Bavarijas Latviesu vestnesis, October 12, 1948

              ELE
atspieda pret sie,
nu. Ap viņa
^ ^ ^ ^ ^
^ ^ ŗ ^ pa pakav!
puslokam.
, ^ ''Neredzēju,
i | | s.anesu zemes,-^
rvM pamanījis, orum
ierunājās.
/.Stebersbijabei.
(izis savu ^nācie.
Viņš nolika
karoti un Pārmeta
Icrustu. ' ;
l„Kas Vainas ze-
•ŗnitei. Tādu zemi.
ka^ mūsējā var
. bert ņe vien uz ^
gndas, :bet, ja
gribi - - a r i b^^^
da,^ Stebers.no.
teica.
»J^paēdi,tadva.
ram sākt runāt"
iesāka Orups. '
; Steberš.atkal pa.
^ ^ ā j a savu3
septiņus matuis.
u - V n » " ^ i rīt ux
baznīcu brauc?" ^«aicāja prups
,;Vai es braucu uz baznīcu? Vfei
';ad tur kas tāds? Ne kazu, ne at­laidu..
Nē, nebraukšu, N Abi Z M
nodzEi. Un vēl Mz vakaram gi%i
paecēt. Lai f!t lopiņi atpūšas. Ari
Klid2ē|s
li
ia-xyijxiii
atpūšas. Art
tiem vajadzīga s^-ētdiena. Cilpot tos
astoņus kilometrus' kājām? Nē, pal­dies!
Meitas aizskdes ar ri^ ja
ā sejā smaids c§lās ^
no lupu kaktiņiem un .izstiepās liOz
ausīm. Viņš piecēlās, piegāja S^^^
beram ^uži Māt un, pirkstu pacels
pret griestiem, noskandēja katru
;vārdu atsevišķi:
'' ,,Rīt — baznīcā — lamās — ma«
cātiiļeŠUiS!"
Steberš, kas Aasu laiku , bija sē- -
wējis saliecies, stiepās taisns un viņa
kcis sāka mirkšķināties ātri ātri un
likās, it ķā tur Vēries ciet uri atkal
vaļā divu; ilgi slāpušu zivju mutes.
' , , K o ? Lamās! Sitos, sitos —" viņ3
gribēja kaut ko» macāniešiem pie­mērotu
teikt, bet viņam pietrūka tā:
īsta vārda.
„Sunīs! Vai k^ sunīs visu Macānu
ciemu, ka viņi nezinās, kā lai no
baznīcas tiek āj::ā----; tupus vai rā­pus!'
Redzi, to pdeciņu macāniešiem
nopelnījis viņu platais Sakurs. Pa­gājušās
sestdienas vakarā : nācis
mājās no Bajānu talkas un — ko
domā— aplasījis vairākiem zirgiem
ķēdes, salicis kopā uh ;musu Osāna^^'
zirgu piesējis pie kapsētas zvana. :
^ . . Z i n i , . ka tādās, lietās mūsu vecais
^0. prāvests Vasars jokus nepazīst. Tur
!ās svils daudz vadmalas. Kapāts pie-līt
mini, macānieši tā pa īstam Hka
ai svētīti pirms kādiem pieciem ga-ot
diem. Pa šo vidu tikai mūsējiem sa­ls
lī ja. Jau varēja s^^ ^auns
itālāk dzīvot Ļaudānos. Kā redzi,,
.r- tomēr • — ^ debesu svari vēl nav; sa-e^
maitājušies, kad sver tad nosver -
r- reizi par visānv reizēm. Un so rei-
.u. zīti — būs birkavs!" ' ; ^ . . :
.a-^ • •„Pelnīts, pelnīts,'' norūca Stebers
fes' un. ;vinā radās .tāds vieglums, kMU-ļīcai
līt piecēlās^ kājās un sāka staigāt pa
bā. kštābu.
t i , ;,Brauksi?" atvaicāja Orups.
ie- Stebers pārdomāja: ja nu f_^:.:\
im diena tāda lāga / svētdiena ka^
,ar ^gaidāma rīt, tad- būtu
tā latvēlēt Dievam par g^^^- . ^ ^^
)^t gabalu'varēja ;a1^āt.^
-
0- lidz pirmdienai, lai
ļķegr^d jau,J āš,o desi.e np,ā,'r doņiāju', kha-.. i ^» a:k rls-l
' t ī g a m cilvēkam, ir t^^^^^^
,Ai, viņš .sa^vu m^^imj^^^^''^..
„Kādartma! Kā to var nejust.
: Grups pagriezās uz durvīm.
•:T.:-'-^. . -IT.' :
.. ' . : .-i-L-: -.i-Vi, •.
'a-
1 n ^ " - Kfeifa^"^ Raspqa i^ieki
TeldHlaš. Tie-ir ^ S u -
- un, varbūt, cilvēki dfba^ng'a-
.šiesrmnezinanek^^^^
sauiē. Visi pārējie: f^^^:^
P " lielceļa, jau visu zina pai " ,
• I Vecajam ,Tokuļam ^ . . " ^ ^
pie viņarit no ritavsoh^^^^^^^ Tas
p - Un paņemt savos ratos i ^ e g i , .
Bez ir iāģa: cilvēks, •
un''.palīdzīgs . . -Nu. t ^ d a _ ic-jau
M& vēl jāpasknen. Vi^^ŗ"^ ss^i>
eidz spējas ņem vairāk Hdzi
lavē-sa-ne-tezno
runa
saimes.
(Turpinājums; sekos, 5-
roni
o)
tā­Andreja
Egliša^ka^ li
va zeme deg pai^tulkota SR
to, sagatavo i^^osanav ^ u„ jj.
Kantāte. Udz šinvjau^tuM^^ , , 1 ^
ok-
Izēsit
ktkal.
kādu
d o t a a n g ļ i^:^|^^ŗXn" P ' ^^ un izplatījusies' ^^^^e:^
.Igauņu':vijoles ^%s.es ^
Am^re' l. māti;
Zviedriju; kuivaP.^^^^^^^^^^ H. ;V.i
māsu,: ari izcUivvi^o^^^^ vair^^
merem Zviedrija part^
Latvian Nevvspaper
Pnhiisbed under h U C O M Civil
uf, Ij'NDP Publisher
'^fmor Kāri. Rabācs.
S'p Camp KleiDkou near
y .Pl 7. f i r c u l a t . o n 4000.
Editorial Office: Gunzburg/Do.
ŗj^,^,r.i''U^-7Jr,im.rma-.n-Str. 2 LATVIAN NEWSPAPER
r. 87 (192)
Otrdien, 1948. g^l2. okt.
Iznāk tris reizes nedēļā*
Izdevējs: BALK \ uzdevumā
Latviešu preses darbinieku sa­darbības
kopa. Atbildīgais re­daktors:
K. Rabācs. vietn. A.
Liepa, redaktori: Z. Bārda.
M. Culitis. H. Mindenbergs,
A.Smits. Adrese: Giinzburg-
Do.: red.: Dominikus-Ziramer-tnatinstr.
2 (tālr. 50). apg.:
Marktpl. 25 (t. 84), spiest:
Bgm -Landmann.-Pl, 1 (t 92)
A S V imigrācijas komisijas vadītāja
(aruši paskaidrojumi žurnālistiem
15. oktobri nometnes izsniegs mazāk
miltu un makaronu, bet vairāk taukvielu
un siera
Gandrīz divas stundas ASV ieceļošanas komisijas priekšsēdis Ugo
Kārusi atbildēja jautājumiem DP preses konferencē Bad-Kisiņgenā
nlektdien kurā piedalījās amerikāņu joslas IRO šefs Filips Raians ar
visiem nodaļu vadītājiem, EUCOM Civil Affairs Division speciālists DP
lietās Skvadrilli, IRO galvenā štāba Ženēvā informācijas daļas vadītājs
Rob. Dotijs kopā ar 11 amerikāņu un kanādiešu žurnālistiem, kas iera­dušies
iepazīties ar DP problēmu uz vietas, ka arī ASV ieceļotāju izvie­tošanas
organizācijas „United Service for Ņevir Americans" ļ pārstāvis
: Pee tam, kad amerikāņu joslas IRO
'infonnāGijas daļas: vadītāja ^^I^^
dere faija iepazīstinājusi viesuS; ar
:DP žurnālistiem, ::sākās jautais
•straume par izceļošanas iespējām
„Kādā veidā ASV imigrācijas ko-
: misija, izvēloties^ speciālistus . ieceļo­šanai,'
domā rūpēties par to, lai :dotu
: vienāda? Iespējas visām DP- tautību
g r u p ā m ? ^ ' ; : : . . V ^ ^ V-'^'
§im, tāpat visiem ļcitiem .lautaju-miem,
atbildēja komisijas:: vadītais
Kārusi: Navviegli^izdarlt ieceļotāju
izvēli uz nacionalitātes^ pamatiem,
^ kaut ari :mēs to ^gribētu, ; jo "akcija
nav valsts; pasākums, bet balstās uz
'privātu iniciatīvu; Piepr^^^
•peciecelotājiem jānāk no privātām
peiterii vai organizācijām un sa-
• protams, ka šie rpieprasījumi visvai­rāk
arī noteiks: to/ kādu tautīb^
ceķļi visvairāk brauks uz/ASV. Ja
'kādos pieprašrjumos; nebūs minētas
^konkrētas tautības, tad :komisija
' :centisies tautību sadalījumu izbar
vecākus, kās par vecu,, lai patstāvīgi
'ieceļotu?'' ..• ļ '
jvVeGuma robeža ieceļotājiem nav
noteiktā. Arī ļoti vecu dl.vēku var
piemēroti nodarbināt," atbildēja Mr.
Kārusi, „tāpat kā ļoti .jau'nam; cil­vēkam
par piemērotu; nodarbošanos
var;: atzīt: iešanu.skolā;"^^-^^
V>Vai /pietiek; ar to, k|a •imigrants
pats aplieciŗia, ka: aŗ saVu darbu uz-;
turēs piedeŗīgpsV"; :./ /,::;:::''.
,^Tas nepietiktu, jo.vviņš pat^s at­karīga
no citu ASV iedzīvotāju ap~
'liecinājumiem:" ; ; •
; ;„K^ domāts realizēt likuma notei­kumus,
kas paredz priekšrocības da­žām
D P : kategorijām?" / • ; \J'-
ieceļotājus i i vēl otiēsļ vispirms,
gribētu ņemt tikai tos, kam likumā
paredzētas, priekšrocības,; tad prak­tiski
vienīgā iespējamība būtu vis­pirms
izpētīt •visu DP;stāvokli, kas,
protams, ( n ^ v : : iespējams. Tāpēc
praktiskā;: darbal^omisiia izvēlēsies
ieceļotājus no dažādām priekšrocību
kategorijām, bet; laiku pa laikam sa-
Ugo Kārusi
grupām, atbilstu likumā noteiktiem
samēriem."
;,Kādi galu galā_ ir īstie noteikumi
par ārpus nometnēm; dzīvojošiem
O d
velēšanas ilo
^vju. nov
..^c pēdējā : L C P lēmuma par Lāt-rp^
centrālās padomes vēlēšanām,
vēlēšanās noteikusi laikā "no
: i^~^3Q. novembrim. Vēlēšanas no-ī^^
f .līdzšinējā kārtībā,; b
katrs ietvers vienu apgaba­li-
No katriem 2000 balstiesīgiem iz-
. viens L C P locekUs. Aktīvās
.^^sanu tiesības bauda abu dzimu-ļļ
Latvijas pilsoņi ar 18 g. vecu­ms
l)et pasīvās ar 21 g. vecumu.
īdzinās;iznākumu, /lai
/,,ŅewYork:.Times" ;ķorespoņ
pie ŠIS atbildes vēl papildus, gribēta i saskaņā ar piļiekšrocību'
zināt,: vai;: tautību vi
princiou attiecinās ari uz- žīdiem.
•Atbilde skanēja: / j J ā ! " ;/ ;-;•
veida un ;cik: daudzi ,,afi-i"
jāsagādā personām vai orga­nizācijām,
kas vēlas atbalstīt
viduālu pp ieceļošanu; ASV?" . ;
,,Ja pieprasījumu iesniedz i
duāla persona, t;ād tarn jābiat ,,afi-
, devita" formā't. i . apliecinājumiem-jābūt
zvēresta formā.. . Ja; tos ie-
; sniedz; organizācijas, , ko .atzinusi
• Imigrācijas/ komisija,,tad pietiek ar
parastu apliecinājumu. Visos gadīr
.vjumospieprasījurni jāsūta, tieši: p P
; Imigrācijas komisijai Vašingtona.
pieprasījumā. ielaist: individuālu: DP
eceļotāju var / pieprasīt konkrētu/
:Vārd5:minētu personu, bet var-arī
pieprasīt vārdā; nenosauktu personu/
/Heprasitāj'am jāapliecina^ ka ieceļo­tajam
nodrošināts piemērots dzīvok-
:lis, neizstumjot no dzīvokļa/nevienu^
/citu, im ka būs; piemērots darbs,
•neizstumjot no ta nevienu- citu. Par
; piemērotu: šinī gadījumā atzīstams
;^arbs, kas atbilst ieceļotāja zināša­nām
lon: fiziskām spējārn:;. Treškārt
.Spievieno apliecinājums,' ka ieceļo-
^§isneļ^ļūs par nastu sabiedrībai vai
valstij, Dzīvokļa apliecinājums/at-
- feināmsari uz ieceļotāja piederī­gajiem.
..Nepietiek tikai ar Vārdiem:
: būs dzīvoklis, būs d
; . * konkrēti fakti par dzīvokļa at-
/ ŗaSanās vietu un darba veidu." ^
; .-VaipP/kas iēgiāst tiesībasieceļ^^
/^V, var ņemt līdz vecākus un
3%radiniekus?" • / -/^
:/ .nNav speciālu noteikumu - likumā,
dotu radiem, izņemot sievu im
• :"^^^,: priekšroku ^ieceļošanai kopā
^ personu, kb izraudzījusi ieceļoša-r^
as komisija. Tiem, kuru - tuvākie
; ļ9di izceļo; uz ASV, ar tiesības: pa-
;; -'^^ patstāvīgi: censties sekot. ; Ko-
; W j a darīs' visu, lai šādos; gadīju-
;'jos/atsevišķos pieprasījumus: ap-
^^dātu kopā. un nodrošinātu to, ka
; varētu ieceļot ASV; kopā;'
'!^a;irtād, ja: izceļotājs grib ;"''''^*
ikurris šaiv urna nav/seviš­ķi;
skaidrs^ Vispirms; tas.; nosaka;^ 1^^^^
priekšroka/;ir personām- kas;zināmā
laikā: dzīvojušas;/nometnēs., Mēs i z - .
tulkojām šo noteikumu tā, ka ārpus
nometnes dzīvojošie ieskaitāmi ze­mākā;
kategorijā, ja nenāk/kiāt kādi.
citi,speciāli apstākļi,, kas tiem savu­kārt
dotu priekšrocības.. Par izņē-murņiem
bez tam uzskatāmas perso-nas,
kas • atstāj ušas nometni veselī-bas
•uzlabošanai: vai. piederīgo slimī-.
bas dē], darbav dēļ pie:~armijas^;lRO
vai; citām brģani:ž:ācijām,; .ka arī tie,:
kas -atstājuši' nometnes;:;pēe.autbri-tātīvu
personu;/vai;organizāGiju ap­liecinājumā,:
/ka / nometnes atstāšana
nekaitēs viņu iespējām;izceļot." .;
: ^ ^,Kaņādas; komiji ja. tagad / izrauga
ieceīošanas kandidātus /tieši DP no­metnēs,
, tā aiztaupot lieļ^u; :braukār
šanii /uz izceļotāju; nometnēni un
: rV ; (Beigas 2. īpp.) ; -
Prezidents Trubcns gribējis (pie Staļina
sūtīt savu speciālvestni^ku
Sestdienas vakarā Savienoto Valstu ārlietu ministrs Maršals, pēc dl»
vām apspriedēm ar prezidentu Trumenu, preses pārstāvjiem paskaid­roja,
ka prezidents bija nolēmis nosūtīt uz Maskavu savu speciālu per­sonīgu
vēstnieku, federālās tiesas priekšsēdi Fredu Vinsonu, lai viņš tie­šās
sarunās ar padomju valstsvī^^iem lUī Staļinu panāktu /vienošanos
Aomkontroles un Berlīnes jautājumā. Maršals prezidentu Trumenu
no šādas rīcības atrunājis. Kamēr par Berlīnes jautājumu un atom-kontroli
notiek debates Apvienotajās nācijās, Savienoto Valstu mēģinā­jums
uzsākt separātas sarunas ar Maskavu varētu radīt lielu apjukumu
pārējās valstīs.
. • PIEFRAM/;CKEC.IĻS, ;rŪN.: • M : A T B R I V
Angļu konservatīvo partijas gadskārtējā kongresā sestdien runu teica
Vinstons Č(^ŗcHs,/dekiarēdams, ka trešal^^ ķaŗš liekas ievērojami
pietuvinājies; Apvienotās nācijas, no •kurām c kļūs par pa­saules
drn^ibas centru, /iafead pārvērtušās par tādu sanāksr^^
jumu, kuyā lielvalstu iļ)ārstāvji apvaino ^^^^^ otru, lai saga­tavotu
savas tautas ņakamijam karam. Boļsevistiskā Krievija ir spēcīgi
apbruņojusies, un tās ķapspē^^ nekā
. visam' .demokrātijām•••kopa;.-/;/
Tālāk ārlietu ministrs pal^kaidroja,
ka ar prezidentu Trumenu viņš
apspriedjļes ari par Berlīnes jautāju­mu,
Palestīnu un SpānijU; Attieksmē
uz: Berlīiļi Maršals riekā tuvāka;neiz-;
teica ņe par ) Sarunu saturu, ne
eventuālajiem lēmumiem. Spānijas;
lietā ASV pagaidām nedomā mainīt;
savu līdzšinējo/viedokli
diplomātiskās attieksmes. Arī; uz
priekšu spēkā paliek Apvienoto nā­ciju
1946. gada lēmums, kad, kā z i ­nāms,
starptautiskajā organizācijā,
apvienotās valstis izšķīrās atsaukt
savus pārstāvjus no Madrides. Va­šingtona
līdzšinējo viedokli mainītu
vienīgi tad, ja par to izlemtu Apvie­notās
nācijas, .un atkal atjaunotu
normālas attieksmes ar Franko. Ār­lietu
ministrs prezidentam Trume-nam
deklarējis, ka Savienoto Valstu,
Lielbritānijas un Francijas starpā
pastāv pilnīga vienprātība kā; Ber­līnes
jautājumā, tā atomieroču kon­trolē.
Vašingtona būtu ar mieru
katrā laikā atjaunot sarunas ar Pa­domju
Savienību ārlietu ministrU;
padomē par visas Vācijas
Is VašiTig-
Jau otra pasaules kara
teica Cei'čils — britu koalīcijas ka­binetam
bija- skaidrs, ka radusies
dziļa plaisa starp Padomju Savienību
un rietumu : demokrafijām. Toreiz
būtu bijis daudz gudrāk, ja Berlīni
būtu ieņēmuši britu spēki, bet Prā­gu
amerikāņu tanku divīzijas, jo
trūka .da.žu stundu. ..Es .un rhani kol-'
izsaucās Cerčils," skāidri
redzējām, ka mūsu karaspēks pār-;
ņemts no uzvaras prieka, kamēr to­talitārā
despotisma ;armijas ; paliks
āri uz priekšu nesamazinātas.". •; ;;
'padsņiit vīri Kremlī, kas pat­varīgi
valda pār 300 miljoniem -cil­vēku
un kuriem ir.daudz lielāka, va­ra
nekā jebkādam caram kopš Jā­ņa
Briesmīgā laikiem, — teica Cer­čils
tur visu Eiropu baiļu un
šausmu atmosfairā. „Es esmu pār­liecināts,"
izsaucās runātājs, ;,,un to
es saku dziļās rūpēs, ka pašreizējā
situācijā vienīgais drošais pamats ir
spēks. - Vienu. es skaidri zinu: ja Sā-
Vienotās Valstis,' paļāuciamās..uz kaut
cādu papīra nolīgumu, sagrautu sa­vas
atomu rūpnīcas, un/ izn^inātu
atombumbas, tad tās būtu; vainīgas
visas cilvēces nāvē un pašas izda­rītu
skaidru pašnāvību. Es tomēr
ceru, ka Vašinstoria' veltīs maniem
•. vārdiem uzmanību, jo ne! vienmēr - es
esmu kļūdījies." :^:-:/;•-:
Runas turpinājuma Cerčils norā-dīja,
ka rietumi. var difoši elpot vie­nīgi
tik ilgi, iekām tiem ir. atom­bumba,
bet krieviem tās ;nav. Tad
konservātīvo./partijaš,vadītājs- dekla- •
rēja: ;„Padomju Savienībai ..jāatbrīvo
savi satelīti un ^jāatgrieža;s .vecajās
robežās.: kas; aizņem; sesto daļu ze­mes
lodes. Maskavai jāatbrīvo vien­padsmit
Austrumeiropasgalvaspil­sētas,
jābeidz kurināt' nemieri Mā­lājā
un.Biu^mā. jābeidz atbalstīt .Ķī­nas
komunisti, jāatstāj 'Koreja . un
jānodod brīvai tirdzniecībai Eiropa
un Āzija,"
čils ; gan neminēja pieminētās:
vienpadsmit, galvaspilsētas vārdā,
bet, atceroties pašreizējo ; padomju
„iespaidu sfairu", nav grūti saprast,
ka skaitā ietilpst arī Baltijas valstu
gaJvasnilsētas' :: /. ;.';;'';;
Cerčila runa. radi ja lielu atsaucību,
un Londonas .svētdienas prese to ie­spiedusi
gandrīz nesaīsinātu. „Sun-day.
Chronicle" runu ' salīdzina . ar
Cerčila visievcrojamākām runām,
ko tas teicis kara laikā. Arodbiedrī­bu
kreisais orgāns ,,Reynold News'*
domā, ka, jastrādniekii valdību no­mainītu
Cerčils. tad trešais pasaules
karš būtu neizbēgams.
' BBC
pieksu, ja Maskava : dotu • rīkojumu
atcelt Berlīnes blokādi. Konfererices
beigās. Maršals kategoriski atsauca
ziņasv; ka/ starp v i i i u m p r^
Trumenu pastāvētu kādas nesaska­ņas
vai domstarpības. . ; ; Z'^^^^^^^^';^^
' Vašingtonā jau kopš pagājušās ne­dēļas
sākuma cirkulēja informācija,
ka prezidents Trumens gatavojas
kādam ārkārtīgi svarīgam politiskam
solim,, kas/varētu radīt pagriezienu
līdzšinējā situācijā. Lielais ameri­kāņu
laikraksts ,,Cbicago Tribune"
bija pirmais, kas publicēja ziņu par
eventuālu Freda -Vinsona sūtīšariu
uz . MaskaVu. Jau pagājušajā otr-dienā
Baļļtais nams esot pieprasījis
Savienoto. Valstu radio raidītājiem
.iekārtot laiku kādai ārkārtīgi sva­rīgai
; prezidenta Trumena; runai".
Pēc laikraksta informācijas, prezi-ija
lipcietina
savas i?ietuiriu
žas
vācii ziņu aģentūras DPD
informācijas, Polijas valdība, uz-
: devusi ievadīt valsts rietumu ro­bežu
nocietinašanas darbus, pie
kam aizsardzības sistēmās izbūvi
paredzēts veikt steidzamā kārtā.
Aizsardzības: ierīču izbūvē Rie-tumpblijā
vajadzības gadījumā
iesaistīšot ari privātas firmas.
Bez tam satiksmes ministrija esot
uzdevusi dzelzceļiem savu ritošo
materiālu turēt gatavībā, lai to
jebkurā vajadzības gadījumā va­rētu
nekavējoties nodot bruņoto
spēku rīcībā, v :^:v.:-;•••>^^V-'^^^
aizsKiras arīz
PAR KARU VAI MIERU, RAK^ „SUNDAY TIMES"
Berlīnes jautājuma debates Drošības paxlomē, kuru atjaunošanu gai­dīja
vakar, atliktas uz nenoteiktu laiku. Paredzams, ka padome no jail-na
nesanāks ātrāk par nedēļas vidu. Pa to laiku Parīzē turpinās ku­luāru
sarunas" par Berlīnes problēmu, pie kam to centrā ir Drošības
padomes_ sešu „neitrāIo" valstu mēģinājums starpniecības ceļā nst
kadu abām pusēm pieņemamu kompromisa priekšlikumu. Šinī iioiūkā
tinas delegātam ārlietu ministram Bramuļam notikfuiaa sarunas ar
ieinteresēto lielvalstu pārstāvjiem.
dents izstrādājis savu plānu par
Vinsona nosūtīšanu uz Maskavu, ne-sazinoties
ar ārlietu ministriju. Ne­jauši
par. to dabūjis zināt ārlietu v i -
ceministrs: Loyet's, kas nekavējoties
infomiējis Maršahi Parīzē, un pats
kategoriskā /brmā nostājies pret
Trumena nodWu>^rezid^ntam viņš
paskaidrojis mutes vārdiem, ka Vin­sona
ceļojums uz Maskavu' bīitu
„milzīgs Savienoto/ Valstu prestiža
zaudējums".
Ārlietu ministrs Marš
tonā ieradās sestdien ap pl. 12 un /
pēc-/īsas atpūtas tūdaļ devās 'pie
prezidenta Trumena: ar ziņojumu.
Politiskajās aprindās izsakās, • ka
viņš norādījis uz „neērto situāciju", ;
kāda - rastos ASV ārpolitikas vadī­tā
jam Apvienotajās nācijās^ j a /pre-zidents
gadījumā nosūtītu savu per-sonīgo
vēstnieku, uz; Maskavu. Pēc
ilgākām apspriedēm, prezidents
beidzot pievienojies Maršala vie- ,
doklim. . /•;/•;'•:';•/ļ.//^; /--^^v ':•:••
Pagaidām nav zināms, kādu ie­meslu
dēļ Trumenšvbija nolēmis iio^
sūtīt uz Maskavu savu personīgo
vēstnieku. Var pieņemt, ka Savie­noto
Valstu prezidents vēlējies at­rast
kaut kād'ii atrisina jumu: saspīlē­tajā
polītiskajā. situācijā. Ja gadī­jumā
tas būtu izdevies, šāds sasnie­gums
būtu ļoti; spēcīgs propagandas
arguments vēlēšanām. Jo ir skaidrs,
ka neviens pasaulē nevēlas jaunu /
karu. Arī amerikāņu nodokļu mak­sātāji
labāk akceptētu, ka milzu
summas neizmanto vis jaunu ieroču
ražošanai, bet valsts.. saimniecības
stiprināšanai.
Pēc informācijas /lio' Vašingtonas,
Maršals, sestdien ilgāku^ lai'lp ap­spriedies
arī ai" s<^nātā ārlietu ko- '
misijaš;priekšsēdi pnātoru Vanden-bergu,
^ bet svētdien^ ar aizsardzības
ministru; Forestālu. Sailpedejā kon­ferencē
pārrūtiāta ASV aizsardzība
un militāra palīdzība Rietumeiropai.
Aizsardzības ministrija par minēto
ļautā jumu paredzējusi izstrādāt īpa-Šū
plānu un iesniegt to korigresani.
Pretēji agrākai informācijai, Maršala
Parīzē atgriezās; tikai pirmdien un
nevis svētdien.: Baltaja namā• svēt­dien
viņam Vēl Bija īsa apspriede ar
prezidentu Trumenu^ kas pēc taŗn
devās vēlēšanu aģitācijas braucienā
uz Savienoto Valstu vidējiem auslru-miem.
: .'ļ,:///:;,'//v
Pēc sazināšanās pa telefonu ar sa­vu
politisko padomdevēju Fosteru
Dalle.su, •republikāņu vkandidāts pre­zidenta
amatam Tomass Djuijs pēc'
tam oficiāli^deklarēja, ka visa ameri­kāņu
tauta -stāv aiz ASV delegācijas •
Parīzē. Runas ;^turpinājumā Djuijs
no jauna pieprasīja Berlīnes blokā-des.
atceļšanu; Republil^āņu aprindās
s, ka šī deklarācija i r „ļoti no-prezidenta
Trumena rīcības
kritika". : ;:/ -J ••-;:/./V-/.;-: ;:^•••:•^^
Svētdien Savienotās Val5tīs runāja
arī senāta ārlietu komisijas priekšsē­dis
senators Vandenbergs. Viņš ka­tegoriski
atsauca baumas, it\ kā ASV
vēlētos amerikānizēt Eiropu: Marša­la
/ plāns . nenozīmējot nekādu im­periālismu,
bet vienīgi vēlēšanos
saglabāt pasaulē mieru. Vanden­bergs
tālāk kritizēja Trumena no­domu
sūtīt />uz' Maskavu Vinsonu.
^āda rīclba^^ radītu: apjukumu ASV
draugos. Daudzi varbūt sāktu do­māt,
ka Vašingtonas /sūdzība Dro­šības
padomē nav pamatota.
BBC, AB, M
Bramuļas priekšlikumu un sarunu
saturu: vēl neizpauž. Viņš pagājušo
nedēļu; ticies ar Višinski, amerikāņu
delegātu DŽQ3upu, Anglijas- pārstāvi
Kedogenu. un franču delegātu Paro-dī.
Svētdien par Bramuļas priekšli-
;vumiem Francijas ārfeetu ministrijā
apspriedās trīs rietumvalstu .pār-,
stāvji. Bramuļa vēl gaida. Višinska
atbildi .uz saviem priekšlikumiem.
ASV delegāts Džesups sestdien ra­diofonā'
izteicās, ka arī Drošības pa­domei
Berlīnes: jautājuma izlemša­nā
paliek visādas iespējas, jo UN
chartas 7. nodala paredz dažādus ce-
1us miemīlīga atrisinājuma rašanai
Nav tā,: ka .padpiiiel. paliktu vienīgi
sankciju ceļš. Džesups paskaidroja,
ka ASV respektēs Drošības padomes
lēmumus. Par sešu valstu starpniecī­bas
mē,ģinājumiem amerikāņu dele­gāts
•izteicās, ka,/ lai kādi; būtu to
priekšlikumi, ASV Lielbritānija un
Francija jebkādam atrisinājumam
par prieķšņoteikiuņū Uzskata pilnīgu
Berlīnes blokādes atcelšanu.
Pēc AP ziņām, rietumvalstu kom­petentās
politiskās aprindās ener­ģiski
atsauc* ziņas, it kā iespējams
atrisinājums būtu triju mēnešu „pa-miers",
kura laikā krievi atceltu
(Beigas 3. Ipp.)
JA KAUJ AS KUĢĪ^^^
VAJAJDZĒS CITUR, ANGLIJAS
KARAĻPARtS ATLIKS CEĻOJUMU
Ja angļu kaujas I kuģis - „Van-guard"
starptautiskās situācijas dēļ,
nākamgad būs vajadzīgs britu ad­miralitātei
aktīvam dienestam, tad
angļu karaļpāris atlīkšot savu ceļo­jumu
uz Austrāliju, Sidnejā/ pa­skaidrojis
kāds .austrāliešu valdības
pārstāvis.. Karaļpāŗa., vienošanās
programmas fizstrādāšaria tomēr tur­pinoties,
. kā paredzēts. Karalis
Džordžs ar karalieni Elizabeti pa­redzējis
apnieklēt arī;/Jaunzēlandi.
NYHT
I
I