Bavarijas Latviesu vestnesis, October 12, 1948

              The iH»lter ot thto N«W8pap«f 19 to pNvid« oar L a t ^ p ^ p t o to ezOe with aO avaUsble <i( ImportoMO «meendag the w.rUi'. hAppealiisi. of poIi««l. eeoaeaJe. «attartl
And oiiir spedal aira Is to p m e a t the tmmaiittoriaa ld«als eod acUeTemeate of ttie gre&t Demoeneics - ibe Cnitod Stotes of America and the
•piro. T b l 8 a i i D . w o k i u m . w i n i . e l p Baiatato tho ipiritaai aad eoltaral lanttr af Ibe Latviaa poopte aBd-ofaUthtop-wUlyWdUop«tora8altoaBd bappier^a^
' iBdereiī OB gyvonais redal^n ~ PoblMer aad Editor-to-Chief: V
Bedakdja-Editorisi Otūe&: Hotel Convlkt, DiUlngen/Donau, Bajrera (13b) Iznāk divi reizes nedēļi - Publiihed twlci a ^eek
AoHiorised by fiUliftanr Ctovenuneai and UNEBA DiUinieaS, s^ldieo. im. g. 12. oktobri
Horberts Trepša '
' LCP un ĻCK kludas
LatvieJu Centrālās padomes 5. se-
^ija, kas no 21. līdz 28. septembrim
notika Hanavā, atklāja un visā
skaidrībā parādīja tāš nepilnības, kas
visu laiku slēpj as mūsu centrālo or-
Ifaiiu sistēmā uti darbībā. Sī sesija
parādīja stāvokļa it kā, Sķēr^e-zumu.
ļ ^
Vispirms daii vārdi par kritiku.
Mēs neesam pieraduši pie kritikas.
Ja kāds to kādreiz mēģžfta pielietot,
tad tūlīt dzirdam iebildumus: tā ne­drīkst;
to var dzirdēt tie, kam neva-
Jaga, un izmantot mums paŗ ļaunu;
necelsim ķildas, mums tagad nepie­ciešama
.vijenīha utt., utt. Sos iebil­dumus
jo sevišķi izsaka tie, kas jū­tas
attiecīgās krit;ika$ aizkārti. No
teitikas nav ko bītiei Nepamatota
tfi viegli atlec. Pamatota tā no-
:Skaidro, šķīstī, vēl vairāk vieno, vie­no
ap skaidrību, ap skaidrotu uzde­vumu
un pienākumu plānojumu; un
tanī ir spēks. Vai tad ir kāda jēga
~ šķendēties un īgt pa kaktiem, bet
pierunāt skaidru vafodu par pamat­jautājumiem,
no kuriem ir atkarīgs
mūsu liktenis; ja tie, ir strupceļā, ne­runāt
tikai tāpēc vien, ka varētu
dzirdēt arī tas, kam uz mums nav
labs prāts? Apmierināsimies — vis­lielākais
mūsu ienaidnieks būtu ne-gināšanā,
;,ko darīt, un neskaidrībā
par to, kā; īsti jāfunkcionē dažādiem
inūsu iestādījumiem, kam jārealizē
ne vien mūsu bēgļu, bet visas mū-m
tautas liktenis. Viss, ko mēs paši
te par labu varam vērst, jitin viss ir
Jāmol^ilizē vismaz tagad. Arī kritika
— labu griboša, lietas zinātāja. Tā
mums var nākt tikai par labu.
Tagad pie temata. Pēdējā LCP se­sija
paradīja sekojošo: LCP un ĻCK
Ir bijušas radītas ar ļoti neskaidru
kompetenču skicējumu un vesela ga­da
laikā tās nav atradušas savu īsto
vietu mūsu visas tautas iļn arī tikai'
emigrācijas kopības sistēmā, nav at-
:ffadušas pareizu sadarbības veidu ar
pārējiem mūsji centrālajiem iestādī-
Jumieņi. It dabīgi tad" nu arī ir, ka
nav pilnīgi noorganizēta ne LCĶ,
HĢdz arī LCP pareiza darbība. Tā
1)rīžam ir tļengana, brīžiem nespēj
•orientēties, pievērsta mums nesvarī­gām
lietām, novārtā atstājot svarī­gās.
Tas nav apgalvojums, ko nevar
^l^erādīf.
Atcerēsimies pag. gada Vidu, kad
pēc Vācijas kapitulācijas pa visu ssf-dragāto
vācu zemi bija izkaisītas lie­lākas
vai mazākas latviešu koloni­jas,
kas jufta un domāja vienu uh to
pašuV tagad mūsu valstsvīriem sākas
darbošanās laiks, tagadjttem jādomā
lAtvijas doma, visi spēki* jāveltī
tam, lai attop brīvā Latvija. Bet arī
otra doma bija neizbēgama un neat­vairāma:
tagad Vācijā esošiem jā­sasaucas,
jāsazinās, jāorganizējlas,
jāievēl pārstāvji, jāturas kopā, lai,
nenoteiktības ^starplaikā; saliedēti
vienībā, varam izturēt visas grūtī-t>
as. So domu diktēja katras tautas
veselīga dzivotalka.
Balēji notikļa tas, kam bija jāno­tiek.
Valstsvīri sasaucās. Vēlreiz
pārbaudījāfļtt, vai visi esam laimīgi
pārkļuvuši Vācijas sabrukuma ngo-oijas
briesmām un iegājuši; jaunajā,
Wību pilnajā laikā. Dr. P. Kalniņš,
tīskapš prol. J. Rancāns, V. Bastjā-ais
un A, Kllve te Vācijā, sūtņi K.
2ariņS,! A. Bīlmanis, V. Feldmānis,
O. Grqsvalds un citi, Zvie&ijā, Itā­lijā
esošie utt. Pat okupācijas laikā
viņi bija atraduši ceļus sasaukšžinās
iespējai no Latvijas. Ari tagad tie
turēiās kopā. Dr. P. Kalniņš gan
aizgāja mūžībā, bet viņa vieta
priekšgala palika bīskaps prof. J.
Rancahs. Bīskaps nesacenšas par sa­vas
vietņs pinnsvaru ar sūtni Za­riņu,
ņe arī otrādi* jo. viņi apzin^,
ka ir vienoti kopējā uzdevumā un
l:a nav ne pirmās, ne otras vietas,
&amēr nav Latvijas. L ^ j i būs
(Turpinājums 3. lappusē)
: V^ingtoni, 8. okt. (AP). — Ārlietu
pmistrija šodien paziņoja, ka ASV
nodomājušas sūtīt lidmašīnu bāzes
kuģi „Randolph" uz Turcijas ostu
12 m i r u pie ieejas Dardaneļos. Bā­zes
kuģim ,3andolph'' būs jāaizstāj
līdzšinējais bāzes kuģis „Eoosevelt,"
kas patlaban ietilpfst ASV kaŗaflotes
spēku sastāvā Vidusjūrā. — ASV
prezidents Trum ns aicinājis An/rriu
nekavējoties un jūtami a t ļ a u t i l -
du i e c e ļ o š a n u P a l e s t ī n ā , jo
žīdu lUctenis Eiropā nevarot gaidīt
uz Palestīnas jautājuma vēlāku at­risināšanu.
Sajā sakarā Trumens un
Anglijas premjers Etlijs apmainīju-»
Šies vairākām konfidenciālām notām.
Jpēc neoficiālām ziņām, Etlijs Trume-na
ierosinājumu noraidījis, aizrādot,
ka Anglijas valdība to varēs ievērot
^^tikai tad, kad būs izlemta visa Svē­tās
zemes politiskā nākotne." Angļu
noorganizētā konference Palestinas
problēmu atrisināšanai, kā zināms,
ir pārtraukta un no jauna sanāks
tikai 16. decembri. Žīdu pasaules
organizācija ^ žīdu aģentūra tanī
bija atteikusies piedi^ties. Angļu
valdības aprindās un arī angļu presē
izteiktas domas, ka Trumena ierosi­nājums
,,vkrot apdraudēt" jau ieva­dītās
sarunas par Palestinas nākot­nes
izkārtošanu. Zīdu aģentūra, sa-viikārt
paskaidro, ka Anglijas vafdf-bas
pastāvīgā vilcināšanās atļaut žī­du
imigrāciju Palestīnā ne tikai „nav
attaisnojama no cilvēcības viedokļa,
bet; nav izprotama an siar{')lautisķā
politiskā līmenī.*! Arābu līgas pār­stāvis
Aleksandrijā izteicās, ka Tru­mena
nostāja Palestīnas jautājumā
un viņa „rupjā neatlaidība" žīdu
imigrācijas atbalstīšanai Svētā zemē
var beigties ar arābu valstu draudzī­bas
zaudēšanu pret ASV. - Vinstpns
čerčils, runājot konservatīvo partir
jas organizācijas sanāksmē Blek-pulā,
aicirīāja Padomju Savienību
„atļaut" uzturēt Sabiedroto ^audzīr
bu, kas varējusi pastāvēt visu kara
laiku. Anglijas blj. premjēirs sacīja:
„Mes visi gribētu uzturēt mūsu kara
laika draudzību ar krievu tautu un
Padomijas valdību, ja tās mums to
atļautu darīt un izbeigtu rīcību, ko
mūsu ārlietu ministrs Bevins sauc
par: nervu karu." CerČils uzbruka
Anglijas lēboristu valdības; soļiem
iekšzemes politikā un arī angļu im­pērijas
nolUcvidēšanā, jo īpaši In­dijas
uzdošanā. — UNRRA's augstāki
pārstāvji TriestS noliedz, ka kaut
kādas UNRRA*8 s^ādfitās mantas
būtu nokļuvušas Dienvidslāvijas ar­mijas
i'bkās, bet atzīst, ka šīs armi­jas
piegādes cieša pārraudzība ne­esot
iespējama. — A S V kara aviā­cijas^
„lidojoSa cietokšņa" lidlaiva —
„Pacusan Dreamboot" 6, okt. rītā pa­veica
savu apm. 18.000; km nepār­trauktu
lidojumu nOļHonolulu līdz
Ēģiptes galvaspilsētai Kairai. Lido­jot
no Havaju salām pāri Aļaskai,
Arktiskam okeānam, Ziemeļpolam,
PSRS, Melnai jūrai, Turcijai un'Vi-dusjūi'ai,
tā savu mērķi sasnyiedza 39
st. 42 min. — Naktī uz 6. okt, Stok­holmā,
atgriežoties no mītiņa, ui ie­las
no sirdslēkmes miris 61 g. v.
Zviedrija®^ premjers Albins Hansons,
kas bija ministru prezidents kopš
1936. g. un Zviedrijas sociāldemokrā­tu
partijas prezidents kopš 1925. g. —
4 īienu plašajos nemieros dienvid­austrumu
K 0 r e j ā nogalināti 59 po­licisti,
60 ievainoti un 100 pazuduši.
Pēc korejiešu iestāžu ziņām, nemie­rus
izsaukuši komunistu aģitatori,
bet pēc Dienvidkorejas amerikāņu
okupācijas iestāžu komandanta ģeņ.-
Ith. Hodža atzihuma>^ ,ikaitlgi aģi­tatori
no ārienes." - ^ P ā v e s ļ s P i j s
12., uzininājot katoļu baznīcas Jmig-^
stākās tiesas — Sv. Romas Rotas 70
locekļu, nesodīja pārmetumus par
,,pāriešanii katoļticībā a^ spaidu lī­dzekļiem,"
ķiaŗu dēl dienvic^slavi ta­gad
Zagrebā tiesā archibīskapu Ste-ptnacu.
Pāvests atgādināja kanōnisko
likumu, kas aizliedz pāriešanu ka­toļticībā
piespiedu kārtā, un n&ļiei-dza,
ka viņš pats kādreiz būtu pie­kritis
šādām pāriešanām. Savā runā
pāvests tomēr nesauca vārdā ne Ste-pinac^,
nedz ari Zagrebu.—6. okt.
ofiiiiiāli paziņots, kaļ MiaskaiS beigu­šās
sarunas par tirdzniecības un kre^
dita vienošanos starp Padomju Sa­vienību
un Zviedriju, kas bija sā­kušās
5. sept. Zviedrijas valdība jau
pilnvarojusi Zviedrijas delegāciju
Maskavā to parakstīt. — Naktī uz
6. okt, pirmoreiz F r a n c i j a s vēs­turē
savas durvis slēdza „sliktas sla­vas"
nami un sava darbība oficiāli
bija jāizbeidz Francijas galvaspilsē­tas
„nakts tauriņu" tūkstošiem. Sor^
bonnas studcinti jau plāno izmantot
pēc likuma slēgtos prostitūcijas na­mus
par saviem mitriem, bet situ-dentes
tam nepiekrīt Prieki pus­gada
Francijā gatavojās atvērt
īpašas skolas, k u r ^ 24.(K)0 fran­ču
. prostitūtas paredzēja apmā­cīt
par viesu ai^alpotājām, sekn^-
rēm vai pārdevējām. Sim skolām to­mēr
nepieteicās neviena audzēlme.
Kara noziedaoiieki
Starptautiskā militārā tr i bimāla
ģenerālsekretārs Nlmbergā līdz 8.
okt. bija saņēmis 18 notiesāto nacistu
līderu apellācljas lūgumus apž<5lo-šanai
vai arī piespriesto sodu sa­mazināšanai.
Ar saviem spriedu­miem,
šķiet, ir samierinājušies 20 g.
cietumsodu dabūjušie Baldurs fon
Slrachs un Alberts Spers lidz ar uz
nāvi notiesātoHimmlerabij. vietnieku
E. Kalt«ibrunneru, kas izteicies,, ka
Sabiedroto kontroleS' padome B arlīnē
tā kā tā nespējot grozīt lēmumu viņa
atzīšanā par vainīgu, bet tas vienīgi
viņu būtu varējis interesēt. Saclīts,
Friče un Papens vairākas naktis
brīvprātīgi paivadlja NImbergas cie­tumā,!
jo tie baidījās no apcietlnfi-šanas,
ko gatavojās izdarīt Bavāifijas
Vācu ieistādes, 8. okt ASV iestādes
^iņus galīgi atbrīvoja un lika sa­prast,
ķā tis pārliednās vācu tautu,
ka viņiem ir tiesības šo brivību art
izmantot līdz sagaidāmajai viņa prā­vai
vācu denačifikācijas tiesā: Sacht
un Friče slepeni jau pārvietoti uz kā
du privātdzīvokli, bet Papens 'omē
ij^ķīrāi par palikšanu cietumā
gaida atļauju iebraukšanai angļu
joslā. Amerikāņu un angļu joslas
vācu valstu ministru prezidenti lBrē«^
menē aicināja radīt īpašu tautas tie­su,
kas pārstāvētu j,visu Vāciju," lai
tiesātu Papenu, Sachtu un Frlēi. Sa­biedroto
kontroles padpm^ sekreta­riātā
Berlīnē paskaidrots, ka tam
nekas nav zināms psur It kā no Nīrn-bergas
nākušu paziņojumu, ka pā­vests
Pijs 12. būtu lūdzis apžēlošanu
uz nāvi notiesātajam poļu Iznīcinā­tājam
Hansam Frankam, kas NIm­bergas
tiesas prāvas laikā bija pār-gājis
katoļticībā. — Prūsijas m i 11-
t ā f o k ā s t u , ļkasN^
vas lēmumā izglābusies no izn\i:Ibas
kā grupa,/jo tā nav atzīta par kri-
(Beigas 1 lappusē)
^mzĶ 3. okt (AP). — ASV ār­lietu
ministrs pžemss Berness sa­dien
deklarēja, ka „konflikts Sa­biedroto
viedokļos" ir nopietns, bet
viņš atbalsoja ģenerāļisima Josifa
Staļina, nesenējo paziņojumu, ka ka­ra
tūlītēju briesmu neesot. Runā­dams
Amerikāņu kluba lenčā Parīzē,
B^rness sacīja: „Pēc ikviena liela
kara; kura uzvara gūta daudzu nā­ciju
apvietiotiem spēkiem, Sabiedro­to
vidū ir bijis konflikts par miera
veidošanu. Būtu' vieglprātīgi noliegt
Sabiedroto: viedokļu konflikta no­pietnību
pēc šī kara. Ar šī konflikta
ignorēšanu vai tā nopietnības nolieg-šanu
mēs pašu konfliktu neatrisinā­sim,
nedz arī būsim palīdzējuši paši
sev mūs^u gaitās uz mieru. Konflikta
un tā nopietnības pārspīlēšana tur­pretim
padara šī konflikta atrisinā­šanu
par vēl grūtāku. Es no sirds
pievienojos Staļina nesen izteikta­jam
viedoklim, ka kara tūlītēju
briesmu taav. E i oma, ka viņa pa-siņojums
izbeip n^)@aiatGtos appd*
vojumus, km kaut kādā nācija vai
nāciju ģnipB. mēģinot ieloikt Pa­domju
Savienību v%i ka tam ticētu
Padomju JSavienības atbildīgie II-deļļ."-:';:;'^::/;^-'^^
Viņš izteica arī cerību, ka Staļina
vārdi izkliedēšot nepamatotos apgal­vo
jūmusi ka ASV mēģinot pielietot
tās rīcībā esošo atombumbu par var
rās draudu pret Padomju Savienību.
Amerikāņu! ārlietu politika tomēr,
sacīja Berņess, airi turpmāk būs
stingra. Tā kā kaŗS patlaban nav
paredzams, viņš sacīja, AS Valstīm
ar vislielāko rūpību jācenšas nesēt
nākamā kāra sēklu. Ārlietu ministrs
deklarēja savu pārliecību, ka ne­viens
šodien nevēlas kapi, bet ka ar
viedokļu izteikšanu vien nepietiek.
,,GnitIbas ir tās, k i , l^al gan neviena
nācija nevēlas karu, nācijas tomēr
var iHevērsties politikai vai tādam
rīcības veidam, kas ved^^^^^
Nācijas var censties pēc politiskām
un saimnieciiskām priekšrocībām, ku­ras
tās bez kara nevar panākt."
" Bemcsa runas lielākā daļa bija
veltīta viņa vledc^im par Vācijas
pārraudaSanu nākotnē. Dažā ziņā
viņš plašāk izskaidroja savu pēdējo
runu Stutgartā un 40jadu līgumu,
^ d u viiļ^ļ iĶX)siiiāi^
eijag a t b n i ņ b l ^ ^ m
šanas nodrošināšanai. Viņš sacīja, ka
ASV „noteikti nostājas pret sacen­sību
Vācijas pārraudzības dēļ, jo tā
Vācijai atkal sagādātu spēku skal­dīt
un iekarot. ASV nevēlas, lai Vā­cija
kļūtu par bandinieku vai līdz­dalībnieci
cīņā dēļ varas starp |ius-trumiem
un rietumiem." Vācijas
okupēšana ir jāturpina, viņš sacīja,
kamēr atbruņošanu un .demilitārizē-'
šanu akceptē jebkura rodošās Vāci­jas
valdība. Sajā sakarā viņš pie­metināja:
„Kamēr vien Vācijā būs
okupācijas armija, tikmēr tanī būs
arī ASV bruņotie spēki."
Par^ ASV ierosināto 40 gadu ļ^u-mu
viņš paskaidroja, ka ASV to pie­dāvājušas
Padomju Savienībai, Liel­britānijai
un Francijai, lai visas ko­pā
svinīgi apņemtos ne tikai atbru­ņot
un demilitārizēt Vāciju, bet arī
gādāt, lai Vācija būtu atbruņota un
demilitārizēta 40 gadu. Par Vācijas
nākamo valdību viņš norādīj a, ka
mūsu pašu drošības un arī vāai tau­tas
labklājības labā amerikāņi Vā­cijā,
nevēlas pārāk centralizētu val­dību,
kas vai^tu dominēt Vācu^
tu, bet nebūtu atbildīga tās demokrā­tiskai
Vērfigs ziedojums
Zvledriji drivoJo(»e latvieši savs-km
v t r i ^ sievielitt im bērnu drē-
Im m apavus is^lalilaad latviešu
bēgļittm VieUi. Savāktās mantas O.
Freivalds no Lundas 4 kastēs oiosfltl-
Ja Latvijas Sarkaniam krastam LI*
bekit^kur tis siiņemtas uo mantas
Isdalltaa LIbeki uo apkārtnē diSvo-
^ e m mfisn bU. kaŗavirleoi un viņa
ģim^es locekļleiļi (citur dilvojoštem
tautti^eai isdallti apģērbi un apavi
kas bija saņemti no Amerikas).
Latvijas Sākami krusta vadība sa-vS
un tautiešu virdā izsaka atsauci-g
a j i ^ latvi^eiū SEviedriJā dziļi l i -
Jostu patelelbu.
Latvijas Sarkanā krusta vārdS
i^aitors J. K a l a a s , LSK
preddlja loceklis
Amerikāņu Militārā
valdība nenodarbinās
ārzemniekus•
Berlīnē, 3. okt — Amerikāņu Mi-
Utārās valdības (OMGUŠ) nedēļas
biļetenā paziņots, ka amerikāņu Mi­litārā
valdīb|i it nevienā amatā nr*
nodarbinās ārzemniekus (ari Sa­biedroto
valstu pavalstniekus*— an^-
|u^, frančus un beļģus). Patlabatl no­darbināmie
turpinās savu darbu,
līdz ^beigsies viņu līgumi. Militā-rās
valdības clvīia personālā turp­māk
drīkstēs būt tikai ASV pilsoņi
un vādeši/kas pieņema^^ darbā ta­nīs
apgabalos, kur viņi pastāvīgi
dzivc^
.; .11^ atļauj brīvāku
biedŗošahoa ar vāciešiem
nerUnē/ 3. okt — Amkikāņu Mi­litārā
valdība šodien mīkstināja sa­vu
aizliegumu par brāļošanos ar vā­ciešu
Ierēdņiem un atļāva savam
personālam ielūgt vāciešus ameri­kāņu
klubos uh mitekļos. „OMGUS"
tomēr nosacīja, ķa „oficiālu un
pusoflclālu posteņu" vācieši clenā-jaitil,,
normālās rutīnas veidā." Aiz­rādīts,
ka «sevišķi jāatturas no ēdie­nu
un citu atsi^rdzinājumu izšķērdī­gas
pasniegšanas;" Šādus viesību ie­lūgumus
var attiecināt liz vāciešiem,
kas ir ,,valdības ierēdņi un citi atzīti
iestāžu, politisko partiju un civilie­dzīvotāju
pārstāvju piemēram, uni­versitāšu
vadītāji, arodbiedrību lī­deri
U. C . " ' \ ; • • ' I ;
^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^ to and Stripes
Driz gaidāmas jaunas
aiigstāko nacistu tiesāšanas
^ (tjp). — ASV
galvenā nacistu ai)sūdzētāja — ties­neša
Roberta Džeksona atgriešanās
Vašingtonā, cik paredzams, tuvinās
atrisinājumam jautājumu par jau­nām
nacistu tiesāšanām. Domājams,
ka Dieksons drīz pēc savas ierjaša-nās
apspriedislesar prezidentu Tnime-nu
un ka drīzumā sekos Baltā nama
paziņojums par Vācijas rūpnieku un
financistu, otras un trešās pakāpes
nacistu dižvīru un „SS" briesmu dar-bos
iejaukto personu tiesāšanām.
Vēl nav izlemts, vai šīs jaunās prā­vas
būs starptautiskas vai ari tikai
pašu amerikāņu vadībā. Nīmberga
katrā ziņā bū^ norises vieta vismai
vienai no šādām prāvām, jo tās tic*
sas nams pēdējos mēnešos pārbūvēta
piemēroti šādu prāvu norisei. Iespē­jams,
ka vairākas šādas jaunas prā­vas
sāksies ap 1947. g.^ 1. ianvārl.
Patljibaii amerikāņu un angļu joslā
drošības apcietinājumā atrodas ap
2000 šādu nacistu, bet jaunās prāvas,
domājams, tiesas apm. 10 proc. no Ai
skaita: Tiesai, cik paredzams, nodrs
vecā Gustava Krupai dēlu Alfrēda
Kŗiiļpu f<āx Bolenu^^^^ Hit­lerā
kancelejas vadītāju slepenā
kabineta locekli Hansu Lammersu
un varbūt ari pasakaino tipu Oto
Meijineru. kasi pratis kalpot pāris
deamit 'valdībām, sākot no ķeizara
Viļuma 1 dienām līdz Ādolfa Hitlera
val^.: i e b ņ & t ^ ;v':; :::'ļ.:--^^