1948-07-23-01 |
Previous | 1 of 6 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
rādīta loti H-^^ 1 SOŅA HENĪ tēlo V. tsal-Intemationtr īsto grāfiene" «in '"'ā , u Helmu. un- ^ , 15 Ī M E T O T R I K U PTT uz.jaAta veida fif^^ifāi!; .īv.kj, urg an dazrībmoējtai s Sv.£l"a,i«k^ā'' 'i dejā šāda veida'fi?'" iesmaVdevūsi iy't.»Die, Pf 'f niegbaltite?.'^«^ Z Ī D U D P G R U P A C . ,,Hagaiiah'< ^ ^^'^ temats ,fito2^^Sl^3 at^ s p r o d u c e n t a m ; 'k respondentam • Me k itomr-ceļojumā caun pt^^^'-^ vairākas reizes "'"'^ svofejjS<ajas. valstu i m i te; I i ' ; miiiiiMiiiiiiiiiiN I ? i'.in.Timp.if/ļcioi» RAKSTĀMMAŠĪNU ^ācu |)iroja darbiniece „m so Carlija Caplina portrek •vojuši, ka kožļājamā gumijaŗ» .erinot nervus, 27 proc.. paskar/ i, ka, to kožļājot, mutē allaž ejž: aaiga s^ūta, 10 proc. tādā ve;':i ibot atmest smēķēšanu, 9 proc,:r t baltus zobus, 7 proe. varot k koncentrēties un tikai 6 prx dnuši, ka gumiju kožļā tiras d ē ļ . / rustvārdu mikla 11 i (3^ 3 4 5 00 >•< • 8; tb"' s •• 1^ i2 i • |j pa 18 19 ;i •„ • •} • 22- m i r nr 2? 29 J ••V. . 31 d 32 m 1^: m JLīmeniski: S^I^tv^šu i Noguruima pazīme. 8. la"'"j |s.. 9;Bībeles persona. IJ;, r, 1 Pilsēta Latvijā. 14. Ģne'.. |, bīgs, rāms. ,18. Kbk^ m . I t , 2 4 . ^ S a u t ē p s : 2 5 , ^ Wku termins. ,28. i^^ļ' | lidzināt. 31. Pilsēta Belgua. t irāk nekā denit. stateniski: , 1. / ^ S i a i^^i ents.'2..Saiklis. S.^A^Jji'' Mēra vienība. 6. Trf ^^-p ..R-mi., 11. PersonaBngaJ«^0;yi ^ā lokā".12.Nogal.nJ.^f,a^| leks. 15: Garām. 17-. : Seno romiešu :sveic«^ļj,,jI L. 23. Ienākums no J^f 08 A^l .Jautājums. 29. P ^ ^ ŗ ^ EPRIEKŠĒJ5S «RUJ! p,,^ I Līmeniski: 1. Opua. ;ļgJ5;:<;• Irium). 88.. 'A^U"gss». -,;i--,. '*,j,j , KN-.i';-;. lAla. 13. Aina.l'i.'^-igSi^^: um). 16. Pūri. l7,Em"' .Stās. 21. m%„%^:] Ua. 24. Pakavs 26. 3j !. Ev. (evaņģēlists). 35, L Odi. 32. Mīkstnue J , . j. As (arsenium).^^,'-ļgun.*-;:,,, ski: 1. Omārs. 2. J- 5 b pa. 4. Sa^(samaritg o , G /| aira. ,7. Asm. 8 ^^pgjā Mis. 10. Sarus.^lb ^ | f.i;mDaā.m a2.4 . 2P0a.^^Sm.eak s^.J ' •^Sivci,s t/^j|l t 30. ASK. 31. osa. ^ |. wP LATVIA LatvLan Newspaper Publisbed under EUCOM Civil Affairs Division Authorisation Number UNDP 196. Publisher and Editor: Kārli? Rabācs, DP • Camp. Kleinkōtz near Gunzburg/D. Prinier: „Schwāb. Volksbl.", Giinzburjj/D^ Bgm.- Landm.-PK 7. Circulation: 4000. Published tv/ice weekly. Edi-torial oHicet GQnzburg/Do. Dominikus-ZimmennaTin«Str; 2 LATVIAN KEWSPA]PER Nr. 56 (161) Piektdien, 1948. g. 23. jūlijā Iināk otrdienās an piektdienās, hdevējs: B.\LK uzdevumā Lah'ieSii preses darbinieku sadarbības kopa. Atbildīgais redaktors r K. Rabācs, vieto, A. Liepa, redaktori: Z. Bārda. M. Culitis. H. Mindenbergs, A. Smits. Adrese; Ganzburg- Do. red.: Dominlkus-Zimmer-maanstr. 2 (tālr. SO). apg.: Marktpl. 25 ii. 84), spiest: Bgm.-Landmann.-Pl. 1 H. 92) Otrdien gaidāms prezidenta Trumena vēstījums Trīs rietumvalstu „BerUnes komisija" Londonā pabeigusi izstrādāt vienveidīgo protesta notu tekstu, ko Anglijas, ASV un Francijas valdība iesniegs Padomju Savienībai, trešdien paziņoja angļu valdības pārstāvis. Teksts vel jāpārbauda trīs valstu ārlietu ministriem. Pēc AP ziņām, notu iesniegšana Francijas valdības krizes, dēļ laikam aizkavēšoties. Amerikāņu joslas militārgubernātors ģenerālis Klejs ar politisko padomnieku Mert'iju trešdien ieradās Vašingtonā ziņot par stāvokli. Vakar viņš apspriedās ar ārlietu ministru Maršalu. Paredz, ka ģenerāU Kl(|ju pieņems arī prezidents Trumens. Trumena personīgais sekretārs paskaidrojis, ka prezidents kongresā otrdien paredzot teikt vēstījumu. . Par trīs valstu notas :paredzamo saturu vēl neko neizpauž, bet novērotāji domā, ka tajā biīšot prasība pirms četru valstu sarunu uzsākšanas Padom; u Savienībai izbeigt Berlīnes blokādi, Ja šai jautājumā izdotos panākt vienošanos, tad četru ārlietu ministru'' sanāksme notiktu, domājams,: vēl pirms UN kopsapulces 21. seotembrī. Angļu laikraksti „Observer" un ,ļEvening News" domā, ka tādā gadījumā „četru lielo" apsoriedes vai-ētu.? notikt Parīzē, septembra vidū. Rietumvalstis tomēr gribot izvairīt'es no tā, lai apspriedes piomeklētu Londonas' konferences liktenis, ko krievi izmantoja propagandai. Par notas paredzamo saturu vel min, ka trīs valstis tajā izteikšivt :ļa-tavibu runāt ar Padomju Savienību ari par visas Vācijas kopējām problēmām, ja vien nd padomju puses- būs izpildīti notā prasītie priekšnoteikumi. Ārlietu ministrs Bevins jau Hāgas konferencē iepazīstinājis ar notas satura galvenajiem jautā-, jumiem pārējos Rietumeiropas ūnijas ārlietu ministrus un uzklausījis to domas. Vašingtonas politiķi ietei^ cot ASV valdībai Berlīnes krizes atrisināšanā rīkoties uzmanīgi un ļ atturēties no draudiem. Līdzīgi esot izteicies, arī Francijas ārlietu (ministrs Bido' Hāgas konferencē. ASV ārlietu ministrs Maršals trešdien preses konferencē Vašingtonā deklarēja, ka ASV nekāda ziņā neļaus savu nostāju Berlīnes un Vācijas jautājumā ietekmēt ar jebkā-' da veida spiedienu vai draudiern, bet izmantos visas iedomājaiļnās diplomātiskās iespējas, lai panāktu vienošanos un aiztaupītu pasaulei kara traģēdiju. Viņš tomēr nepateica konkrēti, kā ASV nodomājušas rīkoties. BBC, M, St, BB, NZ Dienvidslāvijas komunistu parlijas kongresu apsarga karaspēks uri zenitartilerija Trešdien Belgradē sākās dienvidslāvu komīinistu partijas kongress, kufā piedalās vairāk neka 2000 delegātu Sanāksmes telpās, kas svinīgi uzpostas, blakus Tito milzīgu apmēru portretam redzama >ft^Iarksa, Ļeņina un Staļina biste. Kongresa ēku no visām pusēm ielenkušas policijas un karaspēka vienības. Tuvumā redzamas pat zenītartllērijas baterijas. Kad Tito Ienāk zālē, atskan Ugi un jīīsmīgi aplausi. Prezidijā ..vienbalsīgi ievēl" pašu maršalu, ministru prezidenta vietnieku Kardelu, iekšlietu ministru Rankoviču, ministru bez portfeļa Djilašu un citus 25 komunistus. Zīmīgi, ka šie četri dienvidslāvu vadoņi ir tie paši, ko savā laikā apmeta lāstiem kominforms. Neviena cita komunistu partija savus delegātus uz Belgrades kongresu nav sūtījusi. Žurnālistu tribīnēs redzami vienīgi Padomju Savienn)as un citu Austrumeiropas valstu preses pārstāvji. Zālē uzstādīti vairāki mikrofoni, Jo sanāksme pieslēgta radiofonam. ' ' i Fopš komunistu partijas slēgša- ^ xuO'l921. gadā, tas ir pirmais kongress. Garākā uzrunā to atklāj Tito, pttēlodams komīinistu partijas vēsiļuri un deklarēdams, ķa dienvidslāvu kompartija sākusi ciņu ar vā- .ciešiem vēl tad, kad Hitlers ar Pa-dorrju Savienību bija draugos. Daudzu kaimiņzemju komunistu vadoņi cīņas vietā bija izvēlējušies drošību Ma^avā. Sanāksmei veltītajā, ievadrakstā partijas oficiālais orgāns vBorba" paziņo, ka dienvidslāvu ko-niūnisti Belgradē apspriedīs visus svarīgākos jautājumus, k ^ saistās ar Pcirtijas iekšējo un ārējo politiku. 30- jūlijā Dienvidslāvijas galvaspilsētā notiks Donavas i ii kuģošanas konference. BBC ziņo, ka tajā' par novērotājiem piedalīsies M'i UN pārstāvji. Lielbritānija §4 sakaīnbā griezusies pie Francijas in Padomju Savienības ar ierosinājuihu nosūtīt ielūgumu Trigvem Lī. ^ŠV farlietu n^in^istrija oficiāli paskaidtojuiii, ka SaviejK>tās Valstīs iestāsi^'s pai* 'brī-kuģošanu, pa Donavui un pai* tirdzniecības atdzīvināšanu starp Hietiim- un Austrumeiropu.- • jļ .•' ''• • Wiener Kui'ier ziņo,'ka pēc Staļina personīga uzaicinājuma uz IVLas-kavu izbraucis Bulgārijas ministru prezidents Dimitrovs, ko pavada ŪI-l^ etii ministrs Kolarovs. Politiskie novērotāji Vīnē domā, ka šim brau- <^ienam ir ciešs sakars" ar notikumiem Dienvidslāvijā. Pēc Reutera ļnfoiTnācijas, ģenerālis Markoss ve-izvākt no Dienvidslāvijas savas vienības, ko tur apmāca, lai saglābtu fi-ontes stāvokli Gramosa kalnājā. Čechu ģenerāļi meklē patvērumu Pagājušā „Latvija" numurā ziņojām par baumām, ka no Prāgas izbēdzis Cechoslovakijas aizsardzības' ministrs .^ģenerālis. Svoboda. Līdz šim tas nav apstiprinājies. Pēc ŖBC linformācijas, Frankfurtē gan atlidojuši četri citi čechu ģenerāļi im viens pulkvedis. Viņu vidū aļrodas ģen. Liska, ģen. Terenčiks, .bijušā valsts prezidenta Beneša.un tagadējā valsts galvas Gotvalda : kancelejas šefs ģen. Hazals, agrākais čediu korpusa komandieris Tuvajos a u ^ - mos ģen. Ganšs un kādas iznīcinātāju vienības . vadītājs plkv. Hess. Amerikāņu okupācijas iestāžu pār-stāvjiem bēgļi paskaidrojuši, ik^ Ce-choslovakijā paredzēta armijas „tīrī-šana'*. jo komunisti nevarot paļauties uz karavīriem. Apm; 70. proCļ kareivju im. instruktoru noskaņoti pret komunismu. Virsnieku ^'idu pretkomūnistiskais noskaņoj ums,. neesot tik liels. Cechu aviācija esot novājināta, jo simtiem lidotā,ju ar visam mašīnām aizbēguši. Arī ģenerāli un pulkvedis slepeni atstļājuši Prāgu un meklējusi patvērumu ame-rikāmi joslā. , i BBC, NZ, ST novietos ap 150 Berlīnes latviešu Jaunnedēļ amerikāņu lidmašīnas' sāks evakuēt DP no Berlīnes. Pavisam bijušajā Vācijas galvaspilsētā ir* 5000 līdz 6000 pārvietoto personu, kas dzīvo A!SV un Lielbritānijas sektora nometnēs. DP paredzēts nome-tmāt amerikāņu joslā- un sadalīt, pa 15 nometnēm. IRO paskaidro, ka minētajai rfcibai nav. nekāda sakara ar politisko saspīlējumu Berlīnē. Pār\netoto Dersonu uzturam mēnesī ..vajadzīgs apmēram 1000 t pārtikas. Gaisa trans-poris IRO izrādījies par dārgu. Bez tam ar DP izvietošanu at-ļDrīvosies lielāks vairums 'uztura līdzekļu, ko varēs, nodot vāciešiem. Berlīnes pārvietoto 'personu starpā ir arī ap 150 latviešu^ kas visu laiku pūlējušies tikt ārā no draudīgās joslas. Par viņiem rūpējušās mūsu centrālās iestādes,, bet pēC: vairākkāri!|iem iesniegumiem toreiz tikai niecīgai da-ai atļāva izbraukt, pie piederīgajiem Rietumvācijā. M, St apgalvo Parīzes prese par valdības krizi 7"^ $ tmmm rranciļa Jauno valdību uzdots sastādīt radikālsociālistam Marī Gandrīz pēc astoņu mēnešu pastāvēšanas, pirmdien vēlā .naktī Francijā, atkāpies Sumana kabinets. Tā bija divpadsmitā reize, kad ministru prezidents lūdza nacionāļ-sapulces uzticību un šoi-eiz ' t o— nedabūja. Iemesls valdības krizei bija sociāldemokrātu un radikālso-ciālistu prasība: samazināt valsts aizsardzības budžetu Par Šumana kabinetu balsoja 214 deputātu, pret 297, bet 76 atturējās. Jauno valdību uzņēmies sastādīt radikālso-ciālists Marī. Anglijas flote stāv gatavībā Angļu ' laikraksts ^DaiJv Express" ziņo, ka Anglijas valdība, ievērojot starptautisko stāvokli, esot uzdevusi sakārtot ieroču un munīcijas fabrikas. Lai papildmātu kara materiālu krājumus un palielinātu produkciju, esot paredzēts papildus pieņemt vēl 22.000 strādnieku. Ari Anglijas salu aizsardzības flote, kas kopš pagājušā gada oktobra vairs nav izdarījusi nekādus manevrus, tagad stāvot gatavībā. UP, AZ 5000 DP ziedo pārtikas, dienas devu berlTnie^iem Vairāk nekā '5000 ukraiņu un krie-. vu DP .Šleisheimas nometnē paziņojuši, ka ziedo vienas dienas pārtikas devu par llabu Berlīnes ielenkto rietumu sektoru iedzīvotājiem, vakar pēcpusdienā ziņoja Stutgartes raidītājs. .Šleisheimas DP aicina arī pārējās pārvietotās personas pievieno-noties šai palīdzības akcijai. V St Bij. ministru prezidents M. Sumans Newsweek karikatūra Otrdien agri no rīta kabineta demisiju. pieņēma valsts prezidents Oriols. un tūdaļ uzsāka sarunas ar lielāko partiju — komunistiem par jaunas valdības sastādīšanu. Novērotāji Parīzē izsakās, ka piedāvājums komunistiem uzskatāms par tīri V konstitucionālas dabas aktu. Vēlāk prezidents aicināja pie sevis arī sociāldemokrātu līderi Leonu Blūmu, bij: ministm prezidentu Polu Reino un citus politiķus. Trešdien Parīzē kļuva zināms, ka valdi- Amerikāņu gaisa spēku manevri virs Vācijas PADOMJU PROPAGANDA AR PĀRTIKU BERLĪNEI Krievu zenītaitileriļa gar gaisa koridoru Padomju militārās valdības oficiālā laikraksta „Taglichc Rundschau" publicētais paziņojums par padomju iestāžu gatavību pārņemt visu Berlīnes sektoru iedzīvotāju apgādi ar pārtiku nekādā ziņā nemainīs rietumvalstu apņemšanos arī uz priekšu palikt Berlīnē un turpināt gaisa transportus no rietumiem, trešdien paziņoja Anglijas ārlietu ministrijas pārstāvis. Kaut ari pēc tam padomju licencētajā presē ziņots, ka piedāvājums attiekšoties ari uz izejvielu un elektriskās strāvas piegādi rietimiu sektoriem, Londonā un Vašingtonā krievu piedāvājumu visumā uzskata par propagandas manevru. „Gaisa tiltu" uz Berlīni vēl pastiprināšot, un tā maksimālā jauda vēl neesot sasniegta. Kad Anglijas ārlietu ministram Bevinam apakšnamā kāds deputāts jautāja, vai esot tiesa, ka padomju iestādes cēlušas iebildumus pret Berlīnes apgādi ;gaisa ceļā. ministrs atbildēja, ka četm valstu vienošanās par ..gaisa koridoriem'^-esot nepārprotama Un joprojām vēl spēkcl^Ģ nerālis Klejs 20. jūlijā atsauca ziņojumus, it kā amerikāņu galvenais štābs EiroDā būtu ieteicis salauzt Berlīnes blokādi ar bruņotu konvDļU-Sādu jautājumu izspriešana piekrītot vienīgi augstākajām ASV valdības iestādēm.. BBC: diplomātiskais korespondents trešdien uzsvēra, .k/i jauno nostāju pret padomju Savienību Berlīnes jautājumā neesot raC-jusi arī Hāgas konferences gaita. Padomju licencētā Berlīnes pi^ese trešdien, rmoja. ka krievu, iestādes esot gatavas apgādāt berlīniešus rietumu sektoros arī ar vajadzīgajām izejvielām rūpniecībai un elektrisko strāvni. Iepriekšējais krievu piedā-. vājums bija sagādāt pārtiku pēc paaugstinātajām devām, par k'JTām 16. jūjiija sēdē vienojās sabiedroto, komandantūra, bet kuras nepaspēja re-:, ālizēt satiksmes ierobežojumu; dēļ.' Ko Zviedrijas latvieši nesaprot? Uz §0 jautājumu atbiki dzejnieks Andi^>s Egiītis rakstā 2. Ipp. Pārtiku varētu iepirkties tikai padomju sektorā un pret saiinakšu ost-markās. Vācijā un ārzemēs piedāvājumu pagaidām uzskata par tīru^ propagandas manevru, jo Padomju Savie-. nība vēlas ..uzlabos savu prestižu, ber-līniešu un viSpSr. vācu iedzīvotāju acīs. Ģenerāļa Kieja vietnieks ģenerālis Hejss atteices oficiāli komentēt krievu piedāvājumu un apzīmēja to par propagandistisku. - Neatkarīgi no. tā realizēšanas varbūtības, gaisa tills" pastāvēs arī uz priekšu. Visu (Beigas 5. Ipp.) bu sastādīt uzņēmies radikālsocia-lists Andrē Marī, kas Sumana kabinetā bija tieslietu ministrs. Leons Blūms ap.'^olījies pārņemt ārlietu ministriju, ja Marī kļūtu ministru prezidents. Tādā gadījumā vainīJc.nekā pēc trīs gadiem Francijas ārlietu resorā būtu cits noteicējs, jo kopš V i i - cijas kapitulācijas to nepārtraukti vadījis Bido. Andrē Marī šobrīd, i r 51 gadu vccS, pēc profesijas advokāts, ^ un j)ēc Francijas kapitulācijas darbojies pai grīdēv par ko apcietināts un^iosOtits uz Buchenvaldes koncentr'ācijās nometni, kur bijis ieslodzīts 2 gadus. Visās četrās valdībās Mari vadi'ja tieslietu resoru. No Parīzes ziņo, ka pi-iek.^darbus jaunajam kabinetam Mai'ī c(^r beiiirt naktī uz piektdienu.^Tāda gadiļuinā sestdien varētu notikt nacionālsapul-ces ārkārtēja sēde, lai valdību ie.i;ū1u oficiālu apstiprinājumu. Mai'i "U-/ teicies, ka kabinetā nebū.s pnr.-^t.ivoti ne komunisti, ne degullisti. citādi viņš nodomājis sastādīt nevis p i ī r e ' ; ^ valdību, bet gan pēc pl.-^^akas h:\" zes. Finanču miiii.stiiju (^sot ap^<:)li-jies pārņemt Pols Reinu. Runādams par valdība.-^ k i ' i / i , .t'.e-nerālis^ De Golls nepārjļrcnami hi>- rādījis, ka viņš gatavs pāi'nt.'rnt-varu, jo. nekad neesot ..tik s»|'jlLni" i i z jutīs'savus pienākumus kā šnbri''.' Bet' tas varētu notikt \'ie ,11 P.i f^' - \ franču tauta$ vēlēšanās. ,X.a ^VK;- ) nārņemsim valsts vadību". di*'-'l ••• «ļcnerālis, .,tad es aicinā.'ui dib'n i Eiropas saimniecisku un milit \v\\\\ - derāciju." "Vecā kontinenta liklcnļs^ pēc ģen. De Golla domam, pašfei/, nezināms. Pasaules līdzsvars t^udii simteņiem uz priekšu atkarašoļi"^ no tā. vai Francija atgūs savu .vi-' tālitāti. Arī komunistu partijas (.'("nh;'ilī komiteja trešdien publicējusi u/>-au-kumu, kuļ'ā pra.sīts dibināt ..dei^in-kratiskās vienības" valdību un uzteikt visus līdzšinējos ligunļulFfarļcij-fiem Francija pakļauta ,.kaŗa k i i d : -' tāju" ietekmei. ' ' Valdības krizi asi nosoda gandrīz' visa Parīzes un lAmdonas prese, atskaitot sociāldemokrātu orgānu ',.Le Populaire". Britu laikraksti ja.jta.j k ā gan Francijas sociāldemokrāti! varēs attaisnot savu rīcību, kasi radījusi, valdības krizJ tik nopietnā brīdī. Londonas preses komen1;āj-u kvintesence lasāma liberāļu ōrgianā ..Manchester Guardian", bet līdzīgi domā arī konsen^ātivo ,.DailY Tple-graph" un „Times". Izprotot arī .sociāldemokrātu pozicijas pret komunistiem," konstatē „ManchcIster Guardian", .,mēs tomēr nevaramj attaisnot viņu nodevīgo rīcību. Ja līdzīgi rīkotos visi atbildīgie valļsts-vīri Parīzē, tad Franciju sag^iida grūtas dienas." BBC pārstāvis Parīzē Tomass |Ke-dets domā, ka jaunajam miniŗStri prezidentam nenāksies viegli izli,dzi-nāt plaisu s^irp sociāldemokraiien un katoļu tautas partijuļ kas .sašutusi par savu biju-so partrWu rīciibu, Parīzes ptesc sociāldemokrātu orga- , nizēto neuzticību Sumana '^kah)ine-1 tam uzskata par vienkāršu polītiski trikU: Pašreiz divi vīri varot priecīg berzēt roka.s. tie esot ģenerāliii D( Golls un Staļins. ! BBC. St, BB, M, EiM Kā tas notika? Bij- sabiedrisko |lietu ministrs Alfrēds Bērziņš uzrakstījis savTisi atmiņas par neatkarīgās Latvijas pēdējiem gadiem. Tajās attēloti daudzi sabiedrībā līdz šim nezināmi autentiski fakti, kas rāda. ar kādām metodēm komunisti ti-kā pie varas, mūsu valsts tra^'is-kās pēdējās dicnas un i)aša ^utora dramatisko nokļūšanu Somijā. Rakstu sniedzam 6. Ipp.
Object Description
Rating | |
Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, July 23, 1948 |
Language | la |
Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
Publisher | McLaren Micropublishing |
Date | 1948-07-23 |
Type | text |
Format | application/pdf |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
Identifier | Bavari480723 |
Description
Title | 1948-07-23-01 |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
OCR text |
rādīta loti H-^^ 1
SOŅA HENĪ tēlo V.
tsal-Intemationtr
īsto grāfiene" «in '"'ā ,
u Helmu. un- ^ ,
15
Ī M E T O T R I K U PTT
uz.jaAta veida fif^^ifāi!;
.īv.kj, urg an dazrībmoējtai s Sv.£l"a,i«k^ā'' 'i
dejā šāda veida'fi?'"
iesmaVdevūsi iy't.»Die,
Pf 'f niegbaltite?.'^«^
Z Ī D U D P G R U P A C .
,,Hagaiiah'< ^ ^^'^
temats ,fito2^^Sl^3 at^
s p r o d u c e n t a m ; 'k
respondentam • Me k
itomr-ceļojumā caun pt^^^'-^
vairākas reizes "'"'^
svofejjS |
Tags
Comments
Post a Comment for 1948-07-23-01