Bavarijas Latviesu vestnesis, February 6, 1948

              mi •:*•r:^^.•
|bultu. - ^ '^«va tļ|
- Bulta ķēra i ^
I viņu nSvīrfiT™ 1
P*' juta nel
\ M tādas, kas IM,
Is medicmas tebrijaaL
kas pusotra M1
novērst, pievadot attif
vielas. Kāda 7 g.v
ķcus gadus pēc m
iekas 10 niinūša^W
)rlnuinziēdi*«.pilnīgi
gan M abas kājas
sk^ttas. Tāpat lauii
|rākus ,ci*ixs gadijunuis^
' iespējams izkalt tik
^^iemērarn, ņo l kubi
eļa klucīša var izveidot
ļO.OOO kviuirātmillrnqteļ
biezums — 0,0001 mm
I izpūstu zi^pjļi burta
-uins dažlcārt fesot piS
kal 0,000006 iīmi.i2!eLi
ļļu^ieispējams radīto^
jzu.eļļas plēvīti; Var"
:a žī plēvīte sastāv VAOJ
molekulu kārtām. ,
g^ĻĪGA ZEMESTRtt
10 jauniem.^ slepeniemiep
•^nem ziņo amerikāņu i ,
Ar ip;aSu ierīci esotie^
ļtra^It zemes garozas vlW
uŗu virziens un intei
lejama ņo zemes vai lid
iis' Siierōcis"' sniedzoties
|em, lieliem ūdeņiem m
. īespēj ams; ka tas esot' \
lv trpmīpjiem pret, t. š.,
bumbu", kādu it ka ta
nāt krievi.
mi- • •
P
li?-'
stvardilj mik
IT
%9
12 ,7
i
i -
lenisfci: 1. levainojimisJ
basketboliste. 9. i ^ ^^
mm^dL8\ instruments. 12.
^ a d i s . 13. Kosmētikas ^
lements. 15. Kukaiņi. 18,
„4:atēmatik;as termins, ^^^m^
iānes d^ba varone. 2U.
aerais. 22. Elements,*
» vārds. 25. Darina "
^ataivot ēdienu.;^28.^
leks.^^ m
loks.: •
l^niski: i. Trauks. ^
pallglldzek^ Ķ J ' ' ' ^
^•4. Upe Vācija. ^
• • 1 .^««<-iW^ 4 q 'Q
m
L A T V U A
Latviao Newspapeŗ.
Poblislied iwJce weekly.
Aiitliorized by EUOOM HO.
ClvU Affairs Dlvlslon. 14-th
Jaly, W«. AO 383. T GEC-AGO.
Editor: Kārlis Ra-bāc
». Prliiter: „S«aiwabl-sdies
Volksblatt" GOnz-btirg/
Donaa Bargermeister
^ Landmannplatz 1. Popu-latiOD
to bo served: 20.000.
KE\VSPAPER I
Nr. 10 (115)
Piat^n» 1948. g. 6. febr.
iEufik otrdienās un pielst-dienfis.
Izdevējs: BALK
azdeviimā Latviešu preses
daibinieko sadarbības ko­pa^
Atbildīgais redaktors:
K,, Babācst vietn. A. Liepa,
redaktori: Z. Bfirda, M.
CiBlItis, EL Mindenbergs,;^
A./ Smlts. Adrese: GOnž-biarg/
Donao, .J^atvlja*'. f-
TBlnaņlr apg. 94, red. S8«
^ tpiest. 92. \
Ierosināts visus DP izvietot
ir
PAR ,,8CHWXBISGHE LANDES/EITUŅG^* KIJDIŠANU ZIŅOT
EONTROLKOMISIJAI
tetaupīļtimi U2 apg rēķina
Kādus plānus IRO sagatavojusi, lai izbdgtu nometņu nokr^M^
un ģ^eņu skaldīšanu, ko tagad veic lielā daļa imigrācijas komisiju, kas
pieņem darbam un izceļošanai vienīgi jaunos vieniniekus un sevišķi ve-^
seloš? Kāda būs ģimeņu nālcotrie? Kādi ir IRO plāni, lai atrisinātu prob-iērnu
» kā izvietot atraitnes ar maziem bērniem, vecus ļaudis, cilvēkus
ar aizlauztu veselibu un invalidus? Sie bija trīs pirmie un trīs svarīgākie
jautājumi IRO preses konferencē amerikāņu joslas galvenā štābā Heidel-bergā,
ko trešdien vadīja informācijas daļas vadītājs Sederlends Den-lingers.
IRO amerikāņu joslas šefs Edvards pašlaik izbraucis, bet uz
Jautājumiem atbildēja arī daudzi nodaļu vadītāji.
Da
teikusies,
Irpnceņtr&ta garšvie^^^^
[k.:il.iĶerffieņa da^. ļ
^16. Bibeles perso"^ ļjesļ»
bI/e2s/1 ^1P8^il sEēstķai 4Eapirso-.p^a^.; Vļ(ad^
ļsaiMis. 27. Pārmāca.
IPRIEKSĒJSS ĶBtisi'
U . ll.J>atele. ļ2- » • 19.
la. 14. Ararija. /^ŗjg
las. 24. Kaltēt. M.Telžļ'.Oa»
Atkāpes. 30. 'Mf^-A. S)f
ieniski: 1. ^ ^ ^ ^ i s ^
Lilija. 4. Izera. 5. ļj,,|
3kan. 7. F^adra. 8. 1^1
V l'5.Muskete.l6. ŗj^,,2jl
k 20. Metisi. 21. Ung^p, |
L ,25. .pjt. 26. Tain. Z»'
Uz pieminētiem trim ja\itājumiem
atbildēja tieslietu daļas vadītājs Kar-ters,'
kas tikko atgriezies no PGIRO
konferences Zenevā. Viņš apliecināja,
ka ari šai konferencē pieminētās
problēmas atzītas par viss vārīgākām
un visplašāk pārrunātas. Konference
vienojusies ierosināt sadalīt visus
DP starp v|?ām tām valstīm, kas Ir
IRO dalībnļeces tā, lai katra valsts
uzņemtu zināmu noteiktu skaitu DP
un līdz ar tb varētu izvietot visus,
izbeidzot „nokrejpšanu". Beļģijas
pārstāvis jau tūlīt paziņojis, ka beļ­ģu
valdība akceptēs tādu priekšliku­mu
un uzņems savu tiesu DP. Ci­tiem
pārstāvjiem vēl jāmazinās ar
savām valdībām. •
Bez tam nolemts, ka IRŌ turpmāk
vairs neslēgs līgumus par DP izvie­tošanu
ne ar vienu valsti, kas neuz­ņems
arī ģimenes. Līdzšinējās izvie­tošanas
akcijas gandrīz. visas pama­tojas
uz . līgumiem, kas noslēgti,
pirms IRO uzsāka darbību.
Pēc jautājuma, kas notiks ar ve­ciem,
slimiem un invalidiem, tieslie­tu
daļas vadītnis. Kart,ers vēlreiz uz­svēra,
ka pieminētām IR© dalībnie­ču
valstu kvotēm būtu jāaptver visi
a delegātu konferencē iz-ka
atsevišķi slimie, it, se­višķi
tādi, kas sirgst ar lipīgām
kaitēm, ļiūtu jāaprūpē tepat Vācijā.
Slimo un darbam nespējīgo jautā­jums
ir taisni tas, kas padarot visu
izvietošanas problēmu tik sarežģītu,
bet jācer, ka to izkārtos iespējami
taisnīgi.
Pēc Šī paskaidrojuma repatriācijas-daļas
vadītājs Izracis izteicās, ka
slimo pārvietošana nebūšot iespēja­ma,
tāpēc tiem paliekot tikai divas
iespējas — iekļauties vācu saimnie­cībā
vai braukt mājās. Pēc viņa do­mām
šiem ļaudīm vajadzētu atgriez­ties
dzimtenē. Piemēram, Polija sū­tot
šurp ambulances vilcienus, lai
savāktu slimos bēgļus un garantējot
tiem aprūpi slimnīcās pašā Polijā.
„Tā kā emigrācija ir viens no sva­rīgākajiem
IRO mērķiem, tad būtu
Interesanti zināt, vai sagaidāma šī
darba reorganizācija personāla un
materiālā plāksnē un vai IRO rīcībā
ir šim nolūkam vajadzīgi fondi?" tā­lāk
jautāja žurnālisti.
Atbilde skanēja, ka nauda emigrā­cijas
organizēšanai nepietrūkšot. Mr.
Karters bez tam paskaidroja, ka 2e-nevas
konferencē slēgtā sēdē pie­ņemts
IRO budžets nākošajam saim­niecības
gadam. Tuvākā laikā to ari
publicēšot. Starp citu budžetu ap­spriežot
un grozot jau paredzēts, ka
vajadzēs vairāk naudas kuģu sagā­dāšanai.
Angļu pārstāvis ierosinā­jis
radīt speciālu fondu šai vajadzī­bai
ar to, ka katra valsts iemaksātu
IRO dalības naudu avansu viz 1949.
g. maksājiunū rēķina. Šos līdzek­ļus
praktiski varētu ātri atmaksāt,
jo ar katru DP ātrāku aizbraukšanu
dabīgi samazinājās izdevumi par
viņu aprūpēšanu. Vienbalsīgi pie­ņemta
rezolūcija, ka priekšlikums
atbalstāms, bet visiem delegātiem
vēl jāsazinās ar savām valdībām.
Vesela rinda jautājimau liecināja
par neapmierinātību ar apstākļiem
izceļošanas nometnēs Bucbachā, Min-chenes
Funkkaseme un Flandemka-serne,
„Vai ziņas par apstākļiem
Bucbachas Aometnē, kā tie attēloti
vēstulēs „Latvijas" redakcijai, at­bilst
patiesībai?" — „Kā izskaidroja­mas
ziņas no Vircburgas, Štutgartes
un Darmštates, ka izceļotājiem uz
Austrāliju dotas tikai 6 stundas laika
sagatavoties ceļam?" — „Vai ir tie­sa,
ka pēc izceļotāju kuģu aizbrauk­šanas
uz Austrāliju vai Kanādu IRO
emigrācijas centri paliek bez perso­nāla
tāpēc, ka darbinieki pēdēlā brī­dī
paši aizņem vietas,- kas vēl pali­kušas
brīvas?^! — ,.Izceļotāji sūdzas,
ka pēdējā brīdī tiem atņemtas ne
tikai IRO izdotas, bet arī privātas
mantas un nav izdotas pat kvitēs?
Vai tas tiesa?"
Visvairāk atbildes uz šiem^jautā-iumiem
deva izvietošanas daļas dar­binieks
Dīns, jo — daļas vadītāja
Trimble pašlaik devusies uz Bucba-diu
personīgi pārbaudīt apstākļus
nometnē. Dīns atzina, ka izceļotāju
nometnēs patiešāni bieži' logi izsisti
un spuldzes npzagtas, jo cilvēki, kas
tur pirms izbraukšanas uzturas tikai
dažas dienas, paši rīkojoties nevērī­gi.
„Mēs zimm, .ka. apstākļi slikti,
lai gan darām, ko varam, lai uztu­rētu
.kārtību!" Tiesa arī, ka vienā ga­dījumā
.Austrālijas braucējiem bijis
tikai 6 stundas laika. Ziņas dažkārt
nokavējas tāpēc, ka iiņigrācijas ko­misijas
ierodas pēdējā brīdī un; to­mēr
gribot savas kvotes piepildīt.
(Beigas 5. Ipp.)
ff Svētais tēvs
it doma par jums'
PĀVESTA SPECIiU^ StJTNIS
Dr. AIX)IZS^^^
VnSvētais tēvs Izsaka līdzjūtību
jums visiem, kam bija jāatstāj
dzimtene. Viņš seko jūsu dzīvei
un liktenim. Viņš pavada jūs.
visās jūsu gaitās," teica pāvesta
speciālais sūtnis Vācijā Fargo
bīskaps Dr. Aloizs Mindis
(Muendi), kas 1. februārī apmek­lēja
Valkas un Fišbāchas nomet­ni.
Augsto viesi sveica prāvests
J. Pudāns, LCK pārstāvis mons.
dekāns J. Velkme, abu nometņu
vadītāji un latviešu un igauņu
katoļticīgie trimdinieki, kas at­miņai
bīskapam dāvāja daudzas
skaistas veltes. Bīskaps pāvesta
vārdā svētīja dievlūdzējus un
stiprināja tos līdzcietīgiem vār-diļem.
„Tautu. vienalga, lielu
vai mazu, likteņi jākārto taisnības
un Kristus mīlestības garā. ^ Pie­nāks
laiks, kad arī jūs varēsit at­griezties
dzimtenē," sacīja bīs-.
Viesis ieradās arī latviešu ka­toļu
studentu kongresā, kas no
lv-3. febr; notika Valkas no­metnē,
.••v:.-:
ārija nolemts ātstēA tikai
vienu
VAI BŪVES ODERAS-DONAVAS KANĀLI?
Trešdienas vakara Maskavā parakstīts Padomju Savienības un Ru»
mānijas draudzības im sadarbības pakts, kas starp citu paredsB, ka iRu-mānija
sadarbosies ar Padomju Savienību kara gadījumā, Ja uzbruktu
Vācija vai kāda valsts, „kas stāv aiz Vācijas". Līgums slēgts už 20 gal­diem.
Moltovs pēc parakstīšanas izteicies, ka šim līgumaoKīpaSa nozitaie
„kaŗa kūdīšanas laikmetā, kad daudzi vēršas pret^ demokrātijām". Ii-dzīgus
līgumus Padomju Savienība Jau parakstījusi ar Poliju, Cedio-
. Slovākiju un Dienvidslāviju.
BBC korespondents Varšavā zi­ņojis,
ka Balkānuv valstu savstarpē­jos
līgumos starp citu esot pa­redzēts
kopīgi būvēt kanāli no
Oderas. uz Donavu, Lai to varētu
veikt, vēl jāpiesaistot ari Polija un
Cechoslovakija. Sagatavošanās darbi
it kā jau esot paveikti. Šādam ka-nālim
būtu liela nozīme Polijas
lauksaimniecības ražojiunu izvieto­šanai
Balk'ānu tirgū, bet vēl lielāka
\ LATVIJAS LtoZSTŖSDŅIEKAVĒSTl^^ ANGtifAS
Ir taisnība,! ka
tikai retais, i ļoti
retais Eiropas
brivprātīgais
'strādnieks Ang­lijā
novietots
darbā sava spe­cialitātē;
daži
desmiti darbinie­ku,
tulku un vir­tuves
darbu liet-pratēju.
(hosteļu
dienestā), daži
dārznieki/ daži
traktoru vadītāji,
daži drēbnieki un sievietes pogu cau­rumu
šuvējas (apģērbu fabrikā), ne­daudzi
mechaniķi, agrākie tekstil­nieki,
lauksainmieki un . . .
mūsu pārskatāmā apkārtnē saraksts
ar to tad arī būtu sastādīts. Citiem
vārdiem — ļoti maz. Atbilstoši W.
H? programmai, ievesti tikai strād­nieki
im tad ari tikai zināmu darbu
nozarēm.
Bet spriest no šī apstākļa vien, ka
amata prasmei te nav nekādas no­zīmes,
būtu pārāk pārsteidzīgi. Ne­vienu
brīdi nedrīkst aizmirst, ka
tas, kas kaut ko prot, ar laiku to­mēr
atradīs lielākas, vai mazākas
iespējas savas prasmes; izmantoša­nai
un tāpat kā tas, kas kaut ko jau
prot, daudz vieglāk iemācās kuru
katru darbu un to strādā krietni
vieglāk nekā tas, kas neprot nekā.
Mēģināsim šo vienkāršo likumību
paskaidrot ar dažādiem An^jas
prakses piemēriem.
Kādā Līdzas tekstilfabrikā darbu
atrod grāmatvedis Kalniņš un elek­tromontieris
Bērziņš (uzvārdi pie-
SO VĒSTULI MŪSU LĪDZ­STRĀDNIEKS
A N G L U A AND­REJS
GRAUDS, KAS PATS
TUR IR NODARBINĀT^ KĀ
EIROPAS BRĪVPRĀTĪGAIS
STRĀDNIEKS, REDAJKCUAl
PIESCTLHS AR ŠĀDU MOTO:
,,CEĻINIEK; KAD GARĀM EJI,
APSTĀJIES UN APDOMĀ: KAS
ES BIJU, TAS T U ESI, KAS ES
ESMU, TAS T U "
Zviedriļa^^^^^^^^^^^^^ palikt neitrāla
^ u^^^^^^ rietumu blokā
ARGENTĪNA VĒLAS PIEDALĪTIES MARŠALA PLĀNĀ
Zviedrija neiekļaus n^ādā Rietumeiropas valdtu
blokā, treSdieiiparltunen^^^^^p^^ zviedlrur ārlietu jministrs Uludens.
Tā vieta Zvieipija i^^^^ valstu ti^u «adarbljbui- ka
par vēlamu atzinis arī Bevins savos priekšlikumos pftr rietumvalstu
ūniju. Zviedrija pilnība atzīstot plāiiu, bet esot Jānožēlo, ka^
tajā nepiedalās visas Eiropas valstis. Varbūtēja kara gadījumā Zviedrija
gatava pUdīt savus pienākumus kā kārtīga UN locekle, saskaņā ar UN
ehartu, bet kaŗai gadījumā darīs visu, lai arī šai karā varētu saglabāt
savu līdzšinējo neitralitāti.
So ārlietu ministra paskaidrojumu
zviedru vakardienas prese sniedza
izcilā ietērpā pirmajās Ifippusēs, un
zviedru sabiedrībā tas radījis vislie­lāko
ievērību, BBC, sniedzot šo ziņu,
piezīmē, ka, pēc angļu, ārlietu mi­nistrijas
ziņām, Anglija Zviedrijai
nav iesniegusi nekādu piedāvājumu
par pievienošanos rietumu ūnijas
plāniem;
Pārējo valstu apspriedes par Rie­tumeiropas
ūnijas dibināšanu turpi­nās.
Bevina priekšlikumus par pie­cu
valstu nolīgumu apsprieduši ang­ļu
un franču lietpratēji, un kāds
Londonas ārlietu ministrijas pār­stāvis
izteicies, ka visdrizāķā laikā
sākšoties sarunas par līgumu slēg­šanu,
kas radītu pamatus rietumu
ūnijas dibināšanai. Nākamajā nedēļā
paredzama Berieluksa valstu ārlietu
minisfcru tikSainās, kūr tierhj pa­redzams,
nodos angļu un franču ko­pējos
priekšlikumus piecu valstu
nolīgumam. ^jBeļģijas ārlietu mi­nistram
Spākam un angļu mi­nistram
Mak Nīlam šonedēļ bija pa­redzētas
apspriedes Briselē. Briselē
sākušās 14 Eiropas valstu apsprie­des
par muitas ūnijas noslēgš^u,
bet Hāgā sanāks Beneluksa vaktis,
lai sastādītu savu rezervju bil^d.
Francija izteikumi gatavību stāties
sarunās par [muitas ūniju ar Bene­luksa
valstīm un Itāliju.
Uz 14 valstu apspriedēm Briselē,
kurās piedalās; Beļģijas, Anglijas,
Holandes, Luksemburgas, Austrijas,
Dānijas, Francijas, Grieķijas, Eires,
Islandes, Itālijas, Portugāles, Turci­jas
un Šveices delegācijas, novērotā­jus
sūtījusi arī Zviedrija, Norvēģi­ja,
Kanāda, Pakistāna, Indija, Dien-vidaf
rikas ūnija, Austrālija un
Jaunzēlande.
(Beigas 5. Ipp.)
Nesen kāds Vācijas latviešu laikraksts publicēja vēstuli no Anglijas
un šajā vēstulē (pēc atmiņas citējot) bija teikti apmēram šādi vardi:
„Amata prasmei te Anglijā nav nekādas nozīmes. To darbu, kas mums
še jāstrādā, var iemācīties dažās di ēnās." Lielisks skubinājumš visieņi
tiem, kas gatavojas brauld uz šejieni! Tātad, dārgie, marš uz krāsnaug-šas
un mierīgi guļiet nost, līdz kāds jūs kaut kur aizvedīs, kaut ko jums
iemācīs un kaut ko par visu to maksās. Par nožēlošanu, kaut tu lepns
paliktu, tas nu būtu tas pats ļaunākais, ko vien kāds cilvēks var otra
labā izdomāt.
ņemti, bet visi
citi apst§14i.pa­reizi).
Ne vie­nam,
ne ari ot-ram
nav ne'ma­zākās
sajēgas par
tekstilfabriku, bet
viņu darbs jau
gan ari ir tik
vienkāršs, ka to
var iemācīties ne
vien pāris die­nās,
bet pat pāris
stundās: viņi ar
ratiņiem, pieved
vērpējām tukšas spoles un ai
pilnās un vaļas brīžos ,,patur noda­ļas
meistaram knīpstangas", t. i ,
piepalīdz meistaram pie mašīnu re­montdarbiem,
kādi nu tie ar „vietē-jiem"
līdzekļiem tiek izdarīti. Tā tas
bija tad, kad abi sāka darbu. Tagad,
divus mēnešus. vēlāk, aina ir diezgan
ievērojami mainījusies. Kamēr grā­matvedis
Kalniņš par minimālo atal­gojumu
stumj ratiņus, un viņš to
.^arīs vēl ilgi, elektromontieris Bēr­niņš,
kaut arī viņam ar elektrību še
nav ne mazākās darīšanas, jau ir
meista:ra palīgs ar nedaudz paaug­stinātu
algu, ar solījumiem, ka viņa
alga vēl augs arī uz priekšu un ka
līdz ratiņu ^umšanai viņš vairs ne­kad
atpakaļ neslīdēs. Kaut arī Bēr-'
ziņš agrāk bija strādājis pavisam ci­tā
no:sarē, taču tur iegūtā- prasme
un rok-u veiklība viņām ļāvusi daudz
vieglāk un ātrāk iedzīvoties jaiinā
darbā un tur avansēt kā grāmatve­dim
Kalniņam, kuram techniskp zi­nāšanu
un amata prasmes vispār
nav.' -^^^-'/t
(Beigas 2.^^.)
Piemineklis Gandijam
Milzīgu Gandija statuju pēc Ņu­jorkas
Brīvības statujas parauga
paredzēts uzstādīt pie Bombejas
ostas ieejas. Izmeklēšana, kiiŗas re­zultātā
līdz šim apcietinātas jau 80
personu, noskaidrojies, ka sazvēr­niekus
it kā financiāli atbalstījis
kāds ekstrēmi nacionālistisks indu
maharādža — multimiljonārs. Visā
Indijā turpinās sēru sarīkojimii
Gandija piemiņai un demonstrācijas
par indu un muhamedāņu sadarbī­bu
un politiskās vardarbības izbeig­šanu.
būtu tā stratēģiskā nozīme, jo prak­tiski
tas savienotu Baltijas jūru air
Mebio jūru.
Sofijā trešdien beigusies Bulgāri­jas
„tēvzemes frontes" konference,
kurā pieņemta ministru prezidenta
Dimitrova ieteiktā programma:
turpniāk par vienīgo politisko par­tiju
Bulgārijā atzīt „tēvzemes fron­ti",
kurā iekļautos pārējās partijas,
slēgt visas reliģisko organizāciju
privātās skolas, radīt kollektīvas
saimniecības, nacionalizēt rūpniecī­bu,
bet ārpolitiski: panākt miera lī­gumu
revīziju un Bulgārijas uzņem­šanu
UN. Dažas dienās pirms tam
Dlmitrovs lielā runā atkal apgal-/
vojis, ka „ASV cenšas, izraisīt jaunu
karu un pārvaldīt pasauli ar Mar-.
šala plāna palīdzību." /
BBC, NVHT
Turcija atsauc
sūtni no Padomju
Savienības
Irākas jaunā valdība
neratificē līgumu ar
Angliju ^ _
BBC ceturtdienas rīt^āT^iņoja, Jca
Turdjas valdība nolēmusi atsaukt
savu sūtni no Padomju Savienības./
Masikavā palikšot tikai Turcijas Met-ved:
ls. Oficiāli par iemeslu minēts
tas, ka kopš 1945. g., kad atjaunotas
diplomātiskās attiecības. Padomju
Savienība Turcijā iecēlusi tikai liet-vedii
bet līdz šim laikam vēl nav
izraudzījusi sūtni. Tuvāku ziņu pa­gaidām
nav.
Ankaras radio dienu pirms tamr ^
ziņoja, ka ASV gatavojoties nodot) /
Tuircijai 4 zemūdenes vm 4 iznīcinā-tājusi
kas tuvākā laikā ieradīšoties
Turcijā- ar amerikāņu instruktoru
vienībām, kas tūlīt apmācīšot ^turku
jūrniekus jauno kara kuģu izmanto-^
No Grieķijas valdības karaspēks
ziņo par jauniem panākūniiem zie­meļos.
Pēc INS ziņām,! nemiernidcu
vadonis Markoss kādā savas valdī­bas
sēdē esot nosaucis i^rtizānu
stāvokli p ^ „kritisku". Tai pašā
laikā dienvidslāvu aģentūra „Tan-jug"
ziņo, ka piecu Tesalijas ciemu
zemnieki sadalījuši sīksaimniecībās
vairāk nekā 300 ha Helu muižu, kas
piederējusi Grieķijas karaļa ģime-n€.'
i.
ASV ārlietu ministrija noraidījusi
padomju protestu pret amerikāņu
ricrbu Irānā, jo šis protests nedibi­noties
uz patiesiem faktiem. Irānas,
valdība vēl savu atbildi Padomju
&ivienībai nav publicējusL,/Reul!era
aģentūra norāda, ka padomju pro­tests
neesot vis iztulkojams^kā tiešs
uzbrukums Irānai, bet vairakx^kai^
kā daļa no vispārējas diplomā^as^
ofensīvas, ko Maskava sākusi pret
Irākas jaunā valdība nolēmusi
neratificēt nesen parakstīto alianses
līgumu ar Angliju. Pavaldonis at­laidis
parlamentu divu nedēļu at-vaļinājtimā,
,4ai nogaidītu sakarsēto
prātu atvēsināšanos".
BBC/NTHT 1
X
1
m
ii