Bavarijas Latviesu vestnesis, August 6, 1948

              m
ii I- II 1
Iii
iii
l i I
•V'j'ļ-!/.';
ii
III
i i - . '
ii
i
1
I
i
.-.1
i
ko
be
pa
tip
ro.
lie
pr
M;
m
bū
žā
kc
ni.
n l
n§
QC
m
Pi
sa
m
vi
ja
m
m
bi
m
tr
te
ci
m'
te
m
b l
It
b,
P
n
e
b
c
k
n.
c
. r
a
r
r
I
\
I
I
Nr. 60 (165) 1948. g. 6. augustā
Af autora paraitstu vai iniciāļiem pa-fakBtItaJOfl
rakstos izteiKtās domas nav
katrfl zli^d redakcUas domas
DAR5U
Naudas reforma mūs nostādījusi
jaunu problēmu priekšā. Sašaurinā­šanās
dēl j au daudzas ģimenes pali­kušas
bez neviena, pelnītāja un tām
vairs neienāk neviens feniņš. Tās
zaudējušas arī papildu devas, IRO.
aprūpētais dipitis tomēr nevar glu­ži
iztikt bez markām. Kad būs i z -
dotJ pēdējie feniņi no apmainītās
galvas naudas", kā tad l a i salabo
apavus, apģērbus? Skolas bērniem
jāpērk grāmatas, burtnīcas. Arī tā­dām
sīkām un tomēr neatliekamām
vajadzībām kā matu • apgriešanai,
pirts apmeklēšanai nepieciešamas
markas. Vairs nav iespējams ~ pie­pirkt
arī nevienu saknīti, 'kaut gan
to brīvā tirgū tagad bagātīgi. Bet
cilvēks nedzīvo no maizes vien —
vajadzīgs ari garam.
Sākoties plašākām Izceļošanas ak­cijām
būs jāpasūtina ģīmetnes, jā­kārto
dokumenti, visai ģimenei jā­brauc
uz izvietošanas centru jā­brauc
turp un atpakaļ vienreiz, otr-reiz,
trešrciz. Nesen satiku kādu ģi­meni,
kura devās uz Franciju un k u ­rai
nebija naudas bagāžas nosūtīša­nai.
Līdzīgā stāvoklī būs a r i citas
sievas ar bērniem, kuru vīri jau i z ­braukuši
darbā ^z tālākām zemēm.
Cilvēki tagad gaida rīcību, d a r -
bu.s no. saviem pārstnviiem. Ko tad
darīt? . Vispirms jāmeklē, jaunas
'larba iespē'as. Bet visnirmā kārtā
ām.e;''[^a '"l'-^'ināt nodarbināto
•kait.s fVimrn^'?. Ārkārtējos an.stākļos
'/.lld'/.innt d:r^ba io^nē'as ir tāda pati
'iepio''ic';anvb'i, kā izrd/.in.'t nomot-nēs
dzīv^"amās nlat-bas kvadrāt-"
metrus. '^fr'tiVas d'^vas, sadril't ap­ģērbus,
apavus u. līdz.
T:\^'v] norcti redzam, ka vienā ģi­menē'
bir'':'ormeistara algu saņem' 2
vai'pat 1 c!lvē!:i. otrā nav darba ne­vienam.
Bet abas ģimenes pusdie­nās
sēd pie viena galda. Vienā gal­da-
galā pilnākas bļodas un tur
gudro, pie kura kurpnieka labāki
apavu fasoni vai k u r am drēbniekam
labāks griezums. Otrā galda galā c i ­tas
- ģimenes bērni strebj šķidro viru,
cieš klusu un reizē ar vecākiem r i ­sina
.smagu d o m u . ..
Tik daudz ir runāts un rakstīts
par vienību un kopības garu. Ko
līdzētu vārdi, ja tiem nesekotu dar­bi
dzīves apstākļu ciešamai izlīdzi­nāšanai?
Bērnu cie.Šanas, vecāku sa-
. rūģtinājums ' ar vārdiem vien nav
remdināmi. Un iesnējami taisnīga
dzīves iespēju un a r i pienākumu i z -
Ifdzinā.sana . i r vislabākais līdzeklis
. morālo spēku stiprināšanai, grūtumu
pārvarēšanai un kopības saišu sa-vilkšan-
ai.
Izlīdzināt darba "iespējas gadīju­mos,
kad visi vai daļa ģimenes lo­cekļu
strādā nometnē, bet citi ār­pus
nometnes, komitejām nav ne­iespējami.
K u r i r labas attieksmes ar
ĪRO, tur nav izslēgta iespēja Izdarīt
strādājošo pargrupējumus arī I RO
pakļautajās iestādes un uzņēmumos,
paturot katrai tautībai līdzšinējo
darba vietu skaitu. Jo arī I RO i n -
tcnesēs ir, l a i katrs apgādājamais
pats būtu spējīgs segt nepieciešamos
papildu izdevumus. IRO nav iestā­de,
kas uz katru lietderīgu priekšli­kumu
atbildētu ar „nē", bet jājautā
gan, vai: un ar kādiem priekšliku-
-miem mēs paši esam pie I RO gājuši?
Un vēl kāda lieta gaida izlīdzinā­jumu.
Līdz šim nometnēs norīkoju­mus'pa
lielākai daļaiv.veica nenodar­binātie.
Līdz valūtas reformai tādu
stā.vokll attaisnoja ar'to, ka par no­darbināto
iemaksāto ,,apkopšanas
naudu" tik un tā nevarētu dabūt
strādniekus pastāvīgai norīkojmmi
grupai. Tagad apstākļi ir pretēji:
norīkojumu gmpā darbu pieņemtu
katrs, kam darba vairs nav. A r no­rīkojumu
pienākimia uzlikšanu v i ­siem
— „naudā vai graudā" būtu
sagādāta alga dažām ģimenēm im
izlīdzināti pienākumi.
Nebūtu l i e k i vēlreiz un vēlreiz at­gādināt
ari sekojošo: j a vari ko n o ­pirkt
nometnes veikalā vai pasūtināt
pie nometnes amatnieka, nekādā ga­dījumā
nenes savas markas āi'ā no
nometnes! Tās ir viegli pAlaist
prom, bet bezgala grūti dabūt atpa­kaļ.
Pārbaudi pats, vai tiešām no­metnē
cenas ir augstākas uii darbs
sliktāks. .Tagad patiesība nereti ir
otrāda.
Mums vēl daudz grūtumu un c i e ­šanu
priekšā; Neviens nezina, kad
un kā katram beigsies trimdinieka
ceļš; Tamdēļ palīdzēsim viens ot­ram.
Nebūsim tādi egoisti, kāds.
diemžēl, dzimtenē ir bijis dažs tau­tietis,
kas slēdza bēgļiem sava šķū­ņa
durvis, lai j au pēc dažām die­nām
pats kā bēglis atrastos cita
slēgta šķūņa priekšā. ,
F. Z.
LATVIJA, 1948. g. 6.
DP CENIIENI
PALĪDZĒT
BERLĪNES IE­DZĪVOTĀJIEM
LCK AMERIKĀŅU JOSLAS DE­LEGĀCIJAS
SANĀT^SME VALK^
L C K amerikāņu joslas delegācijas
sanāksmē 29. iūlijā Valkas 'nometnē
pla.si pārrunāja mūsu stāvokli pēc
naudas reformas,: Grūtos aostākļos
nonākuši nestrādājošie uņ darba ne­spējīgie,
sevišķi ārpus nometnēm
dzivoiošie tautieši un tie, k a s nesa­ņem
IRO .-aprūoi. Nolēma. ikoplpi. ar
igauņiem un lietuviešiem lūgt ame­rikāņu
armiju un I RO vadījbu dar­binieku
pieņemšanā ••.dot priffkšroku,
DP. jo pārvietotajām personām- Igan-'.
drīz neiesnējami konkurēt, vācu
darba tirgū. Jāraugās arī, l a i darbā
iespēms visDirms rastu cilvēki, kas
ģimenē i r vienīgie pelnītāji.
Atzina, ka .latviešu nometnes uz­aicināmas
ansvērt palīdzības ie.speiu
Berlīnes vācu •. iedzīvotā i iem cīnā T>ar
demokrātiju. PiekritTfā ga^ļļlljūinā
par nometņu ' nieaugušo. iedzīvotāju
simbolisku 1 dienas pāftikas devas
ziedoiumu iāoavino. piekhitīgām. f RO
iestādēm, vietējas militārās.l valdi'bas
DP virsniekiem un L C K . Par š,ādu
ziedojumu - berlīniešiem sanāksmē.
29. iūliiā jau izši-īrās ^Ari^ba^has
Hindenbergas latviešu nometnes i e -
dzi'votāii.
U-ticē^a B C P latviešu pārstāvim
A. Tranānam izstrādāt iesniegumu
rietumu demokrātiju valdībām;
amerikāņu armijai un I R O par ģi­menes
nometņu iekārtošanu emigrā-ciias
zemēs. Atbalstot augstvērtīgas
mnk^las sarīkojumus, L C ^ ^ ļetei,c,
lai visas latviešu, nometnes p l ļ n -
?enas latviešu teātrim, Mērpekas
]ntv^''\^Tp teātrim.. •Oldei'ibļur'Tas
lpt\'!^^u onerai un Latvijas baletam
F«;lin"fonā anrē^ina nodevas tā. ka
nennrcniedz 20'Vo no izrāžu b^uto
i ' o n'Vnmiem. leeias mak.sa va^'ētu
b"'t sē^vi^t^s no D M 1—3 un' stāvr
viotns D M 0,50. Vēl pārrunāja- dar­ba
un sardžu vienību jautājumu,- un
'-Vniu lietas. ' ,
Sanāksmē, ko vadīja LCĶ priek^-
^^clis H. K l a r k s , ar -klusuma brīdi go­dināta
sūtņa Dr.A.BIlmaņa piemi­nu.
Piedalījās J . Celms, L. Rpzen-tāls.
J . Lavenieks, I. Zubans, P.
Groizis, prof. P. Starcs un j . V e n -
ners.
^,Esiet vienoti^
stipriniet Viens
otru^^
LNP UN L CK PRIEKŠSĒŽI DR. A.
BĪLMAŅA PIEMIŅAS AKTĀ
Sūtņa Dr. A . Bīlmaņa nāves ga­dījumā
daudzās latviešu inometnēs
notika piemiņas svētbrīži.! Vircļ3ur-
•gas Centrālajā nometnē rlo sūtņa' at­vadījās
tā idejiskais līdzgaitnieks
Jūlijs Druva, atgādinot nelaiķa īvē-lējumus
pēdējās vēstulēs: ,,Esiet
vienoti, stipriniet viens otru. iDievs
un taisnība i r pasaulē un vada tautu
likteņus. Mums ir viena tēvzeme,
kas kopēji jāatgūst."
„Plld!sim tā vīra testamentu, l^as
ilgus gadus tālajā kr,a.stā stāvējis
snrf^vletā par latviešu tautu," teica
J . Druva. . i
Dr, A. Bīlmaņa piemiņas dievkal­pojumā
Valkas nometnē, k o vadīja
maa J . Turks, un dziedājaļ„Dziesmu
vairoga" koris A, Kalnāja vadībā.
Ieradās arī L N P prezidija priekšsē­dis
J , Celms, vicepriekšsēdis ģe'n! iJ.
Lavenieks, L C K ' priekšsēdis H.
K l a r k s un vairāki L C K locekļi.
DP lidos uz Kanādu
kopā ar angļu' izce­ļotājiem
Turpmālv D P strādniekus,: kas uz
Kanādu dosies lidmašīnās, vedīs k o ­pā
ar angļu izceļotājiem no Londo­nas,
informē IRO. Tur iekārtos
transitnometni, kur savāks v^isus-' D P
izceļotājus.. Līdz Šim lidmpšīnās uz
Kanādu devušies 252 DP, galvpno-:
kārt aizjūras draugu izsaukti. Nā­kamajās
4 nedēļās paredz^ams aiz­vest
vēl 450 D P . 28. jūlijā no Frank­furtes
Reinas-Mainas lidlau]j:a uz
Kanādu izlidoja - 40 poļu. un baltiešu
DP speciālistes -tekstilrūpniecībā,'
Viņas strādās Ontario firmā H a m i ' -
ton Cotlon Companv.i Aizbraucējas
izraudzīja no 150 kandidātēm, Kanā­dā
strādnieces ' dzīvos ' YWCAs
mītnēs. Tūlīt pēc ierašanās viņām
noorganizēs angļu valodas kursus.
12; augustā: izlidos 40 vīriešu, bet
mēneša beigās ar kuģi, paredzams,
izbrauks 10 D P . Firmas pārstāvis i z -
•:eicies. ka šis akcijas pameitā - i r l a ­bās
atsauksmes par D P speciālistu
panākumiem Kanādas ; t e k s t i l f a b r i -
kās.^ - IRO
DZĪVE IRO IZVIETOŠANAS CENTRĀ MINCHENĒ
Braukšana IRO transporta vilcienā
no Augsburgas līdz Minchenel nav
nekāda patīkamā. Apmēram 4 stun­das
Augsburgas stacijā bēgļu vago­nus
izstumda pa visiem 32 Sliežu
ceļiem, lai: beidzot pievienotu kādam
preču vilcienam, kas vakarā laimīgi
ieripo Minchenē. Minchenes Funk-kascrnes
pussagruvušo korpusu z i b -
snošie logi ceļojošam D P n u liekas
par spožām zvaigznēm, bet l a i , no­kļūtu
turp. iepriekš: jārēģistrēias, jā­parāda
ārstam mēle, jāpierāda, ka
neslimo ar „nerāgām slimībām". • j ā ­ļauj
aizbērt.aiz kakla porcija insek­tu
pulvera, jāsaņem pāri;ikas kartī­tes,
reģistrācijas lapa, daudzas rei­zes
jāatkārto uz kurieni vēlies izce­ļot
un tikpat daudz reizes jādzird,
ka tik liela ģimene aiztur pārējos
reflektantus. Kad beidzot novietoša­nas
bloka numurs i r rokā, tad vel
steigā jā.skrien tumsā nezināmā v i r ­zienā,
meklējot bagāžas noliktavu,
kur saiņi no vagona aizvesti bez
īpašnieka palīdzības.
Kad beidzot ierādīta vieta kādā no
„zvaigžņotiem" blokiem, tad izrādās,
ka tieši tajā istabā nav spuldzes un
guļasvietas jāuzmeklē ar tausti. I z ­sniedz
arī katram' pa vatētai segai,
kas laikam kopš: IRO darbošanās
nav tīrītas. Pamatnometnē izvieto­šanas
ierēdnis cilvēku nosūtījis uz
šejieni kā uz pirmās' šķiras viesnīcu.
Būtu vismaz paladziņu līdzi paņēmis
ko paklāt! *
Ar jauno rītu notiek otrās pakā­pes
,.šķīstīšanās". Tā sākas ar sirds
drebēšanu par to, vai t i k a i doku­menti
pienākuši, par ko jāiet pār­liecināties,
ik pa pusstundai. Ja tas
oārvarēts, sākas drūzmēšanās reģis­trējoties
medicīniskai priekšpārbau-dei.
Nereti ambulancē jāierodas no­metnes
policijai, lai izšķirtu reflek­tantu,
strīdus ar ierēdņiem. Tā kā
saorašanās vārdos nav iespējama,
policists aizcērt durvis u n nelaiž ne­vienu
iekšā, - kamēr prāti nofhieri-nāti.
Ārsts pārbauda redzi, dzir­di,
vispārējo miesas struktūru,
izdara rentgena «uzņēmumus un
beidz ar asins noņemšanu. .; J a lielā­kā
daļa pārbaužu ar modernās medi­cīnas
mechanikas palīdzību: iedveš
emigrācijas kandidātiem paļāvību,
tad pēdējā, kas saistīta ar! a r urīna
noņemšanu, liekas pārāk primitīva,
neatšķirot pat vīriešus no; sievietēm.
Tagad sākas galvenās pārbaudes
pie izvēlētās valsts pieņemšanas k o ­misijas.
Atkarībā no; valsts, šis pār­baudes
i r dažādas, bet visumā i z ­staigājamie
posmi apmēram vie­nādi.
Vispirms atkal reģistrācija,
kas dod tiesības „ i e t tālāk". Te sā-,
kas Funkkasernes viena īpatnība. Tā
kā pārvaldes personālā pārsvarā ir
vienas tautības darbinieki, tad sa­protams,
ka šīs tautības piederīgie
gūst zināmas priekšrocības. Tiekot
pāri šim šķērslim, tālākais visumā
atgādina iepriekšējo, t i k a i ar to star-^
pību, ka šeit reflektants ' i r daudz
Nometņu
d zive
BALTIEŠU kristīgo studentu ap­vienības
konferencē Valkas nometnē
goda viesu vidū, bija pareizticīgo
bīskaps . Jānis, Harvardas universi­tātes
pslcholoģijas profesors Alports,
daudzi garīdznieki un organizāciju
pārstāvji. Prof, Alports informēja
par amerikāņu studentu interesēm
un pieredzējumiem Parīzē, -UNESCO
sanāksmē. Konference atzina, ka
trimdas, studentos jāstiprina, ticība
Dievam. Trimdas baltiešu studen­tiem
jāsagādā stipendijas, lai v a ­rētu
beigt studijas. Būtu jārada arī
iespējas studiiām Šveice, Francijā
un ASV, , N o t i k a ari referāti. Māc.
J . LTrdzo lasīja par tematu „Pasau-les
krize kristīgo atziņu gaismā".
Filozofijas maģistra K . Lejasmeijera
referāts „Mūsu laikmets un mēs"
pulcināja -daudzus Fišbachas un
Valkas nometnes iedzīvotājus.
A R ŠARLAKU YMCAs va.^aras
nometnē , Grafenašavā .. saslimušas
dažas meitenes, kas ievietotas vācu
slimnīcā. Nometnē esošajiem ir k a -
rantēna. bet .slimībai nav epidē­misks
raksturs.
M E M I N G E N A S nometnes latviešu
komitejā, piedaloties 67.7'^'o- balstie-sī^
aiiem- tautiešiem, ie.vēlēia A. Bū-mani,
P. Vanagu, A. Bauski, H.
Kreicem, 0. Gubeni. J . Rozēnu un
A.: Gimdinu. Par komitejas priekš­sēdi;
izraudzīts A. Būmanis.- Memln-eenas:
nometnē nolemts atvilkt no­devas:
tiem nodarbinātiem, kas sar
ņem atalgojumu pēc vācu Landrā!a
algu sarak.9tiem. 10^'n no cigarešu
dova?^ izsniegs invalidiem un darba
nc=^nē:ī2iem.''
ARTURS EMSIS, kas dzīvo Anglijā, meklē
meitu An' t u Pmsi,' dz. 18 .3. 1042. e. Paies
pcig. . Pēc • vina' domām- bērnam tābūt kādā
vācu bērnu- namā. Sieva Antonna Emse kopa
nr . meitu Anitu 1945. bijušas:•DFC7d.enē.
Gaisa uzlidojumā sieva.^ nonāvēta, ber :me:ta
izglābta. Ziņas, lūdz latviešu pārstāvis ?;lez-vigā-
Holšteinā S. Jaundzems: (24a) Lūbeck,
Or. Burgstr. 59^ •
nervozāks, jo šis i r „lzšķīrējais gā­jiens"
— liktenīgs visai turpmāka
dzīvei.
Beidzot līgums rokā, no nabaga D.1
s M s noveļas smags akmens, ur
zvaigznes, kas^ ienākot pa Funkka^
sernes vāriiem likās tālas un ne­sasniedzamas,
tagad -mirgo jau daudz
tuvāk. Nu jāgaida transports uz
..apsolīto zemi" un laika diezgan t u ­vāk
apskatīt pašu nometni.
Funkkasernes nometne aptver loti
plašu territoriju ar apm. 30 ēku b l o ­kiem,
kas pa daļai sagrauti, bet
iespēju robežās salaboti.. Pašreiz t ur
mīt ap 2500 tālākās izvietošanas
kandidātu, pa 12—24 cilvēku vienā
telpā. Ja tās nav visai priekšzīmīgi
iekārtotas, tad tomēr ciešamas, t ī ņ -
ba atkarīga vienīgi no pašiem iemīt­niekiem.
Blokus savieno asfaltēti
celi, kas visi labā kārtībā, par ko
rūpējas nometnes pārvalde, i z m a n a -'
jot emigrantu darba spēku. Nometni
var atstāt brīvi, iepriekš izņemot
caurlaidi. -Ēdienu izsniedz pēc IRO^
devām, sadalītu vecuma robežās un
katrai šai grupai ir sava viriuve.
Ēdamrīkus .tur gan izsniedz, un k am
nav savas karotes, tas pie ēdiena ne­tiek.
Nometnes pārvaldes priekšgalā ir
angļu tautības administrators, k am
pirms mēneša pailgos: iecelts mūsu
tautietis. Pastāv bērnu dārzs, bet
tas praktiski izmantojams tikai, n o ­metnes
vairākuma tautībai vai bēr­niem,
kas: saprot vāciski un krievis^-
k i . Bibliotēkā var dabūt grāmatas
bez • m'altsas. Par nelielu atlīdzību
rīko kino izrādes,.teātru uzvedumus,
koncertus un deju vakarus. Tāpat
pret atlīdzību pieejamas dušas un ne­sen
ierīkotais peldbaseins brīvā d a ­bā
ar lēktuvi. Nav aizmirsts pat
bārs un alus kantīne. Par kārtību
gādā pietiekams skaits policistu, gal­venokārt
dienvidslāvi. Pie vārtiem
kāds uzņēmīgs tirgotājs atvēris
kiosku, kur aizbraucēji uz„laimlga-jām
zemēm" var atstāt savas pēdē­jās
vācu markas. Asi Funkkaserntis
iemītnieki izjūt — ziņu trūkumu,
kādēļ baumas plaukst neiedomāja­mos
apmēros.
J. M5.
S ,,Viņu tēvs nāci
no Latvijas'
- Tāda piezīme amerikāņu
.ešrakstā „Foriune'^ bija 7'
rakstā par pieciem brāļiem F r
soniem - milzu apavu tirdznv
cibas uzņēmuma īpašniekiem t
Luisā, ASV. Paklausot Mēmi.
=^.enas militārās valdības ^rT
tora majora Mctjūsa iernsinT,\
mam, Memingenas nometnes l i ^
viešu komiteja nosūtīji žnrnv'."
^ r t u n e " redakcijai un.bSg
-^.disoniem aprakstu -par W.v
DP dzīvi Meiningenas n ^ :
sevišķi par arodapmācību un np
rosmi _organizējot uzņēmumus
• darbnīcas. Meming'enieši l i n ,
jumā vēl aprādīja, ka DP probpC
mas atrisinājums meklējams emi •
grācijā, bet pašreizējā 'ami^n^
•jas politika nav taisnīga, un BP
appele pie pasaules sirdsapziņas
par steidzamu mūsu stāvokļa at
risinājumu. Rakstam pievienoia'
nometnes attēlu kopojumu, ii
Sajās dienās majors Met te
saņēmis pirmo atbildi no St. Lui-sas.
- H . Edisons ziņo, ka viņa ro»
kās tikko nonācis memingenl^u
raksts, un visus atsūtītos ma.
teriālus viņš patur pie sevis'lai
visdrīzākā laikā atkal rakstītu! un
cer, ka „kaut kas nošīslieta^'v^N
būt var iznākt". Vēstules nbbei^
gumā H. Edisons atzīst, k^DP
grūtais stāvokli/tiešām^lr aiip^
lācija visai pasiilei, lai šo problē.
mu steidzami .ati^isinātu
!!^eictin^as latviešu
nometni likvidē
Bavārijas pilsētiņu Neietingu tiri
apkārtni bieži piemeklē tīfs,! kāpe<
ap 100 latviešu nometnes,ieirļltnieki
lūdza IRO izvietot viņus no ķ'si
perēkļa. Tagad, kad pilsētiņa s5iļuļ
sies jauna nelaime bērnuļ triecfiļ,
armija Neietingas latviešu ņomeļtni
likvidē, iemītniekus sadalot j, pa
tām nometnēm — Berchtesgfide
Traunšteinu, Ingolštali un MīldoM,
bet vairumu izvieto bijušā ž'du io«
metnē ' Indersdorfā pie Dadiava^.
Pārvietošanās termiņš ir. 6^. augusi^
Latviešu rosība Braziliļā ,
Mūsu LĪDZSTRADNIEICA VĒSTULE NO SAO PAULO
Sao Paulo izveidojusies grupa ev.
luterānisku latviešu, kas cenšas no­dibināt
savu draudzi. 20. jūnijā j a u
notika pirmais dievkalpojums, kuļ^u
portugāļu valodā vadīja māc. H e i -
ne, bet : l a t v i s k i dievvārdus teica
skolotājs K. Ozoliņš. Pēc dievkāl-pojunra
notika iniciatoru grupas ap­spriede.
Tajā piedalījās O. Lazd-kabus,
Ž. Kaspars, P. Sproģis, K.
Ozoliņš, P. Reichmanis, R. Bērziņš
un K. Celms, kas .tad arī uzņēmās
izstrādāt draudzes statūtus, kārtot
telpu, mācītāja, draudzes atļaujas
uc. jautājumus. S;gbrīd draudzē jau
reģistrējušās 118 personas Draudzes
organizēšanā Brazīlijas latviešu l u ­terāņiem
vērtīgus padomus , un i n ­formāciju
sagādājis māc. R. Zariņš
Ņujorkā.
27. jūnijā Brazīlijas latviešu p a ­līdzības
komiteja bija organizējusi
Jāņu svinēšanu Jaraguā kalnā. Lī­gotāju
grupa izbrauca no Sao P a u ­lo
ar vilcienu, pēc t am ar omnibusu.
Dažas ģimenes automobiļos ieradās
arī no latviešu kolonijas Novo Ode­sa
un Americana. Tā sanāca ap 100
cilvēku, kas t ad devās augšā kalna,
kāpienu veicot pusotrās stundās.^
Kalnā notika aplīgošanās un rotaļas,
pēc k am Jāņa t)ērrius savā mājā u z ­ņēma
2. Kārkiiņš. Jaraguā kalna
apkārtnē visu vakaru skanēja lat­viešu
dziesmas.
Brazīlijas-latvieši tagad diezgan
labi apgādāti ar latviešu periodiku.
Visvairāk izplatīts ir šejienes lat­viešu
mēnešraksts Kristīgs draugs,.
Pirmais transports uz
Argenfnu
Transports ar 458 D P , kas 2. a u ­gustā
devās ceļā no „Funkkasemes"
izvietošanas nometnes Minchenē uz
Argentīnu,; bija šogad pirmais. D B
izcSļotāju transports uz šo D i e n v i d ­amerikas
zemi. Emigranti vispirms
devās uz Parīzi, k u r viņiem jāsa­ņem
vīzas no Argentīnas konsula,
pēc tam uz Kannām, Franču Piiv-jērā,
no kurienes tie augusta vidū
dosies -UZ Buenosairesu. Vīzas izce­ļotājiem
palīdzējuši izgādāt viņu
draugi un radinieki Argentīnā, un
akciju atbalstīja P C IRO.
PC IRO
daudz lasīts arī Argentīnas latvļe
žurnāls „Latvlja", kas redaktora
Bites vadībā jau 11 gadus pauž'
viskās idejas Dienvidameto.
Eīronas latviešu izdevumiem v
platitākais ir laikraksts
Zviedrijas latviešu lalkf^aks
vārds. Grūtāks stāvoklis Ir ar
viešu grāmatām, ar daiļlļtcra
11.1
1'
1- 1- tvijf ļ ,iin
s utvju'
kura nepienāk sistemātiski m kiiras;
piegādi un izplatīšanu nav vēļ
devies pietiekami atrisināt'
Nesen latvieši Brazīlijā r-zīmēt
d i v u Jaunu tautiešu pasākuto
uzsākšanu!' Novo Odcsafl pllsfitfi
darbu sākŖ Viktora Ābeles ierīkoti
spalvu apstrādāšanas rupriica,i bet
brāli Silvfestrs un Antona Nimiro
atvēra kafejnīcu un restorānu Ba-tico.
Uz darbības uzsākšanu bija a -
cinata visa šejienes latvješu s^bed;
riba. Kafejnīca dekorēta latvisberņ
sienas gleznojumiem ar BaUijaB;)ii-ras
skatu un tautu mcitāmļun vienu
viesu istabu tajā īpašnieks berav-līdzības
nodevis tautiešu ļictoSanai.
Sao Pauio, jūlijā. ^ ''' I ,
J. A b o l ņi,
V E I S E N B U R G A S latviešu 'no­metne
ar motorzāģi zāģēja malku.
Darbs :ilga tikai divi,:: dienas, bet' par
to . jau: uztraucās vācu. policijas - i e -
^ rēdņi, jo apkārtējos veikalos
' trokšņa dēļ nevarot tirgoties
3klāii-
^iedl
VES1 ULEļ
REDAKCIJAI
J ā n i s K ļ a v i ņ š , Augsburgā
PĀRPILNĪBA ļ
Nometnēs bez uztura šad un^^,^
izsniedz arī dažādus .sīkus ,.ia
bas" un higiēnas piederumus
bu pastu un pulveri, ^^baku
adatas, pogas, mazas g^^^^^^^^^^^^^
šanās aparātus un asmei)išu^,^zu
sukas, pulveri "pret kāju/svtšariu
Tās visas i r labas un ^engjŗ^^
tas. Bet i r viens > t ' ' ! p i ta^f'^/
dažas no šīm mantiņāmazdaia /
bieži, ka to nevar neka f^f^
Es, piemēram, P ^ ^ i ^ ^ . ^ ^J^atos
esmu saņēmis 3 skūšanas ^y
un tikpat daudz nelielas gnezm
A r skūšanās aparātiem ta xa^
nodrošināts ne vien visam
bet to pietiks ari manam c i e w ^ ^
Neatkarigi no tā, vai sis n ^ ^ ^
dāvinātas, vai arī IRO tas l e l g ^ ,
bet tās tomēr maksa naudu.
ju, ka mēs visi būtu d a u d ^^
gāki un pateicīgāki, ja ^ ^ ^ ^ '
.sniegtu katram tikai v i e n a , ^ ^ . J
nites un v i e n u sk^^.^^Sjai^^
(asmenīši nolietojas, tie_ J ^ t : l ,
regulāri, bet ne skūšan^^^i,.
bet par tā ietaupītiem^ IT\O ^•'^\
sniegtu uzturu vai apgeŗF' i ^e* )
zobu pasta un zobu suka,;ja ^
tiek pietiekami nodarbin^^^ ;
Vv
T
liii
• I
VI
I -
•nu
12
r
k
V.
'li