Bavarijas Latviesu vestnesis, August 6, 1948

              Viņu tēvs nā J
no Evijas"
Tāda piezīme n>v. .
ķraHstā „Fort£.r>r.,
ibas uzņēmuma īmnJS^-
^msa, ASV. PaklaS? ?
fenas militārās valS
)ra majora Metj.iii^^
|am, Memingehas no^!^^^^^^^
iesu kmniteja' nosS^^^
K>rtoie'' redakcijaS^"?ž«
disoniem apraWu
P_ dzīvi. Memmgenaf-^''^i«3
'^iSķl par arodapSb2°«t
pna vel aprādīja ka T^t,
tas atrisinājums meklsia
•ādjā, b e t ; p a š r e i | ? ^ «*
OoKika nav t S g rī^.
pPele pie Pasaules s52."f
Jar. steidzamu mfisusS*
knājumu. Rakstam
ometnes^_attēlu kopojS;N
Sajas dienās maioM i .
b ē m i s pirmo a t b i l l no
>sr,H. Edisans zino SS^^J-
^ k s t s / un visus a t s ū f c*
i r i ā l u s viņš patur SS^^^^
i s d r ī z ā k ā laikā atkalraĒffl,^'
pt var iznākt"; Vēstules MW
mītais stāvoklis tiešām ir an»
icija^ visai pasulel, lalSoprobR
lu. steidzami atrteinātu.
i;
i
1^-
11'
Jvv
iv,'.;-'
i
1
I-Javādjas
piisētiijai Neietingu lu
tārtni bieži, piemeklē tīfs, kape;
100 latviešu nometnes iemītnieki i
,zā IRQ izvietot vii;ius no ši. ser|j
•ēkļa. Ta,gad, kad. pilsētiņā s&
3 jauna nelaime — bērnu triek
nija Neietingas latviešu -nonielrK
^^idē,: iemītniekus sadalot pa .c!« p :
• nometnēm i—: Berchiesgādenii
.nšteinu, I r i g b l š t a t i un:Mildorh, |Ķ :
vairumu izvieto bijušā židun^ |,
l ē ' Indersd'orfā 'pie Dachavai. |:
aetošanās termii^s ir 6^ augiisli^^
a
;TtJLE NO SAO PAIJLO
• lv-i
' :
i; V.r • .
īdz lasīts ari Argentīnas Mvkii
.ilāls „Latvija", kas redaMora 1
es :vadībā jau 11 gadus paui K'
kās idejas Dienvidamerikā,
ļopas latviešu: izdevumlera visli'
tītākais ir laikraksts .Latvlja'n
ledrljas latviešu laikraksls m
ds. Grūtāks .stāvoklis ir ar. It
gu grāmatāmļ , ar: dailliteraBn ķ
ķnepienāk sistēmatislci un iiļii |
gādi un izplatīšanu .nav vel ^«
Hes pietiekami atrisināt, _^ ^
'iesen latvieši:Brazīlijā vaieai'
iiēt. divu Jaunu tautiešu pašaut
ākšanu^ Novo 0*sa^,P;•
bu sāka Viktora.Ābeles_le*
līvu apstrādāšanas rūpniA^|
11 Silvestrs im,Antons WJ
ēra kafejnīcu un restoranļ^^^
k Uz darbības uzsāksanab I
U visa šejienes: latviešu s^^
Kafejnīca «ietoreta^J * J
las gleznojumiem ar Jļ^^^
skatu un tautumeitām un _
bu istabu tajā IpasmeK
tības nodevis: tautiešu iKto»
ļao Paulo, jūlija. .^^^^^^^^^
LATVUA, 1948. g, 6. augusta
ASV ieradies šoneris „Gundele" ar 29 latviešu
bēgļiem
Provinstonas ostā, vietā, kur 1620. g. izcēlās malā nlrmle AmPriki«
kalonistv 22. jūlUapēcpustUeria, Latvijas karogaTpkoS i e b ™ fa
metaTi garš šoneris „Gundele" ar 29 latviešu bēgUem - 15 vīriešipm 7
sievietēm^un 7 bērniem. baltiešu grupas pirms vlņim,
5ie_latvieši merojuš, garo un nedrošo ceļu pārd okeānam no Zviedrijas, la
meklētu helaku Rozenberga vadībā
biitmcc!a,43_dienas. Ja ASV bēgļus neuzņemtu, viņi paredz^uši doUes
tālāk uz Kanādu.
Beidzot laimīgi sasniegts jaunas pasaules krasts . .
.^,The Boston Post!' pirmajā lap­pusē
sniedz garu okeāna ceļotāju un
ceļojuma aprakstu. Imigrācijas un
muitas ierēdņi, Provinstonā uzkāpjot
šoneri, konstatējuši, ka : atbŗaūcēji-esot
,Jauki, pieklājīgi un seviš^^ tī­rīgi"
cilvēki, šonera mazā kajīte at-:
gādinot^ -^^^^^^
d'/ivokll'V .' M bērniem :. bijušas
vecas drēbesv bet; rūpigl salāpītas.
Tikai vienam no. bērniem kājās :bi-juSas
laup.es.: " . • ^
Kuģi 'apmeklējis .arī; iatviešu inā-citājš-
Kārlis: Sclmers. • Bēgļi; vis­pirms
šanēmuši palīdzību no krastu
apsardzības: dienesta . ierēdņiem un
no Sarkanā krusta, 'bet vēlāk :nG
Boštonas latviešiem.
.Dicnu pēc ierašanās; ^ Prpvinstonā
ksiipte inis: Eozenberģs Šon eri noen ku-rojis
Boštonas ostā —.:^ i tai pašā
vietā, l<ur 1902; g. noenkurots kuģis,
kura apkalpē tolaik bijis . jāunais
ūrnieks.-': .. :.
Plašus rakstus uri uzņēmumus l a i -
bēgļiem veltījis arī • ,,The' Bos-^
ton Ģlobefrun „The. Boston Herald".;
:„Gūndelos"; pasažie|-u:. sarakstā ir
kapt. Jānis Rpzeņbergs ar sievu; sko­lota
j u •.; .Mirdzii Rpzcnbcrgu; • AnL
Adol U; Ga i ii t is a r sie v u IXi c i j u. u ņ
trim b ē r n i e m 3 6 g. v. mecKāniķis
•Jānis; Lamberts ar: sievu Paulīni .'lin
dlviem dēliem;; gaIdnieks.Fricis ,Her-
. vants (Hervarts vai ^ Hermanis): ar
sievu .un meitu; miesnieks:Krišs Šu-dblis
.{vai Sedēlis) ar sievu Eleonoru
un dēlu; šoferis Jānis Tisiņ.i^(^^^^^ K i -
^iņš) ar sievu -Olgu;: Valija Tipāne;
42 g. v. slimo kopējs Jānis.Ballcītis;
konditors Ansis Grīve; 43 g. v. pa­vārs
Roberts 'Guss (vai Gūts); 25;^
. lauksai.mn. Miķelis Kervis; .32 g. ;v.
lokoniotīves kurinātājs (vai mccha-niķis)
Jānis .Eduards (vai Žanis)
Kiinkols; Īli g. v! Pēteris liācis/27.g.
V. •'īauksirādn. Arnolds Straut iņš;;; 34
p Vi; ihctallstrādn. Arnolds Strēlis;
g. V. laukstrādn. ^^Nikolajs.^ (vai
Neviens ne­šaubās
par
ASV basket­bolistu
uzvaru
I SPECrĀLINFOR>aCUA
LATVIJAI NO LONDONAS
ļLondonas olimpisko, spēļu- bas­ketbola
turnīrā' piedalās 23 valstu
vienības,: kas, sadalītas 4 grupās.
Ik grupas divi labākie. piecnieki
iekļūs finālā, kur sacensības tur­pināsies'līdz
13.' augustam. Paš­reizējais
i stāvoklis .tāds, ka ne­viens
nešaubās par A S V uzvaru.
par turnīra vislielāko pārsteigu-m^
u var,, uzskatīt līdz šim basket­bolā
pavisam maz pazīstamos ko­rejiešus.
Viņi ir ļoti ātri un veikli
arī tcchniskajā ziņā. Liekas, ka
eiropieši šoreiz spēlēs' pavisam
maznozīmīgu lomu. : Mūsu konti-penta
teicamākie pārstāvji pagai­dām,
ir čechi un ungāri, ^ v i š ķi
Pļēdējie.i Basketbols^kļuvis popur
lārs visā pasaulē, tikai ne Ang-
Ifjā, kāpēc sacensībās skatītāju
ļoti ma^., Priekšsacīkstes visla­bāk
apmeldēta bija Francijas
Irānas spēle, kur franči uzvarēja
63—20. Ap 200 skatītāju ' vidū
lepni sēdēja arī Irānas šachs.
Līdzšinējie ievērojamākie rezul­tāti:
Kanāda — Itālija 55—37,
Argentīna — Ēģipte 57—38, F i l i ­pīnas
— Koreja 35 — 33, Brazi-
— Uragvaja 36—32, Kanā­da
— Anglija 44—24, Ungārija —
Itālija 32—19 un Cedioslova-kija
— Ēģipte 52—38.
A. M a u r i ņš
Pusolras stundas ara no •
;;raganu, katla''
ŽĪDU DP STĀSTS PAR B E R L Ī N E I S ATSTĀŠANU UN IERAŠANOS
AMERIKļAŅU JOSLA
I Pēc IRO informācijas no B'erlļne^ evakuēti 5500 DP, kas Izvietoti
rletiunii joslā: Kaselē, Ešvegē, Lichtfeldā, Gerstenrīdā, Forenvaldē, Hal­lē,
Vaseralfingenā, Baknaugā, Ulmā u.c. Evakuāciju vada štāba šefs
.Nil avs) Virdzinieķs. ; ;. i ;;
. Ļoti ; plašu rakstu par . iatvicšu
okeāna . b raucē j i cm . sn ie d z- K an ād as
laikraksts ;,Toronto: Dāily Staŗ".: Šo­nera
kapteiņa Rozenberga; •kundze
p;^viVš:;Augsbu«^^
fonifitnēs bezmtiH^|<*l,bt
i e d z a r ī d a ž ā d u s ^ ^ ^ - ^ i ŗ ,
Vun higiēnas P i e d ^ ^ š e ^ k
pastu ^mpulven,^(,5,#fc
tas, pogas,, mazas^gj5^,#
tm., intervijā • izklāsta begļu līdzši-nējās
gaitas un; iemeslus, kas spie-
.duši .šis gaitas uzņemties. Jānis Lam­berts,
kas strādājis par' mcclianiķi
kāda: .Geloborgas. garāžā, sadomājis
;Oi'ģanizēt latviešu grupu, nopirkt ne­lielu
laivu un doties uz;Ameriku, Lai
sagādātu šonera pirkšanai ;līdzek-
Harolds Fišbcins.
— Zem mums palika Berlīnes
drupas, : četrmotorīgā, * amerikāņu
transporta lidmašīna viegli šūpoda­mās
nesa mūs pretim nākamajām
dienām cauri daudz pieminētajam,
Berlīnes gaisa koridoram '— savu
stāstu .sāk viens no Berlīnes DP —
skolotājs, kas, pašlak ar ģimeni sācis i
iekārtoties Leipheimas žīdu no­metnē,
patumšā: bēniņu telpā.
— Berlīnē dzīvojām nometnē. Cē-lendorfū,
.citas tautil^as, arī latvieši,:
1us — 11.000 dolāru, katrai ģimenei
bija jāiemaksā vi.'^maz 250 dolāru.,'
Kamcr Lamberts izdarījis šonera mo-i
tora kapitālremontu, atrasts kaptei­nis
un v.Gundele" devusies ceļā. Spē-:
cīga vētra to 11. dienas noturējusi
Duvrā. .^is aizkavējums smagi skāris
ceļotāju pārtikas budžetu. Braucēji
visu ceļu iztikuši pa lielākai daļai ar.
kartupeļiem. Ūdens patēriņa norma
bijusi ceturtdaļlitra dienā.
Pēc novietošanas karantēnas bara­kā,
atbraucēji ātrumā iekārtojuši
provizori.sku altāri un sarīkojuši pa­teicības
dievkalpojumu. „Savā mū­žā
es neaizmirsīšu šo brīdi," raksta
,.Toronto Dailv Star" Bostonas ko-;
rcspondents. „ka šie nabaga nomo­cītie
un izmisušie, bimkratijas pihekŗ
ļos sapītie cilvēki pateicās Dievam
ar sirsnību, kas liktu nokaunēties
vislaimīgākajam kanādietim."
Gandrīz katram no grupas locc^^k-iem
boļševiki deportējuši vismaz-vienu
ģimenes locekli, bet vienam
aizvesti pat septiņi tuvinieki..
BBC' 3. augustā ziņoja, ka Ņu-faundl9ndā
ieradušies 29 igauņu
bēgļi ho ZAdedrijas. Co!rus gadus
viņi esot strādājuši Stokholmā, lai
sapelnītu naudu braucienam pāri
okeānam. 79 eiti. bēgli: no baltijas
valstīm atrodoties ceļā uz Kanādu.
I
bija netālajā Teltover Damm no-rnetnē.
Kad sākās Berlīnes blokāde
14-. olimpiskas spēles Londona
P
,\X& <l.yaJ.a--~' ,1,5i,,
;as, pulveri : p r e t k a j u - p ,
'ās'visaš ir labas ŗ:J«J,,| f. asB ent oi rš ivmie nms an^ttjifņ'i^^ d:^^a^l^a^;^^^
^piemēram,; P^^jj.apai?^
w saņēmis 3 s k u ^ ^ z n^
tikpaidaudz^g^^V^te
skūšanās a p a r ^ « n 3 „ » # |:
rosināts ne daa*j , to pietiks: ari manani^^^^^
ieatkarīgi no ta,^vm ^
^inātas, vai an iŗ^^do. 5
i noliet^J^^^:.f, r
Māri. bet^ n**g^,P:
p a r : t ā i e t a w n ' g ^ g r b | ^ 5 r | ,
Lgtu uzturu vai^lj^^ja^^. Ii
fu pasta un zobj^J'binjb'
t p i e t i e k u ,
DP kļuva satraukti, jo atradāmies
pašu notikumu centrā. Ar gandarī­jumu
tāpēc apsveicām amerikāņu
izšķiršanos — pārcelt mūs uz
šejieni.: Pēc b 1 ok ādes pal Lka . vi en-muļāks
arī' uzturs — vairāk dev
konservētus produktus. To piegāde
ar I izšķīra: mūsu likteni. .
Pārcelšana bija priekšzīmīgi iz­kārtota.
.Vispirms reģistrēja visus
kas izteica gatavību atstāt Berlīni
jo varēja palikt arī tur im iekļauties
vācu .saimniecībā. Taču nezinu ga­dījumu,
Icad kāds DP būtu iziķīries
par pēdējo iespēju.
. Pāri Tempelhofas aerodromam
slīd lidn-iašīnas, kas pilsētai atve­dušas
ogles. Tās vēlāk: izrādījās par
mūsu ' atvizinātājām uz Frankfurti
Agrā rītā nometnē, ieradās armijas
lutomašīnas, kas uzņēma mūsu ba-
,^āžu. Katra persona drīkstēja ņem
līdz 100. kg mantu, ko sakrāva īpa­šās
lidmašīnās. Mēs paši iekārtojā­mies
citās. Ogļu telpā novietoja no
vieglmetalla un audekla pagatavo­tus
solus, un itin ērti sasēdāmies
35 cilvēki.
Šķīrāmies no četru joslu pilsētas
mierīgu sirdi, kaut satiksme no vie­nas
joslas otrā nebija ierobežota,
vienīgi lieli .uzra:ksti pie . pārejām
vēstīja, ka atrodamies citā joslā.
Valūtas, reformā saņēmām jaunās
vācu marķa'S, kuras. bija apzīmogo­tas
ar prfvu burtu „B" centrā, c i ­tādi
neatšķiroties no šeit. apgrozībā
esošajāni naudas zīmēm. Tagad iz­rādās,
ka tās ir derīgas arī šeit, kaut
sākumā par to šaubījāmies.
Frankfurtes lidlaukā mūs sagai­dīja
atspirdzinājumi un smagās auto
mašīnas. Bija klāt arī bagāža. Krā­vām
. to uu: doniā)ām . —. kurp: nu.?.
Izrādījās, ka • bija jau izstrādāts
plāns ..berlīniešu" izvietošanai. Ar
;)j..^u vilcienu atbraucām lidz Leip-
'i^vimai. Kaut ieradāmies nakti \)V
2. mūs saeaidīja nometnes tautiešu
nr.i^tāvji un ^illa kafija. Visā ccļo-uma
laika ;pa.vu uzmanību veltīja
niātēm un bOrn.c.n. Kaut pašlaik
^sani pažobeles istabiņā, jūtaniies
^ J u skolotājs pavēra." apkārt —.
,.^'.Ja p.]-ia sa.'vu un. lietu, vēl nav
^\\\\\\\ un mēbeļu — tās nav v a r ē ts
\\ ml l^uz.
Lc:pheimā bijis paredzēts izvietot
•:.00 .,bcr:::iiešus". bet patiesībā to
.^\a.ts pa.-^reiz pā:>n:ed7. 250. Tas
i ' is neērtības telpu iz'.iārtojumā.
b:: tā kā da'.a žīdu devušies uz Pa-
Lost:nu. : 7 V i C i o i a : i ā s noritēs sekmīgi,
— Njvaru droši apgalvot, bet man.
šk'iet. ka pa.^la:k vis: DP no B c r l : -
- sa-
DIVI JAUNI PASAULES REKORDI UN OLIMPISKO REKORDU B I -
RUMS. — A S V IZCĪNA VISAS UZVARAS MEDAĻAS 110 M BARJER­SKRĒJIENĀ
UN LODES G R U S A N A . — UELISKAS CtSAS P E L D E -
Londonas olimpiskās sacensības vislabāk pierāda, ka ir vC4 pāragri
runāt par cilvēka spēju galējām robežām sporta, kaut sis temats aktu­āls
šķitis jau sen. Olimpisko spēļu turpinājumā realizējās 2 jauni pa­saules
rekordi (4X200 m stafetes peldējumā kraulā un 80 m bar­jerskrējiena
sievietēm), bet olimpisko rekordu bija vesels birum.s. Treš­dien
sacīkstēs negaidīti ieradās Anglijas karaļpāris, radot Vemblejā istU
svētku noskaņojumu.
Somam Rautovāram, kuļ'a personīgais rekords ir 75.47 m." šoreiz
pietika ar 69,77 m rezultātu, lai izcīnītu zelta medaļu šķēpa mešanl
Viņš palika tālu aiz s;\va tautieša Nikanena fantastisko pasaules re­kordu
— 78.70 m. Tā bija Somijas pirmā uzvara vie.i;latlētikā. Ar pē­dējo
metienu 2. v. izvirzījās Seimūrs (ASV). bet bronzas medaļu ieguva
Eiii)pas vieglatlētikas laukumos jau vairāk nekā 10 gadu pazī.sta-mais
ungārs Var.segi. Mūsu Stendzenieks, kas gandrīz katru dienu ir
skatītāju vidū Vemblejā. šovasar Anglijā meta šķēpu 71,31 ^ni. sasnie­dzot
jaujiu Latvijas rekordu. ' ^
Koj-^ 1920. g. olimpiskajām spēlēm
Antverpenē pirmo reizi uzvarētājs
5000 m skrējienā nav soms. Pilnīgs
amerikāņu triumfs 110 m barjer­skrējienā
un lodes g^rū.^anā. Pēc 36
gadiem pārspēts olimpiskais rekords
10.000 m soļošanā. Somu 23 g. v.
policista Arki Katajas panākumi
kārtslēkšanā. Tie bija ievērojamā­kie
notikumi olimpiska jās v i e gli^
a 11 ē t i k a s sacensībās no pirm­dienas
līdz vakardienai. 200 m skrē-denā
uzvarēja Petens (ASV) 21.1;
2. Juvels (ASV) 21,1; 3. Labīčs (Pa­nama)
21.2 sek. 800 m: 1. Vaitfilds
(ASV) 1:49,2 (jauns ol. ix^k.); 2. Vints
(Jamaika) 1:49,5; 3. Hansenne (Fr.)
1:49,8 min. 110 m. barj.: 1. Porters
(ASV) 13,9 0. ol. rek.); 2. Skots
(ASV) 14,1; 3. Diksens (ASV) 14,1
sek; Eiropas meistars H: Lidmans
(Zv.) palika, sestais. Anglis Donalds
Finlejs, kas teica olimpisko zvērestu,
starpskrējienā īsi pirms mērķa sma­gi
krita im neiekļuva finālā. 5000 m:
1. Gastons Reifs (Beļģ.) 14:17,6 (j. o l
rek.); 2. Z^atopeks (Cech.) 14:17.6; 3.
Sljikujs (Hol.) 14:26,8 min. Cechu
„lokomotīve** mazliet par vēlu sāka
savu lielisko finišu, Skrēj icna 1 aik ā
nemitīgi lija, kāpēc rezuItāti ir faino-menāli.
Trīssoļi ciešanā: 1. Arno
Amans (Zv.) 15,40; 2. G. Fverijs
(Austrai) 15.36; 3. K . Sartalps (Tm-e)
15,02 m. Kārtslēkšanā .uzvarēja
blondais- Kalifomijas- students Ovens
Smits (ASV) 4.30; 2. Kataja (Som;)
4,20; 3. Ričards (ASV) 4,20; 4. Eiro­pas
rekordists Kāss (Nonr) 4,10 m.'
Lodē: 1. Vilburs Tom.'^ens (ASV)
17,12 (j. ol. rek.); 2. v. A SV 1948. g.
meistars Delanejs (ASV) 16.68; 3. J.
Fuchs (ASV) 16.42 m. Labākais eiro­pietis
bija polis M.. Lomovskis
(15.43 m). Lielisks Itālijas triumfs
diska mešanā: 1. Ādolf0 Konsolīni
(It.) 52,79 (j. ol. rek.); 2. Tosi (It.)
51.78: 3. Gordons (ASV) 50.77 m.
10.000 m soļojumā jau priekšsacīk.-
stēs Dž. Mikaelions (Zv.), C. J . Mo-riss
(Anglija), E. Magi (Franc.) un
G. Darboni (It) pārsļ^ēja kanādieša
G. Guldinga 1912. g. Stokholmā sa­sniegto
olimpisko rekordu (46:28,4
min.). Ar labāko laiku (45:03,0 min.)
finālam kvalificējās Mikiielsons. Par
nepai'eizu soļošanu diskvalificēja
visus trīs ASV reprezentantus, to
vidū par uzvaraf: favorītu uzskatīto
H. H I^askauu.
. Laba ģimenes māte var būt arī
laba sportiste un otrādi: 30 g. v. pa­saules
rekordiste Fani ja Blankere-
Koena kundze, kas i r vairāku bērnu
māte, izcīnīja 2 zelta medaļas Ho­landei
un kopā. ar jauno anglieti
Gardneri sasniedza jaunu pa^Kiules
rekordu BO m barjēr.skrējienā — 11,2
sek. Itālietes Tcstoni lldziinējais re­kords
bija 11,3 sek. Parīzes pianiste
i-iciā uelaiine Ludvigshāienā: tieši šinī vieta notika sprādziens
ipos jau izvākti uz rietumiem -
i.xa žīdu skolotājs. — Kur izvietot:
Bc'-līnes latvieši, nozinu, bet arī
būs apmiermāii, ka pusotrās
stundās atstāj-oši ..raganu katlu"
Berlīni.
Z. B.
Skatītāju
olimpiskā. .:.
šā cu}ā ar i
sasnied-za ja
4:v200 m k r
8:46.0 (j. pi
8:48.4; 3. Frr
varēja Snūts'
2. Meklēns
t r ā l ) , Franč
palika pidU^i
saulē šodien
Mišehne Ostermeijere s<wai uzvarai
diska mešanā trešd. pievienoja zel­ta
medaļu lodes grušanā: 1. Oster­meijere
(Franc.) U.75; 2. Pičini (U.);
3. V. mūsu pieccfņas rekordistes Z.
Ringenbergas draudzene un treniņ-partnere
Sēfere (Au.strija). 80 m
barjerskrējienā: 1. F. Blankere-Ko-ena
(Hol) 11,2 (j. pas. un ol. rek.);!
2. Gardnere (Angl) 11.2; 3. Slriks-ļ
lande (Austrai) 11.4 sek. 100 mļ
skrējienā: 1. Blankere-Koena 11.9'^;'
2. Menleja (Ang.) 12.2; 3 Strikslande|
12,2 sek. Sa.i;aida. ka Blankere-Ko­ena
izcīnīs vēl 3 zelta medaļas —,
tāllēkšanā, augstlēlcšimā un ar pie-,
dalīšanos Holantles 4'-'100 m stafetes
vieilibā. - , ^ ,
' pārpildīta arvien : ir!
30 1 d ē: t a v aī;; Aizrau iti-ļ'
ngāriem. A ^ ;yienib:ii-anu
pasaules •.•: rekorduļ
uda staft'to: • l . r A S V l
is.v rek.);. 2; .^^Ungārijaļ
neija. • 400 111 ;kra'u 1 ā.\\z-l
WASV) 4:41,0 :(j.^oi:r;);i
ISV);-. 3. Maršals; (Aus--!,
pas. rekordists ;;Zenīi
m.::A11'āk ii peldēt āja ]>a-ļ
r • Grēte: Anderscuej
(Dān.). kas uzvarēja 100 in kraula:!
1. Andersene 1:06,3; 2. Kertisc (ASV)!
1:06.5; 3. Vesene (Hol) 1:07.6 min.;
200 m uz krūtīm sievietēm 1. bija;
Nella van Vllte (Hol) 2:57,2 (j. o l:
rek.). Ja\i daudzas salsto.šas .sacesī-;
bas aizvadītas ūdens polo spēle. Vis­lielāko
pārsteigumu sagādāja ilaļi.
uzvarot imgarus 4—3^
.,Olimpiskais r e k o r S " ari p a u -
k o š a n ā : cīņā ar floreti bez zaudiM
jumiem^ zelta medaļu ieguva eU/^an-tais
francūzis Bougnols, kas ^šoreiz:
piedalījās jau 4. olimpiskajās, spe-;
lēs! Sieviešu sacensībās 1. v. Uzcl-;
nīja Ilona Eleka (Ung.). Mod\^r-n
a j ā p i e c e l ņ ā uzvarēja zviedri
ru artilērijas virsnieks Grūts. L a u-ļ
k a hp k , e j ā .savu brīnišķīgo spēli
demonstrē Indijas „faķiri". Paris
rezultāti: ItaUja — Argentīna 9—1;
Indija — AiLstrīja 8—0. Indieši šajā
.spēlē uzvarēja jau 1932. g. I.x)san-dželosā
un 1936. g. Berlīnē. Ameri­kāņi
citur uzvar, bet f u t b o lā
ztiudē: Itālija — ASV 9—0. Futbola
turnīra fināla spēle notiks 13. aug.
Vemblejas stadionā. Zelta medaļa
arī Peru pārstāvim: š a u š a n ā ar
pistoli no 50 m attāluma uzvarēja
Vc'Lskuecs Kams (Peru) 545 p. (no
iesp. 600 p.). R i t e ņ b r a u k š a nā
par disciplīnas pārkāpumiem angļi
no savas vienības izslēgusi sprinta
pasaules meistaru Redžu Heri.su. 118
dalībnieku bija b r ī v ā s c ī ņ as
sacīlcstēs. Pilnīgi dominēja turku
lauzēji Par godu - uzvarētājiem
Vemblejā 4 reizes pec kājliis s[)ēlēja
Turcijas himniL
Sevišķi lielzs pulēs glābšanas vienībām Ludvigshāfenā radīja šis
tvaika katls, ko eksplozijas spēks bija uzsvic'tis uz kādas ēkas jumta
V':' S?.-'
mm.m m