, Velot par-stävjU8jaunajaiapak
§kömisijai^ Pa­domju
Saviehibas im Ged^
jas pärstävji atteicäs tajä piedali-tiiBs.
leva^ja Anglijas, ASV,Ar-gentinas,
Austrälijas, Brazilijas,
nas, Frandjas, Indijas, Libanonas,
Holandes un Meksikas pärstävjus.
pebates pirms nobakoSanas par
apakSkomisijas radiiSanu, paasu ruhu
teica Anglijas pärstäyia Saukrpss^^^
kas ierosinäja mlkstinät amerikäi?u
priekSlikumu, nosakot, ka interim
komisija drikst ap^riest' tikal tädus
jautäjumus, kufu apsprieSanu kop-sapulce
nevar nobdgt, un tädus, kas
paredzeti näkoSai kopsapulcei. P§c
tam vii?S aicinäja padomju delegä*
dju izbeigt pretoäanos. Jo tai ne-esot
pamatä. Viäinskis esot uzburis
drausmigu ainu, kur parädäs kara
kudltäji, taSistiäcaa bestij^ nezveri
uh sp^ki, kas, tumia sazvSrestlbä
slepdamies, tikojot pec UN chartas
dzivibas, lai nolaupltu veto tiesibas,
ko nesaVtigä Padomju Savieniba iz-lietojot
tikai mazo valstihu labä.
kas, diemiel, gan neesot par to pia*
teicigas. ViSinskis 16 rdzes esot ap*
galvojis, -ka interim komisija ap*
draudetu XJN *Äart^
esot tiliai tukSs ärgupents. „Vai pa­domju
koUegas nevar§t^ panäkt
mums pi^oejä pr^im?** jautäja
Saukress. . r , ? ^ : ]^
loniju
töja^ kia lielbritahija negrods IteiU*
mu atteiktiei no mandäta tle^äm
Palestinä un jau gatavojas leniuma
reälizeäahail ,jDaily i^egraph" zi^o,
ka 40.000 britu kaj^Viru, tas ir pUB&
no Palestinas garhizona, aisirauks
vei pizms^giHäa^^^^ 2idu miU*
tärajai organizädjal »^Hagans^** tsot
70.000 biedru, kas gandriz visi d -
nijuSies sabiedroto armijäs ksfa lal*
ka. Arähu l^a^as gru
nä, tiirpretim, esbt tikai ^ 20XJOO
viru, bet toties lieli ierööu krijunii.
Arabu Mgas päi^tävis Anglijä pa*
skaidrojis, ka' ASV ,;tuvredzigie'' po-litiljl^
sd^ ©evi
pi^xfpt. PadÄJu Savlenltas pagi-hojumsrka
tapiekrit Palestl^ da*
USand, es(^^^^
ieguvusi sen kärotäs tieslbaa run&t
kopS ar ASV* im AngliJu^ fmo
austrumu jauiäjuxiiiön.
0
UN APSINDÄS^^^B^
Brazilija partraukusi
idiplotnaiiskos sakarus
ar Padomju Savienlbu
Brazilijas valdiba ofidäli pär-tmukusi
diplomätiskos sakarus ar
Padomju Savienlbu. lemesls: neap-mierinoSa
padomju atbilde uz Brar
ziHjas protestu par „Izvestijas" uz-briikumiem
Brazilijas prezidentam,
valdTbai un armijai. Pec AP zipäm,
iespejams, ka Brazilijas paraugam
sekös ari Gne un vei dtas Dienvid-amerikas
valstis.
Brazilija nodibinäja diplomätiskos
sakarus ar Padomju Savienlbu 1945.
gada Lidz tam laikam tä nebija pa­domju
iekirtu atakiusi. NYHT
; AJSV biJuSä ärlietu ministra x i i^
pubUcetä grämata „Ätklätl runäjot*'
radijusl visHeläko ieverli^^
kläj daudzus svarigiJfe^^^^^to
atklätibai hezinämus faktus par
,Jido öetru*^ konferencem kara laikä
un pec kara, kääri aizstäy^s
stäju pret Padomju Savienjbas poli-tiku.
Vissensädonäiäko • iet^kmi at*
stäjis Bernsa ieteUcums vajadzibas
gadijumä piei^iedu klirtä padzlt pa­domju
karaspeku nö Vädjas. TOlit
pec Berhsa gramatas parädli^näs,
Anglijas ärlietu minstrija atsaukusi
apgalyojumu, ka Anglijä un Pa-doniju
Savieniba 1944. gada
vienojuSäs par ietekmes joslu
lläahu savä starpä, atstäjot Griel^ju
Anglijas, bet Rumani ju Padomju
Savienlbas orbitä. Runa bijusi tikai
par to, kä sekmigäk koordinet mi-iiiäräs
onerädjas iin! Eiropas
V a i i ^ r^eli anglu^^^l^
U2A)rui; ^ tik atklätas
gramatas publice§anu paäreizejds
apstäk^os, jo tä nevarot veicinät
miera saglabäSahu. „The Times" ie­vadrakstä
noräda, kä Bemss esot
grämatu ^rakstljis niknä gara stä­vokli.
Viha ieteiktajai polltikai pret
Padomju Savienlbu, ja tai butu pla-
Säka amerikähu tautas piekriäana,
varetu but katastrofiskas sekas.
Nedz to nedz Bevinam ne­esot
iemesla but pateicigiem Bem-sam
par äo soli, leverojot priekää
stävoSäs sanmas Londpnä ar Mo-lotovu.
\,The News Chronicle** rak­sta,
ka Bernsa grämata esot llelisks
materiäls Maskavas propagandid-tiem,
un esot jänoielo, ka Bemss
täs publiceSanai izvele^es paSrei-zejo
momentu. „Daily Mrror" saka,
ka Bemss atkläti aizstävot karu pret
Padömju-»Sayienibu, un \ jautä, vai
§äda riciba butu jäuzskata par Jaun-prätlbu,
idiotismi! vai abu sajau-kumu.
Saviem uzskatiem B§mss
Anglijä neatradiiot piekritejua.
„The New York Herald Tribune**,
turpretim, apsveic faktu, ka B§mss
nav kautrejies ,^runät atkläti" par
pedejö tris gädu diplomätisko vestu-ri
laikä, kad vipä atkläjumiem tr
vairäk nekä tikai vesturiska nozTme;
Bemss, kas personigi stenografejis
Ruzvelta sarunas ar Stajinu un Cer-
^ilu Jalta \m bijis klät v i ^ svart-gäkajäs
starptautiskas konferences,
savä grämata dodot faktu materiälu,
kas nepiecie§ams, lai saprastu kä
ASV, tä Padomju Savienlbas ärlietu
polItikiL Sie materiäll dodot lo^s-kus
secinäjumus par motiviem,
Icuru dej Padomju Savieniba noral-dijusi
Mar§ala plänu. Bernsa grä­mata
varbut ari izbeig§ot mitu, it kä
amerikähU ärlietu politika strauji
maimjusies pec Ruzvelta näves.
ASV un Padomju Savi«iTbas drau-dzTgas
attieksmes kabigalu esot
sashieguS^ Jsjtas hc^iguma laik^^^
B^msta pUblicetie mat^iäli rädot,
ka jau driz ^xh säkuaies at-tiek^
u pasliktiniäa^
iernss savä g]*ämatä, izsekojis pa*
domju ärpolitikai, atzist, ka Padcnn^
ju Savienlbas m§rJ08 ir pak}aut sev
visu propu^ ^enlga i e ^ stfities
tam prtitim esot jebkuru
agrfesijäs aktu nodot UN Droäibas pa-domeiunpec
varbQteja padomju ve*
to lemt par, „kollektiviem soliem".
Bemss aplieciha, ka jau Ruzvelta
laiicä attieksmes abu lielvalstu star­pä
biJuSas dUctai Isi pirms Ruz­velta
näves Cerdls vii^am rakstijis,
ka ik bricU esot järe^in^ af krizi
rietumvalstu' un Padqmju Savleni*
bas {ittieksmäs. Män^ pec Jaltos
köhferences Ruzvel^ pats B§^^
izteides pesin^stiM par attlecäm
täläko izveidoianos.
]]>audzi UN ddegäll I|^uj<^
kuSl stiprto baias par^
matas ietclkml turp^^
hu-padömju ik^
m^r no savu atzinumu publice^^
ar värdu. Käds no delegätiem iztd-cies,
ka vipa dzimten§ Bemaa par
iädu griniatu d^iitu 7 gadus de*
tuma^^,^•:l•.•:^.•••v^
IHMiililU
Sodien Anglijas kairalis atklas
lamcjnta säsijUj runäs Eilijs ito Cer-dis.;:,:^;;-.::^:',^
Berominsteras raiditäjs zii;io, ka
Pölijä säcies jauns apcietinäSahu
vllnlk Apcietlnä
ses aj;enturas darblntöci •
Noslegiiääs; Gri^jas un Turcijas
sarunas par multaa uniju. Grie^j^jas
^neräl§täbs sadaxbosies ar amieri^
kä^u militäro jnisiju karasp^ea pa-pildu
ihobilizädjäi, aiHm^^
nadonälas gvärdes dibinäSanai.
Rumänijas apsardzibas ministrs
apsudzejis liberäll nacicmälo' partiju
un täsv vaditäju "Bratianu^^^j^
zverestibas pläniem. Partijas mitek\i
esot atrasti iero6i. /^^^
„Izvestija" pärmet zviedriem. ka
Zviedrijas generälStäba ärzeiÄju in-formädjas
nödajas §efs kädä laik-rakstä
aidnäjis nodot Skandinavi-jas
lidlaukus amerikähU ayiäcijas
atbalstam.'• • - v'^^7•.•
No slepeniem dctemoitieiiri, kas
tagad ätra^i un publiceti dai^u laik-rakstä
„Aftenbladet", redzams, ka
Hitlera gätavoji^ proklamet sevi i»r
„väcu dievur BIbeli tad aizliegtu,
bet „Mein Kampf" izsludinätu par
..vädesu sveto grämatu." Visu baz-nicu
krustus atvietotu ar kä§u krus«
^"Uem.^"?^^-,::-'-','-::^^^