1948-08-06-01 |
Previous | 1 of 6 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
LATVIJA, |i948.
8.3.
asūtinājumu skMt
• Ierēdņi vairs
žo niekošanos izĒt '"'«^t
l radiofonā: un ar f^'^^i^
/^•ķaviņaSinS^^^^^^^^
[tavojusiralcstu par ji
[s dzīvi, ka, cik ^.^^^^
^publicējuma'4S""
[būtu, tad to riekad . ^
pkamā rīta rieo n^? •
pasūtināj^tii \
I m'
P
i t
«i-
Ir
M
ām pi
i .
i
te;:
P
ir
ii:'' i •
s kungs, kas m.c.čisxoii. • •
ēdamzālē, a i i t e S ' ^ ^^
^1 dienā ^ viņš IkoŽl*^^
^i^is,^ pērle VērtbS;?
^111. Viesnīcnieks, pro^^^
eja paturēt sev, ncS^^^
te; tādus nebaudārmis
I^a nonaca.-tiesas.pnekšv£p..
' par labu.pērles^ a^^^^^
mu pamatojot sekojoši- m'; I'
^res'podukts; Šo-,austeri^
ķi_tiesiski ieguvis ēdējs, lid^ i i
ķgustot^arī: austeres ipat^fel;
^sakara par; „pēŗlirnosa^|.
Ncts, vienalga, d^^^
[eja .,.resp.viesa.;īpašimi$.":p•
iesnīcas īpašnieks. sevi vaid 1^
rināt-; vienīgi,:ar;..to,^,ka, ja-^ll'
prāvu būtu uzvarējis,
savukārt būtu ieradies austei
ievējs un pērli no viesn''^'-^-"
>rasījls. sev, bet tālāk L .,
aais pārdevējs to pieprasilo
ilpārdevēja, un t ā loks būtni,
k: līdz austeres zvejniekait^^
L- ievērojot: viesnīcnieka :pal) H
ms, būtu īstās tiesības .uzļ:''
ļēļ zviedru tiesa pērles lietā
' īstu Zālamana sprieduma
I civīlierēdņiem, spīdzinot ar 11
10 ceturksni otrajā: cetijrk
ļdrīz dubultojies,: un ir 2402, h
|a beigām līdz 10. jūlijam ņoj
_ uz AJSV' pavisam' dē^^^
ļ33 „kaŗa līgavas." Acim refe
enīta importa prece.
fAKOTNĒS Z Ī L Ē Š A N A pecii''
vai zvaigznēm, kas ar
1936. g. Vācijā bija
id atkal : atļauta. Par sap?;
lotnes lietām un notikuniiera^'
ikviens.var gūt „ticamu:i^
:iju'* pie pareģa, nenonākot
Itā ar likumu.
i i
l 26. Nepatīkama
P 38. Modetg^i^^ te
LATVIA
Latvian Newspaper
Published under EUCOM.Civil
Affairs Division Authorisation
Number UNDP 196. Publisher
and Edi(or: Kārli? Rabācs,
DP Garap. Kleinkōtz near
Gūnzburg/D. Printer: „Schwāb.
Volksbl.". Ganzburg/D., Bgm.-
Ļandm.-PI. 7, Circulation: 4000.
published twice weekly, Edi-torial
oHice: Gfinrburg/Do.:
Dominikus-ŽimmermaJin-Str. 2
LATVIAN NEWSPAPER
piektdien. 194S. g. G. augustā
Irnāk otrdienās un piektdienās.
Izdevējs: BALK uzdevumu
Latviešu preses darbinieku sadarbības
kopa. AtbjKlīsais redaktors:
K. Rabācs. vietn. A.
Liepa, redaktori: Z Bardu
M - : Cālītis. H. MindetiberRS,
A; ..Stnits. Adrese: Giinzburg-;
Do.; red.; Dorainikus-Zimincr-mannstr.
2 (tair, 50), «pg.:
Marktpl. 25 (t S4), spiest:
Bgm.-Landmann.-Pl. T (t. 92)
• ļ-; ļ ,
( ii !
Iespējama^ j^^^ pie Staļina
Tūlīt pēc tam, kad, pirmdienas vakarā divi stundu garā audiencē,
Staļins pieņēma trīs ^ri^^^^ uz Vašingtonu, Londonu
un Parīzi tika pārraidīti šifrēti ziņojumi, kufus ārlietu ministrijas pārbaudīja
trīs dienas: trešdienas ^ Bevins telefoniski izsauca ģenerāli
Robertsonu uz Londonu. Pēc apspriedes ar viņu britu ārlietu mistrs pieņēma
Savienoto Valstu vēstnieku Daglesu. BBC diplomātiskais redaktors
domā, ka Lielbritānijas ārlietu ministrijā pārrunātas Vācijas
Droblēmas, Pagaidām nav publicēts'nekāds oficiāls paskaidrojums par
sarunām IVIiiskavā. PoH^^ izsakās, ka paredzama vēl otra
audience pie Staļina, pēc kuras varētu gaidīt komunikē. Padomju laikraksti
un Maskavas raidītājs otrdienas rītā tikai īsi ziņoja, ka Kremlfī
ieradies ASV, Lielbritānijas un Francijas vēstnieks.. Par šī apmeklējuma
niērķr krievu presē nav miriē neviens vārds.
Kopš Vācijas kāpitulāGijas, 2.: augusts,
, :5ķiet, ieies pasaules vēsturē
kā viena no visnozīmīgākājām dienām:
, Lai gan pagaidām nav zi-n
§ms;:kQ rietumu demokrātiju vēstniekiem
atbildēja Staļins, politiskās
aprindas: Vāšingtonā, . Londonā un
Parīzē spriež, ķa saspllējums: rietumu
un austrumu starpā varbūt beidzot
varētu mazināties; Jau tas^ap-stāklis
vien, ka Krerhlis ir ar mieru
runāt,: riozīmēj ot Padomj u Savien ī-bas
gribu pēc rniera;
: Pēc audiences pie Staļina^ Savienoto
Valstu, Lielbritānijas un' Francijas
vēstniecībā sakas drudžains
darbs. Šifru; speciālisti steigā sastādīja
telegrammas, ko pārraidriaļ uz
Rietumeiropu un: Ameriku: Ārzemju
preses pārstāvju pūles kaut ko uzzināt
par sarunām- ar Staļinu izrā-
• dījās pilnīgi, veltīgas.; .Amerikāņu
vēstnieks. Bedels::Smiss 'kategoriski
. atsacljāsazpaust kaut vienu' vārdu,
ko teicis: Staļins vai kāds: no • viņa
kollēgām. Tikpat: nesekmigas:: preses
ļaužu pūles izrādījās arī Vašinf;;-
tpnā, Londonā un, Parīzē:, ĀSV: ārlietu
ministrs Maršals ..lakoniski:at-bildēja,
ka oficiāls; paskaidrojums
gaidāms, tuvākajās: dienās. /Līdz;tam
laikam viņš riieteicot nodarboties ar
veltīgiem minējumiem.
BBC ziņo, kā diplomātiskā aktivitāte
'Rietumeiropā un :Savienotajās
Valsis sasniegusi kulmināciju. •: :Ka
britu valdības: speciālais pilnvarotais
Robērtss vēl joprojām paliek
Maskavā, ņožīrnējot, ka iespējamas
• sarunas vai;: nu ar Staļinu,: vai Mo-lotovu.
• Pēc Minchenes radio informācijas,,
trešdienas : vakarā : ASV,
Lielbritānijas' un Francijas, vēstnieki
saņēmuši savu valdību atbildes uz
ziņojumiem par sarunām Kremli.
Pec dažām stundām viņi sapulcējās
ASV : ! sūtniecībā, lai;; steidzami
apspriestos. • Šais apspriedēs: esot
piedalijiesv arī franču •militārā gubernatora;
ģenerāļa Kēniga' padomnieks
Frausua Zido. Sarunas ilgušas
ptisotras stundas,
." Par sarunām ar Staļinu slēgtā sēdē
ziņoja Francijas ārlietu ministrs
. Surhans. Arī par šo ziņojumu nav
.nekādas tuvākas informāciias. Parīzes
prese pagaidām atturas ;:zilēt.
: kas pasauli sagaida tuvākā nākotnē.
Londonā trešdien vairākās, stundas
apspriedās tā saucamā Vācijas
komisija, kurā ietilpst franču ;vēstnieks
Masiļji, amerikāņu vēstnieks
, Dagless un britu ārlietu ministrijas
vācu; nodaļas vadītājs sērs Strehgs.
Ka pasaule ^atrodas ļoti svarīgu ~ un
izšķīrēju :: notikumu; priekšvakarā.
, liecina arī tas, ka Bevins trešdien
telefoniski uz Londonu izsauca britu
militāro gubernatoru Vāci jā ģc-
: nerāli R6bērtsonu,, ar kuru apspriedās-
vairākas ;:štundas;:
Audiencei .Kremlī angļu prese
veltī vislielāko uzmanību. Laikrakstu
tonis tomēr nav sevišķi optimistisks}
Manchcster Guardian atzīmē, ka'
Stalin.s rietumu diplomātus pieņēmis
tieši tai dienā, kad priekš trīs gadiem
.parakstīts Potēdamas līgums.
Tas radot cerības, ka krievi tomēr
vēloties saprasties. Times konstatē,
ka vēl joprojām esot cerības saprasties,
jo rietumu valstis'visu laiku tur
durvis atvērtas. Signāls esot gaidāms
no Maskavas, kurai būtu jāpierāda
labā. griba, un jāatceļ Berlīnes
blokāde. Daily Telegraph ieteic
rietumu demokrātijām stingri pastāvēt
uz savām tiesībām. Līdzšinējie
piedzīvojumi liecinot, ka totalitārās
; valstis nepelnīti . profilējot
tais gadījumos, kuros notiek kaut
visniecīgākā piekāpšanās. Vorkshire
Post brīdina lasītājus nelolot pārāk
lielas cerības, kamēr nav. zināms, vai
Staļins . nolēmis atiaunot normālu
satiksmi ar Berlīni. '.
Pēdējās telegrammas no Londonas
vēstī, ka tuvākajās dienās iespējama
jauna- audience p i e ^ t a ļ i n a : .Rietumu
vēstniecības trešdien' saņēmu-,
šas savu valdību atbildes, ko lielā
steigā ; pārbauda. ' Briti valdības
speciālais; pilnvarotais Robertss nav
varējis paskaidrot, kad varēs atgriezties
Londonā.: Tas liecinot, ka
Maskavā notiks vēl sarunas. BBC
ziņo, ka ceturdienas rītā ārlietu mi-'
nistrs Bevins saņēmis sīku ziņojumu
oar trešdienas apsnriedēm amerikāņu
vēstniecībā. Politiskie novērotāji
Londonā izsakās, ka jau vistuvākajā
nākotnē notiks jauna vizīte pie
Staļina.
BBC, M, St
DP ieceļošana
ASV nevarēs
notikt
I plānveidīgi
Kaut gan ASV prezidents Tru-mens
grib nekavējoties iedai^bi-nāt
DP ieceļošanas programmu
un., iecēlis arī trīs vīru; komisiju
DP imigrācijas pārraudzībai,
kongresā ^ pieņemtā DP ieceļošanas
lirrumprojekta realizēšanā
gaidāmi nopietni šķēršļi, Valdības
pārstāvis trešdien Vašingtonā
atkārtoti paskaidroja, ka kongresa
pieņemto programmu
205.000 pārvietoto persunu uzņemšanai
ASV divu gada laikā
nevarēs plānveidīgi veikt, jo l i -
kumorojekta iedzīvināšanai pa-iļedzētie
līdzekļi stipri apciroti.
\r';.-';^^ •i:":^\-'-i';:^st;--;
kas ceļo okupācijas iestāžu interesēs vai izceļošanas
un repatriācijas lietu kārtošanai
IRO vienojusies ar amerikāņu armijas galveno štābu, ka DP turp-l
māk iegūs atļauju bezmaksas braukšanai pa vācu dzelzceļiem, ja viņi
ceļo okupācijas iestāžu interesēs vai brauc izceļošanas un repatriācijas
lietu kārtošanai, paskaidroja IRO pārstāvji preses konl'erenoē \, augusta
Bad Kisingenā. Bezmaksas braukšanas atļaujas drīkst izsnient
/Arī ārpus nometnēm dzīvojošiem DP. IRO veselības nodaļas vadītājs
amerikāņu joslā Dr. Findlejs ziņoja, ka Mm<;lienē noorganizēti divi mc~
dicīnas speciāli papildkursiDP ārstiem chirurgijā, bērnu un sieviešu
slimībās. Kursi ilgs 4 nedēļas.
VAI ARĪ POLIJi\I
SAVS TĪTO?
'Pēc krievu iestāžu pieprasījuma
Polijā esot apcietināts ministru prezidenta
vietnieks Gomulka, 31. jūlijā
ziņoja ..Dailv Telegraph" diplomātiskais,
korespondents. Viņš esot noziedzies
pret kominformu, jo neie-vēro'j'is
komūni.stu partijas līniju
kolchozu jautājumā. Korespondents
norāda, ka Gomulka bijis poļu komunistiskās
strādnieku partijas ģe-nerālselo'etārs
un pārstā^-^ējis Poliju
pirmajā kominforma sēdē:' Pēdējā
laikp, turpretim, viņa vārds vairs
atklātībā neesot pieminēts. Notikumu
attīstība Polijā, Ungārijā un
Dienvidslāvijā no jauna liecinot, ka
Padomju Savienība vēlas konsolidēt
savu stāvokli Austiiimeiropā.
Roterdamas laikraksts „De Maas-bode",
atsaucoties uz ticamiem .informācijas
avotiem, ziņo, ka Krem-
1 s turot aizdomās arī Ungārijas ;mi-nistru
prezidenta vietnieku komū-nisļtu
Rakoši. Maskava pielaižot iespēju,
ka Rakoši tēlo divkosīgu lo-'
m|U. No diplomātu informācijas bez
ta'm esot secināms, ka Padomiu Savienība
nevarot paļauties uz; Cecho^
Slovākijas armiju. Tā savā laikā pa-skaidroia
arī čechu ģenerālis Hazals.
ķas attļēga uz Vācijas amerikāņu
joslu. PS'
IRO jaunais joslas sets —
Filips Raians
Par PC IRO direktoru Vācijas
amerikāņu joslā aizgājušā P. Ed-vardsa
vietā izraudzīts Filips ; Raians,
Amerikāņu sarkanā krusta vadītājs
darbinieks. IRO ģenerālsekretārs
Taks paziņojis, ka Reūans
uzmāks darboties j t D s l a s štābā Bad-
Kisingenā no 1.^ septembra. •
Filips Raians ka^a laikā vadīja
Amerikāņu sarkanā kruTla kava palīdzības
programmu, bet kopš 1946.
g. septembra bija starptautisko akciju
direktors. Viņš 1931. g. beidzis
Fordhemas universitāti un gadu vēlāk
ieguvis socioloģijas doktora gra-du
Notrdamas universitātē, kā arī
studējis un darbojies par ' lektoru
vairākās citās speciāla.s skolfis un-universitātes.
Kopš 1932. )\. Raiaius
nepārtraukti strādāiis dažādā.^ valsts
un privātās sociālās on^anizācijās.
Kara laikā un pēc ka]-a. darbojoties
Sarkanajā krusta, Raians ioiuivis
ciešus sakaru.^ ar sociālām iestādēm
un organizācijām lMroi)ā. Afrll;ā un
Tālajos, austruniOvS. , Viņš saciM-ēji.'-':
daudz' grāmatu un ]-akstu presē par
.sociāliem jautājumietn un ir vairāku
lielu sociāla rak.stura ASV organizāciju
biedr.s-. ^Raians ta;:ad ir
38 gadus vecs, precējies, diVii bērnu
tēvs un patlaban dr.ivo Vii-d.>.ini tas
.štats.
IRO lidz.šinējais direktors amerikāņu
joslā Pauls I£dvards.-; .savus
pienākumus izbeidz;i vakar.
ApmētPŠanas ar asiem vārdiem
lEZLVlE PAREĢOJUMUS DONAVAS KONFERENCES NEVEIKSMEI
Vācija ieradīsies jaunas turbolid
mašīnu irupas
CAUR PADOMJU JOSLU LAIDĪS LFJPCIGAS MESES SPECI.\L-Kan^
ēr Maskavā, Londonā, Vašingtonā un Parīzē jau kopš pagājušās
nedēļas turpinās sarunas un apspriedes, par kuru saturu tikpat kā
ntos nav oficiāli zināms, bet no kuru rezultātiem atkarīgs Berlīnes tālākais
liktenis un vēl daudz vairāk, tikniēr pašā Berlīnē apstākļi nav
mainījušiem. Padomju un rietumvalstu okupācijas iestāžu starpā turpinās
parastā berzēšanās, pie kuras bcrlīnieši jau pieraduši, tāpat kā pie
ierobežojumiem, kurus rada krievu organizētā blokādei Lai šie ierobežojumi
būtu iespējami mazāki, anierikāņ^u un angļu iestādes neatlaidīgi
pūlas uzlabot Berlīnes apgādi gai^a ceļā.
^Staa.t en3is. kTi'e rn^un'sm ū z i k a . | ( -
B a darba riks. 5;^^^
:9.; Ainavu gi|^, l8- » ;
Emīri. 0- i,;,di. \rf,fe.-,
veste.; I.g^io:!:^V^^
tēta 8. Firtf"- \7 «
j 15. Nāviga. •':
pārņem ari
. • t o ,
nometnes
IRO iestādes. Vācijas amerikāņu
joslā trešdien pārņēmušas 10;
nometņu . pārvaldi, kurās novietoti
4500 poHtisko. bēgļu no; Ge-
Choslovakijas, • vakar- ziņoja M^
-dļeņes: raidītājs.;. Līdz :šim: čechu
^^glu nometnes ' bija.. ;pākļautas
•Vācu•.iestādēm. IRO nebija iespējams
uzņemties ;to aprūpi, jo,'
ļ ^^kaņā ar noteikumiem,, tās gā-ļ
ļ^ībai pakļauti'tikai tiC; bēgli; kas
: ^-^radušies rietumu joslās pirms
: 1947. g. 21; apri.ļa..:'Pēc; garākām
. ^HO' pārstāvju. sarunām^.ar :āme-
^'i^āņu militāro •valdību -29: jūnijā
; ^.<-'riinē panākta,: vienošanās ..ar
ģenerāli Kieju par šī ierobežojū-
• W;atcelšānu.> - •
Trešdien Berlīnes franču sektorā
sākās paredzētā jaunā lidlauka izbūve.
Tas būs ttešais rietumu sabiedroto
rīcībā esošais lidlauks Ber;
līnē. ^Jaunās lidostas izbūvē paredz
nodarbināt līdz 20.000 berlīniešu.
Amerikāņu aviācija papildinājusi.
Berlīnes transporta gaisa floti, ar
jaunām „Skymaster" tipa četrmo-toru
lidmašīnām, kas spēj uzņemt
10 t - kravas. . Amerikāņu iestādes
trešdien paskaidroja, ka ta^ad ik pec
t r im minūtēm uz Berlīni startē pa
lidmašīnai.' Arī an?:ļi savu transporta
floti papildinājuši ar civilās,
satiksmes lidmašīnām. No ASV. tā-'
pat-no Austrāliias sagaida, vēl .laiur
nas lidmašīnas Berlīnes apgādes^vajadzībām.
Šinīs dienās Vāci.ļā no Skotijas
gaida ierodamies arī 13 turboiznīcļi-nātāju
liAnašīnas. kas tur pārvestas
no ASV preču kuģī. Tās pieder 81
lidmašīnu lielai-grupai, kuras pārē-o
dalu uz Glaz^ovu pārvedīs kāds
amerikāņu'lidmašīnu bāzes kuģis,
līdz ai^ apkalpi. Ari tās pēc tam dosies
uz Vāciju. Pašreiz Vācijā. Firs-tenfeldbriLkā.
stacionētie 16 Varboiz-nīcinātāji
pēc veiktajiem apmācības
lidojumiem, paredzams, 9. augustā
dosies atpakaļ uz ASV. No jaun^
saidāmās iznīcinātāju grupas. Vācijā
paliks apmēram 6 nedēļas. .
Pi'etēji angļu iestāžu . atsaukumiem.
..Telepress" aģentūra joprojām
apgalvo, ka angļu avic'icijas die-;
nestā atrodoties 470 vācu lidotāji,, ko
nodarbinot Berlīnes saiFa au'J,ādē.
I^idotāji -esot tērpti angļu .tonnas
tērpos.
Franču militārās valdībEis štābā
Berlīnē trešdienas vakarā apsprie-;
dās pilsētas trīs rietumu sektoru
komandanti; Pēc BBC ipformācijas,
esot • pārrunāt padomju iestāžu rīko-
'jum-s par. rietumu • sektoru- saimniecisko-
uzņēmumu banku kontu bloķēšanu.
Tos esot paredzēts atbrīvot
tikai tām firmām., kas apņemas visus
savus darījumus turpmāk kārtot
vienīgi padomju joslas vācu-, markās.^
' Krievu licencētā Berlīnes pre.^e
treļšbien sniedza informāciju, ka .mēneša
ļ'bei'^ā- rīkojamās Leipcigas izstādes!
|gad. jumā caur Vācijas padomju
joslu izlaidīšot 43 speciālvi.1-
cieņus no rīotum.u joslām Londonā
norāda, ka krievu iestādes šinī lietā
I vēl'I nav grieīušās pie rietumvalstu
iKopš pagājušās ; pinndienas Bel-gradē
nottek Donavas valstu konference,
kurā piedalās 11 valstis. Ar
lielu nokavēšanos uzsāktās apspriedes
līdz šim neliecina, ka varētu no-,
tikt kaut kāda pozitīva vienošanās
par kuģnicH^ību vienā no vissvarīgākajām
Eiropas upēm. Padomju
delegācijas vadītājs Višinskis- trešdien
nepārprotami deklarēja, ka rietumiem
nav nekādu tiesību piedali^
ties Donavas kontrolē. Parakstot
1938. un 1939. gadā nolī.7,umu ar Vāciju,
Lielbritānija un Fra.ncija praktiski
iznīcinājusi, starptautisko konvenciju,
kas regulēja satiksmi Dunavā.
Tautas demokrātijas tagad
gādāšot, lai imperiālistu monopolka-:
pitālam nebūtu nekādas ietekmes
pār Eiropas svarīgāko satiksmes ce-;
lu. Rietumvalstīm' neesot nekādu
tiesību kontrolēt Donavuv ja tās neļauj
piedalīties Panamas un Suecas
kanāla kontrolē;
. Atbildot • Višinskim, britu delegācijas
vadītājs sērs Pīks paskaidi-oja.
ka kontroli pār Donavu varot mainīt
tikai visu konvencijas valstu lēmums.
Ja Višinskis runājot par mo-noix^
lkapitāliem, tad nevajadzētu
aizmirst: ka imperiālistiski rīkojoties
vienīgi pati* Maskava. Pēc Vācija.s
kapitulācijas, parakstot līgumus ar
Rumāniju. Dienvidslāviju un Bulgāriju,
Padomju Savienība ir faktiskā
noteicēja par Donavu.
Par konferenci loti pesimistiski
noskennotas; gandrīz .vi.sas rietumvalstis
BBC diplomātiskais redaktors
Roberts Grēms izteicās, ka ;Bel-grades
apspriedes varētu būt pār-,
baudījums Kremļa labajai gribai
sapi'asties. Višinskis. formulējot savus
argumentus, izsacījās, ka rietumu
valstis uzspiež imperālistiskās
tieksmes tam zemēm, kas vēlas sava
saimniecību kārtot pēc demokra-jas
tām- nevar pārmest tiltu.
.,Time.s" par konferēnei izt(Mcās
diezgan kritiski: Muridi.^^kaj.īi-: diskusijās
gandrīz esot aizmirsies pat,s
galvenais — jaunās ' Donavas Icon-vencijas
izstrādāšana. Arī ,.M(ui-chester
Guardian" norādīja.- ka Višinskis
vairāk nodarbojoties ar a])su-dzībām
un lamāšanos, bet rietumvalstu
delegāti nodod'^ics, juridirkpl
argumentācijai. Konservāt. ,.Glns-gow
Herold" pārmeta Padomju Savienībai,
ka tā gribot uzmesties ^^ar
šķīrējtiesnesi, visām pārējāin; vaistim
un konferenci izmantot .sava/' s l ā -"
vokla nastiprin;ļšanai Austrumei-
;ropā..:;.;>.:.^:;:.":-.. . • : ^ ; : ^ V : : K - - ; ' : : ' ' : ' ' - :'
Donava jau kopš gad.simleiTit^liV''
piederējusi svarīgākajām satiksmes
artērijām Eiropā. Daudzas zemes
gar tās krastiem; ko apdzīvo apmēram
80 miljonu cilvēku, pludinājušas
pa Donavu savus i-ažej-jmums
un saņēmušas nepiecie.sa.mās izejvielas
rūpniecības ražojumiem. 193^).
g. 3500 kuģu pārvadā la 1x1 šo upi
7.5 milj. t dažādu precu. Gandrīz
visas Donavas valstis izveJa uz Rietumeiropu
labību, Cecho.^lovakija
ogles un" rūdu, Bulgārija varu un
ādas. bet Dienvidslāvija aj)n;)iis._jm
aitas. No Kumānijas plūda/tiafta.
Pec Kiimas kara 185n. 4 izvēlēja
okupācl;as lestaaem.
Pēc BBC ziiiām. padomju iestādes
esot -uzsākušas savu telefona un te-
(Beigas 2. Ipo.)
tiskicm principiem.
Ceturtdienas sēdē amerikāņu delegācijas
vadītājs Kenons norādīja,
ka krievu plāns negarantē brīvu
tirdzniecību Donavā. Savienota^-
Valstis tāpēc iesniegšot .savus
priekšlikumus, pēc kuriem visiem
kuģiem būtu tiesības izmantot .svarīgo
satiksmes ceļu. Višinska ierosinājums
Donavas kontrolē pielaist
tikai tās valstis, kas atrodas upes
piekrastē, nesaskanot ar starptautiskajām
tiesībām. Strīdus jautājumus
varētu iziķirt Apvienotās nācijas.
Runas beigās Kenons izteica
savu nožēlu, ka,. Padomju Savienības
obstruktīvās politikas dēļ, Donavas
valstu konferencē nav neviena
UN pārstāvja. •
Politiskie • novērotāji Vašingtonā.
Londonā un Parīzē domā. ka Donavas
ku.ģniecības konference Bel-gradē
beigsies nesekmīgi. Nesaprašanās
austrumu un rietumu starpā
ir tik liela, ka valstsvīru deklarāci-
1. kas ru-
UD(\ Ver-
Eiropiešu Donavas -komisi]
pējās par kuģniecību .šajā ^ ^
.sāļas miera līgum.s'^ lika \parnātUs
Starptauli.-^kajai .Df)navas ko^-^^ijni.
Aba^i šis or.ganizācija.^; ļ)a'-;i āvēja
līdz otram' pa.saules k.ari^m.
BBC. M, .St
Cechoslovakija un
Polija izveidos
.^Austrumeiropas
:^ Ko Vācijas latvieši nesaprot
ZLNAĪDAS LAZDAS UN VOLFGANGA DĀRZrSA ATBILDE
I AKDRE.TAM EGLĪTIM 1 LPP.
a sākusi
lu presē
i\.^u abu.
Polija un Ceeliosluvak
realizēt jau aiJrak arzem
pieminēto projelitu nar c
zemju rupnif'Cibus >a.4:ano.s;~j>]4i_^u/)
pat daleju apvieno.^anu \^i-u:u-^"'"
Varšavas korespon(k'nts, ķā' vakar
pēcpu.sdiena ziņ<jja BBC', lnff>rmē)i.'^
ka trešdien sākusi darbību abu
valstu jaukta saimniecība:^' k'))rii'-i-ja,
kuras uzdevums ir izrarādāt un
realizēt plānu, par Cechoslov.ikiias
un Polijas rūpniecības rajonu apvi<>
nošanu no Katoviciem. Polija;-, Si-lēzijā.
līdz pat O.stravai, CechoslO"
vakijā. tādējādi izveidojot^lvi^A^l^cr
līdzīgu- -Rūras rūpniecība;/, ŗ- j^"!;r^r
lam. Plānos paredz^Tla <ļk(:/ J,
cinka, tērauda un dzeīz.^ rrX ^'ī/^-'^
apvienošana, kopīgu \^-r'Mi^^.- \\'-'
ju iekārtošanā un sp<'k.-t;ie>,'^ . i / i - '
ve, kā' ari Odera.^-Donnvo.- .r.ari''.:;
izbūve, lai .sav-ieno^^ L;=:'i -'. );"^ -'i'"
Melno jūru. Bez ' J U I .'^ 'on.'-'^'-'ka ;
sadarbības kom;-;;a r>>r.<''\/, /tot
abu valstu k o D ī s u f-j^i/^rtd .^j.-ifiok,
;n'i^'
•III
• •
lai novērstu sav.^tarpejU KonKupenei.
BBC
, 1
Object Description
| Rating | |
| Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, August 6, 1948 |
| Language | la |
| Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
| Publisher | McLaren Micropublishing |
| Date | 1948-08-06 |
| Type | text |
| Format | application/pdf |
| Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
| Identifier | Bavari480806 |
Description
| Title | 1948-08-06-01 |
| Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
| OCR text |
LATVIJA, |i948.
8.3.
asūtinājumu skMt
• Ierēdņi vairs
žo niekošanos izĒt '"'«^t
l radiofonā: un ar f^'^^i^
/^•ķaviņaSinS^^^^^^^^
[tavojusiralcstu par ji
[s dzīvi, ka, cik ^.^^^^
^publicējuma'4S""
[būtu, tad to riekad . ^
pkamā rīta rieo n^? •
pasūtināj^tii \
I m'
P
i t
«i-
Ir
M
ām pi
i .
i
te;:
P
ir
ii:'' i •
s kungs, kas m.c.čisxoii. • •
ēdamzālē, a i i t e S ' ^ ^^
^1 dienā ^ viņš IkoŽl*^^
^i^is,^ pērle VērtbS;?
^111. Viesnīcnieks, pro^^^
eja paturēt sev, ncS^^^
te; tādus nebaudārmis
I^a nonaca.-tiesas.pnekšv£p..
' par labu.pērles^ a^^^^^
mu pamatojot sekojoši- m'; I'
^res'podukts; Šo-,austeri^
ķi_tiesiski ieguvis ēdējs, lid^ i i
ķgustot^arī: austeres ipat^fel;
^sakara par; „pēŗlirnosa^|.
Ncts, vienalga, d^^^
[eja .,.resp.viesa.;īpašimi$.":p•
iesnīcas īpašnieks. sevi vaid 1^
rināt-; vienīgi,:ar;..to,^,ka, ja-^ll'
prāvu būtu uzvarējis,
savukārt būtu ieradies austei
ievējs un pērli no viesn''^'-^-"
>rasījls. sev, bet tālāk L .,
aais pārdevējs to pieprasilo
ilpārdevēja, un t ā loks būtni,
k: līdz austeres zvejniekait^^
L- ievērojot: viesnīcnieka :pal) H
ms, būtu īstās tiesības .uzļ:''
ļēļ zviedru tiesa pērles lietā
' īstu Zālamana sprieduma
I civīlierēdņiem, spīdzinot ar 11
10 ceturksni otrajā: cetijrk
ļdrīz dubultojies,: un ir 2402, h
|a beigām līdz 10. jūlijam ņoj
_ uz AJSV' pavisam' dē^^^
ļ33 „kaŗa līgavas." Acim refe
enīta importa prece.
fAKOTNĒS Z Ī L Ē Š A N A pecii''
vai zvaigznēm, kas ar
1936. g. Vācijā bija
id atkal : atļauta. Par sap?;
lotnes lietām un notikuniiera^'
ikviens.var gūt „ticamu:i^
:iju'* pie pareģa, nenonākot
Itā ar likumu.
i i
l 26. Nepatīkama
P 38. Modetg^i^^ te
LATVIA
Latvian Newspaper
Published under EUCOM.Civil
Affairs Division Authorisation
Number UNDP 196. Publisher
and Edi(or: Kārli? Rabācs,
DP Garap. Kleinkōtz near
Gūnzburg/D. Printer: „Schwāb.
Volksbl.". Ganzburg/D., Bgm.-
Ļandm.-PI. 7, Circulation: 4000.
published twice weekly, Edi-torial
oHice: Gfinrburg/Do.:
Dominikus-ŽimmermaJin-Str. 2
LATVIAN NEWSPAPER
piektdien. 194S. g. G. augustā
Irnāk otrdienās un piektdienās.
Izdevējs: BALK uzdevumu
Latviešu preses darbinieku sadarbības
kopa. AtbjKlīsais redaktors:
K. Rabācs. vietn. A.
Liepa, redaktori: Z Bardu
M - : Cālītis. H. MindetiberRS,
A; ..Stnits. Adrese: Giinzburg-;
Do.; red.; Dorainikus-Zimincr-mannstr.
2 (tair, 50), «pg.:
Marktpl. 25 (t S4), spiest:
Bgm.-Landmann.-Pl. T (t. 92)
• ļ-; ļ ,
( ii !
Iespējama^ j^^^ pie Staļina
Tūlīt pēc tam, kad, pirmdienas vakarā divi stundu garā audiencē,
Staļins pieņēma trīs ^ri^^^^ uz Vašingtonu, Londonu
un Parīzi tika pārraidīti šifrēti ziņojumi, kufus ārlietu ministrijas pārbaudīja
trīs dienas: trešdienas ^ Bevins telefoniski izsauca ģenerāli
Robertsonu uz Londonu. Pēc apspriedes ar viņu britu ārlietu mistrs pieņēma
Savienoto Valstu vēstnieku Daglesu. BBC diplomātiskais redaktors
domā, ka Lielbritānijas ārlietu ministrijā pārrunātas Vācijas
Droblēmas, Pagaidām nav publicēts'nekāds oficiāls paskaidrojums par
sarunām IVIiiskavā. PoH^^ izsakās, ka paredzama vēl otra
audience pie Staļina, pēc kuras varētu gaidīt komunikē. Padomju laikraksti
un Maskavas raidītājs otrdienas rītā tikai īsi ziņoja, ka Kremlfī
ieradies ASV, Lielbritānijas un Francijas vēstnieks.. Par šī apmeklējuma
niērķr krievu presē nav miriē neviens vārds.
Kopš Vācijas kāpitulāGijas, 2.: augusts,
, :5ķiet, ieies pasaules vēsturē
kā viena no visnozīmīgākājām dienām:
, Lai gan pagaidām nav zi-n
§ms;:kQ rietumu demokrātiju vēstniekiem
atbildēja Staļins, politiskās
aprindas: Vāšingtonā, . Londonā un
Parīzē spriež, ķa saspllējums: rietumu
un austrumu starpā varbūt beidzot
varētu mazināties; Jau tas^ap-stāklis
vien, ka Krerhlis ir ar mieru
runāt,: riozīmēj ot Padomj u Savien ī-bas
gribu pēc rniera;
: Pēc audiences pie Staļina^ Savienoto
Valstu, Lielbritānijas un' Francijas
vēstniecībā sakas drudžains
darbs. Šifru; speciālisti steigā sastādīja
telegrammas, ko pārraidriaļ uz
Rietumeiropu un: Ameriku: Ārzemju
preses pārstāvju pūles kaut ko uzzināt
par sarunām- ar Staļinu izrā-
• dījās pilnīgi, veltīgas.; .Amerikāņu
vēstnieks. Bedels::Smiss 'kategoriski
. atsacljāsazpaust kaut vienu' vārdu,
ko teicis: Staļins vai kāds: no • viņa
kollēgām. Tikpat: nesekmigas:: preses
ļaužu pūles izrādījās arī Vašinf;;-
tpnā, Londonā un, Parīzē:, ĀSV: ārlietu
ministrs Maršals ..lakoniski:at-bildēja,
ka oficiāls; paskaidrojums
gaidāms, tuvākajās: dienās. /Līdz;tam
laikam viņš riieteicot nodarboties ar
veltīgiem minējumiem.
BBC ziņo, kā diplomātiskā aktivitāte
'Rietumeiropā un :Savienotajās
Valsis sasniegusi kulmināciju. •: :Ka
britu valdības: speciālais pilnvarotais
Robērtss vēl joprojām paliek
Maskavā, ņožīrnējot, ka iespējamas
• sarunas vai;: nu ar Staļinu,: vai Mo-lotovu.
• Pēc Minchenes radio informācijas,,
trešdienas : vakarā : ASV,
Lielbritānijas' un Francijas, vēstnieki
saņēmuši savu valdību atbildes uz
ziņojumiem par sarunām Kremli.
Pec dažām stundām viņi sapulcējās
ASV : ! sūtniecībā, lai;; steidzami
apspriestos. • Šais apspriedēs: esot
piedalijiesv arī franču •militārā gubernatora;
ģenerāļa Kēniga' padomnieks
Frausua Zido. Sarunas ilgušas
ptisotras stundas,
." Par sarunām ar Staļinu slēgtā sēdē
ziņoja Francijas ārlietu ministrs
. Surhans. Arī par šo ziņojumu nav
.nekādas tuvākas informāciias. Parīzes
prese pagaidām atturas ;:zilēt.
: kas pasauli sagaida tuvākā nākotnē.
Londonā trešdien vairākās, stundas
apspriedās tā saucamā Vācijas
komisija, kurā ietilpst franču ;vēstnieks
Masiļji, amerikāņu vēstnieks
, Dagless un britu ārlietu ministrijas
vācu; nodaļas vadītājs sērs Strehgs.
Ka pasaule ^atrodas ļoti svarīgu ~ un
izšķīrēju :: notikumu; priekšvakarā.
, liecina arī tas, ka Bevins trešdien
telefoniski uz Londonu izsauca britu
militāro gubernatoru Vāci jā ģc-
: nerāli R6bērtsonu,, ar kuru apspriedās-
vairākas ;:štundas;:
Audiencei .Kremlī angļu prese
veltī vislielāko uzmanību. Laikrakstu
tonis tomēr nav sevišķi optimistisks}
Manchcster Guardian atzīmē, ka'
Stalin.s rietumu diplomātus pieņēmis
tieši tai dienā, kad priekš trīs gadiem
.parakstīts Potēdamas līgums.
Tas radot cerības, ka krievi tomēr
vēloties saprasties. Times konstatē,
ka vēl joprojām esot cerības saprasties,
jo rietumu valstis'visu laiku tur
durvis atvērtas. Signāls esot gaidāms
no Maskavas, kurai būtu jāpierāda
labā. griba, un jāatceļ Berlīnes
blokāde. Daily Telegraph ieteic
rietumu demokrātijām stingri pastāvēt
uz savām tiesībām. Līdzšinējie
piedzīvojumi liecinot, ka totalitārās
; valstis nepelnīti . profilējot
tais gadījumos, kuros notiek kaut
visniecīgākā piekāpšanās. Vorkshire
Post brīdina lasītājus nelolot pārāk
lielas cerības, kamēr nav. zināms, vai
Staļins . nolēmis atiaunot normālu
satiksmi ar Berlīni. '.
Pēdējās telegrammas no Londonas
vēstī, ka tuvākajās dienās iespējama
jauna- audience p i e ^ t a ļ i n a : .Rietumu
vēstniecības trešdien' saņēmu-,
šas savu valdību atbildes, ko lielā
steigā ; pārbauda. ' Briti valdības
speciālais; pilnvarotais Robertss nav
varējis paskaidrot, kad varēs atgriezties
Londonā.: Tas liecinot, ka
Maskavā notiks vēl sarunas. BBC
ziņo, ka ceturdienas rītā ārlietu mi-'
nistrs Bevins saņēmis sīku ziņojumu
oar trešdienas apsnriedēm amerikāņu
vēstniecībā. Politiskie novērotāji
Londonā izsakās, ka jau vistuvākajā
nākotnē notiks jauna vizīte pie
Staļina.
BBC, M, St
DP ieceļošana
ASV nevarēs
notikt
I plānveidīgi
Kaut gan ASV prezidents Tru-mens
grib nekavējoties iedai^bi-nāt
DP ieceļošanas programmu
un., iecēlis arī trīs vīru; komisiju
DP imigrācijas pārraudzībai,
kongresā ^ pieņemtā DP ieceļošanas
lirrumprojekta realizēšanā
gaidāmi nopietni šķēršļi, Valdības
pārstāvis trešdien Vašingtonā
atkārtoti paskaidroja, ka kongresa
pieņemto programmu
205.000 pārvietoto persunu uzņemšanai
ASV divu gada laikā
nevarēs plānveidīgi veikt, jo l i -
kumorojekta iedzīvināšanai pa-iļedzētie
līdzekļi stipri apciroti.
\r';.-';^^ •i:":^\-'-i';:^st;--;
kas ceļo okupācijas iestāžu interesēs vai izceļošanas
un repatriācijas lietu kārtošanai
IRO vienojusies ar amerikāņu armijas galveno štābu, ka DP turp-l
māk iegūs atļauju bezmaksas braukšanai pa vācu dzelzceļiem, ja viņi
ceļo okupācijas iestāžu interesēs vai brauc izceļošanas un repatriācijas
lietu kārtošanai, paskaidroja IRO pārstāvji preses konl'erenoē \, augusta
Bad Kisingenā. Bezmaksas braukšanas atļaujas drīkst izsnient
/Arī ārpus nometnēm dzīvojošiem DP. IRO veselības nodaļas vadītājs
amerikāņu joslā Dr. Findlejs ziņoja, ka Mm<;lienē noorganizēti divi mc~
dicīnas speciāli papildkursiDP ārstiem chirurgijā, bērnu un sieviešu
slimībās. Kursi ilgs 4 nedēļas.
VAI ARĪ POLIJi\I
SAVS TĪTO?
'Pēc krievu iestāžu pieprasījuma
Polijā esot apcietināts ministru prezidenta
vietnieks Gomulka, 31. jūlijā
ziņoja ..Dailv Telegraph" diplomātiskais,
korespondents. Viņš esot noziedzies
pret kominformu, jo neie-vēro'j'is
komūni.stu partijas līniju
kolchozu jautājumā. Korespondents
norāda, ka Gomulka bijis poļu komunistiskās
strādnieku partijas ģe-nerālselo'etārs
un pārstā^-^ējis Poliju
pirmajā kominforma sēdē:' Pēdējā
laikp, turpretim, viņa vārds vairs
atklātībā neesot pieminēts. Notikumu
attīstība Polijā, Ungārijā un
Dienvidslāvijā no jauna liecinot, ka
Padomju Savienība vēlas konsolidēt
savu stāvokli Austiiimeiropā.
Roterdamas laikraksts „De Maas-bode",
atsaucoties uz ticamiem .informācijas
avotiem, ziņo, ka Krem-
1 s turot aizdomās arī Ungārijas ;mi-nistru
prezidenta vietnieku komū-nisļtu
Rakoši. Maskava pielaižot iespēju,
ka Rakoši tēlo divkosīgu lo-'
m|U. No diplomātu informācijas bez
ta'm esot secināms, ka Padomiu Savienība
nevarot paļauties uz; Cecho^
Slovākijas armiju. Tā savā laikā pa-skaidroia
arī čechu ģenerālis Hazals.
ķas attļēga uz Vācijas amerikāņu
joslu. PS'
IRO jaunais joslas sets —
Filips Raians
Par PC IRO direktoru Vācijas
amerikāņu joslā aizgājušā P. Ed-vardsa
vietā izraudzīts Filips ; Raians,
Amerikāņu sarkanā krusta vadītājs
darbinieks. IRO ģenerālsekretārs
Taks paziņojis, ka Reūans
uzmāks darboties j t D s l a s štābā Bad-
Kisingenā no 1.^ septembra. •
Filips Raians ka^a laikā vadīja
Amerikāņu sarkanā kruTla kava palīdzības
programmu, bet kopš 1946.
g. septembra bija starptautisko akciju
direktors. Viņš 1931. g. beidzis
Fordhemas universitāti un gadu vēlāk
ieguvis socioloģijas doktora gra-du
Notrdamas universitātē, kā arī
studējis un darbojies par ' lektoru
vairākās citās speciāla.s skolfis un-universitātes.
Kopš 1932. )\. Raiaius
nepārtraukti strādāiis dažādā.^ valsts
un privātās sociālās on^anizācijās.
Kara laikā un pēc ka]-a. darbojoties
Sarkanajā krusta, Raians ioiuivis
ciešus sakaru.^ ar sociālām iestādēm
un organizācijām lMroi)ā. Afrll;ā un
Tālajos, austruniOvS. , Viņš saciM-ēji.'-':
daudz' grāmatu un ]-akstu presē par
.sociāliem jautājumietn un ir vairāku
lielu sociāla rak.stura ASV organizāciju
biedr.s-. ^Raians ta;:ad ir
38 gadus vecs, precējies, diVii bērnu
tēvs un patlaban dr.ivo Vii-d.>.ini tas
.štats.
IRO lidz.šinējais direktors amerikāņu
joslā Pauls I£dvards.-; .savus
pienākumus izbeidz;i vakar.
ApmētPŠanas ar asiem vārdiem
lEZLVlE PAREĢOJUMUS DONAVAS KONFERENCES NEVEIKSMEI
Vācija ieradīsies jaunas turbolid
mašīnu irupas
CAUR PADOMJU JOSLU LAIDĪS LFJPCIGAS MESES SPECI.\L-Kan^
ēr Maskavā, Londonā, Vašingtonā un Parīzē jau kopš pagājušās
nedēļas turpinās sarunas un apspriedes, par kuru saturu tikpat kā
ntos nav oficiāli zināms, bet no kuru rezultātiem atkarīgs Berlīnes tālākais
liktenis un vēl daudz vairāk, tikniēr pašā Berlīnē apstākļi nav
mainījušiem. Padomju un rietumvalstu okupācijas iestāžu starpā turpinās
parastā berzēšanās, pie kuras bcrlīnieši jau pieraduši, tāpat kā pie
ierobežojumiem, kurus rada krievu organizētā blokādei Lai šie ierobežojumi
būtu iespējami mazāki, anierikāņ^u un angļu iestādes neatlaidīgi
pūlas uzlabot Berlīnes apgādi gai^a ceļā.
^Staa.t en3is. kTi'e rn^un'sm ū z i k a . | ( -
B a darba riks. 5;^^^
:9.; Ainavu gi|^, l8- » ;
Emīri. 0- i,;,di. \rf,fe.-,
veste.; I.g^io:!:^V^^
tēta 8. Firtf"- \7 «
j 15. Nāviga. •':
pārņem ari
. • t o ,
nometnes
IRO iestādes. Vācijas amerikāņu
joslā trešdien pārņēmušas 10;
nometņu . pārvaldi, kurās novietoti
4500 poHtisko. bēgļu no; Ge-
Choslovakijas, • vakar- ziņoja M^
-dļeņes: raidītājs.;. Līdz :šim: čechu
^^glu nometnes ' bija.. ;pākļautas
•Vācu•.iestādēm. IRO nebija iespējams
uzņemties ;to aprūpi, jo,'
ļ ^^kaņā ar noteikumiem,, tās gā-ļ
ļ^ībai pakļauti'tikai tiC; bēgli; kas
: ^-^radušies rietumu joslās pirms
: 1947. g. 21; apri.ļa..:'Pēc; garākām
. ^HO' pārstāvju. sarunām^.ar :āme-
^'i^āņu militāro •valdību -29: jūnijā
; ^.<-'riinē panākta,: vienošanās ..ar
ģenerāli Kieju par šī ierobežojū-
• W;atcelšānu.> - •
Trešdien Berlīnes franču sektorā
sākās paredzētā jaunā lidlauka izbūve.
Tas būs ttešais rietumu sabiedroto
rīcībā esošais lidlauks Ber;
līnē. ^Jaunās lidostas izbūvē paredz
nodarbināt līdz 20.000 berlīniešu.
Amerikāņu aviācija papildinājusi.
Berlīnes transporta gaisa floti, ar
jaunām „Skymaster" tipa četrmo-toru
lidmašīnām, kas spēj uzņemt
10 t - kravas. . Amerikāņu iestādes
trešdien paskaidroja, ka ta^ad ik pec
t r im minūtēm uz Berlīni startē pa
lidmašīnai.' Arī an?:ļi savu transporta
floti papildinājuši ar civilās,
satiksmes lidmašīnām. No ASV. tā-'
pat-no Austrāliias sagaida, vēl .laiur
nas lidmašīnas Berlīnes apgādes^vajadzībām.
Šinīs dienās Vāci.ļā no Skotijas
gaida ierodamies arī 13 turboiznīcļi-nātāju
liAnašīnas. kas tur pārvestas
no ASV preču kuģī. Tās pieder 81
lidmašīnu lielai-grupai, kuras pārē-o
dalu uz Glaz^ovu pārvedīs kāds
amerikāņu'lidmašīnu bāzes kuģis,
līdz ai^ apkalpi. Ari tās pēc tam dosies
uz Vāciju. Pašreiz Vācijā. Firs-tenfeldbriLkā.
stacionētie 16 Varboiz-nīcinātāji
pēc veiktajiem apmācības
lidojumiem, paredzams, 9. augustā
dosies atpakaļ uz ASV. No jaun^
saidāmās iznīcinātāju grupas. Vācijā
paliks apmēram 6 nedēļas. .
Pi'etēji angļu iestāžu . atsaukumiem.
..Telepress" aģentūra joprojām
apgalvo, ka angļu avic'icijas die-;
nestā atrodoties 470 vācu lidotāji,, ko
nodarbinot Berlīnes saiFa au'J,ādē.
I^idotāji -esot tērpti angļu .tonnas
tērpos.
Franču militārās valdībEis štābā
Berlīnē trešdienas vakarā apsprie-;
dās pilsētas trīs rietumu sektoru
komandanti; Pēc BBC ipformācijas,
esot • pārrunāt padomju iestāžu rīko-
'jum-s par. rietumu • sektoru- saimniecisko-
uzņēmumu banku kontu bloķēšanu.
Tos esot paredzēts atbrīvot
tikai tām firmām., kas apņemas visus
savus darījumus turpmāk kārtot
vienīgi padomju joslas vācu-, markās.^
' Krievu licencētā Berlīnes pre.^e
treļšbien sniedza informāciju, ka .mēneša
ļ'bei'^ā- rīkojamās Leipcigas izstādes!
|gad. jumā caur Vācijas padomju
joslu izlaidīšot 43 speciālvi.1-
cieņus no rīotum.u joslām Londonā
norāda, ka krievu iestādes šinī lietā
I vēl'I nav grieīušās pie rietumvalstu
iKopš pagājušās ; pinndienas Bel-gradē
nottek Donavas valstu konference,
kurā piedalās 11 valstis. Ar
lielu nokavēšanos uzsāktās apspriedes
līdz šim neliecina, ka varētu no-,
tikt kaut kāda pozitīva vienošanās
par kuģnicH^ību vienā no vissvarīgākajām
Eiropas upēm. Padomju
delegācijas vadītājs Višinskis- trešdien
nepārprotami deklarēja, ka rietumiem
nav nekādu tiesību piedali^
ties Donavas kontrolē. Parakstot
1938. un 1939. gadā nolī.7,umu ar Vāciju,
Lielbritānija un Fra.ncija praktiski
iznīcinājusi, starptautisko konvenciju,
kas regulēja satiksmi Dunavā.
Tautas demokrātijas tagad
gādāšot, lai imperiālistu monopolka-:
pitālam nebūtu nekādas ietekmes
pār Eiropas svarīgāko satiksmes ce-;
lu. Rietumvalstīm' neesot nekādu
tiesību kontrolēt Donavuv ja tās neļauj
piedalīties Panamas un Suecas
kanāla kontrolē;
. Atbildot • Višinskim, britu delegācijas
vadītājs sērs Pīks paskaidi-oja.
ka kontroli pār Donavu varot mainīt
tikai visu konvencijas valstu lēmums.
Ja Višinskis runājot par mo-noix^
lkapitāliem, tad nevajadzētu
aizmirst: ka imperiālistiski rīkojoties
vienīgi pati* Maskava. Pēc Vācija.s
kapitulācijas, parakstot līgumus ar
Rumāniju. Dienvidslāviju un Bulgāriju,
Padomju Savienība ir faktiskā
noteicēja par Donavu.
Par konferenci loti pesimistiski
noskennotas; gandrīz .vi.sas rietumvalstis
BBC diplomātiskais redaktors
Roberts Grēms izteicās, ka ;Bel-grades
apspriedes varētu būt pār-,
baudījums Kremļa labajai gribai
sapi'asties. Višinskis. formulējot savus
argumentus, izsacījās, ka rietumu
valstis uzspiež imperālistiskās
tieksmes tam zemēm, kas vēlas sava
saimniecību kārtot pēc demokra-jas
tām- nevar pārmest tiltu.
.,Time.s" par konferēnei izt(Mcās
diezgan kritiski: Muridi.^^kaj.īi-: diskusijās
gandrīz esot aizmirsies pat,s
galvenais — jaunās ' Donavas Icon-vencijas
izstrādāšana. Arī ,.M(ui-chester
Guardian" norādīja.- ka Višinskis
vairāk nodarbojoties ar a])su-dzībām
un lamāšanos, bet rietumvalstu
delegāti nodod'^ics, juridirkpl
argumentācijai. Konservāt. ,.Glns-gow
Herold" pārmeta Padomju Savienībai,
ka tā gribot uzmesties ^^ar
šķīrējtiesnesi, visām pārējāin; vaistim
un konferenci izmantot .sava/' s l ā -"
vokla nastiprin;ļšanai Austrumei-
;ropā..:;.;>.:.^:;:.":-.. . • : ^ ; : ^ V : : K - - ; ' : : ' ' : ' ' - :'
Donava jau kopš gad.simleiTit^liV''
piederējusi svarīgākajām satiksmes
artērijām Eiropā. Daudzas zemes
gar tās krastiem; ko apdzīvo apmēram
80 miljonu cilvēku, pludinājušas
pa Donavu savus i-ažej-jmums
un saņēmušas nepiecie.sa.mās izejvielas
rūpniecības ražojumiem. 193^).
g. 3500 kuģu pārvadā la 1x1 šo upi
7.5 milj. t dažādu precu. Gandrīz
visas Donavas valstis izveJa uz Rietumeiropu
labību, Cecho.^lovakija
ogles un" rūdu, Bulgārija varu un
ādas. bet Dienvidslāvija aj)n;)iis._jm
aitas. No Kumānijas plūda/tiafta.
Pec Kiimas kara 185n. 4 izvēlēja
okupācl;as lestaaem.
Pēc BBC ziiiām. padomju iestādes
esot -uzsākušas savu telefona un te-
(Beigas 2. Ipo.)
tiskicm principiem.
Ceturtdienas sēdē amerikāņu delegācijas
vadītājs Kenons norādīja,
ka krievu plāns negarantē brīvu
tirdzniecību Donavā. Savienota^-
Valstis tāpēc iesniegšot .savus
priekšlikumus, pēc kuriem visiem
kuģiem būtu tiesības izmantot .svarīgo
satiksmes ceļu. Višinska ierosinājums
Donavas kontrolē pielaist
tikai tās valstis, kas atrodas upes
piekrastē, nesaskanot ar starptautiskajām
tiesībām. Strīdus jautājumus
varētu iziķirt Apvienotās nācijas.
Runas beigās Kenons izteica
savu nožēlu, ka,. Padomju Savienības
obstruktīvās politikas dēļ, Donavas
valstu konferencē nav neviena
UN pārstāvja. •
Politiskie • novērotāji Vašingtonā.
Londonā un Parīzē domā. ka Donavas
ku.ģniecības konference Bel-gradē
beigsies nesekmīgi. Nesaprašanās
austrumu un rietumu starpā
ir tik liela, ka valstsvīru deklarāci-
1. kas ru-
UD(\ Ver-
Eiropiešu Donavas -komisi]
pējās par kuģniecību .šajā ^ ^
.sāļas miera līgum.s'^ lika \parnātUs
Starptauli.-^kajai .Df)navas ko^-^^ijni.
Aba^i šis or.ganizācija.^; ļ)a'-;i āvēja
līdz otram' pa.saules k.ari^m.
BBC. M, .St
Cechoslovakija un
Polija izveidos
.^Austrumeiropas
:^ Ko Vācijas latvieši nesaprot
ZLNAĪDAS LAZDAS UN VOLFGANGA DĀRZrSA ATBILDE
I AKDRE.TAM EGLĪTIM 1 LPP.
a sākusi
lu presē
i\.^u abu.
Polija un Ceeliosluvak
realizēt jau aiJrak arzem
pieminēto projelitu nar c
zemju rupnif'Cibus >a.4:ano.s;~j>]4i_^u/)
pat daleju apvieno.^anu \^i-u:u-^"'"
Varšavas korespon(k'nts, ķā' vakar
pēcpu.sdiena ziņ |
Tags
Comments
Post a Comment for 1948-08-06-01
