Bavarijas Latviesu vestnesis, December 9, 1948

              ns, klusēdams: pe
.pilsētas pusi '^'^^ pa
^•ugens stāvēs 'f'^'
.«nā«c1a gIalizdeī ja 'S d'^z^ '^'^i^zotno
" vēl esi te? viWn •
6t tu>r^ tu iDati? _
labi neiznm^, • 'ai
vairāk S n l r f ^ ' * ^
.j^bs neesot gaidāms .
M tagad l ^ ^^
l e t a ^ . . .Bet tagad ^ tagad
-ika-^ m ā n o t . . , : ^ \ '
avam tēvam taisnība -~ esitm
mtņs, bez perekk Bet
, rni t a pati to labi 2^^^^ ka
f ar visiem im. tevi manu. ^
inu, jau zinu: tu aizstāvi iin
^ e m , kas ar tevi^kop^sēž ^
I d a k r o ^ . Bet, saki. ko labu
V devuši? •
' a n pieti(?k, ja .zinu, ka varu
paglābt no netaisna soda, ja
viņiem dot padomu, kā: clni^
ret varmācību un netais-
Gitus paglābdams, vari drīz
rist sodā kā dumpinieks un
v i pašu neglābs neviens.^. Vai
: - V : dzirdēts, ^ca jau dažs labs
itu glābšanu uz Sibiriju no­jaut
arī tā es ci ne*
.vāpēc nevari? Un kāpēc var
as tāpat. kā: tu skolojušies pie
s? Kāpfēc var Neikens, kō
imze "un Valterā mācītājs iz­j
u t i par vislabāko skolmeis-isā
Vidzemē ūn kas' drīrvien
izstudējis par mācītāju? Tu
negribi!: Ja^ gribējis .citādi,
nemaz nebūtu uz tevi tik
Rāts -kungs Prams tēvam
k a tev esot zelta galva, tik
^'pievaldīt meli. Ja.tēvs viņu
u un t u pats solītos - varbūt
ev skrīvera vietu rāte?.. • -
papurināja galvu^ radl-r
to, k a Ilzes padoms viņam
eimams, bet viņa negribēja at-i
m turpināja: ,
arētu j a u ari dtādi, jaKung^
gribētu pieņemt- nekādā ama­t
u ar tēvu prātīgi parunīļtu,
v palīdzētu uzņemt kādu ren-j
u . Dzīvot jau varētu
evžirētu gan, Ilz . . . —
āpēc t a d nevārētu? —
aņs naids pret tiem, kas
žās, nekad nebeigsies . .
nesaprotu, kāpēc tuta lem
? —
arbūt taisni tāpēc k a . . - .^ļ
asinīs-.rit kāda dal^ no-viņu
un tāpēc tās ii^ slimas, i^^-
arī tāpēc, ka tie, kiiini vi-oju,
man mīļi kā brāļi.. • ^
mās muižas a s i n i s ? , . • ^
Ruģenā platām acīm, ^^'^
bailes.
d tas i r tiesa, ko ^:
. I l z e s balss bija bez skaia.
viņai neatbildēja un .
dēja noliektu galvu un K
rokam. Tad, strauji P eu
. neuzmelnj^i viņam van^
ņēma kausus un ^^^^'^^l,.,
.Varēja dzirdēt, ka no^^^'
urvis un pēc tam nočii^^te.
S. hriui s atvēra vārtiņus un " ^,
pie tiem, vērodams ga'*"
'aigzni. • i no-itns
bez perēkļa! -^J^ ^
lāja tm aizgāja pa liel«
' . • . '
C hronikā
30. numurs .jznāci^
Dziļuma, M. Cuibei.. -
K. Zāles,-P. Klana, ^ • =
.Liepiņa, A . P^^."?!', .K.
uc darbiem, •'^'"''^ukcij»'
leznaš.krāsaina ^yVī°%\,,} ir
ēnas latviešu t e a t i ! .^
lu turne,irrpa_ Vacna
joslas latviešu "Jdosie^
raudinās vieta._ ^^^^i^fi
ādu, Anži Eglisa KO
gleznotājs spde t«
•ii
,1
i
L A T V m
Utvian Nevvspaper
Pubiished ander eUGOM C i v il
Affairs Dlvlsion AuthorisatioD
Samber UNDP 196. Publisher
Ind Editor: Kārli? Rabācs.
np Canip Kleinkōtz near
OOnzburg/D, Prloter: „Schwab.
Volksbl.' GOnzbtjfg/D., Bgm.-
Undm.-PI.7. f^irculation 4000.
publisbed thrte tiim-s weekly.
Editorial. otfice: GOnzturg/Do.
r)o,nlPiku?-7imm^nMn'<n-Str. 2 LATVIAN NEVVSPAPER
N r . 111 (216)
Ceturtdien, 1948. g . 9. dec.
Iznāk trīs r*iz«s nedēļi. •
Izdevējs: BALK uidevuiuā
Latviešu preses darbinieku sa*
darbības kopa. Atbildīgais t<-
daktors; K. R?bācs, redaktori:
L. Bērziņš, M . Culītis, B. Ķī­selis,
A. " Liepa, H. Minden*
bergs, .\; Smirs. Adrese: OQnZ'
burg-Do.; red;: Domioikusv
Zimmerraannstr. 2 (tālr. S«)).
apg.: Marktpl. 2S (t. 84).
radikāla
Jaunas par izceļošanu uz ASV
un Argentīnu
LCK AMERIKĀŅU JOSLAS DELEG.ICIJAS ATZINUMI
Argentina pieskaitāma tām zem(~m, kas picmt~iota mīisu tālākai Iz­vietošanai
un jādara viss iespējamais, lai latviešu izceļošana uz turioni
neapsīkta, bet paplašinātas, nolēma L C K amerikāņu joslas delegācija
,3. d^'embrī Valkas nometnē. So lomumu pieņēma pte visi)u<;ī{^ām pār­runām
un iepāzišanās ar jauniem materiāiieiis kas tikko saņemti no A r -
gontinas.
vienam • ai/braucējam jāuzņemas
sai>tiba .vismaz par viena.s ģimenels.
pārvušaiui uz jaunu dzives vietu, sa-c^
ādājot tai dzīvokli un darba iespē­jas;,
Ne visas nometnes iesūtījušas
(Beigas 5. Ipp.)
- ĻGK uzņēmusi tiešu kontaiu u M r
Argentīnas: konsulu Franlcfui-te un
jau vistuvākajā nākotnē informēs
par tui'ienes dzives un darba apstāk­ļiem.
Līdz s,im latvieši saņēmuši, j au
•7000 iebraukšanas atļauju un gatavo
vel 30Q0. Ai'gentina savu imigrācijas
politiku gan mazliet mainījusi un
turpmāk atļaus iebraukt t i k a i labiem
amatniekiem un strādniekiem, kamēr
lidz šim nekādu- izņēmumu nebija.
Plašākās pari^uias tālākās izvieto­šanas
jautājamā bija par izceļošanu
uz ASV. Savienotajās Valstis dzīvo
tikai ap 10.000 latviešu. Viņi spēs
sagādāt dzīvokļu un darba galvoju­mus
tikai 2000 līdz 3000 latviešu bēg­ļiem.
Pārē,ļiem galvojumus apņēmu­šās
sagādāt baznīcu organizācijas.
Vislielākā j^alīdzlba sagaidāma no
katoļu un luterāņu puses. Ciiurch
World Service nup ka
tai nav ; neviena centa iekšzemes
transporta izdevumiem. Latvian Ķe­lle!
Inc., kas palīdz kārtot mūsu t a u - :
tiešu izvietošanu AŠV, tādēļ:varējusi
virzīt tālāk vienīgi tos galvojumus,
kuru saņēmēji aprnetisies Ņujorkas
un citu ostu tuvuma, jo tālākai
braukSanai už A S V vidieni uit r i e t u ­miem
nav līdzekļu. Tuvāko ceļoju­mu
izdevumus apsolījusies segt k a ­toļu
organizācija. Ierosināts dibināt
neatkarīgu organizāciju baptistu un
luterāņu pārvietošanai uz Savienota­jām
Valstīm, jo financiālā ziņā spē­cīgākie
ir baptisti un tādēļ iespēja­ma
apstākļu, uzlabošanās.
Pašreiz noliek liela organizēšanās,
kuras mērķis ir pēc iespējas vairāk
latviešu izvietot A S V . vispārējo stā­vokli
raksturoja V. Lambergs. Lat­vian
Relief Inē. līdz šim iesniegusi
283 galvojumus 688 pf>i*sonām. A p ­strādāšana
i r galvojumi vēl 650 mū­su
tautiešiem. • Pēc L C K informāci­jas
no Ņujorkas, A S V jaunais kong­ress,
kas .sanāks janvāru noteikti
grozīs DP imigracijas likumu. L ai
-^ie ģrozljuiini nebūtu mums nelabvē-l
i g l , izdarīti vairāki iesniegumi un
tos atbalstījušas ari baznīcu organi­zācijas.
' Drīzumā iznāks grāmata
,;Ba itijas tautas grib dzīvot''. Tās uz-deviims
būs apklusināt cilvēkus, t as
Savienotajās Valstīs mēģina mūs de­nuncēt.
Šīs denucēšanas dēļ pārpra­tumi
n D t i l c u s i arī citur. Tā, piemē­ram,
IROŽenēvā draud m a i n ī t līdz­šinējo
nostāju pret mūsu bij. kara­vīriem.
Daudz tautiešu piesakās izceļot ari
Austrāliju, bet ir bažas,' v a i vī-
\iiem būs kādreiz iespēja atgriezties
Latvijā, "jo Austrālijā ir vairāki f o r -
nižlas dabas šķēršļi izbraukšanai.
LCK šos apstākļus mēģina noskaid­rot,
pēc k am informēs tautiešius i i o -
nietnēs. Turpinot pārrunas par iz­vietošanu,
sanāksmē nolēma iedzīvi-niat
L C K kopsēdes lēmumu, ka i k -
UN sesija beigsies
sestdien
Apvienotās Nācijas savu darbu
Parīzē nolēmušas beigt sesrdien. L a i
san britu delegāts ierosināja sesiju
pagarināt, jo vēl nav atrisināti dau­dzi
svarīgi jautājumi, pārējo valstu
Pai'stāvji šo ierosinājumu norajidīja.
29 pret padomju bloka valstīm
jundiskā komisija pirmdien pieņē-ma
.cilvēka tiesību deklarāciju, De-
.^^tes vairāki runātāji asi vērsās pret
.Padomju Savienību, kas aizliegusi
\rievu sievām doties pie saviem vi-r^^
m ārzemniekiem.
; Nav paredzams, k a pilnsapulce vēl
^^.i sesijā apspriedīs Izraēlas lūgumu
^zi?emt to UN: Drošības padome
2idu lūgumu nodeva aipakaj piln-
^^^Pulcei, jo A p vienolas Nācijas nav
atrisinājušas visu Palestīnas
^•^mpleksu. "Nāksttnā U N sesija
^aks 1949. -g. L aprUi Ņujorkā. BBC
Sakolies britti
aviācijas un Itoks
manevri
Otrdien Atlantijas okeānā ^sā­kās,
b r i t u aviācijas un flotes ma­nevri,
kas ilgs pieca.> dienas. V a i ­rāk
nekā 20 kuģu u/.bruks L i e l -
bri^-anijas dienvulu pa-krastei un
mēģinās izsēdiiiaL- cie.santu. ifiO
upLU'āciiu uzdul^- aizkavēt aviāci­jai.
- Manevru l; i ; r : ā paredzēts
momest arī ..divas atoīnbanibas".
Posti.c^o ieroci šoreiz.gan aizstās
2 speciāli pagatavotas bumbas,
kais. izstaros 30 miljonu sveču
j^aismu. Fiktīvās atombumbas
vēi gaisā mēģinās sašaut turbo-iļznicinātāji,
lai konstatētu, 'vai
iespējama aizsardzība pi-ct īsta­jām
atombumbām. ^ .Manevros kā
novērotāji piedalās arī amerikā­ņu
un franču virsnieki.' B BC
TAUTAS BALSS NO PĒDĒJĀS
PILSĒTAS AUSTRUMOS,
kur vel dzīvo b'rivi cilvēki
MĀTE APŠAUBA DĒLA RĪCĪBAS BRĪVPRĀTĪBU
UZ RIEtUMJOSLĀM IK DIENU PĀRBĒG 1000 VĀCIEŠU
Rietumvalstis nekādā ziņā neatzīs'komunistu iecelto ^operas ma­ģistrātu",
otrdien Berlīnē paskaidroja amerikāņu militārgubernātors
ģenerālis Kleļs. Ari pēc pilsētas sašķelšanas tā vēl formāli pakļauta
kopējai četru valstu pārvaldei, un tāda arī tagŗad vēl nebūtu izslēgta,
ja vien visas okupācijas valstis izradīta saprašanās griba. Ņo krievu
puses gan nekas neliecinot par š|da$ labas frjšbas pastāvēšanu. Tālāk
ģenerālis Klejs paskaidroja,, ka „Skymaster" lldmašīnti- eskadriļas vēl
papildināšot, tā ka līdz gada beigām Berlīnei gaisa ceļā piegādājamo
preču daudzums pieaugs līdz 8000 t diCļnā, nodrošinot bloķēto sektoru
apgādi. Kopš gaisa W a īsākuma Jau pārvests pavisam 470.000 t. Ņo
padomju joslas, uz RietumVāciju ik dienu pārbēg caurmērā ap 1000 vā­ciešu,
konstatēja amerikāņu milita rgubemātors.
Jaunievēlētais Berlīnes parlaments
l a i k am nevarēs sanākt ātrāk par
janvāra vidu. Līdz tam l a i k am p i l ­sētas
lielvecaka pienākumus pildīs
sociāldemokrātu domnieks prof.'
Emsts Heutērs,; ko ievēlēja / j au 194,7.
g., bet k am krievu komandants ar
savu veto liedza uzsākt • darbību.
Otrdien viņu visu trīs demokrātisko
partiju deputāti .vienprātīgi ievēlēja
pžir pagaidu lielvecāko, lai svariga-ja;
pārorganizēšanas periodā lidz' p i l ­sētas
parlamenta sanākšanai vadība
nonāktu enerģiskās rokās. Domā,
k a ari. janvārī Reļuteru ievēlēs - g a ­līgi.
Pagaidām viņa vietnieka pie­nākumus
Dr. : Frldensbui-ga vietā
pārņem Luīze Sŗēdere, kas tagad i z ­veseļojusies.
Jaunajā pilsētas parlamentā ievē­lējā
pavisam 98 deputātus, jo 32
1946. g. iegūti mandāti paliek krievu
sektora rīcībā. Paredzamā parla­menta
sastāvā, būs 79 sociāldemo­krāti,
24 kristīgie demokrāti Un 16
liberāldemokrāti, ieskaitot minētos
32 mandātus. Līdz ar to sociālde­mokrātiem
i r absolūts vairākums.
K r i e v u sektora komandanta viet­nieks
pulkvedis Jeļizarovs deklarē­ja,
ka svētdienas vēlēšanas esot no­tikušas
..zem spiediena", vēlētājiem
neesot bijusi br.iva izvēle un noti­kuši
viltojumi im nelikumības, kādēļ-vēlēšanas
esot" nelegālas. Rietumf
valstu novērotāju grupas, turpre­tim,
pa.skaidroja, ka viss noritējis-pilnīgā
saskaņā ar l i k u m i em un vē­lēšanu
noteikumiem, un nav bijis
tādu .starpgadījumu, kas varētu iej
tekmēt vēlēšanu iznākumu. Pavisam
traucēšanas mēģinājumu dēļ apcie­tinātas
74 personas.
B r i t u ārlietu ministrijas valsts sCļk-retārs
Mējū paskaidroja, k a britu
valdība atzīs tikai likumīgi ievēlēto,
riet urnu, bet ne komunistu iec-elto
vadību. Arī A S V ārlietu m i n i s t r i ­jas
pār-stāvis izteicās tāpat, cildina-:
dams berlīniešu parādīto drosmi un
apņēmību.
Apmēram divas trešdaļas Berlīnes:
elektrības apgādes • ' sabiedrības
B E W A G darbinieku otrdien pietei­cās
sabiedrības birojā britu sektora,'
atteikdamies ierasties-, darbā s a b i e d ­rības
pārvaldes ēkā k r i e v u sektorā,
kamēr no turienes neizvāKS; tur no­vietoto
M.arkgrafa' policiju. Domā,
ka šis starpgadījums nenovedīs ipie.
Dilsētas ' s t r ā v a s tīkla sašķelšanas di-^
vās dalās, jo abas puses ieinteresē-'
tas, lai tas nenotiktu. . ļ
Pret jauno austrumu sektora ..liel­vecāko'*
Ebeiiu uesen nostājās! vīna
brālis. - V i ņ a māte, pirmā Vācijas
republikas prezidenta Ebertā atrait-nļē;
Ļuize : Ēbertē; intervija Izteiku­sies
j k a viņas dēls laikam nebūšot
pieņēņiis šo posteni no gluži brīvas
gribas. . Viņas dēls allaž esot bijis
godīgs un taisns sociāldemokrāts, un
viņa nevarot iedomāties, ka; dēls šo Sbstāju būtu tik radikāli mainījis
ar labu komunistiem. -^ v . '
Visa britu prese, atskaitot komu­nistisko
„Daily WorkcT", • ar ' lielu
gand'arijumu novērtē vēlēšanu • iznā­kumu,
pielīdzinot tās tautas; nobal­sošanai,
kurā berlinieši skaidri . i z ­teikusies
pret komunismu. Šī tautaS:
baisb atskanējusi^no pēdējas .pilsē­tas
^āpjstrumps no Elbas-Trieštas II-kur
vēl dzīvo brīvi cilvēki,
(Beigas 5. ļpp.) : ;
as,
avā otrdien ieradās cechu
tirdzniecības delegācija ar ministru
prezidentu Zapotocki un ārlietu m i -
nisļru Klementisu priekšgalā. Dzelz-ceļstacijā
Čechus sagaidīja Molotovs.
.•.Piecus gadus pēc tam." izteicās
Klementisš, .,kad Cechoslovakiju at­brīvoja
sarkanaiTnija, mijsu attiek­smes
, ar Padomju Savienību ir
draudzīgākas nekā jebkad". Bez če-d
i i em Maskavā pašreiz uzturas āri
Bulgārijas. Dienvidslāvijas. Polijas,
Norvēģijas, Somijas. Beļģijas, Rumā-lijas
un Korejas tirdzniecība? dele­gācija.
,
Brm
.IZVESTUA*^ BRĪDINA SKANDINĀVIJAS VALSTIS NES^USTlTIES
NEVIENA SAVIENĪBĀ
, Vašingtonā pirmdien sākās sarunas par Atlantika paktu, pagaidām
tajās piedalās Lielbritānijas, Francijas, Beļģijas, Holandes uii Luksem-burgus
vēstnieki. Kad panāks vienošanos principiālos jautājumos,
turpm.ikUjās apspriedēs būs l)ārstāyēta ari Kanādu. Politiskas aprin­das
Vašingtonā i/sakās, ka līdz janvārim vienošanas līgumu paredi jau
pilnīgi sagatavot. BBC korespondents ziņo, ka Savienotās Valstis joprov
jām apsvefi, vai Atlaatika paktā nepiesaistīt arī Norvēģiju, Dāniju. Itā­liju
un Ii*iju.
IRO nesola atbalstu
tiem, kas atgriežas
i n o Anglijas
DP. kas .Wcstward Ho akcijas
ietvaros nodarbināti Anglijā, bet
tagad grib brīvprātīgi at2;ricztics
kontinentā, ir ļoti maza^. izi'odzos
tālāk saņemt IRO Atb:ii. - . ^ u , pa­skaidro
IRO ģcncral'^^eki e l ā r s V.
H[. Taks., Viņš norfida,. k a An:,^-
lijā nodrošināts darbs, pcrson'^^ā
brīvība un pat pavalstnieciba.s
iegūšanas • iespējas. • Darbu tur
pārtraucot,, ir-rksks nonākt:grūtos
apstākļos kontinentā im bez izre­dzēm
tālākai izceļošanai, jo IRO.
'kas darbību izbeigs jau 1950. gadā.
nekādu palīdzroū nevar soht.. ..
Šķiet, ka pati Norvēģiia ar to bū­t
u vīsai a pmierināta; Šinīs dienās
ārlietu ministrs Lange parlamentā
paskaidroja, ka Oslo tat^ad jāi^.^ķi-ras
pievienoties reģionālajai paktu,
sistēmai vai nē. Tieši pēdējā laikā
aizvien rvairāk valstu atzīst, ka A p ­vienotās
Nācijas ņesnēj 'nodrošināt
oasaules mieru. Tādas domās ir arī
d a u d 7 i U N locekļi. Padomju Savie­nības
oficiozā ,vlzvestijā" kād.s G r i -
ņins brīdina Norvēģiju un: pārējas
Skandināvijas valsti.««- no šāda soļa.
Vēsturē jau pierādījies, cik bīstami
mazām valstīm sai^^tiiies kādā „agre-sīvā
blokā'\ jo Atlantika pakts do­māts
,>kaŗa gaiavošan;čii pret Pa­domju
Savienību".
Pēdējā laikā Vašingtonā atzīmē­ta
vēl kāda interesantā tendence,
kas kļuvusi zināma tieši Argentīnas
ārlietu ministra gaidāmās viesoša­nās
priekšvakarā. Bramuļa Romā
izteicies, ka viņš dosies uz Vašin?;-
toņu pēc A S V ierosinājuma. I^bi
informēt as aprindas izj^aķās,. ka
Māršials; vēlās apspriesties ar savu
Argentīnas ķollēģu 'pār; eventuālu
Panamerikas ūnijas sasaistīšanu ar
Atlantika paktu: Oņlju, kā :zināniš.
parakstīja Rio dc Žarieiro: priekš .15
:inenēšlem. bet,tā 'stājās spēkā tikai
3. dec*enibrī. pēc tam kad nolīgumu
bļja^ ratificējusi iCpStairika,^^!^
tā radot vajadzīgo vairākumu.
Panamer ik as . sav lēnība domāta rie­tumu
pūslo(jie$ aizsardzībai. Ja to
saistītu ari af Atlantika paķtU; ras-'
tos; grandioza aizsardzības sistēma,
kas aptvertu, trīs kontinentus.,
: T a i pašā laikā, kad Vašingtonā sā
kušās apspriedes par Atlantika pak­tu.
Savienota i ā.^ Valstīs viesojas v a i ­rāki
augsti britii, franču un; itaļū
virsnieki; k u r u vidū atrodas ārr^^^
lijas ģenerāMāba.vpriekšnieks:-:Siņls
dienās vIņiem bii ušas vaIrākas ķon-ferences
ar amerikāņu militāristiem,
par kutam nav •publicēts nekāds
oficiāls paskāidrojums.;^^^^^:^^ : : ^ •
B r i t u apakšnams pirmdien trešā
un galIgā; 1 asljūma : pieņēma likum­projektu;
par karaklausības pagari­nāšanu;
no 12; uz 18, mēnešiem.. Val­dības
ierosihatajam likumprojektam
šoreiz bija daudz lielāka opozīcija,
nekā ' i e D r i e k š ē j o lasījumu pieņemot.
Strādnieku; partijas kreisais spārns
balsoja pret to, motivējot savu rīcī­bu
ar Lielbritānijas smagajiem
saimniecības aostākViem, Aizsardzī-bas
ministrs Aleksanders paskaidro­ja,,
ka karaklausība jāi:>a^arina tā-nēc,
ka pašreizējā politiskā sitūāciia
stipri mainījusies. Nākamā .gada
janvāri Lielbritānijas» bruņotajos
soēkos būs 810.000 vīru. .400.000
skaitīsies pilnīgi sagatavoti. bet
360.000 anmācīs.. Armijā paredzēti
180.000 vīru. flotēJlS.OOO u n a v i ā c i ja
112.000.
Nākamo sestdien uz Eii'opu i z ­brauks
Savienoto Valstu armijas m i ­nistrs
RojaJs.- Viņš inspicēs ameri­kāņu
garnizonus un Ziemsvētkus
oaredzēns pavadīt pie amerikāņu
karavīriem Berlīnē. Rojalu pavadīs
liels štābs saimniecības^ un militāru
lietnratēju. Ministrs apmeklēs arī
Atēnas un Ankāru. jo prezidents
TRimens, izteicis . neaomierinātību.
ka gr/eku valdība vēl n a v tikusi s a ­lā
a r Markosu. kaut arī kons ERP
sakuma saņēmusi palīdzību 239 m i l ­jonu
dolāru anniērā. Tijrci^a tai
paša laikā dabuui.^j tikai BB miljo­n
u s dolāru, bet tomēr sņējusi ievē­rojami
pacelt s a v a s armijas kvalitāti.
NOSKAŅOJUMA MAIlsiA
KREMLĪ^
VAI JAUNS MALDINĀSiANAS
iVlANEVRS?
Itāļu, laikraksta „Coriere della
Sera" korespondents no VaAiiigtoiuis
ziņo, ka prezidents Trumens un ār­lietu
min. Maršals pēdējā apsprie­dē
Baltajā namā konstatējušit k a
draudi par eventuālu bruņotu Ikon-tliktu
pēdējā laikā ievērojami niazl*
nājušies. Abi vaLstsviri pārbaudījuši
araerikāņu slepenā dienesta ziņoju­mus,
kas satur materiālus par noska­ņojuma
maiņu Kremli, informācija
iegūta vairākās satelīt valstīs uu
i,upigi pārbaudīta.
Lielākais vairākums politbiroja l o ­cekļu,
lo vidū arī Staļins ar Molo-tovu,
atzinuši, ka Padomju Savit:nī-bai
katrā ziņā jāizvairās no atklāta .
konflikta. Pašreizējais stāvoklis pa^
saulē IVĪaskavai; neesot labvēlīgs. Pa-V
domju: Savienība- tāpēc ņ
mantot saimniecības • k r i z i Rielum-.
eiropā un to vēl tālāk padkilināi^^
Kādā politbiroja sēdē Staļins esot
aizstāvējis uzskatu, ka pirmām kar­tām
jāmēģina i-adlt plaisas BnseJe.s
pakta Valstu starpā un attālināt S a ­vienotās
Valstis no Lielbritānijas un
Francijas. lekām tas nav sasniegts,
Maskavai jāatliek nodoms sākt ofen-
.slvu Eiropā. :\/-y:''\}y\ ^./r:
Kaut a r i informācija par noskaņo-'\
juma. maiņu politbirbjā jāuzņem ar
zināmu rezervi, A S V ārlietu minis- .
trija pārlieciiiāta. ka Padomju Sa- ;
vienība izšķīrusies par defen.siviem.
soļiem F:iropā, galveno uzmanību
veltījot ERP apkarošanai un A t l a n ­tika
pakta ,kavēšanai. Baltajā nāniā
tāpēc nolemts izmantot pašreizēj()--^
situāciju un panākt Eiropas saiņiņie-cisko
un politisko stabilizāciju., \\
' Netieši kursa maiņu Maskavā ap- \
liecina arī senatora Tēraēini iecel­šana
par itāļu komunistu partijas
ārlietu komisijas priekšsēdi; Kopš
pagājušā, gada šis vīrs .skaitījās po­litiski
miris, jo kādāan amerikāņu
žurnālistam bija izteicies, ka' ;„im-periālisti.
skie. agresori" ūn Padomju
Savienība bāžama vienā maisā. Par­tija
Sādu.š sava. biedra izteicienus
apzīmēja „par nepareizu un bistāmu
tendenci". Bet j au pēc gada, p a ­klausot
Maskavas norāgijumiern. Te-raēini
ieņēmis atkal svarīgu po.steni.
(Die Tat, Ba.sler Nacluichtenj
V I D U ^ K Ī N A I E L E N K T I 120.000
C A N G K A I Š E K A K A R A V Ī RU
Nankineas oficiālā." aprindas ap-stinrinājušas
.ihfoTniāci ju. ka Vidus-k
ī n ā komūni.stiem izdevies iclori!;^
120.000 nacionālās valdības karavj-u.
Dienvidrietumo.^ no Sucuvas ier^lčg';:
3 armijas korpusi. pArze:^iju iTTĪli'd-rie
lietpratēji izsakās, k a .š"s i r Cang-kaišcka
kibdkās vienības. Ziemc -
\īnā komūni.si;] a U p d a s vairs filmai
50 km no Pcioingos. BBC
Prasa atjaunot
Austrijas mierlīguma
sarunas
Aastrijas valdība notā AgV, L i e l ­britānijas.
Francija.s un Padomju
Savienības valdībai lūgumi atjaunot
lielvalstu sarunas par micriigumu ar
Austriju. No Vašingtonas^jau sa­ņemta
ziņa,, ka A S V lūgumam pie­krīt.
Ari Lielbritānija un Francija
to uzņemot labvēlīgi. BBC diplo­mātiskais,
korespondents ziņo, ka, pēc
britu valdības viedokļa, stabila un,
atveseļota Austrija nepiecie.šama E i ­ropas
labklājības atjaunošanai. Vl*i.s
tālākais atkarājoties no ! Padomju
Savienības — vai tā bū.s mainijusi
savu viedokli Dienvidkarintija.s • j a u -
l'ijuiTiā un jautājumā par vācu'īp^a-ianiiem
Austrijā. Galvenokārt .<io'
abu pi-oblēmu dēļ izjuka lidz.šinējā^
sarunas par: Auslrijū šī gada rnaiļa
Londonā.
Pēc A P ziņām .krievu 4estāde-
Austrijā pastiprināti cen.sas izolei
nadomju karavīros no ai^'triešu ie­dzīvotājiem.
Krievu karavīriem tri-
^^ad izm.ak.sājoi tikai 50, proc. no a l ­gām
auslrio.'^u valūtā. Lielāks skaits
karavīru pārcēli i no V-nes uz pro­vinci.
Bez tam atpakaļ uz Padomju
Savienību n^-i^sūtitas daudzas krievu
ģimenes. BBC, M
:\